Pagaidu versija

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta paplašinātā sastāvā)

2023. gada 20. decembrī (*)

Konkurence – Koncentrācija – Vācijas elektroenerģijas un gāzes tirgi – Lēmums, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu – Pienākums norādīt pamatojumu – Jēdziens “viena koncentrācija” – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Tiesības tikt uzklausītam – Tirgus robežu noteikšana – Analīzes periods – Vērtējums par darījuma ietekmi uz konkurenci – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā – Saistības – Pienākums ievērot pienācīgu rūpību

Lietā T‑53/21,

EVH GmbH, Halle pie Zāles [Halle‑sur‑Saale] (Vācija), ko pārstāv I. Zenke un T. Heymann, advokāti,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv G. Meessen un J. Szczodrowski, pārstāvji, kuriem palīdz T. Funke un A. Dlouhy, advokāti,

atbildētāja,

ko atbalsta

E.ON SE, Essene (Vācija), ko pārstāv C. Grave, C. Barth un D.–J. dos Santos Goncalves, advokāti,

un

RWE AG, Essene (Vācija), ko pārstāv U. Scholz, J. Siegmund un J. Ziebarth, advokāti,

personas, kas iestājušās lietā,

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta paplašinātā sastāvā)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. van der Vaude [M. van der Woude], tiesneši J. Svenningsens [J. Svenningsen], K. Makiokī [C. Mac Eochaidh] un H. Martins i Peress de Nanklaress [J. Martín y Pérez de Nanclares] (referents) un M. Stanku [M. Stancu],

sekretāre: S. Junda [S. Jund], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu

un 2023. gada 18. aprīļa tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums 

1        Ar savu prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja EVH GmbH lūdz atcelt 2019. gada 17. septembra Komisijas Lēmumu C(2019) 6530 final, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību (lieta M.8870 – E.ON/Innogy) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

I.      Tiesvedības priekšvēsture

A.      Iesaistītie uzņēmumi

2        E.ON SE ir saskaņā ar Vācijas tiesībām dibināta sabiedrība, kura paredzētās koncentrācijas paziņošanas brīdī darbojās visā elektroenerģijas piegādes ķēdē, tostarp elektroenerģijas ražošanas jomā, vairumtirdzniecības jomā, pārvades jomā, izplatīšanas jomā, mazumtirdzniecības jomā, kā arī ar elektroenerģiju saistītu darbību jomā (piemēram, uzskaite, e‑mobilitāte) (turpmāk tekstā – “elektroenerģijas tirgus”). E.ON darbojas vairākās Eiropas valstīs, tostarp Čehijas Republikā, Dānijā, Vācijā, Itālijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē.

3        Innogy SE (turpmāk tekstā kopā ar E.ON – “koncentrācijas dalībnieces”), kas ir RWE AG meitasuzņēmums un kurā RWE AG pieder lielākā kapitāla daļa, ir saskaņā ar Vācijas tiesībām dibināta sabiedrība, kas darbojas visā elektroenerģijas piegādes ķēdē – gan elektroenerģijas ražošanas jomā, izplatīšanas jomā, mazumtirdzniecības jomā un tādu ar elektroenerģiju saistītu darbību jomā kā uzskaite un e‑mobilitāte. Innogy darbojas vairākās Eiropas valstīs, tostarp Beļģijā, Čehijas Republikā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē.

4        Prasītāja ir saskaņā ar Vācijas tiesībām dibināta sabiedrība, kura darbojas visos elektroenerģijas piegādes ķēdes līmeņos. Elektroenerģijas un gāzes izplatīšana mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem ir viena no tās galvenajām darbībām. Tā ekspluatē elektroenerģijas un gāzes sadales tīklus ar sabiedrības EVH Netz starpniecību.

B.      Koncentrācijas konteksts

5        Šajā lietā aplūkotā koncentrācija iekļaujas kompleksā aktīvu apmaiņā starp RWE un E.ON, ko abi attiecīgie uzņēmumi paziņoja 2018. gada 11. un 12. martā (turpmāk tekstā – “kopējais darījums”). Tādējādi ar pirmo darījumu RWE vēlas iegūt ekskluzīvu kontroli vai kopēju kontroli pār noteiktiem E.ON ražošanas aktīviem. Otrais darījums, proti, šajā lietā aplūkotā koncentrācija, ietver to, ka E.ON iegūst ekskluzīvu kontroli pār elektroenerģijas izplatīšanas darbībām un mazumtirdzniecību, kā arī pār noteiktiem innogy, kuru kontrolē RWE, ražošanas aktīviem. Savukārt trešais darījums paredz, ka RWE iegādājas 16,67 % E.ON daļu.

6        2018. gada 17. aprīlī prasītāja nosūtīja Eiropas Komisijai vēstuli, kurā norādīja, ka vēlas piedalīties ar pirmo un otro koncentrācijas darījumu saistītajā procedūrā un līdz ar to saņemt ar tiem saistītos dokumentus. Šajā saistībā tā arī nosūtīja kritiskus apsvērumus par šiem diviem koncentrācijas darījumiem.

7        2018. gada 26. jūnijā notika prasītājas pārstāvja un Komisijas sanāksme, kurā tas pauda Komisijai savas klientes bažas par pirmo un otro koncentrācijas darījumu un tās vēlmi piedalīties ar tiem saistītajās procedūrās.

8        2018. gada 28. augustā starp Komisiju un prasītāju notika individuāla sanāksme, kurā pēdējā minētā iesniedza savus apsvērumus par pirmo un otro koncentrācijas darījumu.

9        Pirmais koncentrācijas gadījums tika paziņots Komisijai 2019. gada 22. janvārī (turpmāk tekstā – “koncentrācija M.8871”). Attiecībā uz šo pirmo darījumu Komisija pieņēma 2019. gada 26. februāra Lēmumu C(2019) 1711 final, ar kuru koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu (lieta M.8871 – RWE/E.ON Assets) (turpmāk tekstā – “Lēmums M.8871”).

10      Trešais koncentrācijas darījums tika paziņots Bundeskartellamt (Federālais karteļu birojs, Vācija), kurš ar 2019. gada 26. februāra lēmumu to atļāva (lieta B8‑28/19, turpmāk tekstā – “koncentrācija B8‑28/19”).

C.      Administratīvā procedūra

11      2019. gada 31. janvārī Komisija atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2004, L 24, 1. lpp.) 4. pantam saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ar kuru E.ON vēlējās iegūt minētās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ekskluzīvu kontroli pār izplatīšanas darbībām un risinājumiem patērētājiem un pār noteiktiem innogy, kuru kontrolē RWE, ražošanas aktīviem.

12      Šīs koncentrācijas pārbaudes ietvaros Komisija īstenoja pirmo tirgus izpētes aptauju, kas adresēta koncentrācijas dalībnieču konkurentiem (turpmāk tekstā – “pirmā tirgus izpētes aptauja”), un 2019. gada 1. februārī nosūtīja atsevišķiem uzņēmumiem, tostarp prasītājai anketu, uz kuru tā atbildēja 2019. gada 8. februārī.

13      2019. gada 8. februārī Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja šīs koncentrācijas iepriekšēju paziņojumu (lieta M.8870 – E.ON/Innogy) (OV 2019, C 50, 13. lpp., turpmāk tekstā – “koncentrācija M.8870”) saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 4. panta 3. punktu.

14      Tajā pašā dienā prasītāja vēstulē atkārtoti izteica savu vēlmi piedalīties Komisijas veiktajā procedūrā un, ka tā vēlas, lai Komisija to uzklausa.

15      Koncentrācijai ir divi posmi. Pirmajā posmā E.ON iegādājas visu innogy. Otrais posms izpaužas tā, ka E.ON, pirmkārt, pārdod lielāko daļu innogy elektroenerģijas ražošanas no atjaunīgajiem energoresursiem darbību, vienpadsmit gāzes uzglabāšanas iekārtas, ko innogy ekspluatē Čehijas Republikā un Vācijā, un innogy līdzdalību 49 % apmērā uzņēmumā Kärntner Energieholding Beteiligungs GmbH, un, otrkārt, nodod šos aktīvus RWE.

16      2019. gada 7. marta lēmumā Komisija uzskatīja, ka koncentrācija rada pamatotas šaubas par tās saderību ar iekšējo tirgu un Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (OV 1994, L 1, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “EEZ līgums”). Līdz ar to Komisija nolēma sākt padziļinātas pārbaudes procedūru atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

17      2019. gada 14. martā Komisija prasītājai nosūtīja lūgumu sniegt informāciju saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 11. pantu. Šī lūguma sniegt informāciju mērķis bija iegūt dokumentus, kuri attiecas uz prasītājas klientu aptaujām, kas veiktas laikā no 2016. līdz 2018. gadam, par elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecību Vācijā (turpmāk tekstā – “lūgums sniegt informāciju”). Prasītāja uz šo lūgumu atbildēja 2019. gada 21. martā.

18      2019. gada 18. martā Komisija Oficiālajā Vēstnesī publicēja procedūras uzsākšanas paziņojumu (OV 2019, C 102, 2. lpp.) atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

19      2019. gada 12. aprīlī prasītāja nosūtīja vēstuli uzklausīšanas amatpersonai, kurā tā lūdza atzīt tai ieinteresētas trešās personas statusu, lai to uzklausītu tās procedūras ietvaros, kas attiecas uz koncentrāciju M.8870. Uzklausīšanas amatpersona šo lūgumu apmierināja ar 2019. gada 23. aprīļa vēstuli.

20      Pārskata sanāksmē, kas notika 2019. gada 27. maijā, Komisija informēja koncentrācijas dalībnieces par tirgus izpētes aptaujas sākotnējiem rezultātiem un par tās sākotnējo bažu apjomu.

21      Lai novērstu konkurences problēmas, ko Komisija identificēja 2019. gada 27. maija pārskata sanāksmē, 2019. gada 20. jūnijā E.ON iesniedza saistību piedāvājumu saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 8. panta 2. punktu.

22      Komisija īstenoja otro tirgus izpētes aptauju par E.ON piedāvātajām saistībām (turpmāk tekstā – “otrā tirgus izpētes aptauja”) un 2019. gada 21. jūnijā nosūtīja atsevišķiem uzņēmumiem, tostarp prasītājai divas anketas – viena no tām attiecās uz saistībām, kas piedāvātas apkurei izmantotās elektroenerģijas tirgum, un otra attiecās uz saistībām, kas piedāvātas e‑mobilitātes tirgum. Prasītāja uz šo aptauju atbildēja 2019. gada 26. jūnijā.

23      E.ON iesniedza savu saistību galīgo redakciju 2019. gada 3. jūlijā.

D.      Apstrīdētais lēmums

24      Tā kā Komisija uzskatīja, ka E.ON iesniegtās saistības ir pietiekamas, lai kliedētu pamatotās šaubas par koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu, tā nenosūtīja paziņojumu par iebildumiem E.ON un pieņēma apstrīdēto lēmumu. Ar šo lēmumu, kura rezumējums tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī (OV 2020, C 379, 16. lpp.), Komisija atzina koncentrāciju par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu.

25      Koncentrācija izraisa E.ON un innogy darbību ievērojamu pārklāšanos, it īpaši Vācijā. Komisija tādēļ pārbaudīja koncentrācijas ietekmi uz šīs valsts tirgiem.

[..]

dude [omissis]

[..]

[..]

[..]

[..]

II.    Lietas dalībnieku prasījumi

74      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

75      Komisijas, ko atbalsta RWE un E.ON, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

III. Juridiskais pamatojums

76      Savas prasības pamatojumam prasītāja būtībā izvirza sešus pamatus: pirmais attiecas uz kopējā darījuma analīzes kļūdainu sadalīšanu, otrais – uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, trešais –uz tās tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu, ceturtais – uz tās tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu, piektais – uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā un sestais – uz pienākuma ievērot pienācīgu rūpību pārkāpumu.

[..]

E.      Par piekto pamatu, ar kuru apgalvotas acīmredzamas kļūdas vērtējumā

170    Ar piekto pamatu, ar kuru apgalvotas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, prasītāja būtībā norāda, ka Komisija ir kļūdaini uzskatījusi, ka koncentrācija ir saderīga ar iekšējo tirgu, lai gan tai būtu bijis jāatzīst koncentrācija par nesaderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 8. panta 3. punktam. Tādējādi prasītājas ieskatā Komisijai esot bijis jāmeklē visi izšķirošie faktiskie apstākļi, kuri tai var ļaut paredzēt koncentrācijas ietekmi, tostarp dažādo vertikālo ietekmi, un it īpaši jāvadās no kaitējuma teorijām digitālās ekonomikas jomā un no datiem, kuri izriet no ievērojamā skaita klientu datu, kuriem E.ON ir piekļuve, un no tās klātbūtnes vārtziņu kanālos.

1.      Ievada apsvērumi

171    Saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 2. panta 3. punktu par nesaderīgiem ar iekšējo tirgu ir jāatzīst koncentrācijas darījumi, kas būtiski kaitē efektīvai konkurencei iekšējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā, jo īpaši dominējoša stāvokļa radīšanas vai stiprināšanas rezultātā.

172    Attiecībā uz pierādīšanas standartu no 2008. gada 10. jūlija sprieduma Bertelsmann un Sony Corporation of America/Impala (C‑413/06 P, EU:C:2008:392, 50.–53. punkts) izriet, ka Komisijai principā ir jāformulē nostāja – vai nu atļaujot koncentrāciju, par kuru tai ir jālemj, vai arī to aizliedzot, atkarībā no tās vērtējuma par konkrētajam darījumam piedēvējamo ekonomisko iznākumu, kura iespējamība ir vislielākā. Tātad runa ir par varbūtību izvērtējumu, nevis par Komisijas pienākumu bez saprātīgām šaubām pierādīt, ka koncentrācija nerada konkurences problēmas (spriedums, 2013. gada 11. decembris, Cisco Systems un Messagenet/Komisija, T‑79/12, EU:T:2013:635, 47. punkts).

173    Šajā kontekstā Komisijai vispārīgi ir jāvērtē rezultāti, kas gūti no norāžu kopuma, kurš izmantots konkurences situācijas vērtēšanai. Šajā ziņā ir iespējams, ka dažiem faktiem tiek piešķirta lielāka nozīme, bet citi tiek atmesti. Uz šo pārbaudi un tajā ietverto pamatojumu attiecas likumības pārbaude, ko Vispārējā tiesa veic attiecībā uz Komisijas lēmumiem koncentrācijas jomā (spriedums, 2010. gada 6. jūlijs, Ryanair/Komisija, T‑342/07, EU:T:2010:280, 136. punkts).

174    Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 139/2004 pamata noteikumi, un it īpaši tās 2. pants piešķir Komisijai noteiktu diskrecionāru varu, it īpaši attiecībā uz ekonomiska rakstura izvērtējumu, un tā rezultātā tiesas veiktā pārbaude pār to, kā tiek izmantota šāda vara, kas ir ļoti svarīga noteikumu definēšanai koncentrācijas jomā, ir jāveic, ņemot vērā diskrecionāro varu, kas ir pamatā ekonomiska rakstura noteikumiem, kuri ir koncentrācijas sistēmas daļa (skat. spriedumu, 2010. gada 6. jūlijs, Ryanair/Komisija, T‑342/07, EU:T:2010:280, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

175    No tā izriet, ka Komisijas lēmuma koncentrācijas jomā pārbaude Savienības tiesā ir ierobežota ar faktu materiālās pareizības un acīmredzamas kļūdas vērtējumā neesamības pārbaudīšanu (skat. spriedumu, 2008. gada 10. jūlijs, Bertelsmann un Sony Corporation of America/Impala, C‑413/06 P, EU:C:2008:392, 144. punkts un tajā minētā judikatūra).

176    Tomēr tas nenozīmē, ka Savienības tiesai ir jāatturas no Komisijas veiktas ekonomisko datu interpretācijas pārbaudes. Proti, jo sevišķi Savienības tiesai ir jāpārbauda ne vien izvirzīto pierādījumu materiālā precizitāte, uzticamība un konsekvence, bet arī jāpārbauda, vai šie pierādījumi veido visu atbilstošo datu kopumu, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un to, vai šie pierādījumi ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus (spriedumi, 2005. gada 15. februāris, Komisija/Tetra Laval, C‑12/03 P, EU:C:2005:87, 39. punkts, un 2009. gada 7. maijs, NVV u.c./Komisija, T‑151/05, EU:T:2009:144, 54. punkts).

177    Tāpat ir jāatgādina, ka uz jautājumu par to, vai materiāltiesiskais vērtējums, saskaņā ar kuru attiecīgā koncentrācija nerada saderības ar iekšējo tirgu problēmas atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 8. panta 2. punktam, attiecas pārbaude par to, vai pastāv acīmredzama kļūda vērtējumā. Proti, lai pārbaudītu, vai Komisija ir pamatoti balstījusies uz iepriekš minēto tiesību normu, lai pasludinātu savu lēmumu, ir jāvērtē, vai Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā par koncentrācijas projekta ietekmi uz konkurenci (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2013. gada 7. jūnijs, Spar Österreichische Warenhandels/Komisija, T‑405/08, nav publicēts, EU:T:2013:306, 48. punkts).

178    Ņemot vērā tieši šos apsvērumus, ir jāizvērtē, vai Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

179    Piektais pamats sastāv no trim daļām. Pirmā daļa attiecas uz analīzes perioda robežu kļūdainu noteikšanu, otrā attiecas uz konkrēto tirgu kļūdainu definīciju un trešā attiecas uz koncentrācijas ietekmes kļūdainu vērtējumu. Tomēr, pirms tiek pārbaudītas šīs trīs daļas, ir jāpievēršas kritikai, ko prasītāja formulējusi attiecībā uz elementiem, kurus Komisija ir ņēmusi vērā, lai veiktu vērtējumu.

2.      Par elementiem, ko Komisija ir ņēmusi vērā, lai veiktu vērtējumu

a)      Par informāciju, ko sniegušas koncentrācijas dalībnieces, un atbilstošo datu kopumu

180    Prasītāja norāda, ka Komisija ir tikai balstījusies uz koncentrācijas dalībnieču sniegtajām norādēm, tās neizvērtējot kritiski, un ka tā nav ņēmusi vērā citus informācijas avotus, it īpaši atšķirīgos, no tirgus gūtos novērojumus.

181    Pirmām kārtām, Komisijas veikto tirgus izpētes aptauju rezultāti, kā arī prasītājas sniegtie dati, proti, sabiedrībai pieejamās atsauces, LBD pētījums, Büro für Energiewirtschaft und technische Planung GmbH (BET) 2020. gadā veiktais pētījums “Kurzgutachten zu den Ergebnissen der Marktbefragung im Zusammenhang mit der Neuaufteilug der Geschäftsfelder zwischen E.ON und RWE/innogy” (Ekspertīzes kopsavilkums par tirgus izpētes aptaujas, kura attiecas uz darbību jomu jauno sadalījumu starp E.ON un RWE/innogy, rezultātiem; turpmāk tekstā – “BET pētījums”) un Innoplexia veiktais 2021. gada 13. janvāra pētījums “Digitale Marktbeobachtung. Deutschlandweite Erhebung zur Untersuchung von dominanten Stellungen deutscher Energieversorger” (Digitālā tirgus novērošana. Aptauja Vācijas mērogā par Vācijas elektroenerģijas piegādātāju dominējošo stāvokli; turpmāk tekstā – “Innoplexia pētījums”), esot pretrunā faktiem, kurus ņēmusi vērā Komisija. Tādējādi, ja Komisija būtu īstenojusi nepieciešamos iepriekšējos pasākumus, tā būtu varējusi atspēkot un tai būtu bijis jāatspēko koncentrācijas dalībnieču secinājumi.

182    Otrām kārtām, Komisija nevar pamatoti apgalvot, ka nav pilnībā jāņem vērā BET un Innoplexia pētījumi, ar pamatojumu, ka tie tika veikti pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. It īpaši prasītāja apgalvo, ka BET pētījums rod iedvesmu Komisijas vispārējās izmeklēšanas koncepcijā, un tā mērķis ir vienīgi apstiprināt Komisijas konstatāciju ticamību, savukārt Innoplexia pētījumā ir kvantificēta E.ON plēsonīgā klātbūtne tiešsaistē, kuru konkurenti procedūras laikā ir skaidri kritizējuši tādējādi, ka šos divus pētījumus nevar kvalificēt kā jaunus faktus, kas radušies pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.

183    Komisija, ko atbalsta E.ON un RWE, norāda, ka tā ir apkopojusi visus izšķirošos faktiskos apstākļus, kuri var tai ļaut paredzēt koncentrācijas ietekmi uz iekšējo tirgu. Šajā ziņā Komisijas rīcībā esot bijušas ne tikai pašai savas zināšanas par tirgu, sabiedrībai pieejamā informācija un koncentrācijas dalībnieču sniegtie dati, bet arī no trešajām personām gūta informācija. Attiecībā uz pierādījumiem Komisija uzskata, ka BET un Innoplexia pētījumi ir nepieņemami, jo tie nepastāvēja apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī. Visbeidzot Komisija apstrīd prasītājas iesniegto pierādījumu atbilstību, konsekvenci un uzticamību.

184    Pirmkārt, Vispārējā tiesa vērtēs vispārējo iebildumu par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā citu sabiedrībai pieejamu informāciju vai trešo personu sniegtu informāciju un ka tā ir tikai balstījusies uz informāciju, kuru sniegušas koncentrācijas dalībnieces. Otrkārt, Vispārējā tiesa pārbaudīs prasītājas iesniegto pētījumu pieņemamību, kā arī atbilstību, konsekvenci un uzticamību, ciktāl šo pētījumu mērķis ir pierādīt, ka Komisija nav ņēmusi vērā visus atbilstošos faktiskos apstākļus, lai vērtētu koncentrācijas ietekmi.

185    Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka Komisija esot tikai balstījusies uz koncentrācijas dalībnieču sniegtām norādēm, neveicot šo norāžu kritisku vērtēšanu, un neesot ņēmusi vērā citus informācijas avotus, ir jākonstatē, ka prasītāja nenorāda, ka pastāv juridisks noteikums, ar ko Komisijai aizliegts balstīties uz datiem, kurus snieguši paši koncentrācijas dalībnieki administratīvajā procedūrā, vai gluži otrādi – ar ko tai noteikts pienākums veikt pašai savu tirgus izpētes aptauju neatkarīgi no koncentrācijas dalībnieku iesniegtajiem datiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 7. jūnijs, Spar Österreichische Warenhandels/Komisija, T‑405/08, nav publicēts, EU:T:2013:306, 126. punkts).

186    Tāpat ir jānorāda, ka, ņemot vērā ātruma prasību un striktos termiņus, kas Komisijai ir jāievēro saistībā ar koncentrācijas kontroles procedūru, tai nevar būt pienākuma – ja nepastāv norādes, kas liecina par sniegtās informācijas nepareizību, – pārbaudīt visu tās saņemto informāciju. Lai gan Komisijai uzliktais rūpīgas un objektīvas pārbaudes pienākums saistībā ar šādu procedūru tai liedz balstīties uz pierādījumiem vai informāciju, ko nevar uzskatīt par patiesu, minētā ātruma prasība tomēr nozīmē, ka tā nevar sīkākajās detaļās pati pārbaudīt visu tai nosūtīto paziņojumu autentiskumu un ticamību, jo koncentrāciju kontroles procedūra neizbēgami zināmā mērā ir balstīta uz uzticēšanos (skat. spriedumu, 2021. gada 20. oktobris, Polskie Linie Lotnicze “LOT”/Komisija, T‑240/18, EU:T:2021:723, 87. punkts un tajā minētā judikatūra).

187    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka tiesību aktos par koncentrāciju kontroli ir paredzēti dažādi pasākumi ar mērķi atturēt no nepareizas vai maldinošas informācijas sniegšanas un sodīt par to. Proti, ne vien paziņotājām pusēm ir noteikts skaidri izteikts pienākums pilnībā un godprātīgi atklāt Komisijai faktus un apstākļus, kas attiecas uz lēmuma pieņemšanu atbilstoši Regulas Nr. 802/2004 4. panta 1. punktam un 6. panta 2. punktam, par kura pārkāpšanu ir paredzēts sods Regulas Nr. 139/2004 14. pantā, bet Komisija var arī atsaukt lēmumu par atbilstību, ja tas ir balstīts uz nepareizu informāciju, par kuru atbildīgs viens no uzņēmumiem, vai ja tas iegūts krāpšanas ceļā atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 6. panta 3. punkta a) apakšpunktam un 8. panta 6. punkta a) apakšpunktam (skat. spriedumu, 2021. gada 20. oktobris, Polskie Linie Lotnicze “LOT”/Komisija, T‑240/18, EU:T:2021:723, 88. punkts un tajā minētā judikatūra).

188    Tādējādi nekas neliedz Komisijai balstīties vienīgi uz informāciju, kuru sniegušas koncentrācijas dalībnieces, ja nav norāžu par tās neprecizitāti un ja vien tā veido visu atbilstošo datu kopumu, kas jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju.

189    Šajā lietā no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisija ir daļēji balstījusies uz datiem, kurus sniegušas koncentrācijas dalībnieces. Tomēr viss apstrīdētā lēmuma teksts atklāj, ka Komisija nav nepārdomāti uzticējusies koncentrācijas dalībnieču sniegtajām norādēm. Gluži otrādi, ciktāl prasītāja apstrīd to datu uzticamību, kurus koncentrācijas dalībnieces sniegušas Komisijai, ir jānorāda, ka šos datus apstiprināja cita informācija, kas tika sniegta Komisijai. Piemēram, apstrīdētā lēmuma 81. un nākamajos punktos Komisija ir ar kritisku pieeju pārbaudījusi koncentrācijas dalībnieču paziņojumus attiecībā uz elektroenerģijas mazumtirdzniecības ģeogrāfiskā tirgus definīciju, ņemot vērā LBD pētījumu. Tāpat apstrīdētā lēmuma 230. punktā Komisija ir salīdzinājusi koncentrācijas dalībnieču apgalvojumus par viņu konkurences attiecībām publisko iepirkumu par elektroenerģijas un gāzes koncesijām ietvaros ar atsevišķu konkurentu viedokli. Turklāt apstrīdētā lēmuma 293. punktā Komisija ir arī salīdzinājusi tirgus izpētes aptaujas laikā apkopoto informāciju, kas attiecas uz iespējamajām konkurentu izstumšanas no cenu salīdzināšanas tīmekļa vietnēm sekām, ar savām zināšanām par tirgu. Piedevām apstrīdētā lēmuma 191. punktā Komisija ir izmantojusi koncentrācijas dalībnieču norādes, ņemot vērā citu atbilstošu informāciju, piemēram, Federālā karteļu biroja ziņojumus attiecībā uz ievērojamo uzcenojumu degvielas uzpildes stacijām, kuras atrodas uz automaģistrālēm, salīdzinājumā ar degvielas uzpildes stacijām automaģistrāļu tiešā tuvumā un ārpus automaģistrālēm.

190    Šādos apstākļos ir jānorāda, ka Komisija ir pārbaudījusi koncentrācijas dalībnieču sniegtos datus, ņemot vērā visus tās rīcībā esošos datus. Tādējādi visa informācija, kuru Komisija ir ņēmusi vērā, aptvēra ne tikai koncentrācijas dalībnieču sniegtās norādes, bet arī citu sabiedrībai pieejamu informāciju un citu trešo personu informāciju, kas gūta, izmantojot lūgumus sniegt informāciju, tirgus izpēšu aptaujas un sarunas, kā tas, piemēram, izriet no apstrīdētā lēmuma 12., 13., 21. un58. punkta.

191    Līdz ar to, šajā stadijā nelemjot par jautājumu, vai visās sava vērtējuma specifiskajās daļās Komisija ir tiešām ņēmusi vērā visu informāciju, kam ir nozīme, ir jāsecina, ka tā ir centusies vispārēji apkopot atbilstošos pierādījumus, kuri tai var ļaut paredzēt to, kāda būs koncentrācijas ietekme, un ir tos salīdzinājusi.

192    Katrā ziņā ir jāatgādina, ka Komisijai ir jānovērtē, vai ar tās rīcībā esošo informāciju pietiek, lai veiktu konkurences analīzi (spriedums, 2015. gada 13. maijs, Niki Luftfahrt/Komisija, T‑162/10, EU:T:2015:283, 109. punkts) un visaptveroši jāvērtē rezultāti, kas gūti no norāžu kopuma, kurš izmantots konkurences situācijas vērtēšanai. Saskaņā ar šo visaptverošo vērtējumu Komisija var dažiem faktiem piešķirt lielāku nozīmi, bet citus neņemt vērā. Vispārējai tiesai ir jāpārbauda šī vērtējuma likumība un tā pamatojums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 6. jūlijs, Ryanair/Komisija, T‑342/07, EU:T:2010:280, 136. punkts).

193    Šajā ziņā prasītāja būtībā vienīgi norāda, ka Komisija ir konstatējusi faktus kļūdaini un nepilnīgi, neņemot vērā atsevišķus pierādījumus. Tomēr no apstrīdētā lēmuma skaidri izriet, ka Komisija ir ņēmusi vērā visus tās rīcībā esošos pierādījumus, un ka dažiem tā ir piešķīrusi lielāku nozīmi, bet citus nav ņēmusi vērā, kas ietilpst tās rīcības brīvībā, salīdzinot visus pierādījumus savā starpā un vispārīgi norādot iemeslus, kuru dēļ tā nolēma neņemt vērā noteiktas norādes.

194    Otrām kārtām, attiecībā uz prasītājas iesniegtajiem trīs pētījumiem, kuri atgādināti šī sprieduma 181. punktā, ir jānorāda, ka ir nospriests, ka Savienības akta tiesiskums ir jāizvērtē, ņemot vērā faktiskos un tiesiskos apstākļus, kas pastāvējuši šī akta pieņemšanas brīdī (skat. spriedumus, 2013. gada 18. jūlijs, Schindler Holding u.c./Komisija, C‑501/11 P, EU:C:2013:522, 31. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2007. gada 17. septembris, Microsoft/Komisija, T‑201/04, EU:T:2007:289, 260. punkts un tajā minētā judikatūra). It īpaši, Savienības tiesai lēmuma konkurences jomā tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties uz informāciju, kāda varēja būt Komisijas rīcībā lēmuma pieņemšanas brīdī (skat. spriedumu, 2021. gada 27. janvāris, KPN/Komisija, T‑691/18, nav publicēts, EU:T:2021:43, 141. punkts un tajā minētā judikatūra).

195    Tālab apstrīdētais lēmums ir jāizskata, ņemot vērā faktiskos elementus, kas pastāvēja tā pieņemšanas brīdī, un nevis tos faktiskos elementus, kas radušies pēc tā pieņemšanas (spriedums, 206. gada 4. jūlijs, easyJet/Komisija, T‑177/04, EU:T:2006:187, 204. punkts).

196    Ir jākonstatē, ka apstrīdētais lēmums tika pieņemts 2019. gada 17. septembrī. Attiecībā uz LBD pētījumu, kas datēts ar 2019. gada 9. maiju, Komisija ir skaidri pieminējusi šo pētījumu apstrīdētā lēmuma 81., 83., 84. un 86. punktā, kā arī 79., 80., 84., 85., 90.–92. un 315. zemsvītras piezīmē. Tādēļ ne tikai šis pētījums ir atbilstošs, lai vērtētu apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, bet nevar pārmest Komisijai, ka tā to nav ņēmusi vērā koncentrācijas ietekmes pārbaudes brīdī.

197    Savukārt nav strīda par to, ka BET pētījums, kas datēts ar 2020. gada oktobri, un Innoplexia pētījums, kas datēts ar 2021. gada 13. janvāri, ir veikti pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.

198    Tomēr Komisija vispārējā veidā nevar atsaukties uz judikatūru, saskaņā ar kuru apstrīdētā akta tiesiskums ir jāizvērtē, ņemot vērā tiesiskos un faktiskos apstākļus, kas pastāvēja akta pieņemšanas brīdī (spriedums, 2005. gada 21. septembris, EDP/Komisija, T‑87/05, EU:T:2005:333, 158. punkts), lai neņemtu vērā šos divus pētījumus, vērtējot apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.

199    Proti, tiktāl, ciktāl pielikuma iesniegšana nav mēģinājums mainīt saistībā ar apstrīdētā lēmuma pieņemšanu iepriekš Komisijai norādītos tiesiskos un faktiskos apstākļus, bet veido argumentāciju, īstenojot tiesības uz aizstāvību, šis pielikums ir uzskatāms par pieņemamu (spriedums, 2009. gada 7. maijs, NVV u.c./Komisija, T‑151/05, EU:T:2009:144, 63. punkts).

200    Šajā lietā ir jākonstatē, ka BET un Innoplexia pētījumi tika izstrādāti īpaši, lai apstrīdētu apstrīdētā lēmuma tiesiskumu. Tādējādi atbilstoši šī sprieduma 199. punktā atgādinātajai judikatūrai Komisija nevar prasīt, lai BET un Innoplexia pētījumi tiek atzīti par nepieņemamiem tikai tādēļ, ka tie tika izstrādāti pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, neveicot to satura analīzi, lai pārbaudītu, vai tie ir vai nav mēģinājums mainīt tiesiskos vai faktiskos apstākļus, kuri pastāvēja apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī.

201    Taču Komisija savai aizstāvībai attiecībā uz konkrētajiem punktiem ir tiesīga atsaukties uz to, ka pielikumā nav ņemti vērā dalībnieku tieši paustie paziņojumi vai noklusētais administratīvā procesa laikā (spriedums, 2005. gada 21. septembris, EDP/Komisija, T‑87/05, EU:T:2005:333, 158. punkts). Tāpat ir iespējams, ka pielikuma vērtējums par konkrētu punktu ir balstīts uz apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī pastāvošu informāciju šī sprieduma 198. punktā minētās judikatūras izpratnē. Citiem vārdiem sakot, nekas neliedz prasītājam, izmantojot savas tiesības uz aizstāvību, atsaukties uz vērtējumu, kas atrodas pielikumā un kas veikts pēc apstrīdētā akta pieņemšanas, ar nosacījumu, ka šis vērtējums ir balstīts uz faktiem, kas ir pieejami minētā akta pieņemšanas brīdī.

202    Pirmkārt, attiecībā uz BET pētījumu, tā 2. iedaļā ir kritizēta metodika, kuru Komisija izmantojusi pirmajā tirgus izpētes aptaujā. Taču šāda kritika ir jāuzskata par argumentācijas, ar ko īsteno prasītājas tiesības uz aizstāvību, neatņemamu sastāvdaļu. Līdz ar to šī BET pētījuma iedaļa ir pieņemama.

203    Turpretī BET pētījuma 3. iedaļā ir minēti tās tirgus izpētes aptaujas rezultāti, ko BET ir īstenojis laikposmā no 2020. gada 29. jūlija līdz 18. augustam, proti, gandrīz veselu gadu pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, kā tas izriet no minētā pētījuma 3. iedaļas 41. punkta.

204    Šajā ziņā ir jākonstatē, ka prasītāja nav ne pierādījusi, ne pat apgalvojusi, ka aptaujāto uzņēmumu viedoklis sakrīt ar viedokli, kāds tiem būtu bijis, ja tie būtu tikuši aptaujāti apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī. Turklāt, ņemot vērā elektroenerģijas tirgus dinamisko būtību, ir saprātīgi paredzēt, ka BET pētījumā piedalošos uzņēmumu atbildes gandrīz gadu pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas ir mainījušās vienlaicīgi ar elektroenerģijas tirgus attīstību. Piedevām atbildes tika sniegtas kontekstā, kurā koncentrācija jau bija notikusi. Tādējādi atbildes tika analizētas, balstoties uz faktiskiem apstākļiem, kuri nevarēja būt Komisijas rīcībā apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī. Proti, Komisija nevarēja zināt, kāds būs tirgus dalībnieku viedoklis gandrīz gadu vēlāk, it īpaši pēc koncentrācijas.

205    Tā kā situācija elektroenerģijas tirgū brīdī, kad tika veikts BET pētījums, noteikti atšķīrās no situācijas, kāda bija brīdī, kad Komisija veica pati savu izmeklēšanu, to vērtējumu atbilstība un pierādījuma vērtība, kas īstenoti BET pētījumā, balstoties uz šiem vēlākajiem datiem, labākajā gadījumā ir ierobežota. Proti, šo datu izmantošana neiekļaujas tikai argumentācijas, lai īstenotu prasītājas aizstāvības tiesības, veidošanā, bet – vismaz daļēji – ir mēģinājums mainīt faktiskos apstākļus, kuri pastāvēja brīdī, kad Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu, šī sprieduma 199. punktā minētās judikatūras izpratnē.

206    Otrkārt, attiecībā uz Innoplexia pētījumu, ir jānorāda, ka šajā pētījumā izmantoto datu vākšana notika divos posmos. Pirmkārt, tika veikta datu vākšana katru dienu visā Vācijā no 2020. gada 4. decembra līdz 17. decembrim meklētājprogrammā “Google” un divās salīdzināšanas tīmekļa vietnēs “Check24” un “Verivox”. Otrkārt, lai pētījumā iekļautu arī datus no salīdzināšanas tīmekļa vietnēm par ilgāku laikposmu, Innoplexia izmantoja datu pastāvīgu skenēšanu laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

207    Šajā ziņā ir jākonstatē, ka meklētājprogramma “Google”, tāpat kā salīdzināšanas tīmekļa vietnes “Check24” un “Verivox” rezultātos rāda piedāvājumus, ko operatori piedāvā konkrētā brīdī. Tātad šīs platformas ir pakļautas tai pašai mainīgajai dinamikai, kurai ir pakļauts elektroenerģijas tirgus.

208    Prasītāja nav ne pierādījusi, ne pat apgalvojusi, ka iegūtie rezultāti būtu bijuši tādi paši, ja dati būtu bijuši vākti laikposmā, kurā Komisija veica pati savu vērtējumu. Tādējādi, tāpat kā konstatēts attiecībā uz BET pētījumu, ir saprātīgi paredzēt, ka šie rezultāti laika gaitā ir mainījušies, attīstoties pašam elektroenerģijas tirgum.

209    Turklāt no šī pētījuma skaidri izriet, ka Innoplexia rīcībā bija dati, kuri gūti no tīmekļa vietņu pastāvīgas skenēšanas, kas imitē cilvēka veiktu meklēšanu un ļauj apstrādāt vairākus miljonus meklējumu dienā vairāku gadu posmā. Tomēr, lai arī Komisijas tirgus izpētes aptaujai varēja izmantot aktuālus datus, Innoplexia izvēlējās izmantot 2020. gada datus.

210    Tā kā Innoplexia pētījuma vērtējums lielā mērā ir balstīts uz 2020. gada datiem, proti, uz datiem, kas attiecas uz laikposmu pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, šo datu izmantošana vismaz daļēji ir mēģinājums mainīt tos faktiskos apstākļus, kuri pastāvēja brīdī, kad Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu, šī sprieduma 199. punktā minētās judikatūras izpratnē. Līdz ar to, pat pieņemot, ka tie ir pieņemami, šo vērtējumu atbilstība un pierādījuma vērtība labākajā gadījumā ir ierobežota.

211    Galu galā prasītājas iesniegtajos BET un Innoplexia pētījumos nav minēti dati, kurus Komisija neesot ņēmusi vērā, pieņemot apstrīdēto lēmumu. Tādējādi šie pētījumi nav līdzeklis, ar kuru prasītājai izdosies pierādīt, ka Komisija nav ņēmusi vērā atsevišķus datus.

b)      Par Komisijas pirmo tirgus izpētes aptauju

212    Prasītāja uzskata, ka Komisijas veiktās pirmās tirgus izpētes aptaujas izstrāde, forma, termiņš un saturs nebija optimāli.

213    Komisija uzskata, ka pirmās tirgus izpētes aptaujas norise bija pareiza.

214    Pirmām kārtām, runājot par pirmajai tirgus izpētes aptaujai izmantoto respondentu skaitu, no apstrīdētā lēmuma 52. zemsvītras piezīmes izriet, ka pirmajā tirgus izpētes aptaujā piedalījās 161 uzņēmums, tostarp, vēl bez tādiem lieliem konkurentiem kā EnBW un Vattenfall, vairāk kā 50 dažāda izmēra pašvaldību uzņēmumi, pašvaldību uzņēmumu kooperatīvi, sabiedrības, kuru akcionāri ir tikai pašvaldības vai to pašvaldību uzņēmumi, sabiedrības, kuru akcionāri ir pašvaldību uzņēmumi un neatkarīgi piegādātāji, sabiedrības, kuru akcionāri ir vienīgi neatkarīgi piegādātāji, neatkarīgi piegādātāji, kā arī jauni tirgus dalībnieki.

215    Tādējādi Komisija atlasīja plašu tirgus dalībnieku spektru, kas atbildētu uz tirgus izpētes aptaujas anketu.

216    Lai noteiktu pareizo respondentu skaitu tirgus izpētes aptaujas veikšanas nolūkā, ir jāņem vērā, pirmkārt, iedzīvotāju skaits, attiecībā uz kuriem aptauja tiks veikta, otrkārt, uzticības līmenis, kas ir procentuāla daļa, kura norāda noteiktības pakāpi, ar kādu iedzīvotāji izvēlēsies atbildi, kas atrodas starp divām konkrētām vērtībām, un, treškārt, kļūdas rezervi, kas atbilst procentuālai daļai, kura norāda, cik lielā mērā aptaujas rezultāti var atspoguļot kopējā iedzīvotāju skaita viedokli.

217    Šajā lietā kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 2 500 uzņēmumi, kuru viedoklis varētu būt lietderīgs. Ja uzticības līmenis ir 95 %, kas atbilst rūpniecības standartam, un kļūdas rezerve ir 10 %, adekvāts respondentu skaits būtu 93 respondenti. Tādējādi, aptaujājot 383 elektroenerģijas tirgus uzņēmumus, no kuriem varēja sagaidīt, ka noteikts skaits neatbildēs, Komisija ir centusies izveidot pietiekami pārstāvētu respondentu izlasi.

218    Tāpat nevar Komisijai pamatoti pārmest, ka tā ir sazinājusies tikai ar 383 uzņēmumiem, jo šādas aptaujas loģistika un organizācija nozīmē ievērojamus centienus, tāpat kā sekojhošā informācijas apstrāde, un tas tā ir vēl jo vairāk, ja ņem vērā Komisijas ierobežotos resursus, kā arī ātruma prasību, kas tai ir jāievēro koncentrācijas kontroles ietvaros. Tādējādi, ņemot vērā ātruma principu, kas reglamentē koncentrāciju kontroles procedūru, Vispārējā tiesa uzskata, ka, ja 161 no 383 aptaujātajiem uzņēmumiem ir snieguši atbildes pirmās tirgus izpētes aptaujā, var uzskatīt, ka šis respondentu skaits ir pietiekami pārstāvošs un spējīgs sniegt nozīmīgus rezultātus, uz kuriem Komisija varēja pamatoties savos secinājumos.

219    Otrām kārtām, prasītāja kritizē jautājumu anketas izplatīšanu angļu valodā. Šajā ziņā nav strīda par to, ka jautājumi tika sagatavoti angļu valodā, bet nekas neliedza uzņēmumiem adresātiem atbildēt vācu valodā.

220    2018. gada 12. jūlija spriedumā Brugg Kabel un Kabelwerke Brugg/Komisija (T‑441/14, EU:T:2018:453) prasītājas apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi to tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un to tiesības uz aizstāvību, nosūtot prasītājām informācijas pieprasījumus un paziņojumu par iebildumiem tikai angļu valodā ar karteļiem saistītā procedūrā, lai gan prasītājas vairākkārt bija lūgušas, lai saziņa notiek vācu valodā. Minētā sprieduma 46.–50. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka Komisijas atteikšanās nosūtīt informācijas pieprasījumus Brugg Kabel AG vācu valodā nav liegusi pēdējai minētajai lietderīgi norādīt savu viedokli par Komisijas pieprasītajām ziņām, it īpaši tādēļ, ka Komisija nemaz nebija prasījusi, lai Brugg Kabel atbild uz informācijas pieprasījumiem angļu valodā.

221    Šīs judikatūras piemērošana a fortiori liek Vispārējai tiesai secināt, ka pirmās tirgus izpētes aptaujas anketu, kura pati par sevi nevarēja izraisīt to, ka pret uzņēmumiem, kuriem tā bija adresēta, pieņem sankcijas, varēja sagatavot angļu valodā. Turklāt, ja uzņēmumi saskārās ar tulkošanas problēmām, tie esot varējuši lūgt termiņa pagarinājumu lingvistisku iemeslu dēļ. Visbeidzot ir jānorāda, ka nekas tiem neliedza lietderīgi norādīt savu viedokli, jo tie varēja atbildēt vācu valodā uz jautājumiem, kuri uzdoti angļu valodā.

222    Tādējādi, turklāt ņemot vērā ātruma prasību, nevar pieprasīt, lai Komisija iztulko jautājumus aptaujāto uzņēmumu prasītajās valodās.

223    Pilnības labad ir jānorāda, ka šāds risinājums ir vēl jo vairāk pamatots, jo Komisija veica tirgus izpētes aptaujas dažādos attiecīgajos ģeogrāfiskajos tirgos, tostarp Čehijas Republikā, Ungārijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē. Prasīt, lai Komisija iztulko savas anketas to dalībvalstu valodās, kuru teritorijā tā īsteno savas tirgus izpētes aptaujas, būtu nesamērīgi no Komisijas dienestu izmaksu viedokļa un nesaderīgi ar ātruma prasību, kas tai jāievēro.

224    Trešām kārtām, ir jānovērtē anketas sarežģītība un Komisijas noteiktais termiņš atbilžu sniegšanai. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Komisijai ir jālīdzsvaro nepieciešamība veikt pilnīgu izpēti, lai tās rīcībā būtu visa vērtēšanai noderīgā informācija, ar tai noteikto ātruma prasību. Tādējādi, pirmkārt, nevar pārmest Komisijai, ka tā ir uzdevusi 228 jautājumus. Otrkārt, lai arī termiņš atbilžu sniegšanai bija īss, ar to, ka 161 uzņēmums atbildēja laicīgi, kā arī ar to, ka uzņēmumi varēja lūgt termiņa pagarināšanu, pietiek, lai secinātu, ka Komisija nav pārkāpusi savu rūpības pienākumu šajā ziņā.

225    No visa iepriekš minētā izriet, ka pirmā tirgus izpētes aptauja tika veikta pareizi. Tādējādi nevar uzskatīt, ka tajā pašā par sevi ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

3.      Par piektā pamata pirmo daļu, ar kuru apgalvota analīzes perioda robežu kļūdaina noteikšana

226    Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir galvenokārt balstījusies uz apsvērumiem, kas vērsti uz pagātni, neveicot nekādas prognozes, it īpaši attiecībā uz e‑mobilitātes tirgu un uzskaites pakalpojumu tirgu.

227    Būtībā prasītāja kritizē analīzes perioda robežu noteikšanu attiecībā uz, pirmkārt, e‑mobilitātes tirgu un, otrkārt, uz uzskaites pakalpojumu tirgu.

228    Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

229    Attiecībā konkrēti uz uzskaites pakalpojumu tirgu ir jānorāda, ka prasītāja būtībā pārmet Komisijai, ka tā nav ņēmusi vērā, kāda ietekme nākotnē būs tam, ka E.ON, pateicoties koncentrācijai un darbībām, ko tā varēšot attīstīt uzskaites pakalpojumu tirgū, ievākšot daudzus datus, kas tai ļaus piedāvāt inovatīvus risinājumus patērētājiem.

230    Ir jāatgādina, ka koncentrāciju kontroles jomā Komisijai ir jāvērtē, vai koncentrācija var radīt būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei iekšējā tirgū vai ievērojamā tā daļā. Tas izriet no Regulas Nr. 139/2004 2. panta 2. un 3. punkta.

231    Komisijas īstenotajai koncentrācijas darījumu kontrolei ir jāveic prognozes analīze, kuru veido izvērtējums par to, kā šāds darījums varētu izmainīt faktorus, kas nosaka konkurences stāvokli attiecīgajā tirgū, lai pārbaudītu, vai tā radīs būtisku šķērsli efektīvai konkurencei. Šādā prognozes analīzē ir jāparedz dažādas cēloņsakarības, lai apstiprinātu to, kuras iespējamība ir vislielākā (spriedumi, 2009. gada 19. jūnijs, Qualcomm/Komisija, T‑48/04, EU:T:2009:212, 88. punkts, un 2015. gada 9. marts, Deutsche Börse/Komisija, T‑175/12, nav publicēts, EU:T:2015:148, 62. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2005. gada 15. februāris, Komisija/Tetra Laval, C‑12/03 P, EU:C:2005:87, 43. punkts).

232    Turklāt, kā tika būtībā atgādināts šī sprieduma 94. punktā, Komisijas vērtējums par uzņēmumu koncentrācijas darījuma saderību ar iekšējo tirgu ir jāveic, vienīgi balstoties uz faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas pastāvēja šī darījuma paziņošanas brīdī, nevis balstoties uz hipotētiskiem elementiem, kuru ekonomisko novērtējumu nevar veikt brīdī, kad tiek pieņemts darījuma atļaušanas lēmums (skat. spriedumu, 2010. gada 13. septembris, Éditions Odile Jacob/Komisija, T‑279/04, nav publicēts, EU:T:2010:384, 327. punkts un tajā minētā judikatūra).

233    No tā izriet, ka no Komisijas tiek sagaidīts, ka tā vērtē koncentrācijas ietekmi laika posmā, kura maksimālais ilgums nevar pārsniegt brīdi nākotnē, kad, ņemot vērā pietiekamu noteiktības pakāpi, iestāsies noteikti notikumi. Jo tālāk nākotnē ir notikums, kurš jāparedz, jo lielāka ir nenoteiktība attiecībā uz tā iestāšanos. Šajā ziņā no Komisijas nevar prasīt, lai tā veic prognozes analīzi, pamatojoties uz elementiem, kuru ietekmi ilgtermiņā tā nav spējīga paredzēt ar saprātīgu kļūdas rezervi.

234    Šajā lietā no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisija savā vērtējumā ir ņēmusi vērā prognožu elementus, kuriem bija pietiekama paredzamības pakāpe, lai tie būtu atbilstoši.

235    Pirmkārt, attiecībā uz e‑mobilitātes nozari no apstrīdētā lēmuma 183. punkta izriet, ka Komisija ir ņēmusi vērā elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju skaita un pārdoto elektrotransportlīdzekļu skaita paralēlo attīstību, kam būtu jāpieaug par aptuveni 27 % gadā līdz 2029. gadam. Komisija apstrīdētā lēmuma 193. punktā ir arī konstatējusi, ka tirgus dalībnieki sagaida, ka ļoti ātrās uzlādes stacijas kļūs arvien izplatītākas un ka ātrās un ļoti ātrās uzlādes stacijas cenas atšķirsies, un 199. punktā ir konstatējusi, ka tirgus dalībnieki sagaida, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju nozare attīstīsies tāpat kā tradicionālo degvielas uzpildes staciju nozare, kurā konkurences nosacījumi vietējā līmenī ietekmē degvielas uzpildes staciju operatoru stratēģiju. Tāpat apstrīdētā lēmuma 385. punktā Komisija ir norādījusi paredzamo attīstību parasto un ātro uzlādes staciju ierīkošanas un ekspluatācijas tirgū, kurš attīstās ātri. No tā izriet, ka ir jāparedz jauni ienācēji tirgū, tostarp Deutsche Telekom ienākšana tirgū, kura nesen ir paziņojusi savu nodomu integrēt elektrotransportlīdzekļiem paredzētas uzlādes stacijas telekomunikāciju tīkla sadales skapjos, vai Volkswagen, kas arī ir paziņojusi savu nodomu ienākt e‑mobilitātes tirgū un plāno uzcelt publiskas uzlādes stacijas elektrotransportlīdzekļiem pie saviem 4000 automobiļu izplatītājiem un partneru degvielas uzpildes stacijās Eiropā.

236    Tādējādi no apstrīdētā lēmuma 183., 193., 199. un 385. punkta izriet, ka pretēji prasītājas apgalvotajam Komisija savā koncentrācijas darījuma ietekmes vērtējumā nav aprobežojusies ar situācijas apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī vērtējumu, bet ka tā ir ņēmusi vērā e‑mobilitātes nozares paredzamo attīstību.

237    Otrkārt, runājot par uzskaites pakalpojumu nozari, attiecībā uz kuru prasītāja uzskata, ka E.ON dominējošais stāvoklis tai piešķirot arī līdera pozīciju tādu lietotājiem piedāvātu risinājumu jomā, kuri ir balstīti uz datu izmantošanu, prasītāja īpaši neidentificē nedz attīstību, kuru Komisijai būtu bijis jāņem vērā, nedz laikposmu, kuram šajā ziņā esot nozīme. Gluži otrādi, tā tikai apgalvo, ka, tā kā Komisija nepiekrīt prasītājas kaitējošās ietekmes prognozēm, Komisijas prognozes analīze nav pareiza.

238    Katrā ziņā ir jākonstatē, ka Komisija ir faktiski vērtējusi, kādas varētu būt koncentrācijas izraisītās sekas uz šo jomu, un ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 423. punktā, ka papildu dati, kas pārsniedz kritisko masu, ne obligāti var sniegt papildu vērtību. Tāpat Komisija apstrīdētā lēmuma 424. punktā ir norādījusi, ka pastāv liela nenoteiktība attiecībā uz to datu minimālo daudzumu (un veidu), kas nepieciešami, lai attīstītu jaunus energorisinājumus.

239    Līdz ar to Komisijas rīcībā nebija informācijas, kas tai ļautu veikt tādu prognozes analīzi, kura balstīta uz periodu, kas ir ilgāks par to, par kuru tā veica analīzi. Tādēļ tā nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot analīzes prognozes perioda robežas.

240    Visbeidzot Komisija apstrīdētā lēmuma 432. punktā ir konstatējusi sava vērtējuma robežas, norādot, ka elektroenerģijas tirgus piedzīvo dziļas pārmaiņas un ka pat tirgus dalībnieku starpā nav vienprātības par to, kā šis tirgus galu galā attīstīsies.

241    No visa iepriekš minētā izriet, ka, ņemot vērā nenoteiktību par to, kā vispār attīstīsies elektroenerģijas tirgus, Komisija nevarēja saprātīgi veikt savu prognozes analīzi par periodu, kas ir ilgāks par to, par kuru tā veica analīzi. Tādējādi tā nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot analīzes perioda robežas.

242    Tādēļ pirmā daļa par analīzes perioda robežu kļūdainu noteikšanu ir jānoraida.

4.      Par piektā pamata otro daļu, ar kuru apgalvota konkrēto tirgu kļūdaina definīcija

243    Šajā lietā Komisija ir definējusi konkrētos tirgus Vācijā apstrīdētā lēmuma 7.1. iedaļā. Komisija ir tostarp vērtējusi produktu tirgu un ģeogrāfisko tirgu definīcijas šādās jomās: elektroenerģijas ražošana un vairumtirdzniecība (7.1.1. iedaļa), elektroenerģijas izplatīšana vai elektroenerģijas tīkli (7.1.2. iedaļa), elektroenerģijas mazumtirdzniecība (7.1.3. iedaļa), apkurei izmantotās elektroenerģijas mazumtirdzniecība (7.1.4. iedaļa), gāzes izplatīšana vai gāzes tīkli (7.1.5. iedaļa), gāzes mazumtirdzniecība (7.1.6. iedaļa), uzskaites pakalpojumi (7.1.7. iedaļa) un e‑mobilitāte (7.1.8. iedaļa).

a)      Par pirmo iebildumu, ar kuru apgalvota elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgu kļūdaina definīcija

244    Prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija ir nepietiekami pārbaudījusi faktus elektroenerģijas mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem nozarē un ka tā ir definējusi elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgus acīmredzami kļūdaini.

245    Pirmām kārtām, Komisija esot definējusi konkrēto produktu tirgu neprecīzi, ciktāl tā neesot pietiekami ņēmusi vērā patērētāju viedokli. Līdz ar to tā esot kļūdaini secinājusi, ka elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgus pamatapgādes ietvaros atšķiroties no elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgus īpašo līgumu ietvaros.

246    Otrām kārtām, Komisija esot kļūdaini novērtējusi elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgus ģeogrāfisko definīciju, kļūdaini uzskatot attiecībā uz to lietotāju tirgu, kuriem ir īpašie līgumi, ka runa ir par valsts mēroga tirgu, nevis par vietēja mēroga tirgu. Komisija tātad neesot ņēmusi vērā no koncentrācijas izrietošo E.ON vietējo tirgus daļu pieaugumu, kas dažreiz sasniedz pat 70 % un vairāk.

247    Komisija, ko atbalsta E.ON, apstrīd prasītājas argumentus.

248    Ir jānorāda, ka Komisija ir tostarp vērtējusi elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgu definīciju apstrīdētā lēmuma 7.1.3. un 7.1.6. iedaļā. Apstrīdētā lēmuma 91. punktā tā ir secinājusi, ka minētā lēmuma vajadzībām:

–        elektroenerģijas mazumtirdzniecības lielajiem rūpnieciskajiem lietotājiem tirgus tiks uzskatīts par valsts mēroga tirgu;

–        elektroenerģijas mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgus pamatapgādes ietvaros tiks uzskatīts par atsevišķu produktu tirgu un vietēja mēroga tirgu, kura robežas ir attiecīgā pamatapgādes teritorija;

–        elektroenerģijas mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgus īpašo līgumu ietvaros tiks uzskatīts par atsevišķu produktu tirgu un valsts mēroga tirgu ar vietējiem elementiem.

249    Apstrīdētā lēmuma 129. punktā Komisija ir uzskatījusi, ka gāzes mazumtirdzniecības tirgus struktūra un darbība ļoti līdzinās elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgus struktūrai un darbībai.

1)      Par konkrētā produktu tirgus definīciju

250    Attiecībā uz konkrēto produktu tirgu Komisija ir vērtējusi elektroenerģijas mazumtirdzniecības produktu tirgu apstrīdētā lēmuma 7.1.3.2. iedaļā (52.–62. punkts) un gāzes mazumtirdzniecības produktu tirgu 7.1.6.1. iedaļā (130.–133. punkts).

251    Uzreiz ir jākonstatē, ka no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisija ir vērtējusi vairākus informācijas avotus, lai definētu elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības produktu tirgus. Tādējādi, tā ne tikai ir vērtējusi koncentrācijas dalībnieču viedokli (51., 55., 58. un 132. punkts), bet ir arī ņēmusi vērā savu agrāko lēmumpieņemšanas praksi, kā arī Federālā karteļu biroja un Bundesnetzagentur (BNetzA, Federālā tīklu aģentūra, Vācija) agrāko lēmumpieņemšanas praksi (52.–54., 58., 130. un 131. punkts), informāciju no Federālā karteļu biroja (50. punkts), piemērojamo tiesisko regulējumu (47., 51., 56. un 133. punkts), Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) ziņojumu (59. punkts), konkurentu atbildes uz pirmās tirgus izpētes aptaujas jautājumiem (58. un 60. punkts), kā arī koncentrācijas dalībnieču iekšējos dokumentus (61. punkts). Tādējādi Komisija ir ņēmusi vērā tās rīcībā esošos atbilstošos pierādījumus. Katrā ziņā prasītāja drīzāk pārmet Komisijai, ka tā nav izdarījusi tādus pašus secinājumus kā viņa. Proti, problēma nav gluži tas, ka Komisija nav ņēmusi vērā atbilstošos pierādījumus, bet gan drīzāk tas, ka prasītāja nepiekrīt tam, kā Komisija ir vērtējusi minētos pierādījumus.

252    Ievadā ir jānorāda, ka, nošķirot elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgu pamatapgādes ietvaros no šī tirgus īpašo līgumu ietvaros, Komisija ir definējusi konkrētos tirgus šaurāk, nekā tad, ja tā nebūtu nošķīrusi pamatapgādi no īpašajiem līgumiem. Šajā ziņā var turklāt norādīt, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 55. un 132. punkta, ka koncentrācijas dalībnieces administratīvās procedūras laikā arī uzskatīja, ka pamatapgādes nošķiršana no īpašajiem līgumiem nav piemērota.

253    Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka, ja Komisija būtu pārbaudījusi mājsaimniecību un mazo uzņēmumu rīcību, tai būtu bijis jākonstatē, ka lietotāji, kuriem ir pamatapgādes līgumi, neizrāda pasivitāti un ka pastāv vispārēja ietekmējamība starp pamatapgādes tarifiem un īpašajiem tarifiem tā iemesla dēļ, ka pastāvot viendabīgu preču, proti, elektroenerģijas un gāzes, aizstājamība.

254    Šajā lietā Komisija, ņemot vērā šī sprieduma 251. punktā minētos pierādījumus, ir vērtējusi atsevišķu noteicošu informāciju no pieprasījuma viedokļa.

255    Tādējādi Komisija produktu tirgū ir nošķīrusi lietotājus, kuriem ir pamatapgādes līgumi, no lietotājiem, kuriem ir īpašie līgumi, jo pieprasījums nav aizstājams. Neraugoties uz to, ka to mājsaimniecību procentuālā daļa, kuras tiek apgādātas saskaņā ar elektroenerģijas pamattarifiem, samazinās nepārtraukti – no 59 % 2007. gadā līdz 37 % 2012. gadā, līdz 31 % 2016. gadā un līdz 28 % 2017. gadā (apstrīdētā lēmuma 50. punkts), Komisija ir uzskatījusi, ka elektroenerģijas un gāzes īpašo līgumu tarifi faktiski neapgrūtina pamatapgādes tarifus un ka tādēļ abi veidu līgumi ir divi atšķirīgi produktu tirgi (apstrīdētā lēmuma 62. un 133. punkts).

256    Šajā ziņā Komisija lielu daļu sava vērtējuma ir balstījusi uz patērētāju pasivitāti. Tādējādi tā ir izstrādājusi ievaddaļu apstrīdētā lēmuma 7.1.3.1. iedaļai, kurā tā skaidro lietotāju pasivitātes konceptu, ko raksturo tas, ka pēc elektroenerģijas tirgus liberalizācijas Vācijā 1998. gadā ievērojama lietotāju daļa, it īpaši mājsaimniecības un mazie uzņēmumi palika lietotāji pie vēsturiskā piegādātāja, neraugoties uz daudz konkurētspējīgāku piedāvājumu pieejamību, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgu (apstrīdētā lēmuma 48. punkts). Komisijas ieskatā šis vēsturiskā operatora efekts ir īpaši izteikts attiecībā uz lietotājiem, kuri tiek apgādāti pamatapgādes līgumu ietvaros, kuri nevēlas mainīt piegādātāju un turas pie vēsturiskā operatora dārgākiem pamatapgādes tarifiem (apstrīdētā lēmuma 50. punkts). Komisija uzskata, ka tādai koncentrācijai, kāda aplūkota šajā lietā, tuvākajā nākotnē attiecībā uz šiem patērētājiem var būt tikai ierobežota faktiska ietekme vai tai vispār var nebūt ietekmes (apstrīdētā lēmuma 49. punkts). Komisija uzskata, ka tādi paši apsvērumi ir piemērojami gāzes nozarei (apstrīdētā lēmuma 133. punkts).

257    Tādējādi, lai arī Komisija nepiemin elektroenerģijas un gāzes viendabību, kuru tā neapšauba, tā tomēr ir norādījusi, ka 2017. gadā, neraugoties uz pamatapgādes līgumu skaita pakāpenisku samazināšanos un īpašo līgumu bieži vien izdevīgākiem nosacījumiem, 28 % mājsaimniecību vēl joprojām bija šāda veida elektroenerģijas apgādes līgums.

258    Ņemot vērā iepriekš minēto, Vispārējā tiesa uzskata, ka Komisija ir pienācīgi pamatojusi, ka pastāv zināma pasivitāte lietotājiem, kuriem ir pamatapgādes līgumi, pieprasījums pēc kuriem ir neelastīgāks, par ko liecina tas, ka, neraugoties uz īpašo līgumu izdevīgākiem nosacījumiem, daļa lietotāju joprojām nevēlas mainīt līgumu.

259    Ir taisnība, ka pamatapgādes līgumu skaita pakāpeniska samazināšanās tā iemesla dēļ, ka lietotāji slēdz īpašos līgumus, liecina par to, ka pieprasījumā ir zināma aizstājamība starp pamatapgādes līgumiem un īpašajiem līgumiem. Tomēr Komisijas rīcības brīvībā ir novērot, ka vēl joprojām pastāv liels skaits pamatapgādes līgumu, kas sliecas pierādīt, ka pastāv atsevišķs produktu tirgus. Tādēļ Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nekonstatējot vienīgi, ka elektroenerģijas un gāzes objektīvās īpašības ir viendabīgas, bet arī vērtējot konkurences situāciju un it īpaši piedāvājuma un pieprasījuma struktūru tirgū. Tādējādi šis arguments ir jānoraida.

260    Otrkārt, attiecībā uz “small but significant non‑transitory increase of price” (neliels, bet būtisks nepārejošs cenas pieaugums) testa (turpmāk tekstā – “SSNIP tests”), kā apgalvots, kļūdainu piemērošanu tā iemesla dēļ, ka pirmās tirgus izpētes aptaujas rezultāti sniedz nepareizu priekšstatu, kā arī tā iemesla dēļ, ka nav veikts liela mēroga SSNIP tests un parasti īstenojamais SSNIP testa kvantitatīvais vērtējums, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Komisijas 1997. gada 9. decembra paziņojuma par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Kopienas konkurences tiesībās (OV 1997, C 372, 5. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojums par tirgus definīciju”) 17. punktu šis tests uzdod jautājumu, vai cenu paaugstinājums 5 % līdz 10 % robežās liktu lietotājiem, kuriem ir pamatapgādes līgumi, izvēlēties īpašos līgumus.

261    Šajā ziņā apstrīdētā lēmuma 60. punktā Komisija, balstoties uz pirmo tirgus izpētes pētījumu, ir norādījusi, ka, lai arī noteikts respondentu skaits bija norādījuši, ka šāds pamatapgādes līgumu cenu paaugstinājums būtu varējis izraisīt to, ka palielinās pārejas uz īpašajiem līgumiem līmenis, gandrīz 70 % konkurentu bija atbildējuši, ka pārejas pieaugums visdrīzāk būtu bijis mazs vai maznozīmīgs. Tādējādi lielākā daļa tirgus dalībnieku ir uzskatījuši, ka saskaņā ar SSNIP testu pieprasījuma aizstājamība nenotiktu.

262    Lai arī ir taisnība, ka Komisija nav veikusi kvantitatīvu analīzi vai liela mēroga analīzi, kas aptver ne tikai konkurentu atbildes, ir jāatgādina, ka Komisijai ir jānovērtē, vai ar tās rīcībā esošo informāciju pietiek, lai veiktu konkurences analīzi (spriedums, 2015. gada 13. maijs, Niki Luftfahrt/Komisija, T‑162/10, EU:T:2015:283, 109. punkts).

263    Tāpat ir jāatgādina, ka nav jāizveido “tehniska rakstura pierādījumu” un “pierādījumu, kas nav tehniska rakstura pierādījumi,” hierarhija, bet Komisijai ir visaptveroši jāvērtē rezultāti, kas gūti no norāžu kopuma, kurš izmantots konkurences situācijas vērtēšanai, un ka šajā ziņā ir iespējams, ka dažiem faktiem tiek piešķirta lielāka nozīme, bet citi tiek atmesti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 9. marts, Deutsche Börse/Komisija, T‑175/12, nav publicēts, EU:T:2015:148, 133. punkts).

264    Ņemot vērā vērtējumus, kurus šajā ziņā ir veikusi lielāka daļa pirmās tirgus izpētes aptaujas respondentu, Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka tās rīcībā esošā informācija ir pietiekama, lai veiktu konkurences analīzi par pamatapgādes līgumu un īpašo līgumu aizstājamību pamatapgādes līgumu neliela, bet būtiska un nepārejoša cenu pieauguma dēļ.

265    Katrā ziņā ir jākonstatē, ka prasītājas argumenti neļauj apšaubīt Komisijas secinājumus attiecībā uz SSNIP testu. Proti, prasītāja nenorāda, kādu konkrētu informāciju Komisijai būtu bijis jāvērtē, un tā nav sniegusi nekādu informāciju, kas ļauj apšaubīt Komisijas secinājumu par to, ka kvantitatīvā analīze nebija atbilstoša.

266    Treškārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka Komisijai esot bijis jākonstatē, ka piegādātāja nomaiņas līmenis stagnē nevis lietotāju pasivitātes dēļ, bet starp E.ON un RWE noslēgtās vienošanās, kura sadrumstalo tirgu, dēļ, ir jākonstatē, ka prasītāja nesniedz nevienu pierādījumu savu apgalvojumu pamatojumam. Katrā ziņā Komisija, balstoties uz koncentrācijas dalībnieču sniegtajiem datiem, apstrīdētā lēmuma 287. punktā ir vērtējusi novirzīšanas no E.ON uz innogy koeficientus teritorijā, kurā E.ON bija SSO laikā no 2015. līdz 2018. gadam – ilgi pirms tika noslēgta vienošanās starp E.ON un RWE.

267    Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka Komisija esot kļūdaini konstatējusi, ka koncentrācijas dalībnieces piemēro atšķirīgus cenu noteikšanas mehānismus pamatapgādes tarifiem un īpašo līgumu tarifiem, lai gan faktiski tās piemēroja vietējos tarifus, lai noteiktu ne tikai īpašo līgumu tarifus, bet arī pamatapgādes tarifus.

268    Ir jānorāda, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 51. un 60. punktā tiešām ir atzīmējusi, ka tiesiskais regulējums, kas regulē pamatapgādes līgumu noslēgšanu, un regulējums, kas attiecas uz īpašajiem līgumiem, atšķiras. Proti, Vācijā tiesību aktos ir paredzēts, ka var būt tikai viens pamatpiegādātājs katrā apgādes teritorijā un ka uzņēmumu, kurš kļūs par pamatpiegādātāju, reizi trijos gados nosaka kompetentais SSO. Tādējādi pamatapgāde ir pakļauta īpašam tiesiskajam regulējumam. Pamatpiegādātājam ir tiesību aktos noteikts pienākums slēgt pamatapgādes līgumus, viņš var izbeigt pamatapgādes līgumu tikai izņēmuma apstākļos, taču lietotājs var izbeigt līgumu jebkurā brīdī, paziņojot par to tikai divas nedēļas iepriekš. Turklāt pamatpiegādātājiem ir tiesību aktos noteikts pienākums pārnest tiesību aktos noteiktās neatgriezeniskās izmaksas, proti, nodokļus, koncesijas maksas, piemaksas un maksājumus, izņemot tīkla maksas, un tie saskaras ar cenu paaugstināšanas ierobežojumiem tādēļ, ka peļņas daļas paaugstināšana netiek atļauta. Visbeidzot, cenu svārstības vairumtirdzniecības tirgos var tikt atspoguļotas pamatapgādes mazumtirdzniecības cenās tikai ierobežotā mērā.

269    No tā izriet, ka pamatapgādes līgumu un īpašo līgumu cenu noteikšana un tarifu politika galu galā nav salīdzināmas un ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka atšķirība starp pamatapgādes tarifiem un īpašo līgumu tarifiem ir arī acīmredzama tā iemesla dēļ, ka koncentrācijas dalībnieces abu veidu tarifiem pieņem atšķirīgas tarifu noteikšanas un cenu korekcijas politikas. Lai pamatotu savus apgalvojumus, Komisija ir balstījusies ne tikai uz atšķirībām tiesiskajā regulējumā, bet arī uz koncentrācijas dalībnieču iekšējiem dokumentiem, kuri saskaņā ar Komisijas praksi ir pierādījumi, kuriem pārsvarā tiek piešķirta lielāka nozīme, ar augstu pierādījuma vērtību tā iemesla dēļ, ka koncentrācijas dalībnieces tos neapstrādā koncentrācijas vajadzībām, bet ir dokumenti, kuri satur neapstrādātu informāciju.

270    Piektkārt, runājot par prasītājas argumentu, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu, neizvērtējot, kā produktu tirgus definīciju ietekmē tas, ka lietotāji nepiešķir nozīmi sava līguma juridiskajai kvalifikācijai, tas, ka pastāv vienkāršas un bezmaksas iespējas pāriet no pamatapgādes līguma uz īpašo līgumu, un lietotāju faktiski veiktās piegādātāju maiņas, Vispārējā tiesa uzskata, ka tiesiskā regulējuma atšķirībām, ko Komisija ir identificējusi un atgādinājusi šī sprieduma 268. punktā, ir tieša ietekme uz aizstājamību no pieprasījuma viedokļa. Proti, pienākums slēgt līgumus un ierobežojumi tarifu izstrādē mazina līgumu viendabību. Lai arī ir taisnība, ka gala produkts, proti, elektroenerģija vai gāze, ir viendabīgs, tomēr pastāv tarifu atšķirības starp pamatapgādes līgumiem un īpašajiem līgumiem un, kā izriet no šī sprieduma 261. un 264. punkta, lielākā daļa koncentrācijas dalībnieču konkurentu uzskata, ka šie līgumi nav aizstājami no pieprasījuma viedokļa.

271    Turklāt attiecībā uz līguma maiņas viegluma pakāpi Komisija apstrīdētā lēmuma 59. punktā, pamatojoties uz šī sprieduma 251. punktā minēto ACER ziņojumu, ir norādījusi, ka [lietotāju] uztverē naudiskā ieguvuma, kas varētu rasties, nomainot piegādātāju, niecīgums, uzticības jaunajiem piegādātājiem trūkums, [piegādātāja] maiņas procesa sarežģītība [lietotāju] uztverē un apmierinātības ar pašreizējo piegādātāju līmenis ir identificēti kā visietekmīgākie faktori uz pārmaiņām vērstas patērētāju rīcības kavēšanā. Tādējādi neatkarīgi no fakta, ka nomainīt piegādātāju ir tik viegli, kā to norāda prasītāja, ir ievērojams skaits lietotāju, kuri, neraugoties uz teorētiskām priekšrocībām, saglabā savus pamatapgādes līgumus.

272    Sestkārt, attiecībā uz apgalvotu atkāpi no Komisijas lēmumpieņemšanas prakses, Komisija apstrīdētā lēmuma 52.–54. punktā ir vērtējusi savu agrāko lēmumpieņemšanas praksi, kā arī Federālā karteļu biroja agrāko lēmumpieņemšanas praksi.

273    Šajā ziņā no apstrīdētā lēmuma 53. un 133. punkta izriet, ka iepriekš Komisija nav stingri paudusi savu nostāju par to, vai īpašie līgumi un pamatapgādes tarifi ietilpst nošķirtos tirgos. Tādējādi 2015. gada 8. decembra Komisijas Lēmumā C(2015) 9088 final, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu (lieta M.7778 – Vattenfall/ENGIE/GASAG), Komisija ir novērtējusi koncentrācijas ietekmi uz mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem, ņemot vērā valsts līmenī, pirmkārt, lietotājus, kuriem ir pamatapgāde, un lietotājus, kuriem ir īpašie līgumi, tos nenošķirot, un, otrkārt, lietotājus, kuriem ir īpašie līgumi, atsevišķi. Tomēr šajā lēmumā Komisija nav atbildējusi uz jautājumu par produktu tirgus definīciju.  Proti, Komisija minētā lēmuma 19. punktā ir norādījusi, ka šajā gadījumā jautājums par attiecīgo produktu tirgus precīzu definīciju var palikt atklāts, ņemot vērā to, ka plānotais koncentrācijas darījums nerada pamatotas šaubas par tā saderību ar iekšējo tirgu, lai arī kāda būtu paredzētā definīcija.

274    No tā izriet, ka šajā lietā nevar uzskatīt, ka Komisija ir atkāpusies no savas agrākās lēmumpieņemšanas prakses. Gluži pretēji, Komisija ir uzskatījusi savus iepriekšējos vērtējumus par analīzei nozīmīgu elementu. Komisija, īstenodama savu rīcības brīvību, apstrīdētā lēmuma 56.–62. un 133. punktā ir konstatējusi, ka apstākļi tirgū apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī prasīja šaurāku produktu tirgus definīciju.

275    Katrā ziņā ir jāatgādina, ka, ja Komisija pieņem lēmumu par koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz paziņojumu un lietas materiāliem, kas attiecas tikai uz konkrēto darījumu, prasītājs nevar apstrīdēt tās attiecīgo vērtējumu, pamatojoties uz to, ka tas atšķiras no agrāka vērtējuma citā lietā, pamatojoties uz citu paziņojumu un citiem lietas materiāliem, arī tad, ja attiecīgie tirgi abās lietās ir līdzīgi vai vienādi. Tādējādi, ciktāl šis prasītājs atsaucas uz Komisijas analīzi agrākā lēmumā, šai prasītāja argumenta daļai nav nozīmes (skat. spriedumu, 2022. gada 18. maijs, Wieland‑Werke/Komisija, T‑251/19, nav publicēts, EU:T:2022:296, 78. punkts un tajā minētā judikatūra).

276    Katrā ziņā ne Komisijai, ne a fortiori Vispārējai tiesai nav saistoši agrākā lēmumā iekļauti faktu konstatējumi un ekonomiskie vērtējumi. Pieņemot, ka apstrīdētajā lēmumā veiktā analīze atšķiras no agrākā lēmumā veiktas analīzes, un ka šī atšķirība nav objektīvi pamatota, Vispārējai tiesai būtu jāatceļ šajā tiesvedībā apstrīdētais lēmums tikai tad, ja tajā – un nevis agrākajā lēmumā – ir pieļautas kļūdas. Tādēļ prasītājam vienmēr ir jāpierāda, kādā ziņā apstrīdētajā lēmumā ietvertie vērtējumi paši par sevi un neatkarīgi no agrākajā lēmumā iekļautajiem vērtējumiem ir kļūdaini (spriedums, 2022. gada 18. maijs, Wieland‑Werke/Komisija, T‑251/19, nav publicēts, EU:T:2022:296, 79. punkts).

277    Turklāt, kā izriet no judikatūras, Komisijai nav saistoši tās iepriekšējos lēmumos veiktie vērtējumi par konkrētajiem tirgiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 11. janvāris, Topps Europe/Komisija, T‑699/14, nav publicēts, EU:T:2017:2, 93. punkts).

278    No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītājai nav izdevies pierādīt, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, definējot konkrēto produktu tirgu. Tādēļ iebildums par konkrētā produktu tirgus definīciju attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgu ir jānoraida.

2)      Par ģeogrāfiskā tirgus definīciju

279    Apstrīdētā lēmuma 90. punktā Komisija ir secinājusi, ka minētā lēmuma vajadzībām, neraugoties uz to, ka pastāv vietējie konkurences elementi, elektroenerģijas mazumtirdzniecības mājsaimniecībām tirgum īpašo līgumu ietvaros ir valsts mērogs, lai gan Komisija ir arī vērtējusi koncentrācijas ietekmi vietējā līmenī un ir secinājusi, ka pat vietējā līmenī koncentrācija nerada konkurences problēmas. Attiecībā uz gāzi Komisija apstrīdētā lēmuma 147. punktā ir secinājusi, ka minētā lēmuma vajadzībām gāzes mazumtirdzniecības mājsaimniecībām tirgus pamatapgādes līgumu ietvaros tikšot uzskatīts par atsevišķu produktu tirgu un vietēja mēroga tirgu, kura robežas ir attiecīgā pamatapgādes teritorija, un ka gāzes mazumtirdzniecības mājsaimniecībām tirgus īpašo līgumu ietvaros tikšot uzskatīts par atsevišķu produktu tirgu un valsts mēroga tirgu.

280    Prasītāja būtībā apgalvo, ka elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības mājsaimniecībām tirgus īpašo līgumu ietvaros esot bijis jādefinē kā vietēja mēroga tirgus, nevis kā valsts mēroga tirgus ar vietējiem elementiem.

281    Pirmām kārtām, attiecībā uz argumentu, ka Komisija esot precīzi pārņēmusi koncentrācijas dalībnieču nepamatoto viedokli par tirgus robežu noteikšanu vietējā mērogā, neņemot vērā atšķirīgās norādes un neīstenojot pētījumus par saviem līdzekļiem, Vispārējā tiesa attiecībā uz elektroenerģiju konstatē, ka Komisija ir vērtējusi savu lēmumpieņemšanas praksi apstrīdētā lēmuma 63.–65. punktā, Federālā karteļu biroja lēmumpieņemšanas praksi minētā lēmuma 66. un 67. punktā, koncentrācijas dalībnieču viedokli tā 68. punktā un ka tā ir veikusi pati savu vērtējumu apstrīdētā lēmuma 69.–90. punktā.

282    Runājot, pirmkārt, par elektroenerģijas mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem ģeogrāfisko tirgu īpašo līgumu ietvaros, Komisija sava vērtējuma vajadzībām nav ņēmusi vērā tikai koncentrācijas dalībnieču viedokli (78., 83., 84. un 88. punkts). Tā ir arī pārbaudījusi savu agrāko lēmumpieņemšanas praksi (69. un 70. punkts), Federālā karteļu biroja agrāko lēmumpieņemšanas praksi (69., 74., 85. un 86. punkts), informāciju no Federālā karteļu biroja (80., 82., 83. un 86. punkts), piemērojamo tiesisko regulējumu (66. punkts), konkurentu atbildes uz pirmās tirgus izpētes aptaujas jautājumiem (74.–76., 79. un 80. punkts), padziļinātās pārbaudes stadijas jautājumu anketu, kas adresēta MVU un mikrouzņēmumu klientiem Vācijā (85. punkts), konkurentu sniegtās ziņas (75., 79., 81., 84. un 87. punkts) un LBD pētījumu (81., 84. un 87. punkts). Turklāt Komisija ir veikusi pati savu vērtējumu (88. punkts). No tā izriet, ka Komisija ir salīdzinājusi dažādos tās rīcībā esošos informācijas avotus, definējot elektroenerģijas mazumtirdzniecības ģeogrāfisko tirgu.

283    Runājot, otrkārt, par gāzes mazumtirdzniecības ģeogrāfisko tirgu, Komisija ir vērtējusi savu lēmumpieņemšanas praksi apstrīdētā lēmuma 134. un 135. punktā, Federālā karteļu biroja lēmumpieņemšanas praksi minētā lēmuma 136. punktā un koncentrācijas dalībnieču viedokli tā 137. punktā. Turklāt tā ir veikusi visa kopuma pārbaudi apstrīdētā lēmuma 138.–146. punktā.

284    Tāpat kā tā rīkojās elektroenerģijas jomā, sava vērtējuma vajadzībām Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai koncentrācijas dalībnieču viedokli, bet ir arī ņēmusi vērā Federālā karteļu biroja agrāko lēmumpieņemšanas praksi (138. un 139. punkts), informāciju no Federālā karteļu biroja (142. un 144. punkts), konkurentu atbildes uz pirmās tirgus izpētes aptaujas jautājumiem (138. un 143. punkts), pati savu vērtējumu (145. punkts) un koncentrācijas dalībnieču iekšējos dokumentus (143. punkts). No tā izriet, ka – tāpat kā elektroenerģijas nozarē – Komisija ir salīdzinājusi dažādos informācijas avotus, definējot gāzes mazumtirdzniecības ģeogrāfisko tirgu.

285    Līdz ar to nevar piekrist prasītājas argumentam par to, ka Komisija nav īstenojusi pietiekamu izmeklēšanu par elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības ģeogrāfiskajiem tirgiem.

286    Turklāt ir jānorāda, ka, tāpat kā attiecībā uz citiem koncentrācijas kontroles aspektiem, saistībā ar kuriem prasītāja apsūdz Komisiju, ka tā nav veikusi pietiekamu izmeklēšanu (šī sprieduma 251. punkts), prasītāja faktiski pārmet Komisijai to, ka tā nav novērtējusi atsevišķus pierādījumus kā prasītāja un ka Komisija nav izdarījusi tādus pašus secinājumus kā prasītāja.

287    Otrām kārtām, prasītāja identificē izmeklēšanas neesamību, jo pastāv tikai vietēji piedāvājumi ar atšķirīgām cenām.

288    Vispirms – attiecībā uz pētījumu par lietotājiem atkarībā no viņu pasta indeksa un piegādātāju piedāvājumu vietējo piemērojamību, Vispārējā tiesa konstatē, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 73. punktā faktiski ir secinājusi, ka, lai arī pastāv vietēja mēroga konkurences elementi, elektroenerģijas apgādes īpašo līgumu tirgum piemīt valsts mērogs ar vietēja mēroga konkurences elementiem. Šajā ziņā Komisija attiecībā uz elektroenerģiju ir konstatējusi, ka pastāv tendence palielināties tādu piegādātāju skaitam, kuri aktīvi darbojas katrā tīkla teritorijā (74. punkts), ka piegādātājiem ir tendence piemērot līdzīgas pārdošanas stratēģijas visos reģionos (75. punkts), ka 65 % no piegādātājiem, kuri atbildēja uz pirmās tirgus izpētes aptaujas jautājumiem, piedāvā vienādu neto cenu visā valstī, izņemot atsevišķus gadījumus (76. punkts), ka aizstājamība piedāvājuma ziņā ir ievērojama samērā vienkāršas un izplatītas paplašināšanās iespējas dēļ vietējās teritorijās (77. punkts), un ka vidējais piegādātāju skaits teritorijā ir pieaudzis no 46 2008. gadā līdz 124 2017. gadā (80. punkts).

289    Attiecībā uz gāzi Komisija apstrīdētā lēmuma 142. punktā ir konstatējusi, ka gāzes patērētāji Vācijā vidēji var izvēlēties no gandrīz 120 piegādātājiem savā tīkla teritorijā un ka visā Vācijas teritorijā pastāv vairāk nekā 50 konkurenti. Apstrīdētā lēmuma 143. punktā tā ir norādījusi, ka tikai maza daļa konkurentu ir paziņojusi, ka neto cenas visiem produktiem vai lielākajai to daļai atšķiras dažādos reģionos, ka koncentrācijas dalībnieču iekšējie dokumenti ir pierādījuši, ka koncentrācijas dalībnieces uzrauga konkurentu darbības visā Vācijā, nepievēršot īpašu uzmanību atsevišķiem reģioniem vai konkurentiem, ņemot vērā to, ka konkurences attīstību gāzes un elektroenerģijas nozarē koncentrācijas dalībnieces uzrauga un novērtē tādā pašā veidā, ka aizstājamība piedāvājuma ziņā ir ievērojama, un ka tā nav identificējusi nozīmīgus šķēršļus ienākšanai tirgū vai tam, lai tirgus paplašinātos.

290    Tādējādi Komisija ir izvērtējusi elektroenerģijas veidu un raksturojumu, šķēršļu ienākšanai tirgū esamību, patērētāju izvēli, kā arī cenu līmeņus teritorijā Regulas Nr. 139/2004 9. panta 7. punkta izpratnē. Ņemot vērā šo informāciju, Komisija ir secinājusi, ka lietotājiem, kuriem ir īpašie līgumi, ir piekļuve lielam skaitam elektroenerģijas piegādātāju ar līdzīgiem nosacījumiem visur Vācijā.

291    Proti, ņemot vērā atbildes uz pirmās tirgus izpētes aptaujas 12. jautājumu, Komisija ir secinājusi, ka aptuveni divas trešdaļas piegādātāju bieži piedāvā valsts mērogā piemērojamu tarifu noteikšanu – ar identiskām neto cenām. Prasītāja neapstrīd Komisijas konstatēto ciparu.

292    Attiecībā uz gāzi atbildes uz pirmās tirgus izpētes aptaujas 80. jautājumu ir pamatā Komisijas vērtējumam, ka lielākā daļa respondentu ir norādījuši, ka pārsvarā cenas ir vienādas visā valstī, bet dažkārt tās atšķiras atkarībā no reģioniem. Lai arī ir taisnība, ka Komisija pati nav veikusi izmeklēšanu, lai noteiktu, vai piedāvātās cenas atšķiras atkarībā no pasta indeksa, veicot meklēšanu meklētājprogrammā Google un salīdzināšanas tīmekļa vietnēs “Verivox” vai “Check24”, Komisijai tomēr ir jāvērtē tās rīcībā esošās informācijas pietiekamība, lai veiktu vērtējumu, kā tas izriet no šī sprieduma 192. un 262. punktā minētās judikatūras. Vispārējā tiesa uzskata, ka Komisija ir pietiekami konstatējusi, izmantojot pirmo tirgus izpētes aptauju, ka lielākā daļa piegādātāju piedāvā līdzīgas cenas visā Vācijas teritorijā. Tālab papildu izmeklēšana šajā ziņā iepriekš minētajās tīmekļa vietnēs nebija nepieciešama.

293    Katrā ziņā apstrīdētā lēmuma 81. un nākamajos punktos Komisija ir būtībā vērtējusi prasītājas formulēto kritiku, tostarp to, kura attiecas uz LBD pētījumu. Komisija tostarp ir norādījusi, ka samērā augsto cenu, ko vietējie elektroenerģijas un gāzes pamatpiegādātāji varēja prasīt par īpašajiem līgumiem (83. un 144. punkts), pamatā bija vēsturiskā operatora priekšrocība (85. punkts). Turklāt Komisija apstrīdētā lēmuma 84. punktā ir identificējusi metodoloģisku trūkumu, proti, LBD pētījumā koncentrācijas dalībnieču dažādie meitas uzņēmumi tika aplūkoti kā neatkarīgas vienības, kas būtu varējis ievērojami ietekmēt rezultātus, ja, piemēram, maržas vai cenu stratēģijas būtu analizētas reģionā, kurā grupas sabiedrība ir pamatpiegādātājs, un ja būtu ņemts vērā tikai šīs vienības maržas vai cenas šajā reģionā, nevis citu grupas sabiedrību maržas vai cenas.

294    Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes cenu nosacījumu ģeogrāfisko piemērojamību.

295    Pat pieņemot, ka tāds vērtējums, kādu ierosina prasītāja, izraisītu secinājumu, ka piegādātāji piedāvā atšķirīgus tarifus un nosacījumus atkarībā no pasta indeksa, tas būtu tikai viens no ar piedāvājumu saistītajiem faktoriem paziņojuma par tirgus definīciju 30. punkta izpratnē. Nozīme būtu arī citiem faktoriem, piemēram, šķēršļiem ienākšanai tirgū. Šajā ziņā katram elektroenerģijas piegādātājam ir iespēja apgādāt ikvienu mājsaimniecību vai mazo uzņēmumu visā valsts teritorijā. Prasītāja neapstrīd Komisijas konstatāciju, ka piegādātāji, tostarp mazie pašvaldību uzņēmumi regulāri cenšas attīstīties un stimulēt konkurenci ārpus to teritorijas, nedz to, ka pēdējo divu vai trīs gadu laikā pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas vidēji divi jauni dalībnieki ienāca teritorijā, kas atbilst konkrētam pasta indeksam, un ātri ieguva ievērojamas tirgus daļas (79. punkts). Gāzes tirgus gadījumā pastāvošā konkurence un ienākšanas tirgū drauds izdara spiedienu uz vietējiem vēsturiskajiem operatoriem (145. punkts). Tādēļ ir pamatoti paredzēt, ka, ja pastāv uzcenojums virs konkurences līmeņa atsevišķās teritorijās ar noteiktiem pasta indeksiem, citi piegādātāji konkurē, lai atbildētu uz pieprasījumu. Šādos apstākļos vietēju tarifu pastāvēšana pati par sevi nebūtu pietiekama, lai pamatotu ģeogrāfiskā tirgus definīcijas vietējo tvērumu.

296    Turklāt prasītāja noliedz, ka piegādātāju skaitam un to darbības rādiusam ir nozīme, lai definētu ģeogrāfisko tirgu. Tomēr šo elektroenerģijas piegādātāju skaits, kuri piedāvā piedāvājumu visā valsts teritorijā vai plašākās teritorijās, nekā to reģionālās teritorijas, ir ar piedāvājumu saistīts faktors paziņojuma par tirgus definīciju 30. punkta izpratnē. Proti, saskaņā ar šo paziņojumu Komisija vajadzības gadījumā var pārbaudīt, vai tās sabiedrības, kas atrodas dažādās teritorijās, nesaskaras ar šķēršļiem, ja tās vēlas attīstīt savu produktu pārdošanu saskaņā ar konkurences noteikumiem visā ģeogrāfiskajā tirgū. Piegādātāju skaits un to darbības rādiuss ir norāde par šāda veida šķēršļiem.

297    Turklāt, attiecībā uz argumentu, ka ģeogrāfiskais tirgus esot vietējs tā iemesla dēļ, ka lietotāji tehniski ir piesaistīti konkrētai vietai, pietiek ar konstatāciju, ka, kā norāda Komisija, šis arguments nav efektīvs, jo atbilstošais faktors ir saistīts ar to, vai patērētājus var apgādāt citur esoši piegādātāji, nevis ar to, vai patērētāji var pārvietoties, lai tos apgādātu citi piegādātāji.

298    Attiecībā uz prasītājas argumentu, ka tarifu struktūrām esot vietējs raksturs un, ka piegādātāji pielāgojot savu izplatīšanas stratēģiju reģionāliem faktoriem, prasītāja daļēji balstās uz BET un Innoplexia pētījumiem, kuru pierādījuma vērtība tomēr ir ierobežota šī sprieduma 202.–210. punktā izklāstīto iemeslu dēļ. Katrā ziņā no apstrīdētā lēmuma 81. punkta izriet, ka Komisija ir pārbaudījusi šos apgalvojumus, bet tā ir uzturējusi savu viedokli, atbilstoši kuram ģeogrāfiskajam tirgum ir valsts mērogs. Pat pieņemot, ka piegādātāju piedāvājumiem ir vietējs aspekts, tā tikai būtu norāde par iespējamu vietēju tirgu, kas ir saderīga ar Komisijas secinājumu, ka valsts mēroga tirgū pastāv vietēji elementi. Proti, visiem konkurences parametriem nav jābūt identiskiem visā dalībvalsts teritorijā, lai uzskatītu, ka pastāv valsts mēroga tirgus.

299    Turklāt no apstrīdētā lēmuma 81. punkta izriet, ka Komisija ir ņēmusi vērā vietējo tarifu noteikšanas, ko piedāvā koncentrācijas dalībnieces un kas konstatētas LBD pētījumā.

300    Tāpat Komisija ir veikusi pati savu izmeklēšanu un ir strādājusi pie hipotēzes par piegādātāju vietējo tarifu politiku. Tādējādi tā ir pārbaudījusi, vai pastāv saikne starp piegādātāja uzcenojumu un piegādātāja daļu tādu patērētāju grupas apgādē, kuriem nav īpašā līguma ar pamatpiegādātāju. Šajā ziņā runa ir par pamatotu izejas punktu, ja var sagaidīt, ka uzņēmumam, kuram ir zināma ietekme tirgū noteiktā jomā, ir zināma rīcības brīvība, lai paaugstinātu cenas un peļņas daļu. Šis Komisijas vērtējums tostarp ir cēlis gaismā to, ka vietējā līmenī nav saiknes starp uzcenojumiem un tirgus daļām attiecībā uz īpašajiem līgumiem (attiecībā uz elektroenerģiju 88. un 89. punkts un attiecībā uz gāzi 145. punkts). Komisija ir secinājusi, ka tas, ka nepastāv sistēmiska saikne starp uzcenojumiem un tirgus daļām attiecībā uz lietotājiem, kuri konkrētajā brīdī maina vai vēlas mainīt piegādātāju, liek domāt, ka pašreizējā konkurence un ienākšanas tirgū drauds izdara spiedienu uz vietējiem vēsturiskajiem operatoriem saistībā ar šo lietotāju grupu, kas norāda uz valsts mēroga tirgus pastāvēšanu.

301    Šādos apstākļos Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neapstiprinot konkurentu viedokli, ka elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecībai ir vietējs mērogs.

302    Trešām kārtām, runājot par prasītājas argumentu, ka Komisija neesot ievērojusi savu ierasto lēmumpieņemšanas praksi, no apstrīdētajā lēmumā minētajiem precedentiem izriet, ka Komisijas iedibinātā prakse nevar apstiprināt ģeogrāfisko tirgu definīcijas, kuras ir ieteikusi prasītāja. Proti, savos agrākajos lēmumos Komisija jautājumu par elektroenerģijas mazumtirdzniecības ģeogrāfiskā tirgus definīciju ir atstājusi atklātu, un Komisija uzskata, ka uz gāzes tirgus definēšanu par valsts mēroga, reģionāla mēroga vai vietēja mēroga tirgu attiecas kazuistika.

303    Attiecībā uz elektroenerģiju Komisija apstrīdētā lēmuma 63. punktā ir norādījusi, ka tā pārsvarā ir definējusi elektroenerģijas mazumtirdzniecības gala lietotājiem ģeogrāfiskos tirgus kā valsts mēroga tirgus. Savā 2009. gada 22. jūnija lēmumā C(2009) 5111, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu (lieta COMP/M.5496 – Vattenfall/Nuon Energy), Komisija ir arī ņēmusi vērā iespēju definēt šaurāk ģeogrāfisko tirgu sadales tīkla elektroenerģijas mazumtirdzniecībai mazajiem lietotājiem Vācijā līmenī, lai arī tā galu galā šajā gadījumā atstāja jautājumu par tirgus definīciju atklātu. Tomēr Komisija apstrīdētā lēmuma 64 un 65. punktā ir atzīmējusi, ka kopš 2009. gada elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgus Vācijā ir ievērojami attīstījies un ka konkurences ģeogrāfiskais tvērums ir izvērsies, kas atspoguļojās jau tās 2015. gada 8. decembra lēmumā C(2015) 9088 final, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu (lieta M.7778 – Vattenfall/ENGIE/GASAG), kurā tā vērtēja elektroenerģijas mazumtirdzniecības mājsaimniecībām vispār un lietotājiem, kuriem ir vienīgi īpašie līgumi, tirgus daļas valsts mērogā, taču jautājums par ģeogrāfiskā tirgus definīciju tika atstāts atklāts.

304    Attiecībā uz gāzi Komisija apstrīdētā lēmuma 134. punktā ir norādījusi, atsaucoties uz savu 2015. gada 8. decembra lēmumu C(2015) 9088 final, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu (lieta M.7778 – Vattenfall/ENGIE/GASAG), savu 2011. gada 11. aprīļa lēmumu C(2011) 2638 galīgā redakcija, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu (lieta COMP/M.6068 – ENI/ACEGASAPS/JV), savu 2006. gada 14. novembra lēmumu C(2006) 5418 galīgā redakcija, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu (lieta COMP/M.4180 – Gaz de France/Suez), ka savos agrākajos lēmumos tā uzskatīja, ka gāzes mazumtirdzniecības tirgum var būt valsts, reģionāls vai vietējs mērogs, kas aprobežojas ar sadales tīkla teritoriju, atkarībā no tirgus īpašībām.

305    Ir taisnība, ka prasītāja saskata paralēles ar pārtikas mazumtirdzniecības tirgu, kuru Komisija ir definējusi kā vietēja mēroga tirgu, neraugoties uz daudzu valsts mēroga piegādātāju dalību tajā. Tomēr pietiek ar konstatāciju, ka prasītāja neizvirza nevienu iemelsu, kas var pamatot to, ka Komisijai būtu pienākums ņemt vērā citās jomās attīstītu lēmumpieņemšanas praksi. Tā arī nepaskaidro, kādā mērā paralēlēm, ko tā cenšas saskatīt, ir nozīme. Katrā ziņā lēmumpieņemšanas praksei šajā jomā nav nozīmes, jo elektroenerģijas un gāzes tirgos lietotāji nevar mainīt apgādes vietu, bet var vienīgi slēgt līgumus ar piegādātājiem, kuri atrodas citās valsts teritorijas zonās, kas tā nav pārtikas mazumtirdzniecības tirgū, attiecībā uz kuru Komisija ir atzinusi, pirmkārt, ka uzņēmumiem ir jāveic zināmi ieguldījumi, lai aktīvi darbotos tirdzniecības piesaistes zonā, kurā tie vēl nedarbojas, un, otrkārt, ka parasti klients nav gatavs mērot lielus attālumus, lai pirktu pārtiku.

306    Turklāt attiecībā uz prasītājas argumentu, atbilstoši kuram Komisija neesot ņēmusi vērā to, ka tās lēmumpieņemšanas praksē cenu atšķirībām reģionos bija tendence pierādīt par valsts mēroga tirgiem mazāku tirgu pastāvēšanu, prasītāja atsaucas uz vairākām lietām, taču nenorāda, kā tās ļauj secināt, ka pastāv iedibināta prakse, vai to, kādā mērā šajās lietās izdarītie secinājumi būtu piemērojami šajā lietā. Katrā ziņā Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka lielākā daļa piegādātāju piemēro savus tarifus valsts līmenī, kā tas izriet no šī sprieduma 291. punkta.

307    Līdz ar to no tā izriet, ka Komisija nav atkāpusies no savas agrākās lēmumpieņemšanas prakses un ka tā ir ņēmusi vērā savus agrākos vērtējumus kā vērtējumam nozīmīgu elementu.

308    Katrā ziņā Vispārējā tiesa atgādina, ka Komisijai nav saistoši tās iepriekšējos lēmumos veiktie vērtējumi par konkrētajiem tirgiem, kā tas izriet no šī sprieduma 277. punktā minētās judikatūras.

309    Tātad Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot apstrīdētā lēmuma 91. un 147. punktā, ka apstrīdētā lēmuma vajadzībām elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecībai mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem pamatapgādes ietvaros piemīt vietējs mērogs, kas aprobežojas ar attiecīgo pamatapgādes teritoriju, un ka elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecībai mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem īpašo līgumu ietvaros piemīt valsts mērogs ar vietējiem elementiem.

310    No visa iepriekš minētā izriet, ka pirmais iebildums, ar kuru apgalvota elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgu kļūdaina definīcija, ir jānoraida.

b)      Par otro iebildumu, ar kuru apgalvota elektroenerģijas un gāzes izplatīšanas tirgu nepilnīga definīcija

311    Prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija kļūdaini uzskata, ka runa ir tikai par elektroenerģijas un gāzes pārvades tīklu ekspluatācijas un sadales tīklu ekspluatācijas tirgiem. Šajā ziņā Komisija neesot vērtējusi, pirmkārt, tīkla aprīkojuma iegādes un būvniecības pakalpojumu jomu, nedz informācijas tehnoloģiju pakalpojumu jomu, kurus koncentrācija ietekmējot pieprasījuma ziņā, un, otrkārt, pakalpojumu sniegšanu citiem SSO jomu, kura tiekot ietekmēta piedāvājuma ziņā. Tādēļ sekojošais koncentrācijas ietekmes vērtējums neesot pilnīgs.

312    Komisija, ko atbalsta E.ON, apstrīd prasītājas argumentus.

313    Ir jānorāda, ka, ja Komisijai tiek pārmests, ka tā nav ņēmusi vērā iespējamo konkurences problēmu citos tirgos, nevis tajos, par kuriem veikta konkurences analīze, prasītājai ir jāsniedz nopietnas norādes, lai uzskatāmi pierādītu konkurences problēmas pastāvēšanu, kuru tās ietekmes dēļ Komisijai būtu bijis jāizvērtē. Lai izpildītu šo prasību, prasītājai ir jāidentificē konkrētie tirgi, jāapraksta konkurences situācija, kāda pastāvētu koncentrācijas neesamības gadījumā, un jānorāda, kāda būtu koncentrācijas iespējamā ietekme, ņemot vērā konkurences situāciju šajos tirgos (skat. spriedumu, 2021. gada 20. oktobris, Polskie Linie Lotnicze “LOT”/Komisija, T‑240/18, EU:T:2021:723, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

314    Taču ir jākonstatē, ka prasītāja tikai izsaka nepamatotus apgalvojumus un nav iesniegusi nevienu nopietnu priekšlikumu konkrēto tirgu, kuri, kā apgalvots, ir skarti, definīcijai tādējādi, ka šis iebildums ir jānoraida.

c)      Par trešo iebildumu, ar kuru apgalvota uzskaites pakalpojumu tirgus un e‑mobilitātes tirgus kļūdaina definīcija

315    Prasītāja būtībā norāda, ka Komisija ir veikusi uzskaites pakalpojumu tirgus un e‑mobilitātes tirgus kļūdainu definīciju tirgus izpētes aptaujas laikā pieļauto kļūdu dēļ. Komisija tostarp neesot ņēmusi vērā noteicošus faktorus, piemēram, palielinātus apjomradītus ietaupījumus, finansiālo varu, piekļuvi datiem un sadarbības tīklus.

316    Pirmām kārtām, attiecībā uz uzskaites pakalpojumu tirgu prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija ir kļūdaini nošķīrusi pUPO, proti, atgādinājumam – parasti atbildīgos uzskaites punktu operatorus, no kUPO, proti, atgādinājumam – konkurentu uzskaites punktu operatoriem. Tas esot izskaidrojams ar to, ka no patērētāja viedokļa raugoties, apstāklim, ka uzskaites pakalpojumus īsteno pUPO vai kUPO, neesot nekādas nozīmes. Līdz ar to pastāvot tikai viens uzskaites pakalpojumu tirgus.

317    Otrām kārtām, prasītāja apgalvo, ka Komisija nav pietiekami izvērtējusi elektrotransportlīdzekļu publisko uzlādes kolonnu ierīkošanas un ekspluatācijas tirgus ģeogrāfisko robežu noteikšanu, ņemot vērā, ka parasti elektrotransportlīdzekļa dienā nobrauktais attālums esot tikai 30 km un ka tikai mazliet vairāk kā 1 % maršrutu pārsniedzot 100 km. Tā turklāt pārmet Komisijai, ka tā nav pietiekami izvērtējusi ārpus automaģistrālēm atrodošos uzlādes kolonnu ekspluatācijas robežu noteikšanu.

318    Trešām kārtām, koncentrācijas dalībnieču darbības uzskaites pakalpojumu tirgū dēļ tās spējot ievākt daudzus datus, kas tām ļauj gūt priekšrocības lietotājiem piedāvāto risinājumu, kuri ir balstīti uz datu izmantošanu, tirgū. Komisija neesot definējusi šo pēdējo tirgu.

319    Komisija, ko atbalsta E.ON, apstrīd prasītājas argumentus.

1)      Par uzskaites pakalpojumu tirgiem

320    Kā atgādināts šī sprieduma 32. punktā, uzskaites pakalpojumi nozīmē elektroenerģijas, gāzes, ūdens vai siltuma patēriņa mērīšanu rēķinu gatavošanas, patēriņa pārskatāmības un optimizācijas vajadzībām.

321    Komisija apstrīdētā lēmuma 151.–153. punktā ir norādījusi, ka Vācijā par uzskaites punktu izmantošanu atbildēja SSO līdz pat liberalizācijai 2005. gadā. Ar 2016. gada 1. septembra Messstellenbetriebsgesetz (likums par mērījumu punktu pārvaldību) (BGBl. I, 2034. lpp.) tika ieviesta tīkla izmantošanas nodalīšana no uzskaites punktu izmantošanas, tika izveidotas pUPO un kUPO funkcijas un tika noteikts:

–        pirmkārt, pienākums vienīgi pUPO nomainīt visus elektroenerģijas skaitītājus Vācijā uz moderniem skaitītājiem līdz 2032. gadam;

–        otrkārt, pienākums pUPO izmantot viedas mērījumu sistēmas ar dažādiem cenu griestiem atkarībā no patērētāju veidiem un patēriņa līmeņiem, paredzot, ka šai sistēmai ir arī fakultatīvs raksturs mazajiem lietotājiem; tāds pats pienākums attiecas arī uz kUPO, bet bez griestiem;

–        treškārt, vispārējs pienākums nomainīt esošos skaitītājus ar tādiem gāzes skaitītājiem, kuri ir saderīgi ar augstas drošības pakāpes komunikācijas sistēmu, vārteju viedajiem skaitītājiem, kas ļaus mērījumu datus pārsūtīt tirgus dalībniekiem, kuriem ir atļauja.

322    Šādos apstākļos Komisija apstrīdētā lēmuma 169. punktā ir uzskatījusi, ka ir jānošķir pUPO sniegtie elektroenerģijas un gāzes uzskaites pakalpojumi no kUPO sniegtajiem elektroenerģijas un gāzes uzskaites pakalpojumiem tādu iemeslu dēļ, kuri ir līdzīgi tiem, kas pamatoja pamatapgādes līgumu nošķiršanu no īpašajiem līgumiem, proti, vispirms, fakts, ka konkurence galvenokārt notiek kUPO tirgū, turpinājumā, apstāklis, ka pUPO un kUPO tiesiskais regulējums atšķiras, it īpaši attiecībā uz cenu griestiem un pienākumiem izmantot modernus un viedus skaitītājus, un, visbeidzot, fakts, ka tādu ārēju dalībnieku, kā Deutsche Telekom vai Deutsche Bahn ienākšana valsts tirgū elektroenerģijas nozarē notiek kUPO tirgū. Tomēr Komisija galu galā ir nolēmusi, ka jautājums par to, vai elektroenerģijas un gāzes uzskaites pakalpojumu tirgi ir jāiedala, nošķirot pUPO un kUPO, var in fine palikt neatbildēts, ja koncentrācija nerada saderības ar iekšējo tirgu problēmas, lai kāda arī būtu iespējamā tirgus definīcija.

323    Šajā ziņā ir jāatgādina judikatūra, saskaņā ar kuru Komisija var nedefinēt attiecīgā produkta tirgu, ja no pamatojuma, kuru Komisija ir norādījusi apstrīdētajā lēmumā, skaidri un nepārprotami izriet, ka neviena no tirgus definīcijām neļauj konstatēt, ka pēc koncentrācijas pastāv ievērojami šķēršļi efektīvai konkurencei (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. oktobris, KPN/Komisija, T‑394/15, nav publicēts, EU:T:2017:756, 60. punkts).

324    Tādējādi no iepriekš minētā izriet, ka prasītājas arguments, ka Komisija ir kļūdaini definējusi produktu tirgu, nošķirot pUPO no kUPO, ir jānoraida, jo Komisija nav skaidri lēmusi par labu šādai šaurākai definīcijai, lai arī tā ir rosinājusi domāt, ka šāda nošķiršana varētu būt atbilstoša.

2)      Par elektrotransportlīdzekļu publisko uzlādes kolonnu ierīkošanas tirgu un ekspluatācijas tirgu

325    Pirmkārt, attiecībā uz, no vienas puses, publisko ātrās uzlādes kolonnu ierīkošanas un ekspluatācijas uz automaģistrālēm tirgus un, no otras puses, publisko ļoti ātrās uzlādes kolonnu ierīkošanas un ekspluatācijas uz automaģistrālēm tirgus ģeogrāfisko definīciju Komisija apstrīdētā lēmuma 197. punktā ir noteikusi, ka 50 km attālums ir labs rādītājs, lai identificētu stacijas, kuras var viena uz otru izdarīt ievērojamu konkurences spiedienu. Tomēr apstrīdētā lēmuma 200. un 218. punktā tā galu galā ir atstājusi jautājumu par ģeogrāfiskā tirgus definīciju (vai nu vietēja mēroga, vai nu valsts mēroga ar vietējiem konkurences elementiem) neatbildētu, ņemot vērā, ka tā identificēja ievērojamus šķēršļus efektīvai konkurencei, lai arī kāda būtu izmantotā tirgus definīcija.

326    Šajā ziņā Komisija apstrīdētā lēmuma 367. un 370. punktā ir konstatējusi, ka E.ON un innogy kopā bija noslēgušas līgumus par publisko ātrās un ļoti ātrās uzlādes kolonnu ierīkošanu un ekspluatāciju attiecībā uz vairāk kā 60–70 % degvielas uzpildes staciju, kas atrodas uzņēmuma Autobahn Tank & Rast automaģistrāļu atpūtas un pakalpojumu zonās; šis uzņēmums ekspluatē vairāk kā 90 % degvielas uzpildes staciju uz automaģistrālēm Vācijā.

327    Šādos apstākļos Komisija apstrīdētā lēmuma 379. un 380. punktā ir konstatējusi, ka tad, ja E.ON un innogy publiskās uzlādes kolonnas atrodas 50 km attālumā viena no otras un starp tām nav cita konkurenta publisko uzlādes kolonnu, E.ON un innogy ir tiešas konkurentes.

328    Tādējādi, lai arī kāda būtu tirgus ģeogrāfiskā definīcija – vietēja mēroga vai valsts mēroga tirgus ar vietējiem konkurences elementiem, Komisija ir identificējusi 50 km attālumu kā elementu, kuram ir nozīme, vērtējot pretkonkurences seku pastāvēšanu.

329    Tāpat ir jākonstatē, ka, lai arī Komisija var atstāt atklātu jautājumu par attiecīgā tirgus definīciju, ja neviena no tirgus definīcijām neļauj konstatēt, ka pastāv ievērojams šķērslis efektīvai konkurencei pēc koncentrācijas šī sprieduma 323. punktā minētās judikatūras izpratnē, tā tikpat labi var atstāt atklātu jautājumu par attiecīgā tirgus definīciju, ja tā konstatē, ka pastāv pretkonkurences sekas, lai arī kāda būtu izmantotā definīcija, ciktāl pēc attiecīgo uzņēmumu iesniegtajiem grozījumiem koncentrācija vairs nevar radīt būtisku šķērsli efektīvai konkurencei, neraugoties uz attiecīgā tirgus definīciju.

330    Tādējādi tas, ka Komisija tādos apstākļos izmantoja atvērtu tirgus definīciju, nozīmēja, ka tai ir jāvērtē, vai, likvidējot koncentrācijas dalībnieču pārklāšanos 50 km attālumā, tiek likvidētas pretkonkurences sekas, neraugoties uz tirgus ģeogrāfiskajām robežām.

331    Šajā ziņā prasītāja uzskata, ka attālums, kuru Komisijai būtu bijis jāizmanto, ir 30 km, nevis 50 km. Prasītāja nepaskaidro, kā, pat pieņemot, ka tās norādītie fakti ir pareizi, proti, ka elektrotransportlīdzekļa dienā nobrauktais attālums ir 30 km un ka tikai mazliet vairāk kā 1 % maršrutu ir garāki par 100 km, tie var likt apšaubīt Komisijas izmantoto 50 km attālumu saistībā ar elektrisko uzlādes kolonnu uz automaģistrālēm ierīkošanu un ekspluatāciju vai pamatot jelkādu acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

332    Tādējādi nav pierādīts, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, atstājot atklātu jautājumu par publisko ātrās uzlādes kolonnu ierīkošanas un ekspluatācijas uz automaģistrālēm tirgus ģeogrāfisko definīciju un par publisko ļoti ātrās uzlādes kolonnu ierīkošanas un ekspluatācijas uz automaģistrālēm tirgus ģeogrāfisko definīciju.

333    Otrkārt, attiecībā uz uzlādes kolonnu ierīkošanas un ekspluatācijas ārpus automaģistrālēm tirgu Komisija apstrīdētā lēmuma 203. punktā ir atstājusi atklātu jautājumu par tirgus ģeogrāfisko definīciju, ņemot vērā to, ka koncentrācija nerada problēmas, lai arī kāda būtu iespējamā tirgus definīcija, jo, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 381.–387. punkta, koncentrācijas dalībnieces ekspluatē ļoti maz ļoti ātro uzlādes kolonnu un tirgū ir ievērojams skaits konkurentu un vairāki citi lieli konkurenti, kuriem ir paplašināšanās plāni.

334    Tādējādi Komisija ir skaidri norādījusi, ka neviena no tirgus definīcijām neļauj konstatēt, ka pastāv ievērojams šķērslis efektīvai konkurencei pēc koncentrācijas. Ņemot vērā šī sprieduma 323. punktā minēto judikatūru, ir jāsecina, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, atstājot jautājumu par tirgus definīciju attiecībā uz ārpus automaģistrālēm izvietotām uzlādes kolonnām atklātu.

3)      Par lietotājiem piedāvāto risinājumu, kuri ir balstīti uz datu izmantošanu, tirgu

335    Runājot par lietotājiem piedāvāto risinājumu, kuri ir balstīti uz datu izmantošanu, tirgus definīcijas apgalvoto neesamību, Vispārējā tiesa konstatē, ka pavisam noteikti ir taisnība, ka Komisija nav veikusi šādu definīciju, lai gan tā ir vērtējusi koncentrācijas iespējamās pretkonkurences sekas apstrīdētā lēmuma 7.4. iedaļā, kura attiecas uz “citām kaitējuma teorijām”.

336    Tomēr, ņemot vērā šī sprieduma 313. punktā atgādināto judikatūru, šis iebildums ir jānoraida, jo prasītāja nepaskaidro, kādā mērā šajā tirgū bija konkurences problēma, kuru Komisijai esot bijis jāizskata tās ietekmes dēļ. Proti, prasītāja vienīgi norāda, ka Komisija ir vērtējusi koncentrācijas iespējamās pretkonkurences sekas, un nepaskaidro, kā šāds vērtējums tai noteica pienākumu veikt šāda tirgus definīciju.

337    Ņemot vērā iepriekš minēto, trešais iebildums, ar kuru apgalvota uzskaites pakalpojumu tirgus un e‑mobilitātes tirgus kļūdaina definīcija, ir jānoraida.

d)      Secinājumi par piektā pamata otro daļu

338    Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka Komisija ir ņēmusi vērā visu tās rīcībā esošo atbilstošo informāciju un ka tā ir identificējusi un definējusi šajā lietā konkrētos tirgus, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

339    Tādēļ piektā pamata otrā daļa par konkrēto tirgu kļūdainu definīciju ir jānoraida.

5.      Par piektā pamata trešo daļu, ar kuru apgalvots koncentrācijas ietekmes kļūdains vērtējums

a)      Par pirmo iebildumu, ar kuru apgalvots ietekmes uz elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgiem kļūdains vērtējums

340    Prasītāja apgalvo, ka Komisija nav pietiekami pārbaudījusi koncentrācijas ietekmi uz elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgiem un ka tā acīmredzami ir to novērtējusi kļūdaini.

341    Pirmām kārtām, Komisija neesot pareizi novērtējusi konkurences situāciju pamatapgādes jomā. Šajā ziņā Komisija esot vienīgi pārbaudījusi, kādās pamatapgādes teritorijās koncentrācijas dalībnieces spēja viena otru aizvietot kā pamatpiegādātāji, kas esot nepilnīgs vērtējums.

342    Otrām kārtām, prasītāja apgalvo, ka Komisija neesot veikusi izmeklēšanu par ietekmi, ko īsteno koncentrācijas dalībnieču klientu portfeļu apvienošana viņu pamatapgādes teritorijās salīdzinājumā ar citiem piegādātājiem, it īpaši E.ON pieaugošās spējas izspiest konkurentus kontekstā.

343    Trešām kārtām, prasītāja norāda, ka Komisija nav pietiekami novērtējusi konkurences starp E.ON un innogy izzušanas sekas.

344    Ceturtām kārtām, prasītāja norāda, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā E.ON pieaugošo varenību finanšu ziņā, ko tai sniedz konkurences priekšrocības.

345    Komisija, ko atbalsta E.ON, norāda, ka tā ir veikusi pilnīgu koncentrācijas ietekmes uz elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgiem novērtējumu, nepieļaujot kļūdas.

346    Pirmām kārtām, attiecībā uz apgalvoto konkurences situācijas elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgos pamatapgādes ietvaros kļūdaino novērtējumu ir jākonstatē, ka Vispārējā tiesa jau ir secinājusi šī sprieduma 278. un 309. punktā, ka Komisija nav pieļāvusi nevienu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, konstatējot apstrīdētā lēmuma 91. un 147. punktā, ka elektroenerģijas un gāzes pamatapgāde ir jāuzskata par atsevišķu produktu tirgu un par vietēja mēroga tirgu, kura robežas ir attiecīgā pamatapgādes teritorija.

347    Šajā ziņā Komisija ir arī norādījusi apstrīdētā lēmuma 265. un 331. punktā, ka, tā kā tikai viens uzņēmums ir iecelts par elektroenerģijas un gāzes pamatpiegādātāju katrā pamatapgādes teritorijā, kas veido atsevišķu tirgu, šis uzņēmums attiecībā uz elektroenerģiju ir de facto monopolstāvoklī un attiecībā uz gāzi ir de jure monopolstāvoklī šajā teritorijā. Tādēļ Komisija apstrīdētā lēmuma 265. un 331. punktā ir secinājusi, ka koncentrācijai būšot tieša vai netieša ietekme uz šiem tirgiem.

348    Pirmkārt, ir jānorāda, ka prasītāja neapšauba faktu, ka pamatapgādes teritorijas skarošā de jure monopola dēļ nepastāv konkurence starp dažādām pamatapgādes teritorijām un tātad nepastāv pretkonkurences iedarbība. Taču prasītāja nepaskaidro, kā fakts, ka E.ON tirgus daļas vietējā mērogā var sasniegt 69 % pamatapgādes teritorijās, var pats par sevi būt ievērojams šķērslis efektīvai konkurencei pamatapgādes tirgū vai norādīt uz šāda šķēršļa esamību. Proti, pēc koncentrācijas ir pieaugušas nevis E.ON tirgus daļas tirgū vai pamatapgādes teritorijā, bet gan ir pieaudzis to teritoriju skaits, kurās E.ON ir pamatpiegādātāja loma. Tādēļ Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka koncentrācijas tiešā ietekme uz šiem tirgiem būšot, lielākais, ierobežota.

349    Otrkārt, runājot par konkurentu izredžu kļūt par pamatpiegādātājiem reizi trīs gados notiekošās kontroles ietvaros iespējamo samazināšanu, no apstrīdētā lēmuma izriet, ka, lai arī nepastāv varbūtējs risks, ka koncentrācijai būs tieša faktiska ietekme uz šiem tirgiem, Komisija tomēr ir veltījusi lielu daļu apstrīdētā lēmuma 7.2.2.1. iedaļas tam, lai pārbaudītu iespējamo netiešo iedarbību, proti, vai koncentrācija var pastiprināt E.ON spēju saglabāt pamatpiegādātāja statusu atsevišķās vietējās teritorijās un tādējādi var mazināt stimulus noteikt īpašo līgumu cenas konkurējošā veidā.

350    Šajā ziņā Komisija apstrīdētā lēmuma 266. punktā ir konstatējusi, ka pamatpiegādātāja statusu ik pēc trīs gadiem nosaka kompetentais SSO un to piešķir elektroenerģijas piegādātājam, kuram ir visvairāk mājsaimniecību lietotāju reģionā, tostarp lietotāji ar pamatapgādes līgumiem un lietotāji ar īpašajiem līgumiem, un tostarp ņemot vērā apkurei izmantoto elektroenerģiju. Tādējādi, kā Komisija ir norādījusi tajā pašā apstrīdētā lēmuma punktā, pamatapgādes noteikšana ir atkarīga no mājsaimniecību lietotāju, kuriem ir īpašie līgumi, skaita, un īpašo līgumu cenu stratēģijas var ietekmēt pamatapgādes tirgu.

351    Tomēr, lai arī koncentrācijas dalībnieces teorētiski var summēt kopā savus lietotājus – mājsaimniecības un mazos uzņēmumus, pateicoties koncentrācijai, lai palielinātu savas izredzes saglabāt pamatpiegādātāja statusu vai lai to iegūtu, ir jākonstatē, ka, kā Komisija ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 268. punktā – lai noteiktu pamatapgādi, tiek uzskaitīti tikai vienas juridiskas vienības lietotāji, nevis viena mātesuzņēmuma visu vienību visi lietotāji kopā. Šajā ziņā Komisija ir uzskatījusi, ka, ja stratēģija iztukšot atsevišķas juridiskas vienības, lai vairotu citas grupā ietilpstošas vienības lietotāju skaitu vai lai apvienotu lietotājus zem vienas juridiskās vienības, būtu rentabla, koncentrācijas dalībnieces visticamāk jau būtu mēģinājušas to īstenot pirms koncentrācijas, taču Komisija to nav novērojusi.

352    Šajā ziņā prasītāja tikai atsaucas uz šo iespējamo kaitējuma teoriju, tomēr nesniedz pierādījumus, kas pamato to, ka koncentrācijas dalībnieces jau šo stratēģiju bija faktiski īstenojušas, ņemot vērā zīmolu un meitasuzņēmumu skaitu, ko tās kontrolēja pirms koncentrācijas. Taču ir jāpiebilst, ka, ja koncentrācijas dalībniecēm būtu faktisks stimuls mēģināt aizsargāt to pamatapgādes teritorijas vai piekļūt jaunām teritorijām, tās visticamāk jau būtu apvienojušas zīmolus vai vienības, jo nav strīda par to, ka koncentrācijas dalībniecēm jau pirms koncentrācijas piederēja ievērojams skaits zīmolu un meitasuzņēmumu. Prasītāja arī nenorāda iemeslus, kuru dēļ šīs stratēģijas ieviešanas risks būtu palielināts pēc koncentrācijas. Ņemot vērā norāžu par šīs kaitējuma teorijas realitāti trūkumu, ir jāsecina, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, konstatējot, ka šādas netiešas ietekmes risks ir ierobežots.

353    Katrā ziņā Komisija apstrīdētā lēmuma 269. punktā ir konstatējusi, ka koncentrācijas dalībnieces reti ir savstarpēji vistuvākās konkurentes un ka visbiežāk tieši pašvaldības uzņēmumi ir otrais lielākais mājsaimniecību piegādātājs, un apstrīdētā lēmuma 270. punktā ir norādījusi, ka saskaņā ar E.ON iekšējiem dokumentiem šis uzņēmums ir uzskatījis innogy par otro lielāko piegādātāju teritorijā tikai vienu reizi. Komisija ir arī konstatējusi apstrīdētā lēmuma 271. punktā, ka teritorijās, kurās viena no koncentrācijas dalībniecēm bija pamatpiegādātājs, otrai dalībniecei bieži ir mazs lietotāju skaits, proti, 5 % vai mazāk. No tā izriet, ka, lai arī stratēģija ir teorētiski iespējama, Komisija ir pietiekami pierādījusi, ka koncentrācijas dalībnieces no tās nevarētu gūt faktisku labumu, ņemot vērā to lietotāju ierobežotu reģionālo pārklāšanos.

354    Treškārt, prasītāja uzskata, ka Komisija nav vērtējusi sekas, kas, no vienas puses, ir saistītas ar lietotāju pasivitāti, lai mainītu vietējo pamatpiegādātāju un, no otras puses, ar faktu, ka pamatpiegādātājs apgādā lielāko daļu lietotāju, kuriem tā teritorijā ir īpašie līgumi. Šajā ziņā, ir jākonstatē, ka prasītāja atkal vienīgi uzsver Komisijas izmeklēšanas neesamību, bet nepaskaidro, kādu secinājumu Komisijai būtu bijis jāizdara saistībā ar ietekmi uz pamatapgādes teritorijām. Vispārējā tiesa uzskata, ka šiem apstākļiem nav nozīmes, ciktāl apstākļi, kas saistīti ar lietotājiem, kuriem ir īpašie līgumi, kas ir iegūti inngoy vai E.ON pamatpiegādātāja statusa dēļ vai pamatlietotāju pasivitātes dēļ, nemainās koncentrācijas dēļ. Tas izslēdz tiešu ietekmi, jo, kā tika paskaidrots šī sprieduma 348. punktā, starp dažādām pamatapgādes teritorijām nav tiešas konkurences. Runājot par netiešo ietekmi, prasītāja nepaskaidro, kādā mērā šo faktoru sekas varētu būt E.ON spējas saglabāt vai iegūt pamatpiegādātāja statusu noteiktās teritorijās stiprināšanās.

355    Tādēļ Komisija varēja, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatīt, ka koncentrācija neradīs būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgū pamatapgādes ietvaros Vācijā.

356    Otrām kārtām, runājot par ietekmi, ko rada koncentrācijas dalībnieču klientu portfeļu apvienošana elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgū īpašo līgumu ietvaros, ir jāatgādina, ka, novērtējot koncentrācijas darījuma ietekmi uz konkurenci, Komisija salīdzina konkurences apstākļus, ko radītu paziņots darījums, ar apstākļiem, kuri tirgū pastāvētu, ja koncentrācija nenotiktu (spriedums, 2019. gada 23. maijs, KPN/Komisija, T‑370/17, EU:T:2019:354, 115. punkts).

357    Ir jānorāda, ka liela tirgus daļu apjoma esamība ir ārkārtīgi nozīmīga un attiecība starp koncentrācijas dalībnieču daļām un to konkurentu – īpaši nākamo lielāko konkurentu tirgus daļām – ir ticama norāde par dominējoša stāvokļa vai būtiska šķēršļa efektīvai konkurencei pastāvēšanu. Turklāt vienam no koncentrācijas dalībniekiem piederoša ļoti neliela tirgus daļa parasti ir prima facie norāde uz to, ka nepastāv būtisks šķērslis efektīvai konkurencei, it īpaši tad, ja citu tirgus dalībnieku tirgus daļu apjoms ir daudz lielāks (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 23. februāris, Cementbouw Handel & Industrie/Komisija, T‑282/02, EU:T:2006:64, 201. punkts).

358    No Pamatnostādņu par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (OV 2004, C 31, 5. lpp., turpmāk tekstā – “pamatnostādnes”) 17. panta izriet, pirmkārt, ka tikai ļoti lielas tirgus daļas 50 % vai lielākā apmērā var pašas par sevi būt par pierādījumu dominējoša tirgus stāvokļa esamībai un, otrkārt, ka tad, ja par 50 % mazākas tirgus daļas gadījumā koncentrācijas darījums var radīt konkurences problēmas, tam par iemeslu ir citi faktori, tostarp konkurentu stiprums un skaits (spriedums, 2013. gada 7. jūnijs, Spar Österreichische Warenhandels/Komisija, T‑405/08, nav publicēts, EU:T:2013:306, 59. punkts).

359    Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 32. apsvērumu un pamatnostādņu 18. punktu koncentrācijas, kas attiecīgo uzņēmumu ierobežotās tirgus daļas dēļ nevar kaitēt efektīvai konkurencei, var uzskatīt par atbilstošām iekšējam tirgum. Šī prezumpcija ir piemērojama it īpaši, ja attiecīgo uzņēmumu tirgus daļas nepārsniedz 25 % no iekšējā tirgus vai būtiskas tā daļas.

360    Tādēļ, ņemot vērā tieši šos apsvērumus, ir jānosaka, vai šajā lietā Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kļūdaini kvalificējot koncentrācijas dalībnieču klientu portfeļu apvienošanas ietekmi uz elektroenerģijas mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgu īpašo līgumu ietvaros.

361    Pirmkārt, šajā lietā no apstrīdētā lēmuma 274. un 333. punkta izriet, ka E.ON tirgus daļas mājsaimniecību un mazo uzņēmumu apgādes tirgos īpašo līgumu ietvaros Vācijā ir robežās no 5 % līdz 10 %, proti, [konfidenciāli] (1) elektroenerģijas tirgū un robežās no 5 % līdz 10 %, proti, [konfidenciāli] gāzes tirgū. innogy tirgus daļas ir robežās no 10 % līdz 20 %, proti, [konfidenciāli] elektroenerģijas tirgū, un robežās no 5 % līdz 10 %, proti, mazāk par [konfidenciāli] gāzes tirgū.

362    Šajā ziņā 2013. gada 7. jūnija spriedumā Spar Österreichische Warenhandels/Komisija (T‑405/08, nav publicēts, EU:T:2013:306, 61. punkts) Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka Komisija nav neievērojusi pamatnostādnes, uzskatot, ka koncentrācijas dalībnieku kopējā tirgus daļa ir “vidēji liela”, ņemot vērā koncentrācijas dalībnieku kopējo tirgus daļu gan 35,1 %, gan 35,5 % apmērā.

363    Tādējādi koncentrācijas dalībnieču summētās tirgus daļas, kas ir robežās no 15 % līdz 30 %, proti, [konfidenciāli] elektroenerģijas tirgū un robežās no 10 % līdz 20 %, proti, mazāk nekā [konfidenciāli] gāzes tirgū, ir, kā minimums, spēcīga norāde, ka koncentrācija nevar radīt šķērsli efektīvai konkurencei elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgū īpašo līgumu ietvaros Vācijā.

364    Otrkārt, Komisija ir ņēmusi vērā citus faktorus. Tā tostarp ir konstatējusi, ka pastāv ļoti liels skaits konkurentu, ka koncentrācijas dalībnieces nav tuvas konkurentes un ka šķēršļi ienākšanai tirgū ir samērā mazi un konkurences spiediens ir ievērojams.

365    Vispirms no apstrīdētā lēmuma 275. punkta un no Federālā karteļu biroja dokumenta 253. lappuses, kas minēta apstrīdētā lēmuma 281. zemsvītras piezīmē, izriet, ka saskaņā ar 808 SSO iesniegto datu par piegādātāju skaitu analīzi 2017. gadā vairāk kā 89 % tīkla teritoriju darbojās vairāk kā 50 piegādātāji un 71 % tīkla teritoriju darbojās vairāk kā 100 piegādātāji tādējādi, ka 2017. gadā Vācijā katrs lietotājs varēja izvēlēties vidēji no vairāk kā 120 piegādātājiem. Turklāt Vācijā darbojas vairāk kā 1000 elektroenerģijas piegādātāji, tostarp EnBW un Vattenfall, kuriem ir robežās no 5 % līdz 10 % tirgus daļu katram, un EWE, Mainova un Stadtwerke München, katram no kuriem ir mazāk par 5 % tirgus daļu. Apstrīdētā lēmuma 334. un 335. punktā Komisija ir arī konstatējusi, ka gāzes patērētāji Vācijā vidēji var izvēlēties no gandrīz 116 piegādātājiem savā tīkla teritorijā, ka vidējais piegādātāju skaits teritorijā nav beidzis pieaugt pēdējo gadu laikā un ka piegādātāji dažreiz ir ārpusnozares uzņēmumi, kā tas ir Shell gadījumā. Turklāt Vācijā darbojas vairāk kā 1000 gāzes piegādātāji, tostarp EnBW, kura tirgus daļa ir robežās no 5 % līdz 10 %, un EWE, Mainova, Enercity un Rheinenergie, kuru katra individuālā tirgus daļa ir mazāka par 5 %. Tāpat, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 276. un 336. punkta Federālais karteļu birojs parasti uzskata elektroenerģijas un gāzes piegādes tirgus par konkurējošiem tirgiem.

366    Turpinājumā Komisija apstrīdētā lēmuma 277. un 337. punktā ir konstatējusi, ka koncentrācijas dalībnieces nav īpaši tuvas konkurentes elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgū īpašo līgumu ietvaros. Proti, Komisija ir norādījusi, ka lietotāji, kuri novērsās no E.ON vai no innogy šo uzņēmumu darbības teritorijās, reti izvēlējās kā piegādātājus attiecīgi innogy vai E.ON. Lielākais, 20 % lietotāju izvēlējās pāriet pie otras koncentrācijas dalībnieces. Turklāt Komisija ir atzīmējusi, ka koncentrācijas dalībnieču iekšējos dokumentos nekas nenorāda uz to, ka tās uzrauga viena otru ciešāk, nekā citus konkurentus. Piedevām Komisija ir atzīmējusi, ka E.ON un innogy nepievērš īpašu uzmanību otram uzņēmumam, pieņemot lēmumus tarifu noteikšanas jomā. Visbeidzot Komisija ir norādījusi, ka lielākā daļa konkurentu, kuri atbildēja uz pirmās tirgus izpētes aptaujas jautājumiem, norādīja, ka viņi ir bijuši spējīgi piesaistīt koncentrācijas dalībnieču lietotājus. Tāpat no apstrīdētā lēmuma 278. punkta izriet, ka elektroenerģijas jomā lielākā daļa respondentu norādīja, ka nav tāds lietotāju segments, kurā E.ON un innogy esot īpaši tuvas konkurentes un kurā pastāvētu maz citu iespēju izvēlēties piegādātāju, kas nav koncentrācijas dalībniece. Lielākā daļa respondentu, kuri konkurē ar koncentrācijas dalībniecēm, ir norādījuši, ka viņi ir spējīgi piesaistīt lietotājus no visiem minēto dalībnieču lietotājiem.

367    Turklāt Komisija apstrīdētā lēmuma 279. un 338. punktā ir secinājusi, ka šķēršļi ienākšanai tirgū un šķēršļi, lai paplašinātos elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgū, ir samērā mazi.

368    Visbeidzot Komisija pakārtoti ir vērtējusi koncentrācijas ietekmi uz hipotētiskajiem vietējiem elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgiem īpašo līgumu ietvaros apstrīdētā lēmuma 281.–290. punktā attiecībā uz elektroenerģiju un 339.–350. punktā attiecībā uz gāzi. Šis vērtējums ir atbilde uz pašvaldību uzņēmumu paustajām bažām. Ņemot vērā, ka turklāt Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, definējot konkrēto tirgu, kā tas izriet no šī sprieduma 294., 301. un 310. punkta, Komisijai nebija pienākuma veikt šo vērtējumu, kurš tātad ir veikts pilnības labad.

369    Treškārt, prasītāja atsaucas uz apstākli, ka E.ON un RWE esot mazākuma līdzdalības turētājas uzņēmumos, kuri darbojas enerģētikas nozarē, un pārmet Komisijai, ka tas nav ņemts vērā. No vienas puses, ir jākonstatē, ka koncentrācija M.8870, ko pārbauda Vispārējā tiesa šīs prasības ietvaros, attiecas uz darījumu, kura rezultātā E.ON iegūst innogy, un tātad RWE nav koncentrācijas dalībniece. Šajā nozīmē RWE mazākuma līdzdalībai nav nozīmes, lai vērtētu šīs koncentrācijas ietekmi. No otras puses, prasītāja nepaskaidro, kāda ietekme šai līdzdalībai varētu būt uz vērtējumu par šķēršļiem konkurencei, kas saistīti ar koncentrāciju. Proti, prasītāja vienīgi piemin RWE un E.ON līdzdalību citos uzņēmumos skaitu, neskaidrojot, vai tās ir aktīvas attiecīgajos tirgos, kādas pozīcijas tās ieņem savos tirgos, veidu, kādā to saikne ar RWE un E.ON varētu būt šķērslis konkurencei, vai to, vai šie hipotētiskie šķēršļi ir ar koncentrāciju saistītas sekas.

370    Turklāt Komisija, veicot savu vērtējumu par koncentrāciju, ir ņēmusi vērā to uzņēmumu tirgus daļas, kuru kapitālā innogy un E.ON ir līdzdalība. Šajā ziņā Komisija apstrīdētā lēmuma 280. un 367. zemsvītras piezīmē ir norādījusi – attiecīgi par elektrību un gāzi, ka, pat ja pieskaitītu to sabiedrību, kurās koncentrācijas dalībniecēm ir mazākuma līdzdalība, visas tirgus daļas, koncentrācijas dalībnieču kopējā tirgus daļa palielinātos par mazāk kā 5 %. Komisija ir piebildusi, ka, tā kā šī procentuālā daļa ir ierobežota un pārvērtē koncentrācijas dalībnieču faktisko finansiālo līdzdalību šajās sabiedrībās, tā uzskata, ka koncentrācijas dalībnieču mazākuma līdzdalība ievērojami nemainītu to pozīciju pēc koncentrācijas un tātad nemainītu tās vērtējumu par šo koncentrāciju.

371    Turklāt no apstrīdētā lēmuma 287. punkta 3. apakšpunkta izriet, ka saskaņā ar Komisijas vērtējumu nepastāv skaidra savstarpēja attiecība starp E.ON un innogy uzcenojumiem tarifos, kuri attiecas uz aktīvākiem patērētājiem, un otras koncentrācijas dalībnieces pozīciju vietējā līmenī, kas norāda uz to, ka koncentrācijas dalībnieces nav īpaši tuvas konkurentes atsevišķās vietējās teritorijās un ka koncentrācija nelikvidēšot ievērojamu konkurences spiedienu vietējā līmenī.

372    Šādos apstākļos ir jāsecina, ka Komisija pietiekami, pat izsmeļoši un plaši, un nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ir vērtējusi ietekmi uz elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgiem īpašo līgumu ietvaros.

373    Trešām kārtām, runājot par konkurences starp E.ON un innogy izzušanas sekām, prasītāja būtībā apgalvo, ka pēc koncentrācijas E.ON būšot spējīga atrunāt savus esošos lietotājus no piegādātāja maiņas, pārvilināt lietotājus vai attīstīties citās teritorijās.

374    Šajā ziņā Vispārējā tiesa atsaucas uz 364. un nākamajos punktos izdarītajiem secinājumiem, kuri liecina, ka Komisija, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ir pierādījusi, ka koncentrācijas dalībnieces nav tuvas konkurentes un ka šķēršļi ienākšanai tirgū un šķēršļi, lai paplašinātos, ir mazi.

375    Ceturtām kārtām, runājot par E.ON vislielāko finansiālo varu pēc koncentrācijas, prasītāja būtībā pārmet Komisijai, ka tā nav vērtējusi izslēgšanas sekas, ņemot vērā iespējamos agresīvos tarifus, ko E.ON varētu piemērot, un reklāmas izdevumus, ko tā varētu uzņemties. Tomēr prasītāja neprecizē, uz kādiem tirgiem attiecas šis pārmetums.

376    Uzreiz ir jākonstatē, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 291.–299. punktā ir aplūkojusi trešo pušu paustas papildu bažas par koncentrācijas iespējamo ietekmi uz elektroenerģijas mazumtirdzniecību Vācijā.

377    Vispirms attiecībā uz šķērssubsidēšanas risku starp pamatapgādes līgumiem un īpašajiem līgumiem, no apstrīdētā lēmuma 292. punkta izriet, ka Komisija ir vērtējusi, vai koncentrācijas dalībnieces varētu izmantot ievērojamo peļņu, kas gūta pamatapgādes tirgū, lai subsidētu un atbalstītu ļoti agresīvas cenu politikas īpašo līgumu tirgū. Šajā ziņā Komisija ir uzskatījusi, ka šī kaitējuma teorija ir maz ticama tādēļ, ka, ja šīs stratēģijas būtu rentablas, E.ON un innogy tās jau būtu īstenojušas, ņemot vērā to, ka tām pirms koncentrācijas piederēja divi no lielākajiem klientu portfeļiem pamatapgādes jomā. Komisija nav atradusi norādes par šādu rīcību pirmās tirgus izpētes aptaujas laikā un ir konstatējusi, ka cenu salīdzināšanas tīmekļa vietnēs atsevišķi piegādātāji, tostarp zemo cenu praktizētāji un pašvaldību uzņēmumi sistēmiski vai dažkārt piemēroja cenas, kas ir zemākas par koncentrācijas dalībnieču cenām. Turklāt, ņemot vērā jaunu konkurentu nepārtrauktu ienākšanu tirgū un to lielo skaitu tirgū, Komisija ir uzskatījusi, ka šīs stratēģijas nav tikušas īstenotas, un ka, pat ja tās būtu bijušas īstenotas, tās nav ļāvušas izstumt konkurentus vai kavēt trešo personu ienākšanu tirgū.

378    Turpinājumā, runājot par iespējamo trešo personu izstumšanu no reklāmas laukumiem, Komisija apstrīdētā lēmuma 293. punktā ir vērtējusi, vai koncentrācijas dalībnieces pēc koncentrācijas varētu būt ierindotas visās pirmajās vietās cenu salīdzināšanas tīmekļa vietņu sarakstos. Tā ir konstatējusi, ka pēc koncentrācijas E.ON būtu jāsamazina savu zīmolu cenas zem optimālā līmeņa, lai tās tiktu parādītas cenu salīdzināšanas tīmekļa vietnes pirmajā lapā, tādējādi izstumjot konkurentus. Nav strīda par to, ka E.ON jau pirms koncentrācijas bija daudzi zīmoli un lieli finansiāli resursi. Tādējādi šāda stratēģija nebūtu atbilstoša koncentrācijai.

379    Visbeidzot Komisija ir atzīmējusi, ka ir maz ticams, ka palielināta konkurētspēja no koncentrācijas dalībnieču puses Vācijas elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgū kaitētu patērētājiem (apstrīdētā lēmuma 297. punkts), it īpaši tādēļ, ka Vācijas elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgus ir piesaistījis daudzus uzņēmumus un šobrīd ir ļoti sadrumstalots – ar vairāk kā 1000 piegādātājiem (apstrīdētā lēmuma 298. punkts), kas padara ļoti neticamu to, ka plēsonības stratēģija var būt rentabla. Tāpat, neraugoties uz ievērojamajiem līdzekļiem, kas bija koncentrācijas dalībnieču rīcībā pirms koncentrācijas, viszemākās tirgus cenas bieži vien piedāvāja mazāki un jauni konkurenti, nevis koncentrācijas dalībnieces (apstrīdētā lēmuma 299. punkts).

380    Šajā ziņā vienīgais pierādījums, kuram ir nozīme un kuru ir izvirzījusi prasītāja, lai apstrīdētu Komisijas konstatācijas, ir LBD pētījums. Lai gan prasītāja piemin arī Innoplexia pētījumu, ir jāatgādina, ka tā atbilstība un pierādījuma vērtība ir ierobežotas šī sprieduma 210. punktā sīki izklāstīto iemeslu dēļ. Turklāt prasītāja atsaucas uz šo pielikumu, pietiekami neidentificējot to daļu, kurā tās apgalvojumi būtu pamatoti.

381    Ir jāatgādina, ka Vispārējai tiesai nav pienākuma pielikumos meklēt un identificēt pamatus un argumentus, ko tā varētu uzskatīt par tādiem, kuri veido prasības pamatojumu, jo pielikumi izmantojami vienīgi pārbaudes veikšanai un tehniskos nolūkos (spriedumi, 2005. gada 28. jūnijs, Dansk Rørindustri u.c./Komisija, C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P, EU:C:2005:408, 97. punkts, un 2005. gada 14. decembris, Honeywell/Komisija, T‑209/01, EU:T:2005:455, 57. punkts). Šī pielikumiem piemītošā pārbaudes veikšanas un tehniskā funkcija nozīmē – ja pielikumā ir ietverti tiesiski apstākļi, uz kuriem balstīti daži prasības pieteikumā norādītie pamati, šādiem apstākļiem jābūt iekļautiem pašā procesuālajā rakstā, kuram šis pielikums pievienots, vai vismaz jābūt atbilstoši identificētiem minētajā rakstā (spriedums, 2009. gada 7. maijs, NVV u.c./Komisija, T‑151/05, EU:T:2009:144, 61. punkts). Līdz ar to Vispārējai tiesai nav pienākuma pārbaudīt Innoplexia pētījumu, lai tajā atrastu pierādījumus, kas pamato prasītājas apgalvojumus.

382    Attiecībā uz LBD pētījumu tā norāda 4.1. iedaļā (9. un nākamās lappuses), ka 2018. gada februārī E.ON ir nodevusies sacensībām par cenām. Prasītājas ieskatā tas pierāda, ka E.ON ir spējīga ietekmēt cenu globālo struktūru tirgū un ka tā piedāvā cenas ar negatīvu maržu, ko neviens mazāks piegādātājs nevarētu piemērot. Attiecībā uz innogy piemērotajām cenām, lielākoties, tās ir augstākas nekā “top 5”, un tā piemēro vislielākos uzcenojumus.

383    Ir jākonstatē, ka šis pētījums faktiski parāda, ka lielākā daļa piegādātāju elektroenerģijas mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgū īpašo līgumu ietvaros piemēro negatīvu maržu. Tomēr, no vienas puses, pētījums neparāda, ka pēc koncentrācijas E.ON būs lielāka spēja piedāvāt cenas ar negatīvu maržu. No otras puses, tas, ka lielākā daļa konkurentu piemēro cenas ar negatīvu maržu, ir loģiski no ekonomiskā viedokļa tikai ražošanas jaudas pārpalikuma situācijā, kad cenu sacensība tiek uzturēta, lai disciplinētu tirgu nolūkā, lai visneefektīvākie konkurenti tiktu izspiesti un lai cenas atkal palielinātos un ļautu atjaunot pozitīvu maržu tiem, kas ir palikuši tirgū. Taču šādi apstākļi nav norādīti.

384    Turklāt, Komisija LBD pētījumā identificē metodoloģisku trūkumu, jo šajā pētījumā līgumu noslēgšanas prēmijas esot atspoguļotas pirmajā piegādes gadā, nevis esot pārnestas uz visu līguma spēkā esamības ilgumu, kas tieši ietekmē to uzcenojumu līmeni, kas tiek norādīts attiecībā uz pirmo piegādes gadu.  Atbildē uz jautājumu par šo tēmu tiesas sēdē prasītāja nav spējusi lietderīgi atspēkot Komisijas kritiku.

385    Tādējādi prasītāja nav pierādījusi, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz jaudas pārpalikuma vai stimulu radīšanu iespējamai cenu ar uzturētu negatīvu maržu stratēģijai, lai izspiestu mazos konkurentus vai lai ierindotos visās pirmajās vietās cenu salīdzināšanas tīmekļa vietņu sarakstos.

386    Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka Komisija ir pietiekami novērtējusi tirgus un ir secinājusi, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ka koncentrācija neradīšot būtisku šķērsli efektīvai konkurencei elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgū īpašo līgumu ietvaros Vācijā.

387    Līdz ar to pirmais iebildums par ietekmes uz elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgiem Vācijā kļūdainu vērtējumu ir jānoraida.

b)      Par otro iebildumu, ar kuru apgalvots ietekmes uz elektroenerģijas un gāzes izplatīšanas tirgiem kļūdains vērtējums

388    Ar otro iebildumu, ar kuru apgalvots ietekmes uz elektroenerģijas un gāzes izplatīšanas tirgiem kļūdains vērtējums, prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija nav pietiekami pārbaudījusi attīstīto darbību ietekmi uz šiem tirgiem un ir arī acīmredzami sniegusi tās kļūdainu vērtējumu.

389    Komisija, ko atbalsta E.ON, būtībā apgalvo, ka tā ir konstatējusi un izvērtējusi faktus, nepieļaujot kļūdu vērtējumā attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes izplatīšanas tirgiem.

390    Pirmām kārtām, prasītāja apgalvo, ka koncentrācijas dalībnieces var ietekmēt tehnisko standartu un regulatīvo normu izstrādi. Tālab ir jāanalizē, vai Komisijas vērtējumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, pirmkārt, attiecībā uz Federālās tīklu aģentūras tiesību normām un, otrkārt, attiecībā uz noteikumiem, kurus noteikušas citas organizācijas un citas biedrības.

391    Pirmkārt, attiecībā uz prasītājas pārmetumu, ka Federālajai tīklu aģentūrai turpmāk būtu jāfokusē tiesiskā regulējuma prasības prioritāri, vai pat ekskluzīvi uz E.ON vajadzībām, Vispārējā tiesa uzreiz konstatē, ka Komisija ir vērtējusi koncentrācijas ietekmi uz Federālās tīklu aģentūras veikto regulēšanu apstrīdētā lēmuma 253. un nākamajos punktos. Ņemot vērā Federālās tīklu aģentūras apgalvojumus, Komisija ir secinājusi, ka ir maz ticams, ka koncentrācijai būs nozīmīga ietekme uz Federālās tīklu aģentūras kompetenci pār tīkla tarifu regulējumu. Šajā ziņā prasītāja nesniedz nevienu pierādījumu par ietekmi, kuru E.ON varētu īstenot, un kuru Federālā tīklu aģentūra pati turklāt noliedz, nedz par veidu, kā šāda ietekme pati par sevi varētu būt norāde par būtisku šķērsli efektīvai konkurencei.

392    Otrkārt, runājot par ietekmi nozīmīgās organizācijās un biedrībās, kuras izstrādā normas, Komisija apstrīdētā lēmuma 246. un nākamajos pantos ir vērtējusi ietekmi, ko E.ON varētu īstenot uz regulējumu izstrādājošām organizācijām un standartizācijas biedrībām, it īpaši attiecībā uz Verband der Elektrotechnik Elektronik Informationstechnik e.V. (Elektrotehnikas, elektronikas un informācijas tehnoloģiju biedrība, Vācija; turpmāk tekstā – “VDE”) tīklu tehnikas un ekspluatācijas forumu. Ņemot vērā 2019. gada 17. maija un 24. jūlija telefonsarunas starp Komisiju un VDE (apstrīdētā lēmuma 257. un 260. zemsvītras piezīme) un koncentrācijas dalībnieču 2019. gada 25. un 29. jūlijā iesniegto informāciju (apstrīdētā lēmuma 258. un 259. zemsvītras piezīme), Komisija ir konstatējusi apstrīdētā lēmuma 252. punktā, ka ir maz ticams, ka koncentrācija sniegšot E.ON spēju nepamatoti ietekmēt VDE lēmumpieņemšanas procesu attiecībā uz tehnisko normu noteikšanu. Proti, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 248. un 249. punkta, pēc koncentrācijas E.ON nebūšot nekāda vairākuma dažādajās vadības komitejās, kuras ieceļ par katru tehnisko normu atbildīgo darba grupu locekļus, un potenciāli tai varētu būt vairākums tikai vienā no šīm darba grupām.

393    Ir taisnība, ka šī biedrība ir viena no tām, kuru ir minējusi prasītāja, un ka Komisija ir izmantojusi šīs īpašās biedrības dinamiku kā piemēru.

394    Šajā ziņā Vispārējai tiesai savas pārbaudes ietvaros ir jāizvērtē, vai Komisijas pieļautās kļūdas var likt apšaubīt tās secinājumu, ka šī koncentrācija nerada pamatotas šaubas par tās saderību ar iekšējo tirgu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 9. jūlijs, Sun Chemical Group u.c./Komisija, T‑282/06, EU:T:2007:203, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).

395    Šajā lietā prasītāja nesniedz pierādījumus, kuri var pamatot apgalvojumus, ka E.ON būšot vairākums citu biedrību komitejās pēc koncentrācijas. Šajā ziņā A.19 pielikuma dokumentos, kuri iesniegti, lai pamatotu šo vairākumu esamību, ir tikai norādīts, ka E.ON un RWE ir biedru statuss noteiktās biedrībās Vācijā, bet tie nepierāda, ka E.ON būtu šāds vairākums. Katrā ziņā prasītāja nepierāda, kā tas, ka E.ON, iespējams, ir vairākums kādā no šīm organizācijām, varētu izraisīt būtisku šķērsli efektīvai konkurencei.

396    Tādēļ arguments par ietekmi uz Federālo tīklu aģentūru un citām organizācijām un biedrībām ir jānoraida.

397    Otrām kārtām, prasītāja apgalvo, ka pēc koncentrācijas E.ON būs izdevīgāki nosacījumi tīkla aprīkojumu, būvniecības un projektēšanas pakalpojumu un tīkla programmatūru jomā tās palielinātās pirktspējas dēļ.

398    Komisija šo jautājumu ir vērtējusi apstrīdētā lēmuma 262. un 263. punktā. Pirmkārt, attiecībā uz priekšrocību salīdzinājumā ar mazajiem SSO tā iemesla dēļ, ka E.ON būs prioritāte, lai iegūtu tīkla pakalpojumus no pakalpojumu sniedzējiem, kuru spēja sniegt šos pakalpojumus būšot ierobežota, Komisija nav identificējusi nekādu deficītu tīkla pakalpojumu sniegšanā. Katrā ziņā apstrīdētā lēmuma 234. un 235. punktā tā ir konstatējusi, ka E.ON un innogy jau bija lielāka nozīmība, nekā lielākajai daļai citu SSO pirms koncentrācijas.

399    Otrkārt, Komisija ir secinājusi, ka lietotāju piekļuves koncentrācijas dalībnieču tīkla pakalpojumiem ierobežošana ir ļoti maz ticama tādēļ, ka lielākā daļa tīkla pakalpojumu galvenokārt tiek sniegti un pirkti vietējā līmenī, jo, tā kā koncentrācija ir ģeogrāfiski papildinoša, ir maz ticams, ka tā izraisīs pirkumu apjoma vietējā līmenī nozīmīgu pieaugumu. Komisija ir arī norādījusi, ka pakalpojumi SSO ir tikai viena daļa no pieprasījuma, kas pieejams augšupējiem piegādātājiem.

400    Tādēļ no tā ir jāsecina, ka Komisija ir ņēmusi vērā šī pakalpojumu veida vietējo raksturu. Ņemot vērā to, cik detalizēts ir Komisijas vērtējums vispār un visu bažu par pakalpojumiem, kuri saistīti ar tīklu, vērtējums, nevar pārmest Komisijai, ka tā nav veikusi pietiekamu izmeklēšanu. Faktiski prasītāja drīzāk pārmet Komisijai, ka tā nav izdarījusi citus secinājumus no tās rīcībā esošās informācijas un pierādījumiem.

401    Tādējādi prasītājas ieskatā Komisijai esot bijis jāsecina, pirmkārt, ka E.ON iegūs izdevīgākas cenas un nosacījumus, otrkārt, ka elektroenerģijas vairumtirgotāji pielāgosies E.ON vajadzībām, treškārt, ka pakalpojumu sniedzēji izrādīs prioritāru attieksmi pret E.ON, un, ceturtkārt, ka konkurenti nebūšot spējīgi atkārtoti sniegt prasītos atbalsta pakalpojumus. Taču visas šīs prasītājas bažas ir tikai pieņēmumi. Prasītāja nesniedz nevienu nopietnu norādi par šādu scenāriju ticamību, nedz par veidu, kādā šie scenāriji varētu izraisīt būtisku šķērsli efektīvai konkurencei.

402    Šādos apstākļos prasītājas arguments par pretkonkurences priekšrocībām, ko E.ON iegūšot attiecībā uz ar tīklu saistītajiem pakalpojumiem, ir jānoraida.

403    Trešām kārtām, prasītāja apgalvo, ka Komisija nav pietiekami izpētījusi un ir nepareizi novērtējusi tiesību, lai izmantotu pārvades līnijas tīklu būvniecībai un ekspluatācijai, koncesijas.

404    Šajā ziņā Komisija apstrīdētā lēmuma 224.–236. punktā ir vērtējusi noteiktu skaitu hipotētisku scenāriju, kuros koncentrācija varētu radīt kaitējumu gāzes un elektroenerģijas patērētājiem, tostarp konkurences samazināšanos koncesiju iepirkumos. Nav strīda par to, ka Vācijā pašvaldības organizē sadales tīklu ekspluatāciju, piešķirot koncesijas SSO uz vidēji 15–20 gadiem, izmantojot iepirkuma procedūru, lai ierīkotu un ekspluatētu gāzes un elektroenerģijas sadales tīklus to teritorijā (apstrīdētā lēmuma 224. un 225. punkts).

405    Prasītāja izvirza vairākus argumentus par koncentrācijas pretkonkurences sekām uz minētajām koncesijām.

406    Pirmkārt, prasītāja rosina uzskatīt, ka Komisijai esot bijis jāparedz 20 gadu ilgs analīzes periods pirms koncentrācijas, lai varētu pareizi novērtēt koncentrācijas ietekmi koncesiju jomā.

407    Šajā ziņā ir jānorāda, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 224. punktā atzīst, ka koncesijas līgumu vidējais ilgums ir no 15 līdz 20 gadiem. Tomēr Komisija ir uzskatījusi, ka piecu gadu periodā pirms koncentrācijas piešķirtu koncesiju pārbaude ir pietiekama tās vērtējumam. Šāda perioda izvēle ir ļāvusi Komisijai aplūkot vairāk nekā 1000 koncesiju piešķiršanas procedūru. Tāpat ir jānorāda, ka ar laiku dati zaudē savu vērtību attiecībā uz pastāvošiem tirgus nosacījumiem un tirgus nosacījumiem nākotnē. Tādējādi, sašaurinot savu analīzi līdz aptuveni piecu gadu periodam pirms koncentrācijas, Komisija ir pietiekami vērtējusi konkurenci attiecībā uz koncesijām un nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

408    Otrkārt, prasītāja piemin iespēju, ka E.ON iesniedz labākus piedāvājumus tiesību koncesijai, pateicoties tās finansiālajai varai, tās pieredzei un iespējamam sinerģijas efektam.

409    Šajā ziņā Komisija apstrīdētā lēmuma 231. punktā ir konstatējusi, ka koncentrācijas dalībnieces ir galvenokārt zaudējušas iepirkumu procedūrās par labu pašvaldību uzņēmumiem. Vismaz 90 % no elektroenerģijas koncesijām, ko E.ON ir zaudējusi, ir tikušas piešķirtas valsts vai pašvaldību sabiedrībām vai sabiedrībām ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, un vismaz 80 % no šādām koncesijām, ko ir zaudējusi innogy, ir tikušas piešķirtas pašvaldību uzņēmumiem. Komisija ir norādījusi, ka situācija attiecībā uz gāzi ir līdzīga.

410    Turklāt attiecībā uz palielinātu apjomradītu ietaupījumu iespējamajām priekšrocībām Komisija ir konstatējusi apstrīdētā lēmuma 235. punktā, ka koncentrācijas dalībnieces pirms koncentrācijas bija daudz lielākas, nekā vairums konkurentu uzņēmumu, tostarp pašvaldību uzņēmumi. Šajā ziņā koncentrācijas dalībniecēm bija izdevies uzvarēt iepirkumu procedūrās, kad tās jau bija vēsturiskais operators, taču, lai iegūtu jaunas koncesijas, to panākumi bija ierobežoti.

411    Šādos apstākļos, ņemot vērā to, ka Komisijas rīcībā nebija nekādas informācijas, kas norādītu, ka pašvaldību uzņēmumi zaudē jaunas koncesijas par labu liela izmēra tirgus dalībniekiem, bija pamatoti secināt, ka nav pietiekamas informācijas, kas norāda, ka iespējami apjomradīti ietaupījumi vai ka iepriekšēja pieredze, kas saistīta ar dalību šādos iepirkumos, piešķirs E.ON pretkonkurences priekšrocību pēc koncentrācijas.

412    Šajā ziņā prasītāja izvirza hipotētiskus scenārijus, nesniedzot pierādījumus, kuri pastāv apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī. Proti, prasītāja balstās uz BET pētījumu, lai pamatotu savus argumentus. Taču šai aptaujai ir ierobežota nozīme un pierādījuma vērtība, lai novērtētu konkurences situāciju apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī šī sprieduma 205. punktā norādīto iemeslu dēļ. Turklāt prasītāja atsaucas uz minētā pētījuma 48. un nākamajām lappusēm un prasības pieteikumā skaidri norāda uz 39., 42. un 44.–47.b jautājumu. Atbildot uz 39. jautājumu, 80 % no 87 respondentiem ir norādījuši, ka koncentrācijas dalībniecēm varētu būt sinerģija. Tomēr nekas nenorāda, ka uzņēmumi, kuri ir piedalījušies BET pētījumā, uzskatīja, ka šī sinerģija izraisa būtisku šķērsli efektīvai konkurencei. Attiecībā uz 42. jautājumu tas savā formulējumā satur pamatideju, ka sinerģija izraisītu augstākas efektivitātes prasības. Tomēr pētījumā tas nav pierādīts. Uz šā pamata 71 % respondentu saprot, ka viņi nebūtu spējīgi izpildīt šīs prasības. Tomēr tas, vai šīs prasības tiks izpildītas, no pētījuma skaidri neizriet. Pietiek norādīt, ka kopumā vairāk kā divas trešdaļas respondentu, atbildot uz 43. jautājumu, apstiprina, ka E.ON vai innogy nav apstrīdējušas šiem respondentiem piešķirtās koncesijas. Tas apstiprina Komisijas secinājumus, ka konkurence starp koncentrācijas dalībniecēm koncesiju jomā ir ļoti ierobežota.

413    Tādējādi prasītāja nav sniegusi nevienu atbilstošu pietiekamu norādi, kas var pierādīt Komisijas pieļautu acīmredzamu kļūdu vērtējumā un kas ļauj apgalvot, ka pēc koncentrācijas E.ON spēšot sniegt labākus piedāvājumus koncesijām, un vēl jo mazāk to, ka, ja tas tā būs, tas varētu būt pretrunā konkurencei. Gluži pretēji, ja koncentrācija ļautu E.ON sniegt labākus piedāvājumus, tas pat varētu nākt par labu konkurencei. Teorētiski kaitīgas sekas konkurencei varētu iestāties tikai tad, ja ilgākā termiņā koncentrācijas dalībnieces spētu monopolizēt tirgu, jo neviens konkurents nav spējīgs pieskaņoties koncentrācijas dalībnieču izmaksu struktūrai, kā Komisija ir pamatoti atgādinājusi apstrīdētā lēmuma 234. punktā.

414    Treškārt, prasītāja uzskata, ka koncentrācijas dalībnieces bija tuvas konkurentes tādēļ, ka laikā no 2010. līdz 2015. gadam tās esot konkurējušas viena ar otru vairāk kā 100 koncesiju piešķiršanā. Šajā ziņā pietiek ar konstatāciju, ka Komisija, vērtējot vairāk kā 1000 koncesiju procedūras, kuras ir notikušas laikā no 2013. līdz 2017. gadam, ir konstatējusi apstrīdētā lēmuma 228. un 229. punktā, ka koncentrācijas dalībnieces nebija ciešas konkurentes tādēļ, ka tās bija piedalījušās vienos un tajos pašos iepirkumos mazāk kā 5 % gadījumu. No apstrīdētā lēmuma 244. zemsvītras piezīmes arī izriet, ka Komisija ir vērtējusi, vai koncentrācijas dalībnieces bija piedalījušās šādās procedūrās ar tādu uzņēmumu starpniecību, kuros tām bija mazākuma līdzdalība. Tādējādi Komisija ir pietiekami pierādījusi, ka dažādajās koncesijas procedūrās starp koncentrācijas dalībniecēm nav nozīmīgas pārklāšanās.

415    Ceturtkārt, runājot par E.ON klātbūtni visā valsts teritorijā Vācijā, kas varētu sniegt priekšrocību E.ON, lai izplestos kaimiņu reģionos tiem reģioniem, kuros tā jau darbojas, Komisija apstrīdētā lēmuma 230. punktā ir konstatējusi, ka iepirkumi, kuros koncentrācijas dalībnieces piedalījās laikā no 2013. līdz 2017. gadam, nebija koncentrēti konkrētā reģionā un ne vienmēr attiecās uz teritorijām tuvu E.ON un innogy SSO teritoriju robežai. Apstrīdētā lēmuma 231. punktā, kurš minēts šīs sprieduma 409. punktā, Komisija ir arī konstatējusi pašvaldības uzņēmumu īstenoto lielo konkurences spiedienu. No iepriekš minētā izriet, ka Komisija ir pietiekami vērtējusi koncentrācijas dalībnieču konkurences tuvumu un pašvaldības uzņēmumu īstenoto konkurences spiedienu.

416    Piektkārt, lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka pastāv remunicipalizācijas tendence. No apstrīdētā lēmuma 232. un 233. punkta izriet, ka koncentrācijas dalībnieces un vairāki pirmās tirgus izpētes aptaujas respondenti ir konstatējuši tīklu remunicipalizācijas tendenci. Tomēr prasītāja identificē šīs tendences vājināšanās risku tuvā nākotnē iespējamu E.ON īstenotu mērķtiecīgu atturošu stratēģiju dēļ. Šajā ziņā Komisija apstrīdētā lēmuma 236. punktā ir vērtējusi iespējamās tiesvedības taktikas, kuru mērķis ir apzināti aizkavēt to koncesiju nodošanu, ko koncentrācijas dalībnieces ir zaudējušas (“sham litigation” [“fiktīva tiesvedība”]).

417    Attiecībā uz šo punktu ir jāatgādina, ka Vispārējai tiesai jau ir bijusi izdevība norādīt, ka prasības celšana dažreiz var būt dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Lai tā būtu, ir jābūt izpildītiem diviem kumulatīviem nosacījumiem. Vispirms – vajag, lai prasības celšanu nevar pamatoti uzskatīt par tādu, kuras mērķis ir izmantot attiecīgā uzņēmuma tiesības, un lai līdz ar to tai nav mērķis vienīgi kaitēt otram lietas dalībniekam. Turpinājumā – prasības celšanai ir jābūt paredzētai tāda plāna ietvaros, kura mērķis ir likvidēt konkurenci (skat. spriedumu, 2012. gada 13. septembris, Protégé International/Komisija, T‑119/09, nav publicēts, EU:T:2012:421, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

418    Šajā lietā Komisija apstrīdētā lēmuma 236. punktā ir pamatoti secinājusi, ka šo taktiku nevar attiecināt uz koncentrāciju tādā nozīmē, ka koncentrācija nevar vairot koncentrācijas dalībnieču mudinājumu turpināt piemērot šāda veida stratēģijas. Šajā ziņā ir jānorāda, ka, pat pieņemot, ka šīs taktikas pastāvēšana tiktu pierādīta, prasītāja nepaskaidro, kā mudinājums koncentrācijas dalībniecēm pieņemt šādu taktiku pieaugtu pēc koncentrācijas, un tādējādi tā nav pierādījusi Komisijas pieļautu acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

419    Sestkārt, prasītāja apstrīd pašvaldību rīcības brīvību tiesību koncesijā. Proti, E.ON administratīvajā procedūrā ir norādījusi, ka pašvaldībām ir liela rīcības brīvība, lai atlasītu, izsvērtu un izstrādātu piešķiršanas kritērijus, it īpaši attiecībā uz pašvaldību interešu ņemšanu vērā (apstrīdētā lēmuma 226. punkts). Šajā ziņā nav strīda par to, ka pašvaldība nosaka piešķiršanas kritērijus. Taču prasītāja apstrīd faktu, ka pašvaldībai ir brīvība, lai atlasītu, izsvērtu un izstrādātu šos kritērijus. Tomēr, ja, kā to apgalvo prasītāja, būtu taisnība, ka pašvaldībām nav nekādas rīcības brīvības atlases jomā un ka koncentrācijas dalībnieces ir efektīvākas un gūst priekšrocību no to finansiālās varas, no apjomradītiem ietaupījumiem un no to pieredzes koncesiju jomā, koncentrācijas dalībniecēm jau būtu bijis jāiegūst liels skaits koncesiju, kaitējot mazākiem konkurentiem, kas tā nav, kā būtībā norādīts šī sprieduma 411. punktā. Katrā ziņā, ņemot vērā to, ka prasītāja nav sniegusi konkrētu informāciju, un ņemot vērā koncesijas procedūru normālu darbību, nešķiet ticams, ka pašvaldībām nav pietiekamas rīcības brīvības, vēl jo vairāk tāpēc, ka atsevišķi vērā ņemamie kritēriji ir subjektīvi. Tādējādi ar neseniem, 2017. gadā izdarītiem statūtu noteikumu, kuri attiecas uz koncesiju iepirkuma procedūrām, grozījumiem tika ieviesta “pašvaldības interešu ņemšana vērā” kā leģitīms kritērijs koncesiju iepirkumos, kā Komisija to konstatē apstrīdētā lēmuma 232. punktā.

420    Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir novērtējusi visas prasītājas bažas un nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar koncesijām.

421    Ceturtām kārtām, runājot par iespēju iesniegt SSO apvienību piedāvājumus, prasītāja nepamato savus apgalvojumus un nesniedz norādes, kas ļautu secināt, ka pēc koncentrācijas E.ON būs palielinātas iespējas iesniegt apvienību piedāvājumus. Tie ir tikai pieņēmumi hipotētiskos scenārijos. It īpaši prasītāja nepaskaidro, kādēļ koncentrācijas dalībniecēm jau neesot šādu spēju, kaut gan tās ir tīkla operatori, kas piedalās visā vērtības ķēdē, nedz kādēļ konkurenti nebūtu spējīgi iesniegt arī šādus piedāvājumus un, attiecīgā gadījumā, kādas pretkonkurences sekas varētu būt sagaidāmas.

422    Šajā ziņā attiecībā uz apvienību piedāvājumiem Komisija iebildumu rakstā norāda, ka tīkla ekspluatācija faktiski ir neatkarīga no citām energoapgādes uzņēmumu darbības jomām tiesību aktos noteikto prasību dēļ. Katrā ziņā E.ON jau pirms koncentrācijas bija finansiālā vara, un tā jau būtu varējusi iesniegt apvienību piedāvājumus tādējādi, ka šādu rīcību nevar uzskatīt par raksturīgu koncentrācijai.

423    Piektām kārtām, prasītāja apgalvo, nekādā veidā nepamatojot savu apgalvojumu, ka Komisija neesot ņēmusi vērā mijiedarbību, kas izriet, no aizstāšanas sekām, ķēdes reakcijām un domino efektiem ģeogrāfiski ierobežotos kaimiņu tirgos. Tomēr prasītāja nepaskaidro, kā šie faktori ir atbilstoši, nedz kā no tiem var secināt būtisku šķērsli efektīvai konkurencei.

424    Ņemot vērā visu iepriekš minēto, otrais iebildums par ietekmes uz elektroenerģijas un gāzes izplatīšanas tirgiem kļūdainu vērtējumu ir jānoraida.

c)      Par trešo iebildumu, ar kuru apgalvots ietekmes uz uzskaites pakalpojumu un e‑mobilitātes tirgiem kļūdains vērtējums

425    Prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija nav pietiekami un pareizi vērtējusi koncentrācijas ietekmi uz uzskaites pakalpojumu un e‑mobilitātes tirgiem.

426    Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

1)      Par uzskaites pakalpojumu tirgiem

427    Attiecībā uz koncentrācijas ietekmi uz uzskaites pakalpojumu tirgu ir jāatzīmē, ka apstrīdētā lēmuma 355. punktā Komisija ir konstatējusi, ka elektroenerģijas un gāzes kUPO uzskaites pakalpojumu tirgus un potenciālie apakštirgi atkarībā no mērītā produkta ir arī monopoli tīkla teritorijas līmenī, jo tīkla operators ir vienīgais pilnvarotais uzskaites punkta operators. Turklāt Komisija apstrīdētā lēmuma 356. punktā ir norādījusi, ka elektroenerģijas un gāzes kUPO uzskaites pakalpojumu tirgus ir jauns tirgus Vācijā un ka koncentrācijas dalībnieču summētā tirgus daļa Vācijā ir mazāka par 5 %, pat sadalot apakštirgus vairāk. Komisija no tā ir secinājusi, ka šos tirgus koncentrācija neietekmē.

428    Prasītāja izvirza vairākus argumentus par koncentrācijas pretkonkurences sekām uzskaites pakalpojumu tirgos.

429    Pirmkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu par aizstāšanas sekām, ķēdes reakcijām un domino efektiem, ko E.ON kā pUPO statuss varētu izraisīt pašvaldībās, kurās tai ir koncesija elektroenerģijas un gāzes sadales tīkla ekspluatācijai, tas ir jānoraida to pašu iemeslu dēļ, kuri izklāstīti šī sprieduma 423. punktā.

430    Katrā ziņā apstrīdētā lēmuma 406.–409. punktā Komisija ir norādījusi, ka koncentrācija neradīšot būtisku šķērsli efektīvai konkurencei tādas nekoordinētas ietekmes dēļ, kas izriet no vertikālas saiknes starp gāzes un elektroenerģijas sadales tīklu, ko ekspluatē SSO, augšupējiem tirgiem un kUPO uzskaites pakalpojumu lejupējiem tirgiem Vācijā. Proti, tā ir norādījusi, ka koncentrācija nemaina E.ON spēju izspiest konkurentus kUPO, jo SSO ir vietēji monopoli pirms un pēc koncentrācijas. Tā arī ir uzskatījusi, ka stimuls izstumšanai ir vājš un tas būtiski nepieaug koncentrācijas dēļ, jo, pirmkārt, koncentrācijas dalībnieču summētā tirgus daļa Vācijā jaunajā elektroenerģijas un gāzes kUPO uzskaites pakalpojumu tirgū ir mazāka par 5 %, otrkārt, tirgus ir savos pirmsākumos, un attīstība kopumā vēl ir ļoti maza, treškārt, tirgū ir jaunienācēji arī no citām nozarēm, un, ceturtkārt, tiesiskais regulējums uzliek SSO pienākumu garantēt pieslēgumu tīklam un tīkla izmantošanu bez diskriminācijas. No tā izriet, ka, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Komisija ir novērtējusi vertikālo ietekmi starp šiem abiem tirgiem.

431    Otrkārt, prasītāja norāda, ka pēc koncentrācijas E.ON kļūst par lielāko konkurentu ar 41 % mērījumu veikšanas vietām pUPO statusā un tās tirgus daļa ir vismaz 44,14 %, ņemot vērā tīkla garumu, vai vairāk par 50 %, ņemot vērā apkalpoto pilsētu skaitu.

432    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz uzskaites pakalpojumu tirgus definīciju, kā tas ir konstatēts šī sprieduma 337. punktā. Tādēļ koncentrācijas dalībnieču kā pUPO tirgus daļām nav nozīmes, vērtējot elektroenerģijas un gāzes kUPO uzskaites pakalpojumu tirgu.

433    Katrā ziņā ir jākonstatē, ka prasītāja vienīgi izmanto pati savus datus, nepaskaidrojot iemeslus, kuru dēļ Komisijas izmantoti dati neesot pareizi.

434    Taču nepietiek ar to, ka prasītāja izmanto datus, kas atšķiras no tiem, kurus Komisija izmantojusi apstrīdētajā lēmumā, lai pierādītu Komisijas pieļauto acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nesniedzot konkrētus elementus, kuri var pierādīt, ka datu ņemšana vērā apstrīdētajā lēmumā ir Komisijas pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 7. jūnijs, Spar Österreichische Warenhandels/Komisija, T‑405/08, nav publicēts, EU:T:2013:306, 156. punkts).

435    No iepriekš minētā izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka dati, ko izmantojusi Komisija un kam ir nozīme tirgus daļu aprēķinā, ir nepareizi. Līdz ar to prasītāja nav pierādījusi, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka ar pUPO un kUPO saistītos tirgus koncentrācija neietekmē.

436    Treškārt, attiecībā uz prasīto veiktspējas kapacitāti, lai izpildītu prasības cilvēkresursu un tehnisko resursu jomā uzskaites pakalpojumos, un attiecībā uz E.ON klātbūtni visā valsts teritorijā, Vispārējā tiesa konstatē, ka Komisija ir veikusi vairākus vērtējumus par privātā zīmola pakalpojumu sniedzēju klātbūtni, kuri esot gatavi nodrošināt mērījumu staciju pārvaldību.

437    Attiecībā uz iespējamo tirgus definīciju Komisija ir secinājusi apstrīdētā lēmuma 358. punktā, ka koncentrācija neizraisa ietekmētu tirgu attiecībā uz privātā zīmola pakalpojumiem vai potenciālajiem apakštirgiem. Šajā ziņā no apstrīdētā lēmuma 180. zemsvītras piezīmes izriet, ka Komisija ir uzskatījusi, ka privātā zīmola pakalpojumiem, vismaz apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī un tuvākajā nākotnē, var būt nozīme attiecībā uz tirgiem, kuros ir pienākums sniegt noteiktus pakalpojumus, ko pēc tam var uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem. Tādēļ Komisija nav uzskatījusi privātā zīmola pakalpojumu tirgu gāzes un elektroenerģijas uzskaitē kā kUPO tirgu, jo kUPO tirgus vēl ir savos pirmsākumos, un tikai tādi tirgus dalībnieki, kuriem ir pašiem sava kapacitāte, ir piemēroti, lai iesaistītos šajā darbībā. Apstrīdētā lēmuma 178. punktā un 186. zemsvītras piezīmē Komisija ir norādījusi, ka tā uzskata, ka privātā zīmola pakalpojumiem, kas sniegti pUPO un kUPO, var būt piemērojamība valsts mērogā, ņemot vērā, ka lielākā daļa, ja ne pat visi pUPO un kUPO joprojām ir vietēji monopoli un ka, lai iegūtu noteikta izmēra lietotāju bāzi, ir nepieciešams plašāks ģeogrāfiskais segums. Turklāt Komisija apstrīdētā lēmuma 359. punktā ir konstatējusi, ka koncentrācijas dalībnieču summētā tirgus daļa nepārsniedz 5 % privātā zīmola pakalpojumu elektroenerģijas un gāzes uzskaitei potenciālā apakštirgū.

438    Apstrīdētā lēmuma 414.–417. punktā Komisija ir arī vērtējusi vertikālo ietekmi starp lejupējo pUPO tirgu un augšupējiem privātā zīmola pakalpojumiem. No vienas puses, tā ir secinājusi, ka koncentrācija neradīšot būtisku šķērsli efektīvai konkurencei tādas nekoordinētas ietekmes dēļ, kas izriet no vertikālām saiknēm starp šiem tirgiem tādēļ, ka, lejupēji, pUPO ir vietēji monopoli un ka tādēļ nav konkurences, un ka koncentrācijas dalībnieču tirgus daļa privātā zīmola pakalpojumos ir mazāka par 5 %. No otras puses, augšupēji, koncentrācija nemaina ne spēju izspiest privātā zīmola pakalpojumu sniedzējus, jo pUPO jau ir vietēji monopoli, nedz mudinājumus ierobežot piekļuvi tirgum, kas būtiski nepieaug, ņemot vērā koncentrācijas dalībnieču ļoti ierobežoto stāvokli augšupējā privātā zīmola pakalpojumu tirgū un minimālo pieaugumu, ko izraisa koncentrācija.

439    Tāpat Komisija apstrīdētā lēmuma 178. un 407. punktā ir konstatējusi, ka pastāv ienākšana tirgū un ka nepastāv šķēršļi ienākšanai tirgū. Tādējādi neviens uzskatāms šķērslis neierobežojot šo pakalpojumu piedāvāšanu noteiktam reģionam, ņemot vērā, ka lielākā daļa pUPO un kUPO arī sniedz šādus privātā zīmola pakalpojumus un ka tādi jaunienācēji kā Telefónica vai Deutsche Telekom, kas nebija šīs nozares dalībnieki, ienāk valsts tirgū.

440    Šajā ziņā prasītāja nesniedz nevienu pierādījumu, lai apšaubītu Komisijas secinājumu par privātā zīmola pakalpojumu sniedzējiem, kuri Komisijas ieskatā esot pieejami, lai apmierinātu to pUPO un kUPO vajadzības, kuriem nav kapacitātes, kas nepieciešama skaitītāju pienācīgai darbībai.

441    Runājot par faktu, ka to statusa vai Vācijas pašvaldību tiesību dēļ atsevišķi potenciālie pašvaldību konkurenti var darboties tikai vietējā līmenī, Komisija pamatoti ir uzskatījusi, ka tam tomēr esot tikai sekundāra nozīme attiecībā uz konkurenci, ņemot vērā, ka šādi absolūti aizliegumi attiecas tikai uz dažiem retiem uzņēmumiem.

442    Ceturtkārt, attiecībā uz apgalvotajiem ieguvumiem, kas pUPO statusā gūti no apjomradītiem ietaupījumiem un no pirktspējas, Komisija ir konstatējusi apstrīdētā lēmuma 362. un 363. punktā, ka dažas hipotēzes, it īpaši attiecībā uz izmaksām un apjomradītiem ietaupījumiem E.ON un innogy, un citiem dalībniekiem, nav bijušas pamatotas. Lai pamatotu šo kaitējuma teoriju, prasītāja atsaucas uz LBD pētījumu un uz BET pētījumu.

443    LBD pētījuma 7. grafiks 17. lappusē, uz kuru atsaucas prasītāja, attēlo innogy zīmolu tarifu noteikšanu LSW Energie GmbH & Co. KG pamatteritorijā, bet prasītāja nepaskaidro, kā šis grafiks var pamatot to, ka pastāv ieguvumi, kas gūti no apjomradītiem ietaupījumiem un no pirktspējas pēc koncentrācijas.

444    Balstoties uz BET pētījumu, prasītāja norāda, ka aptaujas respondenti sagaida, ka tirgus tiek slēgts jauniem dalībniekiem. Taču šai aptaujai ir ierobežota nozīme un pierādījuma vērtība, lai novērtētu konkurences situāciju apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī šī sprieduma 205. punktā norādīto iemeslu dēļ. Turklāt atbildes uz 62., 63., 65. un 71. jautājumu nevar atspēkot šī sprieduma 439. punktā sīki izklāstītās Komisijas veiktās konstatācijas attiecībā uz šķēršļu ienākšanai tirgū neesamību un jaunu konkurentu ienākšanu tirgū.

445    Katrā ziņā prasītāja nepaskaidro, kā LBD pētījums un BET pētījums varētu likt apšaubīt Komisijas secinājumus par uzskaites pakalpojumu tirgu neietekmēšanu un jo īpaši par to apgalvojumu neticamību, kuri saistīti ar apjomradītiem ietaupījumiem. Proti, Komisija apstrīdētā lēmuma 363. punktā ir apstrīdējusi apgalvojumu par to, ka tikai daži lielie tirgus dalībnieki esot spējīgi sniegt viedo skaitītāju ekspluatācijas pakalpojumus rentablā veidā. Komisija šajā ziņā ir konstatējusi, ka šāda iespēja ir maz ticama, jo vispirms – vārteju aprīkojumu viedajiem skaitītājiem un nepieciešamo infrastruktūru piegādā vairāki neatkarīgi piegādātāji, turpinājumā – komerciālā ekspluatācija ir iespējama, sākot ar no 100 000 līdz 300 000 viedo skaitītāju, kas ir niecīga daļa no kopējā skaitītāju skaita, turklāt piegādātāji, kuriem ir mazāk skaitītāju, var sadarboties, lai sasniegtu lielākus mērogus, un visbeidzot – lielu dalībnieku ienākšana tirgū no nozarēm, kas nav enerģētikas nozare, parāda, ka ienākšana tirgū un, tātad, konkurence ir iespējama.

446    Tādēļ prasītājas argumenti par uzskaites pakalpojumu tirgu ir jānoraida.

2)      Par e‑mobilitātes tirgu

447    Attiecībā uz e‑mobilitātes tirgu, pirmām kārtām, prasītāja pārmet Komisijai, ka tā ir kļūdaini novērtējusi konkurences situāciju ārpus automaģistrālēm vietējā līmenī.

448    Šajā ziņā, vispirms Vispārējā tiesa norāda, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 381. punktā ir konstatējusi, ka koncentrācijas dalībnieču summētā tirgus daļa elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu Vācijā ārpus automaģistrālēm izteiksmē ir mazāka par 20 %, pat pieņemot, ka parasto uzlādes kolonnu tirgus un ātro uzlādes kolonnu tirgus ir nošķirti tirgi. Turpinājumā Komisija apstrīdētā lēmuma 384. punktā ir konstatējusi, ka koncentrācijas dalībnieces ekspluatē ļoti maz publisko ļoti ātro uzlādes staciju ārpus automaģistrālēm un ka daudziem nozīmīgiem konkurentiem, piemēram, Allego, EnBW vai Ionity attiecībā uz ļoti ātrās uzlādes kolonnām ir paplašināšanās plāni, kuru mērogs ir līdzīgs vai pārsniedz minēto dalībnieču plānu mērogu. Turklāt apstrīdētā lēmuma 385. punktā Komisija ir konstatējusi, ka valsts mērogā pastāv vairāki esošie un topošie konkurenti, piemēram, Deutsche Telekom vai Volkswagen, un ka šis pēdējais minētais ir arī paziņojis savu nodomu ienākt e‑mobilitātes tirgū un plāno uzbūvēt publiskas uzlādes kolonnas elektrotransportlīdzekļiem pie saviem 4000 automobiļu izplatītājiem un partneru degvielas uzpildes stacijās Eiropā. Visbeidzot apstrīdētā lēmuma 386. punktā Komisija ir konstatējusi, ka pat 16 vietējās teritorijās ārpus automaģistrālēm, ko tā identificējusi un kurās koncentrācijas dalībnieču summētā tirgus daļa ir lielāka par 25 % vai Herfindahl‑Hirschmann indeksa delta ir lielāka par 150, koncentrācija nevar radīt būtisku šķērsli konkurencei, jo, pirmkārt, ir klātesoši citi konkurenti, tostarp e‑mobilitātē specializējušies dalībnieki un pašvaldību uzņēmumi, otrkārt, dažos no šiem reģioniem konkurenti ir paziņojuši par paplašināšanās plāniem, treškārt, ar koncentrāciju saistītais kapacitātes pieaugums bieži ir mazāks par 10 % tirgus daļu un, ceturtkārt, dažas no teritorijām, kas atrodas lielu pilsētu vai citu pašvaldību tiešā tuvumā šī iemesla dēļ ir pakļautas konkurences spiedienam.

449    No tā izriet, ka Komisija ir saskanīgi un pilnīgi novērtējusi konkurences elementus, tostarp ārpus automaģistrālēm, no vismazākā iespējamā tirgus viedokļa, it īpaši ņemot vērā koncentrācijas dalībnieču tirgus daļas, to konkurences tuvumu, tirgus struktūru un šķēršļus ienākšanai tirgū.

450    Otrām kārtām, prasītāja izvirza vairākus argumentus par koncentrācijas pretkonkurences ietekmi uz e‑mobilitātes tirgu. Tādējādi, balstoties uz BET pētījumu, prasītāja būtībā norāda, pirmkārt, ka mazie piegādātāji nevarēs attīstīt uzlādes tīklu valsts mērogā, otrkārt, ka E.ON apjomradītajiem ietaupījumiem, kas īstenoti, pateicoties koncentrācijai, būs izstumšanas ietekme, un, treškārt, ka innogy izzušana likvidē lielāko daļu konkurences.

451    Šajā ziņā Komisija ir secinājusi, ka koncentrācija neradīšot būtisku šķērsli efektīvai konkurencei nokoordinētas horizontālās ietekmes dēļ, kura izriet no koncentrācijas dalībnieču darbību pārklāšanās uzlādes kolonnu ierīkošanas un ekspluatācijas ārpus automaģistrālēm tirgos Vācijā it īpaši šī sprieduma 448. punktā sīki izklāstīto iemeslu dēļ.

452    Runājot par prasītājas konstatācijām, kas balstās uz BET pētījumu, papildus šī pētījuma nozīmes un pierādījuma vērtības ierobežotajam raksturam (skat. šī sprieduma 205. punktu) ir jāpiebilst, ka šis pētījums pietiekami neatspoguļo konkurences stāvokli e‑mobilitātes tirgū, jo tā dalībnieki ir tikai energoapgādes uzņēmumi un SSO, kaut gan šajā nozarē darbojas uzņēmumi no citām nozarēm, piemēram, Deutsche Telekom, Volkswagen, Ionity, Shell vai BP, kā arī e‑mobilitātē specializējušies uzņēmumi, piemēram, Fastned, eLoaded, ChargePoint vai Allego.

453    Prasītāja arī norāda, ka saskaņā ar prezentācijas, kas atspoguļo LBD Beratungsgesellschaft situāciju tirgū 2019. gada 9. janvārī, 19. lappusi, E.ON tirgus daļa pēc koncentrācijas sasniedz tagad 33 %. No šīs prezentācijas izriet, ka E.ON un innogy kopējā tirgus daļa drīzāk esot 21,2 %. Taču prasītāja nepaskaidro, kā radusies šī 12 % starpība. Turklāt šajā prasītājas prezentācijā ir norādīta vairāku konkurentu ar būtiskām tirgus daļām klātbūtne, piemēram [konfidenciāli]. Šīs procentuālās daļas ietilpst aplēšu robežās un atbilst Komisijas secinājumiem, kura uzskata, ka E.ON tirgus daļas pēc koncentrācijas nepārsniegs 20 % un ka tirgū ir vairāki konkurenti.

454    Katrā ziņā prasītāja vienīgi izmanto pati savus datus, nepaskaidrojot iemeslus, kuru dēļ Komisijas izmantotie dati neesot pareizi. Kā atgādināts šī sprieduma 434. punktā, nepietiek ar to, ka prasītāja izmanto datus, kas atšķiras no tiem, kurus Komisija izmanto apstrīdētajā lēmumā, lai pierādītu Komisijas pieļauto acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nesniedzot konkrētus elementus, kuri var pierādīt, ka datu ņemšanā vērā apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. No iepriekš minētā izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Komisijas izmantotie dati ir nepareizi.

455    Prasītāja norāda, ka Monopolkommission (Monopolu komisija, Vācija) sava 2019. gada septītā nozares ziņojuma par elektroenerģiju ietvaros ir norādījusi uz reģionālām koncentrācijām, kas izraisa bažas, un uz konkurences neesamību vietējā līmenī. Ir jāatzīmē, ka, tā kā minētais ziņojums ir sagatavots pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, tas nevarēja būt Komisijas rīcībā tādējādi, ka tam nav nozīmes, lai vērtētu apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, saskaņā ar šī sprieduma 194. punktā minēto judikatūru. Katrā ziņā, šajā ziņojumā sniegtais kopskats uz tirgu nekādā veidā neliek apšaubīt vietējo faktoru vērtējumu, kas sīki izklāstīts šī sprieduma 448. punktā. Vispārējā tiesa atzīmē, ka no šī ziņojuma 96. un nākamajām lappusēm izriet, ka e‑mobilitātes tirgus ir jauns tirgus. Konkrētāk no minētā ziņojuma 244. punkta izriet, ka, kā Komisija to ir konstatējusi apstrīdētajā lēmumā, “ir pavisam neiespējami paredzēt e‑mobilitātes turpmāko attīstību”. Katrā ziņā prasītāja neidentificē, kādi īpaši šī pierādījuma elementi varētu pierādīt uz Komisiju attiecināmas acīmredzamas kļūdas esamību.

456    Tādējādi prasītāja nav pierādījusi, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz e‑mobilitātes tirgu.

457    No visa iepriekš minētā izriet, ka trešais iebildums par ietekmes uz uzskaites pakalpojumu tirgu un e‑mobilitātes tirgus kļūdainu vērtējumu ir jānoraida.

d)      Par ceturto iebildumu, ar kuru apgalvots uz lietotāju datiem balstītu lietotājiem piedāvātu risinājumu ietekmes kļūdains vērtējums

458    Prasītāja norāda, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 428.–432. punktā ir aplūkojusi lietotājiem piedāvātos uz datiem balstītus risinājumus elektroenerģijas jomā pavisam īsi, it īpaši attiecībā uz lielajiem datiem, kā arī inovatīviem produktu komplektiem.

459    Pirmām kārtām, runājot par lielajiem datiem, piekļuves plašam datu klāstam uzlabošana, it īpaši saistībā ar viedo skaitītāju skaita palielināšanos un saistībā ar tirgus izveidi kUPO esot būtisks konkurētspējas faktors, jo šie dati ļaujot vieglāk noskaidrot patērētāju vajadzības un labāk pielāgot produktus un pakalpojumus lietotājiem. Šajā ziņā E.ON esot lielākas zināšanas par mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem, par uzlādes infrastruktūru lietotāju izmantošanas un uzlādes paradumiem un par mērījumu staciju konkurences pārvaldību. Prasītājas ieskatā Komisija šos punktus nav pietiekami pārbaudījusi.

460    Otrām kārtām, E.ON esot konkurences priekšrocība attiecībā uz inovatīviem risinājumiem un komplektu piedāvājumiem.

461    Trešām kārtām, prasītāja apgalvo, ka koncentrācijas dalībnieču ievērojamā klātbūtne tirgū pēc koncentrācijas atvieglos kombinēto pārdošanu.

462    Komisija, ko atbalsta E.ON, norāda, ka tā ir pietiekami izvērtējusi uz lietotāju datiem balstītu lietotājiem piedāvātu risinājumu ietekmi, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

463    Ir jākonstatē, ka Komisija ir vērtējusi citas kaitējuma teorijas apstrīdētā lēmuma 7.4. iedaļā. Komisija tostarp ir vērtējusi kaitējuma teorijas, kas saistītas ar piekļuvi klientu datiem, 422.–427. punktā un ar elektroenerģiju saistītu pakalpojumu komplektu piedāvājumus 428.–435. punktā.

464    Pirmām kārtām, attiecībā uz piekļuvi datiem Komisija ir konstatējusi apstrīdētā lēmuma 423. punktā, ka E.ON pēc koncentrācijas nebūšot piekļuves datu veidiem, kas ir daudzveidīgāki par tiem, kuri jau bija pieejami katrai dalībniecei pirms koncentrācijas, bet, ka tai būšot piekļuve lielākam daudzumam viena veida informācijas. No tā Komisija ir secinājusi, ka lielāka daudzuma viena veida informācijas iegūšana ne obligāti ir vērtīgāka un ka apjomradītie ietaupījumi, ko šī informācija varētu radīt, esot reducēti. Tāpat Komisija apstrīdētā lēmuma 424. un 425. punktā ir konstatējusi, ka no pirmās tirgus izpētes aptaujas izriet, ka pastāv liela nenoteiktība attiecībā uz to datu minimālo daudzumu un veidu, kas ir nepieciešami, lai attīstītu jaunus energorisinājumus. Turklāt Komisija ir vērtējusi izstumšanas risku un ir konstatējusi, ka no pirmās tirgus izpētes aptaujas izriet, ka vairāki konkurenti, tostarp pašvaldību uzņēmumi paši vai sadarbībā ar citiem dalībniekiem jau piedāvā vai attīsta dažādus uz datiem orientētus risinājumus. Tāpat pirmā tirgus izpētes aptauja un koncentrācijas dalībnieču iekšējie dokumenti rāda, ka tādi lielie uzņēmumi kā Google, Amazon, Samsung, Bosch, Phillips arī sadarbībā ar mazajiem elektroenerģijas mazumtirgotājiem jau piedāvā vai paredz piedāvāt ar viedmājokli un ar datiem saistītus pakalpojumus vai produktus. Turklāt Komisija apstrīdētā lēmuma 427. punktā ir atzīmējusi, ka datu vākšanas un izmantošanas tiesiskajam regulējumam būtu jāsamazina vertikāli integrētu uzņēmumu ļaunprātīgas vai diskriminējošas rīcības risks.

465    Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Komisija nav pietiekami vērtējusi piekļuvi klientu datiem, bet tā nesniedz nevienu pierādījumu, ka E.ON pēc koncentrācijas varēs rīkoties citādāk nekā pirms koncentrācijas, ņemot vērā tās jau plašo piekļuvi klientu datiem. Prasītāja arī nesniedz pierādījumus attiecībā uz konkrētu kaitējumu, kas izrietot no labāk pielāgotu piedāvājumu sniegšanas lietotājiem. Turklāt labāk pielāgotu piedāvājumu sniegšana pati par sevi varot būt izdevīga patērētājiem, ja tā neizraisa tirgus monopolizāciju, izstumjot konkurentus no tirgus. Tādējādi, tā kā nepastāv pierādījumi par iespējamām izstumšanas sekām, prasītāja nav pierādījusi, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

466    Otrām kārtām, runājot par inovatīviem risinājumiem un komplektu piedāvājumiem, Komisija apstrīdētā lēmuma 432.–435. punktā ir atzīmējusi, ka vairāki konkurenti, tostarp daži mazie konkurenti, jau šobrīd piedāvā vai attīsta komplektu piedāvājumus, jo nozarē produktu apvienošanas koncepts ir izplatīts. Tā ir norādījusi, ka šie konkurenti sniedz šādus piedāvājumus vieni paši vai sadarbībā, ka noteikts skaits daudznacionālo dalībnieku interesējas par komplektu piedāvājumiem un energoplatformām un ka ir iespējams, ka to rīcībā ir kombinētās pārdošanas un finanšu resursu kapacitāte, ko var salīdzināt ar koncentrācijas dalībnieču kapacitāti. Visbeidzot tā ir norādījusi, ka daži no šiem uzņēmumiem ir lieli, finansiāli stabili uzņēmumi, kuri jau darbojas tā sauktajos “Business‑to‑Consumer” (B2C) tirgos, proti, uzņēmumi, kuru mērķgrupa ir atsevišķi konkrēti lietotāji citos tirgos, un ka tiem jau ir liela klientu bāze, kurai tie varētu veikt kombinēto pārdošanu.

467    Šajā ziņā prasītāja nesniedz nevienu norādi par informāciju, kas esot bijusi Komisijas rīcībā pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas un kas ļautu domāt, ka E.ON finansiālajai varai, komplektu pārdošanai vai kombinētajai pārdošanai, vai, vispārīgāk, no koncentrācijas izrietošiem inovatīviem risinājumiem varētu būt pretkonkurences sekas. Prasītāja arī nesniedz pierādījumus, kas var atspēkot to, ka tirgū ir un ienāk tādi konkurenti, kuri ir spējīgi īstenot konkurences spiedienu uz koncentrācijas dalībniecēm, vai to, ka nav pierādījumu tam, ka pastāv šķēršļi ienākšanai tirgū, un tam, lai paplašinātos. Prasītāja neiesniedz nevienu pierādījumu, lai pamatotu apgalvojumu, ka pēc koncentrācijas E.ON portfelis tiks izvērsts līdz šim nepieejamas kapacitātes iegūšanas dēļ. Gluži pretēji, pirms koncentrācijas E.ON un innogy portfeļi viens otru papildināja ģeogrāfiski tādējādi, ka pēc šīs koncentrācijas E.ON kapacitāte būs tāda pati, tikai lielākā skaitā vietu. No tā izriet, ka prasītājas apgalvojumi ir nepamatoti pieņēmumi, kuri neatbilst prasītajam pierādījumu apjomam.

468    Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ceturtais iebildums par lietotājiem piedāvātu risinājumu, kas balstīti uz lietotāju datiem, ietekmes kļūdainu vērtējumu ir jānoraida.

e)      Par piekto iebildumu, ar kuru apgalvota elektroenerģijas tirgu sadalīšana, ko izlēmušas RWE un E.ON

469    Prasītāja būtībā apgalvo, ka elektroenerģijas nozares vērtības ķēdes posmu sadalīšana starp E.ON un RWE satur aizliegtu konkurences ierobežojumu, jo tas ir pretrunā LESD 101. pantam.

470    Komisija, ko atbalsta RWE, norāda, ka tās rīcībā nebija nevienas norādes par LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu.

471    Attiecībā uz apgalvoto elektroenerģijas tirgus sadalīšanu, kas radusies kopējā darījuma rezultātā, prasītāja būtībā apgalvo, ka ar to RWE un E.ON ir pilnībā sadalījušas savā starpā elektroenerģijas tirgu, kas ir konkurences ierobežojums un pārkāpj LESD 101. pantu.

472    Ir jānorāda – kā izriet no Regulas Nr. 139/2004 21. panta 1. punkta, to piemēro tikai koncentrācijām, kuras definētas šīs regulas 3. pantā un kurām nepiemēro Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101. un 102. pantā] (OV 2003, L 1, 1. lpp.). Savukārt pēdējā minētā regula ir piemērojama uzņēmumu darbībām, kuras nav kvalificējamas par koncentrācijām Regulas Nr. 139/2004 nozīmē, bet tomēr var radīt koordināciju uzņēmumu starpā, kas ir pretrunā LESD 101. pantam, un uz kurām šī iemesla dēļ attiecas Komisijas un valstu konkurences uzraudzības iestāžu kontrole (spriedums, 2017. gada 7. septembris, Austria Asphalt, C‑248/16, EU:C:2017:643, 32. un 33. punkts).

473    Tas, ka apstrīdētā lēmuma priekšmets attiecas uz koncentrāciju, netiek apstrīdēts. Ņemot vērā iepriekš minēto, iebildums par LESD 101. panta pārkāpumu nav efektīvs.

f)      Par sesto iebildumu par saistību ietekmes vērtējumu

474    Prasītāja norāda, ka E.ON piedāvātās saistības, kuras Komisija padarījusi par obligātām, Vācijā attiecoties tikai uz apkurei izmantotās elektroenerģijas tirgu un uz elektrotransportlīdzekļu uzlādes kolonnu uz automaģistrālēm tirgu un ka tās nevarot likvidēt konkurences jomā pastāvošās šaubas.

475    Pirmām kārtām, aptuveni 260 000 lietotāju cesija apkurei izmantotās elektroenerģijas tirgū attiecoties uz tirgu, kurš atšķiras no elektroenerģijas mazumtirdzniecības mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem tirgus, kurā koncentrācija radot kaitējumu konkurencei.

476    Otrām kārtām, tam, ka no 11 000 uz automaģistrālēm esošu uzlādes kolonnu, kas piederēja E.ON pirms koncentrācijas, 34 kolonnu ekspluatācija tika pārtraukta, neesot nekādu konkurences aizsardzības iedarbības.

477    Komisija apgalvo, ka šis iebildums ir nepieņemams tādēļ, ka prasītāja neprecizē, kādi esot bijuši nepieciešamie pienākumi. Pakārtoti Komisija norāda, ka papildu pienākumi nebija nepieciešami.

478    Ir jānovērtē Komisijas izvirzītais nepieņemamības pamats, saskaņā ar kuru šis iebildums esot nepieņemams tādēļ, ka prasītāja neprecizē, kādi esot bijuši nepieciešamie pienākumi.

479    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka prasītājai ir jāpierāda, kādēļ apstrīdētajā lēmumā ietvertie vērtējumi ir kļūdaini (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 18. maijs, Wieland‑Werke/Komisija, T‑251/19, nav publicēts, EU:T:2022:296, 438. punkts).

480    Tāpat ir jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. pantu un Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta d) punktu prasības pieteikumā it īpaši ir jānorāda kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Šai norādei ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Vispārējā tiesa lemt par prasību attiecīgā gadījumā bez citas informācijas tās pamatojumam. Tādējādi prasības pieteikumā ir skaidri jānorāda pamati, ar kuriem ir pamatota prasība, un tādēļ abstrakta pamatu nosaukšana vien neatbilst Reglamenta prasībām. Analoģiskas prasības tiek izvirzītas, ja iebildums ir izvirzīts kāda pamata pamatojumam (skat. spriedumu, 2022. gada 18. maijs, Wieland‑Werke/Komisija, T‑251/19, nav publicēts, EU:T:2022:296, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).

481    Šajā lietā prasītāja vienīgi apgalvo, ka saistības neatbilst konkurences problēmām, bet tā nepaskaidro, kādēļ tas tā esot, un nesniedz nevienu pierādījumu tam, ka saistības nav adekvātas, lai tieši un pietiekami atrisinātu problēmas, kuras identificētas koncentrācijas kontroles procedūrā, nepastāvot nepieciešamībai nosūtīt paziņojumu par iebildumiem.

482    Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka prasītāja nav izvirzījusi nevienu argumentu ar mērķi pierādīt, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka E.ON piedāvātās saistības var padarīt koncentrāciju saderīgu ar iekšējo tirgu. Tādējādi tā nav sniegusi Komisijai iespēju adekvāti sagatavot tās aizstāvību un nav ļāvusi Vispārējai tiesai lemt par jautājumu, vai Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, vērtējot E.ON piedāvātās saistības.

483    Tādējādi šis iebildums ir jāatzīst par nepieņemamu.

g)      Secinājumi par piektā pamata trešo daļu

484    Ņemot vērā, ka ir jānoraida visi iebildumi, piektā pamata trešā daļa ir jānoraida kopumā.

6.      Secinājumi

485    Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Komisija nav pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, uzskatot, ka, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas galīgās saistības, koncentrācija nerada pamatotas šaubas par tās saderību ar iekšējo tirgu Regulas Nr. 139/2004 8. panta 2. punkta izpratnē.

486    No tā izriet, ka piektais pamats ir jānoraida.

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      EVH GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas, E.ON SE un RWE AG tiesāšanās izdevumus.

van der Woude

Svenningsen

Mac Eochaidh

Martín y Pérez de Nanclares

Stancu

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2023. gada 20. decembrī.

[Paraksti]

---

*      Tiesvedības valoda – vācu.

---

1      Aizsegti konfidenciālie dati.