1

Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Polwax S.A. lūdz atcelt Komisijas 2020. gada 14. jūlija lēmumu (lieta M.9014), kas pieņemts, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2004, L 24, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) 8. panta 2. punktu, un ar ko Eiropas Komisija atzina par saderīgu ar iekšējo tirgu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 57. pantu koncentrāciju starp Polski Koncern Naftowy Orlen S.A. (turpmāk tekstā – “Orlen”) un Grupa Lotos S.A. (turpmāk tekstā – “Lotos”), ja Orlen ievēros noteiktas saistības.

2

Prasītāja ir Polijas sabiedrība, kas ražo un tirgo parafīna vasku un produktus uz parafīna bāzes.

3

Orlen ir vertikāli integrēts uzņēmums, kas galvenokārt nodarbojas ar degmaisījumu un ar degmaisījumiem saistīto produktu pārstrādi un tirdzniecību (tostarp mazumtirdzniecību) Polijā, Čehijas Republikā, Lietuvā un Vācijā. Orlen ir iesaistīts arī jēlnaftas un dabasgāzes augšposma izpētē, izstrādē un ieguvē, kā arī naftas ķīmijas produktu tirgū.

4

Lotos ir vertikāli integrēts uzņēmums, kas nodarbojas pārsvarā ar degmaisījumu un ar degmaisījumiem saistīto produktu pārstrādi un tirdzniecību (tostarp mazumtirdzniecību) galvenokārt Polijā. Tas nodarbojas arī ar jēlnaftas un dabasgāzes augšposma izpēti, izstrādi un ieguvi.

5

Orlen2019. gada 3. jūlijā saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 4. panta 1. punktu paziņoja Komisijai par plānoto koncentrāciju, kas paredzēja pilnīgas kontroles iegūšanu pār Lotos.

6

Ar 2019. gada 7. augusta lēmumu (OV 2019, C 273, 2. lpp.) Komisija konstatēja, ka koncentrācija rada pamatotas šaubas attiecībā uz atbilstību kopējam tirgum, nolēma uzsākt padziļinātas pārbaudes procedūru saskaņā ar Regulas Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu un uzaicināja ieinteresētās trešās personas iesniegt tai iespējamos apsvērumus par plānoto koncentrāciju.

7

Prasītājai 2019. gada 30. septembrī tika piešķirts ieinteresētās personas statuss Regulas Nr. 139/2004 18. panta 4. punkta izpratnē, pamatojoties uz attiecīgi iesniegto lūgumu.

8

2020. gada 7. aprīlī Komisija pieņēma paziņojumu par iebildumiem, kura nekonfidenciālā versija prasītājai tika nosūtīta 2020. gada 4. maijā.

9

2020. gada 15. maijā prasītāja iesniedza apsvērumus par paziņojumu par iebildumiem un norādīja, ka būtu jāparedz saistības, lai nodrošinātu, ka koncentrācija neietekmē tās piekļuvi noteiktām izejvielām, ko tā izmanto ražošanā.

10

2020. gada 14. jūlijā Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu.

11

Tās pašas dienas paziņojumā presei Komisija, pirmkārt, norādīja, ka pēc veiktās pārbaudes tai ir bažas, ka sākotnēji paziņotais koncentrācijas darījums varētu kaitēt konkurencei, it īpaši šādos tirgos:

12

Otrkārt, Komisija norādīja, ka, lai kliedētu šīs bažas, Orlen piedāvāja uzņemties saistības attiecībā uz šī sprieduma 11. punktā minētajiem tirgiem.

13

Treškārt, Komisija norādīja, “ka nodalīšanas un citu saistību kopums ļautu nodalīto uzņēmumu pircējiem, kā arī citiem konkurentiem pakļaut apvienoto subjektu efektīvai konkurencei attiecīgajos tirgos nākotnē”, ka “konkrētajos dīzeļdegvielas un benzīna vairumtirdzniecības tirgos līdzdalības naftas pārstrādes rūpnīcā pircējs varētu importēt ievērojamus apjomus, pateicoties plašākai piekļuvei infrastruktūrai” un “šīs pārstrādes jaudas un importa potenciāla kombinācijas dēļ pircējs īstenos līdzīgu konkurences spiedienu kā pirms darījuma Lotos”. Tādējādi Komisija secināja, ka “darījums, kas ir grozīts ar saistībām, vairs nerada konkurences problēmas”, un precizēja, ka “šis lēmums ir atkarīgs no uzņemto saistību pilnīgas izpildes”.

14

Prasības celšanas dienā, proti, 2020. gada 24. septembrī, apstrīdētā lēmuma kopsavilkums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nebija publicēts, un Komisijas tīmekļvietnē šī lēmuma nekonfidenciāla versija nebija publicēta.

15

2021. gada 18. maijā Komisija savā tīmekļvietnē publicēja apstrīdētā lēmuma nekonfidenciālu versiju. Šī lēmuma kopsavilkums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts 2021. gada 25. maijā (OV 2021, C 196, 8. lpp.).

16

Apstrīdētajā lēmumā ir ietverts 37. punkts, kas attiecas uz ogļu putekļu vaska augšupējo tirgu un parafīna vaska lejupējo tirgu (1993.–2006. apsvērums).

17

Apstrīdētā lēmuma 1993. apsvērumā Komisija atgādināja, pirmkārt, ka ogļu putekļu vasks ir naftas eļļu ražošanas blakusprodukts un galvenokārt tas tiek izmantots kā izejviela pilnībā rafinēta parafīna vaska ražošanai, kas savukārt ir izejmateriāls sveču ražošanai. Turpinājumā – minētā lēmuma 1994. apsvērumā tā uzsvēra: lai gan tie abi – Lotos un Orlen – ražo ogļu putekļu vasku, to pārdod vienīgi Lotos, bet Orlen to izmanto parafīna vaska ražošanā, un līdz ar to plānotā koncentrācija radītu vertikālu saikni starp pusēm, jo Lotos darbojas augšupējā un Orlen – lejupējā tirgū.

18

Otrkārt, apstrīdētā lēmuma 1997. apsvērumā Komisija konstatēja, ka attiecīgie produktu tirgi ir ogļu putekļu vaska un parafīna vaska tirgi.

19

Treškārt, saistībā ar konkrēto tirgu ģeogrāfisko dimensiju Komisija apstrīdētā lēmuma 1999. apsvērumā atgādināja, ka agrākā lēmumā tā ir atzinusi, ka ogļu putekļu vaska tirgus var aptvert visu EEZ vai arī tam var būt valsts mērogs, vienlaikus uzsvērdama, ka ogļu putekļu vaska pircēja, proti, prasītāja, ir norādījusi, ka augsto transporta izmaksu dēļ tā dod priekšroku vietējiem piegādes avotiem. Komisija šajā lēmumā arī konstatēja, ka parafīna vaska tirgu ir iespējams definēt tādējādi, ka tas aptver visu šo kopumu, jo šī produkta piegādātāji ir norādījuši, ka tie pārdod to ārpus Polijas un arī Orlen 30–40 % savas produkcijas pārdod ārpus Polijas, galvenokārt EEZ teritorijā. Turpinājumā Komisija minētā lēmuma 2000. apsvērumā norādīja, ka ir izvērtējusi plānotās koncentrācijas ietekmi uz visšaurākajiem potenciālajiem tirgiem, proti, ogļu putekļu vasku tirgu Polijā un parafīna vaska tirgu EEZ.

20

Ceturtkārt, saistībā ar plānotās koncentrācijas ietekmi uz konkurenci apstrīdētā lēmuma 2003. apsvērumā Komisija izvērtēja prasītājas uzsvērto iespējamību, ka koncentrācija varētu izraisīt norobežošanu no izejmateriāliem, jo jaunais subjekts vairs nepiegādātu prasītājai ogļu putekļu vasku vai piegādātu to tikai par daudz augstāku cenu, tādējādi liedzot tai parafīna vaska tirgū konkurēt ar jauno subjektu.

21

Šajā ziņā apstrīdētā lēmuma 2004. apsvērumā Komisija konstatēja – ja ogļu putekļu vaska augšupējais tirgus tiktu noteikts pēc valsts principa, Lotos 2017. un 2018. gadā Polijā būtu bijusi tirgus daļa 30–40 % apmērā. Atzīstot, ka šāda tirgus daļa nozīmē vertikālas ietekmes esamību, tā tomēr uzsvēra, ka joprojām bija pieejami 60–70 % ogļu putekļu vaska avotu un ka Orlen pati paļāvās uz ārējiem piegādātājiem. Komisija no tā secināja, ka nebija acīmredzams, ka jaunizveidotajam subjektam būtu spēja ierobežot piekļuvi ogļu putekļu vaskam tiem Lotos klientiem, kas darbojas parafīna vaska tirgū.

22

Apstrīdētā lēmuma 2005. apsvērumā Komisija piebilda, ka Orlen ir tikai ļoti neliela lejupējā tirgus daļa, un no tā secināja, ka jaunais subjekts arī nebūtu ieinteresēts ierobežot piekļuvi izejmateriāliem tiem Lotos klientiem, kas darbojas šajā tirgū. Tā norādīja, ka prasītāja pati ir uzsvērusi, ka minētajā tirgū ir spēcīga konkurence, jo atsevišķos gadījumos šādam tirgum ir globāla dimensija un tas ir pakļauts Ķīnas ražotāju spiedienam.

23

Apstrīdētā lēmuma 2006. apsvērumā Komisija no tā secināja, ka tās veiktajā pārbaudē netika atklāti acīmredzami pierādījumi par būtisku kaitējumu efektīvai konkurencei, kas būtu saistīts ar vertikālo saikni starp ogļu putekļu vaska tirgu Polijā un parafīna vaska tirgu EEZ.

24

Ar atsevišķu dokumentu Komisija saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 130. panta 1. punktu izvirzīja iebildi par nepieņemamību. Iebilde par nepieņemamību tika apvienota ar lietas izskatīšanu pēc būtības.

25

Tiesas sēdē Komisija atsauca savu iebildi par nepieņemamību, par ko tika izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.

26

Prasības pieteikumā prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:

27

Turklāt savos apsvērumos par Orlen iestāšanās rakstu un tiesas sēdē prasītāja lūdza Vispārējo tiesu uzdot veikt ekspertīzi par koncentrācijas ietekmi uz konkurenci vai, ja tas nebūtu iespējams, uzdot Komisijai iesniegt tos pierādījumus, uz kuru pamata tā ir izstrādājusi apstrīdētā lēmuma pamatojumu.

28

Komisijas un Orlen prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:

29

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu uzdot veikt ekspertīzi par koncentrācijas ietekmi uz konkurenci. Šī pieteikuma novēlēto iesniegšanu tā būtībā ir pamatojusi ar to, ka minētā lēmuma pamatojums tika izskaidrots tikai iebildumu raksta stadijā. Šajā ziņā tā atsaucas uz to, ka prasības pieteikuma iesniegšanas dienā šis lēmums vēl nebija publicēts, kā arī uz šajā lēmumā ietvertā pamatojuma un Komisijas procesuālo dokumentu kopsavilkuma raksturu.

30

Komisija un Orlen iebilst pret šo pieteikumu par ekspertīzes veikšanu, it īpaši uzsverot tā novēlotību.

31

Saskaņā ar Reglamenta 88. panta 1. punktu “pierādījumu savākšanas pasākumus var veikt vai grozīt jebkurā tiesvedības stadijā vai nu pēc Vispārējās tiesas ierosmes, vai arī kādas puses pieteikuma”. Šīs pašas tiesību normas 2. punktā ir precizēts – “ja šis pieteikums tiek iesniegts pēc pirmās procesuālo rakstu apmaiņas, pusei, kura to iesniedz, ir jānorāda iemesli, kuru dēļ tā to nevarēja iesniegt agrāk”.

32

Neatkarīgi no tā, vai prasītāja ir sniegusi pārliecinošu pamatojumu tās pieteikuma par ekspertīzes veikšanu novēlotai iesniegšanai, jāatgādina, ka Vispārējai tiesai Reglamentā ir piešķirta rīcības brīvība izlemt, vai uzdot veikt šādu pasākumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 13. jūlijs, Talanton/Komisija, T‑65/15, nav publicēts, EU:T:2017:491, 35.–37. punkts). Līdz ar to pat tad, ja lietas dalībnieks ar pieteikumu veikt ekspertīzi Vispārējā tiesā ir vērsies procesa agrīnā stadijā, tā, īstenojot savu rīcības brīvību, joprojām var nolemt veikt minēto pasākumu pēc savas ierosmes.

33

Tomēr prasītājas pieteikums par ekspertīzes veikšanu ir jānoraida, jo tas pārsniedz Reglamenta 91. pantā paredzēto pierādījumu savākšanas pasākumu priekšmetu, kas ir ļaut pierādīt to faktisko apgalvojumu patiesumu, kurus lietas dalībnieks izvirzījis savu pamatu atbalstam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 23. maijs, European Dynamics Luxembourg/ECB, T‑553/11, nav publicēts, EU:T:2014:275, 317. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Atbilstoši tās pieteikumam prasītāja lūdz Vispārējo tiesu uzdot veikt ekspertīzi attiecībā uz “blakustirgiem, tostarp ogļu putekļu vaska apstrādes tirgu, saistībā ar šādiem elementiem: a) koncentrācijas ietekmi [..] uz konkurenci konkrētajos ogļu putekļu vaska un parafīna tirgos, kā arī blakustirgos, it īpaši šīs koncentrācijas ietekmes pārnešanu uz produktu cenām gala klientiem un patērētājiem; b) šīs koncentrācijas ietekmi uz prasītājas ekonomisko situāciju, kā arī to citu tirgus dalībnieku ekonomisko situāciju, kuri veic tādu pašu darbību kā prasītāja saistībā ar ogļu putekļu vaska un parafīnu apstrādi un blakustirgiem; c) augstākām izmaksām, kas prasītājai radušās ogļu putekļu vaska iegādes ārpus vietējā tirgus dēļ; d) piekļuves ogļu putekļu vaskam vietējā tirgū ierobežošanu; e) koncentrācijas rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka Eiropas tirgus daļu procentuālo īpatsvaru.”

35

Tā vietā, lai pierādītu noteiktu faktisko apgalvojumu patiesumu, šāda pieteikuma mērķis patiesībā ir pārskatīt apstrīdētajā lēmumā sniegto vērtējumu par plānotās koncentrācijas atbilstību Regulas Nr. 139/2004 2. panta 1.–3. punktam. Tādējādi tas pārsniedz pierādījumu savākšanas pasākuma priekšmetu Reglamenta 91. panta izpratnē, tādēļ Vispārējā tiesa, nosakot šādu pasākumu, pārsniegtu savu kompetenci (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2013. gada 12. septembris, Besselink/Padome, T‑331/11, nav publicēts, EU:T:2013:419, 24. un 25. punkts).

36

Prasības pieteikumā prasītāja būtībā ir izvirzījusi divus pamatus, kas saistīti attiecīgi ar Regulas Nr. 139/2004 2. panta 1.–3. punkta un šīs regulas 9. panta 1. punkta pārkāpumu. Turklāt replikas rakstā tā ir izvirzījusi jaunu pamatu par apstrīdētā lēmuma nepietiekamo pamatojumu.

37

Tiesas sēdē prasītāja atsauca pamatu par Regulas Nr. 139/2004 9. panta 1. punkta pārkāpumu, par ko tika izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.

38

Prasītāja būtībā apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 37. punkta – kurā Komisija atzina, ka koncentrācija efektīvai konkurencei parafīna vaska tirgū būtiski nekaitēs, – pamatā ir Regulas Nr. 139/2004 2. panta 1.–3. punkta kļūdaina piemērošana.

39

Atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 2. panta 1. punktam:

“Šīs regulas darbības jomas ietvaros koncentrācijas jānovērtē saskaņā ar šīs regulas mērķiem un zemāk minētajiem noteikumiem, ar mērķi noteikt vai tās ir vai nav atbilstošas kopējam tirgum.

Īstenojot novērtējumu, Komisija ņem vērā:

40

Regulas Nr. 139/2004 2. panta 2. un 3. punktā ir noteikts, pirmkārt, ka “koncentrāciju, kas būtiski nekaitē efektīvai konkurencei [iekšējā] tirgū vai nozīmīgā tā daļā, jo īpaši dominējoša stāvokļa radīšanas vai stiprināšanas rezultātā, uzskata par atbilstošu [iekšējam] tirgum”, un, otrkārt, ka“koncentrāciju, kas būtiski kaitē efektīvai konkurencei [iekšējā] tirgū vai nozīmīgā tā daļā, jo īpaši dominējoša stāvokļa radīšanas vai nostiprināšanās rezultātā, uzskata par neatbilstošu [iekšējam] tirgum”.

41

Šī pamata atbalstam izvirzīto prasītājas argumentāciju var iedalīt divās daļās – atkarībā no tā, vai tiek apstrīdēts Komisijas vērtējums par konkrēto tirgu definīciju vai koncentrācijas ietekmes uz šiem tirgiem vērtējums.

42

Prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija, nepareizi definējot konkrētos tirgus, ir pārkāpusi Regulas Nr. 139/2004 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

43

Saskaņā ar judikatūru konkrētā tirgus atbilstoša definīcija ir nepieciešams un iepriekšējs nosacījums jebkuram vērtējumam par koncentrācijas ietekmi uz konkurenci (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1998. gada 31. marts, Francija u.c./Komisija, C‑68/94 un C‑30/95, EU:C:1998:148, 143. punkts).

44

Šajā ziņā jānorāda, ka konkrētais produktu tirgus ietver visus tos produktus vai pakalpojumus, kas to īpašību, cenas vai paredzētā pielietojuma dēļ no patērētāja viedokļa ir uzskatāmi par aizvietojamiem vai aizstājamiem. Precīzāk, “konkrētā tirgus” jēdziens nozīmē, ka starp tajā ietilpstošajiem produktiem vai pakalpojumiem pastāv efektīva konkurence, kas nozīmē pietiekamu savstarpējās aizstājamības līmeni, lai visus produktus un pakalpojumus, kuri ietilpst vienā un tajā pašā tirgū, varētu izmantot vienām un tām pašām vajadzībām (spriedums, 2018. gada 23. janvāris, F. Hoffmann‑La Roche u.c., C‑179/16, EU:C:2018:25, 50. un 51. punkts).

45

Turklāt, ja Komisijai tiek pārmests, ka tā nav ņēmusi vērā iespējamo konkurences problēmu citos tirgos, nevis tajos, par kuriem veikta konkurences analīze, prasītājai ir jāsniedz nopietnas norādes, lai uzskatāmi pierādītu konkurences problēmas pastāvēšanu, kuru tās ietekmes dēļ Komisijai būtu bijis jāizvērtē. Lai izpildītu šo prasību, prasītājai ir jāidentificē attiecīgie tirgi, jāapraksta konkurences situācija, kāda pastāvētu koncentrācijas neesamības gadījumā, un jānorāda, kāda būtu koncentrācijas iespējamā ietekme, ņemot vērā konkurences situāciju šajos tirgos (spriedumi, 2006. gada 4. jūlijs, easyJet/Komisija, T‑177/04, EU:T:2006:187, 65. un 66. punkts, un 2015. gada 13. maijs, Niki Luftfahrt/Komisija, T‑162/10, EU:T:2015:283, 174. un 175. punkts).

46

Apstrīdētā lēmuma 37. punktā Komisija identificēja divus tirgus, kurus skāra koncentrācija, proti, pirmkārt, augšupējo tirgu, ko veido ogļu putekļu vaska piegāde Polijā, un, otrkārt, lejupējo tirgu, ko veido parafīna vaska piegāde EEZ, kuros abos kā izejviela tiek izmantots ogļu putekļu vasks.

47

Pirmkārt, prasītāja pārmet Komisijai, ka tā parafīna vaska lejupējā tirgus definīciju ir attiecinājusi tikai uz “pilnībā rafinētu parafīna vasku”, proti, vasku, kas izgatavots uz vieglā ogļu putekļu vaska bāzes un ir izejviela sveču ražošanai, un nav iekļāvusi uz vidējā un smagā ogļu putekļu vaska bāzes izgatavoto vasku, kas tiek izmantots, lai ražotu kapu sveces un dažādus rūpnieciskus izstrādājumus.

48

Tomēr šī iebilduma pamatā ir apstrīdētā lēmuma kļūdaina izpratne.

49

Proti, apstrīdētā lēmuma 1993. apsvērumā Komisija norādīja, ka “ogļu putekļu vasks ir naftas eļļu ražošanas blakusprodukts, ka tam ir dažāds pielietojums, bet tas galvenokārt tiek izmantots kā izejviela pilnībā rafinēta parafīna vaska ražošanai, kas savukārt ir galvenā sveču ražošanas izejviela”. Šī lēmuma 1996. un 1997. apsvērumā Komisija norādīja, ka ir izvērtējusi koncentrācijas ietekmi uz ogļu putekļu vaska un parafīna vaska tirgu.

50

Pirmām kārtām, no apstrīdētā lēmuma 1993. apsvēruma nevar secināt, ka Komisija parafīna vaska lejupējo tirgu ir definējusi šaurāk – kā tādu, kas attiecas tikai uz pilnībā rafinētu parafīna vasku. Šajā apsvērumā Komisija, tieši pretēji, ir skaidri uzsvērusi, ka ogļu putekļu vasks tiek izmantots “daudziem lietojumiem”, nevis tikai pilnībā rafinēta parafīna vaska ražošanai.

51

Otrām kārtām, apstrīdētā lēmuma 1997. apsvērumā Komisija ir norādījusi uz tirgu, ko kopumā veido parafīna vasks, nevis tikai pilnībā rafinēts parafīna vasks.

52

Trešām kārtām, šo secinājumu apstiprina Komisijas iepriekšējie lēmumi, uz kuriem ir atsauce apstrīdētā lēmuma 1997. apsvērumā un kurus papildina parafīna vaska lejupējā tirgus definīcija.

53

Tā Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmuma C(2008) 4576, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/39181 – Sveču vasks) (kopsavilkums publicēts OV 2009, C 295, 17. lpp.) 4. apsvērumā parafīna vasks ir definēts kā tāds, kas ietver “pilnībā rafinētu un daļēji rafinētu parafīna vasku (atkarībā no naftas satura), kā arī hidrovasku, vaska maisījumus, vaska speciālo vielu maisījumus un cietā parafīna vasku”, kuri “tiek izmantoti dažādu produktu, piemēram, sveču, ķīmisko izstrādājumu, riepu un autopreču ražošanai, kā arī kaučuka, iesaiņojumu, līmvielu un košļājamo gumiju nozarēs”.

54

No tā izriet, ka apstrīdētajā lēmumā lejupējais tirgus nebija ierobežots tikai ar pilnībā rafinētu parafīna vasku, kā apgalvo prasītāja, bet gan aptvēra visu parafīna vasku, kā definēts šī sprieduma 53. punktā.

55

Tātad šis iebildums ir jānoraida.

56

Otrkārt, jānorāda, ka prasītājas procesuālajos rakstos ir vairākas atsauces uz dažādiem ogļu putekļu vaska veidiem, proti, “vieglo”, “vidējo” vai “smago” ogļu putekļu vasku, kā arī uz to atšķirīgajām īpašībām un pielietojumu. Ciktāl šīs atsauces ir saprotamas kā tādas, kas satur iebildumu par augšupējā tirgus kļūdainu definīciju, jo Komisijai esot bijis jākonstatē trīs dažādu tirgu pastāvēšana atkarībā no tā, vai tie bija attiecināmi uz šiem trīs ogļu putekļu vaska veidiem, šāds iebildums nevar tikt atbalstīts.

57

Prasītājai bija jāsniedz nopietnas norādes tam, ka starp “smago”, “vieglo” un “vidējo” ogļu putekļu vasku nebija pietiekamas savstarpējas aizstājamības, lai tie varētu ietilpt vienā un tajā pašā tirgū.

58

Konkrētāk, ņemot vērā metodi, kas izklāstīta Komisijas Paziņojumā par konkrētā tirgus definīciju [Savienības] konkurences tiesībās (OV 1997, C 372, 5. lpp.; turpmāk tekstā – “Paziņojums par konkrētā tirgus definīciju”), prasītājai bija jāsniedz nopietnas norādes, kas pierādītu, ka dažādu ogļu putekļu vaska veidi nav pietiekami savstarpēji aizstājami no pieprasījuma un piedāvājuma viedokļa, lai tie ietilptu vienā un tajā pašā tirgū.

59

No pieprasījuma viedokļa prasītājai bija jāsniedz nopietnas norādes tam, ka neliela cenu pieauguma gadījumā viena veida ogļu putekļu vaska klienti nepārorientēsies uz cita veida ogļu putekļu vasku un tādēļ tos nevar uzskatīt par savstarpēji aizstājamiem (šajā nozīmē skat. Paziņojuma par konkrētā tirgus definīciju 15.–20. punktu).

60

No piedāvājuma viedokļa prasītājai bija jāsniedz nopietnas norādes, ka viena veida ogļu putekļu vaska piegādātāji nevarēja pārorientēt ražošanu uz cita veida ogļu putekļu vaska ražošanu un spēt to realizēt īsā termiņā bez būtiskām papildu izmaksām vai riskiem, saskaroties ar nelielām, bet pastāvīgām relatīvo cenu izmaiņām (šajā nozīmē skat. Paziņojuma par konkrētā tirgus definīciju 20.–24. punktu).

61

Prasītāja replikas 112.–120. punktā ir vienīgi uzsvērusi, ka vieglais, vidējais un smagais ogļu putekļu vasks ir dažādi izejmateriālu resursi. Citos savas argumentācijas aspektos tā apgalvo, ka ogļu putekļu vaska kvalitāte dažādās pārstrādes rūpnīcās var ievērojami atšķirties. Taču šādi apgalvojumi nav uzskatāmi par nopietnām norādēm tam, ka starp šiem dažādajiem ogļu putekļu vaska veidiem nepastāv pietiekama savstarpējās aizstājamības pakāpe, lai tie varētu būt savstarpēji aizstājami no pieprasījuma viedokļa. Jautājumu par iespējamo aizstājamību no piedāvājuma viedokļa prasītāja jebkurā gadījumā nav izvirzījusi.

62

Šāds prasītājas iebildums, pieņemot, ka tas ir izvirzīts, tādēļ būtu jānoraida kā nepamatots.

63

Treškārt, prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija augšupējā tirgū ir kļūdaini ņēmusi vērā Polijā importēto ogļu putekļu vasku un ka minētā tirgus definīciju tai esot bijis jāattiecina tikai uz to ogļu putekļu vasku, kas tiek ražots un tirgots Polijā. Prasītāja pamato šo apgalvojumu ar atšķirībām ogļu putekļu vaska kvalitātē atkarībā no tā izcelsmes pārstrādes rūpnīcas un tā transportēšanas no ārvalstīm izmaksām.

64

Arī šādam iebildumam nevar piekrist.

65

Kā izriet no Paziņojuma par konkrētā tirgus definīciju 15.–20. punkta, kā tie ir apkopoti šī sprieduma 59. punktā, produkti ietilpst vienā un tajā pašā tirgū tostarp tad, ja patērētājs tos uztver kā savstarpēji aizstājamus.

66

Prasītāja neapstrīd, ka ogļu putekļu vaska piedāvājumu, ko Polijas klienti izmantoja pirms koncentrācijas, veidoja ne tikai Lotos, kas ir vienīgā Polijas ogļu putekļu vaska ražotāja, kura piedāvāja šo produktu tirgū, bet arī piegādātāji, kas atrodas ārpus šīs teritorijas. Tā pati atzīst, ka ir importējusi ogļu putekļu vasku no Lielbritānijas, Francijas, Ungārijas un Itālijas.

67

Prasītājas argumentācija patiesībā drīzāk ir balstīta uz Lotos ražotā ogļu putekļu vaska sniegtajiem ieguvumiem, tostarp, ņemot vērā tā zemākās transportēšanas izmaksas, piedāvāto ogļu putekļu vaska veidu dažādību vai to piemērotību tās parafīna vaska ražošanas procesam, jo līdz 2012. gadam tās abas ietilpa vienā sabiedrībā.

68

Tomēr šādiem apsvērumiem nav nozīmes, jo ogļu putekļu vaska pieprasījums Polijā tiek apmierināts ne vien ar iekšzemē saražoto produkciju, bet arī ar importu, līdz ar to Polijas tirgū pastāv efektīva konkurence starp ogļu putekļu vaska piedāvājumu valstī un ogļu putekļu vaska piedāvājumu ārvalstīs, kas pamato pēdējā minētā iekļaušanu konkrētā tirgus definīcijā.

69

Šo secinājumu neatspēko prasītājas 2022. gada 13. decembrī un 2023. gada 5. janvārī iesniegtie jaunie pierādījumi, kuros uzsvērta kravas pārvadājumu izmaksu palielināšanās un neiespējamība iegādāties ogļu putekļu vasku no Krievijas pārstrādes rūpnīcām Krievijas Federācijas darbību dēļ, kuras destabilizē situāciju Ukrainā.

70

Šajā ziņā, nepastāvot vajadzībai izvērtēt šo pierādījumu elementu pieņemamību saskaņā ar Reglamenta 85. pantu, pietiek uzsvērt – tā kā tie attiecas uz notikumiem pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, tiem nav nozīmes, jo apstrīdētā lēmuma tiesiskums ir jāizvērtē, ņemot vērā faktiskos apstākļus, kas pastāvēja tā pieņemšanas dienā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2006. gada 4. jūlijs, easyJet/Komisija, T‑177/04, EU:T:2006:187, 203. un 204. punkts, un 2007. gada 9. jūlijs, Sun Chemical Group u.c./Komisija, T‑282/06, EU:T:2007:203, 59. punkts).

71

Ņemot vērā iepriekš minēto, šī daļa ir jānoraida.

72

Prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija nav ievērojusi Regulas Nr. 139/2004 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā arī šī paša panta 2. un 3. punktu saistībā ar koncentrācijas ietekmes gan uz ogļu putekļu vaska, gan uz parafīna vaska tirgu novērtējumu.

73

Vispirms ir jānoraida Komisijas izvirzītā iebilde par nepieņemamību, ar ko tiek apgalvots, ka prasītājas argumentācija, kurā ir tieša atsauce uz Regulas Nr. 139/2004 2. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu, neatbilst Reglamenta 76. panta d) punktā paredzētajām skaidrības un saskaņotības prasībām.

74

Lai gan tajā prasības pieteikuma daļā, kas veltīta konkrēti Regulas Nr. 139/2004 2. panta 2. un 3. punkta pārkāpumam, patiešām ir tikai divi punkti, prasītāja šajā daļā ir atsaukusies uz detalizētāku argumentāciju, ko tā ir izvirzījusi saistībā ar šīs pašas regulas 2. panta 1. punkta pārkāpumu. Līdz ar to Komisija varēja saprast argumentus, kurus prasītāja bija izvirzījusi, lai apstrīdētu koncentrācijas ietekmes novērtējumu.

75

Šo daļu var iedalīt divos iebildumos, ar kuriem prasītāja attiecīgi apstrīd to, ka nav izvērtēta koncentrācijas horizontālā ietekme uz ogļu putekļu vaska tirgu, un koncentrācijas vertikālās ietekmes uz parafīna vaska tirgu izvērtējuma pamatotību.

76

Prasītāja būtībā uzsver, ka Orlen pats bija ogļu putekļu vaska ražotājuzņēmums, līdz ar to tam, ka tas pārpirka Lotos, bija arī horizontāla dimensija. Prasītāja no tā secina, ka Komisija nav izvērtējusi koncentrācijas horizontālo ietekmi, kas tai bija jādara atbilstoši Pamatnostādnēm par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (OV 2004, C 31, 5. lpp.; turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos”).

77

Komisija uz to atbild, ka koncentrācijai nevarēja būt horizontāla ietekme uz ogļu putekļu vaska tirgu, jo Orlen nebija pārstāvēts šajā tirgū.

78

Kā Komisija ir atgādinājusi Pamatnostādņu par horizontālo apvienošanos 22. punktā, pastāv divi galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai nostiprinot dominējošo stāvokli.

79

Pirmām kārtām, runa ir par nekoordinētas vai vienpusējas ietekmes gadījumu, ja koncentrācija novērš svarīgus konkurences ierobežojumus vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kuru tirgus spēja tādējādi paaugstinās, neveicot rīcības koordināciju.

80

Otrām kārtām, runa ir par koordinētu ietekmi, ja koncentrācija maina konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka uzņēmumi, kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību, koordinēs un paaugstinās cenas vai citādi kaitēs efektīvai konkurencei. Apvienošanās var arī atvieglot koordinēšanu, padarīt to stabilāku vai efektīvāku uzņēmumiem, kas pirms apvienošanās veikuši koordinēšanu.

81

Līdz ar to, tā kā ir vispārzināms, ka Orlen nepārdeva savu ogļu putekļu vaska produkciju, koncentrācija nevarēja izraisīt piedāvājuma samazināšanos ogļu putekļu vaska tirgū. No šāda viedokļa raugoties, koncentrācija nevarēja izraisīt “svarīga konkurences ierobežojuma šajā tirgū” novēršanu, “tirgus spējas paaugstināšanos” minētajā tirgū esošajiem uzņēmumiem vai veicināt koordināciju šajā tirgū Pamatnostādņu par horizontālo apvienošanos izpratnē.

82

Turklāt prasītāja nepārmet Komisijai, ka tā nav izvērtējusi Pamatnostādņu par horizontālo apvienošanos 58.–60. punktā paredzēto iespējamību, ka koncentrācija var radīt pret konkurenci vērstas sekas, apvienojoties tirgū jau esošam uzņēmumam – Lotos – un potenciālam konkurentam – Orlen.

83

Katrā ziņā, ņemot vērā lietas apstākļus, Komisijai nevar nopietni pārmest, ka tā nav nepārprotami ņēmusi vērā šādu iespējamību.

84

Kā atgādināts Pamatnostādņu par horizontālo apvienošanos 60. punktā, lai koncentrācijai būtu būtiska horizontāla ietekme, būtu bijis nepieciešams, lai tas, ka Orlen varētu ienākt ogļu putekļu vaska tirgū piedāvājuma pusē, pirms minētās koncentrācijas radītu būtisku spiedienu uz piegādātājiem, kas pašlaik darbojas šajā tirgū. Taču šāda spiediena pastāvēšanu izslēdza tas, ka Orlen minētajā tirgū bija pircēja statuss, kā norādīts apstrīdētā lēmuma 2004. apsvērumā.

85

Ņemot vērā iepriekš minēto, šis iebildums ir jānoraida.

86

Prasītāja apgalvo, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 2004. un 2005. apsvērumā ir kļūdaini uzskatījusi, ka pēc Lotos iegādes Orlen nebūtu ne spējas, ne motivācijas īstenot piekļuves ogļu putekļu vaskam ierobežošanas stratēģiju parafīna vaska tirgū.

87

Komisija, kuru atbalsta Orlen, uzskata, ka ir pamatoti izslēgusi šādas ierobežošanas iespējamību.

88

Kā norādīts Pamatnostādņu par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2008, C 265, 6. lpp.; turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes par nehorizontālo apvienošanos”) 31. punktā, norobežošana no izejmateriāliem rodas tādā gadījumā, ja pēc apvienošanās jaunais uzņēmums var norobežot piekļuvi ražojumiem un pakalpojumiem, ko piegādātu, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Atbilstoši šo pamatnostādņu 32. punktam, novērtējot pret konkurenci vērstas norobežošanas no izejmateriāliem scenārija iespējamību, Komisija, pirmkārt, pārbauda, vai apvienotais uzņēmums pēc apvienošanās varēs būtiski ierobežot piekļuvi izejmateriāliem, otrkārt, vai tam būs stimuls to darīt, un, treškārt, vai norobežošanas stratēģijai būs būtiska negatīva ietekme uz lejupējo konkurenci.

89

Jānorāda, ka šie trīs nosacījumi ir kumulatīvi, tādējādi pietiek ar viena no tiem neizpildi, lai izslēgtu norobežošanas no izejmateriāliem risku (skat. spriedumu, 2021. gada 27. janvāris, KPN/Komisija, T‑691/18, nav publicēts, EU:T:2021:43, 112. punkts un tajā minētā judikatūra).

90

Saistībā ar pirmo nosacījumu apstrīdētā lēmuma 2004. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka Orlen pēc koncentrācijas nebūs spējas ierobežot piekļuvi ogļu putekļu vaskam, jo “kā ogļu putekļu vaska piegādes avots joprojām būs pieejami vairāk nekā [60–70 %] tirgus”.

91

Kā Komisija ir norādījusi Pamatnostādņu par nehorizontālo apvienošanos 35. punktā, “lai norobežošana no izejmateriāliem radītu bažas, apvienošanās rezultātā izveidotajam vertikāli integrētajam uzņēmumam ir jābūt ievērojamai ietekmei iepriekšējā posma tirgū” un “tikai tādos apstākļos var paredzēt, ka apvienotajam uzņēmumam būs būtiska ietekme uz konkurences apstākļiem iepriekšējā posma tirgū un līdz ar to, iespējams, arī uz cenām un piegādes nosacījumiem pakārtotajā tirgū”.

92

Šajā ziņā Komisija Pamatnostādņu par nehorizontālo apvienošanos 36. punktā ir uzsvērusi, ka “apvienotā vienība varētu izstumt konkurentus lejupējā tirgū tikai tad, ja, samazinot piekļuvi savām iepriekšējā posma precēm vai pakalpojumiem, tas varētu negatīvi ietekmēt kopējo resursu pieejamību lejupējā tirgū cenas vai kvalitātes ziņā”, ka “tā tas var būt, ja citi augšupējie piegādātāji ir mazāk efektīvi. piedāvā mazāk preferenciālu alternatīvu vai nespēj palielināt ražošanu, reaģējot uz piegādes ierobežojumiem, piemēram, tāpēc, ka uz tiem attiecas jaudas ierobežojumi vai, plašākā nozīmē, apjomradītās ienesīguma samazinājums”, un “ekskluzīvi līgumi starp apvienoto subjektu un neatkarīgu izejvielu piegādātājiem var ierobežot konkurentu, kuri atrodas lejupējā tirgū, spēju nodrošināt pienācīgu piekļuvi izejmateriāliem”.

93

Jaunā uzņēmuma spēju norobežot piekļuvi tirgum prasītāja ir pamatojusi ar to, ka citiem ogļu putekļu vaska piegādātājiem ir mazāka izvēle produktu ziņā, tie var piegādāt vien nepietiekošu daudzumu, tiem ir zemākas kvalitātes produkti, administratīvu vai politisku grūtību dēļ tie ir gadījuma rakstura avoti vai rada pārāk lielas loģistikas grūtības. Turklāt apsvērumu par iestāšanās rakstu pielikumā prasītāja ir iesniegusi salīdzinošu analīzi par tās izmantotajiem ogļu putekļu vaska veidiem atkarībā no tās piegādātājiem (Lotos un citi), būtībā uzsvērdama starp tiem pastāvošās atšķirības.

94

Pirmkārt, šī sprieduma 65.–69. punktā izklāstīto iemeslu dēļ ir jākonstatē, ka Komisija augšupējā tirgus definīcijā ir pamatoti iekļāvusi Polijā importēto ogļu putekļu vasku.

95

Otrkārt un līdz ar to apstrīdētā lēmuma 2004. apsvērumā Komisija tāpat pamatoti ir būtībā secinājusi, ka koncentrācija neietekmēs būtisku ogļu putekļu vaska piedāvājuma daļu tirgū.

96

Treškārt, no tā izriet, ka tādēļ, ka Polijā pastāvēja ogļu putekļu vaska imports, bija maz ticams, ka pēc koncentrācijas Orlen būs spēja norobežot piekļuvi šim tirgum, jo prasītāja joprojām varētu izmantot alternatīvus apgādes avotus gadījumā, ja Orlen kontrolētais ogļu putekļu vasks tai vairs nebūtu pieejams vai būtu pieejams tikai nelielā apmērā.

97

Ceturtkārt, prasītājas argumenti, kas balstīti uz importētā un Lotos piegādātā ogļu putekļu vaska kvalitātes atšķirībām, apgādes grūtībām un ar ogļu putekļu vasku no citiem avotiem saistītajām transporta izmaksām, neļauj pierādīt, ka koncentrācijas rezultātā izveidotais jaunais subjekts varētu “negatīvi ietekmēt vispārējo izejmateriālu pieejamību pakārtotajam [lejupējam] tirgum cenas vai kvalitātes ziņā” Pamatnostādņu par nehorizontālo apvienošanos 36. punkta izpratnē.

98

Pirmām kārtām, attiecībā uz uzsvērto Lotos ražotā un importētā ogļu putekļu vaska kvalitātes atšķirību ir jākonstatē, ka tas ir subjektīvs, pašas prasītājas izvirzīts apsvērums, kura pamatā ir tās piederība Lotos grupai līdz 2012. gadam, un tas nozīmē, ka tās ražošanas process ir balstīts uz Lotos pārstrādes rūpnīcās ražotā ogļu putekļu vaska īpašībām. Turklāt šo apsvērumu zināmā mērā atspēko tas, ka prasītāja iepriekš ir izmantojusi importētu ogļu putekļu vasku.

99

Otrām kārtām, apgādes grūtības un transporta izmaksas, kas saistītas ar importēto ogļu putekļu vasku – pieņemot, ka tās ir pierādītas, – tomēr ir relativizējamas, jo būtiska tā ogļu putekļu vaska daļa, kas tika tirgots Polijas tirgū pirms koncentrācijas, jau izrietēja no importa.

100

Trešām kārtām, prasītājas 2022. gada 13. decembrī un 2023. gada 5. janvārī uzsvērtais cenas pieaugums un pēc koncentrācijas notikusī ārpus Polijas esošo piegādes avotu samazināšanās šī sprieduma 69. un 70. punktā izklāstīto iemeslu dēļ nevar tikt ņemti vērā, pārbaudot Komisijas vērtējumu pamatotību.

101

Tādēļ Komisija ir pamatoti atzinusi, ka šajā lietā nav izpildīts pirmais no nosacījumiem, kuriem ir jābūt izpildītiem, lai varētu apstiprināt norobežošanas no izejmateriāliem esamību. Ņemot vērā šo nosacījumu kumulatīvo raksturu, kā atgādināts šī sprieduma 89. punktā, ar šo konstatējumu ir pietiekami, lai pamatotu šī iebilduma noraidīšanu.

102

Katrā ziņā jānorāda, ka Komisija ir pareizi piemērojusi arī otro nosacījumu, atzīdama, ka koncentrācijas rezultātā izveidotajam jaunajam subjektam nebija stimula norobežot izejmateriālu tirgu.

103

Apstrīdētā lēmuma 2005. apsvērumā Komisija ir pamatoti balstījusies uz Orlen ļoti nelielo tirgus daļu parafīna vaska tirgū un konkurences intensitāti šajā tirgū, lai izslēgtu jebkādu koncentrācijas rezultātā izveidotā jaunā subjekta stimulu īstenot ogļu putekļu vaska augšupējā tirgus ierobežošanas stratēģiju.

104

Kā Komisija uzsvērusi Pamatnostādņu par nehorizontālo apvienošanos 40. punktā, “stimuls norobežot [izejvielu] tirgu ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā tāda norobežošana būtu rentabla”. Minētajā punktā ir paredzēts, ka “vertikāli integrēts uzņēmums ņems vērā, kā izejmateriālu piegādes pakārtotajiem konkurentiem ietekmēs paša uzņēmuma ne tikai iepriekšējā posma nodaļas, bet arī pakārtotās nodaļas peļņu”. Visbeidzot, tajā pašā punktā ir norādīts, ka “būtībā apvienotajam uzņēmumam ir jāizvēlas kompromisa risinājums starp iepriekšējā posma tirgū zaudēto peļņu izejmateriālu pārdošanas apjoma (faktiskajiem vai potenciālajiem) konkurentiem samazināšanās dēļ un īstermiņa vai ilgāka termiņa peļņas ieguvumu no pārdošanas apjoma pieauguma pakārtotajā posmā, vai, attiecīgā gadījumā, no iespējas paaugstināt cenas patērētājiem”.

105

Prasītāja būtībā apgalvo, ka stimuls īstenot piekļuves ogļu putekļu vaskam ierobežošanas stratēģiju ir iespēja paaugstināt cenas parafīna vaska tirgū.

106

Jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 2000. apsvērumā Komisija parafīna vaska tirgu ir definējusi kā tādu, kas aptver visu EEZ, ka minētā lēmuma 2002. apsvērumā tā ir norādījusi, ka Orlen tajā bija tirgus daļa no 5 līdz 10 % apmērā, un ka šī lēmuma 2005. apsvērumā tā ir atzinusi, ka konkurence minētajā tirgū bija intensīva. Prasītāja šos vērtējumus nav apstrīdējusi.

107

Ņemot vērā šīs lejupējā tirgus iezīmes, Komisija apstrīdētā lēmuma 2005. apsvērumā pamatoti varēja secināt, ka jaunajam subjektam nebija stimula ierobežot piekļuvi ogļu putekļu vaskam.

108

Pirmkārt, norobežošana no izejmateriāliem varētu ietekmēt tikai nelielu lejupējā tirgū pastāvošās konkurences daļu un tātad neradītu priekšrocības jaunajam subjektam. Otrkārt, norobežošana no izejmateriāliem nozīmētu ienākumu zudumu ogļu putekļu vaska augšupējā tirgū.

109

Visbeidzot, šī sprieduma 69., 70. un 100. punktā izklāstītajiem iemesliem analoģisku iemeslu dēļ prasītājas 2022. gada 13. decembrī un 2023. gada 5. janvārī paustais apgalvojums, ka tās bažas par ogļu putekļu vaska tirgus norobežošanu varētu materializēties, katrā ziņā ir uzskatāms par tādu, kam nav nozīmes apstrīdētā lēmuma tiesiskuma pārbaudē.

110

Ņemot vērā visus šos apsvērumus, šis pamats, kā arī dažādās to veidojošās daļas un iebildumi, ir jānoraida.

111

Prasītājas ieskatā apstrīdētajā lēmumā nav sniegts pietiekams pamatojums, it īpaši saistībā ar konkrēto tirgu definīciju. Tā uzskata, ka šis pamats ir pieņemams, lai arī tas ir iesniegts replikas stadijā, jo prasības pieteikuma iesniegšanas dienā minētais lēmums vēl nebija publicēts.

112

Komisijas skatījumā šis pamats nav pieņemams, jo tā iesniegšana replikas stadijā ir pretrunā Reglamenta 84. pantam un tā novēlotības pamatā ir prasītājas izvēle celt prasību pirms apstrīdētā lēmuma publicēšanas. Katrā ziņā Komisija apgalvo, ka minētais lēmums ir juridiski pietiekami pamatots.

113

Vispirms jāatgādina, ka tiesību akta pamatojuma nepietiekamība vai neesamība Vispārējai tiesai ir jāizvirza pašai pēc savas ierosmes. Apstāklis, ka prasītājs šādu argumentāciju ir sniedzis vēlīnā tiesvedības stadijā, nevar mainīt šajā ziņā pastāvošo Savienības tiesas uzdevumu.

114

Atbilstīgi LESD 296. pantam Savienības iestāžu pieņemtajos tiesību aktos ir jāsniedz to pieņemšanas pamatojums.

115

Šajā ziņā jāatgādina, ka LESD 296. pantā prasītais pamatojums ir jāpielāgo attiecīgā tiesību akta raksturam un tajā skaidri un nepārprotami ir jānorāda iestādes, kas ir izdevusi tiesību aktu, argumentācija, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un lai kompetentā tiesa varētu veikt pārbaudi. Tādējādi prasība norādīt pamatojumu ir jāvērtē, ievērojot attiecīgās lietas apstākļiem, it īpaši attiecīgā tiesību akta saturu, norādītā pamatojuma būtību un tiesību akta adresātu vai citu ar šo tiesību aktu tieši un individuāli skarto personu interesi saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo tas, vai tiesību akta pamatojums atbilst LESD 296. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šī tiesību akta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu attiecīgo jomu regulējošo tiesību normu kopumu (spriedumi, 1998. gada 2. aprīlis, Komisija/Sytraval un Brink’s France, C‑367/95 P, EU:C:1998:154, 63. punkts; 2004. gada 22. jūnijs, Portugāle/Komisija, C‑42/01, EU:C:2004:379, 66. punkts, un 2008. gada 15. aprīlis, Nuova Agricast, C‑390/06, EU:C:2008:224, 79. punkts).

116

Pirmkārt, no pirmā pamata pārbaudes un noraidīšanas neizbēgami izriet, ka apstrīdētā lēmuma 37. punktā ietvertā Komisijas argumentācija ļāva prasītājai lietderīgi aizstāvēt savas tiesības un Vispārējai tiesai veikt pārbaudi.

117

Otrkārt, šis secinājums vēl jo vairāk ir spēkā attiecībā uz to, kas, šķiet, ir prasītājas galvenais pārmetums, proti, apgalvoto to iemeslu izskaidrojuma nepietiekamību, kuru dēļ Komisija nav devusi priekšroku tādai augšupējā tirgus definīcijai, kas būtu ierobežota tikai ar Polijā ražoto un tirgoto ogļu putekļu vasku.

118

Šajā ziņā jānorāda – tas, ka Komisija savā tirgus definīcijā ir iekļāvusi visu Polijā pārdoto ogļu putekļu vasku, ir tikai Paziņojumā par konkrētā tirgus definīciju ietverto kritēriju piemērošanas rezultāts, kurš ir daļa no juridiskā konteksta, kurā iekļaujas apstrīdētais lēmums. Līdz ar to prasītāja varēja saprast minētā lēmuma pamatā esošos iemeslus, un Komisijai šajā ziņā nebija jāsniedz precīzāks pamatojums.

119

Treškārt un katrā ziņā, pat ja apstrīdētais lēmums nebūtu pietiekami pamatots saistībā ar augšupējā tirgus definīciju, tas nevarētu izraisīt apstrīdētā lēmuma atcelšanu.

120

Pirmām kārtām, jāatgādina – ņemot vērā to nosacījumu kumulatīvo raksturu, kam jābūt izpildītiem, lai varētu konstatēt norobežošanas no izejmateriāliem iespējamību, kas atgādināta šī sprieduma 88. punktā, ikviens no apstrīdētā lēmuma 2004. un 2005. apsvērumā minētajiem iemesliem varēja pamatot Komisijas secinājumu, ar kuru ir izslēgta iespējamība, ka koncentrācijas rezultātā tiks ierobežota piekļuve ogļu putekļu vaskam.

121

Otrām kārtām, nepietiekams augšupējā tirgus definīcijas pamatojums ietekmētu tikai apstrīdētā lēmuma 2004. apsvērumā ietverto pamatu, ka jaunais subjekts nevarētu norobežot piekļuvi tirgum. Tas neietekmē minētā lēmuma 2005. apsvērumā ietverto pamatu, ka šim jaunajam subjektam šajā ziņā neesot pastāvējis nekāds stimuls. Tajā ir ietverti vienīgi vērtējumi par parafīna vaska lejupējā tirgus ģeogrāfisko dimensiju un konkurences intensitāti šajā tirgū.

122

Līdz ar to otrais pamats un tādējādi arī prasība kopumā ir jānoraida, neizvērtējot tiesas sēdē izteikto prasītājas lūgumu Vispārējai tiesai būtībā iegūt no Komisijas informāciju, ar kuru tā ir pamatojusi apstrīdēto lēmumu, gadījumā, ja pieteikums par ekspertīzes veikšanu netiktu apmierināts.

123

Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež: