Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62019CN0160

    Lieta C-160/19 P: Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 22. februārī Comune di Milano iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 13. decembra spriedumu lietā T-167/13 Comune di Milano/Eiropas Komisija

    OV C 131, 8.4.2019, p. 34–34 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    8.4.2019   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 131/34


    Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 22. februārī Comune di Milano iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 13. decembra spriedumu lietā T-167/13 Comune di Milano/Eiropas Komisija

    (Lieta C-160/19 P)

    (2019/C 131/39)

    Tiesvedības valoda — itāļu

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Comune di Milano (pārstāvji: A. Mandarano, E. Barbagiovanni un S. Grassani, advokāti)

    Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

    Prasījumi

    atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedumu lietā T-167/13 Comune di Milano/Komisija;

    atcelt Eiropas Komisijas Lēmumu (ES) 2015/1225 (2012. gada 19. decembris) par uzņēmuma [S]EA SpA kapitāla ieguldījumiem uzņēmumā [SEA] Handling SpA [lieta SA.21420 (C 14/10) (ex NN 25/10)];

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus, kas radušies pagaidu noregulējuma tiesvedībā lietā T-167/13 R.

    Pamati un galvenie argumenti

    Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību atcelt tiesību aktu, ko Comune [di Milano] cēla par iepriekš minēto Komisijas lēmumu.

    Apelācijas sūdzības pamatojumam Comune di Milano izvirza četrus pamatus, kuros visos tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi LESD 107. pantu un ka šajā lietā neesot pasākumu, kas būtu kvalificējami kā valsts atbalsts.

    Ar pirmo pamatu Comune di Milano, pirmkārt, apstrīd to, ka iespējamos atbalsta pasākumos būtu izmantoti “valsts līdzekļi”; un, otrkārt, norāda, ka Vispārējās tiesas izstrādātā vainojamības “pārbaude” neatbilst Kopienu judikatūrā noteiktajiem principiem.

    Ar otro pamatu Comune di Milano iebilst, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi principus par vainojamības pierādīšanu attiecībā uz abiem — gan atšķirīgu attieksmi pierādīšanas jomā, gan pierādījumu neesamību “diahroniskā” nozīmē.

    Ar trešo pamatu Comune di Milano apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi faktus un pierādījumus, izvērtēdama netiešos pierādījumus, kurus Komisija bija iesniegusi, pamatojot to, ka pasākumos, iespējams, ir vainojama Comune di Milano.

    Ar ceturto pamatu Comune di Milano vairākos aspektos iebilst pret visiem vērtējumiem, ko Vispārējā tiesa ir sniegusi par to, kā Komisija ir piemērojusi kritēriju par privāto ieguldītāju, kurš darbojas tirgus ekonomikā (tā saukto “TEPI”), un pret secinājumiem, kas šajā ziņā sniegti [pārsūdzētajā] spriedumā.


    Top