1)

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) (1) 90. panta 1. un 2. punkts, it īpaši ņemot vērā [2017. gada 23. novembra spriedumu Di Maura (C-246/16)] (2) un [2020. gada 29. janvāra rīkojumu Porr Építési Kft. (C-292/19)], (3) kā arī Savienības tiesību efektivitātes un līdzvērtības pamatprincipus, ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar PVN atgūšanu par parādiem, kuri galīgi ir kļuvuši neatgūstami, dalībvalstis par noilguma termiņa sākumu nevar noteikt datumu, kas ir pirms tā, kurā parāds, kas pamato PVN atmaksas pieteikumu, kļūst neatgūstams?

2)

Vai PVN direktīvas 90. panta 1. un 2. punkts un 273. pants, it īpaši ņemot vērā [2017. gada 23. novembra spriedumu Di Maura (C-246/16)] un [2020. gada 29. janvāra rīkojumu Porr Építési Kft. (C-292/19)], kā arī Savienības tiesību efektivitātes, līdzvērtības un nodokļu neitralitātes pamatprincipus, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir dalībvalsts juridiskā prakse, saskaņā ar kuru saistībā ar PVN atgūšanu par parādiem, kas galīgi ir kļuvuši neatgūstami, dalībvalsts iestāde, kurai ir jāpiemēro tiesību akti, kā nosacījumu PVN atgūšanai nodokļa maksātājam izvirza ne vien prasību, ka tam likvidācijas procedūras ietvaros ir jāpieprasa atmaksāt parādu, uz ko attiecas šis nodoklis, bet arī prasību veikt citas darbības šī parāda atgūšanas nolūkā?

3)

Vai PVN direktīvas 90. panta 1. un 2. punkts un 273. pants, it īpaši ņemot vērā [2017. gada 23. novembra spriedumu Di Maura (C-246/16)] un [2020. gada 29. janvāra rīkojumu Porr Építési Kft. (C-292/19)], kā arī Savienības tiesību efektivitātes, līdzvērtības un nodokļu neitralitātes pamatprincipus, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir dalībvalsts juridiskā prakse, saskaņā ar kuru samaksas neveikšanas gadījumā sabiedrībai, kas sniedz pakalpojumu, nekavējoties tas jāpārtrauc sniegt, jo gadījumā, ja tā šādi nerīkotos un turpinātu sniegt attiecīgo pakalpojumu, tā nevarēs atgūt PVN, kurš atbilst parādiem, kas galīgi ir kļuvuši neatgūstami, lai gan šie parādi ir kļuvuši neatgūstami vēlāk?

4)

Vai PVN direktīvas 90. panta 1. un 2. punkts un 273. pants, kā arī Pamattiesību hartas 15.–17. pants, it īpaši ņemot vērā [2017. gada 23. novembra spriedumu Di Maura (C-246/16)] un [2020. gada 29. janvāra rīkojumu Porr Építési Kft. (C-292/19)], kā arī Savienības tiesību efektivitātes, līdzvērtības un nodokļu neitralitātes pamatprincipus, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts iestāde, kurai ir jāpiemēro tiesību akti, otrajā līdz ceturtajā prejudiciālajā jautājumā izklāstītās prasības ir noteikusi bez jebkāda juridiskā pamata, uz ko ir balstīts minētais spriedums lietā Porr Építési Kft. (C-292/19), un ka šīs prasības nodokļa maksātājiem nebija acīmredzamas pirms parādi galīgi kļuva neatgūstami?