I. Atbilstošās tiesību normas

A. Savienības tiesības

1. Dzīvotņu direktīva

2. Putnu direktīva

B. Slovākijas tiesības

1. Dabas aizsardzības likums

2. Mežu likums

II. Pirmstiesas procedūra

III. Par prasību

A. Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta, kurš aplūkots kopā ar šīs direktīvas 7. pantu, pārkāpumu

1. Lietas dalībnieku argumenti

2. Tiesas vērtējums

a) Par pieņemamību

b) Par lietas būtību

1) Ievada apsvērumi

2) Par pirmā iebilduma pirmo daļu, kas attiecas uz MAP

3) Par pirmā iebilduma otro daļu, kas attiecas uz steidzamām cirtēm

4) Par pirmā iebilduma trešo daļu, kas attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir novērst mežu apdraudējumu un kaitīgu organismu radītā kaitējuma sekas

B. Par otro iebildumu, kas attiecas uz Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta, kurš aplūkots kopā ar šīs direktīvas 7. pantu, pārkāpumu

1. Lietas dalībnieku argumenti

2. Tiesas vērtējums

a) Par pieņemamību

b) Par lietas būtību

C. Par trešo iebildumu, kas attiecas uz Putnu direktīvas 4. panta 1. punkta pārkāpumu

1. Lietas dalībnieku argumenti

2. Tiesas vērtējums

a) Par pieņemamību

b) Par lietas būtību

IV. Par tiesāšanās izdevumiem

1

Ar prasības pieteikumu Eiropas Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka:

Slovākijas Republika nav izpildījusi tai uzliktos pienākumus.

2

Dzīvotņu direktīvas 2. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Pasākumus, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, izstrādā tā, lai saglabātu vai atjaunotu to dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu labvēlīgu aizsardzības statusu, kas ir Kopienā nozīmīgas.”

3

Šīs direktīvas 6. pants ir formulēts šādi:

“1.   Attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dalībvalstis nosaka vajadzīgos aizsardzības pasākumus, attiecīgā gadījumā tajos iekļaujot atbilstīgus apsaimniekošanas plānus, kas izstrādāti īpaši šīm teritorijām vai iekļauti citos attīstības plānos, kā arī atbilstīgus normatīvus, administratīvus vai līgumiskus pasākumus, kuri atbilst šajās teritorijās sastopamo I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un II pielikuma sugu ekoloģiskajām prasībām.

2.   Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.

3.   Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.

4.   Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem kompensācijas pasākumiem.

Ja attiecīgajā teritorijā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids un/vai prioritāra suga, tad vienīgie pieņemamie argumenti ir tie, kas saistīti ar veselības aizsardzību vai sabiedrības drošību, videi primāri svarīgām labvēlīgām pārveidēm vai, pēc Komisijas atzinuma, citām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.”

4

Saskaņā ar minētās direktīvas 7. pantu:

“No šīs direktīvas 6. panta 2., 3. un 4. punkta izrietošās saistības aizstāj visas saistības, kas izriet no [Padomes] Direktīvas 79/409/EEK [(1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (OV 1979, L 103, 1. lpp.)] 4. panta 4. punkta pirmā teikuma un kas attiecas uz teritorijām, kuras klasificētas saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punktu vai līdzīgā veidā atzītas saskaņā ar 4. panta 2. punktu, jaunajām saistībām stājoties spēkā ar šīs direktīvas ieviešanas datumu vai ar tādas klasifikācijas vai atzīšanas datumu, ko dalībvalsts veic saskaņā ar Direktīvu [79/409], ja pēdējais ir vēlāks datums.”

5

Putnu direktīvas 4. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Sugām, kuras minētas I pielikumā, jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā.

Šim nolūkam jāapzina:

Veicot novērtēšanu, par pamatu ņem populācijas attīstības tendences un svārstības.

Kā īpašas aizsargājamās teritorijas šo sugu aizsardzībai dalībvalstis pirmām kārtām nosaka skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas, ņemot vērā aizsardzības prasības ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva.”

6

Viena no dzīvnieku sugām, uz kurām attiecas īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā, un kuru saraksts ir ietverts minētās direktīvas I pielikumā, it īpaši ir mednis (Tetrao urogallus).

7

Zákon č. 543/2002 Z. z. o ochrane prírody a krajiny (Likums Nr. 543/2002 par dabas un ainavas aizsardzību), redakcijā, kas bija piemērojama 2019. gada 24. martā (turpmāk tekstā – “Dabas aizsardzības likums”), 4. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Ikvienam, kas veic darbības, kuras var apdraudēt, noplicināt vai iznīcināt augus, dzīvniekus vai to dzīvotnes, jārīkojas tā, lai neizraisītu to nelietderīgu bojāeju, noplicināšanos vai iznīcināšanu.

2.   Ja kāda no 1. punktā paredzētajām darbībām apdraud augu un dzīvnieku sugu pastāvēšanu vai izraisa to deģenerāciju, traucējumus to reproduktīvajām spējām vai to populācijas izzušanu, valsts dienests, kura kompetencē ir dabas un ainavas aizsardzība (turpmāk tekstā – “par dabas aizsardzību atbildīgā iestāde”), ierobežo vai aizliedz šīs darbības, izdodot iepriekšēju brīdinājumu.”

8

Šī likuma 26. panta 5. un 6. punktā, kas grozīts ar Likumu Nr. 356/2019, kurš stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, ir noteikts:

“5.   Putnu aizsardzībai noteiktajā teritorijā ir aizliegts veikt darbības, kam var būt negatīva ietekme uz sugām, uz kurām attiecas teritorijas aizsardzības pasākumi. Šī likuma 14. panta 6. un 7. punkta noteikumi mutatis mutandis ir piemērojami steidzamai cirtei un meža aizsardzības pasākumu veikšanai visā putnu aizsardzībai noteiktajā teritorijā, kuras aizsardzības līmenis ir cits, nevis piektais līmenis.

6.   Valdība ar dekrētu Kopienas nozīmes putnu sugu dzīvotnes un migrējošu putnu sugu dzīvotnes, kas ietvertas apstiprinātajā ornitoloģisko teritoriju sarakstā, klasificē par putnu aizsardzības teritorijām un norobežo putnu aizsardzības teritorijas, kā arī sagatavo 5. punktā paredzēto darbību sarakstu, tostarp to īstenošanas teritoriālos un laika ierobežojumus.”

9

Dabas aizsardzības likuma 28. panta 4.–9. punkts ir formulēts šādi:

“4.   Reģiona galvenās mītnes vietējā iestāde izdod eksperta atzinumu par 3. punktā paredzēto plāna projektu vai projektu par būtiskas ietekmes uz aizsargājamo teritoriju tīkla teritoriju iespējamību. Ja plāns vai projekts ir jāīsteno vairāku reģionu teritorijā, šo atzinumu izdod tā reģiona mītnes vietas vietējā iestāde, kura teritorijā jāīsteno lielākā plāna vai projekta daļa. Eksperta atzinumu var izdot arī reģiona galvenās mītnes ministrija vai vietējais birojs pēc savas ierosmes, ja ierosme izdot šādu atzinumu ir konstatēta procedūrā, kuras rezultātā tiek piešķirta atkāpe, piekrišana vai deklarācija atbilstoši šim likumam. Ja saskaņā ar eksperta atzinumu plāns vai projekts atsevišķi vai kopā ar citu plānu vai projektu var būtiski ietekmēt šo teritoriju, attiecībā uz to veic ietekmes analīzi saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem.

5.   Plānu vai projektu var apstiprināt vai atļaut tikai tad, ja, pamatojoties uz saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem veikta ietekmes pētījuma rezultātiem, ir pierādīts, ka tas neapdraudēs aizsargājamo teritoriju tīkla teritorijas viengabalainību, ņemot vērā tās aizsardzības mērķus (turpmāk tekstā – “apdraudējums teritorijas viengabalainībai”).

6.   Plānu vai projektu, kas var radīt apdraudējumu teritorijas viengabalainībai, var apstiprināt vai atļaut tikai tad, ja ir pierādīts, ka nepastāv citi alternatīvi risinājumi un ka tas ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu, tostarp sociāla vai ekonomiska rakstura interešu, labā. Šādā gadījumā tiek veikti kompensējoši pasākumi, lai nodrošinātu aizsargājamo teritoriju Eiropas tīkla kopējās vienotības aizsardzību.

7.   Ja prioritārās dzīvotnes vai prioritārās sugas ir sastopamas aizsargājamo teritoriju tīklā, plānu vai projektu, kas var radīt apdraudējumu teritorijas viengabalainībai, var apstiprināt vai atļaut tikai tādu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas saistītas ar sabiedrības veselību un sabiedrības drošību vai ar videi primāri svarīgu labvēlīgu ietekmi, un citu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ, kas pamatotas ar Eiropas Komisijas atzinumu.

8.   Par to, vai plāna apstiprināšana vai projekta atļaušana, kas rada apdraudējumu teritorijas viengabalainībai, ir sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, lemj valdība, pamatojoties uz priekšlikumu, kuru iesniegusi ministrija pēc tās centrālās valdības iestādes lūguma, uz kuru attiecas apstiprinātais plāns vai projekts. Lūgumā ir ietverta informācija par piedāvāto kompensējošo pasākumu tvērumu un veikšanas vietu un to īstenošanai nepieciešamā finansējuma summu, kā arī par ministrijas atzinumu par informācijā paredzēto piedāvāto pasākumu tvērumu un veikšanas vietu. Informāciju sagatavo attīstītājs, un pēc attīstītāja lūguma ministrija sniedz atzinumu.

