–

Lietuvas valdības vārdā – K. Dieninis, V. Kazlauskaitė‑Švenčionienė un E. Kurelaitytė, pārstāvji,

–

Čehijas valdības vārdā – L. Halajová, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – P. Ondrůšek, A. Steiblytė un G. Wils, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.) 18. panta 1. punktu un 57. panta 4. punkta g) apakšpunktu un 6. punktu, kā arī Padomes Direktīvas 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV 1989, L 395, 33. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/23/ES (OV 2017, L 94, 1. lpp.), 1. panta 1. un 3. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp “HSC Baltic” UAB, “Mitnija” UAB un “Montuotojas” UAB, no vienas puses, un Vilniaus miesto savivaldybės administracija (Viļņas pilsētas pašvaldības administrācija, Lietuva; turpmāk tekstā – “Viļņas pilsēta”), ko atbalsta “Active Construction Management” UAB, kas ir maksātnespējas procesā, un “Vilniaus vystymo kompanija” UAB, no otras puses, par sekām, kādas HSC Baltic, Mitnija un Montuotojas radušās dēļ tāda publiska līguma izbeigšanas, kas piešķirts ekonomikas dalībnieku grupai, kurā tās ietilpa.

3

Direktīvas 89/665 1. pantā “Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība” ir noteikts:

“1.   Šo direktīvu piemēro līgumiem, kas minēti [..] Direktīvā [2014/24] [..]

[..]

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka [..], līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2.–2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem transponē minētos tiesību aktus.

[..]

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, pārskatīšanas procedūras ir pieejamas vismaz ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.”

[..]”

4

Direktīvas 2014/24 101. un 102. apsvērumā ir noteikts:

5

Šīs direktīvas 18. panta “Iepirkuma principi” 1. punktā ir noteikts:

“Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

[..]”

6

Minētās direktīvas 57. pantā “Izslēgšanas iemesli” ir noteikts:

“[..]

4.   Līgumslēdzējas iestādes no dalības iepirkuma procedūrā var izslēgt vai dalībvalstis var tām prasīt izslēgt ikvienu ekonomikas dalībnieku, kas nonācis jebkurā no šādām situācijām:

[..]

[..].

6.   Ikviens ekonomikas dalībnieks, kas nonācis kādā no 1. un 4. punktā minētajām situācijām, var iesniegt pierādījumus, ka šā ekonomikas dalībnieka veiktie pasākumi ir pietiekami, lai pierādītu savu uzticamību, neraugoties uz to, ka pastāv atbilstīgs izslēgšanas iemesls. Ja šādus pierādījumus uzskata par pietiekamiem, attiecīgo ekonomikas dalībnieku neizslēdz no iepirkuma procedūras.

Šajā nolūkā ekonomikas dalībnieks pierāda, ka viņš ir samaksājis vai apņēmies samaksāt kompensāciju attiecībā uz jebkādu kaitējumu, ko radījis noziedzīgais nodarījums vai pārkāpums, ir pilnībā izskaidrojis attiecīgos faktus un apstākļus, aktīvi sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm, un ir veicis konkrētus un atbilstīgus tehniskus, organizatoriskus un ar personālu saistītus pasākumus, lai novērstu jaunus noziedzīgos nodarījumus vai pārkāpumus.

[..]

7.   Dalībvalstis saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus nosaka šā panta īstenošanas nosacījumus. Tās jo īpaši nosaka maksimālo izslēgšanas laikposmu, ja ekonomikas dalībnieks neveic 6. punktā norādītos pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību. Ja izslēgšanas laikposms nav noteikts ar galīgu spriedumu, tas nepārsniedz [..] trīs gadus no attiecīgā notikuma dienas 4. punktā minētajos gadījumos.”

7

Minētās direktīvas 90. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2016. gada 18. aprīlim. [..]”

8

Saskaņā ar Direktīvas 2014/24 91. pantu:

[Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvu 2004/18/EK [(2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.] atceļ no 2016. gada 18. aprīļa.

[..]”

9

Lietuvos Respublikos viešųjų pirkimų įstatymas (Lietuvas Republikas Publisko iepirkumu likums) redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Publisko iepirkumu likums”), 2. panta 36. punktā ir noteikts:

““Piegādātājs”– ekonomikas dalībnieks – privāto vai publisko tiesību fiziska vai juridiska persona, cita organizācija un tās dalībnieki vai šādu personu grupa, tostarp ekonomikas dalībnieku pagaidu apvienība, kas tirgū piedāvā būvdarbu veikšanu, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu.”

10

Šī likuma 46. pantā ir noteikts:

“[..]

4.   “Līgumslēdzēja iestāde izslēdz piegādātāju no līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, ja:

[..]

[..]

8.   Ja piegādātājs neatbilst šī panta 1., 4. un 6. punktā noteiktajām prasībām, līgumslēdzēja iestāde to neizslēdz no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, ja ir izpildīti šādi divi nosacījumi:

11

Saskaņā ar minētā likuma, redakcijā, kuru citējusi iesniedzējtiesa, 91. panta 1. punktu:

“Līgumslēdzēja iestāde ne vēlāk kā desmit dienu laikā publisko iepirkumu biroja noteiktajā kārtībā publicē centrālajā publisko iepirkumu portālā informāciju par piegādātājiem (piegādātāju grupas gadījumā – par visiem grupas dalībniekiem), kuri līgumu nav izpildījuši vai ir izpildījuši to nepareizi, kā arī tad, ja pienākumu neizpilde attiecas uz to līguma daļu, ko tie bija nodevuši apakšuzņēmējiem, informāciju par ekonomikas dalībniekiem, kuru pakalpojumus piegādātājs ir izmantojis un kuri apņēmušies ar piegādātāju būt solidāri atbildīgi par līguma pienācīgu izpildi [..].”

12

Lietuvos Respublikos civilinis kodeksas (Lietuvas Republikas Civilkodekss) 6.6 pantā ir noteikts:

“1.   Solidaritāte starp parādniekiem netiek prezumēta, ja vien likumā nav paredzēts izņēmums. Tā parādās tikai likumā paredzētajos vai pušu pielīgtajos gadījumos, kā arī tad, ja saistību priekšmets ir nedalāms.

[..]

3.   Parādnieku solidaritāte tiek prezumēta, ja saistības attiecas uz pakalpojumu sniegšanu, kopīgu sadarbību vai tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies vairāku personu rīcības dēļ.

[..]”

13

Šī kodeksa 6.15 panta 1. punktā ir noteikts:

“Ja saistību izpilde nav iespējama viena kopparādnieka vainas dēļ, pārējie kopparādnieki nav atbrīvoti no atbildības par saistību neizpildi.”

14

2016. gada 7. decembrī Viļņas pilsēta publicēja paziņojumu par publisko iepirkumu daudzfunkcionāla medicīnas centra būvdarbiem, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa bija 21793166,72 EUR (turpmāk tekstā – “strīdīgais līgums”).

15

2017. gada 30. janvārī noslēgtajā līgumā par kopīgu sadarbību starp Active Construction Management, HSC Baltic, Mitnija, Montuotojas un “Axis Power” UAB, lai piedalītos strīdīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā un veiktu būvdarbus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā, Active Construction Management tika noteikta par šīs ekonomikas dalībnieku grupas vadošo partneri. Tika arī panākta vienošanās, ka kopīgajā sadarbībā veikto iemaksu attiecīgās daļas atkarībā no to vērtības tiks sadalītas šādi: Active Construction Management 65 %, HSC Baltic 15 %, Axis Power 10 %, Mitnija 5 % un Montuotojas 5 %.

16

2017. gada 5. jūnijā Viļņas pilsēta strīdīgā līguma slēgšanas tiesības piešķīra minētajai grupai. Tā kā būvdarbu izpildes termiņš bija 18 mēneši, šis līgums bija jāizpilda vēlākais līdz 2018. gada 5. decembrim.

17

Tā kā būvdarbi šajā termiņā netika pabeigti, termiņš tika pagarināts līdz 2020. gada 28. maijam. Šajā papildu laikposmā būvdarbi nevirzījās atbilstoši plānotajam grafikam.

18

Ar 2019. gada 28. oktobra rīkojumu Vilniaus apygardos teismas (Viļņas apgabaltiesa, Lietuva) pēc Active Construction Management direktora lūguma attiecībā uz šo sabiedrību uzsāka maksātnespējas procesu. 2019. gada 6. decembrī maksātnespējas administrators informēja HSC Baltic, Mitnija, Montuotojas un Axis Power, kā arī Viļņas pilsētu par šo maksātnespējas procesu un par to, ka vadošais partneris neturpinās strīdīgā līguma izpildi.

19

2020. gada 22. janvārī Viļņas pilsēta informēja HSC Baltic, Mitnija, Montuotojas un Axis Power, ka tā ir izbeigusi strīdīgo līgumu būtisku pienākumu neizpildes dēļ, proti, būvlaukums tika pamests un atstāts bez uzraudzības, netika sniegtas jaunas garantijas, netika ievērots būvdarbu grafiks un nebija noslēgts līgums par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

20

Šīs sabiedrības cēla prasību Vilniaus apygardos teismas (Viļņas apgabaltiesa), lūdzot atzīt Viļņas pilsētas veikto strīdīgā līguma izbeigšanu un šo sabiedrību iekļaušanu neuzticamo piegādātāju sarakstā centrālajā publisko iepirkuma portālā par prettiesisku.

21

Ar 2020. gada 27. augusta spriedumu minētā tiesa noraidīja šo prasību, konstatēdama, ka Viļņas pilsēta pamatoti ir informējusi vadošo partneri un citus grupas dalībniekus par būvdarbu izpildes problēmām. Tā kā šīs sabiedrības bija solidāri atbildīgas par pienācīgu strīdīgā līguma izpildi un tas tika izbeigts, līgumslēdzējai iestādei nebija nekādas rīcības brīvības, kas tai ļautu neuzticamo piegādātāju sarakstā neiekļaut visus grupas dalībniekus. Šī iekļaušana neliedza minētajām sabiedrībām atgūt reputāciju un tādējādi piedalīties citās publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

22

HSC Baltic, Mitnija, Montuotojas un Axis Power par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Lietuvos apeliacinis teismas (Lietuvas apelācijas tiesa). Tā šo apelācijas sūdzību noraidīja ar 2021. gada 21. janvāra spriedumu, piekrizdama pirmās instances tiesas argumentācijai.

23

2021. gada 22. janvārīViešųjų pirkimų tarnyba (Publisko iepirkumu birojs, Lietuva) pēc Viļņas pilsētas iniciatīvas iekļāva grupas dalībniekus neuzticamo piegādātāju sarakstā.

24

HSC Baltic, Mitnija un Montuotojas par Lietuvos apeliacinis teismas (Lietuvas apelācijas tiesa) 2021. gada 21. janvāra spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā – Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuvas Augstākā tiesa).

25

2021. gada 15. martāHSC Baltic, Mitnija un Montuotojas kā pagaidu pasākumu lūdza iesniedzējtiesu dzēst to nosaukumus no neuzticamo piegādātāju saraksta. Ar 2021. gada 31. marta nolēmumu minētā tiesa apmierināja šo lūgumu.

26

2021. gada 11. novembrī minētā tiesa pasludināja spriedumu, ar kuru tā daļēji lēma par apelācijas sūdzību, noraidīdama HSC Baltic, Mitnija un Montuotojas pamatus par strīdīgā līguma izbeigšanas prettiesiskumu.

27

Lai lemtu par šo sabiedrību iekļaušanu neuzticamo piegādātāju sarakstā, iesniedzējtiesas ieskatā ir nepieciešami konkrēti skaidrojumi par Savienības tiesību tvērumu.

28

Šajā ziņā šī tiesa vispirms norāda, ka Lietuvas likumdevējs novēloti ir transponējis Direktīvu 2014/24 ar spēkā esamību no 2017. gada 1. jūlija, t.i. pēc 2016. gada 18. aprīļa, kas bija šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigu datums. Tomēr tās ieskatā minēto direktīvu varētu piemērot pamatlietā.

29

Minētā tiesa vaicā, vai ikviena ekonomikas dalībnieka, kas ir juridiski atbildīgs par pienākumu neizpildi, kuras dēļ ir izbeigts publiskā iepirkuma līgums, automātiska iekļaušana neuzticamo piegādātāju sarakstā ir saderīga ar prasību veikt individualizētu vērtējumu, piemērojot Direktīvā 2014/24 paredzētos izslēgšanas iemeslus.

30

Tā norāda – ņemot vērā Direktīvas 89/665 1. pantā ietvertā formulējuma “līgumslēdzēju iestāžu lēmumi” piemērojamību, ekonomikas dalībnieka iekļaušana neuzticamo piegādātāju sarakstā varētu būt pārsūdzams akts. Tomēr Lietuvas tiesības neļaujot apstrīdēt šo iekļaušanu, jo tā tiek uzskatīta par vienkāršām līguma izbeigšanas tiesiskajām sekām. Šajā gadījumā Vilniaus apygardos teismas (Viļņas apgabaltiesa) patiešām esot celta prasība, ar kuru tika apstrīdēta gan šī izbeigšana, gan minētā iekļaušana. Tomēr, tā kā iekļaušana notika pēc tam, kad Lietuvos apeliacinis teismas (Lietuvas apelācijas tiesa) nolēmums bija kļuvis galīgs, pirmās instances un apelācijas instances tiesa iesniedzējtiesas ieskatā nevarēja lemt par to prasības daļu, kas attiecas uz iekļaušanu.

31

Šādos apstākļos Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuvas Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

32

Otrais un trešais jautājums, kas ir jāizskata pirms pirmā jautājuma, attiecas uz kārtību, kādā ekonomikas dalībnieki pēc tiem piešķirta publiskā iepirkuma līguma izbeigšanas tiek iekļauti neuzticamo piegādātāju sarakstā, lai tos izslēgtu no dalības publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

33

Tā kā Viļņas pilsēta izbeidza strīdīgo līgumu, prasītājām pamatlietā uz laiku tika liegta iespēja piedalīties citās līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās. Pēc šīs līguma izbeigšanas, kas tām tika paziņota 2020. gada 22. janvārī, 2021. gada 22. janvārī tās tika iekļautas neuzticamo piegādātāju sarakstā. Tālab otrais un trešais jautājums ir jāizvērtē, ņemot vērā Direktīvu 2014/24, kura bija spēkā šajos datumos, un nav jāpārbauda, vai šī direktīva bija piemērojama laikposmā no 2016. gada 18. aprīļa, kas ir tās transponēšanas termiņa beigu datums, līdz 2017. gada 1. jūlijam, kad tā tika transponēta Lietuvā.

34

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkts un 57. panta 4. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu vai praksi, saskaņā ar ko, ja līgumslēdzēja iestāde izbeidz ekonomikas dalībnieku grupai piešķirtu publiskā iepirkuma līgumu būtisku vai pastāvīgu trūkumu dēļ, jo nav izpildīta būtiska prasība attiecībā uz šo līgumu, visi šīs grupas dalībnieki tiek automātiski iekļauti neuzticamo piegādātāju sarakstā un tādējādi principā uz laiku tiem tiek liegta iespēja piedalīties jaunās publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

35

Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta g) apakšpunkts no dalības publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās ļauj izslēgt jebkuru ekonomikas dalībnieku, ja tas ir pieļāvis būtiskus vai pastāvīgus trūkumus saistībā ar kādas būtiskas prasības izpildi saskaņā ar iepriekšēju publiskā iepirkuma līgumu un, it īpaši, ja šo trūkumu dēļ ir izbeigts minētais līgums.

36

Kā izriet no šīs direktīvas 101. apsvēruma, šī fakultatīvā iemesla mērķis un nolūks ir izslēgt ekonomikas dalībniekus, kuru uzticamība ir nopietni apdraudēta nelikumīgas vai nolaidīgas rīcības dēļ.

37

Ja dalībvalsts nolemj valsts tiesiskajā regulējumā iekļaut minētā fakultatīvā izslēgšanas iemesla piemērošanas nosacījumus, tiem jāatbilst būtiskajām iezīmēm, kādas noteiktas Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta g) apakšpunktā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 19. jūnijs, Meca, C‑41/18, EU:C:2019:507, 33. punkts).

38

Turklāt, piemērojot minēto fakultatīvo izslēgšanas iemeslu, ir jāievēro samērīguma princips, kas ir Savienības tiesību vispārējs princips un kas attiecībā uz publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ir atgādināts Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punktā. Šī principa ievērošanai ir jāpievērš īpaša uzmanība, piemērojot šīs direktīvas 57. pantā izklāstītos fakultatīvos izslēgšanas iemeslus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 30. janvāris, Tim, C‑395/18, EU:C:2020:58, 45. un 48. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

39

Šajā ziņā izslēgšanai, pirmkārt, ir jābūt pagaidu. Proti, no Direktīvas 2014/24 101. apsvēruma izriet, ka ikvienā valsts tiesību aktā, ar kuru tiek paredzēti šīs direktīvas 57. panta 4. punkta g) apakšpunkta piemērošanas nosacījumi, ir jāparedz maksimālais izslēgšanas laikposms. Minētās direktīvas 57. panta 7. punktā paredzēts, ka tad, ja tas nav noteikts ar galīgu spriedumu, šis termiņš nedrīkst pārsniegt trīs gadus.

40

Otrkārt, izslēgšanas laikposmā attiecīgajam ekonomikas dalībniekam, ja vien tas nav izslēgts no dalības publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ar galīgu spriedumu, ir jāatļauj piedalīties šādā procedūrā, ja tas atbilstoši Direktīvas 2014/24 57. panta 6. punktam sniedz pierādījumus, lai apliecinātu, ka tā veiktie pasākumi ir pietiekami, lai pierādītu tā uzticamību. Tādējādi ekonomikas dalībnieki tiek stimulēti veikt korektīvus pasākumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 19. jūnijs, Meca, C‑41/18, EU:C:2019:507, 40. punkts).

41

Treškārt, samērīguma princips prasa veikt konkrētu un individuālu attiecīgā subjekta attieksmes vērtējumu, pamatojoties uz visiem atbilstošajiem elementiem (spriedums, 2021. gada 3. jūnijs, Rad Service u.c., C‑210/20, EU:C:2021:445, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

42

Šajā lietā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka tad, ja publiskā iepirkuma līgums tiek izbeigts, jo izraudzītais pretendents ir pieļāvis būtiskus vai pastāvīgus trūkumus saistībā ar kādas būtiskas prasības izpildi, saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu līguma izbeigšana liek iekļaut katru ekonomikas dalībnieku, kas bija juridiski atbildīgs par minētā līguma pienācīgu izpildi, sarakstā, kura mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm uzzināt to dalībnieku nosaukumus, kas nav izpildījuši vai ir nepareizi izpildījuši publiskā iepirkuma līgumu un tālab nav uzskatāmi par uzticamiem piegādātājiem. Iekļaušana minētajā sarakstā nozīmē izslēgšanu no visām publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām uz trim gadiem, ja vien attiecīgais ekonomikas dalībnieks nepierāda, ka ir veicis atbilstošus korektīvus pasākumus.

43

Iesniedzējtiesa norāda, ka praksē, tiklīdz tiek pieņemts tiesas nolēmums, ar ko tiek apstiprināta attiecīgā līguma izbeigšanas likumība, visi ekonomikas dalībnieki, kuri ir juridiski atbildīgi par šā līguma izpildi, automātiski tiek iekļauti šajā sarakstā, formāli nepieņemot attiecīgu lēmumu.

44

Attiecībā uz jautājumu, vai šāds tiesiskais regulējums vai prakse atbilst Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta g) apakšpunktā paredzētā fakultatīvā izslēgšanas iemesla būtiskajām iezīmēm un šīs direktīvas 18. panta 1. punktā noteiktajam samērīguma principam, ir jānorāda, ka šīs tiesību normas neliedz portālā, kas paredzēts publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru pārvaldības atvieglošanai, uz laiku iekļaut to ekonomikas dalībnieku nosaukumus, kuri attiecībā uz iepriekšēju publiskā iepirkuma līgumu ir pieļāvuši būtiskus vai pastāvīgus trūkumus saistībā ar kādas būtiskas prasības izpildi.

45

Proti, kā norādīts šī sprieduma 35. un 36. punktā, šis fakultatīvais izslēgšanas iemesls ir paredzēts, lai ļautu ierobežot šādu dalībnieku piekļuvi publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, principā aizliedzot piedalīties šādās procedūrās. Šāds ierobežojums konkrētajā gadījumā ir noteikts Publisko iepirkumu likuma 46. pantā. Šī likuma 91. pantā paredzētā attiecīgo dalībnieku iekļaušana elektroniskā sarakstā, kas pieejams līgumslēdzējām iestādēm un citām publisko iepirkumu līgumu jomā kompetentām iestādēm, šķiet – un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai – ir paredzēta, lai atvieglotu minētā ierobežojuma piemērošanu.

46

Tālab, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta g) apakšpunktā noteiktā fakultatīvā izslēgšanas iemesla būtiskajām iezīmēm un samērīguma principam, šādai sistēmai ir jābūt izveidotai tā, lai pirms ekonomikas grupas, kurai ir piešķirts izbeigtais publiskā iepirkuma līgums, dalībnieka iekļaušanas neuzticamo piegādātāju sarakstā tiktu detalizēti izvērtēti visi attiecīgie šī dalībnieka sniegtie pierādījumi, lai varētu konstatēt, ka – ņemot vērā tā individuālo rīcību – tā iekļaušana minētajā sarakstā ir nepamatota.

47

Tālab nevar piekrist tam, ka šāds ekonomikas dalībnieks tad, ja līgums tiek izbeigts būtisku vai pastāvīgu trūkumu dēļ, automātiski tiek kvalificēts kā neuzticams un uz laiku tiek izslēgts no dalības, pirms tā rīcība nav iepriekš konkrēti un individuāli izvērtēta, ņemot vērā visus attiecīgos elementus.

48

Protams, dalībvalsts, nosakot Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta g) apakšpunktā paredzētā fakultatīvā izslēgšanas iemesla piemērošanas nosacījumus, var paredzēt prezumpciju, ka jebkurš ekonomikas dalībnieks, kurš ir juridiski atbildīgs par publiskā iepirkuma līguma pienācīgu izpildi, tiek uzskatīts par tādu, kas šī līguma izpildes laikā ir veicinājis tādu būtisku vai pastāvīgu trūkumu rašanos vai saglabāšanos, kuru dēļ minētais līgums tika izbeigts. Tomēr, ja šis līgums ir piešķirts ekonomikas dalībnieku grupai, kuru individuālā ietekme uz šiem trūkumiem un to novēršanas centieni ne vienmēr ir identiski, šādam pieņēmumam ir jābūt atspēkojamam, citādi tas apdraudētu šī fakultatīvā izslēgšanas iemesla būtiskās iezīmes un šīs direktīvas 18. panta 1. punktā atgādināto samērīguma principu.

49

Proti, neatkarīgi no šādas grupas dalībnieku solidārās juridiskās atbildības, Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta g) apakšpunktā paredzētā fakultatīvā izslēgšanas iemesla piemērošana ir jāpamato ar šīs individuālās rīcības nelikumību vai nolaidību.

50

Tādējādi tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, katram grupas dalībniekam, kas ir juridiski atbildīgs par publiskā iepirkuma līguma pienācīgu izpildi, pirms tas tiek iekļauts neuzticamo piegādātāju sarakstā un tādējādi uz laiku pakļauts izslēgšanas no publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām režīmam, ir jābūt iespējai pierādīt, ka trūkumi, kuru dēļ šis līgums tika izbeigts, nav saistīti ar tā individuālo rīcību. Ja pēc konkrēta un individualizēta attiecīgā dalībnieka rīcības novērtējuma, ņemot vērā visus attiecīgos elementus, izrādās, ka tas nav konstatēto trūkumu cēlonis un no tā nevar pamatoti prasīt vairāk, nekā tas darījis, lai šos trūkumus novērstu, Direktīva 2014/24 nepieļauj tā iekļaušanu neuzticamo piegādātāju sarakstā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 157. un 158. punkts).

51

Šo interpretāciju nemaina iespēja attiecīgajam dalībniekam izvairīties no izslēgšanas no dalības publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās atbilstoši Direktīvas 2014/24 57. panta 6. punktam, pierādot, ka tas ir veicis korektīvus pasākumus, piemēram, tos, kas ir ilustratīvi uzskaitīti šīs direktīvas 102. apsvērumā. Proti, šādam dalībniekam nevar prasīt pierādīt, ka tas ir veicis korektīvus pasākumus, pat ja tā individuālā rīcība nav saistīta ar trūkumiem, kuru dēļ līgums ticis izbeigts.

52

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkts un 57. panta 4. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vai praksi, saskaņā ar ko, ja līgumslēdzēja iestāde izbeidz ekonomikas dalībnieku grupai piešķirtu publiskā iepirkuma līgumu būtisku vai pastāvīgu trūkumu dēļ, jo nav izpildīta būtiska prasība saskaņā ar šo līgumu, visi šīs grupas dalībnieki tiek automātiski iekļauti neuzticamo piegādātāju sarakstā un tādējādi principā uz laiku tiem tiek liegta iespēja piedalīties jaunās publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

53

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkts un 57. panta 4. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ekonomikas dalībnieks, kas ir izraudzītās grupas, kurai piešķirts publiskā iepirkuma līgums, dalībnieks, gadījumā, ja līgums tiek izbeigts būtiskas prasības neievērošanas dēļ, lai pierādītu, ka tā iekļaušana neuzticamo piegādātāju sarakstā ir nepamatota, var atsaukties gan uz elementiem, kas saistīti ar tā paša situāciju, gan ar trešās personas, piemēram, šīs grupas vadošā partnera, situāciju.

54

Kā norādīts šā sprieduma 50. punktā, katram izraudzītās grupas dalībniekam, ja līgums tiek izbeigts būtisku vai pastāvīgu trūkumu dēļ, pirms tā iekļaušanas neuzticamo piegādātāju sarakstā un līdz ar to pagaidu izslēgšanas no publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras sistēmas piemērošanas, ir jādod iespēja pierādīt, ka tā individuālā rīcība šī līguma izpildes laikā nav bijusi saistīta ar šiem trūkumiem.

55

Lai pierādītu, ka tā individuālā rīcība nav šo trūkumu cēlonis un ka no tā nevarēja pamatoti sagaidīt, ka tas darīs vairāk, nekā tas darīja, lai tos novērstu, attiecīgajam ekonomikas dalībniekam ir jādod iespēja atsaukties uz visiem pierādījumiem, kuriem tā ieskatā ir nozīme.

56

Proti, Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta g) apakšpunktā izmantotajā formulējumā nav precizēts, kādos apstākļos ekonomikas dalībnieku grupas pārstāvis ir uzskatāms par iesaistītu vai neiesaistītu trūkumos, kuru dēļ līgums tika izbeigts. Tāpēc šī tiesību norma ļauj katram izraudzītās grupas dalībniekam atsaukties uz jebkuru elementu, kas ir raksturīgs viņa vai trešās personas situācijai un kas var pierādīt, ka šo izslēgšanas iemeslu tam nevar piemērot.

57

Līgumslēdzējai iestādei, kura izbeidz līgumu un – attiecīgā gadījumā – tiesai, kas izskata prasību, veicot konkrētu un individuālu novērtējumu, ir jānosaka, cik liela nozīme ir jāpiešķir katram no minētajiem elementiem, ņemot vērā šīs direktīvas 18. panta 1. punktā minēto samērīguma principu.

58

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkts un 57. panta 4. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ekonomikas dalībnieks, kas ir izraudzītās grupas, kurai piešķirts publiskā iepirkuma līgums, dalībnieks, gadījumā, ja šis līgums tiek izbeigts būtiskas prasības neizpildes dēļ, lai pierādītu, ka tā iekļaušana neuzticamo piegādātāju sarakstā ir nepamatota, var atsaukties uz jebkuriem elementiem, tostarp tiem, kas saistīti ar trešām personām, piemēram, šīs grupas vadošo partneri, lai pierādītu, ka tas nav izraisījis tos trūkumus, kuru dēļ tika izbeigts minētais līgums, un ka no tā nevarēja pamatoti prasīt vairāk, nekā tas ir darījis, lai šos trūkumus novērstu.

59

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 89/665 1. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, kas, nosakot nosacījumus Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta g) apakšpunktā paredzētā fakultatīvā izslēgšanas iemesla piemērošanai, paredz, ka ekonomikas dalībnieki, kuriem ir piešķirts publiskā iepirkuma līgums, tad, ja līgums tiek izbeigts būtiskas pienākumu neizpildes dēļ, tiek iekļauti neuzticamo piegādātāju sarakstā un tādējādi principā uz laiku tiek izslēgti no dalības jaunās publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās, ir jāgarantē tiesības apstrīdēt to iekļaušanu minētajā neuzticamo piegādātāju sarakstā.

60

Saskaņā ar Direktīvas 89/665 1. panta 1. punktu dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēju iestāžu pieņemtos lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri izskatīt, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Savienības tiesību akti publisko iepirkumu līgumu jomā vai valsts noteikumi, ar kuriem transponē šos tiesību aktus. Atbilstoši šīs direktīvas 1. panta 3. punktam šīm pārskatīšanas procedūrām ir jābūt pieejamām vismaz katrai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums apgalvota pārkāpuma dēļ.

61

Ar šīm tiesību normām Direktīva 89/665 publisko iepirkumu līgumu jomā saskaņā ar Savienības tiesībām paredz nodrošināt tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesību uz objektīvu tiesu pilnīgu aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmajai un otrajai daļai (spriedums, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 128. punkts un tajā minētā judikatūra).

62

Šajā ziņā Direktīvas 89/665 1. panta 1. punktā ietvertais jēdziens “līgumslēdzēju iestāžu lēmumi” ir jāinterpretē plaši. Uz ikvienu līgumslēdzējas iestādes lēmumu, uz kuru attiecas Savienības noteikumi publiskā iepirkuma jomā un ar kuru šie noteikumi var tikt pārkāpti, ir attiecināma šajā pašā direktīvā paredzētā pārbaude tiesā. Šajā jēdzienā tādējādi ir ietverta vispārēja atsauce uz līgumslēdzējas iestādes lēmumiem, nenošķirot šos lēmumus pēc to satura vai pieņemšanas brīža, un tajā nav paredzēts nekāds ierobežojums attiecībā uz konkrēto lēmumu raksturu un saturu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 105. punkts).

63

Arī šīs direktīvas 1. panta 3. punktā ietvertie vārdi “katra tāda persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu piegādes vai uzņēmuma līgumu valsts vajadzībām un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums varbūtēja pārkāpuma dēļ” ir jāinterpretē plaši, lai minētajā direktīvā ietvertie noteikumi attiektos uz visām personām, kuru interesi noslēgt šādu līgumu ir ietekmējis līgumslēdzējas iestādes pieņemtais lēmums.

64

Ja, kā tas ir šajā gadījumā, līgumslēdzēja iestāde vai pēc tās iniciatīvas [cita iestāde] ekonomikas dalībnieku grupas pārstāvjus tiem piešķirtā publiskā iepirkuma līguma izbeigšanas dēļ iekļauj neuzticamo piegādātāju sarakstā un tādējādi uz laiku principā izslēdz no dalības turpmākajās publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās, šī iekļaušana, kas ietekmē katra ekonomikas dalībnieka interesi iegūt Savienības tiesību aktos paredzēto publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesības, ir līgumslēdzējas iestādes lēmums Direktīvas 89/665 1. panta 1. punkta izpratnē. Šim lēmumam, kā tas izriet no otrā un trešā jautājuma vērtējuma, ir jāatbilst Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta g) apakšpunktā paredzētā fakultatīvā izslēgšanas iemesla būtiskajām iezīmēm un tās 18. panta 1. punktā noteiktajam samērīguma principam. Ja tiek apgalvots, ka ir pārkāptas šīs tiesību normas vai kāda cita Savienības tiesību norma, personai, kuru tas skar, saskaņā ar Direktīvas 89/665 1. panta 1. un 3. punktu ir jābūt pieejamiem efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

65

Tomēr iespēja celt prasību par publiskā iepirkuma līguma izbeigšanu, kuras dēļ tie tiek iekļauti neuzticamo piegādātāju sarakstā, nav efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis pret lēmumu, ar kuru tie ir iekļauti šajā sarakstā un tādējādi principā izslēgti no dalības turpmākajās publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās. Proti, kā izriet no analīzes, kas attiecas uz otro jautājumu, līguma izbeigšanas, no vienas puses, un iekļaušanas sarakstā un izslēgšanas no dalības, no otras puses, likumība saskaņā ar Savienības tiesībām var būt atkarīga no dažādiem elementiem.

66

Tālab, ja atceltais līgums ir piešķirts ekonomikas grupai, katram šīs grupas pārstāvim ir jābūt iespējai celt prasību pret tā iekļaušanu neuzticamo piegādātāju sarakstā, kā dēļ tas principā tiek izslēgts no dalības turpmākajās publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

67

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 89/665 1. panta 1. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij, kas, paredzot nosacījumus Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta g) apakšpunktā minētā fakultatīvā izslēgšanas iemesla piemērošanai, nosaka, ka ekonomikas dalībnieku grupas, kurai ir piešķirts publiskā iepirkuma līgums, pārstāvji – ja līgums tiek izbeigts būtiskas prasības neizpildes dēļ – tiek iekļauti neuzticamo piegādātāju sarakstā un tādējādi principā uz laiku izslēgti no dalības jaunās publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās, ir jāgarantē šo dalībnieku tiesības efektīvi apstrīdēt to iekļaušanu minētajā sarakstā.

68

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: