–

Industriegewerkschaft Metall (IG Metall) un ver.di – Vereinte Dienstleistungsgewerkschaft vārdā – S. Birte Carlson, Rechtsanwältin,

–

SAP SE vārdā – K. Häferer‑Duttiné, P. Matzke un A. Schulz, Rechtsanwälte,

–

Konzernbetriebsrat der SAP SE vārdā – H.‑D. Wohlfarth, Rechtsanwalt,

–

Christliche Gewerkschaft Metall (CGM) vārdā – G. Gerhardt, Prozessbevollmächtigter,

–

Vācijas valdības vārdā – J. Möller un R. Kanitz, pārstāvji,

–

Luksemburgas valdības vārdā – A. Rodesch, advokāts,

–

Eiropas Komisijas vārdā – G. Braun un B.‑R. Killmann, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2001/86/EK (2001. gada 8. oktobris), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (OV 2001, L 294, 22. lpp.), 4. panta 4. punktu.

2

Šīs lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp, no vienas puses, Industriegewerkschaft Metall (IG Metall) un ver.di – Vereinte Dienstleistungsgewerkschaft, proti, divām arodbiedrībām, un, no otras puses, SAP SE, proti, Eiropas uzņēmējsabiedrību (SE), un SE‑Betriebsrat der SAP SE, proti, SAP darbinieku padomi, saistībā ar vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai SAP lēmumu pieņemšanā.

3

Direktīvas 2001/86 3., 5., 10., 15. un 18. apsvērumā ir noteikts:

[..]

[..]

[..]

[..]

4

Šīs direktīvas 1. pantā ir noteikts:

“1.   Šī direktīva reglamentē darbinieku iesaistīšanu Eiropas akciju sabiedrību [..] lietās, kā minēts [Regulā Nr. 2157/2001].

2.   Šim nolūkam katrā SE nosaka darbinieku iesaistīšanas pasākumus saskaņā ar 3. līdz 6. pantā minēto sarunu procedūru vai, ievērojot 7. pantā norādītos apstākļus, saskaņā ar pielikumu.”

5

Saskaņā ar minētās direktīvas 2. pantu “Definīcijas”:

“Šajā direktīvā:

[..]

6

Šīs pašas direktīvas II iedaļas “Sarunu procedūra” 3. pantā ir noteikts:

“1.   Ja dibinātāju uzņēmējsabiedrību vadības vai pārvaldes struktūrvienības izstrādā SE dibināšanas plānu, tās iespējami īsā laikā pēc apvienošanās vai pārvaldītājsabiedrības dibināšanas projekta publiskošanas vai pēc tam, kad ir panākta vienošanās izveidot meitasuzņēmumu vai pārveidot to par SE, veic attiecīgus pasākumus, tostarp sniedz informāciju par dibinātājām uzņēmējsabiedrībām, to meitasuzņēmumiem vai filiālēm, kā arī to darbinieku skaitu, lai uzsāktu sarunas ar uzņēmējsabiedrību darbinieku pārstāvjiem par darbinieku iesaistīšanas pasākumiem SE.

2.   Šim nolūkam izveido īpašu pārrunu grupu, kurā pārstāvēti dibinātāju uzņēmējsabiedrību un attiecīgo meitasuzņēmumu vai filiāļu darbinieki, saskaņā ar šādiem noteikumiem:

[..]

3.   Īpašā pārrunu grupa un dibinātāju uzņēmējsabiedrību kompetentās struktūrvienības, rakstiski vienojoties, nosaka darbinieku iesaistīšanas pasākumus SE iekšienē.

[..]”

7

Direktīvas 2001/86 4. panta – kurā ir reglamentēts vienošanos par darbinieku iesaistīšanu SE lēmumu pieņemšanas procesā saturs – 2. punkta g) apakšpunktā un 3. un 4. punktā ir noteikts:

“2.   Neskarot pušu autonomiju un ievērojot 4. punktu, 1. punktā minētā vienošanās starp dibinātāju uzņēmējsabiedrību kompetentajām struktūrvienībām un īpašo pārrunu grupu nosaka:

[..]

[..].

3.   Ja tā neparedz citādi, uz vienošanos neattiecas pielikumā minētie pamatnoteikumi.

4.   Neskarot 13. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ja SE dibina pārveidošanas ceļā, vienošanās paredz vismaz tādu pašu līmeni jebkurai darbinieku iesaistīšanai, kāds jau ir uzņēmējsabiedrībā, kas ir pārveidojama par SE.”

8

Minētās direktīvas 7. panta 1. punktā ir norādīts:

“Lai sasniegtu 1. pantā norādīto mērķi, dalībvalstis, neskarot turpmāk norādīto 3. punktu, pieņem darbinieku iesaistīšanas pamatnoteikumus, kam ir jāatbilst pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

[..]”

9

Saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu:

“Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar Kopienas tiesībām, lai novērstu SE ļaunprātīgu izmantošanu ar mērķi atņemt darbiniekiem viņu iesaistīšanās tiesības vai nepiešķirt tās.”

10

Šīs pašas direktīvas 13. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikts:

“Šī direktīva neskar:

11

Direktīvas 2001/86 pielikumā ir ietverti tās 7. pantā minētie pamatnoteikumi.

12

1976. gada 4. maijaGesetz über die Mitbestimmung der Arbeitnehmer (Likums par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā; BGBl. 1976 I, 1153. lpp.), kas grozīts ar 2015. gada 24. aprīļa likumu (BGBl. 2015 I, 642. lpp.) (turpmāk tekstā – “MitbestG”) 7. pantā ir noteikts:

“(1)   Uzraudzības padomē uzņēmumā,

[..]

(2)   No uzraudzības padomes locekļiem, kas pārstāv darbiniekus,

[..]

(5)   2. punktā minētajām arodbiedrībām jābūt pārstāvētām pašā uzņēmumā vai citā uzņēmumā, kura darbinieki saskaņā ar šā likuma normām piedalās uzņēmuma uzraudzības padomes locekļu vēlēšanās.”

13

Attiecībā uz arodbiedrību pārstāvju ievēlēšanu uzraudzības padomē šā likuma 16. pantā ir paredzēts:

“(1)   Arodbiedrības pārstāvošos uzraudzības padomes locekļus saskaņā ar 7. panta 2. punktu delegāti ievēlē aizklātā balsojumā un saskaņā ar proporcionālā balsojuma principiem [..].

(2)   Arodbiedrību pārstāvjus ievēlē no kandidātu saraksta, kuru ir sagatavojušas arodbiedrības, kas ir pārstāvētas pašā uzņēmumā vai citā uzņēmumā, kura darbinieki saskaņā ar šā likuma normām piedalās uzņēmuma uzraudzības padomes locekļu vēlēšanās. [..]”

14

2004. gada 22. decembraGesetz über die Beteiligung der Arbeitnehmer in einer Europäischen Gesellschaft (Likums par darbinieku iesaistīšanas pasākumiem Eiropas uzņēmējsabiedrībā; BGBl. 2004 I, 3675., 3686. lpp.), redakcijā, kas ir spēkā kopš 2020. gada 1. marta (turpmāk tekstā – “SEBG”), 2. pantā ir noteikts:

“[..]

(8)   Darbinieku iesaistīšana ir jebkurš paņēmiens – tostarp informēšana, konsultēšanās un līdzdalība –, ar kuru darbinieku pārstāvji var ietekmēt lēmumus, ko pieņem uzņēmējsabiedrībā.

[..]

(12)   Līdzdalība ir darbinieku ietekme uz norisēm uzņēmējsabiedrībā, izmantojot:

15

Šā likuma 21. pantā ir noteikts:

“[..]

(3)   Gadījumā, ja puses vienojas par līdzdalību, ir jānosaka tās apjoms. It īpaši ir jānosaka:

[..]

(6)   Neskarot šā likuma saikni ar citiem noteikumiem par darbinieku līdzdalību uzņēmumā, ja SE dibina pārveidošanas ceļā, vienošanās paredz vismaz tādu pašu līmeni jebkurai darbinieku iesaistīšanai, kāds jau ir uzņēmējsabiedrībā, kas ir pārveidojama par SE. Tas attiecas arī uz sabiedrības divlīmeņu pārvaldes struktūras pārveidošanu par vienlīmeņa pārvaldes struktūru.”

16

SAP – pirms tā tika pārveidota par SE – bija saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem dibināta akciju sabiedrība un tai saskaņā ar valsts tiesību aktiem bija uzraudzības padome, kuras sastāvā bija astoņi locekļi, kuri pārstāvēja akcionārus, un astoņi locekļi, kuri pārstāvēja darbiniekus; no darbiniekus pārstāvošajiem locekļiem seši bija uzņēmuma darbinieki, bet divi bija arodbiedrību pārstāvji. Abus arodbiedrību pārstāvjus saskaņā ar MitbestG 16. panta 2. punktu izvirzīja arodbiedrības, kas bija pārstāvētas koncernā, kurā ietilpst SAP, un viņi tika ievēlēti atsevišķi no tā balsojuma, kurā tika ievēlēti pārējie seši darbiniekus pārstāvošie uzraudzības padomes locekļi.

17

Kopš 2014. gadā SAP tika pārveidota par SE, tai ir uzraudzības padome, kuras sastāvā ir 18 locekļi. Saskaņā ar vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai SAP lēmumu pieņemšanā, kura noslēgta starp SAP un tajā izveidoto īpašo pārrunu grupu (turpmāk tekstā – “vienošanās par iesaistīšanu”), deviņi uzraudzības padomes locekļi ir darbinieku pārstāvji. Šī vienošanās par iesaistīšanu citastarp paredz darbinieku pārstāvju iecelšanas kārtību, un šajā ziņā tajā ir norādīts, ka arodbiedrībām, kas pārstāvētas koncernā, kurā ietilpst SAP, ir ekskluzīvas tiesības izvirzīt kandidātus uz daļu no Vācijā nodarbināto darbinieku pārstāvjiem rezervētajām amata vietām, un darbinieki šos kandidātus ievēlē balsojumā, kurš notiek atsevišķi no tā balsojuma, kurā tiek ievēlēti pārējie darbinieku pārstāvji.

18

Vienošanās par iesaistīšanu ietver arī noteikumus par uzraudzības padomes izveidošanu, kura ir samazināta līdz divpadsmit locekļiem (turpmāk tekstā – “samazinātā uzraudzības padome”), un kuras seši locekļi ir darbinieku pārstāvji. Uzraudzības padomes locekļus pirmajās četrās Vācijas Federatīvajai Republikai rezervētajās amata vietās ievēlē Vācijā nodarbinātie darbinieki. Koncernā, kurā ietilpst SAP, pārstāvētās arodbiedrības var izvirzīt kandidātus uz daļu no Vācijas Federatīvajai Republikai rezervētajām amata vietām, bet šo kandidātu ievēlēšanai nav paredzēts balsojums, kas būtu nošķirts no tā balsojuma, kurā tiek ievēlēti pārējie darbinieku pārstāvji.

19

Prasītājas pamatlietā gan pirmajā instancē, gan apelācijas instancē nesekmīgi pārsūdzēja vienošanās par iesaistīšanu noteikumus, kuri reglamentē darbinieku pārstāvju iecelšanu samazinātajā uzraudzības padomē. Pēc tam tās vērsās Bundesarbeitsgericht (Federālā darba lietu tiesa, Vācija) ar pārsūdzību, kurā tās apgalvoja, ka minētās tiesību normas ir pretrunā SEBG 21. panta 6. punktam un tādēļ ir atceļamas, jo tajās arodbiedrībām nav paredzētas ekskluzīvas – ar atsevišķu balsojumu garantētas – tiesības izvirzīt kandidātus attiecībā uz noteiktu darbinieku pārstāvju skaitu uzraudzības padomē.

20

Savukārt SAP apgalvo, ka SEBG 21. panta 6. punkts neaptver arodbiedrību ekskluzīvās tiesības izvirzīt kandidātus darbinieku pārstāvju ievēlēšanai samazinātajā uzraudzības padomē, kuras paredzētas MitbestG 7. panta 2. punktā kopsakarā ar tā 16. panta 2. punktu.

21

Iesniedzējtiesas ieskatā, pamatojoties vienīgi uz valsts tiesību normām, būtu jāapmierina prasītāju pamatlietā celtā prasība atcelt vienošanās par iesaistīšanu noteikumus, kuri reglamentē darbinieku pārstāvju iecelšanu samazinātajā uzraudzības padomē. SEBG 21. panta 6. punkta pirmais teikums noteic, ka vienošanās par iesaistīšanu puses, dibinot SE pārveidošanas ceļā, gādā par to, lai SEBG 2. panta 8. punktā minētie darbinieku iesaistīšanas procedūras elementi, kas raksturo darbinieku ietekmi uz lēmumu pieņemšanu sabiedrībā, joprojām tādā pašā līmenī pastāvētu arī jaunveidojamajā SE. Tādējādi šie elementi, ņemot vērā atbilstošās valsts tiesību normas, vispirms ir jāidentificē katrā atsevišķā gadījumā atkarībā tā, kādas darbinieku iesaistīšanas procedūras SEBG 2. panta 8. punkta izpratnē jau pastāv pārveidojamajā akciju sabiedrībā. Elementiem, kas raksturo darbinieku ietekmi uz lēmumu pieņemšanu sabiedrībā, jaunveidojamajā SE būtu jāsaglabājas tādā pašā līmenī. Lai gan SEBG 21. panta 6. punkta pirmajā teikumā neesot prasīts, lai tiktu pilnībā saglabāta pārveidojamajā sabiedrībā esošā kārtība un juridiskais stāvoklis, tomēr pārveidojamajā sabiedrībā pastāvošā darbinieku pārstāvju ietekme uz lēmumu pieņemšanu esot kvalitatīvi līdzvērtīgā mērā jānodrošina ar SE piemērojamo vienošanos par iesaistīšanu. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem atsevišķs balsojums arodbiedrību izvirzīto kandidātu ievēlēšanai par darbinieku pārstāvjiem samazinātajā uzraudzības padomē esot tieši vērsts uz to, lai stiprinātu darbinieku pārstāvju ietekmi uz lēmumu pieņemšanu uzņēmumā, nodrošinot, ka šo pārstāvju vidū ir personas, kuras labi pārzina uzņēmuma apstākļus un vajadzības, taču vienlaikus – kurām ir arī ārēja lietpratība.

22

Šajā gadījumā vienošanās noteikumi par darbinieku pārstāvju iecelšanu samazinātajā uzraudzības padomē neatbilstot SEBG 21. panta 6. punkta prasībām, jo, lai gan šajos noteikumos koncernā, kurā ietilpst SAP, pārstāvētajām arodbiedrībām ir piešķirtas tiesības izvirzīt darbiniekus pārstāvošus kandidātus ievēlēšanai uzraudzības padomē, tajos nav paredzēts atsevišķs balsojums šo locekļu ievēlēšanai un tādējādi tie nenodrošina, ka uzraudzības padomē darbinieku pārstāvju vidū faktiski ir arī arodbiedrības pārstāvis.

23

Iesniedzējtiesai tomēr ir šaubas, vai Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punktā nav paredzēts vienots aizsardzības līmenis, kas būtu atšķirīgs un zemāks par Vācijas tiesību normās paredzēto un kas attiecīgā gadījumā būtu saistošs visām dalībvalstīm. Apstiprinošas atbildes gadījumā iesniedzējtiesai SEBG 21. panta 6. punkts būtu jāinterpretē atbilstoši Savienības tiesību normām.

24

Šajos apstākļos Bundesarbeitsgericht (Federālā darba lietu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [SEBG] 21. panta 6. punkts, no kura izriet, ka gadījumā, ja Vācijā reģistrētu SE dibina pārveidošanas ceļā, attiecībā uz noteiktu skaitu uzraudzības padomes locekļu, ko ievēlē no darbinieku vidus, ir jānodrošina īpaša atlases procedūra arodbiedrību izvirzītiem kandidātiem, ir saderīgs ar [Direktīvas 2001/86] 4. panta 4. punktu?”

25

SAP uzskata, ka vispirms ir jāpārbauda Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta spēkā esamība un jāatbild uz jautājumu, vai – nosakot, ka, dibinot SE pārveidošanas ceļā, ar vienošanos par darbinieku iesaistīšanu ir jāparedz stingrāki noteikumi nekā gadījumā, ja šāda sabiedrība tiek dibināta, izmantojot kādu citu no minētās direktīvas 10. apsvērumā minētajiem līdzekļiem, – šī norma ir saderīga ar primārajām tiesībām, it īpaši ar LESD 49. panta pirmās daļas pirmo teikumu un LESD 54. panta pirmo daļu, kā arī ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16., 17. un 20. pantu.

26

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru tikai valsts tiesa, kas izskata strīdu un uzņemas atbildību par tālāko tiesas nolēmumu, var, izvērtējot katras konkrētās lietas apstākļus, noteikt gan prejudiciāla nolēmuma nepieciešamību sprieduma taisīšanas vajadzībām, gan Tiesai uzdoto jautājumu nozīmīgumu (skat. it īpaši spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Hochtief Solutions Magyarországi Fióktelepe, C‑620/17, EU:C:2019:630, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Šajā gadījumā prejudiciālais jautājums ir par Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta interpretāciju, jo iesniedzējtiesa nav izteikusi šaubas par šīs tiesību normas spēkā esamību.

28

Turklāt atbilstoši iedibinātai judikatūrai LESD 267. pants nav tiesiskās aizsardzības līdzeklis, kas ir pieejams lietas dalībniekiem lietā, ko izskata valsts tiesa, un tādējādi Tiesai nav jāizvērtē Savienības tiesību spēkā esamība tikai tādēļ, ka uz šādu jautājumu savos rakstveida apsvērumos Tiesai ir atsaucies kāds no lietas dalībniekiem (spriedumi, 2011. gada 5. maijs, MSD Sharp & Dohme, C‑316/09, EU:C:2011:275, 23. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2015. gada 17. decembris, APEX, C‑371/14, EU:C:2015:828, 37. punkts).

29

No tā izriet, ka šajā gadījumā Tiesai nav jālemj par Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta spēkā esamību.

30

Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas uzzināt, vai Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šajā tiesību normā minēto vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā, kas piemērojama pārveidošanas ceļā dibinātai SE, ir jāparedz atsevišķs balsojums, lai kā darbinieku pārstāvjus SE uzraudzības padomē ievēlētu noteiktu skaitu arodbiedrību izvirzītu kandidātu, ja piemērojamajās tiesību normās par SE pārveidojamās sabiedrības uzraudzības padomes sastāvam ir noteikts šāds atsevišķs balsojums.

31

Šajā ziņā saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts, regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, mērķi un attiecīgā gadījumā tās izstrādāšanas vēsture (spriedums, 2019. gada 19. decembris, Nederlands Uitgeversverbond un Groep Algemene Uitgevers, C‑263/18, EU:C:2019:1111, 38. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

32

Pirmām kārtām, runājot par Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta formulējumu, tajā ir noteikts, ka, neskarot šīs direktīvas 13. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ja SE dibina pārveidošanas ceļā, šai SE piemērojamā vienošanās par kārtību darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā paredz “vismaz tādu pašu līmeni jebkurai darbinieku iesaistīšanai, kāds jau ir uzņēmējsabiedrībā, kas ir pārveidojama par SE”.

33

Attiecībā uz šajā tiesību normā lietoto frāzi “jebkura darbinieka iesaistīšana” ir jānorāda, ka Direktīvas 2001/86 2. panta h) punktā “darbinieku iesaistīšana” ir definēta kā “jebkurš paņēmiens, tostarp informēšana, konsultēšana un līdzdalība, kā darbinieku pārstāvji var ietekmēt lēmumus, ko pieņem uzņēmējsabiedrībā”. Tāpat ir jānorāda, ka jēdziens “līdzdalība” tā 2. panta k) punktā ir definēts kā “darbinieku pārstāvniecības struktūras un/vai darbinieku pārstāvju ietekme uz norisēm uzņēmējsabiedrībā”, “izmantojot tiesības ievēlēt vai iecelt uzņēmējsabiedrības uzraudzības vai pārvaldes struktūrvienības locekļus” vai “tiesības ieteikt un/vai iebilst pret uzņēmējsabiedrības uzraudzības vai pārvaldes struktūrvienības dažu vai visu locekļu iecelšanu”.

34

Tādējādi, pirmkārt, no šīm definīcijām izriet, ka “līdzdalība” pati par sevi ir mehānisms, ar kuru darbinieku pārstāvji var ietekmēt uzņēmumā pieņemamos lēmumus, izmantojot vai nu tiesības ievēlēt, vai iecelt noteiktus sabiedrības uzraudzības institūciju vai vadības institūciju locekļus, vai arī izmantojot tiesības ieteikt šādu iecelšanu vai iebilst pret to. Tā kā Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punktā ir lietots vārds “jebkura”, ir uzskatāms, ka, noslēdzot vienošanos attiecībā uz pārveidošanas ceļā dibinātu SE, ir jāņem vērā visi elementi, kuri raksturo attiecīgo līdzdalības veidu, kas ļauj darbinieku pārstāvības struktūrai vai darbinieku pārstāvjiem ietekmēt sabiedrības lietas, piemēram, it īpaši iepriekš minēto vēlēšanu tiesību, iecelšanas tiesību, izvirzīšanas tiesību vai iebildumu tiesību īstenošanas kārtība.

35

Otrkārt, minētajās definīcijās ir norāde uz jēdzienu “darbinieku pārstāvji”, kas saskaņā ar Direktīvas 2001/86 2. panta e) punktu ir saprotams kā “darbinieku pārstāvji, ko paredz valsts tiesību akti un/vai prakse”. Līdz ar to ir jākonstatē, ka Savienības likumdevējs šo jēdzienu nav definējis, bet šajā ziņā ir vienīgi norādījis uz valsts tiesību aktiem un/vai praksi.

36

Tāds pats secinājums ir izdarāms attiecībā uz šīs direktīvas 4. panta 4. punktā ietverto frāzi “vismaz tād[s] pa[ts] līmeni[s] [..], kāds jau ir uzņēmējsabiedrībā, kas ir pārveidojama par SE”.

37

Proti, ciktāl šie jēdzieni attiecas uz iesaistīšanas līmeni, kas sabiedrībā pastāvēja pirms tās pārveidošanas par SE, tie acīmredzami norāda uz valsts tiesību aktiem un/vai praksi šīs sabiedrības juridiskās adreses dalībvalstī, proti, šajā gadījumā – uz Vācijas tiesību aktiem. No tā izriet, ka pusēm, kuras slēdz vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai SE lēmumu pieņemšanā, ir jāpārliecinās, ka tajā paredzētais darbinieku iesaistīšanas līmenis attiecībā uz visiem šīs iesaistīšanās elementiem ir vismaz līdzvērtīgs šajos tiesību aktos noteiktajam.

38

Tādējādi jau no Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta formulējuma analīzes izriet, ka Savienības likumdevējs attiecībā uz darbinieku pārstāvju definīciju un viņu iesaistīšanas līmeni, kas vismaz līdzvērtīgi ir jāsaglabā gadījumā, ja SE tiek dibināta pārveidošanas ceļā, ir norādījis uz tās dalībvalsts tiesību aktiem un/vai tās dalībvalsts praksi, kurā atrodas par SE pārveidojamās sabiedrības juridiskā adrese. Tātad – it īpaši attiecībā uz līdzdalību – gan lai noteiktu personas, kas tiesīgas pārstāvēt darbiniekus, gan lai noteiktu līdzdalības iezīmes, kas ļauj minētajiem darbinieku pārstāvjiem, īstenojot šīs direktīvas 2. panta k) punktā paredzētās tiesības, ietekmēt uzņēmumā pieņemamos lēmumus – ir jāatsaucas uz vērtējumu, ko šajā ziņā ir veicis valsts likumdevējs, kā arī uz attiecīgo valsts praksi. Turklāt, kā izriet no Direktīvas 2001/86 5. apsvēruma, Savienības likumdevējs ir tieši norādījis, ka dalībvalstu noteikumu un prakses lielā dažādība attiecībā uz veidu, kādā darbinieku pārstāvji tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanā uzņēmējsabiedrībās, padara par nelietderīgu vienota Eiropas darbinieku iesaistīšanās modeļa ieviešanu, kas būtu piemērojams SE.

39

No tā izriet, ka – kaut gan tāds valsts tiesību aktos paredzēts procesuāls elements kā šajā gadījumā īpašais balsojums, lai ievēlētu kandidātus, kurus arodbiedrības kā darbinieku pārstāvjus uzraudzības padomē izvirza uz noteiktu skaitu šīs padomes locekļu amata vietu, ir valsts regulējuma par darbinieku pārstāvju līdzdalību raksturīgs elements, kas ieviests, lai pastiprinātu darbinieku līdzdalību uzņēmumā, un šajos tiesību aktos tas ir noteikts kā imperatīvs – šis procesuālais elements ir uzskatāms par vienu no Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punktā minētajiem elementiem “jebkurai darbinieku iesaistīšanai”. Tādējādi šis procesuālais elements ir jāņem vērā, noslēdzot vienošanos par šajā pašā tiesību normā paredzēto iesaistīšanās kārtību.

40

Otrām kārtām, Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta konteksts apstiprina šīs tiesību normas gramatisko interpretāciju tādā ziņā, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies noteikt īpašu attieksmi pret SE, kas dibinātas pārveidošanas ceļā, lai netiktu aizskartas iesaistīšanās jomā pastāvošās tiesības, kādas ir par SE pārveidojamās sabiedrības darbiniekiem atbilstoši valsts tiesību aktiem un/vai praksei.

41

Tātad vispirms šīs direktīvas 4. panta 2. punktā ir uzskaitīti dažādi elementi, kas ir jāparedz ar vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai SE lēmumu pieņemšanā, tostarp attiecīgā gadījumā to SE vadības institūcijas vai uzraudzības institūcijas locekļu skaits, kurus darbiniekiem ir tiesības ievēlēt, iecelt, ieteikt vai noraidīt, procedūru, saskaņā ar kuru darbinieki var ievēlēt, iecelt, ieteikt vai noraidīt šos locekļus, un viņu tiesības. Taču šajā tiesību normā ir paredzēts, ka tā ir piemērojama, “ievērojot [šā paša panta] 4. punktu” – tādējādi šo pēdējo minēto punktu nevar uzskatīt par izņēmumu veidojošu noteikumu, kas būtu jāinterpretē šauri.

42

Turklāt no minētās direktīvas 10. apsvēruma izriet, ka Savienības likumdevējs ir uzskatījis, ka gadījumā, ja SE tiek dibināta konkrēti pārveidošanas ceļā, pastāv paaugstināts risks, ka izzudīs vai vājināsies pastāvošās līdzdalības sistēmas un prakse.

43

Trešām kārtām, Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta gramatiskā interpretācija, kas izklāstīta šā sprieduma 39. punktā, atbilst šīs direktīvas mērķim. Saskaņā ar šīs direktīvas 18. apsvērumu “[minētās] direktīvas pamatprincips un mērķis ir nodrošināt darbiniekiem viņu iegūtās iesaistīšanās tiesības uzņēmējsabiedrības lēmumu pieņemšanā”. Šajā apsvērumā arī noteikts, ka “darbinieku iesaistīšanās tiesībām SE būtu jābalstās uz darbinieku tiesībām, kas ir spēkā pirms SE dibināšanas (“pirms un pēc” princips)”. No Direktīvas 2001/86 izriet, ka iegūto tiesību garantēšana, ko Savienības likumdevējs ir gribējis, nozīmē ne tikai darbinieku iegūto tiesību saglabāšanu sabiedrībās, kas piedalās apvienošanās procesā, bet arī šo tiesību paplašināšanu, tās attiecinot uz visiem SE darbiniekiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 20. jūnijs, Komisija/Nīderlande, C‑635/11, EU:C:2013:408, 40. un 41. punkts).

44

Jāpiebilst – kā tas arī izriet no Direktīvas 2001/86 10. un 15. apsvēruma, kā arī no šīs direktīvas 11. panta –, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies novērst risku, ka SE dibināšana, it īpaši pārveidošanas ceļā, izraisītu to, ka tiek vājinātas vai pat izzustu tādas iesaistīšanās tiesības, kādas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi bija par SE pārveidotās sabiedrības darbiniekiem.

45

Visbeidzot, ceturtām kārtām, Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta gramatisko, kontekstuālo un teleoloģisko interpretāciju, kas izriet no šā sprieduma 32.–44. punkta, apstiprina arī šīs direktīvas pieņemšanas vēsture. Pirmkārt, kā to atzina visi lietas dalībnieki, kas iesnieguši apsvērumus, un kā izriet no 1997. gada maija ekspertu grupas “Eiropas darbinieku iesaistīšanas sistēmas” nobeiguma ziņojuma (Davignon ziņojums) (C4‑0455/97), pārveidošanas ceļā dibinātajām SE piemērojamā sistēma minētās direktīvas pieņemšanas sarunās bija galvenais klupšanas akmens. Šajā ziņā it īpaši Vācijas valdība izteica bažas par risku, ka gadījumos, kad SE tiks dibināta pārveidošanas ceļā, samazināsies pārveidojamās sabiedrības darbinieku iesaistīšanas līmenis. Šīs direktīvas pieņemšanas process varēja turpināties tikai pēc tam, kad tika ieviesta tiesību norma – proti, Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punktā galarezultātā iekļautā norma –, kura konkrēti attiecas uz situāciju, kad SE tiek dibināta pārveidošanas ceļā, un kura nodrošina, ka šāda dibināšana nevājina pārveidojamajā sabiedrībā pastāvošo darbinieku iesaistīšanas līmeni.

46

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šajā tiesību normā minēto vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā, kas piemērojama pārveidošanas ceļā dibinātai SE, ir jāparedz atsevišķs balsojums, lai kā darbinieku pārstāvjus SE uzraudzības padomē ievēlētu noteiktu skaitu arodbiedrību izvirzītu kandidātu, ja piemērojamajās valsts tiesību normās par SE pārveidojamās sabiedrības uzraudzības padomes sastāvam ir noteikts šāds atsevišķs balsojums.

47

Līdz ar to šajā lietā izvērtējums, vai vienošanās par iesaistīšanu garantē, ka darbinieku iesaistīšanas līmenis lēmumu pieņemšanā SAP pēc tās pārveidošanas par SE ir vismaz līdzvērtīgs, ir jāveic, ņemot vērā Vācijas tiesību normas, kādas tās bija piemērojamas šai sabiedrībai pirms tās pārveidošanas par SE, it īpaši MitbestG 7. panta 2. punktu kopsakarā ar tā 16. panta 2. punktu.

48

Vēl – kā tas ir minēts šā sprieduma 43. punktā – ir jāprecizē: tā kā Savienības likumdevēja iecerētā iegūto tiesību garantija nozīmē ne tikai par SE pārveidojamās sabiedrības darbinieku iegūto tiesību saglabāšanu, bet arī šo tiesību paplašināšanu, tās attiecinot uz visiem SE darbiniekiem, visiem pārveidošanas ceļā izveidotās SE darbiniekiem ir jābūt tādām pašām tiesībām, kādas bija par SE pārveidojamās sabiedrības darbiniekiem.

49

No tā izriet, ka šajā gadījumā visiem SAP darbiniekiem ir jābūt iespējai izmantot Vācijas tiesību aktos paredzēto vēlēšanu procedūru, pat ja šajos tiesību aktos tas nav norādīts. Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un ģenerāladvokāta secinājumu 55. punkta, lai pilnībā aizsargātu šo darbinieku tiesības, sekmētu Direktīvas 2001/86 3. apsvērumā minētos Savienības sociālos mērķus un garantētu, ka pārrobežu līmenī pastāv procedūras par darbinieku informēšanu, konsultēšanos ar tiem un to līdzdalību, tiesības izvirzīt noteiktu skaitu kandidātu par SE pārveidotas sabiedrības – kāda ir SAP – uzraudzības padomes vēlēšanās nedrīkst būt rezervētas vienīgi Vācijas arodbiedrībām, bet tās ir jāattiecina uz visām arodbiedrībām, kuras ir pārstāvētas SE, tās meitassabiedrībās un tās uzņēmumos, tā, lai tiktu nodrošināta šo arodbiedrību vienlīdzība attiecībā uz šīm tiesībām.

50

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkts ir jāinterpretē šādi: ar šajā tiesību normā minēto vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā, kas piemērojama pārveidošanas ceļā dibinātai SE, ir jāparedz atsevišķs balsojums, lai kā darbinieku pārstāvjus SE uzraudzības padomē ievēlētu noteiktu skaitu arodbiedrību izvirzītu kandidātu, ja piemērojamajās valsts tiesību normās par SE pārveidojamās sabiedrības uzraudzības padomes sastāvam ir noteikts šāds atsevišķs balsojums, un balsošanā ir jāievēro vienlīdzīga attieksme starp šīs SE, tās meitassabiedrību un tās uzņēmumu darbiniekiem, kā arī starp arodbiedrībām, kuras pārstāvētas šajā SE, tās meitassabiedrībās un tās uzņēmumos.

51

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:

Padomes Direktīvas 2001/86/EK (2001. gada 8. oktobris), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā, 4. panta 4. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

ar šajā tiesību normā minēto vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā, kas piemērojama pārveidošanas ceļā dibinātai SE, ir jāparedz atsevišķs balsojums, lai kā darbinieku pārstāvjus SE uzraudzības padomē ievēlētu noteiktu skaitu arodbiedrību izvirzītu kandidātu, ja piemērojamajās valsts tiesību normās par SE pārveidojamās sabiedrības uzraudzības padomes sastāvam ir noteikts šāds atsevišķs balsojums, un balsošanā ir jāievēro vienlīdzīga attieksme starp šīs SE, tās meitassabiedrību un tās uzņēmumu darbiniekiem, kā arī starp arodbiedrībām, kuras pārstāvētas šajā SE, tās meitassabiedrībās un tās uzņēmumos.