–

JG, LH, MI, NJ vārdā – H. Hopperdietzel, Rechtsanwalt,

–

Eurowings GmbH vārdā – Y. Pochyla un W. Bloch, Rechtsanwälte,

–

AG, MG un HG vārdā – F. Puschkarski, Rechtsanwältin,

–

Corendon Airlines un OP kā Azurair GmbH likvidatora vārdā – N. Serfort, Rechtsanwalt,

–

flightright GmbH vārdā – sākotnēji T. Mauser, vēlāk R. Weist un M. Michel, Rechtsanwälte,

–

Austrian Airlines AG vārdā – C. Krones, Rechtsanwalt,

–

Vācijas valdības vārdā – J. Möller, M. Hellmann, J. Heitz, U. Kühne un U. Bartl, pārstāvji,

–

Austrijas valdības vārdā – A. Posch un G. Kunnert, kā arī J. Schmoll, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – K. Simonsson, R. Pethke un G. Braun, pārstāvji,

1

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 2. panta b), f)–h) un l) punktu, 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 5. panta 1. punktu, 7. panta 1. un 2. punktu, 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā arī 14. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar kuru paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

2

Šie lūgumi ir iesniegti saistībā ar strīdiem starp lidmašīnu pasažieriem un aviosabiedrībām (C‑146/20, C‑188/20 un C‑270/20), kā arī starp aviosabiedrību un flightright GmbH, kas ir lidmašīnu pasažieru tiesību pārņēmēja (C‑196/20), par kompensāciju izmaksāšanu šiem pasažieriem saskaņā ar Regulu Nr. 261/2004.

3

Saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 1. un 20. apsvērumu:

[..]

4

Šīs regulas 2. pantā ir paredzēts:

“Šajā regulā:

[..]

[..]

[..]

5

Minētās regulas 3. pantā ir noteikts:

“1.   Šo regulu piemēro:

2.   Šā panta 1. punktu piemēro ar noteikumu, ka:

[..]”

6

Šīs pašas regulas 5. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ja atceļ lidojumu, attiecīgajiem pasažieriem:

7

Atbilstoši Regulas Nr. 261/2004 7. pantam:

“1.   Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieri saņem kompensāciju šādā apmērā:

[..]

[..].

Nosakot attālumu, ņem vērā pēdējo galamērķi, kurā iekāpšanas atteikums vai lidojuma atcelšana ir par iemeslu tam, ka pasažieris ielido ar kavēšanos pēc paredzētā laika.

2.   Ja pasažieriem saskaņā ar 8. pantu piedāvā mainīt maršrutu līdz to galamērķim, izmantojot citu lidojumu, kura ielidošanas laiks nepārsniedz sākotnēji rezervētā lidojuma paredzēto ielidošanas laiku:

[..]

[..]

apkalpojošais gaisa pārvadātājs var 1. punktā paredzēto kompensāciju samazināt par 50 %.

[..]”

8

Šīs regulas 8. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieriem dod iespēju izvēlēties:

9

Minētās regulas 13. pantā ir paredzēts:

“Ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs izmaksā kompensāciju vai pilda citas saistības, kas izriet no šīs regulas, šīs regulas noteikumus nevar interpretēt kā tādus, kas ierobežo pārvadātāja tiesības prasīt kompensāciju no kādas personas, tostarp trešām pusēm, saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Šī regula nekādā ziņā neierobežo apkalpojošā gaisa pārvadātāja tiesības prasīt atlīdzinājumu no ceļojuma rīkotāja vai citas personas, ar kuru minētajam pārvadātājam ir līgums. Tāpat šīs regulas noteikumus nevar interpretēt kā tādus, kas ierobežo ceļojumu rīkotāja vai trešās personas, kas nav pasažieris un ar kuru gaisa pārvadātājam ir līgums, tiesības prasīt atlīdzinājumu vai kompensāciju no gaisa pārvadātāja saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.”

10

Saskaņā ar šīs pašas regulas 14. panta 2. punktu:

“Apkalpojošais gaisa pārvadātājs, kas atsaka iekāpšanu vai atceļ lidojumu, katram skartajam pasažierim izsniedz rakstveida paziņojumu, kurā izklāstīti noteikumi par kompensāciju un atbalstu saskaņā ar šo regulu. Arī visiem pasažieriem, kuru lidojumi aizkavējas vismaz divas stundas, izsniedz tādu pašu paziņojumu. Minētajiem pasažieriem sniedz arī 16. pantā minētās valsts pilnvarotās iestādes kontaktinformāciju rakstveidā.”

11

Lidmašīnas pasažieri AD, BE un CF pamatlietā ar ceļojumu aģentūras starpniecību rezervēja kompleksu ceļojumu uz Antalju (Turcija). Pēc šīs rezervācijas aviosabiedrība Corendon Airlines apstiprināja, ka lidojums no Diseldorfas (Vācija) uz Antalju notiks 2018. gada 18. maijā ar izlidošanas laiku plkst. 10.20. Pēc tam Corendon Airlines pārcēla lidojumu par vienu stundu un četrdesmit minūtēm agrāk, tas ir, uz tās pašas dienas plkst. 8.40, tomēr saglabājot to pašu lidojuma numuru.

12

Tā kā šie pasažieri nevarēja lidot ar šādi agrāk pārcelto lidojumu, tie cēla Amtsgericht Düsseldorf (Diseldorfas pirmās instances tiesa, Vācija) prasību, lai viņiem tiktu izmaksāta it īpaši Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā kompensācija. Prasības pamatojumam minētie pasažieri apgalvoja, ka viņi neesot tikuši informēti par lidojuma pārcelšanu uz agrāku laiku un ka šī pārcelšana patiesībā bija minētā lidojuma “atcelšana” šīs regulas 5. panta 1. punkta izpratnē. Savukārt Corendon Airlines uzskatīja, ka tūrisma operators 2018. gada 8. maijā bija informējis šos pasažierus par lidojuma pārcelšanu uz agrāku laiku.

13

Amtsgericht Düsseldorf (Diseldorfas pirmās instances tiesa) pauda uzskatu, ka lidojuma pārcelšana par vienu stundu un četrdesmit minūtēm agrāk nav uzskatāma par šā lidojuma “atcelšanu”, jo šāda pārcelšana nav būtiska, un līdz ar to pasažieru prasību noraidīja.

14

Viņi šīs tiesas spriedumu pārsūdzēja Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa, Vācija), kas ir iesniedzējtiesa lietā C‑146/20. Pēdējā minētā tiesa vēlas noskaidrot, vai Amtsgericht Düsseldorf (Diseldorfas pirmās instances tiesa) argumentācija atbilst Regulai Nr. 261/2004.

15

Šādos apstākļos Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

16

LH pati sev un citiem lidmašīnas pasažieriem ceļojumu aģentūrā rezervēja kompleksu ceļojumu uz Sidi [Side] (Turcija), kas ietvēra arī gaisa pārvadājumu no Diseldorfas uz Antalju un atpakaļ.

17

Dokumentā “ceļojuma pieteikums”, kas tika izsniegts LH, bija norādīti šādi divi aviosabiedrības Azurair GmbH lidojumi, proti, pirmais lidojums ar numuru ARZ 8711 2018. gada 15. jūlijā no Diseldorfas uz Antalju, kura izlidošanas laiks bija paredzēts plkst. 6.00 un ielidošanas laiks plkst. 10.30, un otrais lidojums ar numuru ARZ 8712 2018. gada 5. augustā no Antaljas uz Diseldorfu, kura izlidošanas laiks bija paredzēts plkst. 12.00 un ielidošanas laiks plkst. 14.45. Šajā dokumentā blakus šiem datiem lielajiem burtiem bija sniegta šāda norāde: “Provizoriski laiki – Jūsu drošībai, lūdzu, pārbaudiet lidojumus savās biļetēs.”

18

Pasažieri veica lidojumus ar šajā dokumentā norādītajiem numuriem. Tomēr turpceļa lidojumā viņi sasniedza Antalju 2018. gada 16. jūlijā plkst. 1.19, bet atpakaļceļa lidojumā lidmašīna izlidoja 2018. gada 5. augustā plkst. 5.10. Šādos apstākļos šie pasažieri cēla prasību Amtsgericht Düsseldorf (Diseldorfas pirmās instances tiesa), prasot, lai Azurair samaksātu Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto kompensāciju. Balstoties uz “ceļojuma pieteikumā” sniegto informāciju, viņi norādīja, ka turpceļa lidojuma ierašanās ir kavējusies vairāk nekā par trim stundām, savukārt atpakaļceļa lidojums tika atcelts, jo lidojuma pārcelšana uz agrāku laiku esot kvalificējama kā “atcelšana” šīs regulas 5. panta 1. punkta izpratnē.

19

Savukārt Azurair norādīja, ka tā nebija plānojusi attiecīgos lidojumus veikt “ceļojuma pieteikumā” norādītajos laikos un ka tās plānojums ir atbildis norādēm, kas ietvertas “ceļojuma apstiprinājumā/rēķinā”, kurš 2018. gada 22. janvārī tika nosūtīts tūrisma operatoram alltours flugreisen GmbH.

20

Saskaņā ar šo plānojumu turpceļa lidojums bija jāveic 2018. gada 15. jūlijā no plkst. 20.05 līdz plkst. 0.40 nākamajā dienā un atpakaļceļa lidojums – 2018. gada 5. augustā no plkst. 8.00 līdz plkst. 10.50. Turpceļā veiktā lidojuma, kā norādīts minētajā plānojumā, nokavējums nesasniedza trīs stundas vai vairāk. Savukārt attiecībā uz lidojumu atpakaļ ir jāmin, ka, lai gan tas tik tiešām tika pārcelts uz agrāku laiku arī salīdzinājumā ar Azurair norādīto plānojumu, tā uzskatīja, ka šī pārcelšana neesot bijusi “atcelšana” minētās regulas 2. panta l) punkta izpratnē. Turklāt Azurair lūdza, lai iespējamā kompensācija tiktu samazināta atbilstoši šīs regulas 7. panta 2. punkta b) apakšpunktam, jo pasažieri pamatlietā ielidoja galamērķī tikai divas stundas un piecdesmit minūtes agrāk, nekā bija plānots.

21

Amtsgericht Düsseldorf (Diseldorfas pirmās instances tiesa) šo prasību noraidīja ar pamatojumu, ka “ceļojuma pieteikums” nav uzskatāms par “rezervācijas” apstiprinājumu Regulas Nr. 261/2004 2. panta g) punkta izpratnē, jo no šā pieteikuma skaidri izriet, ka lidojumu laiki ir provizoriski. No lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu izriet, ka nepastāvēja dokuments, ko varētu kvalificēt kā “biļeti” šīs regulas 2. panta f) punkta izpratnē.

22

Lidmašīnas pasažieri šīs tiesas spriedumu pārsūdzēja Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa), kas ir iesniedzējtiesa lietā C‑188/20. Pēdējā minētā tiesa vēlas noskaidrot, vai Amtsgericht Düsseldorf (Diseldorfas pirmās instances tiesa) nostāja atbilst Regulas Nr. 261/2004 normām.

23

Šādos apstākļos Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

24

2017. gada 24. oktobrī divi lidmašīnas pasažieri ceļojumu aģentūrā rezervēja kompleksu ceļojumu, kas ietver arī gaisa pārvadājumu no Hamburgas (Vācija) uz Palmu de Maļorku (Spānija) un atpakaļ.

25

Tūrisma operators ITS izsniedza šiem pasažieriem dokumentu “ceļojuma pieteikums”, kurā bija norādīts, ka aviosabiedrība Eurowings lidojumu ar numuru EW 7582 veiks 2018. gada 22. maijā un tā izlidošanas laiks paredzēts plkst. 7.30 un ielidošanas laiks plkst. 10.05.

26

Minētie pasažieri tik tiešām izmantoja iepriekš minēto lidojumu ar šo numuru. Tomēr galamērķī viņi ieradās nevis plkst. 10.05, bet plkst. 21.08. Tā kā šie pasažieri savas eventuālās tiesības uz kompensāciju uz Regulas Nr. 261/2004 pamata bija nodevuši flightright, tā cēla prasību Amtsgericht Düsseldorf (Diseldorfas pirmās instances tiesa), norādot, ka šiem pašiem pasažieriem bija apstiprināta rezervācija uz aplūkojamo lidojumu, kura ielidošana bija paredzēta plkst. 10.05.

27

Eurowings atbildēja, ka pasažieriem bija apstiprināta rezervācija uz lidojumu ar numuru EW 7582, kura ielidošana bija paredzēta plkst. 19.05. Līdz ar to esot notikusi kavēšanās, kas mazāka nekā trīs stundas, un tas neradot tiesības uz kompensāciju saskaņā ar Regulu Nr. 261/2004.

28

Amtsgericht Düsseldorf (Diseldorfas pirmās instances tiesa) apmierināja flightright prasību, norādot, ka tūrisma operatora ITS izsniegtais “ceļojuma pieteikums” ir “rezervācijas” apstiprinājums Regulas Nr. 261/2004 2. panta g) punkta – kopsakarā ar šīs regulas 2. panta f) punktu – izpratnē. Minētā tiesa uzskatīja, ka pasažieriem izsniegtais “ceļojuma pieteikums” ir “cits pierādījums” minētā 2. panta g) punkta izpratnē, jo šajā normā esot prasīts tikai tas, lai ceļojuma rīkotājs būtu pieņēmis rezervāciju. No lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu izriet, ka nepastāvēja dokuments, ko varētu kvalificēt kā “biļeti” minētās regulas 2. panta f) punkta izpratnē.

29

Eurowings minētās tiesas spriedumu pārsūdzēja Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa), kas ir iesniedzējtiesa lietā C‑196/20. Pēdējā minētā tiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai rezervācijas apstiprinājumu, kuru izdevis ceļojuma rīkotājs un kurš nebalstās uz tādu rezervāciju, kas veikta pie gaisa pārvadātāja, uz kuru attiecas kompensācijas prasība, var uzskatīt par “apstiprinātu rezervāciju” Regulas Nr. 261/2004 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

30

Šādos apstākļos Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

31

Šajā lietā lidmašīnas pasažieri AG, MG un HG aviosabiedrībā Austrian Airlines rezervēja lidojumu no Vīnes (Austrija) uz Kairu (Ēģipte). Izlidošanas laiks bija paredzēts 2017. gada 24. jūnijā plkst. 22.15 un ielidošanas laiks – nākamajā dienā plkst. 1.45. Lidojuma dienā Austrian Airlines to atcēla un piedāvāja pasažieriem lidojumu ar izlidošanu tajā pašā dienā plkst. 10.20 un ielidošanu Kairā plkst. 13.50, un pasažieri šim piedāvājumam piekrita. Tādējādi šie pasažieri galamērķī ieradās vienpadsmit stundas un piecdesmit piecas minūtes pirms sākotnēji paredzētā ielidošanas laika.

32

Ārpustiesas vienošanās ceļā Austrian Airlines katram šim pasažierim izmaksāja kompensāciju 200 EUR, kompensācijai, kas paredzēta Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā, piemērojot 50 % samazinājumu atbilstoši šīs regulas 7. panta 2. punkta b) apakšpunktam.

33

Minētie pasažieri pamatlietā cēla prasību pret Austrian Airlines Bezirksgericht Schwechat (Švehatas pirmās instances tiesa, Austrija), lūdzot pilnu kompensāciju saskaņā ar minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Prasības pamatojumam viņi norādīja, ka, lai gan viņi Kairā neieradās ar nokavējumu, tomēr ar priekšlaicīgo ierašanos viņiem esot nodarīts tāds pats kaitējums kā tad, ja būtu notikusi ilga kavēšanās, un apliecināja, ka bija piekrituši Austrian Airlines piedāvājumam lidot ar agrāku lidojumu tādēļ, ka otra šīs sabiedrības piedāvātā iespēja tiem būtu likusi zaudēt divas atvaļinājuma dienas.

34

Bezirksgericht Schwechat (Švehatas pirmās instances tiesa) šo prasību noraidīja ar pamatojumu, ka no Regulas Nr. 261/2004 7. panta 2. punkta skaidrā formulējuma izriet, ka šī norma ir piemērojama arī situācijā, kad pasažieris galamērķī ierodas ar agrāku lidojumu.

35

Pasažieri pamatlietā C‑270/20 šīs tiesas spriedumu pārsūdzēja Landesgericht Korneuburg (Korneiburgas apgabaltiesa, Austrija), kas ir iesniedzējtiesa šajā lietā. Pēdējā minētā tiesa vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 261/2004 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuru gadījumā, ja ielidošanas nokavējums nepārsniedz trīs stundas, kompensācija var tikt samazināta par 50 %, var piemērot arī priekšlaicīgai ielidošanai salīdzinājumā ar sākotnējo lidojuma plānojumu. Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka daudz agrāka izlidošana var pasažieriem radīt tikpat lielas neērtības kā novēlota ierašanās, ņemot vērā šajā normā minētos kritērijus.

36

Šādos apstākļos Landesgericht Korneuburg (Korneiburgas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Regulas Nr. 261/2004] 7. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās kompensācijas summu gaisa pārvadātājs var samazināt arī tad, ja pēc rezervēta lidojuma atcelšanas pasažieriem tiek piedāvāts cits lidojums, kura paredzētais izlidošanas laiks un paredzētais ielidošanas laiks ir attiecīgi 11 stundas un 55 minūtes pirms atceltā lidojuma izlidošanas un ielidošanas laikiem?”

37

Ar pirmo jautājumu lietā C‑188/20, kas ir identisks pirmajam jautājumam lietā C‑196/20, Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa) būtībā jautā, vai Regulas Nr. 261/2004 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažierim ir “apstiprināta rezervācija” šīs tiesību normas izpratnē, ja no ceļojuma rīkotāja, ar kuru viņam ir līgumattiecības, viņš ir saņēmis “citu pierādījumu” šīs regulas 2. panta g) punkta izpratnē, kas ietver pārvadātāja apsolījumu par konkrētu, ar izlidošanas un ielidošanas vietu, izlidošanas un ielidošanas laiku, kā arī lidojuma numuru individualizētu lidojumu, lai gan šis ceļojuma rīkotājs nav saņēmis apstiprinājumu no attiecīgā gaisa pārvadātāja par šī lidojuma izlidošanas un ielidošanas laikiem.

38

Šajā gadījumā no lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu lietās C‑188/20 un C‑196/20 izriet, ka ceļojuma rīkotāja lidmašīnas pasažieriem nosūtītajā dokumentā bija ietverta informācija par lidojumu grafiku, kura atšķiras no tās, ko gaisa pārvadātājs beigu beigās bija nodevis ceļojuma rīkotājam. Taču šī pēdējā minētā informācija šiem pasažieriem netika nodota, līdz ar to minēto pasažieru rīcībā bija tikai informācija, kas ietverta ceļojuma rīkotāja nosūtītajā dokumentā.

39

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 261/2004 3. pantā ir reglamentēta tās piemērošanas joma un saskaņā ar tā 2. punkta a) apakšpunktu tiek prasīts, lai pasažierim būtu apstiprināta rezervācija uz attiecīgo lidojumu.

40

Jēdziens “apstiprināta rezervācija” Regulā Nr. 261/2004 nav definēts. Tomēr jēdziens “rezervācija” kā tāds ir definēts šīs regulas 2. panta g) punktā kā “fakts, ka pasažierim ir biļete, vai cits pierādījums, kas liecina par to, ka gaisa pārvadātājs vai ceļojuma rīkotājs rezervāciju ir pieņēmis un reģistrējis”.

41

No šīs definīcijas izriet, ka rezervācija var sastāvēt no “cita pierādījuma”, kas norāda, ka rezervāciju ir pieņēmis un reģistrējis vai nu gaisa pārvadātājs, vai ceļojuma rīkotājs. No tā izriet, ka rezervācijai, kuru ir pieņēmis un reģistrējis ceļojuma rīkotājs, ir tāda pati vērtība kā gaisa pārvadātāja akceptētajai un reģistrētajai rezervācijai.

42

Līdz ar to, ja lidmašīnas pasažierim ir “cits pierādījums” Regulas Nr. 261/2004 2. panta g) punkta izpratnē, kuru ir izdevis ceļojuma rīkotājs, šis cits pierādījums ir līdzvērtīgs “rezervācijai” šīs pašas tiesību normas izpratnē.

43

Šajā gadījumā iesniedzējtiesa lietās C‑188/20 un C‑196/20 balstās uz pieņēmumu, ka reģistrācija ceļojumam, ko ceļojuma rīkotājs ir nosūtījis attiecīgajiem pasažieriem pamatlietās, ir “cits pierādījums” Regulas Nr. 261/2004 2. panta g) punkta izpratnē. Tomēr ir jānorāda, ka it īpaši lietā C‑188/20 aplūkotajā situācijā šajā reģistrācijā ir tieši norādīts lidojumu laiku provizoriskais raksturs. Šādos apstākļos šai tiesai ir jānosaka, vai minētā reģistrācija patiešām ir akceptēta un reģistrēta rezervācija šī 2. panta g) punkta izpratnē.

44

Apstiprinošas atbildes gadījumā iesniedzējtiesa jautā konkrētāk par to, vai rezervāciju Regulas Nr. 261/2004 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē “apstiprina” ceļojuma rīkotājs, nevis tikai gaisa pārvadātājs.

45

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā nav precizēts, vai ceļojuma rīkotājs var apstiprināt rezervēšanu.

46

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 41. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

47

Attiecībā uz šīs tiesību normas kontekstu ir jānorāda, ka vairākās Regulas Nr. 261/2004 tiesību normās nav nošķirts ceļojuma rīkotājs un gaisa pārvadātājs to piemērošanas nolūkā. Tā tas it īpaši ir šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma gadījumā, kurā ir paredzēts, ka laiku, kurā ir jāierodas uz reģistrāciju, var paziņot gaisa pārvadātājs, ceļojuma rīkotājs vai pilnvarots ceļojumu aģents. Tā tas ir arī minētās regulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta gadījumā, saskaņā ar kuru pasažieri var pārcelt uz citu lidojumu gan gaisa pārvadātājs, gan ceļojuma rīkotājs.

48

Turklāt šīs pašas regulas 1. apsvērumā paredzētajam mērķim nodrošināt lidmašīnu pasažieru augsta līmeņa aizsardzību būtu pretrunā uzskatīt, ka rezervēšanu var apstiprināt tikai gaisa pārvadātājs, tādējādi uzliekot pasažierim pienākumu pārbaudīt ceļojuma rīkotāja sniegto informāciju.

49

Regulas Nr. 261/2004 mērķis ir panākt, lai risku, ka ceļojuma rīkotāji sniedz neprecīzu informāciju pasažieriem saistībā ar to noteiktajām darbībām, uzņemas gaisa pārvadātājs. Šajā kontekstā pasažieris nepiedalās attiecībās, kas pastāv starp gaisa pārvadātāju un ceļojuma rīkotāju, un no tā nevar prasīt, lai viņš šajā ziņā iegūtu informāciju.

50

No šiem pēdējiem apsvērumiem arī izriet – tas, ka ceļojuma rīkotājs nav saņēmis attiecīgā gaisa pārvadātāja apstiprinājumu par lidojuma izlidošanas un ielidošanas laiku, neietekmē šī sprieduma 43. punktā minēto vērtējumu, kas ir jāveic iesniedzējtiesai.

51

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu lietās C‑188/20 un C‑196/20 ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažierim ir “apstiprināta rezervācija” šīs tiesību normas izpratnē, ja no ceļojuma rīkotāja, ar kuru viņam ir līgumattiecības, viņš ir saņēmis “citu pierādījumu” šīs regulas 2. panta g) punkta izpratnē, kas ietver pārvadātāja apsolījumu par konkrētu, ar izlidošanas un ielidošanas vietu, izlidošanas un ielidošanas laiku, kā arī lidojuma numuru individualizētu lidojumu, lai gan šis ceļojuma rīkotājs nav saņēmis apstiprinājumu no attiecīgā gaisa pārvadātāja par šī lidojuma izlidošanas un ielidošanas laikiem.

52

Ar otro jautājumu lietā C‑188/20, kas ir identisks otrajam jautājumam lietā C‑196/20, Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa) būtībā jautā, vai Regulas Nr. 261/2004 2. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa pārvadātājs var tikt kvalificēts kā “apkalpojošais gaisa pārvadātājs” šīs tiesību normas izpratnē attiecībā uz pasažieri, ja šis pasažieris ir noslēdzis līgumu ar ceļojuma rīkotāju par konkrētu lidojumu, kuru nodrošina šis gaisa pārvadātājs, taču šis pārvadātājs nav apstiprinājis šī lidojuma laikus un ceļojuma rīkotājs nav šim pasažierim veicis rezervāciju pie šī paša gaisa pārvadātāja.

53

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka jēdziens “apkalpojošais gaisa pārvadātājs” ir definēts šīs regulas 2. panta b) punktā kā gaisa pārvadātājs, kas veic vai plāno veikt lidojumu saskaņā ar līgumu ar pasažieri vai citas tādas juridiskas vai fiziskas personas vārdā, kurai ir līgums ar šo pasažieri.

54

Tātad šajā definīcijā ir ietverti divi kumulatīvi nosacījumi, atbilstoši kuriem gaisa pārvadātāju var uzskatīt par “apkalpojošo gaisa pārvadātāju”; no tiem viens ir par attiecīgā lidojuma veikšanu un otrs – par līguma, kas noslēgts ar patērētāju, pastāvēšanu (spriedums, 2018. gada 4. jūlijs, Wirth u.c., C‑532/17, EU:C:2018:527, 18. punkts).

55

Pirmajā nosacījumā kā centrālais elements ir izvirzīts “lidojuma” jēdziens. Tiesa jau ir nospriedusi, ka šis jēdziens ir izprotams kā “gaisa transporta ietvaros veikta darbība, kas savā veidā ir šī transporta “daļa”, kuru veic gaisa pārvadātājs, kas nosaka savu maršrutu” (spriedums, 2018. gada 4. jūlijs, Wirth u.c., C‑532/17, EU:C:2018:527, 19. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

56

No tā izriet, ka par apkalpojošo gaisa pārvadātāju ir jāuzskata tas pārvadātājs, kurš savas pasažieru pārvadāšanas darbības ietvaros pieņem lēmumu veikt konkrētu lidojumu, tostarp nosakot tā maršrutu, un tādējādi ieinteresētajām personām sniegt gaisa pārvadājuma piedāvājumu. Lai pieņemtu šādu lēmumu, ir nepieciešams, ka gaisa pārvadātājs uzņemas atbildību par šī lidojuma veikšanu, tostarp arī iespējamā tā atcelšanas vai būtiskas kavēšanās gadījumā (spriedums, 2018. gada 4. jūlijs, Wirth u.c., C‑532/17, EU:C:2018:527, 20. punkts).

57

Šajā gadījumā nav strīda par to, ka attiecīgajās situācijās lietās C‑188/20 un C‑196/20 vienīgais gaisa pārvadātāja veiktais grozījums saistībā ar attiecīgajiem pasažieriem nosūtīto ceļošanas dokumentu attiecās uz lidojuma laiku.

58

Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 66. punktā, ar to vien, ka pasažiera rezervēšana ceļojuma rīkotājam ietver lidojumu grafikus, kurus gaisa pārvadātājs nav apstiprinājis iekšējās rezervācijas starp šo pārvadātāju un šo organizatoru ietvaros, nepietiek, lai uzskatītu, ka Regulas Nr. 261/2004 2. panta b) punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti.

59

Gaisa pārvadātājs, kas ir izveidojis gaisa pārvadājuma piedāvājumu, kurš atbilst tam, ko ceļojuma rīkotājs ir norādījis savās attiecībās ar pasažieri, lai gan grozījumu veikšana šajā piedāvājumā varētu notikt, ir jāuzskata par tādu, kuram ir nodoms veikt lidojumu Regulas Nr. 261/2004 2. panta b) punkta izpratnē.

60

Šādas interpretācijas pareizību apliecina mērķis nodrošināt augsta līmeņa lidmašīnas pasažieru aizsardzību, kas pausts Regulas Nr. 261/2004 1. apsvērumā, jo atbilstoši tai ir iespējams nodrošināt, ka pārvadātajiem pasažieriem tiek izmaksāta kompensācija vai sniegts atbalsts bez nepieciešamības izmantot pasākumus, kurus veicis gaisa pārvadātājs, kas izlēmis izpildīt attiecīgo lidojumu citā laikā, nekā sākotnēji paredzēts, lai nodrošinātu tā izpildi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 4. jūlijs, Wirth u.c., C‑532/17, EU:C:2018:527, 23. punkts).

61

Tāpat ir jāprecizē, ka gadījumā, ja apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir pienākums izmaksāt pasažieriem kompensāciju saskaņā ar Regulu Nr. 261/2004 ceļojuma organizatora rīcības dēļ, šim pārvadātājam ir iespēja prasīt kompensāciju par ciestajiem zaudējumiem no ceļojuma rīkotāja saskaņā ar šīs regulas 13. pantu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 11. maijs, Krijgsman, C‑302/16, EU:C:2017:359, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

62

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro jautājumu lietās C‑188/20 un C‑196/20 ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 2. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa pārvadātājs var tikt kvalificēts kā “apkalpojošais gaisa pārvadātājs” šīs tiesību normas izpratnē attiecībā uz pasažieri, ja šis pasažieris ir noslēdzis līgumu ar ceļojuma rīkotāju par konkrētu lidojumu, kuru nodrošina šis gaisa pārvadātājs, taču šis pārvadātājs nav apstiprinājis šī lidojuma laikus un ceļojuma rīkotājs nav šim pasažierim veicis rezervāciju pie šī paša gaisa pārvadātāja.

63

Ar trešo jautājumu lietā C‑188/20, kas ir identisks trešajam jautājumam lietā C‑196/20, Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa) būtībā jautā, vai Regulas Nr. 261/2004 2. panta h) punkts, 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 7. panta 1. punkta otrais teikums un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka paredzētais ielidošanas laiks šo tiesību normu nozīmē, lai saņemtu kompensāciju saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, var izrietēt no “cita pierādījuma” minētās regulas 2. panta g) punkta nozīmē, ko ceļojuma rīkotājs izsniedzis pasažierim, vai arī šajā nolūkā ir nepieciešams, lai šis izlidošanas laiks būtu minēts “biļetē” šīs pašas regulas 2. panta f) punkta izpratnē.

64

Vispirms ir jānorāda, ka Regulas Nr. 261/2004 2. panta h) punkts, 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kā arī 7. panta 1. punkta otrais teikums un 2. punkts, kuros būtībā ir norādīti vārdi “paredzētais ielidošanas laiks”, attiecas uz apstākļiem, kādos varētu būt maksājama fiksēta kompensācija saskaņā ar šīs regulas 7. pantu. Tomēr minētajā regulā nav jēdziena “paredzētais ielidošanas laiks” definīcijas.

65

Šajā gadījumā situācijās pamatlietās C‑188/20 un C‑196/20 nav strīda par to, ka lidmašīnas pasažieru rīcībā bija tikai viens dokuments, kas tiek saukts par “reģistrāciju” ceļojumam, un viņiem nav dokumenta, ko varētu kvalificēt kā “biļeti” minētās regulas 2. panta f) punkta izpratnē.

66

Tomēr, kā tika norādīts, izskatot pirmo jautājumu lietās C‑188/20 un C‑196/20, pasažieriem var būt rezervācija, ne tikai esot biļetei, bet arī “citam pierādījumam” šīs pašas regulas 2. panta g) punkta izpratnē. Līdz ar to šajā lietā gadījumā, ja attiecīgajiem pasažieriem pamatlietās iesniegtais dokuments ir “cits pierādījums”, ir jāuzskata, ka šiem pasažieriem bija “rezervācija” šīs tiesību normas izpratnē, kurā bija norādīts lidojuma grafiks. Tādējādi viņi varēja pamatoti uzskatīt, ka, tā kā viņi nebija informēti ne par kādām izmaiņām no ceļojuma rīkotāja vai gaisa pārvadātāja puses, šajā rezervācijā norādītajos grafikos ir norādīts paredzētais izlidošanas un ielidošanas laiks šī sprieduma 64. punktā minēto noteikumu izpratnē.

67

Turklāt vēl ir jāprecizē, ka 2013. gada 26. februāra spriedums Folkerts (C‑11/11, EU:C:2013:106) neatspēko interpretāciju, saskaņā ar kuru paredzētais lidojuma ielidošanas laiks var izrietēt no “cita pierādījuma” Regulas Nr. 261/2004 2. panta g) punkta izpratnē. Atšķirībā no apstākļiem situācijās lietās C‑188/20 un C‑196/20, ir jākonstatē, ka lietā, kurā tikt pasludināts minētais spriedums, nebija iesaistīts neviens ceļojuma rīkotājs un pasažierim bija “biļete” šīs regulas 2. panta f) punkta nozīmē.

68

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz trešo jautājumu lietās C‑188/20 un C‑196/20 ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 2. panta h) punkts, 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kā arī 7. panta 1. punkta otrais teikums un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka paredzētais ielidošanas laiks šo tiesību normu nozīmē, lai saņemtu kompensāciju saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, var izrietēt no “cita pierādījuma” minētās regulas 2. panta g) punkta nozīmē, ko ceļojuma rīkotājs izsniedzis pasažierim.

69

Ar ceturto jautājumu lietā C‑188/20, kas ir analogs pirmajam jautājumam lietā C‑146/20, Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa) būtībā jautā, vai Regulas Nr. 261/2004 2. panta l) punkts un 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka lidojums tiek uzskatīts par “atceltu”, ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs šo lidojumu pārceļ vairākas stundas agrāk.

70

Šajā ziņā jānorāda, ka jēdziens “atcelšana” ir definēts minētās regulas 2. panta l) punktā kā “tāda lidojuma neveikšana, kurš ir bijis iepriekš plānots un uz kuru ir rezervēta vismaz viena vieta”.

71

Jēdziens “lidojums” šajā regulā nav definēts. Tomēr, kā ir atgādināts šī sprieduma 55. punktā, lidojums būtībā ir izprotams kā “gaisa transporta ietvaros veikta darbība, kas savā veidā ir šī transporta “daļa”, kuru veic gaisa pārvadātājs, kas nosaka savu maršrutu”.

72

Turklāt Tiesa ir precizējusi, pirmkārt, ka maršruts ir lidojuma būtisks elements, jo lidojums tiek veikts saskaņā ar pārvadātāja iepriekš noteiktu plānojumu (spriedums, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 30. punkts).

73

Otrkārt, no Regulas Nr. 261/2004 2. panta l) punktā ietvertās definīcijas nekādi neizriet, ka papildus tam, ka sākotnēji plānotais lidojums nav veikts, lai šo lidojumu varētu uzskatīt par “atceltu” šī panta nozīmē, ir jāpieņem tiešs lēmums par tā atcelšanu (spriedums, 2011. gada 13. oktobris, Sousa Rodríguez u.c., C‑83/10, EU:C:2011:652, 29. punkts).

74

Protams, šīs regulas 2. panta l) punktā un 5. panta 1. punktā nav precizēts, kādai ir jābūt attieksmei pret izlidošanas pārcelšanu uz agrāku laiku. Turklāt saskaņā ar šī sprieduma 46. punktā atgādināto Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā tās teksts, kā arī tās konteksts un ar tiesisko regulējumu, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi.

75

Šajā ziņā attiecībā uz Regulas Nr. 261/2004 2. panta l) punkta un 5. panta 1. punkta kontekstu ir jānorāda, ka šajā regulā ir atsauce uz tās 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktā paredzētajiem maršruta maiņas gadījumiem. Proti, šajā pēdējā minētajā tiesību normā ir paredzēts, ka apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir jāizmaksā kompensācija pasažierim, kura lidojums ir atcelts, izņemot gadījumu, ja šis pārvadātājs to informē par atcelšanu šajā tiesību normā paredzētajos termiņos un piedāvā pasažierim mainīt maršrutu, kas attiecīgā gadījumā ļauj pasažierim izlidot ne agrāk kā vienu līdz divas stundas pirms paredzētā izlidošanas laika, kā arī sasniegt savu galamērķi mazāk nekā četras stundas vai divas stundas vēlāk – atkarībā no konkrētā gadījuma – pēc sākotnēji paredzētā ielidošanas laika.

76

No tā izriet, ka Savienības likumdevējs ir atzinis, ka lidojuma pārcelšana uz būtiski agrāku laiku var pasažieriem radīt nopietnas neērtības tikpat lielā mērā kā šī lidojuma kavēšanās, jo pārcelšana uz agrāku laiku laupa pasažieriem iespēju brīvi izmantot savu laiku, kā arī organizēt ceļojumu saskaņā ar savām vēlmēm.

77

Tā tas it īpaši ir gadījumā, kad pasažieris, kas ir veicis visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, nespēj iekāpt lidmašīnā tā rezervētā lidojuma pārcelšanas dēļ uz agrāku laiku. Tā tas ir arī gadījumā, kad pasažieris ir spiests būtiski pielāgoties sava lidojuma jaunajam izlidošanas laikam, lai to varētu veikt.

78

Turklāt ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 261/2004 galvenais mērķis, kā tas tostarp izriet no tās 1. apsvēruma, ir nodrošināt pasažieru augsta līmeņa aizsardzību (spriedums, 2015. gada 17. septembris, van der Lans, C‑257/14, EU:C:2015:618, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

79

Tādējādi Tiesa ir nospriedusi, ka atbilstoši minētajam mērķim normas, ar kurām ir piešķirtas tiesības aviopasažieriem, ir jāinterpretē plaši (spriedums, 2021. gada 22. aprīlis, Austrian Airlines, C‑826/19, EU:C:2021:318, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).

80

Tādējādi, tā kā Regula Nr. 261/2004 ir vērsta uz to, lai standartizētā un tūlītējā veidā atlīdzinātu kaitējumu, ko rada būtiskas neērtības pasažieru gaisa pārvadājumos (spriedums, 2020. gada 3. septembris, Delfly, C‑356/19, EU:C:2020:633, 25. punkts un tajā minētā judikatūra), un ņemot vērā būtiskās neērtības, kas var rasties pasažieriem tādos apstākļos, kādi ir izklāstīti šī sprieduma 76. punktā, jēdziens “atcelšana” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aptver situāciju, kurā izlidošana ir pārcelta uz būtiski agrāku laiku.

81

Šajā ziņā ir jānošķir situācijas, kurās pārcelšana uz agrāku laiku nerada nekādu ietekmi vai rada nenozīmīgu ietekmi uz lidmašīnas pasažieru iespēju brīvi rīkoties ar savu laiku, no situācijām, kurās rodas nopietnas neērtības sakarā ar izlidošanas pārcelšanu uz būtiski agrāku laiku, kā tās ir aprakstītas šī sprieduma 76. un 77. punktā.

82

Lai nošķirtu lidojuma pārcelšanu uz būtiski agrāku laiku no pārcelšanas uz nebūtiski agrāku laiku, ir jāņem vērā Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktā paredzētie sliekšņi.

83

Jāuzsver, ka gadījums, kad notiek pārcelšana uz agrāku laiku, atšķiras no kavējuma gadījuma, attiecībā uz kuru Tiesa ir atzinusi, ka pasažieriem rodas tiesības uz kompensāciju, kad tie cieš laika zudumu, kas ir lielāks par vai vienāds ar trim stundām salīdzinājumā ar ilgumu, kuru sākotnēji bija paredzējis pārvadātājs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 57. punkts), jo pasažieriem ir jāmobilizējas, lai tie varētu iekāpt lidmašīnā rezervētā lidojuma pārcelšanas dēļ uz agrāku laiku. Šī atšķirība izriet arī no tā, ka Savienības likumdevējs Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā pieļauj kavējumus, kas ir mazāki par divām stundām, savukārt izlidošanas pārcelšana uz agrāku laiku nedrīkst pārsniegt vienu stundu.

84

No šīs regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkta izriet, ka jebkura pārcelšana uz agrāku laiku par vienu stundu vai mazāk var atbrīvot apkalpojošo gaisa pārvadātāju no pienākuma izmaksāt kompensāciju pasažierim saskaņā ar minētās regulas 7. pantu. Tādējādi ir jāuzskata, ka pārcelšana uz agrāku laiku vairāk par vienu stundu vai arī par vienu stundu vai mazāk ir atsauce, lai noteiktu, vai pārcelšana uz agrāku laiku ir būtiska vai nebūtiska šīs pašas regulas 5. panta piemērošanas nolūkā.

85

Ar šo interpretāciju tiek ievērota lidmašīnas pasažieru un faktisko gaisa pārvadātāju interešu izsvēršana, kuru Savienības likumdevējs ir ņēmis vērā, pieņemot Regulu Nr. 261/2004 (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2012. gada 23. oktobris, Nelson u.c., C‑581/10 un C‑629/10, EU:C:2012:657, 39. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

86

Faktiski, ļaujot pasažieriem saņemt kompensāciju par nopietniem sarežģījumiem pārcelšanas uz būtiski agrāku laiku gadījumā, šī interpretācija atbrīvo apkalpojošos gaisa pārvadātājus no pienākuma izmaksāt kompensāciju, ja tie informē lidmašīnas pasažierus par lidojuma pārcelšanu uz agrāku laiku atbilstoši minētās regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta i)–iii) punktā paredzētajiem nosacījumiem.

87

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz ceturto jautājumu lietā C‑188/20 un pirmo jautājumu lietā C‑146/20 ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 2. panta l) punkts un 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka lidojums tiek uzskatīts par “atceltu”, ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs šo lidojumu pārceļ uz agrāku laiku vairāk nekā par vienu stundu.

88

Ar piekto jautājumu lietā C‑188/20 un vienīgo jautājumu lietā C‑270/20 Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa) un Landesgericht Korneuburg (Korneiburgas apgabaltiesa) būtībā jautā, vai Regulas Nr. 261/2004 7. panta 2. punkts ir piemērojams situācijā, kurā agrāks laiks, uz kuru lidojums pārcelts, ietilpst šajā tiesību normā minētajā laikposmā.

89

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka šīs regulas 7. panta 2. punktā ir paredzēts, ka tad, ja saskaņā ar minētās regulas 8. pantu pasažieriem tiek piedāvāta maršruta maiņa uz savu galamērķi citā lidojumā, kura ielidošanas laiks nepārsniedz sākotnēji rezervētā lidojuma paredzēto ielidošanas laiku no divām līdz četrām stundām atkarībā no lidojuma attāluma, apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir tiesības par 50 % samazināt šī 7. panta 1. punktā paredzēto fiksēto kompensāciju.

90

Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 105. punktā, no Regulas Nr. 261/2004 7. panta 2. punkta skaidri izriet, ka tiesības samazināt kompensāciju attiecas uz gadījumu, kad apkalpojošais gaisa pārvadātājs piedāvā mainīt maršrutu, samazinot kavēšanos līdz galamērķim. Savukārt šajā tiesību normā nekādā veidā nav minēta situācija, kurā pasažieris sava lidojuma pārcelšanas dēļ uz agrāku laiku ielido galamērķī pirms sākotnēji paredzētā ielidošanas laika.

91

Šajā ziņā ir jāpiebilst, ka Savienības likumdevējs ir ņēmis vērā gan lidojuma pārcelšanu uz agrāku laiku, gan kavēšanos Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā maršruta maiņas piedāvājuma ietvaros. Tomēr, apzinoties ar lidojumu pārcelšanu uz agrāku laiku saistītās neērtības, šis likumdevējs nav uzskatījis, ka apkalpojošā gaisa pārvadātāja piedāvātā maršruta maiņa, kas ļautu ierobežot priekšlaicīgas izlidošanas kaitējošo seku apmēru, varētu būt pamats kompensācijas apmēra samazinājumam.

92

Ja šāda iespēja būtu jāpiešķir apkalpojošajam gaisa pārvadātājam, kurš piedāvā mainīt maršrutu, kas izraisa priekšlaicīgu ierašanos, tās rezultātā sistemātiski tiktu atļauts samazināt kompensāciju, ja šis pārvadātājs pārceļ lidojumu uz būtiski agrāku laiku.

