1

2017. gada 13. martāBenkomers OOD Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO) iesniedza Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.).

2

Reģistrācijai pieteiktais Kopienas dizainparaugs, kas šajā lietā ir apstrīdēts, ir attēlots šādi:

3

Preces, kurām paredzēts izmantot apstrīdēto dizainparaugu, ietilpst 09-01. klasē atbilstoši 1968. gada 8. oktobra Lokarno Nolīgumam par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu un atbilst šādam aprakstam: “Dzērienu pudeles”.

[..]

5

2017. gada 24. jūlijā prasītāja, Bibita Group, saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 52. pantu iesniedza pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu.

6

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam bija norādīts Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) norādītais pamats.

7

Prasītāja savā pieteikumā par spēkā neesamības atzīšanu ir norādījusi, ka, tā kā Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta d) apakšpunkta ietvaros bija jāpiemēro tādi paši kritēriji kā tie, kas piemērojami individuālā rakstura vērtējumam saskaņā ar šīs regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 6. pantu, apstrīdētajam dizainparaugam nebija individuāla rakstura salīdzinājumā ar dizainparaugu, kas bija starptautiskās reģistrācijas Nr. 095336 priekšmets, kura īpašniece tā bija un kurš bija aizsargāts no agrāka datuma nekā apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums. Agrākais starptautiskais dizainparaugs ir attēlots šādi:

[..]

17

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

18

EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

24

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, ar ko tiek apgalvots Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) punkta pārkāpums.

25

EUIPO apstrīd visus prasītājas argumentus.

29

Otrkārt, tā kā konflikta jēdziens kā tāds Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) punkta izpratnē šajā regulā nav definēts, ir jāņem vērā judikatūrā sniegtā šī jēdziena interpretācija.

30

Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta d) apakšpunkta interpretācijas mērķiem ir jāatgādina, ka saskaņā ar minētās regulas 10. pantu dizainparauga piešķirtā aizsardzība attiecas uz visiem dizainparaugiem, kas informētam lietotājam nerada atšķirīgu vispārējo iespaidu un ka šīs aizsardzības apjoma vērtējumā ņem vērā dizainparauga autora brīvības pakāpi, izveidojot dizainparaugu.

31

Līdz ar to Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Kopienas dizainparaugs konfliktē ar agrāku dizainparaugu tad, kad, ņemot vērā autora brīvību minētā Kopienas dizainparauga izstrādē, šis dizainparaugs nerada informētam lietotājam kopējo iespaidu, kas atšķirtos no iespaida, ko rada norādītais agrākais dizainparaugs (spriedums, 2010. gada 18. marts, Grupo Promer Mon Graphic/ITSB – PepsiCo (Riņķveida veicināšanas ražojuma attēlojums), T‑9/07, EU:T:2010:96, 52. punkts).

32

Šī ir vienīgā Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta d) apakšpunkta interpretācija, kas var nodrošināt dizainparauga, kuram piemīt minētajā tiesību normā aprakstītās agrākās tiesības, īpašnieka tiesību aizsardzību pret jebkādu minētā dizainparauga apdraudējumu, ko izraisa tāda vēlāka Kopienas dizainparauga līdzāspastāvēšana, kas informētam lietotājam rada tādu pašu kopējo iespaidu. Ja Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta d) apakšpunkts tiktu interpretēts citādi, agrāku tiesību īpašniekam nebūtu iespējas lūgt atzīt šādu vēlāku Kopienas dizainparaugu par spēkā neesošu un tam tiktu liegta efektīva aizsardzība, ko piešķir tā dizainparaugs saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 10. pantu (spriedums, 2010. gada 18. marts, (Riņķveida veicināšanas ražojuma attēlojums), T‑9/07, EU:T:2010:96, 53. punkts).

33

Tātad ir pamatoti, ka apstrīdētā lēmuma 23. punktā Apelācijas padome tāpat kā Anulēšanas nodaļa ir uzskatījusi, ka divu dizainparaugu konflikts pastāv tad, kad tie informētam lietotājam rada vienādu kopējo iespaidu, un ka šajā ziņā ir jāņem vērā autora brīvības pakāpe apstrīdētā dizainparauga izstrādē.

34

Pirmkārt, prasītāja norāda, ka agrākajam dizainparaugam esot piešķirta īpaši plaša aizsardzība saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 6. pantu, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas preambulas 14. apsvērumu.

[..]

37

Neraugoties uz Regulas Nr. 6/2002 14. apsvērumā ietverto atsauci uz “skaidru” atšķirību starp kopējiem iespaidiem, ko rada attiecīgie dizainparaugi, ir jānorāda, ka šīs regulas 6. panta formulējums ir skaidrs un nepārprotams. Saskaņā ar judikatūru attiecībā uz šo tiesību normu minētās regulas 25. panta 1. punkta d) apakšpunkta piemērošanas mērķiem un konflikta starp attiecīgajiem dizainparaugiem pastāvēšanas vērtējuma nolūkā ir jāņem vērā, ka uz dizainparaugu var tikt attiecināta Kopienas dizainparaugam piedāvātā aizsardzība saskaņā ar attiecīgo tiesisko regulējumu, ja tas informētam lietotājam rada atšķirīgu kopējo iespaidu salīdzinājumā ar agrāka dizainparauga radīto (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 22. novembris, Buck‑Chemie/EUIPO – Henkel (Tualetēm paredzēta skalošanas sistēma), T‑296/17, nav publicēts, EU:T:2018:823, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Otrkārt, prasītāja norāda, ka agrākais dizainparaugs tā iesniegšanas datumā bija pilnīgi jauns. Tā apgalvo, ka dzērienu pudeļu formas, kas līdzinās hanteles struktūrai, unikālais raksturs pamato augstākas aizsardzības piešķiršanu agrākajam dizainparaugam.

39

Šajā ziņā ir jānorāda, ka, atsaucoties uz “īpaši plašu aizsardzību”, kas esot piešķirta agrākajam dizainparaugam, prasītāja patiesībā vēlas ieviest jaunu agrākā dizainparauga aizsardzības kritēriju, kas saistīts ar tā apgalvoto inovatīvo un neparasto raksturu ražošanas nozarē, kurā ietilpst attiecīgās preces.

40

No vienas puses, pieņemot, ka ir pierādīts fakts, ka agrākā dizainparauga reģistrācijas datumā hanteles struktūrai līdzīgā forma, kas tiek izmantota dzērienu pudelei, attiecīgajā ražošanas nozarē bija pilnībā jauna, šādas formas unikālais raksturs nepiešķir agrākajam dizainparaugam plašāku aizsardzību nekā to, kas tam piešķirta saskaņā ar Regulu Nr. 6/2002. No otras puses, dizainparauga reģistrācijai nepieciešamais individuālais raksturs ir piemērojams apstrīdētajam dizainparaugam salīdzinājumā ar agrāko dizainparaugu, un pēdējā minētā iespējamais neparastums vai tā veidola oriģinalitāte nekādi neietekmē apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējumu. Tātad prasītājas argumenti šajā ziņā ir jānoraida.

41

Tātad ir jāpārbauda, vai apstrīdētais dizainparaugs konfliktē ar agrāko dizainparaugu tādā nozīmē, ka tas informētam lietotājam rada vienādu kopējo iespaidu, ņemot vērā autora brīvības pakāpi apstrīdētā dizainparauga izstrādē, un šī pārbaude ir veicama četros posmos. Šajā pārbaudē ir jānosaka, pirmkārt, nozare, kurā ietilpst izstrādājumi, kuros ir paredzēts iekļaut dizainparaugu vai kuriem ir paredzēts izmantot dizainparaugu, otrkārt, kāds ir minēto izstrādājumu informēts lietotājs atbilstoši šo izstrādājumu mērķim un, ņemot vērā šo informēto lietotāju, tā agrākais zinātības līmenis, kā arī uzmanības līmenis attiecībā uz līdzībām un atšķirībām, salīdzinot dizainparaugus, treškārt, autora brīvības pakāpe [radošā brīvība] dizainparauga izstrādē, kuras ietekme uz individuālo raksturu ir apgriezti proporcionāla, un, ceturtkārt, ņemot vērā minēto autora brīvības pakāpi, kopējais iespaids, kādu informētam lietotājam rada apstrīdētais dizainparaugs un agrākais dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai, tos aplūkojot individuāli (skat. spriedumu, 2019. gada 13. jūnijs, Visi/one/EUIPO – EasyFix (Informācijas plāksne transportlīdzekļiem), T‑74/18, EU:T:2019:417, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).

42

Dizainparauga individuālais raksturs izriet no kopējā iespaida par atšķirīgumu vai no déjà vu [“jau redzēts”] sajūtas neesamības informēta lietotāja uztverē – salīdzinājumā ar agrāku dizainparaugu, uz kuru veikta atsauce, neņemot vērā atšķirības, kas nav pietiekami izteiktas, lai ietekmētu šo kopējo iespaidu, lai gan tās varētu būt kas vairāk nekā tikai nebūtiskas iezīmes, taču ņemot vērā pietiekami izteiktas atšķirības, lai radītu atšķirīgu kopējo iespaidu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 16. februāris, Antrax It/EUIPO – Vasco Group (Radiatoru termosifoni), T‑828/14 un T‑829/14, EU:T:2017:87, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

[..]

52

Tomēr tā norāda, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdas Regulas Nr. 6/2002 6. pantā paredzēto principu interpretācijā un piemērošanā, jo autora brīvības pakāpe agrākā dizainparauga izstrādē esot bijusi neierobežota attiecībā uz hanteles struktūrai līdzīgas formas izmantošanu. Proti, tās ieskatā, nepastāv ierobežojumi, kas izriet no funkcionalitātes vai daudzuma normēšanas, kā rezultātā šāda forma būtu bijusi nepieciešama. Šajā ziņā tā uzsver, ka pirms agrākā dizainparauga neesot pastāvējis dizainparaugs, kas attiecas uz pudeli, kurai ir šāda forma. Turklāt minētajai formai esot ne tikai tehniska funkcija, bet tā piešķir precei sportisku iespaidu un tēlu, atšķirot to no pārējām tirgū esošajām pudelēm ar smalkākām centrālajām daļām.

53

Autora brīvības pakāpe dizainparauga izstrādē ir nosakāma, tostarp ievērojot ierobežojumus saistībā ar iezīmēm, ko nosaka ražojuma vai ražojuma sastāvdaļas tehniskā funkcija, vai arī ražojumam piemērojamās juridiskās prasības. Šo ierobežojumu dēļ noteiktas iezīmes tiek standartizētas, kas līdz ar to kļūst kopīgas dizainparaugiem, kurus izmanto attiecīgajam ražojumam (spriedums, 2010. gada 18. marts, Riņķveida veicināšanas ražojuma attēlojums), T‑9/07, EU:T:2010:96, 67. punkts).

54

Tātad, jo lielāka ir autora brīvība dizainparauga izstrādē, jo mazāk iespējams, ka ar nelielām atšķirībām starp konfliktējošiem dizainparaugiem pietiks, lai informētam lietotājam radītu atšķirīgu kopējo iespaidu. Un otrādi – jo ierobežotāka ir autora brīvība dizainparauga izstrādē, jo vairāk iespējams, ka nelielas atšķirības starp konfliktējošiem dizainparaugiem būs pietiekamas, lai radītu informētam lietotājam radītu atšķirīgu kopējo iespaidu. Tādējādi lielāka autora brīvības pakāpe dizainparauga izveidošanā pastiprina secinājumu, ka [salīdzinātie] dizainparaugi, kuri būtiski neatšķiras, informētam lietotājam rada vienādu kopējo iespaidu (skat. spriedumu, 2017. gada 18. jūlijs, Ornaments, T‑57/16, EU:T:2017:517, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

[..]

60

Prasītāja turpretī norāda, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura, jo neesot skaidras atšķirības starp kopējo iespaidu, ko tas rada informētam lietotājam, un kopējo iespaidu, ko šim lietotājam rada agrākais dizainparaugs. Proti, tieši salīdzinot attiecīgos dizainparaugus, Apelācijas padome esot koncentrējusies uz maznozīmīgām apstrīdētā dizainparauga iezīmēm. Turklāt šajā dizainparaugā attēlotās melnās līnijas, kuras ir minējusi Apelācijas padome, neesot attēlotas melnā krāsā uz pudelēm, kas ir minētā dizainparauga priekšmets, bet gan esot vāji pamanāmas formas izmaiņas.

61

Saskaņā ar judikatūru konfliktējošo dizainparaugu radīto kopējo iespaidu salīdzinājumam ir jābūt visaptverošam, un tas nevar būt ierobežots vienīgi ar līdzību un atšķirību uzskaitījuma analītisku salīdzinājumu. Šim salīdzinājumam ir jābūt balstītam uz iezīmēm, kas ir nodotas atklātībā ar apstrīdēto dizainparaugu, un tam jāattiecas tikai uz aizsargātajām iezīmēm, neņemot vērā no aizsardzības izslēgtas – it īpaši tehniskas – iezīmes (skat. spriedumu, 2019. gada 13. jūnijs, (Informācijas plāksne transportlīdzekļiem), T‑74/18, EU:T:2019:417, 84. punkts).

62

Ja līdzība starp attiecīgajiem dizainparaugiem attiecas uz kopīgām iezīmēm, šī līdzība ir maznozīmīga kopējā iespaidā, ko informētam lietotājam rada minētie dizainparaugi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 18. marts, Riņķveida veicināšanas ražojuma attēlojums), T‑9/07, EU:T:2010:96, 72. punkts).

63

Turklāt atšķirības ir nenozīmīgas konfliktējošo dizainparaugu radītajā kopējā iespaidā, ja tās nav pietiekami izteiktas, lai nošķirtu attiecīgās preces informēta lietotāja uztverē vai lai līdzsvarotu starp šiem dizainparaugiem konstatētās līdzības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 21. novembris, El Hogar Perfecto del Siglo XXI/ITSB – Wenf International Advisers (Korķviļķis), T‑337/12, EU:T:2013:601, 53. punkts).

64

Pirmkārt, kā norādīts šī sprieduma 31. punktā, Kopienas dizainparaugam nav individuāla rakstura, ja kopējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no iespaida, ko šim lietotājam rada norādītais agrākais dizainparaugs. Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, šajā ziņā veicamais vērtējums nozīmē, ka ir jāņem vērā visi atšķirīgie elementi starp attiecīgajiem dizainparaugiem, izņemot tos, kas nav pietiekami skaidri, lai ietekmētu minēto kopējo iespaidu.

[..]

70

Attiecībā uz etiķeti, kas izvietota uz agrākā dizainparauga, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 35. punktā uzskatīja, ka tai nav būtiskas nozīmes attiecīgo dizainparaugu radīto kopējo iespaidu salīdzinājumā. Tiesvedībā Vispārējā tiesā prasītāja vienīgi attēloja agrāko dizainparaugu bez minētajā etiķetē ietvertajiem vārdiskajiem elementiem, tomēr neapšaubot minēto konstatējumu. Tomēr pat bez etiķetes attiecīgajiem dizainparaugiem ir ievērojamas atšķirības, kā tas ir konstatēts šī sprieduma 66.–69. punktā.

71

No tā izriet, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, apstrīdētā lēmuma 36. un 37. punktā norādot, ka apstrīdētais dizainparaugs un agrākais dizainparaugs informētam lietotājam rada atšķirīgu kopējo iespaidu, un no tā secinot, ka apstrīdēto dizainparaugu nevar uzskatīt par tādu, kas konfliktē ar agrāko dizainparaugu Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) punkta izpratnē.

[..]

74

Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, ir jāpiespriež tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EUIPO prasījumiem. Turklāt attiecībā uz izdevumiem procesā Apelācijas padomē pietiek norādīt, ka, ņemot vērā to, ka ar šo spriedumu tiek noraidīta prasība, kas celta par apstrīdēto lēmumu, šī lēmuma rezolutīvā daļa joprojām regulē attiecīgos izdevumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 28. februāris, Lotte/EUIPO – Générale Biscuit‑Glico France (PEPERO original), T‑459/18, nav publicēts, EU:T:2019:119, 194. punkts).

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

nospriež: