1.

Inspecţia Judiciară (Tiesu inspekcija, Rumānija) ir tiesu iestāde, kas Rumānijā ir atbildīga par disciplināro izmeklēšanu un disciplinārlietu ierosināšanu pret tiesnešiem un prokuroriem. Saskaņā ar Tiesu inspekcijas darbības noteikumiem galvenais inspektors pēc saviem ieskatiem ieceļ galvenā inspektora vietnieku; galvenā inspektora vietnieka amata pilnvaru termiņš ir atkarīgs no galvenā inspektora pilnvaru termiņa un sakrīt ar to; un visi tiesu inspektori ir pakļauti galvenajam inspektoram, no kura ir atkarīga viņu karjeras attīstība.

2.

R.I. (turpmāk tekstā – “prasītāja”) Tiesu inspekcijai iesniedza vairākas sūdzības par tiesnešiem un prokuroriem, kas iesaistīti kriminālprocesā pret viņu. Tiesu inspekcija noraidīja viņas sūdzības. Galvenais inspektors apstiprināja Tiesu inspekcijas lēmumus. Prasītāja apstrīdēja šos lēmumus Rumānijas tiesās. Šajā tiesvedībā Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes apelācijas tiesa, Rumānija) vēlas noskaidrot, vai tādai iestādei kā Tiesu inspekcija ir jāsniedz tādas pašas neatkarības un objektivitātes garantijas, kādas saskaņā ar Savienības tiesībām tiek prasītas no tiesām ( 2 ). It īpaši tā jautā, vai, ņemot vērā iepriekš aprakstītos noteikumus, Savienības tiesībām ir pretrunā tādas valsts tiesību normas vai norma, kas Tiesu inspekcijas galvenā inspektora vietniekam uzliek pienākumu pārraudzīt pret Tiesu inspekcijas galveno inspektoru iesniegto sūdzību izmeklēšanu, kā arī disciplināro izmeklēšanu un disciplinārlietu ierosināšanu.

3.

Komisijas Lēmuma 2006/928/EK (2006. gada 13. decembris), ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Rumānijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju ( 3 ), pamatā ir divi iespējamie riski. Pirmais risks ir būtisks iekšējā tirgus darbības pārkāpums, kas izrietētu no saistību, kuras Rumānija bija uzņēmusies, pievienojoties Savienībai, neievērošanas. Otrais risks ir saistīts ar nopietniem trūkumiem Rumānijā Savienības tiesību ievērošanā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Lai novērstu šos trūkumus, Lēmuma 2006/928 pielikumā ir identificēti trūkumi tiesu sistēmas reformā un cīņā pret korupciju. Šie novēršamie trūkumi ir norādīti ar mērķi nodrošināt, lai Rumānija ievērotu LES 2. pantā paredzēto tiesiskuma vērtību. Rumānijai ir jāveic attiecīgi pasākumi šo mērķu sasniegšanai, atbilstoši LES 4. panta 3. punktā noteiktajam lojālas sadarbības principam pienācīgi ņemot vērā uz Lēmuma 2006/928 pamata sagatavotos Eiropas Komisijas ziņojumus un it īpaši tajos ietvertos ieteikumus ( 4 ).

4.

Tādējādi Lēmuma 2006/928 1. pantā paredzēts, ka, sākot ar 2007. gadu, Rumānija katru gadu līdz 31. martam ziņo Komisijai par progresu, kas panākts, novēršot katru no Lēmuma pielikumā minētajiem trūkumiem. Komisija jebkurā laikā var sniegt tehnisku palīdzību, veicot dažādus pasākumus, vai vākt informāciju par šiem trūkumiem un apmainīties ar to un šajā nolūkā organizēt ekspertu komandējumus uz Rumāniju. Rumānijas iestādēm šajā sakarā ir jāsniedz Komisijai vajadzīgais atbalsts. Lēmuma 2006/928 pielikumā starp novēršamajiem trūkumiem, uz kuriem ir atsauce 1. pantā, ir šādi:

“1.   Jānodrošina pārredzamāks un efektīvāks tiesas process, īpaši palielinot Consiliul Superior al Magistraturii (Augstākā tieslietu padome) resursus un paaugstinot tās atbildību. Jāziņo par jaunā civilprocesa kodeksa un kriminālprocesa kodeksa ietekmi un tā jāuzrauga.

[..]

3.   Pamatojoties uz gūtajiem panākumiem, jāturpina profesionālas, objektīvas izmeklēšanas apsūdzībās par augsta līmeņa korupciju.

4.   Jāveic turpmāki pasākumi, lai novērstu un apkarotu korupciju, īpaši vietējās pašvaldībās.”

5.

Grozītā un papildinātā 2004. gada 1. jūlijaLegea nr. 317/2004 privind Consiliul Superior al Magistraturii (Likums Nr. 317/2004 par Augstāko tieslietu padomi; turpmāk tekstā – “Likums Nr. 317/2004”) ( 5 ) 44. pantā ir paredzēts:

“(1)   Augstākā tieslietu padome ar savu nodaļu starpniecību pilda lēmējinstitūcijas lomu attiecībā uz tiesnešu un prokuroru disciplināratbildību par darbībām, kas paredzētas Likumā Nr. 303/2004 atbilstoši tā grozījumiem un papildinājumiem.

[..]

(3)   Disciplinārlietu tiesnešu, prokuroru un tiesnešu palīgu nodarījumu gadījumos ierosina Tiesu inspekcija ar tiesu inspektoru starpniecību.

[..]

(6)   Lai tiktu ierosināta disciplinārlieta, Tiesu inspekcijai obligāti jāveic disciplinārā izmeklēšana.”

6.

Likuma Nr. 317/2004 45. pantā ir noteikts:

“(1)   Tiesu inspekcija var sākt lietu pēc savas ierosmes vai arī tai var iesniegt rakstisku un pamatotu sūdzību jebkura ieinteresētā persona, tostarp Augstākā tieslietu padome, par tiesnešu un prokuroru disciplinārpārkāpumiem.

[..]

(4)   Ja sākotnējā izmeklēšanā tiek konstatēts, ka nav pierādījumu par disciplinārpārkāpumu, attiecībā uz sūdzību netiek veiktas nekādas turpmākas darbības un par iznākumu tiek paziņots tieši personai, kas iesniegusi sūdzību, un personai, uz kuru attiecas sūdzība. Lēmums par lietas izbeigšanu ir jāapstiprina galvenajam inspektoram. Lēmumu – tikai vienreiz – var atcelt galvenais inspektors, kurš ar rakstisku un pamatotu lēmumu var uzdot veikt papildu izmeklēšanu.

[..]”

7.

Saskaņā ar Likuma Nr. 317/2004 45.1 panta 1. punktu:

“Persona, kas iesniegusi sūdzību, var iesniegt iebildumus galvenajam inspektoram pret 45. panta 4. punktā minēto lēmumu par lietas izbeigšanu 15 dienu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas. Iebildumu izskata 20 dienu laikā no dienas, kad tas reģistrēts Tiesu inspekcijā.”

8.

Likuma Nr. 317/2004 47. pantā ir paredzēts:

“(1)   Pēc disciplinārlietas izmeklēšanas pabeigšanas tiesu inspektors ar rakstisku un pamatotu lēmumu var izdot rīkojumu:

[..]

(3)   Tiesu inspektora lēmumu apstiprina galvenais inspektors. Galvenais inspektors var uzdot tiesu inspektoram papildināt disciplināro izmeklēšanu. Tiesu inspektors šo papildu izmeklēšanu veic 30 dienu laikā pēc galvenā inspektora rīkojuma.

(4)   Tiesu inspektora lēmumu tikai vienreiz rakstveidā un ar pamatojumu var atcelt galvenais inspektors, kurš ar rakstveida un pamatotu lēmumu var uzdot veikt papildu disciplināro izmeklēšanu. Pēc disciplinārās izmeklēšanas pabeigšanas galvenais inspektors var izdot rīkojumu rakstiski, to pamatojot, par viena no 1. punkta a) vai b) apakšpunktā paredzētajiem pasākumiem veikšanu.

[..]”

9.

Likuma Nr. 317/2004 65. panta 2.–4. punktā noteikts:

“(2)   Tiesu inspekciju vada galvenais inspektors–tiesnesis, ko ieceļ pēc [Augstākās tieslietu padomes, Rumānija] rīkota konkursa; viņam palīdz galvenā inspektora iecelts vietnieks–prokurors.

(3)   Tiesu inspekcija darbojas saskaņā ar darbības neatkarības principu attiecībā uz Augstāko tieslietu padomi, tiesām, tām piesaistītajām prokuratūrām un citām valsts iestādēm, īstenojot savas analīzes, izmeklēšanas un uzraudzības pilnvaras konkrētās darbības jomās saskaņā ar likumu, nodrošinot tā ievērošanu.

(4)   Inspekcijas pasākumu veikšanas normas apstiprina galvenais inspektors ar rīkojumu.”

10.

Likuma Nr. 317/2004 66. panta 3. punktā ir noteikts:

“Tiesu inspekcijas organizāciju un darbību, tās organizatorisko struktūru un struktūrvienību funkcijas nosaka nolikumā, kas apstiprināts ar galvenā inspektora rīkojumu [..].”

11.

Saskaņā ar Likuma Nr. 317/2004 69. panta 1. un 4. punktu:

“(1)   Galvenajam inspektoram ir šādi galvenie pienākumi:

[..]

[..].

(4)   Galvenā inspektora vietnieks ex officio aizvieto galveno inspektoru, palīdz viņam izskatīt un sniegt atzinumus par tiesu inspektoru pieņemtajiem aktiem un lēmumiem, kā arī veic visus pārējos galvenā inspektora noteiktos pienākumus.”

12.

Likuma Nr. 317/2004 70. pantā ir noteikts:

“(1)   Tiesu inspekcijas inspektorus ieceļ galvenais inspektors pēc Tiesu inspekcijas rīkota konkursa [..].

(2)   Šis konkurss sastāv no rakstiska pārbaudījuma un intervijas [..]. Noteikumus par konkursa organizēšanu un norisi apstiprina ar galvenā inspektora rīkojumu un publicē Monitorul Oficial al României, I daļā.”

13.

Saskaņā ar Likuma Nr. 317/2004 71. panta 2. punktu:

“Noteikumi par sodiem, disciplinārpārkāpumiem un disciplinārlietām mutatis mutandis attiecas uz tiesu inspektoriem.”

14.

Saskaņā ar Likuma Nr. 317/2004 72. pantu:

“(1)   Tiesu inspektori strādā neatkarīgi un objektīvi.

[..]”

15.

Likuma Nr. 317/2004 77. pantā noteikts:

“(1)   Tiesu inspektoru profesionālo darbību katru gadu vērtē komisija, kuras sastāvā ir galvenais inspektors un divi citi tiesu inspektoru kopsapulcē ievēlēti locekļi, ar vērtējumu: “ļoti labi”, “labi”, “apmierinoši” vai “neapmierinoši”.

[..]

(5)   Tiesu inspektoru, kurš saņem novērtējumu “neapmierinoši” vai divus secīgus novērtējumus “apmierinoši”, atbrīvo no tiesu inspektora amata.

(6)   Tiesu inspektoru profesionālās darbības vērtēšanas kritērijus un vērtēšanas kārtību nosaka Tiesu inspekcijas organizācijas un darbības noteikumi.”

16.

2018. gadā Tiesu inspekcijas galvenais inspektors pieņēma trīs nolikumus ( 6 ), īstenojot pilnvaras, kas viņam piešķirtas saskaņā ar Likuma Nr. 317/2004 66. panta 3. punktu.

17.

Saskaņā ar Ordinul nr. 131/2018 al inspectorului‑șef al Inspecției Judiciare privind aprobarea Regulamentului de organizare și desfășurare a concursului pentru numirea în funcție a inspectorilor judiciari (Tiesu inspekcijas galvenā inspektora Rīkojums Nr. 131/2018 par konkursa tiesu inspektoru iecelšanai amatā organizēšanas un tā norises nolikuma apstiprināšanu) ( 7 ) tiesu inspektorus amatā ieceļ galvenais inspektors, rīkojot konkursu, kurā ir rakstveida tests un intervija. Galvenais inspektors vada konkursa intervijas komisiju, kuras loceklis viņš ir kopā ar Tiesu inspekcijas departamentu direktoriem un galvenā inspektora ieceltu psihologu, kas pilda padomdevēja funkcijas.

18.

Atbilstoši Ordinul nr. 134/2018 al inspectorului‑șef al Inspecției Judiciare privind aprobarea Regulamentului de organizare și funcționare a Inspecției Judiciare (Tiesu inspekcijas galvenā inspektora Rīkojums Nr. 134/2018 par Tiesu inspekcijas organizācijas un darbības nolikuma apstiprināšanu) ( 8 ) galvenais inspektors no tiesu inspektoru vidus ieceļ Tiesu inspekcijas vadības grupu, kuras sastāvā ir galvenā inspektora vietnieks un Tiesu inspekcijas departamentu direktori. Iecelšanas procedūra šajos amatos paredz, ka galvenais inspektors veic pārrunas ar kandidātiem, atsaucoties uz vadības projektu. Tiesu inspekcijas darbinieku darbu vērtē komisija, kurā ietilpst galvenais inspektors un divi tiesu inspektori, kurus ievēlē tiesu inspektoru kopsapulce. Šāda novērtējuma kritēriji ietver kandidātu uzvedību un viņu saziņu ar galveno inspektoru.

19.

2018. gada 11. decembraOrdinul nr. 136/2018 al inspectorului‑șef al Inspecției Judiciare de aprobare a Regulamentului privind normele de efectuare a lucrărilor de inspecție (Tiesu inspekcijas galvenā inspektora Rīkojums Nr. 136/2018 par inspekciju norises nolikuma apstiprināšanu) ( 9 ) nosaka disciplinārās izmeklēšanas par tiesnešiem un prokuroriem analīzes, pārbaudes un uzraudzības metodiku. Tas tostarp reglamentē sūdzību izskatīšanas procedūru, inspektoru iecelšanu, termiņu noteikšanu, aprēķināšanu un pagarināšanu, kā arī atsevišķu procesuālo dokumentu izsniegšanu.

20.

Prasītāja ir puse vairākos kriminālprocesos Rumānijas tiesās. Viņa ir iesniegusi Tiesu inspekcijai vairākas disciplinārās sūdzības par atsevišķiem šajās lietās iesaistītajiem tiesnešiem un prokuroriem. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegts saistībā ar tiesvedību, kas notika Judecătoria Bolintin‑Vale (Bolintinas‑Vales pirmās instances tiesa, Rumānija) un Tribunalul Giurgiu (Džurdžu apgabaltiesa, Rumānija). Tiesu inspekcija pieņēma vairākus lēmumus attiecībā uz prasītājas sūdzībām ( 10 ), daļu no kuriem galvenais inspektors apstiprināja.

21.

Prasītāja iesniedza prasību par Tiesu inspekcijas 2018. gada 2. jūlija lēmumu, ko galvenais inspektors bija apstiprinājis ( 11 ). 2019. gada 27. septembrīCurtea de Apel Bucureşti (Bukarestes apelācijas tiesa) atcēla 2018. gada 2. jūlija lēmumu, pamatojoties uz to, ka Tiesu inspekcija nebija pienācīgi pārbaudījusi prasītājas argumentus. Tā nosūtīja lietas materiālus atpakaļ Tiesu inspekcijai turpmākai izvērtēšanai ( 12 ). 2020. gada 29. septembrīÎnalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Augstā kasācijas tiesa, Rumānija) atzina par nepieņemamu Tiesu inspekcijas apelācijas sūdzību par šo spriedumu.

22.

2021. gada 11. martā Tiesu inspekcija pieņēma jaunu lēmumu, ar kuru tā atkal noraidīja prasītājas disciplinārsūdzību ( 13 ). 2021. gada 31. maijā galvenais inspektors noraidīja prasītājas apelācijas sūdzību par šo lēmumu. Prasītāja iesniedza prasību par galvenā inspektora lēmuma atcelšanu, kas tiek izskatīta Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes apelācijas tiesa) ( 14 ).

23.

Prasītāja savās sūdzībās Tiesu inspekcijai un šajā lietā apgalvoja, ka sūdzība lietā Nr. 6172/2/2018 tikusi izskatīta novilcināti. Tāpēc bija beidzies likumā noteiktais termiņš, kādā pret personu, par kuru viņa bija iesniegusi sūdzību, varēja ierosināt disciplinārlietu. Viņa apgalvoja, ka galvenais inspektors ir atbildīgs par šo kavēšanos.

24.

2019. gada 29. novembrī Prasītāja iesniedza sūdzību Ministerului Justiţiei (tieslietu ministrs, Rumānija) par viņas konstitucionālo tiesību pārkāpumu. Viņa atsaucās uz personu “grupu”, ieskaitot galveno inspektoru, “ar svarīgām funkcijām, kas, iespējams, ir veicinājušas pret viņu veikto kriminālizmeklēšanu vai viņas procesuālo tiesību pārkāpumu”. Prasītāja tostarp apgalvoja, ka galvenais inspektors “ir tiesnesis [..], kurš dzīvo Džurdžu pilsētā un savas karjeras laikā pildījis savus pienākumus tādā veidā, kas būtiski ietekmējis tiesiskuma īstenošanu Džurdžu reģionā un valsts līmenī”. Pēc šo pienākumu uzskaitījuma prasītāja pauda pārliecību, ka viņas gadījumā “[Tiesu inspekcijas] lēmumi ļāva slēpt ļaunprātīgas darbības un nelikumības, ko izdarījusi prokuratūra Bolintinā‑Valē, Džurdžu apgabalā”. Prasītāja arī apgalvoja, ka “[Tiesu inspekcijas galvenais inspektors] ir jāsauc pie atbildības par nopietnu uzticības tiesu sistēmai graušanu, jo viņam kā [..] šīs iestādes vadītājam un uzraugam, kam ir būtiska loma tiesu sistēmā, bija jānodrošina, lai [šīs iestādes] izdarītās pārbaudes pilnībā atbilstu tiesību normām”.

25.

Tieslietu ministrs uzskatīja, ka tā kompetencē nav izskatīt šāda veida disciplināros jautājumus, un nodeva prasītājas sūdzību Tiesu inspekcijai ( 15 ).

26.

2021. gada 16. februārī prasītāja Tiesu inspekcijai iesniedza atsevišķu sūdzību, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta tikai iespējamām galvenā inspektora darbībām. Prasītāja tostarp kritizēja, ka viņas sūdzība reāli nav izmeklēta, ka ir novēlota viņas 2019. gada 29. novembra sūdzības pret Tiesu inspekciju un tās galveno inspektoru izmeklēšana, ka galvenais inspektors nav atturējies no šīs sūdzības izmeklēšanas, lai gan tā bijusi par viņu, un ka Tiesu inspekcija nav izpildījusi Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes apelācijas tiesa) 2019. gada 27. septembra spriedumu. 2021. gada 17. martā Tiesu inspekcija šo sūdzību noraidīja ( 16 ). Galvenā inspektora vietnieks apelāciju par šo lēmumu noraidīja 2021. gada 11. maijā ( 17 ).

27.

2021. gada 31. maijā prasītāja iesniedza prasību iesniedzējtiesā, tostarp lūdzot atcelt 2021. gada 17. marta un 2021. gada 11. maija lēmumus un atlīdzināt zaudējumus, kas viņai, iespējams, ar to nodarīti. Viņa apgalvoja, ka galvenā inspektora vietnieks P.M. nav izpildījis Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes apelācijas tiesa) 2019. gada 27. septembra spriedumu, jo nav veicis izmeklēšanu, kas bija paredzēta šajā spriedumā. Prasītāja arī apgalvo, ka Tiesu inspekcija un tās galvenais inspektors N.L. sistemātiski nav atbilstīgi reaģējuši uz viņas sūdzībām par atsevišķiem tiesnešiem. Prasītāja sūdzas par vismaz trim sistēmiskiem pārkāpumiem Tiesu inspekcijas organizācijā un darbībā, kuru dēļ netika nodrošināta objektīva viņas sūdzību izskatīšana. Pirmkārt, galvenais inspektors iecēla, novērtēja un galu galā varēja atbrīvot no amata tiesu inspektorus, kas bija atbildīgi par galvenā inspektora uzvedības disciplināro izmeklēšanu. Otrkārt, galvenais inspektors ieceļ galvenā inspektora vietnieku, kurš apstiprināja lēmumu noraidīt prasītājas sūdzību un kurš arī ieņem amatu, kas ir saistīts ar galvenā inspektora amata pilnvaru termiņu un atkarīgs no tā. Treškārt, galvenais inspektors pieņem iekšējos nolikumus, kas reglamentē Tiesu inspekcijas organizāciju un darbību.

28.

Ņemot vērā paustās bažas par Tiesu inspekcijas organizāciju un darbību, kā arī par tās galvenā inspektora atbildību disciplinārās izmeklēšanas un disciplinārlietu kontekstā, Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [LES] 2. pants un 19. panta 1. punkta otrā daļa, Lēmums 2006/928 [..], kā arī atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām noteiktās neatkarības un objektivitātes garantijas ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas ļauj Tiesu inspekcijas galvenajam inspektoram izdot normatīva (zemāka juridiskā ranga nekā likums) un/vai individuāla rakstura administratīvus aktus, ar kuriem tas autonomi izlemj par Tiesu inspekcijas institucionālā ietvara organizēšanu tiesu inspektoru atlasei un to darbības vērtēšanai, inspekcijas pasākumu veikšanai, kā arī galvenā inspektora vietnieka iecelšanai, ja saskaņā ar konstitutīvo likumu minētās personas ir vienīgie subjekti, kas var pieņemt, apstiprināt vai atspēkot disciplinārā izmeklēšanā par galveno inspektoru izdotos aktus?”

29.

Iesniedzējtiesa lūdza, lai tās lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tiktu izskatīts paātrinātā kārtībā – tostarp saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23.a pantu. Ar 2022. gada 1. februāra lēmumu Tiesas priekšsēdētājs šo lūgumu noraidīja.

30.

Prasītāja, Tiesu inspekcija ( 18 ) un Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus.

31.

Tiesu inspekcija apgalvo, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu esot nepieņemams. Pirmkārt, tā uzskata, ka iesniedzējtiesa lūdzot interpretēt Likumu Nr. 317/2004, nevis lemt par Līgumu interpretāciju vai par Savienības iestādes akta spēkā esamību un/vai interpretāciju saskaņā ar LESD 267. pantu. Otrkārt, Tiesu inspekcija uzskata: ja nav konstatēts, ka kāda valsts tiesību norma ir pretrunā Savienības tiesībām, apgalvojums, ka galvenā inspektora pilnvaras pārkāpj tiesu inspektoru neatkarību, esot nepamatots.

32.

Ierosinu Tiesai noraidīt Tiesu inspekcijas pirmo iebildumu pret iesniedzējtiesas uzdotā jautājuma pieņemamību. No iesniedzējtiesas uzdotā jautājuma teksta skaidri izriet, ka tajā ir lūgts lemt par Savienības, nevis Rumānijas tiesību interpretāciju. Tiesu inspekcijas otrais iebildums par pieņemamību attiecas uz uzdotā jautājuma būtību. Šāds iebildums pēc savas būtības nevar būt par pamatu tam, lai konstatētu, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir nepieņemams ( 19 ).

33.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir vērsts uz Tiesu inspekcijas organizāciju un darbību, tās galvenajam inspektoram piešķirtajām plašajām pilnvarām ( 20 ), kā arī uz viņa apgalvoto atbildības trūkumu disciplinārajā izmeklēšanā un pret viņu ierosinātajās disciplinārlietās ( 21 ). Iesniedzējtiesa norāda, ka Tiesu inspekcijas organizāciju un darbību reglamentē galvenā inspektora pieņemtie iekšējie nolikumi ( 22 ). Galvenais inspektors arī apstiprina tiesu inspektoru lēmumus pieņemt vai noraidīt disciplinārsūdzības un sākt disciplināro izmeklēšanu un disciplinārlietas ( 23 ). Iesniedzējtiesa jautā, vai sūdzības pret galveno inspektoru var izskatīt objektīvi un taisnīgi, jo tās izmeklē tiesu inspektori, kurus šī persona ieceļ amatā, novērtē un var atlaist ( 24 ). Galvenā inspektora vietnieks, kuru tieši ieceļ galvenais inspektors, kurš palīdz viņam un kura pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar galvenā inspektora pilnvaru termiņu, turklāt ir atbildīgs par lēmumu pārskatīšanu saistībā ar sūdzībām pret galveno inspektoru.

34.

Tiesu inspekcija ir neatkarīga tiesu iestāde ar atsevišķu juridiskās personas statusu Augstākās tieslietu padomē ( 25 ). Augstākā tieslietu padome disciplinārlietās pilda tiesas spriešanas funkciju ( 26 ), savukārt Tiesu inspekcija ir atbildīga par disciplināro izmeklēšanu un disciplinārlietu ierosināšanu pret tiesnešiem un prokuroriem. Tādējādi Tiesu inspekcijai ir plašas izmeklēšanas pilnvaras disciplinārlietās pret tiesu iestāžu darbiniekiem ( 27 ).

35.

Komisijas ziņojumi, kas sagatavoti saskaņā ar Lēmuma 2006/928 2. pantu, attiecas uz Tiesu inspekcijas institucionālo struktūru un darbību ( 28 ). Komisijas 2021. gada ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Rumānijas progresu Sadarbības un pārbaudes mehānisma ietvaros ( 29 ) ir atzīmēts, ka “pēdējos gados tiesu iestādes, tostarp pati [Augstākā tieslietu padome], ir uzsvērušas bažas saistībā ar Tiesu inspekcijas pārskatatbildības trūkumu, norādot uz to, ka daudzas Tiesu [inspekcijas] ierosinātās lietas galu galā tiesā ir tikušas noraidītas, uz visu lēmumu pieņemšanas koncentrēšanos galvenā inspektora rokās un uz [Augstākās tieslietu padomes] pārraudzības pilnvaru ierobežojumiem”. Šajā sakarā “attiecībā uz galveno inspektoru var veikt vienīgi ārēju revīziju, ko pasūta pati [Tiesu inspekcija], un pēc tam revīzijas ziņojumu izskata tikai neliels skaits atlasītu padomes locekļu.”

36.

Lai gan Komisija ir paudusi bažas, Tiesas rīcībā esošajos lietas materiālos nekas neliecina, ka šī iestāde būtu ierosinājusi pret Rumāniju pārkāpumu procedūru par Tiesu inspekcijas organizāciju un darbību. Tāpat nekas neliecina par to, ka Rumānija būtu ieviesusi pasākumus, lai kliedētu Komisijas iepriekš minētajos ziņojumos paustās bažas.

37.

Iesniedzējtiesa garāmejot atsaucas uz nopietnajiem apgalvojumiem, kurus prasītāja ir izvirzījusi pret Tiesu inspekciju, tās galveno inspektoru un atsevišķiem tiesnešiem un prokuroriem un kuri, ja tos apstiprinātu, radītu šaubas par to atbilstību LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai un Lēmumam 2006/928 ( 30 ). Tā vietā izraisot sistēmiska rakstura bažas par Tiesu inspekcijas institucionālo struktūru un tās pārskatatbildības trūkumu. Tai it īpaši esot radušās šaubas par galvenā inspektora neierobežotajām pilnvarām pieņemt visus lēmumus, kas attiecas uz Tiesu inspekcijas organizāciju un darbību, tiesu inspektoru, tostarp galvenā inspektora vietnieka, atlasi, novērtēšanu un atlaišanu, kā arī apstiprināt visus Tiesu inspekcijas pieņemtos individuālos lēmumus un uzlikt tiem veto.

38.

Lai gan tiesu sistēmas organizācija, tostarp noteikumi, kas reglamentē disciplinārlietas pret tiesnešiem, ir dalībvalstu kompetencē, šo pilnvaru īstenošanai ir jāatbilst Savienības tiesību aktiem. Prasība par neatkarīgu tiesu varu saskaņā ar Savienības tiesībām nozīmē, ka tiesnešiem piemērojamajam disciplinārajam režīmam ir jāsniedz nepieciešamās garantijas, lai novērstu jebkādu risku, ka tas varētu tikt izmantots kā politiskās kontroles sistēma pār tiesnešu darbību. Tiesnešu neatkarības būtiska garantija ir tiesiskais regulējums, kas nosaka rīcību, kura ir disciplinārs pārkāpums, un par to piemērojamos sodus, paredz neatkarīgas iestādes iesaistīšanu saskaņā ar procedūru, pilnībā garantējot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā paredzētās tiesības, it īpaši tiesības uz aizstāvību, un iespēju apstrīdēt disciplināriestāžu lēmumus ( 31 ).

39.

Tiesa ir arī atzinusi, ka, tā kā iespēja sākt disciplināro izmeklēšanu var izdarīt spiedienu uz personām, kuras ir atbildīgas par strīdu izšķiršanu, ir būtiski, lai iestāde, kuras kompetencē ir veikt izmeklēšanu un ierosināt disciplinārlietas, savu pienākumu izpildē rīkotos objektīvi un taisnīgi. Šajā nolūkā tai jābūt brīvai no jebkādas tiešas vai netiešas ārējas ietekmes ( 32 ). Disciplināro režīmu nedrīkst novirzīt no tā leģitīmā mērķa ( 33 ).

40.

Lai nodrošinātu tiesnešu neatkarību, Tiesas judikatūrā ir uzsvērtas garantijas, kas tiek piešķirtas tiesnešiem, pret kuriem tiek īstenota disciplinārā izmeklēšana un ierosinātas disciplinārlietas. Tās pašas objektivitātes un taisnīguma garantijas ir piemērojamas neatkarīgi no tā, vai pret tiesnesi ir ierosināta disciplinārlieta, vai arī, kā tas ir iesniedzējtiesas lietā, sūdzības pret tiesnešiem vai prokuroriem ir noraidītas un disciplinārā izmeklēšana un disciplinārlietas nav sāktas. Šajā ziņā jāuzsver, ka šīs garantijas nodrošina būtisku priekšstatu demokrātiskā sabiedrībā, ka tiesu vara ir neatkarīga un objektīva. Sabiedrības uzticības un paļāvības iedragāšana, neprofesionāli vai neobjektīvi izmeklējot disciplinārlietas un disciplinārlietas, kā to apgalvo prasītāja, var de facto izraisīt efektīvas tiesiskās aizsardzības liegšanu Savienības tiesību aktos noteiktajās jomās saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu ( 34 ).

41.

Spriedumā Asociaţia “Forumul Judecătorilor din România” u.c. Tiesa nolēma, ka Rumānijas tiesību akti par pagaidu iecelšanu Tiesu inspekcijas vadības amatos ietilpst Lēmuma 2006/928 piemērošanas jomā un tiem ir jāatbilst Savienības tiesību – it īpaši tiesiskuma – prasībām ( 35 ). Ņemot vērā Tiesu inspekcijas pilnvaru apjomu veikt disciplināro izmeklēšanu un ierosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem un prokuroriem, šīs prasības attiecas arī uz tās galvenā inspektora pagaidu iecelšanu amatā un Tiesu inspekcijas organizāciju un darbību. Turklāt, tā kā likumā galvenajam inspektoram ir piešķirtas plašas pilnvaras un prerogatīvas ( 36 ), arī viņam ir pienākums ievērot šīs pašas prasības.

42.

No Tiesas rīcībā esošiem lietas materiāliem izriet, ka Tiesu inspekcijas lēmumus noraidīt sūdzību pret tiesnesi vai prokuroru var pārsūdzēt Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes apelācijas tiesa) un pēc tam Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Augstā kasācijas tiesa) ( 37 ). Šādu procedūru pieejamība ir būtiska ( 38 ), lai saglabātu sabiedrības uzticību un paļāvību uz disciplināro režīmu. Tomēr sūdzību iesniedzēju ierosināta tiesvedība, lai apstrīdētu disciplināriestādes lēmumus, var būt nepietiekama, lai risinātu sistēmiskas problēmas, kas radušās saistībā ar disciplinārā režīma darbību. Iesniedzējtiesā prasītāja apgalvoja, ka sakarā ar to, ka bija beidzies termiņš, kurā varēja veikt efektīvas disciplinārās darbības, kavēšanās un nepilnības viņas sūdzību izskatīšanā liedza viņai gūt labumu no disciplinārā režīma un izmantot tajā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Iesniedzējtiesa uzsver, ka tai šajā tiesvedības stadijā par šo jautājumu nav jālemj. Tā tikai norāda uz cēloņsakarību starp prasītājas prasījumiem un Savienības tiesību interpretāciju, ko tā lūdz Tiesai ( 39 ).

43.

Prasītāja un Komisija uzskata: tas, ka Rumānijas valdība 2018. gadā ( 40 ), neievērojot parasto iecelšanas amatā procedūru, uz laiku pagarināja galvenā inspektora amata pilnvaru termiņu, radīja aizdomas, ka Tiesu inspekcijas pilnvaras un funkcijas var tikt izmantotas, lai izdarītu spiedienu uz tiesnešu un prokuroru darbību vai politiski kontrolētu to ( 41 ). Tādējādi šajā lietā šis pagarinājums būtu jāņem vērā.

44.

Augstākās tieslietu padomes kopsapulce par Tiesu inspekcijas galveno inspektoru no 2015. gada 1. septembra iecēla N.L. Lai gan viņa trīs gadu amata termiņš beidzas 2018. gada 31. augustā, Rumānijas valdība to pagarināja uz laiku no 2018. gada 1. septembra līdz 2019. gada 14. maijam. Laikā, kad tika iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, proti, 2021. gada 10. decembrī, galvenais inspektors joprojām pildīja savus pienākumus, jo Augstākā tieslietu padome viņu atkārtoti iecēla amatā uz otro pilnvaru termiņu ( 42 ). Vēl svarīgāk ir tas, ka 2021. gada 7. decembra galīgajā spriedumā Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa, Rumānija) ( 43 ) atzina, ka galvenā inspektora amata termiņa pagarinājums uz laiku neradītu aizdomas par politiskā spiediena izdarīšanu uz tiesnešiem un prokuroriem ( 44 ). Tādējādi šajā tiesvedībā galvenā inspektora amata termiņa pagarinājuma uz laiku no 2018. gada 1. septembra līdz 2019. gada 14. maijam nozīme nav acīmredzama.

45.

Prasītāja apgalvo, ka 2018. gada nolikumi esot spēkā neesoši no Savienības tiesību viedokļa, jo galvenais inspektors N.L. tos pieņēma laikā, kad viņa amata termiņš bija prettiesiski pagarināts uz pagaidu laiku. Tiesu inspekcija apgalvo, ka Tiesa spriedumā Asociaţia “Forumul Judecătorilor din România” u.c. ( 45 ). nelēma par šo nolikumu spēkā esamību. Turklāt tā apgalvo, ka, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, 2018. gada nolikumi esot jāuzskata par spēkā esošiem.

46.

Ņemot vērā Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa) sprieduma Nr. 3014/2021, uz kuru ir atsauce šo secinājumu 44. punktā, saturu, apgalvojums, ka 2018. gada nolikumi ir spēkā neesoši, jo galvenais inspektors N.L. tos bija pieņēmis savas ad interim iecelšanas amatā laikā, nevar būt pamatots.

47.

Turklāt jāuzsver, ka Likuma Nr. 317/2004 66. panta 3. punktā ir skaidri noteikts, ka Tiesu inspekcijas galvenais inspektors pieņem nolikumus, kas reglamentē šīs iestādes organizāciju un darbību. Likuma Nr. 317/2004 45. pants un 45.1 panta 1. punkta a) apakšpunkts arī piešķir Tiesu iestāžu inspekcijas galvenajam inspektoram plašas pilnvaras apstiprināt un uzlikt veto šīs iestādes individuālajiem lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar disciplināro izmeklēšanu un disciplinārlietu sākšanu ( 46 ).

48.

Tas, ka galvenajam inspektoram ir izšķiroša loma Tiesu inspekcijas vadībā un organizācijā, viņš var pieņemt iekšējos nolikumus un apstiprināt un uzlikt veto visiem Tiesu inspekcijas individuāliem lēmumiem, ja nav citu faktoru, nekādā gadījumā nerada pamatotas šaubas, ka Tiesu inspekcijas pilnvaras un funkcijas faktiski tiek izmantotas kā instruments, lai izdarītu spiedienu uz tiesību darbību vai īstenotu politisko kontroli pār to, vai lai – kaut arī netieši – grautu sabiedrības uzticību un paļāvību tiesu varai ( 47 ).

49.

Ņemot vērā galvenā inspektora plašās pilnvaras, viņa izšķirošo lomu Tiesu inspekcijā un to, ka nepastāv nekāds iekšējs mehānisms ( 48 ), kas ierobežotu šo pilnvaru neatbilstošu izmantošanu, Tiesu inspekcijai ( 49 ) pret galveno inspektoru vērstās disciplinārās sūdzības jāizskata ar vislielāko profesionalitāti un objektivitāti, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību šai iestādei un visai tiesu varai.

50.

Kā apgalvo Tiesu inspekcija, iespējams, nav jāizveido atsevišķa iestāde, kas izskatītu disciplinārlietas pret Tiesu inspekcijas galveno inspektoru ( 50 ). Šis apsvērums ir spēkā ar nosacījumu, ka pastāv efektīvas un pārredzamas procedūras, lai objektīvi izskatītu visas šādas sūdzības ( 51 ). Šajā sakarā bažas var radīt, ka Tiesu inspekcijas galvenais inspektors pēc saviem ieskatiem ieceļ savu vietnieku ( 52 ), kuram ir uzdots lemt par sūdzību izmeklēšanu un disciplinārlietu ierosināšanu pret galveno inspektoru.

51.

Pirms 2018. gada 4. oktobraLegea nr. 234/2018 (Likums Nr. 234/2018; turpmāk tekstā – “Likums Nr. 234/2018”) ( 53 ) pieņemšanas Augstākā tieslietu padome gan galveno inspektoru, gan galvenā inspektora vietnieku iecēla amatā pēc līdzīgas procedūras, un galvenā inspektora vietnieka amata pilnvaru termiņš nebija atkarīgs no galvenā inspektora pilnvaru termiņa. Ņemot vērā iesniedzējtiesas izdarīto pārbaudi, šķiet, ka kopš Likuma Nr. 234/2018 pieņemšanas Tiesu inspekcijas galvenā inspektora vietnieks tiek iecelts pēc galvenā inspektora ieskatiem un ka viņa pilnvaru termiņš ir atkarīgs no galvenā inspektora pilnvaru termiņa un sakrīt ar to ( 54 ). Tiesu inspekcijas darbību reglamentējošie tiesību akti un nolikumi neparedz nekādu citu iekšēju mehānismu, kas ļautu izskatīt apgalvojumus par galvenā inspektora plašo pilnvaru neatbilstošu izmantošanu, izņemot disciplināro procedūru. Ņemot vērā visus šos apstākļus, uzskatu, ka Likums Nr. 234/2018 var ievērojami iedragāt sabiedrības priekšstatu par to, ka galvenā inspektora vietnieks var objektīvi un taisnīgi pārraudzīt disciplinārlietu izmeklēšanu un izskatīšanu saistībā ar sūdzībām par galveno inspektoru. Tādējādi Likuma Nr. 234/2018 pieņemšana, šķiet, nozīmē tiesiskuma aizsardzības regresu Rumānijā.

52.

Likums Nr. 234/2018 sasaista Tiesu inspekcijas galvenā inspektora un viņa vietnieka karjeras. Lai gan galvenā inspektora vietniekam ir pienākums rīkoties neatkarīgi un objektīvi, viņu var uzskatīt par personīgi ieinteresētu disciplinārās izmeklēšanas un/vai disciplinārlietas pret galveno inspektoru iznākumā. Turklāt ir acīmredzams, ka visi Tiesu inspekcijas tiesu inspektori ir pakļauti galvenajam inspektoram un ka viņu karjeras attīstība ir atkarīga no tā, kurš ieņem šo amatu. ( 55 ) Tas var arī iedragāt sabiedrības priekšstatu par to, ka tiesu inspektori profesionāli un objektīvi izmeklē sūdzības par galveno inspektoru.

53.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes apelācijas tiesa, Rumānija) uzdoto jautājumu atbildēt šādi:

LES 2. pants, LES 19. panta 1. punkta otrā daļa un Komisijas 2006. gada 13. decembra Lēmums 2006/928/EK, ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Rumānijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju,

ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas paredz tādu Inspecţia Judiciară (Tiesu inspekcija, Rumānija) disciplinārās izmeklēšanas un disciplinārlietu ierosināšanas pārraudzību, ko veic tās galvenā inspektora vietnieks, un šādu sūdzību izmeklēšanu, ko veic šīs iestādes tiesu inspektori apstākļos, kad šis galvenā inspektora vietnieks tiek iecelts pēc galvenā inspektora ieskatiem; galvenā inspektora vietnieka pilnvaru termiņš ir atkarīgs no galvenā inspektora pilnvaru termiņa un sakrīt ar to; un visi tiesu inspektori ir pakļauti galvenajam inspektoram, no kura ir atkarīga viņu karjeras attīstība.