93

Tāpat kā tas tika norādīts saistībā ar ceturto jautājumu lietā C‑188/20 un pirmo jautājumu lietā C‑146/20, lidojuma pārcelšanu uz būtiski agrāku laiku rada nopietnas neērtības, kuras pamato kompensāciju. Tas, ka šādā situācijā vienmēr būtu jāatzīst kompensācijas apmēra samazināšana tikai tādēļ, ka pasažieris nav kavējis ierašanos galamērķī un tādējādi iekļaujas Regulas Nr. 261/2004 7. panta 2. punktā noteiktajās robežās, būtu pretrunā šīs regulas mērķim pastiprināt to pasažieru tiesības, kuriem ir nopietnas neērtības.

94

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz piekto jautājumu lietā C‑188/20 un vienīgo jautājumu lietā C‑270/20 ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams situācijā, kurā lidojuma, kas pārcelts uz agrāku laiku, ielidošanas laiks ietilpst šajā tiesību normā paredzētajās robežās.

95

Ar sesto jautājumu lietā C‑188/20, kas ir analogs otrajam jautājumam lietā C‑146/20, Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa) būtībā jautā, vai Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažierim pirms ceļojuma sākuma sniegtā informācija par lidojuma pārcelšanu uz agrāku laiku var būt “maršruta maiņas piedāvājums” šīs pēdējās minētās tiesību normas izpratnē.

96

Šajā ziņā no šīs regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izriet, ka pasažieriem, kurus skar lidojuma atcelšana, ir jāsaņem no apkalpojošā gaisa pārvadātāja maršruta maiņas piedāvājums uz savu galamērķi ar līdzīgiem pārvadāšanas nosacījumiem un pēc iespējas agrāk.

97

Ir jānorāda, ka tāda lidojuma pārcelšana uz agrāku laiku, kāda ir notikusi situācijās lietās C‑188/20 un C‑146/20, var tikt uzskatīta par maršruta maiņu “pielīdzināmu apstākļu pārvadājum[os]” minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, jo vienīgi grozīti ir lidojuma laiki.

98

Turklāt maršruta maiņas piedāvājums, kurā ir piedāvāts lidojums, kura izlidošanas laiks ir pārcelts uz agrāku laiku salīdzinājumā ar atceltā lidojuma izlidošanas laiku, var tikt uzskatīts par maršruta maiņu, kas veikta “pēc iespējas agrāk” Regulas Nr. 261/2004 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, jo šis piedāvājums ļauj pasažierim pēc iespējas agrāk sasniegt savu galamērķi.

99

Jāpiebilst, ka apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir jāpiedāvā pasažierim, kura lidojums ir atcelts, izvēle starp dažādām šīs regulas 8. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā paredzētajām iespējām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Rusu, C‑354/18, EU:C:2019:637, 58. punkts).

100

Tādējādi, lai dotu pasažierim iespēju efektīvi īstenot savas tiesības atcelšanas gadījumā minētās regulas 20. apsvēruma izpratnē, apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir jāsniedz viņam visa informācija par tiesībām, kas izriet no šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta.

101

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz sesto jautājumu lietā C‑188/20 un otro jautājumu lietā C‑146/20 ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažierim pirms ceļojuma sākuma sniegtā informācija par lidojuma pārcelšanu uz agrāku laiku var būt “maršruta maiņas piedāvājums” šīs pēdējās minētās tiesību normas izpratnē.

102

Ar septīto jautājumu lietā C‑188/20 Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa) būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 261/2004 14. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir noteikts pienākums informēt lidmašīnas pasažieri par tā uzņēmuma precīzu nosaukumu un adresi, no kura viņš var prasīt kompensāciju saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, kā arī par precīzu tās apmēru un vajadzības gadījumā tam ir jāprecizē dokumenti, kas viņam ir jāpievieno savam kompensācijas pieteikumam.

103

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar minētās regulas 14. panta 2. punktu apkalpojošais gaisa pārvadātājs, kas atsaka iekāpšanu vai atceļ lidojumu, katram skartajam pasažierim izsniedz rakstveida paziņojumu, kurā izklāstīti noteikumi par kompensāciju un atbalstu atbilstoši šīs pašas regulas normām. Saskaņā ar šo tiesību normu apkalpojošais gaisa pārvadātājs arī visiem pasažieriem, kuru lidojumi aizkavējas vismaz divas stundas, izsniedz tādu pašu paziņojumu.

104

Minētā tiesību norma ir jālasa, ņemot vērā Regulas Nr. 261/2004 20. apsvērumu, no kura izriet, ka pasažieriem ir jābūt pilnībā informētiem par savām tiesībām, it īpaši lidojuma atcelšanas gadījumā, lai tie varētu efektīvi izmantot šīs tiesības.

105

No šīs regulas izrietošo tiesību efektīva īstenošana nozīmē, ka pasažierim ir jādod iespēja lietderīgi vērsties pie uzņēmuma, no kura tas var prasīt kompensāciju saskaņā ar minētās regulas 7. pantu, kā rezultātā viņam šajā ziņā ir jābūt precīzam šī uzņēmuma nosaukumam un adresei.

106

Turklāt informācija par kompensācijas noteikumiem, kas jāsniedz apkalpojošajam gaisa pārvadātājam saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 14. panta 2. punktu, nozīmē, ka pasažieris ir jāinformē arī par procedūru, kas jāievēro, lai īstenotu savas tiesības. Šajā ziņā apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir jāinformē pasažieris par dokumentiem, kas tam attiecīgā gadījumā ir jāpievieno savam kompensācijas pieteikumam.

107

Savukārt apkalpojošajam gaisa pārvadātājam nav pienākuma informēt pasažieri par precīzu kompensācijas summu, ko viņš, iespējams, var saņemt saskaņā ar šīs regulas 7. pantu. Šāda informācija neattiecas uz “noteikum[iem] par kompensāciju un atbalstu saskaņā ar šo regulu” minētās regulas 14. panta 2. punkta izpratnē, bet gan to piemērošanu konkrētā gadījumā.

108

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz septīto jautājumu lietā C‑188/20 ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 14. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir noteikts pienākums informēt lidmašīnas pasažieri par tā uzņēmuma precīzu nosaukumu un adresi, no kura viņš var prasīt kompensāciju saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, kā arī vajadzības gadījumā tam ir jāprecizē dokumenti, kas šim pasažierim ir jāpievieno savam kompensācijas pieteikumam, tomēr neuzliekot šim pārvadātājam informēt lidmašīnas pasažieri par precīzu kompensācijas apmēru, kuru tas eventuāli var iegūt saskaņā ar minētās regulas 7. pantu.

109

Attiecībā uz pamatlietu pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesas, un tās lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: