—

atcelt Padomes 2021. gada 8. marta lēmumu par sūdzību un papildu sūdzību, ko prasītāja, pamatojoties uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, ir iesniegusi par Eiropas Savienības Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1117 (2020. gada 27. jūlijs), ar ko ieceļ Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurorus, daļā, kurā par Eiropas Prokuratūras Eiropas prokuroru kā pagaidu darbinieks AD 13 pakāpē uz trīs gadu termiņu, kas nav atjaunojams, no 2020. gada 29. jūlija tiek iecelts viens no trijiem Portugāles sākotnēji izvirzītajiem kandidātiem – José Eduardo Moreira Alves d’Oliveira Guerra (OV 2020, L 244, 18. lpp.);

—

atcelt Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1117 (2020. gada 27. jūlijs), ar ko ieceļ Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurorus, daļā, kurā par Eiropas Prokuratūras Eiropas prokuroru kā pagaidu darbinieks AD 13 pakāpē uz trīs gadu termiņu, kas nav atjaunojams, no 2020. gada 29. jūlija tiek iecelts José Eduardo Moreira Alves d’Oliveira Guerra;

—

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1)

Pirmais pamats ir par to, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neuzskatīdama sevi par “iecēlējinstitūciju” Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 1. panta 1. un 2. punkta izpratnē, lasot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, kad tā ieceļ amatā Eiropas prokurorus saskaņā ar Regulas 2017/1939 96. panta 1. punktu.

2)

Otrais pamats ir par to, ka esot pārkāpti Eiropas prokuroru iecelšanai piemērojamie noteikumi, ar kuriem tiek garantēta Eiropas Prokuratūras neatkarības principa ievērošana. Prasītāja apgalvo, ka gan ar to, ka Eiropas Savienības Padomei 2019. gada 29. novembrī nosūtītajā vēstulē Portugāles valdība apstrīd Regulas (ES) 2017/1939 14. panta 3. punktā minētās atlases komitejas veikto šīs valdības izvirzīto kandidātu sarindojumu, norādot no minētās komitejas izvēlētā kandidāta atšķirīgu vēlamo kandidātu, gan ar to, ka Padome šo izvēli akceptējusi, tiek apdraudēta Eiropas prokuroru iecelšanas procesuālā kārtība.

3)

Trešais pamats ir par to, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda attiecībā uz lēmuma pieņemšanas pamatojumā norādītajiem apstākļiem. Konkrēti prasītāja apgalvo, ka Portugāles valdības 2019. gada 29. novembrī Padomei nosūtītajā vēstulē ir divas nopietnas kļūdas, kuras turklāt atzīst pati šī valdība. Šīs kļūdas ir apstāklī, ka Portugāles valdības vēlamais kandidāts tika sešas reizes nosaukts par “ģenerālprokurora vietnieku José Guerra”, un apgalvojumā, ka šis prokurors esot bijis izmeklētājs un apsūdzības uzturētājs kādā svarīgā kriminālprocesā par noziegumiem pret Eiropas Savienības finansiālajām interesēm.

4)

Ceturtais pamats ir par to, ka esot notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana. Prasītāja apgalvo, ka pilnvaras, ar kādām Eiropas prokuroru atlases un iecelšanas procesā ir apveltīta Eiropas Savienības Padome, tai ir piešķirtas tālab, lai nodrošinātu Eiropas Prokuratūras neatkarību un lai Eiropas prokuroru amatā ieceltu tos dalībvalstu izvirzītos kandidātus, kuri ir viskvalificētākie un visādā ziņā atbilst prasībām par neatkarību Eiropas prokurora amata pienākumu izpildē.

5)

Piektais pamats ir par to, ka esot pārkāptas tiesības uz labu pārvaldību. Prasītāja apgalvo, ka apstāklis, ka Padome atkāpās no atlases komitejas atzinuma un līdz ar to – arī no sarindojuma, kas izriet no šīs komitejas veiktā vērtējuma –, šo atkāpšanos vispārīgi pamatodama ar vienkāršu norādi uz “kandidātu nopelnu atšķirīgu novērtējumu, kas veikts kompetentajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās” vien, esot pielīdzināms pilnīgai pamatojuma neesamībai, un tādējādi prasītājai nav iespējas uzzināt šīs atkāpes pamatojumu.

6)

Sestais pamats ir par to, ka esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas princips. Prasītāja apgalvo, ka Padome – attiecībā uz prasītāju ņemdama vērā “kandidātu nopelnu atšķirīgu novērtējumu, kas veikts kompetentajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās”, esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu.