–

“Romega” UAB vārdā –M. Endzinas, advokatas, un R. Čiupkevičius,

–

Lietuvas valdības vārdā – K. Dieninis un R. Dzikovič, pārstāvji,

–

Čehijas valdības vārdā – M. Smolek, J. Pavliš un J. Vláčil, pārstāvji,

–

Dānijas valdības vārdā – sākotnēji M. Wolff, L. Teilgård un J. Nymann‑Lindegren, vēlāk – M. Wolff, pārstāvji,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz L. Vignato, avvocato dello Stato,

–

Ungārijas valdības vārdā – M. Z. Fehér un K. Szíjjártó, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – W. Farrell, kā arī I. Galindo Martín un A. Steiblytė, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV 2005, L 338, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1086/2011 (2011. gada 27. oktobris) (OV 2011, L 281, 7. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2073/2005”), 1. pantu, kā arī I pielikuma 1. nodaļas 1.28. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.), 14. panta 1., 2. un 8. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp mājputnu vairumtirgotāju “Romega” UAB un Valstybinė Maisto ir veterinarijos tarnyba (Valsts pārtikas un veterinārais dienests, Lietuva; turpmāk tekstā – “Lietuvas iestāde”) par šīs iestādes lēmumu uzlikt naudas sodu un pieprasīt Romega izņemt no tirgus mājputnu gaļu, kurā tika konstatēta noteiktu salmonellu serotipu klātbūtne.

3

Regulas Nr. 178/2002 1. panta “Mērķis un joma” 1. punktā ir noteikts:

“Šī regula ir pamats tam, lai saistībā ar pārtiku nodrošinātu cilvēku veselības un patērētāju interešu augstu aizsardzības līmeni, jo īpaši, ņemot vērā atšķirības pārtikas, tostarp tradicionālo produktu, piegādē, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību. [..]”

4

Šīs regulas 14. pantā “Pārtikas nekaitīguma prasības” ir noteikts:

“1.   Pārtiku nelaiž tirgū, ja tā nav nekaitīga.

2.   Uzskata, ka pārtika nav nekaitīga, ja domā, ka tā:

3.   Nosakot, vai pārtika nav nekaitīga, ņem vērā:

4.   Nosakot, vai pārtika var kaitēt veselībai, ņem vērā:

5.   Nosakot, vai pārtika ir nederīga lietošanai cilvēku uzturā, ņem vērā, vai pārtika cilvēku uzturā atbilstīgi tās paredzētajai lietošanai nav lietojama piesārņojuma dēļ, ko radījis kāds svešķermenis vai kas cits, vai pūšanas, bojāšanās vai trūdēšanas dēļ.

[..]

7.   Pārtiku, kas atbilst īpašiem Kopienas noteikumiem, kuri reglamentē pārtikas nekaitīgumu, uzskata par nekaitīgu, ciktāl tas skar aspektus, uz kuriem attiecas minētie īpašie Kopienas noteikumi.

8.   Pārtikas atbilstība īpašiem noteikumiem, kas uz to attiecas, neliedz kompetentajām iestādēm veikt atbilstīgus pasākumus, lai noteiktu ierobežojumus tās laišanai tirgū vai lai pieprasītu to izņemt no tirgus, ja ir pamatotas aizdomas, ka minētā pārtika nav nekaitīga, kaut gan šāda atbilstība pastāv.

[..]”

5

Regulas Nr. 2073/2005 1. un 3. apsvērumā ir teikts:

[..]

6

Šīs regulas 1. pantā “Mērķis un joma” ir paredzēts:

“Šajā regulā noteikti mikrobioloģiskie kritēriji dažiem mikroorganismiem un izpildes noteikumi, kas ir jāievēro pārtikas nozares dalībniekiem [..]. Kompetentā iestāde pārbauda atbilstību šajā regulā noteiktajiem noteikumiem un kritērijiem [..], neierobežojot tiesības ņemt papildu paraugus un veikt analīzes, lai noteiktu un izmērītu citu mikroorganismu saturu, to toksīnus un metabolītus, vai nu procesu verificēšanai, lai pārbaudītu aizdomas par nedrošu pārtiku, vai saistīb[ā] ar riska analīzi.

[..]”

7

Minētās regulas 3. panta “Vispārīgās prasības” 1. punktā pārtikas nozares dalībniekiem ir noteikts pienākums nodrošināt, lai pārtikas produkti atbilstu attiecīgajiem mikrobioloģiskajiem kritērijiem, kas uzskaitīti I pielikumā. Šajā pielikumā ietverta 1. nodaļa “Pārtikas nekaitīguma kritēriji”, kurā pēc grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) 2019/229 (2019. gada 7. februāris) (OV 2019, L 37, 106. lpp.), 1.28. punktā ir paredzēts:

8

Regulas Nr. 1086/2011 9. un 10. apsvērums ir formulēts šādi:

9

2018. gada 19. oktobrī pēc ātrās reaģēšanas paziņojuma, kurā bija norādīts, ka svaigā mājputnu gaļā no Polijas ir konstatēta Salmonella kentucky dzimtas patogēno mikroorganismu klātbūtne, Lietuvas iestāde veica pārbaudi Romega uzņēmumā. Šajā pārbaudē tika konstatēta minētā salmonellu serotipa klātbūtne svaigā mājputnu gaļā, ko Romega bija laidis tirgū. Šī iestāde ar 2019. gada 4. aprīļa rīkojumu uzlika Romega naudas sodu 540 EUR par it īpaši Regulas Nr. 178/2002 14. panta 1. punkta un 2. punkta a) un b) apakšpunkta pārkāpumu.

10

Pēc tam, kad Lietuvas iestāde Romega tirgū laistajā svaigajā mājputnu gaļā konstatēja Salmonella infantis klātbūtni, tā ar 2019. gada 12. aprīļa lēmumu aizliedza šim uzņēmumam turpināt laist tirgū šādu gaļu un uzdeva tam izņemt un iznīcināt to gaļu, kas jau bija laista tirgū.

11

Romega cēla prasību Vilniaus apygardos administracinis teismas (Viļņas Administratīvā apgabaltiesa, Lietuva), lūdzot atcelt 2019. gada 4. aprīļa rīkojumu un 2019. gada 12. aprīļa lēmumu. Šī prasība tika noraidīta ar 2019. gada 2. jūlija spriedumu, par kuru Romega iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā. Tas būtībā norāda, ka Regulas Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļas 1.28. punktā svaigā mājputnu gaļā ir aizliegta tikai Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium klātbūtne. Romega uzskata, ka citu salmonellu veidu, piemēram, Salmonella kentucky vai Salmonella infantis, klātbūtne šajā gaļā neļauj to uzskatīt par pārtiku, kas nav nekaitīga Regulas Nr. 178/2002 14. panta 1. un 2. punkta izpratnē.

12

Lietuvas iestāde savukārt uzskata, ka, tā kā tās pilnvaras nodrošināt Regulā Nr. 2073/2005 paredzēto noteikumu un kritēriju ievērošanu saskaņā ar šīs regulas 1. pantu bez ierobežojumiem attiecas uz tās tiesībām ņemt papildu paraugus un veikt analīzes, tai ir tiesības pārbaudīt ne tikai minētās regulas I pielikuma 1. nodaļas 1.28. punktā uzskaitīto salmonellu serotipu klātbūtni, bet arī tādu salmonellu serotipu klātbūtni, kuri nav minēti šajā punktā. Tas, ka gaļā nav minētajā 1.28. punktā uzskaitīto salmonellu serotipu, neļauj to automātiski uzskatīt par nekaitīgu patēriņam cilvēka uzturā.

13

Iesniedzējtiesa norāda, ka, lai mājputnu gaļa atbilstu Regulas Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļas 1.28. punktam, gaļā nedrīkst būt neviena no tajā minētajiem diviem salmonellu serotipiem, proti, Salmonella typhimurium un Salmonella enteritidis. Tomēr, tā kā šis kritērijs tika ieviests ar Regulu Nr. 1086/2011, iesniedzējtiesai, ņemot vērā it īpaši šīs pēdējās minētās regulas 10. apsvērumā norādīto mērķi samazināt mājputnu gaļas patēriņa izraisītos cilvēku salmonelozes gadījumus, rodas jautājums par kompetento iestāžu rīcības brīvību, veicot pārbaudi par citu salmonellu serotipu, kas nav minēti Regulas Nr. 2073/2005 šajā 1.28. punktā, vai citu patogēno mikroorganismu klātbūtni gaļā.

14

Šajā ziņā iesniedzējtiesa, pirmkārt, norāda, ka, lai gan šajā pielikumā noteiktie kritēriji ir piemērojami tikai diviem salmonellu serotipiem, Regulas Nr. 2073/2005 1. pantā ir skaidri norādīts, ka kompetentā iestāde var ņemt papildu paraugus un veikt analīzes, lai noteiktu un izmērītu citu mikroorganismu saturu, to toksīnus un metabolītus, vai nu procesu verificēšanai, lai pārbaudītu aizdomas par nedrošu pārtiku, vai saistībā ar riska analīzi. Otrkārt, šī tiesa norāda, ka Regulas Nr. 178/2002 14. panta 1. punktā ir aizliegts laist tirgū pārtikas produktus, kas nav nekaitīgi, un šī panta 8. punktā kompetentajām iestādēm šajā ziņā ir piešķirta ievērojama rīcības brīvība.

15

Šādos apstākļos Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [..] Regulas [Nr. 2073/2005] 1. pants un [..] Regulas [Nr. 178/2002] 14. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie piešķir dalībvalsts kompetentajām uzraudzības iestādēm rīcības brīvību noteikt, ka svaiga mājputnu gaļa, kas atbilst Regulas Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļas 1.28. punktā paredzētajiem kritērijiem, neatbilst Regulas Nr. 178/2002 14. panta 1. un 2. punkta prasībām gadījumā, ja pārtikas produkts, kas ietilpst minētajā pārtikas kategorijā, ir piesārņots ar salmonellu serotipiem, kas nav minēti Regulas Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļas 1.28. punktā, kā tas ir konstatēts izskatāmajā lietā?”

16

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 2073/2005 1. pants, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 178/2002 14. panta 8. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts kompetentā iestāde var uzskatīt, ka pārtikas kategorija, kas sastāv no svaigas mājputnu gaļas, kurā ir konstatēta tādu citu patogēnu mikroorganismu klātbūtne, kas nav Regulas Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļas 1.28. punktā minētie salmonellu serotipi, nav nekaitīga Regulas Nr. 178/2002 14. panta 1. un 2. punkta izpratnē.

17

Vispirms ir jāatgādina, ka ar Regulu Nr. 2073/2005 atbilstoši tās 1. pantam pārtikas nozarē ir noteikti “mikrobioloģiskie kritēriji dažiem mikroorganismiem” un kompetentajai iestādei ir piešķirtas tiesības ne tikai pārbaudīt šo kritēriju ievērošanu, bet arī “ņemt papildu paraugus un veikt analīzes, lai noteiktu un izmērītu citu mikroorganismu saturu, to toksīnus un metabolītus, vai nu procesu verificēšanai, lai pārbaudītu aizdomas par nedrošu pārtiku, vai saistīb[ā] ar riska analīzi”.

18

Tādējādi no šīs tiesību normas, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 2073/2005 3. apsvērumu, izriet, ka, lai gan šajā regulā noteiktie mikrobioloģiskie kritēriji attiecas tikai uz tiem patogēnajiem mikroorganismiem, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā, kompetentajai iestādei tās veiktajā pārtikas produktu analīzē nav pienākuma aprobežoties tikai ar šo mikroorganismu klātbūtnes pārbaudi.

19

Turklāt, lai gan Regulas Nr. 2073/2005 3. panta 1. punktā pārtikas nozares dalībniekiem ir noteikts pienākums nodrošināt, ka pārtikas produkti atbilst šīs regulas I pielikumā noteiktajiem mikrobioloģiskajiem kritērijiem, šis pienākums neliedz kompetentajām iestādēm meklēt citus patogēnos mikroorganismus, kas nav minēti šajā pielikumā, atbilstoši minētās regulas 1. apsvērumā paredzētajam mērķim nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni. Kā rakstveida apsvērumos ir uzsvērusi Eiropas Komisija, lai ņemtu vērā minētā pielikuma 1. nodaļā noteiktos pārtikas nekaitīguma kritērijus, pārtikas nozares tirgus dalībniekiem to piemērotajās procedūrās ir jāiekļauj sistemātiskas noteiktu mikroorganismu piesārņojuma pārbaudes, un šāds pienākums nenozīmē, ka tikai tie patogēnie mikroorganismi, uz kuriem attiecas minētie kritēriji, ir nedroši cilvēka veselībai.

20

Šī analīze ir apstiprināta Regulā Nr. 178/2002, kurā saskaņā ar tās 1. panta 1. punktu ir paredzēti Savienības pārtikas aprites tiesību aktu pamatnoteikumi. Šīs regulas 14. panta 8. punktā īpaši ir paredzēts, ka “pārtikas atbilstība īpašiem noteikumiem, kas uz to attiecas, neliedz kompetentajām iestādēm veikt atbilstīgus pasākumus, lai noteiktu ierobežojumus tās laišanai tirgū vai lai pieprasītu to izņemt no tirgus, ja ir pamatotas aizdomas, ka minētā pārtika nav nekaitīga, kaut gan šāda atbilstība pastāv”.

21

Savukārt, runājot par Regulas Nr. 178/2002 14. panta 1. un 2. punktu, no tā izriet, ka jebkādas pārtikas, kas nav nekaitīga, proti, kas apdraud cilvēka veselību vai nav piemērota patēriņam cilvēku uzturā, laišana tirgū ir jāaizliedz (spriedums, 2017. gada 19. janvāris, Queisser Pharma, C‑282/15, EU:C:2017:26, 44. punkts).

22

Šajā kontekstā šīs regulas 14. panta 7. punktā ir norādīts, ka pārtikas produktu kvalificē par nekaitīgu saskaņā ar tādiem īpašiem Savienības noteikumiem, kas reglamentē pārtikas nekaitīgumu, kā Regulas Nr. 2073/2005 noteikumi, “ciktāl tas skar aspektus, uz kuriem attiecas minētie īpašie [Savienības] noteikumi”.

23

Tādējādi Regulas Nr. 178/2002 14. panta 1., 2., 7. un 8. punktā kompetentajām valsts iestādēm ir atļauts veikt atbilstīgus pasākumus, lai noteiktu ierobežojumus laišanai tirgū vai pieprasītu no tirgus izņemt pārtiku, kas, lai arī tā atbilst īpašiem tai piemērojamiem Savienības noteikumiem, rada šīm iestādēm objektīvus iemeslus aizdomām, ka šī pārtika nav nekaitīga. Šī tiesību norma, ņemot vērā tās nozīmīgumu, lai panāktu cilvēku veselības un patērētāju interešu augstu aizsardzības līmeni, saskaņā ar šīs regulas 1. panta 1. punktu ir jāinterpretē plaši.

24

No tā izriet, ka Regulu Nr. 2073/2005 nevar interpretēt tādējādi, ka tā liedz kompetentajai iestādei, gadījumā, ja tā sastopas ar tādu pārtikas kategoriju kā svaiga mājputnu gaļa, kas ir šī sprieduma iepriekšējā punktā aprakstītajā stāvoklī, veikt Regulas Nr. 178/2002 14. panta 8. punktā minētos atbilstīgos pasākumus.

25

Šajā ziņā ir jāpiebilst, ka no Regulas Nr. 1086/2011 9. apsvēruma izriet, ka 2008. gadā aptuveni 80 % no cilvēku saslimšanas gadījumiem ar salmonelozi, tāpat kā iepriekšējos gados, izraisīja Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium un mājputnu gaļa joprojām ir būtisks cilvēku salmonelozes avots. Tomēr šīs regulas 10. apsvērumā ir precizēts, ka mērķtiecīga pievēršanās minēto divu serotipu apkarošanai vienlaikus rosinātu pārtikas nozares uzņēmumus veikt pasākumus mājputnu ražošanas agrākos posmos, lai tādējādi mazinātu visu sabiedrības veselībai bīstamo salmonellu serotipu izplatību.

26

Kā būtībā uzsver Lietuvas, Čehijas un Itālijas valdības, kā arī Komisija, pat ja šajā gadījumā Lietuvas iestādes svaigā mājputnu gaļā konstatētie serotipi, proti, Salmonella kentucky un/vai Salmonella infantis, šķiet mazāk izplatīti nekā Salmonella typhimurium un Salmonella enteritidis, tomēr nevar izslēgt divu pirmo serotipu kaitīgo ietekmi uz veselību.

27

Kompetentajai valsts tiesai saskaņā ar Regulas Nr. 178/2002 14. panta 8. punktu, kā tas ir interpretēts šī sprieduma 23. punktā, ir jāpārbauda, vai šo serotipu, kas nav minēti Regulas Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļas 1.28. punktā, klātbūtne rada aizdomas, ka attiecīgā svaigā mājputnu gaļa nav nekaitīga Regulas Nr. 178/2002 14. panta 2.–5. punkta izpratnē, un jāpamato, ka šīs iestādes pieņemtie pasākumi ir “atbilstīgie pasākumi”, kas veikti, balstoties uz pirmo noteikumu.

28

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 2073/2005 1. pants, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 178/2002 14. panta 8. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts kompetentā iestāde var uzskatīt, ka pārtikas kategorija, kas sastāv no svaigas mājputnu gaļas, kurā ir konstatēta citu tādu patogēnu mikroorganismu klātbūtne, kuri nav Regulas Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļas 1.28. punktā minētie salmonellu serotipi, nav nekaitīga Regulas Nr. 178/2002 14. panta 1. un 2. punkta izpratnē.

29

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem, kas grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1086/2011 (2011. gada 27. oktobris), 1. pants, lasot to kopsakarā ar 14. panta 8. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts kompetentā iestāde var uzskatīt, ka pārtikas kategorija, kas sastāv no svaigas mājputnu gaļas, kurā ir konstatēta citu tādu patogēnu mikroorganismu klātbūtne, kuri nav Regulas Nr. 2073/2005, kas grozīta ar Regulas Nr. 1086/2011, I pielikuma 1. nodaļas 1.28. punktā minētie salmonellu serotipi, nav nekaitīga Regulas Nr. 178/2002 14. panta 1. un 2. punkta izpratnē.