1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (1) 1. panta 5. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesību akti, ar kuru starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri, izmantodami elektronisko platformu, par samaksu ļauj sazināties potenciālajiem īrniekiem un profesionāliem vai neprofesionāliem izīrētājiem, lai piedāvātu īstermiņa izmitināšanas pakalpojumus, ir noteikts pienākums, kura neizpildes gadījumā piemēro administratīvo sodu, pēc nodokļu administrācijas rakstiska pieprasījuma paziņot “informāciju par operatoru un iestāžu, kas piedāvā naktsmītnes tūristiem, koordinātas, kā arī izmantoto nakšu skaitu un ekspluatēto vienību skaitu par iepriekšējo gadu”, lai identificētu personas, kurām ir jāmaksā reģionālais nodoklis par tūristu izmitināšanas uzņēmumiem un to apliekamos ienākumus, ietilpst “nodokļu aplikšanas jomā” un tāpēc tie ir jāuzskata par izslēgtiem no šīs direktīvas piemērošanas jomas?

2)

Apstiprinošas atbildes gadījumā uz pirmo jautājumu, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (2) 1.–3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šī direktīva ir piemērojama tādiem valsts tiesību aktiem kā pirmajā prejudiciālajā jautājumā minētajiem? Attiecīgā gadījumā, vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams šāda veida tiesību aktiem?

3)

Vai Direktīvas 2000/31 15. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams pirmajā prejudiciālajā jautājumā aprakstītajiem valsts tiesību aktiem un ka ar to tiek atļauti šādi tiesību akti?