9.   Kompensējošo pasākumu piedāvājumu uz attīstītāja rēķina izstrādā dabas aizsardzības iestāde vai kompetentais speciālists [55. pants] sadarbībā ar dabas aizsardzības iestādi. Attiecībā uz kompensējošo pasākumu piedāvājumu attīstītājam jāpieprasa ministrijas apstiprinājums pirms plāna vai projekta apstiprināšanas vai atļaušanas.”

10

Šī likuma 85. panta 3. un 4. punktā ir precizēts:

“3.   Ja tiek īstenota procedūra, kuras mērķis ir garantēt saistības saskaņā ar speciālo likumu, par dabas aizsardzību atbildīgā iestāde izdod lēmumu ne vēlāk kā paredzētās darbības veikšanas datumā, ja lūgums saskaņā ar 82. panta 1. punktu ir iesniegts vismaz 30 dienas pirms paredzētās darbības.

4.   Ja par dabas aizsardzību atbildīgā iestāde nepieņem lēmumu saskaņā ar 3. punktu, tiek uzskatīts, ka tā ir pieņēmusi lēmumu, ar ko lūgums ir apmierināts.”

11

Dabas aizsardzības likuma, kas grozīts ar Likumu Nr. 356/2019, kurš stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, 104.g panta 4. un 11. punktā ir noteikts:

“4.   Šī likuma 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 14. panta 1. punkta l) apakšpunktā paredzētie aizliegumi nav piemērojami darbībām, kas tiek veiktas tajās meža apsaimniekošanas programmās, attiecībā uz kurām saskaņā ar īpašu tiesisko regulējumu līdz 2019. gada 31. decembrim ir izstrādāts protokols.

[..]

11.   Dabas aizsardzības iestāde [65.a pants] ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī novērtē to ciršu ietekmi, kas paredzētas meža apsaimniekošanas programmās, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar 10. punktu Eiropas aizsargājamo teritoriju tīkla teritorijās, un šajā termiņā lūdz par dabas aizsardzību atbildīgo iestādi pieņemt lēmumu saskaņā ar 14. panta 6. un 7. punktu, ja šo ciršu veikšana var nelabvēlīgi ietekmēt sugas, uz kurām attiecas teritorijas aizsardzības pasākumi, vai piedāvā par dabas aizsardzību atbildīgajai iestādei iesniegt lūgumu grozīt meža apsaimniekošanas programmu, lai tajā iekļautu pasākumus, kuru mērķis ir izslēgt šādu nelabvēlīgu ietekmi.”

12

Saskaņā ar zákon č. 326/2005 Z. z. o lesoch (Likums Nr. 326/2005 par mežiem), redakcijā, kas bija piemērojama 2019. gada 24. martā (turpmāk tekstā – “Mežu likums”), 14. pantu:

“1.   Īpašam nolūkam paredzēti meži ir meži, kuri par tādiem ir atzīti un kuru mērķis ir apmierināt sabiedrības un juridisko vai fizisko personu, kam pārvaldības shēmas būtiski mainās salīdzinājumā ar parasto pārvaldību (turpmāk tekstā – “īpašs pārvaldības režīms”), īpašas vajadzības.

2.   Par īpašam nolūkam paredzētiem mežiem var atzīt mežus:

3.   Ja meži, kuriem ir īpašs mērķis 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē, tiek atzīti sabiedrības interesēs, tiek izstrādāts īpaša pārvaldības režīma priekšlikums visaptverošā mežu stāvokļa pētījumā [38. panta 2. punkta b) apakšpunkts], kas veikts kopā ar pieprasītāju vai tā atļautu organizāciju.”

13

Šī likuma 23. panta 6.–10. punktā ir paredzēts:

“6.   Ja nejauša koksnes ieguve pārsniedz 1/20 no kopējā koksnes apjoma, kas noteikts koksnes ieguvei meža apsaimniekošanas programmā attiecībā uz konkrēto meža platību vai īpašnieku, vai meža apsaimniekotājs to nevar veikt sešu mēnešu termiņā, tas izstrādā plānoto šīs programmas īstenošanas grafiku un to iesniedz valsts mežsaimniecības administrācijai apstiprināšanai. Valsts mežsaimniecības administrācija informē valsts dabas un ainavas aizsardzības iestādi par procedūras sākšanu. Prasībai pret lēmumu, ar ko apstiprināta koksnes blakusieguves programma, nav apturošas iedarbības.

7.   Koksnes apjomu, kas iegūts platībā, kuras vecums ir vairāk nekā 50 gadu, nedrīkst pārsniegts vairāk kā par 15 % salīdzinājumā ar meža apsaimniekošanas programmā ieteikto apjomu. Ja iegūtās koksnes apjoms, ieskaitot kritušo un sauso koku apjomu, ir sasniedzis meža apsaimniekošanas programmā ieteikto koksnes ieguves apjomu, pieskaitot 15 %, meža apsaimniekotājs var turpināt veikt nejaušu koksnes ieguvi vai papildu koksnes ieguvi.

8.   Kopējo koksnes apjomu, kas koksnes ieguvei meža apsaimniekošanas programmā paredzēts attiecībā uz mežsaimniecības uzņēmumu [39. panta 3. punkts], nedrīkst pārsniegt vienā ieguves reizē. Ja mežsaimniecības uzņēmumā ietilpst vairāki mežu apsaimniekotāji, neviens no tiem nedrīkst pārsniegt kopējo koksnes apjomu, kas paredzēts koksnes ieguvei uzņēmumā vai īpašuma kopībā.

9.   Ja 8. punktā paredzētais kopējais koksnes apjoms tiek pārsniegts, veicot nejaušu vai ārkārtas koksnes ieguvi, meža apsaimniekotājs var veikt:

10.   Apzināta koksnes ieguve nesamazina meža platības aizstāšanu vairāk kā par 7/10 no kopējā aizstāšanas apjoma; šis noteikums nav piemērojams, ja:

14

Minētā likuma 28. panta 1. un 2. pantā ir noteikts:

“1.   Meža apsaimniekotājam ir pienākums veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu mežiem nodarīto kaitējumu, un veikt aizsardzības pasākumus un pasākumus aizsardzībai pret kaitīgo organismu nodarīto kaitējumu, it īpaši:

2.   Ja pastāv meža apdraudējums vai kaitīgu organismu nodarīts kaitējums, meža apsaimniekotājam ir pienākums uz sava rēķina veikt steidzamus pasākumus, lai novērstu meža apdraudējumu un kaitējuma radītās sekas; aizsargājamās teritorijās, kurās ir noteikta piektās pakāpes aizsardzība, šis pienākums pastāv tikai pēc tam, kad ir stājies spēkā valsts dabas un ainavas aizsardzības iestādes lēmums, ar ko ir atļauta atkāpe.”

15

Saskaņā ar šī paša likuma 41. panta 13. punktu, kas grozīts ar Likumu Nr. 355/2019, kurš stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī:

“Apsaimniekošanas programmas priekšlikumu apstiprina par mežu apsaimniekošanu atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu, kura pielikumā ir ietverta meža kopšanas programma, pēc tam, kad mežu apsaimniekošanas informācijas sistēmas administrators ir izdevis [45. pants] sertifikātu, kas apliecina tās saiknes pareizību un atbilstību, kāda pastāv starp apsaimniekošanas programmas priekšlikuma digitālajiem un grafiskajiem datiem, pēc saistoša atzinuma saņemšanas no attiecīgajiem dienestiem, kurš attiecas uz kontroli pār to, vai ir ievēroti apsvērumi un prasības, kas formulētas atbilstoši 8. punktam; ja runa ir par Eiropas aizsargājamo teritoriju tīkla teritorijām, par mežu apsaimniekošanu atbildīgā iestāde lēmumu pieņem, pamatojoties arī uz vērtējumu, kurš veikts saskaņā ar īpašu tiesisko regulējumu [paziņojums Nr. 57 aa] un kurā ir atsauce uz grozītā Dabas aizsardzības likuma 28. pantu, un kurā ir ietverts pasākumu priekšlikums, lai garantētu, ka apsaimniekošanas programmas īstenošanai nav negatīvas ietekmes uz šīm teritorijām. [..]”

16

2017. gadā Komisija saņēma vairākas sūdzības, kurās bija norādīts uz meža pārmērīgu izmantošanu divpadsmit ĪAT, kas Slovākijā ir noteiktas medņa (Tetrao urogallus) aizsardzībai; tas esot ietekmējis šīs aizsargātās sugas aizsardzības statusu.

17

Sanāksmēs, kas notika 2017. gada oktobrī, 2018. gada februārī, kā arī 2018. gada 31. maijā un 1. jūnijā, Komisija vairākkārt aicināja Slovākijas Republiku izpildīt Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu.

18

2018. gada 19. jūlijā Komisija šai dalībvalstij atbilstoši LESD 258. pantam nosūtīja brīdinājuma vēstuli, saskaņā ar kuru tā uzskatīja, ka minētā dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu un Putnu direktīvu, jo MAP, steidzamas cirtes, kā arī pasākumi, kuru mērķis ir novērst meža apdraudējumu un dabas katastrofu radītā kaitējuma sekas, kas ietver kaitīgus organismus, nav pakļauti pienācīgam ietekmes novērtējumam, ņemot vērā attiecīgo ĪAT aizsardzības mērķus.

19

Slovākijas iestādes uz brīdinājuma vēstuli atbildēja 2018. gada 12. septembrī, atzīstot, ka pašreizējais medņa (Tetrao urogallus) populācijas statuss un tendences ir nelabvēlīgas šīs aizsargājamās sugas aizsardzībai un ka ir jāveic pasākumi, lai uzlabotu situāciju, tostarp grozījumi attiecīgajos spēkā esošajos tiesību aktos, proti, Dabas aizsardzības likumā un Mežu likumā.

20

Ar 2019. gada 24. janvāra vēstuli Komisija Slovākijas Republikai nosūtīja motivētu atzinumu, pārmetot, ka tā neesot pareizi transponējusi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu, kas aplūkots kopā ar šīs direktīvas 7. pantu, kā arī neesot izpildījusi pienākumus, kuri tai ir saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktu, kas aplūkots kopā ar tās 7. pantu, un Putnu direktīvas 4. panta 1. punktu. Komisija aicināja šo dalībvalsti motivētajā atzinumā noteiktās prasības izpildīt divu mēnešu termiņā.

21

Ar 2019. gada 21. marta, 21. jūnija un 20. decembra un 2020. gada 2. jūlija vēstulēm Slovākijas Republika atbildēja uz motivēto atzinumu, apgalvodama, ka tai pārmestā pienākumu neizpilde ir nepamatota.

22

2019. gada septembrī Dabas aizsardzības likums un Mežu likums no 2020. gada 1. janvāra tika grozīts, tāpēc Slovākijas Republika uzskatīja, ka valsts tiesību aktu atbilstība Savienības tiesībām no šī datuma ir pilnībā garantēta.

23

2019. gada novembrī un 2020. gada jūnijā un oktobrī Komisija no sūdzību iesniedzējiem saņēma atjauninātu informāciju, kas apstiprināja medņa (Tetrao urogallus) dzīvotņu iznīcināšanu, šīs sugas samazināšanos laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam un mežu izciršanu 2019. gadā ĪAT, kas ir noteiktas minētās sugas aizsardzībai.

24

Laikposmā no 2020. gada maija līdz jūlijam Komisija saņēma informāciju par steidzamu ciršu novērtējumu, kas veikts saskaņā ar tiesību aktu grozījumiem, kuri Slovākijas tiesību sistēmā stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī.

25

Uzskatot, ka šādi paziņotie Slovākijas Republikas pasākumi nav pietiekami, lai novērstu apgalvotās pienākumu neizpildes situāciju, Komisija 2020. gada 5. decembrī nolēma celt šo prasību.

26

Prasības pamatojumam Komisija izvirza trīs iebildumus, kas attiecas, pirmkārt, uz Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta, otrkārt, šīs direktīvas 6. panta 2. punkta, kā arī, treškārt, Putnu direktīvas 4. panta 1. punkta pārkāpumu.

27

Komisija uzskata, ka Slovākijas Republika ir pārkāpusi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu, kas aplūkots kopā ar šīs direktīvas 7. pantu, MAP un to grozījumus, steidzamas cirtes, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir novērst mežu apdraudējumu un dabas katastrofu radītā kaitējuma sekas, ja tie var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritorijas, atbrīvojot no pienākuma saistībā ar tiem veikt pienācīgu to ietekmes uz attiecīgajām teritorijām novērtējumu, ņemot vērā šīs teritorijas aizsardzības mērķus.

28

Šajā ziņā, pirmkārt, Komisija saistībā ar MAP norāda, ka šīs programmas jāuzskata par plāniem vai projektiem, kas nav tieši saistīti vai nav vajadzīgi teritorijas apsaimniekošanai, ciktāl tajos nav noteikts ne mērķis, ne aizsardzības pasākums.

29

Šī iestāde uzskata, ka MAP var apdraudēt Natura 2000 teritoriju aizsardzības mērķus, ņemot vērā, ka to īstenošana var izraisīt koku ciršanu vai meža ceļu ierīkošanu šajās teritorijās vai ietekmēt pēdējās minētās. Tādējādi saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu Slovākijas iestādēm ir pienākums tās nodot pienācīga to ietekmes novērtējuma veikšanai un tās apstiprināt tikai ar nosacījumu, ka tās nerada apdraudējumu attiecīgo teritoriju viengabalainībai.

30

Komisija norāda, ka, beidzoties motivētajā atzinumā noteiktajam termiņam, proti, 2019. gada 24. martā, Slovākijas tiesību akti neatbilda šai tiesību normai, jo, pirmām kārtām, tā kā MAP tika uzskatītas par dokumentiem, kas kalpo dabas aizsardzībai, šīs programmas bija izslēgtas no pienācīga to ietekmes uz skartajām teritorijām novērtējuma, un, otrām kārtām, no 2015. gada 1. janvāra tika atcelts iepriekš pastāvējušais pienākums par dabas aizsardzību atbildīgās iestādes atzinumā iekļaut atzinumu par pienācīgu ietekmes novērtējumu. It īpaši no Mežu likuma 41. panta 13. punktā paredzētās procedūras izriet, ka ar dabas aizsardzības iestādi bija notikusi apspriešanās par plāna priekšlikumu, nevis par tā galīgo versiju, taču tas varēja atšķirties no tā, par kuru šī iestāde bija izdevusi atzinumu, un, ja pēdējā minētā neatbildēja piecpadsmit dienu termiņā, netika veikts nekāds pienācīgs ietekmes novērtējums.

31

Turklāt Komisija izklāsta faktus, kādi tie bija šīs prasības iesniegšanas dienā, vienlaikus ņemot vērā arī grozījumus tiesību aktos, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī un kas minēti šī sprieduma 22. punktā. Šajā ziņā tā konstatē, no vienas puses, ka šie grozījumi garantē, ka MAP ir pakļautas pienācīgam to ietekmes novērtējumam, ja nav iespējams izslēgt, ka šīs programmas var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritorijas, un tādējādi ar tiem ir novērsta problēma, ko veido neatbilstība Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam, runājot par MAP, kuras ir izstrādātas un apstiprinātas pēc šo tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā. Savukārt uz esošajām MAP, kas jau ir apstiprinātas, neattiecoties pienākums veikt pienācīgu to ietekmes novērtējumu.

32

No otras puses, Komisija uzskata, ka šajos tiesību aktu grozījumos paredzētie pārejas noteikumi nav pietiekami, lai nodrošinātu valsts tiesību aktu atbilstību Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam. Pirmām kārtām, šie noteikumi skaidri nenorāda, uz ko pamatojoties dabas aizsardzības iestādei ir pienākums veikt grozījumus jau apstiprinātā MAP. Otrām kārtām, nav ne skaidra pienākuma novērtēt, vai šāda MAP var būtiski ietekmēt attiecīgo teritoriju, ne arī skaidra pienākuma veikt pienācīgu tās ietekmes novērtējumu. Trešām kārtām, nav garantēts, ka šāds dabas aizsardzības iestādes lūgums grozīt jau apstiprinātu MAP tiks izpildīts. Ceturtām kārtām, tiek novērtēta tikai MAP paredzēto ciršu ietekme, nevis MAP ietekme kopumā. Piektām kārtām, nav precizēts, ka apstiprinātās MAP var īstenotas tikai, ciktāl tās nerada apdraudējumu Natura 2000 teritoriju viengabalainībai.

33

Otrkārt, par steidzamām cirtēm Komisija vispirms norāda – ir jāuzskata, ka tās ir plāni vai projekti, kas Natura 2000 teritorijām nav vajadzīgi, jo to mērķis nav aizsargāt dzīvotnes vai sugas, kas pamato teritorijas noteikšanu par “aizsargājamu Natura 2000 tīkla teritoriju”.

34

Pēc tam Komisija norāda, ka, beidzoties motivētajā atzinumā noteiktajam termiņam, Mežu likuma 23. panta 9. punktā bija paredzēta iespēja veikt vienu steidzamu cirti ārpus MAP noteiktā grafika bez atļaujas, kuru būtu izsniegusi par dabas aizsardzību atbildīgā iestāde.

35

Turklāt Komisija precizē, ka saskaņā ar piemērojamām valsts tiesību normām par dabas aizsardzību atbildīgā iestāde ir jāinformē tikai tad, ja nocirsto koku apjoms pārsniedz 20 % no mežaudzes teritorijā, uz ko attiecas MAP, vai ja koki ir nocirsti vairāk nekā 0,5 hektārus lielā nepārtrauktā platībā. Turklāt prezumē, ka ir saņemta šīs iestādes piekrišana, ja tā 30 dienu laikā nav sniegusi atzinumu.

36

Pirmstiesas stadijā Slovākijas iestādes šajā ziņā ir atzinušas arī attiecīgo tiesību aktu neatbilstību Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam un ir norādījušas uz tiesību aktu grozījumiem, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī un ar ko ir ieviesti jauni noteikumi par steidzamām cirtēm katrā aizsardzības līmenī, bet ar ko, kā uzskata Komisija, joprojām nepietiek.

37

It īpaši mežu apsaimniekotāji saskaņā ar Mežu likuma 23. panta 14. punktu saglabā iespēju veikt steidzamas cirtes, pārsniedzot MAP noteikto koksnes kopējo apjomu. Runājot par otrās līdz ceturtās pakāpes aizsardzības teritorijām, kurās atrodas lielākā daļa Natura 2000 teritoriju, lai gan par dabas aizsardzību atbildīgā iestāde ar dažiem nosacījumiem var aizliegt vai ierobežot steidzamu cirti, nav paredzēts nekāds pienācīgs ietekmes novērtējums. Turklāt Slovākijas iestādes esot apstiprinājušas, ka pat attiecībā uz piekto aizsardzības līmeni līdz 2020. gada janvārim bija iespējams atkāpties no šo pasākumu aizlieguma, prezumējot, ka par dabas aizsardzību atbildīgā iestāde ir devusi piekrišanu.

38

Visbeidzot, Komisija norāda, ka steidzamas cirtes veidoja apmēram 52 % no kopējā 2017. gadā Slovākijā veikto ciršu apjoma. Laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam to daļa kopējā Slovākijā veikto ciršu apjomā vidēji bija vairāk nekā 55 % salīdzinājumā ar MAP paredzētajām cirtēm, un pēdējo desmit gadu laikā steidzamas cirtes veidoja no 40 līdz 65 % no koksnes ieguves šajā dalībvalstī.

39

Treškārt, par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst mežu apdraudējumu un kaitīgu organismu radītā kaitējuma sekas, kas to pašu iemeslu dēļ, kuri minēti šī sprieduma 33. punktā, nav tieši saistīti ar teritoriju apsaimniekošanu, Komisija norāda, ka – tāpat kā attiecībā uz steidzamām cirtēm – par dabas aizsardzību atbildīgās iestādes lēmums bija vajadzīgs tikai piektajā aizsardzības līmenī un pat šajā gadījumā tika prezumēts, ka minētās iestādes atļauja ir saņemta, ja 30 dienu laikā tā nebija pieņēmusi lēmumu, attiecīgi nebija veikts nekāds pienācīgs to ietekmes novērtējums.

40

Slovākijas Republika apstrīd Komisijas apgalvojumu, ka MAP esot atbrīvotas no pienākuma attiecībā uz tām veikt pienācīgu to ietekmes novērtējumu. Šajā ziņā šī dalībvalsts atzinīgi vērtē to, ka Komisijas iebildums vairs neattiecas uz MAP, kas izstrādātas un apstiprinātas pēc 2020. gada 1. janvāra, un atbildes rakstā uz repliku atzīst, ka attiecībā uz MAP, kuras pieņemtas pirms 2020. gada 1. janvāra, laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim nav veikti pienācīgi to ietekmes novērtējumi, ņemot vērā trūkumus šajā laikposmā spēkā esošā tiesiskā regulējuma praktiskajā piemērošanā.

41

Tomēr Slovākijas iestādes norāda, ka, pirmām kārtām, šīs MAP tomēr nebija atbrīvotas no Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā noteiktā pienākuma veikt pienācīgu novērtējumu, jo tām bija piemērojams Dabas aizsardzības likuma 28. pants, ar ko šī tiesību norma ir transponēta Slovākijas tiesību sistēmā. Otrām kārtām, saskaņā ar Dabas aizsardzības likuma 104.g panta 11. punktu, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, dabas aizsardzības iestādei bija pienākums līdz 2020. gada 31. decembrim veikt tādas cirtes ietekmes uz Natura 2000 tīkla teritorijām novērtējumu, kura veikta agrākajās MAP.

42

Turklāt par steidzamām cirtēm un citiem meža aizsardzības pasākumiem Slovākijas Republika norāda, ka kopš 2020. gada 1. janvāra vairs netiek izdarīta šī sprieduma 35. punktā minētā prezumpcija, ka ir saņemta piekrišana no dabas aizsardzības iestādes.

43

Visbeidzot, Slovākijas Republika apstrīd tā argumenta pieņemamību, kuru Komisija izvirzīja replikas raksta stadijā un saskaņā ar kuru iepriekšējs novērtējums, ko par dabas aizsardzību atbildīgā iestāde veic attiecībā uz būtiskas ietekmes uz teritoriju iespējamību, neizraisot tāda lēmuma pieņemšanu, kurā ir noteikts, vai steidzamas cirtes var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritorijas, pārsniedz apgalvoto pārkāpumu ietvaru un līdz ar to esot nepieņemams.

44

Lai noskaidrotu šī iebilduma apmēru, jānorāda, ka pienākumu neizpildes esamība jāvērtē atkarībā no dalībvalsts situācijas, kāda pastāvēja motivētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās, un ka Tiesa nevar ņemt vērā iespējamās pēc tam notikušās izmaiņas (spriedums, 2020. gada 27. februāris, Komisija/Beļģija (Grāmatveži), C‑384/18, EU:C:2020:124, 18. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi atbilstoši LESD 258. pantam celtas prasības sakarā ar pienākumu neizpildi priekšmets tiek noteikts Komisijas argumentētajā atzinumā un prasībai jābūt pamatotai ar tiem pašiem iemesliem un pamatiem kā šim atzinumam (spriedums, 2021. gada 24. jūnijs, Komisija/Spānija (Donjanas dabas teritorijas noplicināšanās), C‑559/19, EU:C:2021:512, 160. punkts un tajā minētā judikatūra).

45

Gadījumā, kad procedūrā sakarā ar pienākumu neizpildi apstrīdētais valsts tiesiskais regulējums ir vēlāk grozīts, Komisija negroza prasības priekšmetu, pret agrāko tiesisko regulējumu izvirzītos iebildumus attiecinot uz tiesisko regulējumu, kurš izriet no pieņemtajiem grozījumiem, ja abām šīm valsts tiesiskā regulējuma versijām ir identisks saturs (spriedums, 2020. gada 27. februāris, Komisija/Beļģija (Grāmatveži), C‑384/18, EU:C:2020:124, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

46

Savukārt strīda priekšmetu nevar paplašināt attiecībā uz pienākumiem, kas izriet no jaunajiem noteikumiem, kuriem nav ekvivalentu noteikumu attiecīgā akta sākotnējā redakcijā, jo tādējādi tiktu pārkāptas pienākumu neizpildes konstatēšanas procedūras likumības būtiskās procesuālās prasības (spriedums, 2020. gada 27. februāris, Komisija/Beļģija (Grāmatveži), C‑384/18, EU:C:2020:124, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).

47

Šajā gadījumā, ciktāl Komisija prasības pieteikumā un replikas rakstā savu pirmo iebildumu, kas sākotnēji bija izvirzīts tās motivētajā atzinumā, ir attiecinājusi arī uz šī sprieduma 22. punktā minētajiem tiesību aktu grozījumiem, ir jānoskaidro, vai šī attiecināšana pati par sevi nozīmē izmaiņas minētā iebilduma apmērā.

48

Pirmkārt, par pirmā iebilduma pirmo daļu, kas attiecas uz pienācīga MAP ietekmes novērtējuma neesamību, jānorāda, ka Mežu likuma 41. panta 13. punkts, redakcijā, kura izriet no grozījumiem, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, turpmāk ietver skaidru pienākumu attiecībā uz MAP veikt pienācīgu novērtējumu, bet tas tomēr neietekmē esošās un pirms šī datuma apstiprinātās MAP, uz kurām joprojām neattiecas pienākums veikt šādu novērtējumu. Tādējādi šai tiesību normai nav līdzvērtīgas normas agrākajos tiesību aktos.

49

Otrkārt, par pirmā iebilduma otro daļu, kas attiecas uz pienācīga steidzamu ciršu novērtējuma neesamību, Komisija pati atzīst, ka ar grozījumiem Dabas aizsardzības likumā tika ieviesti jauni noteikumi par šīm steidzamajām cirtēm katram aizsardzības līmenim, kam tādējādi nav līdzvērtīgu agrākajos tiesību aktos.

50

Treškārt, attiecībā uz pirmā iebilduma trešo daļu, kas attiecas uz to pasākumu pienācīga novērtējuma neesamību, kuru mērķis ir novērst mežu apdraudējumu un kaitīgu organismu nodarītā kaitējuma sekas, no Dabas aizsardzības likuma 26. panta 5. punkta teksta, redakcijā ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, izriet, ka ar šo tiesību normu ir ieviests jauns noteikums, proti, ka putnu aizsardzības teritorijām tiek piemēroti noteikumi, kuri attiecas uz trešo aizsardzības līmeni.

51

Tādējādi, ciktāl ar Dabas aizsardzības likuma un Mežu likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, būtiski tika pārskatīts tiesiskais regulējums par mežu aizsardzību Slovākijas teritorijā, to saturu nevar uzskatīt par identisku agrāko tiesību aktu saturam.

52

Tāpēc, ciktāl pirmais iebildums attiecas arī uz minētajiem grozījumiem tiesību aktos, ar tiem tiek grozīts šī iebilduma apjoms, tātad tas ir jāizskata, neņemot vērā paplašināšanu, ko Komisija ir veikusi prasības pieteikumā un replikas rakstā, un tādējādi ir jāņem vērā tas minētā iebilduma apjoms, kas noteikts motivētajā atzinumā.

53

Šādos apstākļos pirmais iebildums ir jānoraida kā nepieņemams, ciktāl tas attiecas uz Dabas aizsardzības likuma un Mežu likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, un ir jāizskata tikai valsts tiesību aktu – redakcijā, kas bija piemērojama motivētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās, – atbilstība Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam.

54

Ceturtkārt un visbeidzot, par nepieņemamību, ko Slovākijas Republika izvirzījusi attiecībā uz argumentu, kuru Komisija izklāstījusi replikas rakstā un kurš attiecas uz iepriekšējas novērtēšanas procedūru, jānorāda – tas, ka šī iestāde šajā rakstā ir detalizēti izklāstījusi pirmā iebilduma pirmo daļu, ko tā vispārīgāk jau bija norādījusi prasības pieteikumā, lai atbildētu uz argumentiem, kurus Slovākijas iestādes bija paudušas iebildumu rakstā, nav grozījis apgalvotās valsts pienākuma neizpildes priekšmetu, un līdz ar to tam nav nekādas ietekmes uz strīda apmēru (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 10. novembris, Komisija/Itālija (PM10 robežlielumi), C‑644/18, EU:C:2020:895, 68. punkts un tajā minētā judikatūra).

55

No tā izriet, ka šis arguments ir pieņemams.

56

Jāatgādina, ka Dzīvotņu direktīvas 6. pantā dalībvalstīm ir noteikta virkne īpašu pienākumu un procedūru, kuru mērķis, kā izriet no šīs direktīvas 2. panta 2. punkta, ir nodrošināt, ka tiek saglabāts vai attiecīgā gadījumā atjaunots labvēlīgs Eiropas Savienībā nozīmīgo dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu aizsardzības statuss, lai sasniegtu vispārīgāku minētās direktīvas mērķi – nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni atbilstoši šai direktīvai aizsargātajām teritorijām (spriedums, 2018. gada 7. novembris, Holohan u.c., C‑461/17, EU:C:2018:883, 30. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

57

Tādējādi Dzīvotņu direktīvas noteikumu mērķis ir veicināt to, lai dalībvalstis noteiktu atbilstošus aizsardzības pasākumus dabisko dzīvotņu veidu apdzīvoto teritoriju ekoloģisko iezīmju saglabāšanai (spriedums, 2018. gada 17. aprīlis, Komisija/Polija (Belovežas gārša), C‑441/17, EU:C:2018:255, 107. punkts un tajā minētā judikatūra).

58

Šajā nolūkā Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā ir paredzēta novērtēšanas procedūra, kuras mērķis, izmantojot iepriekšēju pārbaudi, ir nodrošināt, lai atļauja īstenot plānu vai projektu, kas nav tieši saistīts ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgs tās apsaimniekošanai, bet kas var to būtiski ietekmēt, tiktu izsniegta tikai tad, ja ar to netiks apdraudēta attiecīgās teritorijas viengabalainība (spriedums, 2018. gada 17. aprīlis, Komisija/Polija (Belovežas gārša), C‑441/17, EU:C:2018:255, 108. punkts un tajā minētā judikatūra).

59

It īpaši, ņemot vērā piesardzības principu, ja plāns vai projekts, kas nav tieši saistīts ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgs tās apsaimniekošanai, var ietekmēt tās aizsardzības mērķus, tas jāuzskata par tādu, kurš var šo teritoriju būtiski ietekmēt. Šādas iespējamības novērtējums jāveic, tostarp ņemot vērā vides īpašības un apstākļus, kas ir specifiski teritorijai, uz kuru attiecas šāds plāns vai projekts (spriedums, 2018. gada 17. aprīlis, Komisija/Polija (Belovežas gārša), C‑441/17, EU:C:2018:255, 112. punkts un tajā minētā judikatūra).

60

Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta pirmo teikumu veicamais pienācīgais plāna vai projekta ietekmes uz attiecīgo teritoriju novērtējums ir saistīts ar prasību, lai, ņemot vērā šajā jomā pieejamās labākās zinātnes atziņas, tiktu apzināti visi attiecīgā plāna vai projekta aspekti, kas paši par sevi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem var ietekmēt šīs teritorijas aizsardzības mērķus (spriedums, 2018. gada 17. aprīlis, Komisija/Polija (Belovežas gārša), C‑441/17, EU:C:2018:255, 113. punkts).

61

Ņemot vērā šos principus, ir jānoskaidro, vai, kā Komisija apgalvo pirmajā iebildumā, Slovākijas Republika ir pārkāpusi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu.

62

Vispirms jānorāda, ka Slovākijas Republika neapstrīd, ka MAP ir plāni, kas nav tieši saistīti ar divpadsmit ĪAT, kuras tās teritorijā ir noteiktas medņa (Tetrao urogallus) aizsardzībai, vai nav vajadzīgi to apsaimniekošanai un kas šādā statusā ir jāpakļauj pienācīgam to ietekmes novērtējumam.

63

Jānorāda, ka saskaņā ar pašas šīs dalībvalsts apgalvojumiem MAP kopš 2015. gada 1. janvāra nebija pakļautas pienācīgam to ietekmes novērtējumam, jo nebija pietiekami pilnīgu un saskaņotu procedūru un procesu.

64

It īpaši no lietas materiāliem izriet, ka, sākot no šī datuma, iepriekš esošais pienākums, kas bija paredzēts Dabas aizsardzības likuma 28. panta 4. punktā, par dabas aizsardzību atbildīgās iestādes atzinumā iekļaut zinātnisku atzinumu par risku, ka MAP būtiski ietekmē Natura 2000 teritoriju, tika atcelts.

65

No tā izriet, ka pirmā iebilduma pirmā daļa ir jāapmierina.

66

Pirmkārt, jānorāda – nav apstrīdēts, ka steidzamas cirtes ir plāni, kas nav tieši saistīti ar divpadsmit ĪAT, kuras Slovākijā ir noteiktas medņa (Tetrao urogallus) aizsardzībai, vai nav vajadzīgi to apsaimniekošanai Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta izpratnē un kam tādējādi ir jāveic pienācīgs to ietekmes novērtējums.

67

Otrkārt, jāuzsver, pirmām kārtām, ka Mežu likuma 23. panta 9. punkts, kas aplūkots kopā ar minētās normas 8. punktu, atļauj veikt cirtes, kuras pārsniedz kopējo koksnes apjomu, kas MAP ietvaros ir noteikts cirtei, lai gan nekādā veidā nav minēts iepriekšējs šādu ciršu ietekmes novērtējums un nav prasīta dabas aizsardzības iestādes atļauja. Otrām kārtām, lai gan uz piekto aizsardzības līmeni, kas saistīts ar neiejaukšanās režīmu, neattiecas iepriekš minētās tiesību normas, ir jākonstatē, ka saskaņā ar Dabas aizsardzības likuma 85. panta 4. punktu tika prezumēts, ka ir saņemta par dabas aizsardzību atbildīgās iestādes piekrišana steidzamas cirtes veikšanai teritorijā, uz kuru attiecas šis aizsardzības līmenis, ja tā nebija pieņēmusi lēmumu vismaz 30 dienas pirms paredzētās darbības veikšanas.

68

Slovākijas Republika iebildumu rakstā norāda, ka šī dabas aizsardzības iestādes prezumētā piekrišana tika atcelta tikai no 2020. gada 1. janvāra.

69

Šajā ziņā jāatgādina, ka iespēja spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā noteiktas darbības vispārīgi atbrīvot no vajadzības novērtēt to ietekmi uz konkrēto teritoriju nevar nodrošināt, ka šīs darbības nerada apdraudējumu aizsargājamās teritorijas viengabalainībai. Tādējādi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkts nevar atļaut dalībvalstij noteikt tiesisko regulējumu, kas vispārīgi atbrīvo no pienākuma novērtēt noteiktu plānu vai projektu ietekmi uz attiecīgo teritoriju (spriedums, 2018. gada 7. novembris, Coöperatie Mobilisation for the Environment u.c., C‑293/17 un C‑294/17, EU:C:2018:882, 114. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

70

No iepriekš izklāstītā izriet, ka, steidzamas cirtes vispārīgi atbrīvojot no pienākuma veikt to ietekmes novērtējumu ĪAT, kas ir noteiktas medņa (Tetrao urogallus) aizsardzībai, Slovākijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu.

71

Tāpēc pirmā iebilduma otrā daļa ir jāapmierina.

72

Vispirms jānorāda, ka Slovākijas iestādes savu argumentāciju šajā ziņā ir attīstījušas tikai saistībā ar situāciju, kāda pastāv pēc tiesību aktu grozījumiem, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, tāpēc šī sprieduma 52. un 53. punktā minēto iemeslu dēļ to nevar ņemt vērā, novērtējot pirmā iebilduma trešo daļu.

73

Katrā ziņā jākonstatē, ka Slovākijas Republika neapstrīd pasākumu, kuru mērķis ir novērst mežu apdraudējumu un kaitīgu organismu radītā apdraudējuma sekas, kvalifikāciju par plānu vai projektu, kas nav tieši saistīts ar Natura 2000 teritorijām vai nav vajadzīgs to apsaimniekošanai.

74

Kā norāda Komisija, par dabas aizsardzību atbildīgās iestādes lēmums bija vajadzīgs tikai attiecībā uz piektā līmeņa aizsardzību, kas saistīta ar neiejaukšanās režīmu, tāpēc pasākumi, kuru mērķis ir novērst mežu apdraudējumu un kaitīgu organismu radītā apdraudējuma sekas četros pirmajos aizsardzības līmeņos, nebija pakļauti nekādai atļaujai un līdz ar to nekādam pienācīgam to ietekmes uz ĪAT, kas ir noteiktas medņa (Tetrao urogallus) aizsardzībai, novērtējumam.

75

Turklāt šī sprieduma 67. un 68. punktā minēto iemeslu dēļ jāuzskata, ka motivētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās arī neiejaukšanās režīms, kas saistīts ar piektā līmeņa aizsardzību, neļāva nodrošināt valsts tiesību aktu atbilstību Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam.

76

No tā izriet, ka pirmā iebilduma trešā daļa ir jāapmierina.

77

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka, MAP un to grozījumus, steidzamas cirtes un pasākumus, kuru mērķis ir novērst mežu apdraudējumu un dabas katastrofu nodarītā kaitējuma sekas, ja tie var ietekmēt īpaši aizsargājamas teritorijas, kas ir noteiktas medņa (Tetrao urogallus) aizsardzībai, atbrīvojot no pienākuma saistībā ar tiem veikt pienācīgu ietekmes uz attiecīgo teritoriju novērtējumu, ņemot vērā šīs teritorijas aizsardzības mērķus, Slovākijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu, kas aplūkots kopā ar šīs direktīvas 7. pantu.

78

Ar otro iebildumu Komisija pārmet Slovākijas Republikai, ka tā nav ievērojusi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktu, jo nav veikusi atbilstošus pasākumus, lai novērstu dzīvotņu noplicināšanos un nozīmīgus traucējumus ĪAT, kas ir noteiktas medņa (Tetrao urogallus) aizsardzībai.

79

Šajā ziņā, pirmkārt, šī iestāde apgalvo, ka mežu intensīva izmantošana, kailcirtes lielās platībās ar tumšo monokultūru stādījumiem un pesticīdu izmantošana ir radījusi kaitējumu medņa (Tetrao urogallus) dzīvotnei divpadsmit attiecīgajās ĪAT, samazinot šīs dzīvotnes platību, kā arī tās īpašo struktūru un funkcijas, tādējādi veicinot šīs sugas populācijas būtisku samazināšanos šajās ĪAT.

80

Komisija turklāt norāda, ka vislielākā medņa (Tetrao urogallus) dzīvotnes samazināšanās ir konstatēta vienā no piecām galvenajām ĪAT, šajā gadījumā ĪAT Nízke Tatry, kurā tika izcirsts liels daudzums koku, lai atrisinātu ar zemgarozas kukaiņiem saistīto problēmu.

81

Šī iestāde uzsver, ka Slovākijas Republika pati esot atzinusi medņa (Tetrao urogallus) dzīvotņu noplicināšanos Medņa aizsardzības programmā 2018.–2022. gadam, ko Vides ministrija apstiprinājusi 2018. gada aprīlī (turpmāk tekstā – “Aizsardzības programma”).

82

Otrkārt, Komisija norāda – lai gan, kā Slovākijas Republika to minēja pirmstiesas posmā, laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam par dabas aizsardzību atbildīgās iestādes, izskatot 33 pieteikumus, pieņēma septiņus lēmumus, lai ierobežotu vai aizliegtu mežu izmantošanu, un veica desmit pārbaudes pēc nevalstiskas organizācijas (NVO) izdota brīdinājuma, kā rezultātā tika pārtraukta koku ciršana piecās ĪAT, šie lēmumi un individuālās pārbaudes nav pietiekamas vai atbilstošas medņa (Tetrao urogallus) aizsardzībai, jo attiecas tikai uz atsevišķiem gadījumiem un tika veiktas, tikai atbildot uz privātpersonu vai NVO pieteikumiem. Lai gan Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktā ir prasīts saskaņots, konkrēts un pilnīgs juridiskās aizsardzības režīms, Slovākijas Republika neesot ieviesusi strukturālu sistēmu, kas ļautu cirtes veikt tikai tad, ja tās būtiski neietekmē Natura 2000 teritorijas.

83

Treškārt, Komisija norāda, ka šī situācija turpināja pastāvēt arī šīs prasības iesniegšanas laikā. Pirmām kārtām, lai gan Slovākijas iestādes uzsvēra, ka ir izdevušas atzinumus par 1599 steidzamām cirtēm, sniedzot negatīvu atzinumu gandrīz 150 gadījumos, 1000 gadījumos, kad esot bijuši noteikti strikti un specifiski nosacījumi, neesot veikta ne pārbaude, vai pastāv iespēja, ka teritorijas tiks būtiski ietekmētas, ne pienācīgs to ietekmes novērtējums. Turklāt apmēram 450 gadījumos neesot bijis noteikts nekāds ierobežojums un tādējādi esot bijis iespējams veikt steidzamu cirti, nepārbaudot, vai pastāv iespēja, ka teritorijas tiks būtiski ietekmētas, un neveicot pienācīgu to ietekmes novērtējumu.

84

Otrām kārtam, Komisija apgalvo, ka Slovākijas Republika joprojām nav veikusi vissvarīgākos Aizsardzības programmas pasākumus, piemēram, grozījumus dekrētos, ar ko ir noteiktas ĪAT, lai aizliegtu kaitīgas darbības, ĪAT apsaimniekošanas programmu pieņemšanu, lielāko aizsargāto teritoriju zonēšanu un neiejaukšanās režīma ieviešanu, kas saistīts ar piekto aizsardzības līmeni.

85

Trešām kārtām, lai gan Slovākijas Republika ir paskaidrojusi, ka mežu apsaimniekošana, kas ir labvēlīga mednim (Tetrao urogallus), būtu iespējama, ja attiecīgie meži saskaņā ar Mežu likuma 14. panta 2. punkta e) apakšpunktu būtu klasificēti kā “īpašām vajadzībām paredzēti meži”, Komisija konstatē, ka šajā tiesību normā paredzētā noteikšanas procedūra vēl nav sākta.

86

Ceturtām kārtām, šī iestāde norāda, ka pagaidu pasākumu veikšana atbilstoši jaunajam Dabas aizsardzības likuma 104.g panta 4. punktam, gaidot tiesību aktu grozījumu procesa beigas, neatbilst Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktam, kurā ir noteikti pienākumi, ko paredzēts pastāvīgi piemērot īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

87

Slovākijas Republika atbild, pirmkārt, ka, lai novērstu medņa (Tetrao urogallus) dzīvotnes noplicināšanos, kā arī būtiskus traucējumus ĪAT, kas ir noteiktas šīs sugas aizsardzībai, par dabas aizsardzību atbildīgās iestādes ir pieņēmušas lēmumus saskaņā ar Dabas aizsardzības likuma 4. panta 2. punktu, tostarp pirms jaunā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā.

88

Šī dalībvalsts uzsver, otrkārt, ka tā pastāvīgi iejaucas, lai novērtētu un apstiprinātu plānus un projektus, kuru īstenošanai varētu būt negatīva ietekme uz medņa (Tetrao urogallus) dzīvotnēm, kā to apstiprina, no vienas puses, tās būvniecības apstādināšana, kas tika veikta sabiedrības STIV Čertovica, s. r. o. projektā ĪAT Nízke Tatry teritorijā, kurš attiecas uz slēpošanas trašu paplašināšanu un ar tām saistītajām ēkām, un, no otras puses, projekta “Kalnu transporta un Štrbské Pleso transporta infrastruktūras optimizācija” ietekmes novērtējums, kas šobrīd tiek veikts.

89

Treškārt, Slovākijas Republika uzskaita noteiktu skaitu pasākumu, kuri veikti laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam un kuri tās ieskatā pierāda progresu, kas noticis ĪAT apsaimniekošanas programmu sagatavošanas, iepriekšējas apspriešanas un apstiprināšanas procedūrā. Šajā ziņā it īpaši jāmin:

90

Turklāt Slovākijas Republika norāda, kā tas izriet no dabas aizsardzības iestādes 2020. gada jūlijā veiktās analīzes, ka 54346,17 hektārus lielā kopējā platībā medņa (Tetrao urogallus) dzīvotnēm 23952,19 hektāru platībā ir piemērojams neiejaukšanās režīms. Tomēr šāds režīms, kas turklāt nav prasīts Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktā, varētu izrādīties šai sugai acīmredzami nepiemērots, ņemot vērā konkrētus attiecīgās dzīvotnes nosacījumus, it īpaši, ja mežs ir kļuvis pārāk vecs un vienveidīgs.

91

Ceturtkārt un visbeidzot, šī dalībvalsts uzskata, ka to pasākumu atbilstošais un samērīgais raksturs, kuri veikti ĪAT, kas ir noteiktas medņa (Tetrao urogallus) aizsardzībai, jau ir daļēji redzams. Tādējādi pēdējo divu gadu laikā esot bijusi vērojama tendence, ka šīs sugas indivīdu populācija nostabilizējas, pat ja tā turpina nedaudz samazināties.

92

Vispirms jānorāda, ka šis Komisijas iebildums attiecas gan uz faktiem pirms, gan faktiem pēc motivētā atzinuma izdošanas.

93

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, kas atgādināta šī sprieduma 44. punktā, pienākumu neizpildes esamība jāvērtē atkarībā no dalībvalsts situācijas, kāda pastāvēja motivētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās.

94

No pastāvīgās judikatūras arī izriet – tā kā šī prasība ir vērsta uz to, lai konstatētu sistemātisku un ilgstošu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta pārkāpumu, principā nav izslēdzama papildu elementu iesniegšana, kuras mērķis ir tiesvedības Tiesā stadijā pierādīt apgalvotās pienākumu neizpildes vispārīgumu un pastāvīgumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 5. aprīlis, Komisija/Bulgārija, C‑488/15, EU:C:2017:267, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

95

Tiesai konkrēti jau ir bijusi iespēja precizēt, ka prasības sakarā ar pienākumu neizpildi priekšmetu var paplašināt, attiecinot to uz faktiem, kuri iestājušies pēc motivētā atzinuma pieņemšanas, vienīgi tad, ja tiem ir tāds pats raksturs un tos rada tā pati rīcība kā tos, kas minēti šajā atzinumā (spriedums, 2017. gada 5. aprīlis, Komisija/Bulgārija, C‑488/15, EU:C:2017:267, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

96

Šajā gadījumā jānorāda – lai gan Slovākijas Republikai adresētajā motivētajā atzinumā noteiktā termiņa beigu datums bija 2019. gada 24. marts, visi fakti, uz ko Komisija ir atsaukusies prasības pieteikumā un kas attiecas tikai uz atbilstošu pasākumu – kuru mērķis ir aizsargāt medņa (Tetrao urogallus) dzīvotnes ĪAT, kas ir noteiktas tā aizsardzībai, – neveikšanu vai nepietiekamību, ir norisinājušies pēc šī datuma.

97

Lai gan šie fakti nav minēti pirmstiesas procedūrā, jo par tiem Komisija uzzināja pēc šī motivētā argumenta izdošanas, tos šī iestāde pamatoti varēja minēt prasības pieteikuma pamatojumam, lai atspoguļotu vispārēja rakstura pienākumu neizpildi, uz ko tā norāda.

98

Vispirms jāatgādina, ka darbība atbilst Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktam tikai tad, ja ir garantēts, ka tā nerada nekādus traucējumus, kas var būtiski ietekmēt minētās direktīvas mērķus, it īpaši tās aizsardzības mērķus (spriedums, 2011. gada 24. novembris, Komisija/Spānija, C‑404/09, EU:C:2011:768, 126. punkts un tajā minētā judikatūra).

99

Saskaņā ar šo tiesību normu ĪAT aizsardzības tiesiskajam statusam šajās teritorijās jānovērš dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanās, kā arī nozīmīgi traucējumi, kas skar sugas, kuru dēļ attiecīgā teritorija ir noteikta (spriedums, 2008. gada 11. decembris, Komisija/Grieķija, C‑293/07, nav publicēts, EU:C:2008:706, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

100

No Tiesas judikatūras izriet, ka, pirmkārt, ĪAT aizsardzību nedrīkst ierobežot ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst ārēju, cilvēka radītu ietekmi un traucējumus, bet tai atkarībā no konkrētā gadījuma jāietver arī veicinoši pasākumi teritorijas stāvokļa saglabāšanai un uzlabošanai (spriedums, 2011. gada 24. novembris, Komisija/Spānija, C‑404/09, EU:C:2011:768, 135. punkts).

101

Otrkārt, lai konstatētu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta neizpildi, Komisija nav pierādījusi cēloņsakarību starp mežu apsaimniekošanas darbību un būtiskiem traucējumiem, kas radīti mednim (Tetrao urogallus). Ņemot vērā, ka Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta un šī panta 3. punkta mērķis ir nodrošināt vienādu aizsardzības līmeni, pietiek, ka Komisija pierāda, ka pastāv iespējamība vai risks, ka šī darbība izraisīs būtiskus traucējumus šai sugai (spriedums, 2011. gada 24. novembris, Komisija/Spānija, C‑404/09, EU:C:2011:768, 142. punkts).

102

Ņemot vērā iepriekš minētos elementus, jāuzskata, ka šajā gadījumā otrais iebildums var būt pamatots tikai, ciktāl Komisija ir juridiski pietiekami pierādījusi, ka Slovākijas Republika nav veikusi atbilstošus aizsardzības pasākumus, lai novērstu, ka meža apsaimniekošanas darbības izraisa medņa (Tetrao urogallus) dzīvotņu noplicināšanos, kā arī traucējumus, kas var būtiski ietekmēt Dzīvotņu direktīvas mērķi nodrošināt minētās sugas aizsardzību.

103

Šajā ziņā, pirmkārt, no lietas materiāliem Tiesā – un it īpaši no Aizsardzības programmas – izriet, ka intensīva koku ciršana lielās platībās un pesticīdu izmantošana cīņai pret zemgarozas kukaiņiem, tostarp medņa (Tetrao urogallus) vairošanās periodā, ir veicinājusi būtisku šīs sugas populācijas samazināšanos divpadsmit ĪAT, kas ir noteiktas tās aizsardzībai, proti, samazināšanos par 49,4 % laikposmā no 2004. līdz 2019. gadam.

104

It īpaši ĪAT Nízke Tatry, kur vislielākā medņa (Tetrao urogallus) dzīvotnes izzušana tika konstatēta pēc steidzamām cirtēm, šīs sugas populācija laikposmā no 2004. līdz 2015. gadam samazinājās par 42,5 %.

105

Jākonstatē, ka Slovākijas Republika nav pierādījusi, ka ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai novērstu, ka šādas meža apsaimniekošanas darbības izraisa būtiskus traucējumus mednim (Tetrao urogallus).

106

Protams, šī dalībvalsts, apstiprinot Aizsardzības programmu, ir pierādījusi, ka apzinās šīs sugas dzīvotnes un populācijas samazināšanos un plāno labot šo situāciju, kā par to liecina lēmumi, ko par dabas aizsardzību atbildīgās iestādes ir pieņēmušas līdz 2020. gada 20. jūnijam, lai ierobežotu vai aizliegtu mežizstrādi medņa (Tetrao urogallus) dzīvotnes teritorijās, un dažās ĪAT veiktās pārbaudes.

107

Tomēr šie pasākumi, kā izrādās, ir ar trūkumiem, jo neietver aizsardzības pasākumus, kas sistemātiski ir noteikti atkarībā no šīs sugas un katra dzīvotnes veida, kurš sastopams katrā no divpadsmit tās aizsardzībai noteiktajām ĪAT, ekoloģiskajām prasībām. Kā norāda Komisija, minētie pasākumi aprobežojas tikai ar atsevišķiem gadījumiem un visbiežāk ir veikti tikai pēc privātpersonu vai NVO iesniegtām sūdzībām, tātad tie ir nepilnīgi un apliecina, ka nav strukturālas sistēmas, kuras mērķis ir nodrošināt medņa (Tetrao urogallus) aizsardzību, izbeidzot tā dzīvotnes noplicināšanos.

108

Otrkārt, jāuzsver, ka Slovākijas Republika iebildumu rakstā norāda uz pasākumu kopumu, kuri tās ieskatā ir atbilstoši, lai novērstu medņa (Tetrao urogallus) dzīvotņu noplicināšanos, kā arī traucējumus, kuri būtiski ietekmē šo sugu, proti, uz projektu “Kalnu transporta un Štrbské Pleso transporta infrastruktūras optimizācija”, priekšlikumu ĪAT Horná Orava pārkvalificēšanai par “īpašām vajadzībām paredzētu mežu”, nacionālā parka zonēšanas projektu attiecībā uz ĪAT Muránska planina‑Stolica, MAP zinātniskajiem priekšlikumiem sešām ĪAT, Pralesy Slovenska (Slovākijas pirmatnējie meži) un Hluchánia dabas rezervāta projektiem un integrēto projektu Natura 2000 SVK.

109

Kā uzsver Komisija, izņemot projektu Natura 2000 SVK, kura īstenošana tika sākta 2021. gada janvārī, visi iepriekšējā punktā minētie pasākumi ir projekta stadijā un tādējādi nav īstenoti ne motivētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās, ne šīs prasības iesniegšanas dienā. Tādējādi, ciktāl šie pasākumi paredz pienākumus, kas būs spēkā tikai nākotnē, tos nevar kvalificēt kā “atbilstošus pasākumus” Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta izpratnē.

110

No tā izriet, ka Komisija pietiekami dokumentētā un detalizētā veidā ir pierādījusi tādu atbilstošu aizsardzības pasākumu pastāvīgu un gandrīz vispārēju neesamību, kuru mērķis ir novērst, ka meža apsaimniekošanas darbības izraisa medņa (Tetrao urogallus) dzīvotņu noplicināšanos, kā arī traucējumus šai sugai, kas var būtiski ietekmēt minētās sugas aizsardzības mērķi.

111

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka, neveicot atbilstošus pasākumus, lai novērstu dzīvotņu noplicināšanos un būtiskus traucējumus medņa (Tetrao urogallus) aizsardzībai noteiktajās ĪAT, Slovākijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktu, kurš aplūkots kopā ar šīs direktīvas 7. pantu.

112

Ar trešo iebildumu Komisija pārmet Slovākijas Republikai, ka tā nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saskaņā ar Putnu direktīvas 4. panta 1. punktu, neveikdama īpašus aizsardzības pasākumus, kuri attiecas uz medņa (Tetrao urogallus) dzīvotni ĪAT, kas ir noteiktas tā aizsardzībai, lai nodrošinātu tā izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā.

113

Komisija it īpaši uzsver, ka šajā tiesību normā ir noteikta ĪAT apsaimniekošanas kārtība, kas saistīta ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktā noteikto, tāpēc uz ĪAT attiecas aizsardzības režīms, kurš ir analogs tam, kāds ir spēkā šajā pēdējā minētajā tiesību normā paredzētajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Tādējādi Putnu direktīvas 4. panta 1. punktā noteiktais pienākums paredzēt īpašus aizsardzības pasākumus ietver arī pienākumu noteikt attiecīgajai teritorijai specifiskus aizsardzības mērķus un pasākumus, kas faktiski ir jāīsteno.

114

Komisija norāda, ka motivētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās Slovākijas Republika nebija veikusi īpašus aizsardzības pasākumus attiecībā uz medņa (Tetrao urogallus) dzīvotni vienpadsmit no divpadsmit tās aizsardzībai noteiktajās ĪAT. Turklāt šī iestāde piebilst, ka šīs prasības iesniegšanas dienā septiņās šīs sugas aizsardzībai noteiktajās ĪAT, tostarp šai sugai vissvarīgākajā teritorijā, proti, ĪAT Nízke Tatry, nav aizsargājamu teritoriju apsaimniekošanas programmu.

115

Komisija it īpaši norāda – lai gan Dabas aizsardzības likuma 26. panta 6. punktā ir ļauts ar valdības dekrētu noteikt tādu darbību aizliegumu, kurām ir negatīva ietekme uz medņa (Tetrao urogallus) aizsardzību, šī dalībvalsts nav ieviesusi šādus aizliegumus. Šo trūkumu esot pieļāvušas pašas Slovākijas iestādes, jo Aizsardzības programma prasa, lai dekrēti, ar ko tiek noteiktas ĪAT, tiktu grozīti nolūkā ieviest tādu darbību aizliegumus, kuras negatīvi ietekmē šo sugu, bet tas šīs prasības iesniegšanas dienā joprojām nav izdarīts.

116

Par pieņemamību Slovākijas Republika apgalvo, ka pretēji tam, kas izriet no Komisijas prasības pieteikuma, trešais šīs iestādes celtais iebildums patiesībā attiecas tikai uz septiņām, nevis vienpadsmit vai divpadsmit ĪAT.

117

Turklāt šī dalībvalsts atbildes rakstā uz repliku norāda – tas, ka replikas raksta stadijā Komisija atsaucas uz šī sprieduma 100. punktā minēto judikatūru, saskaņā ar kuru īpaši aizsardzības pasākumi nevar aprobežoties ar pasākumiem, kuru mērķis ir izvairīties no cilvēka radīta aizskāruma un ārējiem traucējumiem, bet atbilstoši reālajai situācijai tiem ir jāietver arī pozitīvi pasākumi ar mērķi saglabāt un uzlabot teritorijas stāvokli, ir nepieņemami, jo tas veidojot jaunu iebildumu.

118

Par lietas būtību Slovākijas Republika iebilst, pirmkārt, ka dabas aizsardzības iestāde bija sagatavojusi priekšlikumu ar uzraudzītajām teritorijām medņa (Tetrao urogallus) pastāvīgai uzraudzībai projektā PO QE“Kopienā nozīmīgu sugu un dzīvotņu Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas izpratnē uzraudzība”. Pavisam uzraudzībai esot piedāvātas 54 šīs sugas teritorijas gan ĪAT, gan ārpus tām, tāpēc šī dalībvalsts uzskata, ka uzraudzība ietverot reprezentatīvu populācijas paraugu. Slovākijas Republika norāda, ka šī uzraudzību tiek nodrošināta ar tāda piegādātāja starpniecību, kurš izraudzīts iepirkuma procedūrā, kas vēl nav pabeigta.

119

Otrkārt, Slovākijas Republika uzsver, pirmām kārtām, ka apstiprināto apsaimniekošanas programmu īstenošana regulāri tiek novērtēta un, otrām kārtām, 2021. gada 10. martā no 72 pasākumiem, kas bija piedāvāti, lai sasniegtu medņa (Tetrao urogallus) aizsardzības mērķus tā aizsardzībai noteiktajās ĪAT, 68 no tiem tiek īstenoti.

120

Treškārt, šī dalībvalsts norāda, ka laikposmā no 2020. gada septembra līdz 2021. gada janvārim tika pabeigta sešu ĪAT apsaimniekošanas programmu zinātnisko projektu sagatavošana. Attiecībā uz atlikušo ĪAT – ĪAT Muránska planina‑Stolica – 2020. gada 24. janvārī esot paziņots nacionālā parka, kam esot noteikta divu gadu pagaidu aizsardzība, izveides projekts. Šī aizsardzība attiecoties arī uz 76 teritorijām, uz kurām attiecas dabas rezervāta projekts Pralesy Slovenska, kopš laikposmā no 2020. gada septembra līdz novembrim tika izsludināti ar tām saistītie publiskie paziņojumi.

121

Slovākijas Republika no tā secina, ka apsaimniekošanas programmu pagaidu neesamība tomēr nenozīmē, ka, gaidot to apstiprināšanu, attiecīgajās teritorijās nav bijuši veikti aizsardzības pasākumi medņa (Tetrao urogallus) aizsardzībai.

122

Pirmkārt, par trešā iebilduma priekšmetu jākonstatē, ka šī iebilduma mērķis ir norādīt, ka Slovākijas Republika sistemātiski un ilgstoši nav ievērojusi Putnu direktīvas 4. panta 1. punktu. Ņemot vērā šī sprieduma 94. un 95. punktā atgādināto judikatūru, ir jāuzskata, ka uz faktiem, kas Komisijai bija zināmi pēc motivētā atzinuma sniegšanas, šī iestāde varēja pamatoti atsaukties prasības pieteikuma pamatojumam.

123

Turklāt ir svarīgi norādīt, kā to ir darījusi Slovākijas Republika, ka, lai gan Komisija prasības pieteikumā ir paudusi argumentus, kas attiecas uz to, ka vienpadsmit no divpadsmit medņa (Tetrao urogallus) dzīvotnes aizsardzībai noteiktajām ĪAT nav īpašu šīs dzīvotnes aizsardzības pasākumu, prasības pieteikuma izšķirošais arguments šajā ziņā, kā arī tajā izvirzītie prasījumi savukārt attiecas nevis uz šīm vienpadsmit ĪAT, bet tikai uz septiņām no tām, proti, ĪAT Nízke Tatry SKCHVU018, ĪAT Tatry SKCHVU030, ĪAT Veľká Fatra SKCHVU033, ĪAT Muránska planina‑Stolica SKCHVU017, ĪAT Volovské vrchy SKCHVU036, ĪAT Malá Fatra SKCHVU013 un ĪAT Levočské vrchy SKCHVU051.

124

Tādējādi, vērtējot trešo iebildumu, ir jāņem vērā tikai tie argumenti, ko Komisija ir izvirzījusi par šīm septiņām ĪAT.

125

Otrkārt, attiecībā uz Slovākijas Republikas izvirzīto iebildi par nepieņemamību pietiek konstatēt, ka Komisija replikas rakstā ir tikai ietvērusi judikatūras citātu, kā vienīgās sekas ir tāda argumenta detalizētāks izklāsts, kuru šī iestāde vispārīgāk bija paudusi jau prasības pieteikumā un kurā bija atgādināts, ka pasākumi, kas attiecas konkrēti uz Putnu direktīvas 4. panta 1. punktā paredzētajām ĪAT, ir jāīsteno efektīvi, veicot pilnīgas, skaidras un precīzas darbības.

126

Tādējādi ir jāuzskata, ka šis judikatūras citāts negroza apgalvotās neizpildes priekšmetu un nekādā veidā neietekmē strīda tvērumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 10. novembris, Komisija/Itālija (PM10 robežlielumi), C‑644/18, EU:C:2020:895, 68. punkts un tajā minētā judikatūra), tāpēc Slovākijas Republikas izvirzītā iebilde par nepieņemamību ir jānoraida.

127

Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar Putnu direktīvas 4. panta 1. punktu teritorijas klasificēšana par ĪAT kādas sugas aizsardzībai ietver šīs teritorijas dzīvotnes būtisko īpašību pastāvīgu uzturēšanu, jo mērķis, kas ir pamatojis minētās teritorijas klasificēšanu, ir attiecīgās sugas izdzīvošana un vairošanās (spriedums, 2018. gada 25. jūlijs, Grace un Sweetman, C‑164/17, EU:C:2018:593, 35. punkts).

128

Šajā tiesību normā ir prasīts ne vien veikt aizsardzības pasākumus, kas nepieciešami, lai saglabātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli attiecīgajā teritorijā aizsargātajām dzīvotnēm un sugām, bet arī un galvenokārt tos efektīvi īstenot, pretējā gadījumā tie zaudētu jebkādu lietderīgu iedarbību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 17. aprīlis, Komisija/Polija (Belovežas gārša), C‑441/17, EU:C:2018:255, 213. punkts).

129

Ņemot vērā šos ievada precizējumus, jāpārbauda, vai, kā apgalvo Komisija, Slovākijas iestādes nav izpildījušas pienākumu veikt īpašus medņa (Tetrao urogallus) dzīvotnes aizsardzības pasākumus.

130

Šajā ziņā, pirmkārt, jānorāda, ka Slovākijas Republika iebildumu rakstā atzīst, ka septiņas trešajā iebildumā paredzētās ĪAT ir tieši tās, par kurām apsaimniekošanas programmas vēl nav pieņemtas.

131

Šī dalībvalsts savukārt norāda, ka apzinās vajadzību un steidzamību nodrošināt pietiekamu medņa (Tetrao urogallus) aizsardzību un ka tādējādi tā efektīvi ir izmantojusi visus juridiskos instrumentus, kas tās rīcībā ir nodoti ar Dabas aizsardzības likumu.

132

Šo apgalvojumu tomēr neapstiprina neviena atsauce uz kādu attiecīgajās septiņās ĪAT faktiski pieņemtu un izpildītu apsaimniekošanas programmu. Lai gan ir taisnība, kā tas izriet no Slovākijas Republikas iebildumu raksta un tā pielikumā ietvertajiem dokumentiem, ka šī dalībvalsts ir izstrādājusi un sagatavojusi noteiktu skaitu projektu, lai nodrošinātu medņa (Tetrao urogallus) dzīvotnes aizsardzību šim nolūkam noteiktajās ĪAT, piemēram, it īpaši nacionālā parka Muránska planina‑Stolica zonēšanu, kā arī dabas rezervāta Pralesy Slovenska izveidi, tomēr jāsecina, ka runa ir tikai par projektiem, kas ne motivētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās, ne šīs prasības iesniegšanas dienā nebija ne pabeigti, ne vēl jo vairāk īstenoti.

133

Otrkārt, runājot par īpašiem aizsardzības pasākumiem, kas tika veikti pēc dabas aizsardzības iestāžu lēmumiem, kuri bija pieņemti, pamatojoties uz Dabas aizsardzības likuma 4. panta 2. punktu, no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka šiem pasākumiem ir pagaidu raksturs un tie ir jāpagarina, pieņemot turpmākus lēmumus, tāpēc šīs tiesību normas sniegtā aizsardzība nevar sniegt ilgstošu garantiju, ka tiks saglabāts labvēlīgs aizsardzības stāvoklis medņa (Tetrao urogallus) dzīvotnēm un sugai attiecīgajās ĪAT.

134

No tā izriet, ka Komisija juridiski pietiekami ir pierādījusi, ka Slovākijas Republika nav izpildījusi Putnu direktīvas 4. panta 1. punkta prasības. Tādējādi trešais iebildums, kas attiecas uz šīs tiesību normas pārkāpumu, ir pamatots.

135

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka, neveicot īpašus aizsardzības pasākumus, kas būtu piemērojami medņa (Tetrao urogallus) dzīvotnei ĪAT, kuras ir noteiktas tās aizsardzībai, lai nodrošinātu tā izdzīvošanu un vairošanos tā izplatības areālos (ĪAT Nízke Tatry SKCHVU018, ĪAT Tatry SKCHVU030, ĪAT Veľká Fatra SKCHVU033, ĪAT Muránska planina‑Stolica SKCHVU017, ĪAT Volovské vrchy SKCHVU036, ĪAT Malá Fatra SKCHVU013 un ĪAT Levočské vrchy SKCHVU051), Slovākijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saskaņā ar Putnu direktīvas 4. panta 1. punktu.

136

Tāpēc Komisijas celtā prasība ir jāapmierina pilnībā.

137

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jākonstatē, ka:

Slovākijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saskaņā attiecīgi ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu, kurš aplūkots kopā ar tās 7. pantu, Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktu, kas aplūkots kopā ar tās 7. pantu, kā arī Putnu direktīvas 4. panta 1. punktu.

138

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Slovākijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai šis spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež: