1

Prasītājs Nizar Assaad prasībā, kas pamatota ar LESD 263. pantu, lūdz atcelt Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2021/751 (2021. gada 6. maijs), ar ko īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2021, L 160, 115. lpp.), Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2021/743 (2021. gada 6. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2021, L 160, 1. lpp.), Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/849 (2022. gada 30. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2022, L 148, 52. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/840 (2022. gada 30. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2022, L 148, 8. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

2

Prasītājs ir uzņēmējs un ir Sīrijas, Libānas un Kanādas valstspiederīgais.

3

Eiropas Savienības Padome, stingri nosodīdama miermīlīgu protestu vardarbīgo apspiešanu Sīrijā un aicinot Sīrijas iestādes atturēties no spēka pielietošanas, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma Lēmumu 2011/273/KĀDP (2011. gada 9. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2011, L 121, 11. lpp.). Ņemot vērā situācijas nopietnību, Padome noteica ieroču embargo, iekšējām represijām izmantojama aprīkojuma eksporta aizliegumu, ierobežojumus ieceļošanai Eiropas Savienībā, kā arī līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu tām personām un vienībām, kuras ir atbildīgas par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem.

4

Par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem atbildīgās personas, kā arī ar tām saistītās fiziskās un juridiskās personas un vienības ir minētas Lēmuma 2011/273 pielikumā. Saskaņā ar šī lēmuma 5. panta 1. punktu pēc priekšlikuma, kas saņemts no dalībvalsts vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padome var grozīt minēto pielikumu. Kad tika pieņemts šis lēmums, prasītāja vārds tajā nebija iekļauts.

5

Tā kā daži pret Sīrijas Arābu Republiku noteiktie ierobežojošie pasākumi ietilpst LESD piemērošanas jomā, Padome, pamatojoties uz LESD 215. panta 2. punktu, pieņēma Regulu (ES) Nr. 442/2011 (2011. gada 9. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2011, L 121, 1. lpp.). Šīs regulas saturs būtībā ir identisks Lēmuma 2011/273 saturam, taču tajā ir paredzētas iespējas atbrīvot iesaldētos līdzekļus. To personu, vienību un struktūru saraksts, kuras vai nu ir atzītas par atbildīgām saistībā ar attiecīgajām represijām, vai ir saistītas ar atbildīgajām personām, kas ir atrodams minētās regulas II pielikumā, ir identisks Lēmuma 2011/273 pielikumā esošajam sarakstam. Saskaņā ar Regulas Nr. 442/2011 14. panta 1. un 4. punktu, ja Padome nolemj fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai piemērot minētos ierobežojošos pasākumus, tā attiecīgi groza II pielikumu un turklāt regulāri un vismaz reizi 12 mēnešos pārskata II pielikumā iekļauto sarakstu.

6

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/515/KĀDP (2011. gada 23. augusts), ar ko īsteno Lēmumu 2011/273 (OV 2011, L 218, 20. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 843/2011 (2011. gada 23. augusts), ar ko īsteno Regulu Nr. 442/2011 (OV 2011, L 218, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “2011. gada akti”), Nizar Al-Assaad vārds ir iekļauts Lēmuma 2011/273 I pielikuma A iedaļas (Personas) saraksta 3. ierakstā un Regulas Nr. 442/2011 II pielikuma saraksta 3. ierakstā (turpmāk tekstā – “2011. gada saraksti”).

7

Pirmkārt, 2011. gada sarakstos nebija ierakstīta nekāda identifikācijas informācija par Nizar Al-Assaad. Otrkārt, iekļaušanas pamatojums bija formulēts šādi:

“Valdības ierēdņiem ļoti tuvu stāvoša persona. Finansē Shabiha kaujiniekus Latakijas reģionā.”

8

2011. gada 16. septembrī prasītāja pārstāvji nosūtīja Padomei vēstuli, kurā apgalvoja, ka prasītāja vārds, kas, viņuprāt, bija rakstīts 2011. gada sarakstu 3. ierakstā, ir pierakstīts kļūdaini. Viņi norādīja, ka prasītāja vārds ir “Nizar Assaad”, nevis “Nizar Al-Assaad”. Šajā ziņā viņi precizēja, ka prasītāja vārds arābu valodā ir أسعد, kas atšķiras no prezidenta Bashar Al-Assad vārda, t.i., الأسد. Visbeidzot, viņi lūdza piekļuvi Padomes lietas materiāliem, ka arī svītrot prasītāja vārdu no 2011. gada sarakstiem. Ar 2011. gada 13. oktobra vēstuli viņi atkārtoti rakstveidā vērsās Padomē, aicinot to paust nostāju par viņu 2011. gada 16. septembra vēstuli.

9

2011. gada 19. oktobrī prasītājs Vispārējā tiesā cēla prasību, tostarp lūdzot atcelt 2011. gada aktus, ciktāl tie attiecas uz viņu. Šī prasība Vispārējās tiesas kancelejā ir reģistrēta ar numuru T‑550/11.

10

Ar 2011. gada 27. oktobra vēstuli prasītāja pārstāvji vēlreiz vērsās Padomē. Ar 2011. gada 28. oktobra vēstuli Padome viņiem atbildēja, norādot, ka prasītājs nav 2011. gada sarakstos minētā persona un ka runa ir par prezidenta Bashar Al-Assad brālēnu.

11

Ar 2011. gada 3. novembra vēstuli prasītāja pārstāvji lūdza Padomi labot 2011. gada sarakstu 3. ierakstā minētās personas identifikācijas elementus un nosūtīt vēstuli Vispārējai tiesai, lai būtībā to informētu par precīzu prasītāja stāvokli.

12

13

Ar 2011. gada 15. novembra vēstuli Padome informēja prasītāja pārstāvjus par šī sprieduma 12. punktā minēto aktu pieņemšanu un precizēja, ka prasītājs 2011. gada aktos nav norādīts.

14

Ar Lēmumu 2011/782/KĀDP (2011. gada 1. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un ar ko atceļ Lēmumu 2011/273 (OV 2011, L 319, 56. lpp.), Padome, ņemot vērā situācijas nopietnību Sīrijā, uzskatīja, ka ir jāpiemēro papildu ierobežojoši pasākumi. Skaidrības labad Lēmumā 2011/273 noteiktie pasākumi un papildu pasākumi tika apvienoti vienā tiesību aktā. Lēmuma 2011/782 18. pantā ir paredzēti ierobežojumi ieceļošanai Savienības teritorijā personām, kuru vārdi ir ietverti I pielikumā, un tā 19. pantā ir paredzēta I pielikumā un II pielikumā ietverto personu un vienību līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

15

2011. gada 21. decembrī Padome saskaņā ar Vispārējās tiesas 1991. gada 2. maija Reglamenta, kas grozīts 2013. gada 19. jūnijā, 114. panta 4. un 7. punktu iesniedza Vispārējai tiesai iebildi par nepieņemamību, pamatojot, ka prasītājam nav intereses celt prasību.

16

Regula Nr. 442/2011 ir aizstāta ar Padomes Regulu (ES) Nr. 36/2012 (2012. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2012, L 16, 1. lpp.).

17

Ar 2012. gada 24. maija rīkojumu Assaad/Padome (T‑550/11, nav publicēts, EU:T:2012:266) Vispārējā tiesa noraidīja prasītāja prasību kā nepieņemamu, jo, tā kā prasītājs nebija 2011. gada sarakstos minētā persona, viņam nebija intereses celt prasību.

18

Lēmums 2011/782 ir aizstāts ar Padomes Lēmumu 2012/739/KĀDP (2012. gada 29. novembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2012, L 330, 21. lpp.).

19

2013. gada 22. aprīlī Padome pieņēma Īstenošanas lēmumu 2013/185/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2012/739 (OV 2013, L 111, 77. lpp.), un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 363/2013, ar kuru īsteno Regulu Nr. 36/2012 (OV 2013, L 111, 1. lpp.). Ar šiem aktiem ir grozītas norādes par personas, kas ir minēta 2011. gada sarakstu 3. ierakstā, vārdu, kā arī tās identifikācijas informācija. Šis ieraksts turpmāk ir iekļauts Lēmuma 2012/739 I pielikuma A iedaļas (Personas) saraksta 36. ierakstā un Regulas Nr. 36/2012 II pielikuma A iedaļas (Personas) saraksta 36. ierakstā (turpmāk tekstā kopā – “2013. gada saraksti”).

20

Pirmkārt, saistībā ar konkrētās personas vārdu bija norādīts šādi:

21

Otrkārt, saistībā ar identifikācijas informāciju bija precizēts, ka konkrētā persona ir “agrākais uzņēmuma “Nizar Oilfield Supplies” vadītājs”.

22

Savukārt iekļaušanas pamatojums joprojām palika tāds pats kā 2011. gada aktos.

23

Ar 2013. gada 25. aprīļa vēstuli prasītāja pārstāvji lūdza Padomi svītrot atsauces uz “Assaad” un “Al-Assaad” un prasītāja vārdu arābu valodā, par ko viņi precizēja, ka tas, viņuprāt, ir nepareizi atveidots, kā arī iekļaut precizējumu, ka persona, kuras vārds ir ierakstīts 2013. gada sarakstos, ir Bashar Al-Assad brālēns.

24

25

Lēmums 2012/739 ir aizstāts ar Padomes Lēmumu 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2013, L 147, 14. lpp.).

26

2015. gada 12. oktobrī Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/1836, ar ko groza Lēmumu 2013/255 (OV 2015, L 266, 75. lpp.). Tajā pašā dienā tā pieņēma Regulu (ES) 2015/1828, ar ko groza Regulu Nr. 36/2012 (OV 2015, L 266, 1. lpp.).

27

Ar Lēmumu 2015/1836 ir grozīta Lēmuma 2013/255 27. un 28. panta redakcija. Šajos pantos turpmāk ir paredzēti ierobežojumi ieceļošanai dalībvalstu teritorijā vai to šķērsošanai tranzītā, kā arī līdzekļu iesaldēšana personām, kuras ir saistītas ar šo pantu 2. punkta a)–g) apakšpunktā minētajām personu kategorijām, “kuras iekļautas I pielikumā sniegtajā sarakstā”, ja vien nav “pietiekama[s] informācija[s], ka šīs personas nav vai vairs nav saistītas ar režīmu vai to vairs neietekmē, vai nerada reālu apiešanas risku”.

28

Ar Regulu 2015/1828 tostarp ir grozīta Regulas Nr. 36/2012 15. panta redakcija, lai tajā ietvertu jaunus iekļaušanas kritērijus, kas ir noteikti Lēmumā 2015/1836 un iekļauti Lēmumā 2013/255.

29

30

2019. gada 17. maijā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2019/806, ar ko groza Lēmumu 2013/255 (OV 2019, L 132, 36. lpp.), un Īstenošanas regulu (ES) 2019/798, ar ko īsteno Regulu Nr. 36/2012 (OV 2019, L 132, 1. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “2019. gada akti”). Ar 2019. gada aktiem ir grozīta identifikācijas informācija par attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minēto personu, kā arī pamatojums tās vārda iekļaušanai.

31

Pirmkārt, identifikācijas informācijā turpmāk bija norādīts tikai konkrētās personas vīriešu dzimums.

32

Otrkārt, iekļaušanas pamatojums bija grozīts šādi:

“Svarīgs Sīrijas uzņēmējs, kuram ir ciešas saites ar režīmu. Bashar Al-Assad brālēns un saistīts ar Assad un Makhlouf ģimenēm.

Kā tāds viņš ir piedalījies Sīrijas režīmā un guvis labumu no tā vai to citādi atbalstījis.

Svarīgs investors naftas nozarē un agrākais uzņēmuma “Nizar Oilfield Supplies” vadītājs.”

33

34

35

Ar 2020. gada 23. jūnija vēstuli prasītāja pārstāvji, atsaucoties uz šī sprieduma 29., 30. un 34. punktā minētajiem aktiem, lūdza Padomi apstiprināt, ka prasītāja vārds nav iekļauts attiecīgajos sarakstos (turpmāk tekstā – “2020. gada 23. jūnija vēstule”).

36

Ar 2021. gada 12. februāra vēstuli Padome informēja prasītāja pārstāvjus, ka pēc atkārtotas lietas materiālos esošās informācijas pārbaudes tā uzskata, ka prasītājs faktiski ir attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona (turpmāk tekstā – “2021. gada 12. februāra vēstule”). Tajā pašā vēstulē tā informēja prasītāja pārstāvjus par savu nodomu saglabāt ierobežojošos pasākumus attiecībā uz prasītāju ar jaunu pamatojumu, kurā ir precizēts, ka prasītājs tiešām ir attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona. Šīs vēstules pielikumā tā pievienoja 2019. gada 21. marta dokumentu WK 4069/2019 INIT un 2021. gada 22. janvāra dokumentu WK 985/2021 INIT. Tā aicināja minētos pārstāvjus iesniegt apsvērumus ne vēlāk kā līdz 2021. gada 26. februārim.

37

Ar 2021. gada 26. februāra vēstuli prasītāja pārstāvji iesniedza Padomei savus apsvērumus. Būtībā tie kritizēja Padomes nostājas maiņu attiecībā uz prasītāju, kuru tā tagad uzskata par attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minēto personu. Tie arī pauda apsvērumus par pamatojumu iekļaušanai sarakstā un dokumentos WK 4069/2019 INIT un WK 985/2021 INIT ietverto informāciju. Visbeidzot, tie pievienoja vairākas vēstules no personām un vienas vienības, kurās ir pausti apsvērumi par prasītāja stāvokli.

38

2021. gada 6. maijā Padome pieņēma Īstenošanas lēmumu 2021/751 un Īstenošanas regulu 2021/743 (turpmāk tekstā kopā – “2021. gada akti”).

39

40

Otrkārt, identifikācijas informācijā ir norādīts, ka vīriešu dzimuma prasītāja dzimšanas datums ir 1948. gada 2. marts vai 1948. gada 23. marts vai 1948. gada marts. Viņš ir Sīrijas, Libānas un Kanādas valstspiederīgais. Tiek precizēts arī prasītāja Sīrijas pases numurs (Nr. 011090258), Libānas pases numurs (RL 0003434) un Kanādas pases numurs (AG 629220).

41

Visbeidzot, iekļaušanas sarakstā pamatojums ir formulēts šādi:

“Svarīgs Sīrijas uzņēmējs, kuram ir ciešas saites ar režīmu. Saistīts ar Assad un Makhlouf ģimenēm.

Viņš pats piedalās Sīrijas režīmā un gūst labumu no tā vai kaut kā citādi to atbalsta.

Svarīgs ieguldītājs naftas nozarē; uzņēmuma Lead Contracting & Trading Ltd. dibinātājs un vadītājs.”

42

Ar 2021. gada 7. maija vēstuli Padome informēja prasītāja pārstāvjus, ka tās ieskatā neviens no viņu izvirzītajiem argumentiem neliek apšaubīt tās novērtējumu. Tā arī vērsa viņu uzmanību uz iespēju iesniegt jaunus apsvērumus līdz 2022. gada 1. martam.

43

Ar 2021. gada 28. maija vēstuli Padome informēja prasītāja pārstāvjus, ka prasītāja vārds attiecīgajos sarakstos tiks ietverts arī pēc to pārskatīšanas.

44

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2021. gada 14. jūlijā, prasītājs cēla šo prasību.

45

Ar 2022. gada 13. aprīļa vēstuli Padome prasītāja pārstāvjus informēja par savu nodomu saglabāt prasītājam ierobežojošus pasākumus ar grozījumiem 2021. gada aktos minētajā pamatojumā, tā beigās norādot: “Vairākuma akcionārs uzņēmumā Syrian Olive Oil Private JSC, kas ir Sīrijā reģistrēts pārtikas eļļu ražotājs”.

46

Pielikumā savai 2022. gada 13. aprīļa vēstulei Padome prasītāja pārstāvjiem nosūtīja 2022. gada 11. aprīļa dokumentu WK 5366/2022 INIT un deva viņiem iespēju līdz 2022. gada 29. aprīlim sniegt apsvērumus par jauno iekļaušanas pamatojumu un dokumentu WK 5366/2022 INIT.

47

Ar 2022. gada 28. aprīļa vēstuli prasītāja pārstāvji sniedza Padomei apsvērumus.

48

2022. gada 30. maijā Padome pieņēma Lēmumu 2022/849 un Īstenošanas regulu 2022/840 (turpmāk tekstā kopā – “2022. gada saglabāšanas akti”). Saskaņā ar Lēmumu 2022/849 līdz 2023. gada 1. jūnijam ir pagarināta Lēmuma 2013/255 piemērošana. Prasītāja vārds ir saglabāts attiecīgo sarakstu A iedaļas (Personas) 36. ierakstā. Padome pamatoja ierobežojošo pasākumu noteikšanu prasītājam, norādot tādu pašu pamatojumu, kāds minēts 2021. gada aktos.

49

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

50

Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

51

Prasības atbalstam prasītājs izvirza piecus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz kļūdām vērtējumā, otrais – uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, trešais – uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu, ceturtais – uz “pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu” un piektais – uz res judicata spēka pārkāpumu.

52

Otrais un trešais pamats jāpārbauda kopā, jo tiesiskās paļāvības aizsardzības princips izriet no tiesiskās drošības principa (skat. spriedumu, 2013. gada 12. aprīlis, Du Pont de Nemours (Francija) u.c./Komisija, T‑31/07, nav publicēts, EU:T:2013:167, 301. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt abi šie pamati ir balstīti uz vienu premisu, proti, ka apstrīdētajiem aktiem ir atpakaļejošs spēks, jo, pēc prasītāja domām, kopš 2011. gada aktu pieņemšanas tajos pirmo reizi ir noteikts, ka viņš ir 36. ierakstā minētā persona.

53

Pirms šo pamatu pārbaudes ir jāprecizē izskatāmās prasības priekšmets un jālemj par prasītāja replikas rakstā iesniegto pierādījumu pieņemamību.

54

Prasības ietvaros prasītājs lūdz tikai atcelt 2021. gada aktus un 2022. gada aktus par atstāšanu sarakstā, ciktāl tie attiecas uz viņu.

55

Jāatgādina, ka prasītājs tiešām ir apstrīdētajos aktos minētā persona, un nav strīda par to, ka ierobežojoši pasākumi viņam ir noteikti vismaz kopš minēto aktu pieņemšanas. Turpretī lietas dalībnieki nav vienisprātis par to, vai prasītājam ierobežojoši pasākumi bija noteikti pirms tika pieņemti 2021. gada akti.

56

Šajā ziņā prasītājs būtībā uzskata, ka viņam nebija noteikti šādi pasākumi, kā Padome to esot vairākkārt atzinusi pirms 2021. gada 12. februāra vēstules nosūtīšanas. Savukārt Padome uzskata, ka ir pieļāvusi kļūdu, atzīstot, ka prasītājs nav attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona, lai gan faktiski prasītājs bija šī persona kopš 2011. gada aktu pieņemšanas. Šādos apstākļos ar 2021. gada aktiem tā esot vēlējusies precizēt attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētās personas identifikācijas elementus un grozīt iekļaušanas pamatojumu, lai būtu skaidrs, ka tas ir prasītājs un ka viņa vārds attiecīgajos sarakstos ir iekļauts kopš 2011. gada aktiem. Prasītājs no tā secina, ka apstrīdētajiem aktiem ir atpakaļejošs spēks, ko Padome apstrīd.

57

Pirmkārt, tātad ir jāpārbauda, vai apstrīdēto aktu iekļaušanas pamatojums ir pietiekami argumentēts. Tas tiks analizēts saistībā ar pirmo pamatu, kas attiecas uz kļūdām vērtējumā. Otrkārt, jāuzdod jautājums par apstrīdēto aktu iespējamo atpakaļejošo spēku, kas tiks kopā izvērtēts otrā un trešā pamata ietvaros, kuri ir saistīti attiecīgi ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principa un tiesiskās drošības principa pārkāpumu.

58

Savukārt no šī sprieduma 49. un 54. punkta izriet, ka Vispārējai tiesai nav lūgts izskatīt jautājumu par aktu, kas ir pieņemti pirms apstrīdētajiem aktiem, tiesiskumu. Citiem vārdiem, nav jāpārbauda, vai iekļaušanas pamatojums šajos tiesību aktos ir juridiski pietiekami pierādīts, ne arī tas, vai identifikācijas elementi šajos tiesību aktos ir pietiekami precīzi, lai ļautu konstatēt, ka prasītājs faktiski ir šajos pašos aktos minētā persona.

59

Padome apgalvo, ka lielākā daļa prasītāja iesniegto apliecību par viņa uzņēmējdarbības interesēm tādos uzņēmumos kā Lead Contracting and Trade Company (turpmāk tekstā – “Lead Syria likvidācijas procesā”), Lead Contracting and Trading Limited (turpmāk tekstā – “Lead UAE”), Gulfsands Petroleum un Cham Holding ir sagatavoti pirms prasības pieteikuma iesniegšanas un ka prasītājs nav pamatojis kavēšanos šo dokumentu iesniegšanā.

60

Atbildot uz jautājumu tiesas sēdē, prasītājs būtībā uzsver, ka Padome nav precizējusi, kurus no replikas rakstam pievienotajiem dokumentiem tā uzskata par novēloti iesniegtiem. Katrā ziņā viņš norāda, ka dokumenti replikas raksta pielikumā ir iesniegti, atbildot uz Padomes iebildumu rakstā izvirzītajiem argumentiem.

61

Jāatgādina, ka Vispārējās tiesas Reglamenta 85. panta 1. punktā ir noteikts, ka pierādījumus un piedāvātos pierādījumus iesniedz pirmajā procesuālo rakstu apmaiņā. Saskaņā ar šī paša panta 2. punktu puses savas argumentācijas atbalstam var sniegt papildu pierādījumus vai izteikt pierādījumu piedāvājumus replikas rakstā vai atbildes rakstā uz repliku, ar nosacījumu, ka kavēšanās šo ziņu iesniegšanā ir attaisnota. Šajā pēdējā minētajā gadījumā saskaņā ar minētā panta 4. punktu Vispārējā tiesa lemj par iesniegto pierādījumu vai piedāvāto pierādījumu pieņemamību, vispirms dodot pārējiem lietas dalībniekiem iespēju paust viedokli par šiem pierādījumiem (spriedums, 2018. gada 13. decembris, Post Bank Iran/Padome, T‑559/15, EU:T:2018:948, 74. punkts).

62

Turklāt Reglamenta 85. panta 2. punkts ir interpretējams, ņemot vērā šī Reglamenta 92. panta 7. punktu, kurā skaidri noteikts, ka ir iespējams iesniegt pierādījumu atspēkojumus un papildināt iepriekš iesniegtos pierādījumus. Līdz ar to, kā izriet no pastāvīgās judikatūras, uz pierādījumu atspēkojumiem un pierādījumu papildinājumiem, kas ir iesniegti, atbildot uz pretējās puses iesniegtiem pierādījumu atspēkojumiem, neattiecas šī reglamenta 85. panta 2. punktā paredzētais noteikums par noilguma termiņu (skat. spriedumu, 2017. gada 18. septembris, Uganda Commercial Impex/Padome, T‑107/15 un T‑347/15, nav publicēts, EU:T:2017:628, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).

63

Šajā lietā jānorāda, tāpat kā to dara prasītājs, ka Padome nesniedz precīzu sarakstu ar dokumentiem replikas raksta pielikumā, kurus tā uzskata par novēloti iesniegtiem. Tomēr, ņemot vērā šī sprieduma 59. punktā minētos uzņēmumus, jāuzskata, ka Padome atsaucas uz C.4.–C.6. pielikumu (attiecībā uz Lead Contracting and Trade Company), C.8.–C.10. pielikumu (attiecībā uz Lead Contracting and Trading Limited), C.11. un C.14. pielikumu (attiecībā uz Gulfsands Petroleum) un C.16. pielikumu (attiecībā uz Cham Holding).

64

Jāatzīmē, ka Padome iebildumu raksta 79. punktā uzsvēra, ka prasītājs nav iesniedzis nevienu apliecību, kas apstiprinātu ar viņu saistīto uzņēmumu likvidāciju, ne arī apliecību par viņam šajos uzņēmumos piederošo akciju pārdošanu. Turklāt Padome iebildumu raksta 80.–83. punktā apstrīdēja trešo personu vēstuļu, kuras prasītājs ir iesniedzis prasības pieteikuma pielikumā un kuru mērķis ir apstiprināt, ka viņam vairs nav uzņēmējdarbības interešu Sīrijā, pierādījuma vērtību.

65

Tādējādi prasītāja pierādījumi, ar kuriem viņš vēlas pierādīt, ka viņam vairs nav interešu šī sprieduma 59. punktā minētajās sabiedrībās, ir iesniegti, lai atbildētu uz Padomes argumentiem.

66

Tāpat arī citu prasītāja replikas raksta pielikumā iesniegto pierādījumu, kuru pieņemamību turklāt Padome neapstrīd, mērķis ir pamatot argumentus, kurus prasītājs ir iesniedzis, atbildot uz Padomes iebildumu rakstā izvirzītajiem argumentiem, kas ir atgādināti šī sprieduma 64. punktā.

67

Šādos apstākļos jāatzīst, ka visu prasītāja replikas raksta pielikumā iesniegto pierādījumu mērķis ir atbildēt uz Padomes iebildumu rakstā iesniegtajiem argumentiem, un līdz ar to tie ir pieņemami.

68

Prasītājs būtībā apgalvo, ka Padome, iekļaujot viņa vārdu attiecīgajos sarakstos, ir pieļāvusi kļūdu, jo viņš neatbilst iekļaušanas kritērijiem. Šajā ziņā viņš norāda, ka, lai gan savulaik ir bijis uzņēmējs Sīrijā, pašlaik viņš šajā valstī vairs neveic darbību. Tāpat arī viņš apstiprina, ka viņam nav saiknes ar Assad vai Makhlouf ģimenēm. Visbeidzot, viņš apgalvo, ka nav saistīts ar Sīrijas režīmu.

69

Padome apstrīd prasītāja argumentus un būtībā uzskata, ka ir pierādījusi iekļaušanas pamatojuma pamatotību.

70

Jāatgādina, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā garantētā pārbaudes tiesā efektivitāte tostarp prasa, ka Savienības tiesai ir jānodrošina, lai šis lēmums par ierobežojošu pasākumu noteikšanu vai saglabāšanu, kam attiecībā uz attiecīgo personu vai vienību ir individuāla piemērojamība, būtu balstīts uz pietiekami drošiem faktiem. Tas nozīmē, ka ir jāpārbauda pamatojuma izklāstā norādītie fakti, kas ir minētā lēmuma pamatā, tādēļ pārbaudē tiesā nav jāizvērtē tikai norādīto iemeslu abstrakta ticamība, bet arī tas, vai ir pamatoti šie apsvērumi vai vismaz viens no tiem, kurš tiek uzskatīts par pašu par sevi pietiekamu šā paša lēmuma pamatojumam (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 119. punkts).

71

Savienības tiesai ir jāveic šī pārbaude, vajadzības gadījumā pieprasot kompetentajai Savienības iestādei iesniegt atbilstošu – konfidenciālu vai nekonfidenciālu – informāciju vai pierādījumus, lai varētu veikt šādu pārbaudi (skat. spriedumu, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 120. punkts un tajā minētā judikatūra).

72

Proti, tieši kompetentajai Savienības iestādei apstrīdēšanas gadījumā ir jāpierāda pret attiecīgo personu vērsto apsvērumu pamatotība, nevis šai personai ir jāiesniedz attaisnojoši pierādījumi par to, ka minētie iemesli nav pamatoti (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 121. punkts).

73

Šajā nolūkā minētajai iestādei nav jāiesniedz Savienības tiesā visa informācija un pierādījumi, kas saistīti ar akta, kuru tiek lūgts atcelt, pamatojuma izklāstā norādītajiem apsvērumiem. Tomēr ir būtiski, lai iesniegtā informācija un pierādījumi pamatotu apsvērumus, kas vērsti pret attiecīgo personu vai vienību (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 122. punkts).

74

Ja kompetentā Savienības iestāde iesniedz atbilstošo informāciju vai pierādījumus, Savienības tiesai ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā šo informāciju vai pierādījumus, norādītie fakti atbilst patiesībai, un atkarībā no attiecīgās lietas apstākļiem un ņemot vērā iespējamos apsvērumus, ko par tiem iesniegusi tostarp attiecīgā persona, jāizvērtē to ticamība (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 124. punkts).

75

Saskaņā ar Tiesas judikatūru iekļaušanas sarakstos pamatotība ir jāizvērtē, pārbaudot pierādījumus nevis izolēti, bet gan ņemot vērā to kontekstu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 51. punkts, un 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 50. punkts).

76

Visbeidzot, izvērtējot jautājuma svarīgumu, kas ietilpst attiecīgo ierobežojošo pasākumu samērīguma pārbaudē, var tikt ņemti vērā šo pasākumu konteksts, apstāklis, ka steidzami bija jānosaka šādi pasākumi ar mērķi izdarīt spiedienu uz Sīrijas režīmu, lai tas izbeigtu vardarbīgās represijas pret iedzīvotājiem, un grūtības iegūt precīzākus pierādījumus autoritāra režīma valstī, kurā norisinās pilsoņu karš (spriedums, 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C‑605/13 P, EU:C:2015:248, 46. punkts).

77

Tātad pirmais pamats jāanalizē, ņemot vērā šos apsvērumus.

78

Jāatgādina, ka vispārējie iekļaušanas kritēriji, kas noteikti 27. panta 1. punktā un 28. panta 1. punktā Lēmumā 2013/255, kurš grozīts ar Lēmumu 2015/1836, kas saistībā ar līdzekļu iesaldēšanu ir pārņemti 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā Regulā Nr. 36/2012, kura grozīta ar Regulu 2015/1828, paredz, ka personām un vienībām, kas gūst labumu no Sīrijas režīma vai atbalsta to, piemēro ierobežojošus pasākumus. Tāpat arī šī paša lēmuma 27. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā, kā arī 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā, kas attiecībā uz līdzekļu iesaldēšanu ir pārņemti šīs pašas regulas 15. panta 1.a punkta a) apakšpunktā un 1.b punktā, ir noteikts, ka kategorijai “vadošie uzņēmēji, kas darbojas Sīrijā” tiek noteikti ierobežojoši pasākumi, izņemot, ja ir pietiekama informācija, ka tie nav vai vairs nav saistīti ar režīmu vai to vairs neietekmē, vai nerada reālu apiešanas risku. Visbeidzot, minētā lēmuma 27. panta 2. punkta pēdējā teikumā un 3. punktā, kā arī 28. panta 2. punkta pēdējā teikumā un 3. punktā, kas attiecībā uz līdzekļu iesaldēšanu ir pārņemti minētās regulas 15. panta 1.a punkta pēdējā teikumā un 1.b punktā, ir paredzēts, ka personas un vienības, kas ir saistītas ar personām, vienībām un struktūrām, uz kurām attiecas kāds no iekļaušanas kritērijiem, tiek noteikti ierobežojoši pasākumi, izņemot, ja ir pietiekama informācija, ka tās nav vai vairs nav saistītas ar Sīrijas režīmu vai to vairs neietekmē, vai nerada reālu apiešanas risku.

79

Šī sprieduma 41. punktā ir minēts, ka pamatojums prasītāja vārda iekļaušanai attiecīgajos sarakstos ir šāds:

“Svarīgs Sīrijas uzņēmējs, kuram ir ciešas saites ar režīmu. Saistīts ar Assad un Makhlouf ģimenēm.

Viņš pats piedalās Sīrijas režīmā un gūst labumu no tā vai kaut kā citādi to atbalsta.

Svarīgs ieguldītājs naftas nozarē; uzņēmuma Lead Contracting & Trading Ltd dibinātājs un vadītājs.”

80

No pamatojuma prasītāja vārda iekļaušanai attiecīgajos sarakstos jāsecina, ka viņa vārds ir iekļauts, pirmkārt, viņa kā ietekmīga uzņēmēja, kas darbojas Sīrijā, statusa dēļ atbilstoši kritērijam, kas noteikts 27. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 28. panta 2. punkta a) apakšpunktā Lēmumā 2013/255, kurš grozīts ar Lēmumu 2015/1836, kas attiecībā uz līdzekļu iesaldēšanu ir pārņemti 15. panta 1.a punkta a) apakšpunktā Regulā Nr. 36/2012, kura grozīta ar Regulu 2015/1828 (vadoša uzņēmēja, kas darbojas Sīrijā, kritērijs), otrkārt, viņa saiknes ar Sīrijas režīmu dēļ atbilstoši kritērijam, kas noteikts minētā lēmuma 27. panta 1. punktā un 28. panta 1. punktā un minētās regulas 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā (kritērijs par saistību ar režīmu), un, treškārt, viņa saiknes ar Assad un Makhlouf ģimeņu locekļiem dēļ atbilstoši kritērijam šī paša lēmuma 27. panta 2. punkta pēdējā teikumā un 28. panta 2. punkta pēdējā teikumā un šīs pašas regulas 15. panta 1.a punkta pēdējā teikumā (kritērijs par saikni ar personu vai vienību, kurai noteikti ierobežojoši pasākumi).

81

Lai pamatotu prasītāja vārda iekļaušanu attiecīgajos sarakstos, Padome iesniedza dokumentu WK 4069/2019 INIT, kurā ietverta publiski pieejama informācija, proti, saites uz tīmekļvietnēm, presē publicēti raksti un ekrānuzņēmumi no šādiem avotiem:

82

Padome iesniedza arī dokumentu WK 985/2021 INIT. Šajā dokumentā ir pirmā daļa ar trīs iedaļām, kur sniegta prasītāja identifikācijas informācija, viņa raksturojums, kā arī aprakstīta viņa saikne ar Sīrijas režīmu un izskaidrotas prasītāja vārda un uzvārda variācijas. Turklāt Padome kā dokumentu Nr. 3 iesniedz prasītāja pasu un personu apliecinošu dokumentu fotokopijas. Tādējādi ir parādītas viņa Libānas, Sīrijas, Kanādas pases, kā arī viņa kā Lead UAE vadītāja uzturēšanās vīza Apvienotajos Arābu Emirātos. Dokuments Nr. 4 ir 2018. gada 17. septembra apliecība, kas attiecas uz Lead UAE. Visbeidzot, dokumentā parādās saites uz tīmekļvietnēm, presē publicēti raksti un ekrānuzņēmumi. Tostarp četri no tiem ir identiski dokumentā WK 4069/2019 INIT norādītajiem, proti, publikācijas no tīmekļvietnēm Syriano un Dawdaa, kā arī presē publicēti raksti no tīmekļvietnēm Orient News un Ayn Almadina. Savukārt pārējie ir informācijas elementi no:

83

Prasītājs apšauba Padomes iesniegto pierādījumu ticamību un piemērotību iekļaušanas sarakstā pamatojuma atbilstības argumentēšanai.

84

Pirmām kārtām, saistībā ar Padomes iesniegto pierādījumu ticamību jāatgādina, ka, pirmkārt, izvērtējot jautājuma svarīgumu, kas ietilpst attiecīgo ierobežojošo pasākumu samērīguma pārbaudē, var tikt ņemti vērā šo pasākumu konteksts, apstāklis, ka steidzami bija jānosaka šādi pasākumi ar mērķi izdarīt spiedienu uz Sīrijas režīmu, lai tas izbeigtu vardarbīgās represijas pret iedzīvotājiem, un grūtības iegūt precīzākus pierādījumus autoritāra režīma valstī, kurā norisinās pilsoņu karš (skat. spriedumu, 2021. gada 14. aprīlis, Al-Tarazi/Padome, T‑260/19, nav publicēts, EU:T:2021:187, 71. punkts un tajā minētā judikatūra).

85

Otrām kārtām, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesas un Vispārējās tiesas darbību reglamentē pierādījumu brīvas novērtēšanas princips, un vienīgais iesniegto pierādījumu vērtības noteikšanas kritērijs ir to ticamība. Turklāt, lai novērtētu dokumenta pierādījuma spēku, ir jāpārbauda tajā ietvertās informācijas ticamība un ir jāņem vērā dokumenta izcelsme, tā izstrādes apstākļi un tā adresāts, un ir jānoskaidro, vai, ņemot vērā tā saturu, tas šķiet pārliecinošs un uzticams (skat. spriedumu, 2021. gada 14. aprīlis, Al-Tarazi/Padome, T‑260/19, nav publicēts, EU:T:2021:187, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).

86

Jākonstatē, ka prasītājs tikai apgalvo, ka Padome kā pierādījumus izmanto ziņas par baumām no trešām personām un tiešsaistes publikācijām, kas nav neatkarīgas, tomēr tā nepamato savus argumentus ar konkrētiem pierādījumiem. Šajā ziņā, tā kā prasītājam paziņotie Padomes iesniegtie pierādījumi ir iegūti no publiski pieejamiem avotiem, viņam bija iespējams norādīt, kuri no šiem avotiem, viņaprāt, piemēram, ir labvēlīgi Sīrijas režīmam. It īpaši, ņemot vērā šī sprieduma 74. punktā atgādināto judikatūru, lai gan Padomei ir jāsniedz pierādījumi iekļaušanas sarakstā pamatojuma atbalstam, prasītājam ir pienākums norādīt tos, par kuru ticamību varētu rasties šaubas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 14. aprīlis, Al-Tarazi/Padome, T‑260/19, nav publicēts, EU:T:2021:187, 73. punkts).

87

Otrām kārtām, saistībā ar Padomes iesniegto pierādījumu atbilstību prasītājs apgalvo, ka lielākā to daļa ir zaudējusi aktualitāti. Šajā ziņā viņš norāda, ka septiņi no tiem ir vairāk nekā sešus gadus veci, un ka no trim rakstiem, kas ir jaunāki par sešiem gadiem, apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā tikai viens bija jaunāks par diviem gadiem. Turklāt vairāki no šiem rakstiem esot vēl mazāk atbilstoši, nekā liecina to publicēšanas datums, jo tajos ir minēti notikumi pirms tika pārdotas prasītāja uzņēmējdarbības intereses Sīrijā. Galu galā šie pierādījumi liecinot, ka prasītājs ir bijis uzņēmējs, kas veica darbību Sīrijā, ko viņš neapstrīdot, bet ar tiem nevarot pierādīt, ka viņš pašreiz ir šāds uzņēmējs.

88

Šajā ziņā jānorāda, ka, jo senāki ir pierādījumi attiecībā uz datumu, kad pieņemti tiesību akti, kuros personai vai vienībai ir noteikti ierobežojoši pasākumi, jo mazāka ir iespēja, ka tie paši par sevi ir pietiekami apstrīdēto aktu pamatošanai. Šajā nozīmē, lai gan Padome tos var izmantot, tomēr, ņemot vērā ilgo laika posmu, kas pagājis no pierādījumu publicēšanas, no vienas puses, līdz apstrīdēto aktu pieņemšanai, no otras puses, Padomei [šie pierādījumi] ir jāapstiprina ar citiem nesenākiem pierādījumiem (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 26. jūlijs, Padome/Hamas, C‑79/15 P, EU:C:2017:584, 32. un 33. punkts).

89

Šajā lietā dažādos Padomes iesniegtajos pierādījumos vairumā gadījumu ir apkopota informācija, kas pārklājas, un tādējādi pat senākie pierādījumi zināmā mērā var būt atbilstoši iekļaušanas sarakstā pamatojuma pamatotības pierādīšanai.

90

Šādos apstākļos jāatzīst, ka Padomes iesniegtie pierādījumi ir pārliecinoši un ticami, un tie a priori ir atbilstoši iekļaušanas sarakstā pamatošanai.

91

Tomēr tas, ka Padomes iesniegtie pierādījumi ir seni, būs jāņem vērā, nosakot, vai, ievērojot lietas materiālus kopumā, tie ir pietiekami, lai pierādītu iekļaušanas sarakstā pamatojuma atbilstību.

92

Vispirms, no gandrīz visiem Padomes iesniegtajiem rakstiem vai publikācijām, izņemot rakstu no tīmekļvietnes Orient News un no lapas tīmekļvietnē Aliqtisadi, izrietošā informācija liecina, ka prasītājs ir Lead Syria likvidācijas procesā, sabiedrības, kas darbojas naftas un gāzes nozarē, dibinātājs un dalībnieks. Tas ir norādīts arī dokumenta WK 985/2021 INIT pirmajā daļā, sadaļā “Présentation et liens de proximité avec le régime syrien” [Izklāsts un ciešas saites ar Sīrijas režīmu]. Turpinājumā, gan no prasītāja uzturēšanās vīzas Apvienotajos Arābu Emirātos, gan no lapas tīmekļvietnē Aliqtisadi izriet, ka prasītājs vada Lead UAE. Turklāt tīmekļvietnēs Syrian Oil & Gas News un Aks al Ser prasītājs ir raksturots kā tāds, kurš ir iesaistīts dažādās vienībās. Visbeidzot, izvilkumā no grāmatas “The Political Economy of investment in Syria” ir atsauce uz prasītāja ieguldījumu Apvienotajā Karalistē bāzētā naftas uzņēmumā Gulfsands Petroleum, kas veic darbību Sīrijā.

93

Tādējādi Padomes iesniegtie pierādījumi liecina, ka prasītājs ir ieguldītājs Sīrijas naftas nozarē.

94

Prasītājs šo raksturojumu apstrīd un būtībā apgalvo, ka viņam Sīrijā vairs nav nekādu uzņēmējdarbības interešu.

95

Pirmām kārtām, saistībā ar Lead Syria likvidācijas procesā prasītājs iesniedz 2011. gada novembra līgumu, ar kuru viņš ir izstājies no šīs sabiedrības par labu A, un iesniedz šīs vienības nodokļu deklarācijas par 2012.–2020. gadu, lai pierādītu, ka šī sabiedrība nav veikusi darbību kopš 2012. gada. Viņš arī iesniedz 2021. gada 5. janvāra apliecību no Damaskas Komercreģistra, kurā ir norādīts, ka Lead Syria likvidācijas procesā 2020. gada 8. novembrī, proti, pirms apstrīdēto aktu pieņemšanas datuma, ir uzsākts likvidācijas process.

96

Jākonstatē, ka, pirmkārt, visi Padomes iesniegtie pierādījumi par Lead Syria likvidācijas procesā ir publicēti pirms 2021. gada 5. janvāra. Otrkārt, Padome neizvirza nevienu argumentu, lai pamatotu, ka Lead Syria likvidācijas procesā joprojām darbojas, vai ka prasītāja iesniegtie pierādījumi nav pārliecinoši un ticami.

97

Tādējādi jāsecina, ka prasītājs ir pierādījis, ka viņam vairs nav interešu Lead Syria likvidācijas procesā, kas katrā ziņā apstrīdēto aktu pieņemšanas datumā neveica darbību un atradās likvidācijas procesā.

98

Otrām kārtām, saistībā ar Lead UAE prasītājs iesniedz divus dokumentus no QNA Auditors, revīzijas uzņēmuma, kas atrodas Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti), ar kuriem šis pēdējais minētais apliecina, ka Lead UAE neveic darbību Sīrijā. Runa ir par 2021. gada 18. februāra vēstuli un 2021. gada 15. novembra tabulu, ko QNA Auditors ir sagatavojis, lai apliecinātu Lead UAE esošo un pabeigto projektu sarakstu. No šīs pēdējās minētās tabulas izriet, ka Lead UAE ir būvniecības projekti Alžīrijā un Katarā.

99

Jānorāda, ka, neskaitot Padomes iesniegto prasītāja uzturēšanās vīzu Apvienotajos Arābu Emirātos, Lead UAE ir minēta vienīgi lapā tīmekļvietnē Al-Iqtisadi. Tomēr šajā lapā nav norādīts, kur tiek īstenoti Lead UAE projekti.

100

Padomes arguments, ka no 2021. gada 18. februāra vēstules skaidri neizriet, vai tajā ietvertie paziņojumi attiecas uz Lead UAE vai Lead Syria likvidācijas procesā, ir jānoraida kā nepamatots. Proti, prasītājs ir sniedzis pamatotus paskaidrojumus, lai atšķirtu Lead Syria likvidācijas procesā no Lead UAE. Šajā ziņā pierādījumus par katru no šīm sabiedrībām viņš sniedza no tādam struktūrām kā revīzijas uzņēmums vai komercreģistrs, kas ļauj apstiprināt, ka Lead Syria likvidācijas procesā ir sabiedrība, ko viņš, pirms izstāšanās no tās 2011. gadā, bija dibinājis Sīrijā kopā ar Ghassan Muhanna, savukārt Lead UAE ir uzņēmums, ko viņš ir izveidojis Apvienotajos Arābu Emirātos.

101

Ir taisnība, ka šo uzņēmumu nosaukumu ievērojamā līdzība var radīt neskaidrību. Tomēr prasītājs ir parūpējies par skaidru izklāstu rakstveidā un ir sniedzis skaidrojumus, lai Vispārējai tiesai palīdzētu atšķirt abas šīs vienības, turpretī Padome Vispārējai tiesai nav palīdzējusi viegli saprast, uz kuru vienību attiecas dažādie pierādījumi, kas ietverti dokumentos WK 4069/2019 INIT un WK 985/2021 INIT, kuros ir izmantoti dažādi nosaukumi, vai pat savos procesuālajos dokumentos uztur zināmu neskaidrību. Visbeidzot, jākonstatē, ka Padome, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu tiesas sēdē, apstiprināja, ka patiešām pastāvēja divas vienības, proti, Lead Syria likvidācijas procesā un Lead UAE, un ka atsauce uz prasītāja un Ghassan Muhanna izveidotu vienību bija jāsaprot kā atsauce uz Lead Syria likvidācijas procesā.

102

Līdz ar to prasītājs ir pierādījis, ka Lead UAE, kas ir dibināta Apvienotajos Arābu Emirātos, ko apstiprina Padomes iesniegtie pierādījumi, neveic darbību Sīrijā.

103

Katrā ziņā jānorāda, ka prasītājs ir iesniedzis vienīgā Lead UAE akcionāra, sabiedrības B, 2020. gada 23. marta lēmumu, ar kuru no šī datuma ir pieņemta viņa kā direktora atkāpšanās no amata.

104

Taču Padome nav izvirzījusi nevienu argumentu, lai apstrīdētu prasītāja atkāpšanos no amata, ne arī apšaubījusi prasītāja iesniegto pierādījumu ticamību.

105

Tādējādi jāatzīst, ka prasītājs ir pierādījis, ka vairs nav iesaistīts Lead UAE, kas katrā ziņā nav Sīrijā reģistrēta sabiedrība un tur neveic nekādu darbību.

106

Trešām kārtām, jāpārbauda prasītāja līdzdalība dažādās vienībās, kas ir minētas tīmekļvietnēs Syrian Oil & Gas News un Aks al Ser.

107

Pirmkārt, saistībā ar sabiedrību Asaad and Petngnap & Co, ko prasītājs saista, un ko Padome šajā jautājumā neapstrīd, ar Asaad Beitenjaneh & Partners Company for Processing & Refining Edible Oils, kas 2011. gadā ir pārveidota par privātu sabiedrību ar nosaukumu Syrian Private Joint-stock Company for Processing and Refining Edible Oils, viņš iesniedz 2021. gada 15. novembra vēstuli no šīs vienības, kurā tā apliecina, ka prasītājam šajā datumā nav šīs vienības akciju. Protams, ka šis paziņojums, kurā ir konstatēts, kāds bija prasītāja stāvoklis attiecībā uz šo sabiedrību pēc 2021. gada aktu pieņemšanas, nepierāda, ka laikā, kad Padome viņam noteica ierobežojošus pasākumus, prasītājam šādu akciju nebija. Tomēr vienīgais Padomes iesniegtais pierādījums, kas norāda, ka prasītājs ir minētās vienības dalībnieks, ir sens, jo ir publicēts 2010. gadā. Turklāt šo informāciju neapstiprina neviens cits nesenāks pierādījums. Papildus minētajam Padome nav izvirzījusi nevienu argumentu, lai pamatotu, ka prasītājam joprojām ir intereses šajā sabiedrībā. Visbeidzot, tā arī nav izvirzījusi nevienu argumentu, lai apstrīdētu prasītāja iesniegtā pierādījuma ticamību un atbilstību. Šādos apstākļos pastāv pamatotas šaubas par to, ka 2021. gada aktu pieņemšanas laikā prasītājs joprojām bija konkrētās sabiedrības akcionāra statusā.

108

Turpretī saistībā ar 2022. gada saglabāšanas aktiem, tā kā prasītāja iesniegto pierādījumu datums ir pirms šo aktu pieņemšanas, un Padome nav iesniegusi nekādus papildu pierādījumus, jāatzīst, ka prasītājs ir pierādījis, ka šo aktu pieņemšanas laikā viņam vairs nebija sabiedrības Asaad un Petngnap & Co akcionāra statusa.

109

Otrkārt, attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību United Insurance Company prasītājs iesniedz 2021. gada 16. novembra vēstuli no šīs sabiedrības prezidenta, kurā apliecināts, ka prasītājam nav šīs sabiedrības akciju kopš 2012. gada. Savukārt Padome iesniedz tikai vienu publikāciju, lai pierādītu, ka prasītājs 2010. gadā ir veicis ieguldījumu šajā vienībā, un neizvirza nevienu argumentu, lai apstrīdētu iepriekš minētās vēstules ticamību vai saturu. Tādējādi jāsecina, ka prasītājs ir pierādījis, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā viņam nebija minētās sabiedrības akciju.

110

Treškārt, saistībā ar sabiedrību Al Badia Cement JSC prasītājs iesniedz 2021. gada 25. aprīļa vēstuli no šīs vienības, kurā ir apliecināts, ka viņš 2011. gada 25. septembrī atkāpās no valdes locekļa amata un 2011. gadā pārdeva savas daļas. Lai pierādītu, ka viņam vairs nav interešu šajā sabiedrībā, viņš sniedz divus citus dokumentus no tīmekļvietnes WikiLeaks, kas apstiprina minēto atkāpšanos. Savukārt Padome neizvirza nekādus argumentus, lai apstrīdētu šo pierādījumu ticamību vai saturu. Tādējādi prasītājs ir pierādījis, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā viņš nebija saistīts ar konkrēto sabiedrību.

111

Ceturtkārt, saistībā ar banku Bank Audi Syria, kas, pēc prasītāja teiktā, ir kļuvusi par Ahli Trust Bank, ko Padome neapstrīd, viņš iesniedz 2021. gada 11. novembra vēstuli no šīs vienības, kurā ir apliecināts, ka viņam līdz tai dienai nav tās akciju. Savukārt Padome iesniedz tikai 2010. un 2012. gada informāciju, kurā norādīts, ka prasītājs ir šīs vienības dalībnieks, un neizvirza nekādus argumentus, lai apstrīdētu iepriekš minētās vēstules ticamību vai saturu. Tātad jāsecina, ka prasītājs ir pierādījis, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā viņš nebija šīs bankas akcionārs.

112

Piektkārt, saistībā ar sabiedrību Syrian Arab Insurance Company prasītājs iesniedz 2021. gada 9. novembra vēstuli no šīs vienības, kurā ir apliecināts, ka līdz tam datumam viņam nebija tās akciju. Savukārt Padome iesniedz vienu publikāciju, lai pierādītu, ka prasītājam ir 2010. gada ieguldījums minētajā sabiedrībā, un neizvirza nevienu argumentu, lai apstrīdētu iepriekšminētās vēstules ticamību vai saturu. Tātad jāsecina, ka prasītājs ir pierādījis, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā viņam nebija šīs sabiedrības akciju.

113

Sestkārt, saistībā ar apdrošināšanas sabiedrību Aqeelah Takaful Insurance Company prasītājs iesniedz 2021. gada 10. maija vēstuli no šīs vienības, kurā ir apliecināts, ka “līdz 2021. gada 31. martam” viņam nebija šī uzņēmuma akciju. Atbildot uz jautājumu tiesas sēdē, viņš apstiprināja, ka šis formulējums tikai norādīja, ka viņam nepieder šīs sabiedrības akcijas. Katrā ziņā šis pierādījums vismaz apliecina, ka, pretēji tam, kas bija norādīts publikācijā tīmekļvietnē Syrian Oil & Gas News, prasītājam 2010. gadā nepiederēja minētās sabiedrības akcijas. Savukārt Padome iesniedz tikai vienu publikāciju, lai pierādītu saikni starp prasītāju un minēto apdrošināšanas sabiedrību, un neizvirza nevienu argumentu, lai apstrīdētu iepriekš minētās vēstules ticamību vai saturu. Tātad pastāv pamatotas šaubas par to, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā prasītājs bija saistīts ar konkrēto apdrošināšanas sabiedrību.

114

Septītkārt, saistībā ar Dajajouna, kas, pēc prasītāja teiktā, ir sabiedrības DANZ for Food Industries preču zīme, ko Padome neapstrīd, viņš iesniedz 2021. gada 15. novembra vēstuli, kurā paziņots, ka no 2010. gada 3. janvāra līdz 2021. gada 15. novembrim viņam nav bijis šīs sabiedrības akciju. Savukārt Padome iesniedz tikai vienu publikāciju, lai pierādītu, ka prasītājam ir 2010. gadā veikts ieguldījums šajā vienībā, un neizvirza nevienu argumentu, lai apstrīdētu iepriekš minētās vēstules ticamību vai saturu. Tātad jāsecina, ka prasītājs ir pierādījis, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā viņam nebija minētās sabiedrības akciju.

115

Astotkārt, attiecībā uz sabiedrību Assaad Baitangana and Partners for producing oils, kuru prasītājs saista ar uzņēmumu Asaad Beitenjaneh & Partners Company for Syrian Olive Oil, ko Padome neapstrīd, kas 2011. gadā ir pārveidots par privātu uzņēmumu ar nosaukumu Syrian Olive Oil Private Joint-stock Company, viņš iesniedz 2021. gada 15. novembra vēstuli no šīs pēdējās minētās vienības, kurā ir apliecināts, ka šajā datumā viņam tajā nav akciju. Protams, ka šis paziņojums, kurā ir konstatēts prasītāja stāvoklis attiecībā uz šo sabiedrību, kāds tas bija pēc 2021. gada aktu pieņemšanas, nepierāda, ka brīdī, kad Padome viņam noteica ierobežojošus pasākumus, prasītājam šādu akciju nebija. Tomēr vienīgais Padomes iesniegtais pierādījums ar norādi, ka prasītājs ir šīs vienības dalībnieks, ir sens, jo ir publicēts 2010. gadā. Turklāt nav cita nesenāka pierādījuma, kas šo informāciju apstiprinātu. Pie tam Padome nav izvirzījusi nevienu argumentu, lai pamatotu, ka prasītājam joprojām ir intereses šajā sabiedrībā. Visbeidzot, tā arī nav izvirzījusi nevienu argumentu, lai apstrīdētu prasītāja iesniegtā pierādījuma ticamību un atbilstību. Šādos apstākļos pastāv pamatotas šaubas par to, ka 2021. gada aktu pieņemšanas laikā prasītājs joprojām bija konkrētās sabiedrības akcionāra statusā.

116

Turpretī saistībā ar 2022. gada saglabāšanas aktiem, tā kā prasītāja iesniegtie pierādījumi ir senāki par to pieņemšanas datumu un Padome nav iesniegusi nekādus papildu pierādījumus, jāatzīst, ka prasītājs ir pierādījis, ka to pieņemšanas laikā viņš vairs nebija Syrian Olive Oil Private Joint-stock Company akcionāra statusā.

117

Devītkārt, saistībā ar sabiedrību Cham Holding prasītājs iesniedz 2021. gada 12. maija vēstuli no šīs vienības, kurā ir apliecināts, ka kopš 2014. gada 26. jūnija viņam vairs nav šīs sabiedrības akciju. Savukārt Padome iesniedz divas 2010. un 2012. gada publikācijas, kurās norādīts, ka prasītājam ir intereses minētajā sabiedrībā, un neizvirza nevienu argumentu, lai apstrīdētu iepriekš minētās vēstules ticamību un atbilstību vai lai pierādītu, ka prasītājam joprojām ir intereses šajā sabiedrībā. Tātad jāatzīst, ka prasītājs ir sniedzis pierādījumu, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā viņam vairs nebija konkrētās sabiedrības akciju.

118

No iepriekš minētā izriet, ka prasītājs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus, lai liktu apšaubīt Padomes konstatējumu par viņa līdzdalību dažādās Sīrijas vienībās pamatotību.

119

Visbeidzot, desmitkārt, saistībā ar sabiedrību Gulfsands Petroleum, vispirms jānorāda, ka prasītājs neapstrīd, ka viņam ir piederējušas šīs sabiedrības kapitāla daļas, bet norāda, ka šīs daļas viņam piederēja ar Hickam Ventures Ltd starpniecību. Šajā ziņā viņš iesniedz 2008. gada 31. decembra pārskatu par pēdējās minētās akciju portfeli, no kura izriet, ka tai faktiski piederēja šīs sabiedrības kapitāla daļas. Turpinājumā jāpiebilst, ka viņš precizē, ka nav dibinājis konkrēto sabiedrību, pretēji Padomes apgalvotajam, un šajā ziņā iesniedz šādas sabiedrības 2014. gada 2. decembra dibināšanas dokumentu. Lasot šo dokumentu var redzēt, ka prasītājs konkrētās sabiedrības dibināšanas brīdī nav bijis tās dibinātājs vai direktors. Turklāt tajā ir sniegts Hickam Ventures aktīvu sadalījums un portfeļa izmaiņas, lai pierādītu, ka Hickam Ventures no konkrētās sabiedrības akcijām atbrīvojās 2009. gadā. Jānorāda, ka 2009. gada 31. decembrī konstatētās portfeļa izmaiņas liecina par šādu akciju neesamību. To apstiprina šīs pašas sabiedrības 2010. gada 3. decembra akcionāru saraksts, kurā neparādās ne Hickam Ventures, ne prasītāja vārds. Visbeidzot jāprecizē, ka prasītājs iesniedz apliecinātu 2021. gada 12. janvāraHickam Ventures akcionāru sarakstu, lai pierādītu, ka viņam vairs nav nekādu interešu šajā sabiedrībā. No šī dokumenta faktiski izriet, ka prasītāja vārds neparādās Hickam Ventures akcionāru sarakstā. Savukārt Padome neapstrīd faktu aprakstu, kādu to ar pamatojumu piedāvā prasītājs, un neapšauba prasītāja iesniegto pierādījumu ticamību vai saturu, kā arī iesniedz tikai vienu dokumentu ar norādi, ka viņš ir ieguldījis šajā sabiedrībā, proti, izvilkumu no 2015. gada grāmatas, kas pamatojas uz 2007. gada rakstu. Līdz ar to jāatzīst, ka prasītājs ir ticami apšaubījis faktu, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā viņam bija intereses konkrētajā sabiedrībā.

120

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāsecina, ka Padome nav juridiski pietiekami pierādījusi faktu, ka prasītājam bija uzņēmējdarbības intereses Sīrijā.

121

Turklāt no Padomes iesniegtās 2012. gada 6. septembra publikācijas tīmekļvietnē Aks al Ser izriet, ka prasītājs pēc Sīrijas valsts drošības štāba bombardēšanas sāka pārdot savus finanšu aktīvus un izņemt naudu no bankām, kas drīzāk apstiprina prasītāja apgalvojumu, ka kopš 2012. gada viņam vairs nebija interešu Sīrijā.

122

No tīmekļvietnes Syrian Oil & Gas News izriet, ka prasītājs ir Sīrijas un Alžīrijas Tirdzniecības palātas Sīrijas nodaļas vadītājs un Sīrijas Starptautiskās tirdzniecības palātas Sīrijas Nacionālās komitejas loceklis.

123

Šajā ziņā prasītājs neapstrīd, ka ir bijis Sīrijas un Alžīrijas Tirdzniecības palātas un Sīrijas Starptautiskās Tirdzniecības palātas loceklis.

124

Tomēr, pirmkārt, saistībā ar Sīrijas un Alžīrijas Tirdzniecības palātu prasītājs iesniedz 2013. gada 1. jūlija vēstuli, ko tā bija nosūtījusi Bank Audi pēc tam, kad tika pieņemts Sīrijas Ekonomikas un ārējās tirdzniecības ministrijas Lēmums Nr. 247, kurā paredzēta Sīrijas uzņēmēju palātu likvidācija. Jākonstatē, ka vienīgie Padomes iesniegtie pierādījumi ir publikācijas tīmekļvietnē Syrian Oil & Gas News, kas ir publicētas 2010. gadā, proti, pirms minētā lēmuma pieņemšanas. Turklāt Padome neapstrīd ne iepriekš minētās vēstules ticamību, ne saturu un nepierāda, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā šī palāta bija atjaunota un prasītājs bija tās loceklis. Tā kā prasītājs ir pierādījis, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā konkrētā palāta nepastāvēja, tad viņa kā ietekmīga uzņēmēja, kas darbojas Sīrijā, statusa pamatošanai nevar atsaukties uz faktu, ka viņš bija šīs palātas loceklis.

125

Otrkārt, saistībā ar Sīrijas Starptautisko tirdzniecības palātu prasītājs iesniedz 2021. gada 16. februāra vēstuli no šīs palātas Sīrijas Nacionālās komitejas priekšsēdētāja, kurā apliecināts, ka prasītājs ir atkāpies no amata minētās palātas valdē un kopš 2012. gada vairs nav aktīvs tās loceklis. Jākonstatē, ka vienīgie Padomes iesniegtie pierādījumi ir publikācijas tīmekļvietnē Syrian Oil & Gas News, kas ir publicētas 2010. gadā, proti, pirms prasītāja atkāpšanās no amata 2012. gadā. Turklāt Padomes norādītie argumenti attiecībā uz prasītāja iesniegtajām vēstulēm no trešām personām ir vērsti uz to, lai apšaubītu šo personu paziņojumus par prasītāja veikto uzņēmējdarbību Sīrijā. Turpretī tā neizvirza nevienu argumentu, lai konkrēti apstrīdētu faktu, ka prasītājs tiešām ir atkāpies no attiecīgās palātas valdes, un pat atzīst to, ka šī atkāpšanās ir notikusi, tāpat kā tā atzīst, ka šī prasītāja darbība ir bijusi pagātnē. Visbeidzot, tā neapstrīd iepriekš minētās vēstules ticamību. Tādējādi jāatzīst, ka prasītājs ir pierādījis, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā viņš vairs nebija attiecīgās palātas loceklis. Padome nav izvirzījusi nevienu pamatotu un saskaņotu norādi, kas ļauj saprātīgi uzskatīt, ka prasītājs saglabā saikni ar šo palātu, kas pamato viņa vārda iekļaušanu attiecīgajos sarakstos pēc darbības izbeigšanas šajā struktūrā (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 24. novembris, Assi/Padome, T‑256/19, EU:T:2021:818, 128. punkts).

126

No iepriekš minētā izriet, ka Padome nav juridiski pietiekami pierādījusi faktu, ka prasītājs ir Sīrijas un Alžīrijas Tirdzniecības palātas un Sīrijas Starptautiskās tirdzniecības palātas loceklis.

127

Tā kā Padome nav juridiski pietiekami pierādījusi ne to, ka prasītājam ir uzņēmējdarbības intereses Sīrijā, ne to, ka viņš ieņem amatus ar uzņēmējdarbību saistītās struktūrās, jāsecina, ka Padome nav pierādījusi iekļaušanas sarakstā pamatojumu saistībā ar prasītāja kā ietekma uzņēmēja, kas darbojas Sīrijā, statusu.

128

Pirmkārt, informācijas elementi no tīmekļvietnēm Dawdaa, Syriano, Ayn Almadina, Al Khaleej Online, Al Hewar, grāmatas “The Political Economy of investment in Syria” un dokumenta WK 985/2021 INIT pirmās daļas liecina, ka prasītājam ir saikne ar Mohammed Makhlouf un Rami Makhlouf. Otrkārt, saskaņā ar informācijas elementiem no tīmekļvietnēm Dawdaa, Orient News, Al Khaleej Online un Al Hewar, kā arī saskaņā ar dokumenta WK 985/2021 INIT pirmo daļu prasītājam ir saikne ar Assad ģimeni.

129

Jānorāda, ka Padomes iesniegtie pierādījumi liecina, ka prasītājs ar Makhlouf ģimenes locekļiem ir saistīts divējādi: profesionāli un personiski. Šis konstatējums arī ir apstiprināts atbildes rakstā uz repliku.

130

Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītāja profesionālo saikni ar Makhlouf ģimenes locekļiem, ir jānorāda, ka saskaņā ar Padomes sniegto informāciju tā izriet, pirmkārt, no partnerības Lead Syria likvidācijas procesā ietvaros, kas noslēgta ar Ghassan Muhanna, kurš fiktīvi darbojās sava svaiņa Mohammed Makhlouf – Rami Makhlouf tēva, interesēs, un, otrkārt, no ieguldījuma Gulfsands Petroleum, kopā ar Rami Makhlouf, un no prasītāja interesēm Rami Makhlouf kontrolētajā Cham Holding.

131

Pirmkārt, attiecībā uz Lead Syria likvidācijas procesā prasītājs ir pierādījis, kā izriet no šīs sprieduma 95.–97. punkta, ka 2011. gada novembrī to ir atstājis, un apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā šī sabiedrība bija likvidācijas procesā. Līdz ar to Padome nevar balstīties uz prasītāja līdzdalību šajā sabiedrībā, lai pierādītu, ka minēto aktu pieņemšanas laikā viņš bija profesionāli saistīts ar Mohammed Makhlouf.

132

Otrkārt, attiecībā uz Cham Holding un Gulfsands Petroleum prasītājs ir pierādījis, kā izriet no šī sprieduma attiecīgi 117. un 119. punkta, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā viņam vairs nebija interešu šajās sabiedrībās. Līdz ar to Padome nevar balstīties uz prasītāja līdzdalību šajās sabiedrībās, lai pierādītu, ka minēto aktu pieņemšanas laikā viņš bija profesionāli saistīts ar Rami Makhlouf.

133

Otrām kārtām, attiecībā uz prasītāja personisko saikni ar Makhlouf ģimenes locekļiem no raksta tīmekļvietnē Ayn Almadina izriet, ka prasītājs ir Mohammed Makhlouf brālēns, savukārt viņa māte Jamila Muhanna ir Mohammed Makhlouf sievas māsīca. Tīmekļvietnē Al Khaleej Online publicētajā rakstā ir norādīts, ka prasītājs ir Mohammed Makhlouf radinieks.

134

Dokumenta WK 985/2021 INIT pirmajā daļā, raksturojot prasītāju un viņa ciešo saikni ar Sīrijas režīmu, prasītājs ir aprakstīts kā Assad un Makhlouf brāļu un māsu brālēns svainībā, jo viņa tante no mātes puses ir Mohammed Makhlouf, kurš ir Rami Makhlouf tēvs un prezidenta Bashar Al-Assad onkulis, sieva.

135

Vēl arī jānorāda, ka 2021. gada 12. februāra vēstulē Padome atkārtoja, ka prasītājs ir saistīts ar Rami Makhlouf un prezidenta Bashar Al-Assad ģimenēm, jo viņa tante no mātes puses ir precējusies ar Mohammed Makhlouf.

136

Vispirms Padome, uz kuru gulstas pierādīšanas pienākums, kā ir atgādināts šī sprieduma 72. punktā, iesniedz tikai divas no tīmekļvietnēm iegūtas publikācijas, kurās ir minēta prasītāja radniecība ar Makhlouf ģimeni. Vienā no tām, proti, tīmekļvietnē Al Khaleej Online, šī radniecības saikne ir minēta tikai vispārīgi, to neaprakstot. Turpinājumā, tīmekļvietnē Ayn Almadina norādītā radniecības saikne, proti, ka prasītājs ir Mohammed Makhlouf brālēns, savukārt viņa māte Jamila Muhanna ir Mohammed Makhlouf sievas māsīca, atšķiras no tās, kas ir minēta dokumenta WK 985/2021 INIT pirmajā daļā. Proti, šajā pēdējā minētajā dokumentā ir norādīts, ka tā ir prasītāja tante no mātes puses, kas tātad principā ir Jamila Muhanna māsa, kura ir precējusies ar Mohammed Makhlouf.

137

Tādējādi informācija dokumentos WK 4069/2019 INIT un WK 985/2021 INIT nav saskanīga.

138

Turklāt dokumentā WK 985/2021 INIT ietvertais apgalvojums, ka viena no prasītāja tantēm no mātes puses ir precējusies ar Mohammed Makhlouf, netiek pamatots un ir neskaidrs, jo nav neviena to apstiprinoša pierādījuma, un nav minēts neviens vārds, lai identificētu Mohammed Makhlouf sievu. Papildus minētajam Padomes apgalvojums, ka ar jēdzienu “tante no mātes puses” varētu apzīmēt arī prasītāja mātes tanti, nav pārliecinošs. Proti, šī dokumenta pirmajā daļā Mohammed Makhlouf sieva ir skaidri apzīmēta kā prasītāja tante no mātes puses. Padome šādu saistību ir atzinusi bez atrunas 2021. gada 12. februāra vēstulē. Tādējādi tagad tā nevar apgalvot, ka faktiski runa varētu būt bijusi par prasītāja mātes tanti. Katrā ziņā tās apgalvojums ir izvirzīts kā hipotēze un netiek pamatots.

139

Visbeidzot, Padomes arguments, ka Ghassan Muhanna un prasītāja māte ir saistīti, ir tikai hipotēze, kas pirmo reizi ir izvirzīta iebildumu rakstā. Katrā ziņā neviens no Padomes iesniegtajiem pierādījumiem to neapstiprina.

140

Turklāt Padome iesniedz tribunal administratif de Paris (Parīzes Administratīvā tiesa, Francija) 2021. gada 13. septembra spriedumu attiecībā uz prasītāju, lai pierādītu, ka ir atzīts, ka prasītājam ir ģimenes saites ar Makhlouf un Assad ģimenēm.

141

Šajā ziņā jānorāda, ka, to darot, Padome uz Francijas tiesas nolēmumu kā uz pierādījumu atsaucas nevis, lai pierādītu pamatojumu prasītāja vārda iekļaušanai attiecīgajos sarakstos, bet gan, lai apstiprinātu prasītāja raksturojumu, ko Padome sniedz Vispārējai tiesai. Šajā nozīmē tātad nav pamata apšaubīt šī pierādījuma pieņemamību, ņemot vērā judikatūru, saskaņā ar kuru Savienības tiesību akta tiesiskums ir jānovērtē, ņemot vērā faktiskos un tiesiskos apstākļus, kādi pastāvēja tiesību akta pieņemšanas brīdī (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 3. septembris, Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Komisija, C‑398/13 P, EU:C:2015:535, 22. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2015. gada 4. septembris, NIOC u.c./Padome, T‑577/12, nav publicēts, EU:T:2015:596, 112. punkts un tajā minētā judikatūra).

142

Tomēr jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 263. pantu Savienības tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija izskatīt jautājumus par to, cik likumīgi ir Padomes pieņemtie tiesību akti. Tādējādi Vispārējai tiesai ir jāpārbauda apstrīdēto aku likumība, ņemot vērā vienīgi lietas dalībnieku iesniegtos argumentus un pierādījumus.

143

Turklāt jānorāda, ka tribunal administratif de Paris (Parīzes Administratīvā tiesa), lemjot par ministre de l’Économie et des Finances français (Francijas ekonomikas un finanšu ministrs) 2020. gada 12. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “Francijas 2020. gada 12. februāra lēmums”), lēma par iekļaušanas sarakstā pamatojumu, kāds izriet no 2019. gada aktiem. Tādējādi prasības priekšmets ir atšķirīgs, jo katrā ziņā Vispārējai tiesai nav saistošs iespējamais šī sprieduma res judicata spēks.

144

Šajā ziņā no prasītāja iesniegtajiem 2021. gada 25. un 26. aprīļa izrakstiem no Sīrijas civilstāvokļa reģistra par viņa mātes ģimeni, kuru ticamību un atbilstību Padome nav apstrīdējusi, izriet, ka neviena no prasītāja tantēm no mātes puses nav precējusies ar Mohammed Makhlouf.

145

Lai gan taisnība, ka prasītāja mātes vārda un uzvārda rakstība Sīrijas civilstāvokļa reģistra izrakstos nedaudz atšķiras no rakstības citos pierādījumos (“Jamileh”, nevis “Jamila”, un “Mhanna”, nevis “Muhanna”), šādas atšķirības var izskaidrot ar arābu valodas vārdu transliterāciju ar latīņu alfabēta burtiem.

146

Turklāt pati Padome savā iebildumu rakstā norāda, ka Jamila Muhanna ir prasītāja māte. Tādējādi jāatzīst, ka izraksti no Sīrijas civilstāvokļa aktu reģistra attiecas uz prasītāja mātes ģimeni. Līdz ar to jāsecina, ka prasītājs tiešām ir sniedzis pierādījumu, ka neviena no viņa tantēm no mātes puses nav precējusies ar Mohammed Makhlouf.

147

Noslēgumā, Padomes iesniegto pierādījumu nesaskaņotības dēļ un, ņemot vērā prasītāja sniegtos dokumentus, jāatzīst, ka Padome nav pietiekami pierādījusi iekļaušanas sarakstā pamatojumu, kas attiecas uz prasītāja saistību ar Makhlouf ģimenes locekļiem.

148

Jānorāda, ka Padomes iesniegtie pierādījumi liecina, ka prasītāja saikne ar Assad ģimenes locekļiem ir tikai profesionāla.

149

Proti, no tīmekļvietnes Dawdaa skaidri izriet, ka prasītājs nav Assad ģimenes loceklis, bet ir tai tuvs savu pienākumu dēļ.

150

Turklāt Padomes pieeja nav viennozīmīga. Proti, lai gan tā atzīst, ka prasītājs nav prezidenta Bashar Al-Assad brālēns, un lai gan tā tiesas sēdē apstiprināja, ka šim prezidentam nav brālēna ar tādu pašu vārdu kā prasītājam, iebildumu rakstā tā paskaidro, ka prasītāju varētu uzskatīt par prezidenta brālēnu, jo Mohammed Makhlouf, kurš ar prasītāju it kā ir saistīts savas laulības ar vienu no viņa tantēm no mātes puses dēļ, ir šī prezidenta onkulis.

151

Šajā ziņā, pirmkārt, jānorāda, ka Padome, lai pamatotu prasītāja vārda iekļaušanu attiecīgajos sarakstos, formāli nav atzinusi, ka prasītājs ir prezidenta Bashar Al-Assad brālēns. Otrkārt, jāatgādina, kā ir konstatēts šī sprieduma 147. punktā, ka Padome nav juridiski pietiekami pierādījusi prasītāja personisko saikni ar Makhlouf ģimeni, kuras dēļ viņš esot bijis saistīts ar Assad ģimeni.

152

Attiecībā uz prasītāja un Assad ģimenes locekļu profesionālo saikni informācija no tīmekļvietnēm Dawdaa, Orient News, Al Khaleej Online un Al Hewar liecina, ka tā bija izveidojusies naftas nozarē. Dokumenta WK 985/2021 INIT pirmajā daļā prasītājs ir raksturots kā tāds, kurš, lai iedzīvotos bagātībā, ir guvis labumu no saiknes ar Bassel Al-Assad, 1994. gada 21. janvārī mirušā Hafez Al-Assad vecāko dēlu.

153

Ņemot vērā, ka Bassel Al-Assad no dzīves šķīrās 1994. gadā, jāapsver tikai prasītāja saikne ar Assad ģimenes locekļiem, darbojoties naftas nozarē.

154

Šajā ziņā, pirmkārt, no rakstiem tīmekļvietnēs Al Khaleej Online un Al Hewar izriet, ka prasītājām bija saikne ar Assad ģimenes locekļiem Lead Syria likvidācijas procesā ietvaros. Šī sprieduma 97. punktā ir konstatēts, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā prasītājam vairs nebija saistības ar šo sabiedrību.

155

Otrkārt, attiecībā uz prasītāja un Maher Al-Assad partnerattiecībām saistībā ar aliansi “nafta pret pārtiku” jākonstatē, ka tās ir minētas tikai rakstā tīmekļvietnē Orient News. Tomēr šis vienīgais pierādījums, par kuru turklāt Padome pārliecinošus paskaidrojumus nesniedz ne savos procesuālajos dokumentos, ne tiesas sēdē, neļauj saprast, kā šī alianse tika īstenota, proti, ar kādu vienību starpniecību, un kādas bija tās sekas. Tomēr šādi paskaidrojumi būtu bijuši vajadzīgi, jo turklāt ir vispārzināms, ka jēdziens “nafta pret pārtiku” attiecas uz programmu, ko Apvienoto Nāciju Organizācija Irākas labā īstenoja no 1996. līdz 2003. gadam.

156

Treškārt, publikācijā tīmekļvietnē Dawdaa ir minēta šķelšanās starp prasītāju un Assad ģimeni naftas nozarē radušos problēmu dēļ, tāpēc šis pierādījums drīzāk norāda uz prasītāja un Assad ģimenes saišu pārtrūkšanu šajā nozarē.

157

Līdz ar to Padome nav sniegusi pietiekami konkrētu, precīzu un saskanīgu norāžu kopumu, lai pierādītu, ka prasītājam bija profesionāla saikne ar Assad ģimenes locekļiem viņa darbības naftas nozarē dēļ.

158

Turklāt publikācijā tīmekļvietnē Dawdaa ir minēts, ka prasītājam viņa pienākumu dēļ joprojām ir saikne ar Assad ģimeni. Tomēr tajā nav precizēts, kādi ir šie pienākumi, un nav arī paskaidrots, kā tie ļauj konstatēt šādu saikni. Tā kā turklāt šī informācija nav apstiprināta ar citiem pierādījumiem, jāatzīst, ka tā juridiski pietiekami nepierāda profesionālas saiknes esamību starp prasītāju un Assad ģimenes locekļiem.

159

No iepriekš minētā izriet, ka Padome nav pietiekami pierādījusi iekļaušanas sarakstā pamatojumu, kas attiecas uz prasītāja saikni ar Assad ģimenes locekļiem.

160

Tā kā Padome nav pierādījusi, ka prasītājs ir bijis saistīts ar Makhlouf un Assad ģimeņu locekļiem, ne profesionāli, ne personīgi, jāsecina, ka tā nav pierādījusi iekļaušanas pamatojumu, kas attiecas uz prasītāja saikni ar Makhlouf un Assad ģimeņu locekļiem.

161

Jāpārbauda, vai prasītāja situācija ir pietiekams pierādījums tam, ka viņš atbalsta Sīrijas režīmu vai gūst labumu no šī režīma īstenotās politikas. Šāds vērtējums jāveic, pārbaudot pierādījumus nevis izolēti, bet gan kontekstā, kurā tie iekļaujas. Proti, Padome izpilda tai saistošo pierādīšanas pienākumu, ja tā Savienības tiesai iesniedz pietiekami konkrētu, precīzu un saskanīgu norāžu kopumu, kas ļauj konstatēt, ka pastāv pietiekama saikne starp personu, kurai noteikts līdzekļu iesaldēšanas pasākums, un attiecīgo režīmu (skat. spriedumu, 2016. gada 9. septembris, Tri-Ocean Trading/Padome, T‑709/14, nav publicēts, EU:T:2016:459, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

162

Saskaņā ar iekļaušanas sarakstā pamatojumu, kas ir atgādināts šī sprieduma 41. un 78. punktā, prasītājs ietekmīga uzņēmēja, kas darbojas Sīrijā, statusa un saiknes ar Makhlouf un Assad ģimeņu locekļiem dēļ piedalījās Sīrijas režīmā, guva labumu no tā vai kaut kā citādi to atbalstīja.

163

Jānorāda, ka Padome lietoja pagātnes laiku, kad tā norāda, ka prasītājs bija guvis labumu no Sīrijas režīma, to atbalstījis un piedalījies tajā. Šis konstatējums attiecas arī uz iekļaušanas sarakstā pamatojuma redakcijām vācu un spāņu valodā, kur attiecīgi ir norādīts, ka prasītājs “war in dieser Eigenschaft Teil, Nutznießer oder anderweitig Unterstützer des syrischen Regimes” un “ha participado en el régimen sirio, se ha beneficiado de él o lo ha apoyado”.

164

Iekļaušanas sarakstā pamatojuma angļu valodas redakcijā ir norādīts, ka prasītājs “has been participating in, benefiting from or otherwise supporting the Syrian regime”. Saliktās ilgstošās tagadnes lietojums angļu valodas redakcijā drīzāk norāda uz to, ka prasītājs ir piedalījies Sīrijas režīmā, ir guvis labumu no tā, atbalstījis to un turpina to darīt.

165

Atbildot uz jautājumiem tiesas sēdē par dažādu gramatikas laiku lietojumu iekļaušanas sarakstā pamatojumā dažādās valodu redakcijās, Padome būtībā norādīja, ka galvenā uzmanība būtu jāpievērš pierādījumiem un dažādiem laikposmiem, kad Sīrijas režīms tika atbalstīts.

166

Jākonstatē, ka pamatojums, kura dēļ Padome prasītāju uzskata par tādu, kas atbalsta Sīrijas režīmu un gūst labumu no tā, pārklājas ar iemesliem, kuru dēļ tā uzskata, ka viņš ir ietekmīgs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā, un ka viņam ir saikne ar Assad un Makhlouf ģimeņu locekļiem.

167

Šajā ziņā jāatgādina, ka atbilstoši judikatūrai nevar izslēgt, ka atsevišķai personai iekļaušanas sarakstā iemesli zināmā mērā pārklājas, ciktāl personu var kvalificēt kā ietekmīgu uzņēmēju, kas darbojas Sīrijā, un uzskatīt par tādu, kas, veicot savu darbību, gūst labumu no Sīrijas režīma vai atbalsta to, veicot šīs pašas darbības. Tas izriet tieši no tā, kā tas ir norādīts Lēmuma 2015/1836 6. apsvērumā, ka cieša sadarbība ar Sīrijas režīmu un atbalsts šim režīmam, ko sniedz šī personu kategorija, ir viens no iemesliem, kuru dēļ Padome nolēma izveidot šo kategoriju. No tā tomēr izriet, ka pat šajā gadījumā runa ir par atšķirīgiem kritērijiem (spriedums, 2020. gada 23. septembris, Kaddour/Padome, T‑510/18, EU:T:2020:436, 77. punkts). Tas attiecas arī uz personām, kas ir saistītas ar Makhlouf un Assad ģimeņu locekļiem, jo, kā ir konstatēts Lēmuma 2015/1836 7. apsvērumā, pašreizējā Sīrijas režīma vara ir koncentrēta ietekmīgu šo ģimeņu locekļu rokās.

168

Pirmkārt, jānorāda, ka attiecībā uz ietekmīga uzņēmēja, kas darbojas Sīrijā, statusu Padome nav pierādījusi, ka apstrīdēto aktu pieņemšanas datumā prasītājam bija uzņēmējdarbības intereses Sīrijā (skat. šī sprieduma 127. punktu). Padome arī nav pierādījusi, ka prasītāja saikne ar Makhlouf un Assad ģimeņu locekļiem pastāvēja laikā, kad tā viņam noteica ierobežojošos pasākumus (skat. šī sprieduma 160. punktu). Tādējādi no tā jāsecina, ka prasītāju nevar saistīt ar Sīrijas režīmu ne viņa Sīrijā veiktās uzņēmējdarbības dēļ, ne viņa saiknes ar Makhlouf un Assad ģimeņu locekļiem dēļ.

169

Otrkārt, lai gan publikācijā tīmekļvietnē Dawdaa ir minēti citi pienākumi, ko prasītājs esot varējis pildīt Sīrijas režīma vārdā vai labā, jākonstatē, kā ir norādīts šī sprieduma 158. punktā, ka tajā nav precizēts, kas tie ir par pienākumiem, un nav paskaidrots, kā tie ļauj konstatēt prasītāja saistību ar šo režīmu. Turklāt, tā kā citi pierādījumi neapstiprina šo informāciju, jāatzīst, ka tā nepamato prasītāja saistību ar šo režīmu.

170

Treškārt, no informācijas tīmekļvietnēs Al Khaleej Online un Al Hewar izriet, ka Sīrijas režīms gūst labumu no Lead Syria likvidācijas procesā. Taču, pirmkārt, šī sprieduma 97. punktā ir konstatēts, ka prasītājs nav saistīts ar šo sabiedrību. Otrkārt, prasītājs ir iesniedzis pierādījumus, ka minētā sabiedrība kopš 2012. gada neveic darbību un kopš 2020. gada ir likvidācijas procesā, kā ir norādīts šī sprieduma 95. un 96. punktā, un tādējādi bez Padomes iesniegtiem pierādījumu atspēkojumiem vai argumentiem, lai apstrīdētu šo pierādījumu ticamību un atbilstību, nav iespējams noteikt, kā minētais režīms ir varējis gūt labumu no konkrētās sabiedrības darbības.

171

Ceturtkārt, visbeidzot, jānorāda, ka cita informācija no dokumentiem WK 4069/2019 INIT un WK 985/2021 INIT liecina, ka prasītājs ir distancējies no Sīrijas režīma. Tādējādi publikācijā tīmekļvietnē Aks al Ser ir precizēts, ka pēc Sīrijas valsts drošības štāba bombardēšanas prasītājs pārdeva savus finanšu aktīvus un izņēma naudu no Sīrijas bankām. Savukārt publikācijā tīmekļvietnē Dawdaa ir norādīta šķelšanās starp prasītāju un minēto režīmu. Visbeidzot, dokumenta WK 985/2021 INIT pirmajā daļā ir norādīts, ka prasītājs no Sīrijas režīma galvenajiem finanšu tīkliem ir turējies atstatus.

172

No visa iepriekš minētā izriet, ka Padome nav juridiski pietiekami pierādījusi prasītāja saistību ar Sīrijas režīmu.

173

Ņemot vērā šī sprieduma 127., 160. un 172. punktā izklāstītos secinājumus, Padome nav juridiski pietiekami argumentējusi pamatojumu prasītāja iekļaušanai attiecīgajos sarakstos.

174

Tātad pirmais pamats ir jāapmierina.

175

Tā kā pirmais pamats attiecas tikai uz prasītāja iekļaušanas attiecīgajos sarakstos iemeslu pamatotību kopš apstrīdēto aktu spēkā stāšanās brīža, vēl jāpārbauda otrais un trešais pamats, lai noskaidrotu, vai, kā apgalvo prasītājs, šiem aktiem ir arī atpakaļejošs spēks, jo tajos ir konstatēts, ka prasītājs bija persona, kurai ierobežojoši pasākumi ir noteikti kopš 2011. gada 23. augusta, un, ja atbilde ir apstiprinoša, – vai Padome ir likumīgi piešķīrusi šiem aktiem šādu spēku.

176

Otrā pamata atbalstam prasītājs norāda, ka Padome nevarēja pieņemt apstrīdētos aktus, jo tie ir tiešā pretrunā tiesiskajai paļāvībai, kura izriet no fakta, ka šī iestāde pēdējo desmit gadu laikā ir pastāvīgi apstiprinājusi, ka viņš nav attiecīgo sarakstu 36. ierakstā norādītā persona.

177

Trešajā pamatā prasītājs apgalvo, ka ar apstrīdētajiem aktiem nepieļaujami ir mēģināts panākt atpakaļejošu spēku, un tie ir pretrunā tiesiskās drošības principam. Viņš uzskata, ka ne tikai viņam, bet arī trešām personām, kas ar viņu ir labticīgi sadarbojušās, balstoties uz Padomes publiski sniegtiem apliecinājumiem, ir svarīgi, ka viņš nav bijis attiecīgo sarakstu 36. ierakstā norādītā persona.

178

Saistībā ar otro pamatu Padome uzskata, ka judikatūru, uz kuru prasītājs atsaucas tiesiskās paļāvības aizsardzības principa izmantošanas pamatošanai, nevar attiecināt uz prasītāja stāvokli, jo viņš nav neviena Padomes izdota akta adresāts. Šajā ziņā tā uzskata, ka informācija par personas, kurai noteikti ierobežojoši pasākumi, identitāti pati par sevi nerada subjektīvas tiesības.

179

Saistībā ar trešo pamatu Padome apgalvo, ka apstrīdētie akti stājās spēkā tikai nākamajā dienā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Prasītājs neesot konkrēti norādījis, kādēļ apstrīdētajiem aktiem ir atpakaļejošs spēks, it īpaši zinot, ka praksē līdzekļus nevar iesaldēt ar atpakaļejošu spēku. Līdz ar to Padome uzskata, ka šis pamats nav pietiekams Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 21. panta izpratnē un ir jānoraida tikai šī iemesla dēļ vien.

180

Padome būtībā apgalvo, ka trešais pamats, kas attiecas uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu, ir jānoraida kā nepieņemams, jo prasītājs skaidri nepaskaidro, kādēļ apstrīdētajiem aktiem ir atpakaļejošs spēks.

181

Jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta pirmo daļu, kas ir piemērojama procesam Vispārējā tiesā saskaņā ar šo statūtu 53. panta pirmo daļu un Reglamenta 76. panta d) punktu, prasības pieteikumā ir jāietver strīda priekšmets, izvirzītie pamati un argumenti, kā arī kopsavilkums par minētajiem pamatiem. Šiem elementiem ir jābūt pietiekami skaidriem un precīziem, lai ļautu atbildētājam sagatavot savu aizstāvību un Vispārējai tiesai lemt par prasību, vajadzības gadījumā bez papildu informācijas. Lai garantētu tiesisko drošību un pareizu tiesvedību, prasības pieņemamības priekšnoteikums ir tāds, ka būtiski faktiskie un tiesiskie apstākļi, ar kuriem tā ir pamatota, saskanīgi un saprotami izriet no paša prasības pieteikuma teksta (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 1993. gada 28. aprīlis, De Hoe/Komisija, T‑85/92, EU:T:1993:39, 20. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādēļ pašā prasības pieteikumā ir skaidri jānorāda pamati, ar kuriem ir pamatota prasība, jo tajā esošs abstrakts izteikums vien neatbilst reglamenta prasībām. Analoģiskas prasības ir piemērojamas tad, ja iebildums ir izteikts pamata atbalstam (skat. spriedumu, 2015. gada 25. marts, Beļģija/Komisija, T‑538/11, EU:T:2015:188, 131. punkts un tajā minētā judikatūra; rīkojumu, 2020. gada 27. novembris, PL/Komisija, T‑728/19, nav publicēts, EU:T:2020:575, 64. punkts).

182

Šajā lietā prasītājs būtībā apgalvo, ka apstrīdētajiem aktiem ir atpakaļejošs spēks, jo tie maina tiesisko stāvokli, kādā viņš atradās līdz apstrīdēto aktu pieņemšanai, proti, – kad viņš nebija attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona.

183

Tas būtībā izriet no prasības pieteikuma 59. un 60. punkta. Prasītājs apstrīdēto aktu atpakaļejošā spēka ietekmi uz viņa tiesisko stāvokli arī ir izskaidrojis replikas raksta 48. un 49. punktā.

184

Jākonstatē, ka Padome uz prasītāja argumentiem ir atbildējusi ne tikai iebildumu rakstā, bet arī atbildes rakstā uz replikā. Turklāt atbildes rakstā uz repliku Padome atzīst, ka prasītāja argumenti precīzi neatspoguļo lietas apstākļus, tādējādi paužot viedokli par prasības pamata pamatotību, nevis par tā nepieņemamību. Visbeidzot, Vispārējā tiesa var pārbaudīt šo pamatu, kurā ir ietverta šim nolūkam pietiekama informācija.

185

Līdz ar to trešais pamats ir pietiekami skaidrs atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu un Reglamenta normās izvirzītajām prasībām un tātad ir pieņemams.

186

Saskaņā ar judikatūru tiesiskās drošības principa, no kura izriet tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, mērķis ir nodrošināt situāciju un tiesisko attiecību, ko regulē Savienības tiesības, paredzamību. Šajā ziņā ir būtiski, ka Savienības iestādes ievēro to aktu neaizskaramību, kurus tās pieņem un kuri ietekmē tiesību subjektu tiesisko un faktisko situāciju, kas nozīmē, ka šīs iestādes var grozīt šos aktus tikai tad, ja tās ievēro kompetences un procesuālās tiesību normas (spriedums, 2016. gada 4. maijs, Andres u.c./ECB, T‑129/14 P, EU:T:2016:267, 35. punkts).

187

Šajā lietā prasītājs uzskata, ka apstrīdētie akti pārkāpj gan tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, gan tiesiskās drošības principu, jo tajos ir noteikts, ka viņš attiecīgajos sarakstos ir iekļauts kopš 2011. gada 23. augusta, lai gan kopš 2011. gada aktu pieņemšanas līdz apstrīdēto aktu pieņemšanai Padome viņu neuzskatīja par attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minēto personu.

188

Lai konstatētu, vai apstrīdētie akti ir pieņemti, pārkāpjot abus šos principus, vispirms tātad jāizvērtē to sekas un jāpārbauda, vai, kā apgalvo prasītājs un pretēji Padomes norādītajam, tiem, nosakot, ka prasītājs kopš 2011. gada aktu pieņemšanas galu galā vienmēr ir bijis attiecīgo sarakstu 36. ierakstā norādītā persona, ir atpakaļejošs spēks.

189

Judikatūrā ir atzīts, ka tiesību akta atpakaļejošo spēku var tieši paredzēt šajā aktā, bet tas var izrietēt arī no tā satura (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1991. gada 11. jūlijs, Crispoltoni, C‑368/89, EU:C:1991:307, 17. punkts).

190

Apstrīdētajos aktos nav nevienas tiešas tiesību normas, kurā būtu paredzēta to seku atpakaļejoša piemērošana. Līdz ar to jāpārbauda, vai tiem tiešām ir atpakaļejošs spēks to satura dēļ.

191

Pirmām kārtām, attiecībā uz 2021. gada aktiem vispirms jānorāda, ka šo aktu 2. apsvērumā ir noteikts, ka informācija par attiecīgajos sarakstos iekļauto personu, šajā gadījumā 36. ierakstā minēto personu, ir jāatjaunina. Līdz ar to tie nav akti par sākotnējo iekļaušanu, ne arī par atkārtotu iekļaušanu sarakstā, bet gan akti, kas paredzēti kā turpinājums iepriekšējiem aktiem, kurus tie groza.

192

Pēc tam, jānorāda, ka citāts pēdiņās, kas ietver tekstu 2021. gada aktu pielikumā, sākas ar skaitli 36 un noslēdzas ar sākotnējo iekļaušanas sarakstā datumu, proti, 2011. gada 23. augustu. Tādējādi viss 36. ieraksts tiek aizstāts ar attiecīgo tekstu. Līdz ar to, pretēji Padomes apgalvotajam, 2021. gada aktos tiešām ir paredzēts konkrēti norādīt, ka prasītāja sākotnējā iekļaušana attiecīgajos sarakstos ir bijusi 2011. gada 23. augustā.

193

Visbeidzot, lai novērtētu 2021. gada aktu atpakaļejošo spēku, arī jāsalīdzina situācija, kāda bija pirms to pieņemšanas, ar situāciju pēc to pieņemšanas. Šajā jautājumā jākonstatē, ka 2021. gada akti ir pieņemti pēc tam, kad Padome konstatēja, ka ir kļūdījusies par attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētās personas un prasītāja identitāti. Tas izriet no 2021. gada 12. februāra vēstules, kurā tā norāda, ka “The Council considers, after reviewing the information on its file, that [the applicant] is indeed the person listed under entry no 36 in the annexes to the [Decision 2013/255 and Regulation No 36/2012]”, (Padome, pārbaudot informāciju lietas materiālos, uzskata, ka prasītājs faktiski ir persona, kas iekļauta sarakstos Lēmuma 2013/255 un Regulas Nr. 36/2012 pielikumu 36. ierakstā), un kurā tā prasītāja pārstāvjiem nosaka termiņu, lai viņi varētu iesniegt sava klienta apsvērumus par jauno iekļaušanas pamatojumu, ko tā plāno attiecībā uz viņu pieņemt, proti, iekļaušanas pamatojumu, kas tieši parādās 2021. gada aktos.

194

Tā rezultātā, grozot attiecīgo sarakstu 36. ierakstu nolūkā skaidri parādīt, ka grozījums attiecas uz prasītāju, un ņemot vērā to pieņemšanas kontekstu, 2021. gada aktiem ir atpakaļejošs spēks attiecībā uz prasītāja tiesisko stāvokli.

195

To apstiprina Padomes paustais nodoms, kas ir atgādināts gan iebildumu rakstā, gan tiesas sēdē, ar 2021. gada aktu palīdzību labot neskaidrību saistībā ar prasītāja identitāti.

196

Šī sprieduma 194. punktā izdarīto secinājumu ar Padomes argumentiem nevar apšaubīt.

197

Pirmkārt, Padome apgalvo, ka 2021. gada aktiem nav atpakaļejoša spēka, jo līdzekļus nevar iesaldēt ar atpakaļejošu spēku.

198

Principā ir taisnība, ka personas vai vienības līdzekļus var iesaldēt tikai attiecībā uz nākotni, tāpat kā ierobežojumus ieceļošanai dalībvalstu teritorijā var noteikt tikai uz nākotni. Tomēr, pirmkārt, šajā lietā 2021. gada aktu sekas attiecinot tikai uz prasītāja naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu vai pat uz ierobežojumiem ieceļošanai dalībvalstu teritorijā, kļūdaini netiek ņemta vērā šo pasākumu noteikšanas ietekme uz prasītāja vispārējo tiesisko stāvokli un it īpaši uz viņa reputāciju un cieņu.

199

Šajā ziņā jau ir atzīts, ka šādiem pasākumiem ir būtiska nelabvēlīga iedarbība un nozīmīga ietekme uz attiecīgo personu tiesībām un brīvībām. Tādējādi papildu līdzekļu iesaldēšanai vai ierobežojumiem iebraukšanai dalībvalstu teritorijā, kas paši par sevi savas plašās piemērojamības dēļ satriec gan attiecīgo personu profesionālo, gan ģimenes dzīvi, ir svarīgi ņemt vērā kauna traipu un neuzticēšanos, kas seko minēto personu publiskai atzīšanai par saistītām ar Sīrijas režīmu (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2013. gada 6. jūnijs, Ayadi/Komisija, C‑183/12 P, nav publicēts, EU:C:2013:369, 68. punkts).

200

2021. gada aktos konstatējot, ka prasītājs kopš 2011. gada ir iekļauts attiecīgajos sarakstos, Padome apgalvo, ka kopš šī datuma prasītājam ir bijusi saikne ar Sīrijas režīmu, un viņš ir veicis dažādas darbības, kas kopš tā laika ir pamatojušas viņa iekļaušanu un saglabāšanu sarakstos. Ar šādu apgalvojumu pietiek, lai ar atpakaļejošu spēku tiktu grozīts prasītāja tiesiskais stāvoklis, ne tikai iesaldējot viņa līdzekļus.

201

Otrkārt, šajā lietā nevar apgalvot, ka 2021. gada aktiem nebija nekāda atpakaļejoša spēka attiecībā uz prasītāja līdzekļu iesaldēšanu. Proti, kā Padome būtībā norādīja tiesas sēdē, viens no 2021. gada aktu pieņemšanas mērķiem bija padarīt skaidru prasītāja stāvokli, kāds bija pirms to pieņemšanas, it īpaši tāpēc, ka, pamatojoties uz 2019. gada aktiem, bija pieņemts Francijas 2020. gada 12. februāra lēmums par prasītāja līdzekļu iesaldēšanu. Tādējādi, lai gan tehniski līdzekļus nav iespējams iesaldēt ar atpakaļejošu spēku, ir iespējams apstiprināt līdzekļu iesaldēšanu, kas ir notikusi pagātnē, mainot tajā laikā pastāvošo attiecīgās personas tiesisko stāvokli. Līdz ar to 2021. gada akti, apstiprinot, ka prasītājs kopš 2011. gada 23. augusta tiešām ir bijis attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona, ar atpakaļejošu spēku mainīja viņa tiesisko stāvokli, lai tas atbilstu stāvoklim, kas pieļāva Francijas 2020. gada 12. februāra lēmuma sekas.

202

Otrkārt, atbildes rakstā uz repliku un tiesas sēdē Padome apgalvoja, ka dokuments WK 4069/2019 INIT, kas arī ļāva pamatot 2019. gada aktu iekļaušanas pamatojumu, jau ietvēra prasītāja fotogrāfijas, kas ļāva viņu skaidri identificēt. Tādējādi tā uzskata, ka prasītājam jau 2019. gadā bija noteikti ierobežojoši pasākumi.

203

Tomēr Padomes apgalvojums, ka 2019. gadā prasītājam jau bija noteikti ierobežojoši pasākumi, ir pretrunā apstāklim, ka Padome ar 2019. gada labojumu bija paredzējusi grozīt attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētās personas vārdu arābu valodā, lai tas atbilstu 2011. gada aktos, kas grozīti ar 2011. gada novembra aktiem, minētajam vārdam. No tā jāsecina, ka 2019. gada aktu pieņemšanas laikā Padome joprojām uzskatīja, ka prasītājs, kura arābu valodā rakstītais vārds atšķīrās no minētajā labojumā ietvertā vārda, nav šajā ierakstā minētā persona. Tā tas joprojām bija laikā, kad ir pieņemts Lēmums 2020/719 un Īstenošanas regula 2020/716, kur ir pārņemts tas pats vārds arābu valodā.

204

Līdz ar to, pat ja dokumentā WK 4069/2019 INIT, kas pamatoja iekļaušanas 2019. gada aktos pamatojumu, bija ietverta informācija, lai prasītāju identificētu kā attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minēto personu, tomēr to pieņemšanas laikā un līdz 2021. gada aktu pieņemšanai Padome uzskatīja, ka prasītājs nav attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona. Tieši ar 2021. gada aktu pieņemšanu Padome vēlējās labot savu kļūdu, skaidri konstatējot, ka prasītājs tiešām ir attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona, un ka tas tā ir kopš 2011. gada 23. augusta.

205

Līdz ar to Padome nevar apgalvot, ka, neskatoties uz tās pieļauto kļūdu, ir jāatzīst, ka prasītājam ierobežojoši pasākumi ir noteikti jau pirms 2021. gada aktu pieņemšanas. Turklāt šāda juridiskā nostāja neatbilst reālai situācijai, jo, kā izriet no prasības pieteikumam pievienotajām secrétariat d’État à l’Économie suisse [Šveices Ekonomikas lietu valsts sekretariāta] 2011. gada 2. novembra un 2015. gada 21. aprīļa vēstulēm, Šveices banka, kurā prasītājam bija konti, ņemot vērā saņemtās garantijas, ka prasītājs nav attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona, atbloķēja līdzekļus, kurus tā bija iesaldējusi pēc 2011. gada un nākamo aktu pieņemšanas.

206

Turklāt tiesas sēdē Padome norādīja, ka tieši pēc 2020. gada 23. jūnija vēstules saņemšanas tā uzsāka izmeklēšanu, lai iegūtu papildu informāciju par prasītāju. Šajā ziņā jākonstatē, ka prasītājs nosūtīja šo vēstuli, lai no Padomes saņemtu apstiprinājumu, ka viņš nav attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona. Šis apstiprinājums prasītājam bija vajadzīgs Francijas 2020. gada 12. februāra lēmuma dēļ, ar kuru Francijā esošajām bankām tika pieprasīts iesaldēt viņa līdzekļus. Kā izriet no 2021. gada 12. februāra vēstules un par ko lietas dalībnieki ir vienisprātis, Padome par savu kļūdu uzzināja, saņemot no Francijas iestādēm papildu informāciju, kas ir iekļauta dokumentā WK 985/2021 INIT.

207

Tādējādi tieši pieņemot 2021. gada aktus, Padome vēlējās mainīt līdz tam pastāvošo prasītāja tiesisko stāvokli, proti, ka viņš nav attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona. Ar šiem aktiem Padome vēlējās skaidri identificēt prasītāju kā personu, kuras vārds šajā ierakstā ir norādīts kopš 2011. gada 23. augusta, un tādējādi kopš šī datuma konstatēja saikni starp viņu un Sīrijas režīma darbībām, kuras Savienība centās nosodīt, nosakot ierobežojošu pasākumu režīmu.

208

Līdz ar to 2021. gada aktiem ir atpakaļejošs spēks.

209

Otrām kārtām, attiecībā uz 2022. gada saglabāšanas aktiem jānorāda, ka, kā tas būtībā izriet no Lēmuma 2022/849 3. apsvēruma, to mērķis, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, bija vienīgi pagarināt viņam noteiktos ierobežojošos pasākumus līdz 2023. gada 1. jūnijam.

210

Turklāt jākonstatē, ka tikai 2021. gada aktu pieņemšanas laikā Padome vēlējās izskaidrot attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētās personas situāciju, lai norādītu, ka tas tiešām ir prasītājs. Citiem vārdiem, tikai šajos tiesību aktos notiek atkāpšanās no Padomes līdzšinējās nostājas. Turpretī 2022. gada saglabāšanas aktu mērķis ir vienīgi saglabāt prasītāja vārdu attiecīgajos sarakstos. Šajā ziņā nevar atzīt, ka Padome, pieņemot šos aktus, vēlējās labot pieļauto kļūdu.

211

Līdz ar to 2022. gada saglabāšanas aktiem nav atpakaļejoša spēka, un tādējādi ir jānoraida otrais un trešais pamats, ciktāl tas uz tiem attiecas.

212

Jāatgādina, ka vispārīgi tiesiskās drošības principam ir pretrunā, ka Savienības tiesību akta piemērošanas laikā sākums ir noteikts pirms šī tiesību akta publicēšanas, tomēr izņēmuma kārtā ir pieļaujami citādāki gadījumi, ja to pieprasa vispārējo interešu mērķi un ieinteresēto personu tiesiskā paļāvība ir atbilstošā veidā ievērota, kā arī, ja no attiecīgo Savienības tiesību normu teksta, mērķa vai uzbūves skaidri izriet, ka tām piemīt šāda iedarbība (skat. spriedumu, 2009. gada 19. marts, Mitsui & Co. Deutschland, C‑256/07, EU:C:2009:167, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).

213

Tā kā šī sprieduma 208. punktā ir konstatēts, ka no 2021. gada aktu satura un mērķa skaidri izriet, ka tiem ir atpakaļejošs spēks, jāpārbauda, vai ir izpildītas abas pārējās šī sprieduma 212. punktā minētajā judikatūrā noteiktās prasības, lai pieņemtu Savienības tiesību aktu atpakaļejošo spēku.

214

Tātad jāpārbauda, vai, pirmkārt, vispārējo interešu mērķis prasīja, lai 2021. gada aktiem būtu atpakaļejošs spēks, un, otrkārt, vai bija pienācīgi ievērota prasītāja tiesiskā paļāvība.

215

Attiecībā uz sabiedriskās kārtības vispārējo interešu pastāvēšanu Padome būtībā atsaucas uz to, ka ierobežojoši pasākumi ir vērsti uz to, lai sasniegtu vispārējo interešu mērķus, it īpaši cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību nostiprināšanu un atbalstīšanu. Savos procesuālajos dokumentos un tiesas sēdē Padome arī apgalvoja, ka, pieņemot 2021. gada aktus un izskaidrojot prasītāja situāciju pirms to pieņemšanas, tā nodrošināja tiesisko drošību.

216

Šajā ziņā jāatgādina, ka Savienības tiesa ir atzinusi, ka miera un starptautiskās drošības saglabāšanas nozīmīgums attaisno ierobežojošu pasākumu noteikšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, Ezz u.c./Padome, T‑256/11, EU:T:2014:93, 191. punkts).

217

Pie tam, kā turklāt norāda prasītājs, tiesiskās drošības princips prasa, lai būtu iespējams skaidri identificēt, uz ko attiecas un uz ko neattiecas Savienības noteiktie ierobežojošie pasākumi. Padomes 2018. gada 4. maija vadlīnijās “Labākā Eiropas Savienības prakse attiecībā uz ierobežojošu pasākumu efektīvu ieviešanu” tieši ir uzsvērta šīs prasības nozīme.

218

Proti, tikai tad, ja skaidri identificē personas un vienības, ir iespējams garantēt tiesisko drošību un noteikto ierobežojošo pasākumu lietderīgo iedarbību un tādējādi sasniegt šī sprieduma 216. punktā atgādinātos mērķus.

219

Šādos apstākļos un ņemot vērā, ka dalībvalstu iestādes, pieņemot lēmumus par personu un vienību līdzekļu iesaldēšanu, pamatojas uz Padomes pieņemtajiem tiesību aktiem, jāatzīst, ka ir likumīga un vajadzīga iespēja Padomei labot pieļautu kļūdu attiecībā uz personas identitāti un tādējādi izskaidrot personas vai vienības situāciju. Tas palīdz nodrošināt ierobežojošo pasākumu mērķu sasniegšanu, ļaujot, pirmkārt, administratīvajām iestādēm un trešām personām skaidri zināt, kuram ir noteikti ierobežojoši pasākumi, un, otrkārt, attiecīgajai personai vai vienībai celt prasību par tiesību aktiem, kas uz to attiecas.

220

Pirmām kārtām, jāuzsver, ka, pretēji Padomes apgalvotajam, prasītājs ne tik ļoti atsaucas uz tiesiskās paļāvības pārkāpumu saistībā ar to, ka Padome ar 2021. gada aktiem viņam ir noteikusi ierobežojošus pasākumus, bet gan uz to, ka, pieņemot 2021. gada aktus, Padome apstiprina, ka viņš tiešām ir attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona un tas tā ir kopš 2011. gada aktu pieņemšanas.

221

Šajā ziņā prasītājs neapgalvo, ka Padome nekad nav bijusi tiesīga iekļaut viņa vārdu attiecīgajos sarakstos, bet drīzāk norāda, ka Padome pēc tam, kad desmit gadus bija apstiprinājusi, ka viņš nav attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona, nevarēja teikt pretējo.

222

Tādējādi prasītāja situācija atšķiras no lietām, kurās ir pasludināts 2018. gada 29. novembra spriedums National Iranian Tanker Company/Padome (C‑600/16 P, EU:C:2018:966) un 2016. gada 3. maija spriedums Iran Insurance/Padome (T‑63/14, nav publicēts, EU:T:2016:264), uz kurām atsaucās Padome, kurās attiecīgi Tiesa un Vispārējā tiesa būtībā norādīja, ka tas, ka Savienības tiesa ir atcēlusi ierobežojošus pasākumus, ko Padome noteikusi personai vai vienībai, nerada šai personai vai vienībai tiesisko paļāvību par to, ka Padome, ievērojot atceļošo spriedumu, nākotnē nevarēs pieņemt lēmumu par atkārtotu iekļaušanu sarakstā (spriedums, 2018. gada 29. novembris, National Iranian Tanker Company/Padome, C‑600/16 P, EU:C:2018:966, 51. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2016. gada 3. maijs, Iran Insurance/Padome, T‑63/14, nav publicēts, EU:T:2016:264, 152. un 153. punkts).

223

Otrām kārtām, lietas dalībnieki nav vienisprātis par to, vai prasītājs šajā lietā var atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

224

Lai gan prasītājs, pamatojoties uz judikatūru administratīvo aktu atcelšanas jomā, uzskata, ka viņš ir to Padomes pieņemto aktu adresāts, kuros tā ir apstiprinājusi, ka viņš nav attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona, Padome to apstrīd un uzskata, ka judikatūra, uz kuru atsaucas prasītājs, nav piemērojama šīs lietas faktiem.

225

Šajā ziņā, pirmkārt, jāatgādina, ka tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir vispārējs Savienības tiesību princips, kas Padomei ir jāievēro (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 10. decembris, Veloserviss, C‑427/14, EU:C:2015:803, 29. un 30. punkts).

226

Otrkārt, no šī sprieduma 212. punktā atgādinātās judikatūras izriet, ka tiesiskās paļāvības ievērošana ir viens no izpildāmiem priekšnosacījumiem, lai Savienības tiesību aktam, ievērojot tiesiskās drošības principu, varētu būt atpakaļejošs spēks.

227

Visbeidzot, atbilstoši judikatūrai nosacījumi, kas noteikti judikatūrā, par konkrētu, beznosacījumu un saskaņotu solījumu esamību, lai varētu konstatēt tiesiskās paļāvības esamību, attiecas tikai uz personas situāciju, kad tiesību akts tai tiek piemērots ar tūlītēju iedarbību, nevis ar atpakaļejošu spēku (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 10. novembris, ITSB/Simões Dos Santos, T‑260/09 P, EU:T:2010:461, 64. punkts). To pamato apstāklis, ka, tā kā Savienības tiesību akta atpakaļejošais spēks ir pieļaujams tikai izņēmuma gadījumos, personai nevar prasīt, lai tā sniegtu pierādījumus, ka ir saņēmusi solījumus, ka tās tiesiskais stāvoklis netiks mainīts ar atpakaļejošu spēku.

228

Tādējādi, pretēji Padomes apgalvotajam, nav vajadzīgs, lai prasītājs būtu bijis aktu, kas rada subjektīvas tiesības, adresāts, lai viņš varētu atsaukties uz savas tiesiskās paļāvības aizsardzību.

229

Savas nostājas pamatošanai Padome nevar atsaukties uz 2017. gada 14. septembra spriedumu Petrea (C‑184/16, EU:C:2017:684, 31. un nākamie punkti), ne arī uz ģenerāladvokāta M. Špunara [M. Szpunar] secinājumiem lietā Petrea (C‑184/16, EU:C:2017:324, 61. un nākamie punkti).

230

Šajā lietā Tiesai bija lūgts sniegt prejudiciālu nolēmumu par to, vai atsaucot reģistrācijas apliecību, kas ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV 2004, L 158, 77. lpp., un labojumi – OV 2004, L 229, 35. lpp. un OV 2005, L 197, 34. lpp.), 8. panta 2. punktā, varētu būt pārkāpts personas, kurai adresēta šāda apliecība, tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.

231

Būtībā Tiesa, apstiprinot ģenerāladvokāta M. Špunara [M. Szpunar] nostāju, atzina, ka tāds deklaratīvs akts kā reģistrācijas apliecība pats par sevi nevar būt ieinteresētās personas tiesiskās paļāvības pamatā saistībā ar tās tiesībām uzturēties attiecīgās dalībvalsts teritorijā (spriedums, 2017. gada 14. septembris, Petrea, C‑184/16, EU:C:2017:684, 35. punkts).

232

Pēc analoģijas Padome uzskata, ka informācijai par tās personas identitāti, kura ir ierakstīta attiecīgajos sarakstos, ir tikai deklaratīvs raksturs, un pati par sevi tā nevar radīt subjektīvas tiesības.

233

Šādi rīkojoties, Padome balstās uz kļūdainu premisu, ka, lai piemērotu tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, vienmēr ir jābūt pieņemtiem tiesību aktiem, kas rada subjektīvas tiesības. Tomēr no judikatūras un it īpaši no 2017. gada 14. septembra sprieduma Petrea (C‑184/16, EU:C:2017:684) neizriet šāds nosacījums. Lai gan Tiesa tajā norāda, ka reģistrācijas apliecība pati par sevi nevar pamatot ieinteresētās personas tiesisko paļāvību, jo tas ir deklaratīvs akts, jākonstatē, ka minētā sprieduma 36. punktā tā papildus norāda, ka turklāt pamatlietā neviens no lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu aprakstītajiem apstākļiem neļauj uzskatīt, ka kompetentās iestādes ar konkrētiem solījumiem ieinteresētajai personai būtu radījušas cerības par tās uzturēšanās tiesībām. Tātad no tā izriet, ka, Tiesa, nebūt neizslēdzot iespēju, ka ieinteresētā persona jebkādā formā būtu varējusi saņemt kompetento iestāžu solījumus, kas tai varētu radīt zināmas cerības, šādu iespēju ir atzinusi un ir pārbaudījusi, vai tā šajā gadījumā ir īstenojusies.

234

Trešām kārtām, līdz ar to jāpārbauda, vai Padome ir ievērojusi prasītāja tiesisko paļāvību.

235

Šajā ziņā no šī sprieduma 227. punktā minētās judikatūras jāsecina, ka prasītājam nav jāpierāda, ka viņš ir saņēmis konkrētus, beznosacījumu un saskaņotus solījumus, lai konstatētu, ka viņam ir tiesiskā paļāvība par to, ka Padome nepieņems aktus ar atpakaļejošu spēku, bet tiesai ir jāpārbauda, vai 2021. gada akti ir pieņemti, ievērojot prasītāja tiesisko paļāvību.

236

Veicot šādu analīzi, ir jāņem vērā visi lietas apstākļi.

237

No 2011. gada 28. oktobra, 2011. gada 15. novembra un 2013. gada 6. maija vēstulēm, ko Padome nosūtīja prasītāja pārstāvjiem, kā arī no iebildes par nepieņemamību, ko Padome iesniedza lietā, kurā izdots 2012. gada 24. maija rīkojums Assaad/Padome (T‑550/11, nav publicēts, EU:T:2012:266), izriet, ka Padome bez atrunas ir apgalvojusi, ka prasītājs nav attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona. Šis apgalvojums ir apstiprināts ar 2011. gada novembra akta, kā arī ar 2013. gada (skat. šī sprieduma 24. punktu) un 2019. gada labojumu pieņemšanu. Šajā ziņā jāuzsver, ka Padome prasītāja pārstāvjiem nekad nav lūgusi sniegt plašāku viņu identificējošu informāciju, un tā neapgalvo, ka prasītājs būtu no tās slēpis informāciju. Citiem vārdiem, līdz 2021. gada 12. februāra vēstules nosūtīšanai Padome nav paudusi nekādas šaubas par to, ka prasītājs nav attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona.

238

Tādējādi Padome prasītājam ir vairākkārt apstiprinājusi, ka viņš nav attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona.

239

Šajā ziņā Padome mēģina pamatot, ka jebkādam secinājumam par personas, kurai nosaka ierobežojošus pasākumus, identitāti ir tikai deklaratīvs raksturs, un cenšas konstatēt analoģiju starp situāciju [šajā lietā] un situāciju lietā, kurā pasludināts 2017. gada 25. janvāra spriedums Almaz-Antey Air and Space Defence/Padome (T‑255/15, nav publicēts, EU:T:2017:25, 38. un 39. punkts). Tomēr šajā pēdējā minētajā lietā Vispārējai tiesai bija jāskata, vai ir pieņemami prasītājas iesniegti lūgumi pieņemt secinājumus saistībā ar Padomes nosūtīto vēstuli, kurā Padome norādīja, ka apstiprina savu viedokli, ka prasītāja joprojām atbilst tās Lēmumā 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2014, L 78, 16. lpp.), un Regulā (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2014, L 78, 6. lpp.), paredzētajiem kritērijiem, un ka noteiktie ierobežojošie pasākumi tai ir jāsaglabā. Vispārējā tiesa minētos lūgumus par secinājumu pieņemšanu noraidīja kā nepieņemamus, konstatējot, ka attiecīgajā vēstulē bija tikai apstiprināts Padomes vērtējums, un tās mērķis nebija aizstāt vai grozīt pamatojumu iekļaušanai sarakstā, kas ir norādīts Padomes Lēmumā (KĀDP) 2015/432 (2015. gada 13. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/145 (OV 2015, L 70, 47. lpp.), un pagarina attiecīgo ierobežojošo pasākumu piemērošanu līdz 2015. gada 15. septembrim, un Īstenošanas regulā (ES) 2015/427 (2015. gada 13. marts), ar ko īsteno Regulu Nr. 269/2014 (OV 2015, L 70, 1. lpp.).

240

Šajā lietā prasītājs nevēlas atcelt vēstules, ko Padome viņam ir nosūtījusi, bet gan atsaucas uz tām, lai pierādītu, ka Padome viņam ir radījusi tiesisko paļāvību par to, ka šī iestāde viņu neuzskata par attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minēto personu. Tādējādi, pat ja atzītu, ka minētās vēstules tikai apstiprina dažādus Padomes pieņemtos aktus, tās tomēr kopā ar minētajiem aktiem ir rosinājušas prasītājā pamatotu paļāvību, ka viņš nav attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona. Tādējādi, ņemot vērā šīs vēstules, kurās apstiprināti vai paziņoti Padomes pieņemtie akti, kopā ar Savienības aktu atpakaļejošā spēka izņēmuma raksturu, prasītājs varēja likumīgi paļauties uz to, ka viņš ar atpakaļejošu spēku netiks saistīts ar attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minēto personu.

241

No iepriekš minētā izriet, ka Padome nav ievērojusi prasītāja tiesisko paļāvību, nosakot viņam ierobežojošus pasākumus ar atpakaļejošu spēku.

242

Šo secinājumu nevar apšaubīt ar pārējiem Padomes argumentiem.

243

Pirmām kārtām, Padome uzskata, ka jebkāds secinājums par sarakstā iekļautas personas identitāti ir balstīts uz faktu pierādījumiem lietas materiālos, kas tai un iestādēm, kuras īsteno ierobežojošos pasākumus, ļauj identificēt sarakstā iekļauto personu. Citiem vārdiem, Padome uzskata, ka tās nostāja attiecībā uz personas identitāti var mainīties, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju.

244

Taisnība, pirmkārt, ka ir pieļauts, ka Padome var noteikt to personu un vienību identitāti, kurām tā juridiski pietiekami nosaka ierobežojošus pasākumus (skat. spriedumu, 2016. gada 9. septembris, Tri Ocean Energy/Padome, T‑719/14, nav publicēts, EU:T:2016:458, 30. punkts un tajā minētā judikatūra). To darot, Savienības tiesa ir ņēmusi vērā grūtības iegūt precīzākus pierādījumus autoritāra režīma valstī, kurā norisinās pilsoņu karš. Šādos apstākļos jāatzīst iespējamība, ka Padome, atkarībā no tās rīcībā esošiem pierādījumiem, var mainīt viedokli par personas vai vienības identitāti.

245

Otrkārt, kā ir norādīts šī sprieduma 219. punktā, ir jāatzīst Padomei iespēja labot kļūdu, ko tā ir pieļāvusi attiecībā uz personas identitāti, un tādējādi ļaut tai izskaidrot personas vai vienības situāciju.

246

Tomēr šī sprieduma 219. punktā Padomei atzītajām tiesībām ir noteikti ierobežojumi, proti, tiesiskās paļāvības aizsardzības principa ievērošana, kurus respektēt ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka sekas, ko ierobežojoši pasākumi rada attiecīgo personu un vienību tiesiskajam stāvoklim, nav maznozīmīgas.

247

Šajā ziņā turklāt jāatgādina, ka atbilstoši judikatūrai, pat ja ierobežojošie pasākumi nav kriminālsods, Padomei saskaņā ar šī sprieduma 70. un 71. punktā atgādināto judikatūru ir pienākums juridiski pietiekami konstatēt to personu un vienību identitāti, kurām tā nosaka ierobežojošus pasākumus. Tas ir svarīgi, jo ierobežojošu pasākumu jomā Padomes veikta tiesību aktu adresātu juridiski pietiekama identificēšana ir priekšnoteikums to iekļaušanai sarakstā un strīdīgo apstākļu konkrētai pārbaudei (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 16. decembris, Haikal/Padome, T‑189/19, nav publicēts, EU:T:2020:607, 102. punkts).

248

Turklāt šāda veida kļūdas būtu pēc iespējas jāierobežo, pretējā gadījumā riskējot mazināt ierobežojošu pasākumu lietderīgo iedarbību un apdraudēt Savienības izveidotā tiesiskā režīma mērķi, proti, izdarīt spiedienu uz Sīrijas režīmu, liedzot tā finansēšanu.

249

Tādējādi, lai gan Padomei ir tiesības ar atpakaļejošu spēku labot tās pieļautu kļūdu, identificējot personu, kurai noteikti ierobežojoši pasākumi, tā nevar rīkoties, neievērojot tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. Līdz ar to tās arguments ir jānoraida.

250

Otrām kārtām, Padome norāda, ka tās kļūdainā izpratne par attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētās personas identitāti neizrietēja no informācijas trūkuma par šīs personas identitāti, bet drīzāk no informācijas trūkuma par prasītāja identitāti.

251

Tomēr, pat, ja pieņemtu Padomes argumentu, tā nenorāda nevienu nolūkā noskaidrot situāciju prasītāja pārstāvjiem nosūtītu vēstuli. Ņemot vērā, ka šajā lietā prasītāja līdzekļi 2011. gadā un no jauna 2015. gadā uz laiku bija iesaldēti Šveices bankā, kā ir atgādināts šī sprieduma 205. punktā, Padomei, ja tā uzskatīja, ka tās rīcībā nav pietiekamas informācijas par prasītāja identitāti, jau tobrīd vajadzēja izmantot tās rīcībā esošos līdzekļus šīs situācijas noskaidrošanai. Galu galā tikai saņemot 2020. gada 23. jūnija vēstuli, kurā Padome tika informēta, ka Francijas ekonomikas un finanšu ministrs ir pieņēmis Francijas 2020. gada 12. februāra lēmumu iesaldēt prasītājam piederošos līdzekļus Francijā, Padome lūdza papildu informāciju.

252

Turklāt, tā kā Francijas iestādes ir pieņēmušas šo lēmumu, Padome nevar pamatoti apgalvot, ka tās pieļautā kļūda prasītājam ir bijusi labvēlīga, jo līdz 2021. gada tiesību aktu pieņemšanai ierobežojoši pasākumi nebija izraisījuši sekas. Proti, tas ne tikai ir daļēji nepareizi, jo Francijas iestādes, pamatojoties uz 2019. gada aktiem, faktiski iesaldēja prasītājam Francijā piederošos līdzekļus, bet galvenokārt Padomes pieļautās kļūdas, kas prasītājam radīja tiesisko paļāvību par to, ka viņš nav attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona, rezultātā desmit gadus līdz 2021. gada aktu pieņemšanai viņš necēla prasību, lai panāktu dažādu tiesību aktu par viņa vārda iekļaušanu un saglabāšanu sarakstos atcelšanu. Turklāt iespēja, ka prasītājs būtu cēlis prasību, ja viņš būtu zinājis, ka uz viņu attiecas akti pirms 2021. gada aktiem, šajā gadījumā nav tikai hipotētiska, jo prasītājs bija cēlis prasību par 2011. gada aktiem un regulāri rakstīja Padomei, lai saņemtu apstiprinājumu, ka viņš nav attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona.

253

Līdz ar to Padomes arguments ir jānoraida.

254

Tādējādi jāatzīst, ka ir pārkāpta prasītāja tiesiskā paļāvība, kā arī tiesiskās drošības princips, un tātad otrais un trešais pamats ir jāapmierina.

255

Prasītājs būtībā apgalvo, ka jautājums par attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētās personas identitāti ir izlemts ar 2012. gada 24. maija rīkojumu Assaad/Padome (T‑550/11, nav publicēts, EU:T:2012:266). Turklāt viņš norāda, ka Vispārējā tiesa šo nolēmumu pieņēma pēc Padomes tieša lūguma, kad viņš bija vērsies Vispārējā tiesā, lai attiecībā uz trešām personām tiktu precizēts, ka viņam nav noteikti ierobežojoši pasākumi. Viņaprāt, Padome nevar to apšaubīt ar apstrīdēto aktu pieņemšanu.

256

Padome uzskata, ka Savienības tiesas nolēmuma, ar kuru ir noraidīta iepriekšējā prasība, res judicata spēks var būt vienīgi šķērslis otras prasības pieņemamībai. Līdz ar to prasītāja argumenti par 2011. gadā uzsāktajā tiesvedībā pieņemta nolēmuma par pieņemamību res judicata spēku, ar kuriem viņš cenšas liegt Vispārējai tiesai izskatīt šo lietu pēc būtības, esot jānoraida.

257

Jāatgādina, cik nozīmīgs ir res judicata princips gan Savienības tiesību sistēmā, gan valstu tiesību sistēmās. Lai nodrošinātu gan tiesību un tiesisko attiecību stabilitāti, gan pareizu tiesvedību, ir svarīgi, lai tiesu nolēmumi, kas stājušies likumīgā spēkā pēc tam, kad ir izmantoti pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi, vai pēc tam, kad ir beidzies šo līdzekļu izmantošanai paredzētais termiņš, vairs nevarētu tikt apstrīdēti (spriedums, 2003. gada 30. septembris, Köbler, C‑224/01, EU:C:2003:513, 38. punkts).

258

Galvenais izvirzītais mērķis ir nepieļaut pretrunīgu vai pat seku ziņā nesaderīgu lēmumu līdzāspastāvēšanu Savienības tiesību sistēmā. Tieši tādēļ prasība ir nepieņemama agrāka sprieduma res judicata spēka dēļ, ja prasība, par kuru pasludināts attiecīgais spriedums, ir bijusi starp tām pašām pusēm, tai ir bijis tas pats priekšmets un tas pats pamats (spriedumi, 1985. gada 19. septembris, Hoogovens Groep/Komisija,172/83 un 226/83, EU:C:1985:355, 9. punkts; 1996. gada 5. jūnijs, NMB France u.c./Komisija,T‑162/94, EU:T:1996:71, 37. punkts, un 2010. gada 25. jūnijs, Imperial Chemical Industries/Komisija,T‑66/01, EU:T:2010:255, 197. punkts).

259

Šajā nozīmē res judicata spēks attiecas ne tikai uz tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu, bet arī tā pamatojumu, kas ir nepieciešams, lai noskaidrotu sprieduma rezolutīvajā daļā izdarīto atzinumu precīzo nozīmi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2000. gada 3. oktobris, Industrie des poudres sphériques/Padome,C‑458/98 P, EU:C:2000:531, 81. punkts, un 2009. gada 1. jūlijs, ThyssenKrupp Stainless/Komisija,T‑24/07, EU:T:2009:236, 113. un 140. punkts).

260

Šajā lietā lietas dalībnieki nav vienisprātis par to, kāda ir 2012. gada 24. maija rīkojuma Assaad/Padome (T‑550/11, nav publicēts, EU:T:2012:266) res judicata spēka piemērošanas joma.

261

Jānorāda, ka šajā lietā nav jānosaka, vai ir nepieņemama prasība, kas celta par aktiem, kuru tiesiskumu daļēji vai pilnībā ir pārbaudījusi Vispārējā tiesa, bet gan tas, vai Padomei, pieņemot apstrīdētos aktus, bija saistošs 2012. gada 24. maija rīkojums Assaad/Padome (T‑550/11, nav publicēts, EU:T:2012:266).

262

Šajā ziņā, kā ir atgādināts šī sprieduma 58 punktā, šajā prasībā nav lūgts atcelt 2011. gada tiesību aktus, bet tikai apstrīdētos aktus, kas pieņemti 2021. gada 6. maijā un 2022. gada 30. maijā.

263

Tomēr, tā kā 2021. gada tiesību aktiem ir atpakaļejošs spēks un 2022. gada saglabāšanas aktos joprojām ir norādīts, ka sākotnējais datums, kad prasītāja vārds ir iekļauts attiecīgajos sarakstos, ir 2011. gada 23. augusts, rodas pretruna, jo ir spēkā stājies tiesas nolēmums, kurā atzīts, ka prasītājs nav 2011. gada tiesību aktos minētā persona, no vienas puses, un pēc tam pieņemtajos Padomes tiesību aktos ir norādīts pretējais, no otras puses.

264

Apstrīdētajos aktos apgalvojot, ka 2011. gada akti attiecas uz prasītāju, Padome ir pārkāpusi 2012. gada 24. maija rīkojuma Assaad/Padome (T‑550/11, nav publicēts, EU:T:2012:266) res judicata principu. Proti, šādi rīkojoties, tā izraisīja to, ka Savienības tiesību sistēmā līdzās pastāv nolēmums un akti, kas ir savstarpēji pretrunīgi vai pat seku ziņā nesavietojami.

265

Šo secinājumu nevar likt apšaubīt Padomes argumentācija, kurā tā atsaucas uz 2003. gada 13. februāra spriedumu Meyer/Komisija (T‑333/01, EU:T:2003:32).

266

No 2003. gada 13. februāra sprieduma Meyer/Komisija (T‑333/01, EU:T:2003:32) 25. un 27. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa atzina, ka lietā, kurā izdots 2000. gada 10. aprīļa rīkojums Meyer/Komisija un EIB (T‑361/99, EU:T:2000:107), kuras ietvaros lieta nav izskatīta pēc būtības, tā nav izlēmusi nevienu faktu vai tiesību jautājumu, kas tai varētu būt saistošs attiecīgajā tiesvedībā, un tādējādi arguments, kas attiecas uz res judicata spēku, bija jānoraida.

267

Padome no tā secina, ka analoģiski arī nebūtu jāņem vērā 2012. gada 24. maija rīkojums Assaad/Padome (T‑550/11, nav publicēts, EU:T:2012:266), jo tajā ir izlemta tikai prasītāja celtās prasības par 2011. gada aktiem pieņemamība.

268

Tikai apstāklim, ka jautājums par prasītāja identitāti ir izlemts, pārbaudot prasības pieņemamību, nevis izskatot lietu pēc būtības, nav nozīmes. Proti, izvērtējot Savienības tiesas nolēmuma res judicata spēku, nozīme ir tikai tam, vai Vispārējā tiesa ir sniegusi galīgo atbildi uz konkrētu jautājumu. Tādējādi 2012. gada 24. maija rīkojuma Assaad/Padome (T‑550/11, nav publicēts, EU:T:2012:266) res judicata spēku nevar atcelt tikai tāpēc vien, ka tas ir rīkojums par nepieņemamību.

269

Tomēr jānorāda, ka Padome 2012. gada 24. maija rīkojuma Assaad/Padome (T‑550/11, nav publicēts, EU:T:2012:266) res judicata spēku ir pārkāpusi tikai attiecībā uz 2011. gada aktiem. Proti, tikai attiecībā uz šiem tiesību aktiem Vispārējā tiesa nosprieda, ka prasītājs nav attiecīgo sarakstu 36. ierakstā minētā persona.

270

Jāatgādina, kā pareizi norāda Padome, ka res judicata princips nevar tikt paplašināts tādējādi, ka ar rīkojumu tiek atrisināti jautājumi, kas attiecas uz citu tiesību aktu kopumu, ir pieņemti, pamatojoties uz citiem pierādījumiem un attiecas uz citiem atšķirīgiem pamatiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 29. novembris, Bank Tejarat/Padome,C‑248/17 P, EU:C:2018:967, 76. punkts, un 2020. gada 23. septembris, Kaddour/Padome,T‑510/18, EU:T:2020:436, 92. punkts).

271

Līdz ar to prasītājam nav pamata apgalvot, ka apstrīdētie akti, izņemot 2011. gada tiesību aktus, ir pieņemti, pārkāpjot res judicata principu.

272

Šajā ziņā, lai gan ir taisnība, kā apgalvo prasītājs, ka uz jautājumu par personas identitāti principā var būt tikai viena atbilde un tā laika gaitā nevar mainīties, tomēr, kā ir minēts šī sprieduma 244. punktā, jāatgādina, ka attiecībā uz ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju Padome var konstatēt to personu un vienību identitāti, kurām tā juridiski pietiekami nosaka ierobežojošus pasākumus. Turklāt, tā kā šā sprieduma 219. punktā ir konstatēts, ka Padomei bija iespēja labot pašas pieļautu kļūdu attiecībā uz personas identitāti, jāapstiprina, ka 2012. gada 24. maija rīkojuma Assaad/Padome (T‑550/11, nav publicēts, EU:T:2012:266) res judicata spēks nevar tikt attiecināts uz aktiem, kas ir pamatoti ar pierādījumiem, kuri nebija Padomes rīcībā, pieņemot 2011. gada aktus.

273

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka piektais pamats ir jāapmierina, ciktāl apstrīdētajos aktos ir konstatēts, ka prasītājs ir bijis minēts 2011. gada aktos.

274

Tā kā jāapmierina ir arī pirmais, otrais un trešais pamats, apstrīdētie akti ir jāatceļ, neanalizējot ceturto pamatu, kas attiecas uz “pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu”.

275

Padome savā trešajā prasījumā lūdza, lai gadījumā, ja Vispārējā tiesa atceltu apstrīdētos aktus, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, tā arī piespriestu saglabāt Lēmuma 2022/849 sekas, ciktāl tās attiecas uz prasītāju, līdz stājas spēkā Īstenošanas regulas 2022/840 daļēja atcelšana.

276

Vispirms saistībā ar Īstenošanas regulu 2022/840 jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 60. panta otro daļu, atkāpjoties no LESD 280. panta, Vispārējās tiesas nolēmumi, kas pasludina regulas par spēkā neesošām, stājas spēkā tikai pēc tam, kad beidzies šo Statūtu 56. panta pirmajā daļā minētais termiņš, vai, ja šajā termiņā iesniegta apelācija, tad pēc tam, kad apelācija noraidīta.

277

Šādos apstākļos, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība, Padomei ir divu mēnešu termiņš, kuram, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, ir jāpieskaita 10 dienas, sākot no šī sprieduma paziņošanas, lai novērstu konstatētos pārkāpumus, vajadzības gadījumā pieņemot jaunus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz prasītāju.

278

Savukārt attiecībā uz Lēmumu 2022/849 jākonstatē, ka tā atcelšanas rezultātā principā prasītāja vārds būtu jāsvītro no Lēmuma 2013/255 I pielikuma saraksta.

279

Tomēr atšķirīgie datumi, kad stāsies spēkā Īstenošanas regulas 2022/840 atcelšana un Lēmuma 2022/849 atcelšana, varētu nopietni apdraudēt tiesisko drošību, jo abos šajos aktos prasītājam ir noteikti identiski pasākumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 28. septembris, LAICO/Padome, T‑627/20, nav publicēts, EU:T:2022:590, 106. punkts).

280

No tā izriet, ka Lēmuma 2022/849 sekām attiecībā uz prasītāju ir jāpaliek spēkā līdz apelācijas termiņa beigām vai, ja šajā termiņā tiks iesniegta apelācijas sūdzība, līdz tās iespējamai noraidīšanai.

281

Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

282

Šajā lietā, tā kā Padomei spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītāja prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

I. Tiesvedības priekšvēsture un fakti pēc prasības iesniegšanas

II. Lietas dalībnieku prasījumi

III. Juridiskais pamatojums

A. Par šīs prasības priekšmetu un tvērumu

B. Par prasītāja replikas rakstā iesniegto pierādījumu pieņemamību

C. Par pirmo pamatu, kas attiecas uz kļūdām vērtējumā

1. Ievada apsvērumi

2. Par iekļaušanas pamatojumu un iekļaušanas kritēriju noteikšanu

3. Par pierādījumiem

4. Par pierādījumu ticamību un atbilstību

5. Par iekļaušanas sarakstā pamatojumu

a) Par ietekmīga uzņēmēja, kas veic darbību Sīrijā, statusu

1) Par prasītāja ekonomiskajām interesēm

2) Par prasītāja amatiem dažās ar tirdzniecību saistītās struktūrās

3) Secinājums par prasītāja kā ietekmīga uzņēmēja, kas darbojas Sīrijā, statusu

b) Par saikni ar Assad un Makhlouf ģimeņu locekļiem

1) Par saikni ar Makhlouf ģimenes locekļiem

2) Par prasītāja saikni ar Assad ģimenes locekļiem

3) Secinājums par prasītāja saikni ar Makhlouf un Assad ģimeņu locekļiem

c) Par saistību ar Sīrijas režīmu

6. Secinājums par pirmo pamatu, kas attiecas uz kļūdām vērtējumā

D. Par otro pamatu, kas attiecas uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, un par trešo pamatu, kas attiecas uz tiesiskās drošības principa pārkāpumu

1. Par trešā pamata pieņemamību

2. Par otrā un trešā pamata pamatotību

a) Par apstrīdēto aktu atpakaļejošo spēku

b) Par tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu pārkāpumu

1) Par vispārējo interešu mērķa pastāvēšanu

2) Par prasītāja tiesiskās paļāvības esamību

E. Par piekto pamatu, kas attiecas uz res judicata principa pārkāpumu

F. Par apstrīdēto tiesību aktu atcelšanas iedarbību laikā

Par tiesāšanās izdevumiem