–

KA vārdā – S. Domaradzki, adwokat,

–

Bundesamt für Güterverkehr vārdā – A. Marquardt, pārstāvis,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz P. Garofoli, avvocato dello Stato,

–

Eiropas Komisijas vārdā – T. Scharf un C. Vrignon, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV 2009, L 300, 72. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp prasītāju pamatlietā KA un Bundesamt für Güterverkehr (Federālais kravu pārvadājumu birojs, Vācija; turpmāk tekstā – “BAG”) par naudas soda uzlikšanu par noteikumu par kabotāžas pārvadājumiem pārkāpumu.

3

Regulas Nr. 1072/2009 13. un 15. apsvērumā ir noteikts:

[..]

4

Šīs regulas 1. pantā “Darbības joma” ir paredzēts:

“1.   Šī regula attiecas uz starptautiskiem kravu komercpārvadājumiem ar [citu personu īpašumā esošu] autotransportu, ko veic [Eiropas Savienības] teritorijā.

[..]

4.   Šo regulu piemēro kravas iekšzemes autopārvadājumiem, ko pagaidu kārtā veic ārvalstu kravas pārvadātājs, kā paredzēts III nodaļā.

5.   Turpmāk minētajiem pārvadājumu veidiem un braucieniem bez kravas, ko veic saistībā ar šādiem pārvadājumiem, netiek prasīta Kopienas atļauja, un uz tiem neattiecas nekāda pārvadājumu atļauju izsniegšanas sistēma:

[..]

6.   Panta 5. punkts neskar nosacījumus, ar kādiem atsevišķas dalībvalstis reglamentē savu valstspiederīgo iesaistīšanos attiecīgajā punktā minētajās darbībās.”

5

Minētās regulas 2. pantā “Definīcijas” ir noteikts:

“Šajā regulā:

[..]

[..].”

6

Šīs pašas regulas II nodaļā “Starptautiskie pārvadājumi” ir ietverts 3. pants, kurā ir paredzēts:

“Starptautiskos pārvadājumus veic ar Kopienas atļauju un, ja transportlīdzekļa vadītājs ir trešās valsts valstspiederīgais, kopā ar transportlīdzekļa vadītāja atestātu.”

7

Regulas Nr. 1072/2009 4. pants “Kopienas atļauja”, kas arī ir ietverts tās II nodaļā, ir formulēts šādi:

“1.   Saskaņā ar šo regulu dalībvalsts piešķir Kopienas atļauju visiem pārvadātājiem, kas veic kravu komercpārvadājumus ar [citu personu īpašumā esošu] autotransportu, ja:

2.   Kopienas atļauju uz atjaunojamu laikposmu, kas nepārsniedz 10 gadus, izsniedz tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību.

[..]”

8

Šīs regulas III nodaļā “Kabotāža” ir ietverts tās 8. pants, kurā ir paredzēts:

“1.   Visi pārvadātāji, kuri veic komercpārvadājumus [ar citu personu īpašumā esošu transportlīdzekli] un kuriem ir Kopienas atļauja, un transportlīdzekļa vadītāji, ja tie ir trešās valsts valstspiederīgie, kuriem ir transportlīdzekļa vadītāja atestāts, ir tiesīgi pēc šīs nodaļas noteikumiem veikt kabotāžas pārvadājumus.

2.   Tiklīdz ir piegādāta krava, kura tika ievesta ar ienākošu starptautisku pārvadājumu, 1. punktā minētajiem pārvadātājiem ir atļauts ar to pašu transportlīdzekli vai, ja tas ir sakabināts transportlīdzeklis, ar tā paša transportlīdzekļa mehānisko transportlīdzekli veikt līdz trīs kabotāžas pārvadājumiem, kas seko starptautiskajam pārvadājumam no citas dalībvalsts vai no trešās valsts uz uzņēmēju dalībvalsti. [..]

3.   Kravas iekšzemes autopārvadājumus, kurus uzņēmējā dalībvalstī veic ārvalsts pārvadātājs, uzskata par atbilstīgiem šai regulai, ja pārvadātājs var iesniegt skaidrus pierādījumus par ienākošo starptautisko pārvadājumu un par katru veiktu secīgu kabotāžas pārvadājumu.

Pirmajā daļā minētajos pierādījumos par katru pārvadājumu iekļauj šādu informāciju:

4.   Lai pierādītu, ka tiek ievēroti šajā pantā izvirzītie noteikumi, netiek prasīti nekādi papildu dokumenti.

5.   Katram pārvadātājam, kas reģistrācijas dalībvalstī ir tiesīgs saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem veikt 1. panta 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktos kravu komercpārvadājumus ar [citu personu īpašumā esošu] autotransportu, ir atļauts saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem vajadzības gadījumā veikt tā paša veida kabotāžas pārvadājumu operācijas vai kabotāžas pārvadājumu operācijas ar tās pašas kategorijas transportlīdzekļiem.

6.   Atļauja veikt kabotāžas pārvadājumu atbilstīgi pārvadājumu veidiem, kas minēti 1. panta 5. punkta d) un e) apakšpunktā, ir neierobežota.”

9

Prasītājs pamatlietā ir īpašnieks Polijā reģistrētam uzņēmumam, kas ražo no koka izgatavotus iepakojumus un veic kravu pārvadājumus. Šim uzņēmumam ir Kopienas atļauja.

10

2018. gada 10. jūlijā Polijā reģistrētai kravas automašīnai, kas pieder prasītājam pamatlietā, tika veikta pārbaude uz ceļa laikā, kad ar to tika transportēts papīrs un kartons no iekraušanas vietas Krosticā [Krostitz] (Vācija) uz izkraušanas vietu Švētē pie Oderas [Schwedt‑sur‑Oder] (Vācija). Pēc tam tika konstatēts, ka viņš veic kabotāžas pārvadājumus, kas apliecināti ar atbilstošiem dokumentiem, proti, pavadzīmi, transporta pasūtījumu un svēršanas sertifikātu.

11

Veicot šo pārbaudi uz ceļa, tika uzrādīta tā sauktā kravas pavadzīme CMR (Cargo Movement Requirement), lai apliecinātu, ka attiecīgie kabotāžas pārvadājumi seko starptautiskajiem pārvadājumiem no citas dalībvalsts uz uzņēmēju dalībvalsti Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 2. punkta pirmās daļas izpratnē. No šādi iesniegtā dokumenta izriet, ka tajā pašā dienā ar attiecīgo kravas automašīnu no prasītājam pamatlietā piederošā uzņēmuma rūpnīcas, kas atrodas Polijā, tika transportētas preces, kuras šis uzņēmums ražoja un pārdeva klientam Freitālē [Freital] (Vācija).

12

2018. gada 9. oktobrīBAG uzklausīja prasītāju pamatlietā kā kravas pārvadājumu uzņēmuma īpašnieku. Viņš tad paziņoja, ka kabotāžas pārvadājums, kas tika veikts atpakaļceļā uz Poliju, bija atļauts saskaņā ar Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 6. punktu, jo tas sekoja starptautiskam pārvadājumam šīs regulas 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

13

BAG uzskatīja, ka Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta d) apakšpunktu un 8. panta 2. punktu nevar apvienot. Tas uzskata – ja pārvadātājam, kurš uz sava rēķina ir veicis starptautisku kravas pārvadājumu šīs regulas 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta izpratnē no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, būtu atļauts veikt kabotāžas pārvadājumu, kas seko šim starptautiskajam pārvadājumam, pamatojoties uz šīs regulas 8. panta 2. punktu, tas apgrūtinātu vai pat padarītu neiespējamu kompetento iestāžu kontroli attiecībā uz kabotāžas pārvadājumu noteikumu ievērošanu, jo pārvadātājs, kurš veic starptautisku kravas pārvadājumu uz sava rēķina, nav pakļauts ne prasībai par Kopienas atļauju, ne arī prasībai par minētās regulas 8. panta 3. punktā uzskaitīto pierādījumu iesniegšanu.

14

Līdz ar to ar 2018. gada 30. oktobra lēmumu BAG uzlika prasītājam pamatlietā naudas sodu 1250 EUR par kabotāžas pārvadājumu tiesiskā regulējuma pārkāpumu.

15

Prasītājs pamatlietā pārsūdzēja šo lēmumu iesniedzējtiesā.

16

Šī tiesa uzskata, ka tajā izskatāmā strīda risinājums ir atkarīgs no tā, vai pārvadātājam, kurš saskaņā ar Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta d) apakšpunktu ir veicis kravu starptautisko pārvadājumu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, ir atļauts veikt kabotāžas pārvadājumus, kas seko šim starptautiskajam pārvadājumam šīs pēdējās minētās dalībvalsts teritorijā saskaņā ar šīs regulas 8. pantu. Konkrētāk, tā jautā, vai šāds starptautiskais pārvadājums ir starptautisks pārvadājums minētās regulas 8. panta 2. punkta izpratnē. Saskaņā ar tās teikto šis jautājums, šķiet, dalībvalstīs, it īpaši Polijā un Vācijā, netiek risināts vienādi.

17

Šādos apstākļos Amtsgericht Köln (Ķelnes pirmās instances tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Regulas Nr. 1072/2009] 8. panta 2. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka starptautisks pārvadājums šīs tiesību normas izpratnē ir arī tāds starptautisks pārvadājums, kurš atbilst šīs regulas 1. panta 5. punkta d) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem?”

18

Prasītājs pamatlietā apstrīd lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību, norādot, ka šādi lūgtā Savienības tiesību interpretācija nav vajadzīga pamatlietas atrisināšanai un katrā ziņā Tiesas rīcībā neesot faktisko un tiesību elementu, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdoto jautājumu.

19

Šajā ziņā tomēr jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, īstenojot LESD 267. pantā noteikto procedūru, vienīgi iesniedzējtiesas, kura izskata strīdu un kurai ir jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ziņā ir, ņemot vērā lietas īpatnības, izvērtēt, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir vajadzīgs, lai tā varētu pieņemt nolēmumu, un cik atbilstīgi ir jautājumi, ko tā uzdod Tiesai. Tādēļ, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir jālemj. No minētā izriet, ka uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju attiecas atbilstības prezumpcija. Tādējādi Tiesa var atteikties lemt par valsts tiesas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu vienīgi tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saiknes ar faktisko situāciju pamatlietā vai pamatlietas priekšmetu, vai arī gadījumos, kad izvirzītā problēma ir hipotētiska vai kad Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 26. februāris, Melloni, C‑399/11, EU:C:2013:107, 28. un 29. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

20

Šajā gadījumā nav acīmredzami skaidrs, ka iesniedzējtiesas lūgtajai Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta un 8. panta 2. punkta interpretācijai nebūtu nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, ka tā attiektos uz hipotētisku problēmu vai arī ka Tiesas rīcībā nav faktisko un tiesību elementu, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdoto jautājumu. Gluži pretēji, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka iesniedzējtiesa pamatoti pauž šaubas par to, kā ir jāinterpretē attiecīgās Savienības tiesību normas, un šajā ziņā sniedz detalizētu faktu izklāstu.

21

Līdz ar to lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāatzīst par pieņemamu.

22

Jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātās sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu ietvaros tai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. No šīs perspektīvas raugoties, Tiesai attiecīgā gadījumā ir jāpārformulē tai iesniegtie jautājumi. Tiesas uzdevums ir interpretēt visas Savienības tiesību normas, kas vajadzīgas valsts tiesām, lai izlemtu tajās iesniegtās lietas, pat ja šīs tiesību normas nav tieši norādītas jautājumos, kurus tai ir nosūtījušas šīs tiesas (spriedums, 2018. gada 28. jūnijs, Crespo Rey, C‑2/17, EU:C:2018:511, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

Līdz ar to, pat ja formāli iesniedzējtiesa ir ierobežojusi savu jautājumu tikai ar Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 2. punkta un 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta interpretāciju, šāds apstāklis nav šķērslis Tiesai sniegt iesniedzējtiesai Savienības tiesību interpretāciju, kas tai var būt noderīga, izspriežot iztiesājamo lietu, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa savu jautājumu formulējumā uz tām ir atsaukusies. Tālab Tiesas ziņā ir no visa valsts tiesas iesniegtās informācijas kopuma, it īpaši no lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu pamatojuma, izdibināt, kuriem Savienības tiesību elementiem, ņemot vērā strīda priekšmetu, ir nepieciešama interpretācija (spriedums, 2018. gada 28. jūnijs, Crespo Rey, C‑2/17, EU:C:2018:511, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).

24

Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai pārvadātājam, kas uz sava rēķina veic starptautiskus kravu pārvadājumus Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta izpratnē no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, ir atļauts veikt kabotāžas pārvadājumus, kas seko šim starptautiskajam pārvadājumam šīs pēdējās minētās dalībvalsts teritorijā saskaņā ar šīs regulas 8. pantu.

25

Turklāt pats prasītājs pamatlietā atzīst, ka pirms viņa kravas automašīnas izmantošanas kabotāžas pārvadājuma veikšanai, kas tika pārbaudīts uz ceļa, tā pārvadāja preces, kuras viņš bija ražojis un pārdevis no rūpnīcas Polijā, uz klienta, kurš tās nopirka un kurš atrodas Vācijā, uzņēmumu, un tas netiek apstrīdēts. Tomēr iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai šāds pārvadājums ir uzskatāms par starptautisko kravu pārvadājumu uz sava rēķina Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta i)–v) punkta izpratnē, it īpaši attiecībā uz v) punktā noteikto prasību, kas attiecas uz šī pārvadājuma papildu raksturu saistībā ar visām uzņēmuma darbībām.

26

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uzdotais jautājums ir jāsaprot tādējādi, ka ar to būtībā tiek vaicāts, vai Regula Nr. 1072/2009 ir jāinterpretē tā, ka kravu autopārvadātājam, kurš ir veicis starptautiskos kravu pārvadājumus uz sava rēķina šīs regulas 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta izpratnē no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, ir atļauts veikt kabotāžas pārvadājumus pēc šiem starptautiskajiem pārvadājumiem pēdējās dalībvalsts teritorijā saskaņā ar minētās regulas 8. pantu, un, ja atbilde ir jā, ar kādiem nosacījumiem.

27

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 1. un 4. punktu tā tostarp ir piemērojama starptautiskajiem kravu autopārvadājumiem, ko ar [citu personu īpašumā esošu] autotransportu veic Savienības teritorijā, kā arī kabotāžas pārvadājumiem, kuri saskaņā ar šīs regulas 2. panta 6. punktu ir definēti kā “iekšzemes komercpārvadājumi [ar citu personu īpašumā esošu transportlīdzekli], ko pagaidu kārtā atbilstīgi šai regulai veic uzņēmējā dalībvalstī”.

28

Regulas Nr. 1072/2009 II nodaļā ir paredzēti noteikumi, kas attiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem. Šajā II nodaļā ir ietverts šīs regulas 3. pants, kurā ir noteiks vispārējais princips, saskaņā ar kuru “starptautiskos pārvadājumus veic ar Kopienas atļauju un, ja transportlīdzekļa vadītājs ir trešās valsts valstspiederīgais, kopā ar transportlīdzekļa vadītāja atestātu”.

29

Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā tomēr ir paredzēts, ka saistībā ar dažu veidu pārvadājumiem kravu autopārvadātājiem nav vajadzīga Kopienas atļauja un tie ir atbrīvoti no pārvadājumu atļaujām. Tā tas ir attiecībā uz pasta pārvadājumiem, kas veikti saskaņā ar universālā pakalpojuma sistēmu (šīs regulas 1. panta 5. punkta a) apakšpunkts), bojātu vai avarējušu transportlīdzekļu pārvadājumiem (minētās regulas 1. panta 5. punkta b) apakšpunkts), kravu pārvadājumiem ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pilna masa, ietverot piekabju masu, nepārsniedz 3,5 tonnas (šīs pašas regulas 1. panta 5. punkta c) apakšpunkts), un kravu pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kas veikti uz sava rēķina (Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta d) apakšpunkts), vai medikamentu, medicīnas ierīču, iekārtu un citu neatliekamas medicīniskas palīdzības sniegšanai vajadzīgu piederumu pārvadājumiem, jo īpaši uz dabas katastrofu piemeklētām vietām (Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta e) apakšpunkts).

30

No šo tiesību normu kopīgas interpretācijas izriet, ka uz starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, kas veikti uz sava rēķina Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta izpratnē, neattiecas tās 3. pantā paredzētās prasības.

31

Regulas Nr. 1072/2009 III nodaļā “Kabotāža” ir paredzēti noteikumi kabotāžas pārvadājumu jomā. Šajā III nodaļā tostarp ir ietverts šīs regulas 8. pants “Vispārējais princips”, kurā ir paredzēti vispārējie kabotāžas pārvadājumu noteikumi.

32

Jānorāda, ka šajā 8. pantā ir paredzēti atšķirīgi noteikumi attiecībā uz kabotāžas pārvadājumu atļaušanu atkarībā no tā, vai tie ir noslēgti pēc starptautiskajiem kravu autopārvadājumiem, ko veic ar citu personu īpašumā esošu transportlīdzekli, vai starptautiskajiem kravu autopārvadājumiem, kas veikti uz sava rēķina.

33

Pirmkārt, Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 1. punktā ir noteikts vispārējs princips, saskaņā ar kuru “visi pārvadātāji, kuri veic komercpārvadājumus un kuriem ir Kopienas atļauja, un transportlīdzekļa vadītāji, ja tie ir trešās valsts valstspiederīgie, kuriem ir transportlīdzekļa vadītāja atestāts, ir tiesīgi pēc šīs nodaļas noteikumiem veikt kabotāžas pārvadājumus”.

34

No tā izriet, ka pārvadātājiem, kas ir veikuši kravu starptautiskos autopārvadājumus no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti ar citu personu īpašumā esošu transportlīdzekli, ir atļauts šīs pēdējās minētās dalībvalsts teritorijā veikt kabotāžas pārvadājumus, kas seko šim starptautiskajam pārvadājumam, ja tie atbilst Regulas Nr. 1072/2009 3. pantā paredzētajām prasībām.

35

Otrkārt, Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 6. punktā ir noteikts, ka uz kabotāžas pārvadājumu veikšanu saistībā ar šīs regulas 1. panta 5. punkta d) apakšpunktā minētajiem pārvadājumiem neattiecas nekādi ierobežojumi.

36

Ciktāl, kā ir atgādināts šī sprieduma 27. punktā, jēdziens “kabotāžas pārvadājumi” Regulas Nr. 1072/2009 izpratnē ir definēts kā “iekšzemes komercpārvadājumi [ar citu personu īpašumā esošu transportlīdzekli]”, šīs regulas 8. panta 6. punkts nevar attiekties uz kabotāžas pārvadājumiem, kas veikti uz sava rēķina minētās regulas 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta izpratnē, pretēji tam, ko rakstveida apsvērumos apgalvo BAG, Itālijas valdība un Eiropas Komisija.

37

Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 6. punkts patiesībā ir jāsaprot kā tāds, kurā ir paredzēta atkāpe no šīs regulas 8. panta 1. punktā noteiktā vispārējā principa.

38

Saskaņā ar Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta d) apakšpunktu uz starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, kas veikti uz sava rēķina, kā tas ir norādīts šī sprieduma 30. punktā, neattiecas šīs regulas 3. pantā paredzētās prasības.

39

Tādējādi no Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar tās 8. panta 6. punktu, izriet, ka pārvadātājiem, kas veikuši starptautiskos kravu autopārvadājumus no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, ir atļauts šīs pēdējās minētās dalībvalsts teritorijā veikt kabotāžas pārvadājumus, nepiemērojot šīs regulas 3. pantā un 8. panta 1. punktā paredzētās prasības.

40

Līdz ar to ir jāuzskata, ka kravu pārvadātājam, kas ir veicis kravu starptautiskos pārvadājumus uz sava rēķina Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta izpratnē no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, saskaņā ar šīs regulas 8. panta 6. punktu ir atļauts veikt kabotāžas pārvadājumus, kas seko šim starptautiskajam pārvadājumam šīs pēdējās minētās dalībvalsts teritorijā, nepiemērojot minētās regulas 3. pantā un 8. panta 1. punktā paredzētās prasības.

41

Attiecībā uz šo kabotāžas pārvadājumu kārtību ir jāuzsver, ka Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 2.–5. punktā ir paredzēti nosacījumi, ar kādiem pārvadātāji var veikt šos pārvadājumus.

42

Atbilstoši Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 2. punkta pirmajai daļai, “tiklīdz ir piegādāta krava, kura tika ievesta ar ienākošu starptautisku pārvadājumu, 1. punktā minētajiem pārvadātājiem ir atļauts ar to pašu transportlīdzekli vai, ja tas ir sakabināts transportlīdzeklis, ar tā paša transportlīdzekļa mehānisko transportlīdzekli veikt līdz trīs kabotāžas pārvadājumiem, kas seko starptautiskajam pārvadājumam no citas dalībvalsts vai no trešās valsts uz uzņēmēju dalībvalsti”. Šajā tiesību normā turklāt ir precizēts, ka “pēdējai kravas izkraušanai kabotāžas pārvadājuma laikā pirms izbraukšanas no uzņēmējas dalībvalsts jānotiek septiņu dienu laikā pēc pēdējās kravas izkraušanas uzņēmējā dalībvalstī ienākošā starptautiskā pārvadājuma laikā”.

43

Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 2. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka “pirmajā daļā minētā termiņa laikā pārvadātāji var veikt dažus vai visus minētajā daļā atļautos kabotāžas pārvadājumus jebkurā dalībvalstī ar noteikumu, ka veic ne vairāk kā vienu pārvadājumu katrā dalībvalstī trīs dienu laikā pēc ierašanās bez kravas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.”

44

Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 3. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka “kravas iekšzemes autopārvadājumus, kurus uzņēmējā dalībvalstī veic ārvalsts pārvadātājs”, proti, kabotāžas pārvadājumus, uzskata par atbilstīgiem šai regulai, “ja pārvadātājs var iesniegt skaidrus pierādījumus par ienākošo starptautisko pārvadājumu un par katru veiktu secīgu kabotāžas pārvadājumu”.

45

Šie pierādījumi, kas ir uzskaitīti Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 3. punkta otrās daļas a)–g) apakšpunktā, ietver šādu informāciju par katru pārvadājumu: kravas nosūtītāja nosaukumu vai vārdu, adresi un parakstu (šīs regulas 8. panta 3. punkta a) apakšpunkts), pārvadātāja nosaukumu vai vārdu, adresi un parakstu (minētās regulas 8. panta 3. punkta b) apakšpunkts), kravas saņēmēja nosaukumu vai vārdu un adresi, kā arī tā parakstu un piegādes datumu, kad krava ir nodota (šīs pašas regulas 8. panta 3. punkta c) apakšpunkts), kravas pārņemšanas vietu un datumu un paredzēto piegādes vietu (Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 3. punkta d) apakšpunkts), vispārīgu kravas īpašību un iepakojuma metodes aprakstu un bīstamo kravu gadījumā – to vispārēji atzītu aprakstu, kā arī iepakojuma vienību skaitu un to īpašo marķējumu un numurus (šīs regulas 8. panta 3. punkta e) apakšpunkts), kravas bruto svaru vai citādi izteiktu kravas daudzumu (minētās regulas 8. panta 3. punkta f) apakšpunkts), kā arī mehāniskā transportlīdzekļa un piekabes reģistrācijas numuru (šīs pašas regulas 8. panta 3. punkta g) apakšpunkts).

46

Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 4. punktā ir paredzēts – lai pierādītu, ka tiek ievēroti šīs regulas 8. pantā izvirzītie noteikumi, netiek prasīti nekādi papildu dokumenti.

47

Jānorāda, ka, lai gan Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 2. punktā ir atsauce uz šī 8. panta “1. punktā minētajiem pārvadātājiem” un, kā tas ir norādīts šī sprieduma 37. punktā, šīs regulas 8. panta 1. punkts nav piemērojams pārvadātājiem, kas veic starptautiskus kravu pārvadājumus uz sava rēķina, šis apstāklis nevar apšaubīt faktu, ka minētās regulas 8. panta 2.–4. punktā paredzētā kabotāžas pārvadājumu veikšanas kārtība var tikt piemērota visiem kabotāžas pārvadājumiem, kas pēc definīcijas tiek veikti ar citu personu īpašumā esošu transportlīdzekli, neatkarīgi no apstākļa, ka tie seko starptautiskiem kravu pārvadājumiem, kas veikti ar citu personu īpašumā esošu transportlīdzekli, vai starptautiskiem kravu pārvadājumiem, kas veikti uz sava rēķina.

48

Kā to apliecina vārdu “ir tiesīgi pēc šīs nodaļas noteikumiem” vai arī frāzes “atļauja veikt kabotāžas pārvadājumu” izmantošana attiecīgi Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 1. punktā un 8. panta 6. punktā, šajos noteikumos ir reglamentēta vienīgi kabotāžas pārvadājumu atļaušana.

49

Turklāt, lai arī – tāpat kā tas ir starptautisko kravas pārvadājumu uz sava rēķina gadījumā – uz Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta a)–c) apakšpunktā paredzētajiem kravu autopārvadājumiem ar citu personu īpašumā esošu transportlīdzekli neattiecas prasības, kas noteiktas šīs regulas 3. pantā, tomēr skaidrs ir fakts, ka saskaņā ar minētās regulas 8. panta 5. punktu pārvadātājiem ir atļauts veikt tāda paša veida kabotāžas pārvadājumus vai kabotāžas pārvadājumus ar vienas un tās pašas kategorijas transportlīdzekļiem ar nosacījumu, ka tie atbilst tās pašas regulas III nodaļā noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz kabotāžu. Līdz ar to uz šiem kabotāžas pārvadājumiem katrā ziņā attiecas Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 2.–4. punktā paredzētie nosacījumi.

50

Līdz ar to Regulas Nr. 1072/2009 8. panta 2.–4. punktā paredzētie noteikumi par kabotāžas pārvadājumiem ir piemērojami ne tikai kabotāžas pārvadājumiem, kas seko starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, kurus veic ar citu personu īpašumā esošu transportlīdzekli, bet arī kabotāžas pārvadājumiem, kas seko starptautiskam kravu pārvadājumam uz sava rēķina Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

51

Tikai šāda interpretācija ir saderīga ar Regulā Nr. 1072/2009 izvirzīto mērķi. Tas, ka uz visiem kabotāžas pārvadājumiem, tostarp tiem, kas seko starptautiskajam pārvadājumam uz sava rēķina Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta izpratnē, attiecas šīs regulas 8. panta 2.–4. punktā paredzētie nosacījumi, ļauj nodrošināt stingro kabotāžas pārvadājumu noteikumu lietderīgo iedarbību, ciktāl tādējādi tiek novērsts tas, ka šie pārvadājumi tiek veikti tā, lai radītu pastāvīgu vai turpinātu darbību uzņemošajā dalībvalstī, un nodrošināts kabotāžas pagaidu raksturs, kas saskaņā ar Regulas Nr. 1072/2009 13. un 15. apsvērumu ir viens no šajā regulā izvirzītajiem mērķiem.

52

No tā izriet, ka, lai nodrošinātu Regulas Nr. 1072/2009 lietderīgo iedarbību, pārvadātājiem, kuri ir veikuši starptautiskus kravu pārvadājumus uz sava rēķina šīs regulas 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta izpratnē no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, ir atļauts šīs pēdējās minētās dalībvalsts teritorijā veikt kabotāžas pārvadājumus, kas seko šim starptautiskajam pārvadājumam, tomēr ar nosacījumu, ka ir izpildīti minētās regulas 8. panta 2.–4. punktā paredzētie nosacījumi.

53

Šis secinājums nevar tikt atspēkots ar BAG un Itālijas valdības izvirzīto argumentāciju, saskaņā ar kuru, ciktāl pārvadātājiem, kas veic starptautiskus kravu pārvadājumus uz sava rēķina, nav pienākuma saņemt Kopienas atļauju un attiecīgā gadījumā vadītāja atestātu, kabotāžas pārvadājuma ietvaros, kas seko šiem starptautiskajiem pārvadājumiem, nav iespējams kontrolēt, vai tiek ievēroti noteikumi par kabotāžas pārvadājumiem, it īpaši Regulas Nr. 1072/2009 8. pantā paredzētie nosacījumi, un nodrošināt kabotāžas pārvadājumu pagaidu raksturu.

54

Gluži pretēji, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka no pārvadātājiem, kuri pēc starptautisko pārvadājumu veikšanas uz sava rēķina Regulas Nr. 1072/2009 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta izpratnē no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti secīgi veic kabotāžas pārvadājumus šīs pēdējās minētās dalībvalsts teritorijā, var pieprasīt iesniegt pierādījumus, kas skaidri apliecina šo starptautisko pārvadājumu, kā arī katru saskaņā ar šīs regulas 8. panta 3. punktu veikto kabotāžas pārvadājumu. Šajā gadījumā prasītājs pamatlietā kā pārvadātājs varēja ceļu satiksmes pārbaudē, kas tika veikta attiecībā uz viņa kravas automašīnu, uzrādīt kompetentajām iestādēm kravas pavadzīmi, kas skaidri apliecina starptautiskos pārvadājumus uz sava rēķina, attiecīgajā dalībvalstī, kā arī atbilstošus dokumentus par kabotāžas pārvadājumiem, kas seko pēc šī starptautiskā pārvadājuma, kurš veikts šīs pēdējās minētās dalībvalsts teritorijā.

55

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regula Nr. 1072/2009 ir jāinterpretē tādējādi, ka pārvadātājam, kas ir veicis starptautisku kravas pārvadājumu uz sava rēķina šīs regulas 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta izpratnē no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, ir atļauts saskaņā ar minētās regulas 8. panta 6. punktu veikt kabotāžas pārvadājumus, kas seko šim starptautiskajam pārvadājumam, šīs pēdējās minētās dalībvalsts teritorijā, tomēr ievērojot šīs pašas regulas 8. panta 2.–4. punktā paredzētos nosacījumus.

56

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum ir jāinterpretē tādējādi, ka pārvadātājam, kas ir veicis starptautisku kravas pārvadājumu uz sava rēķina šīs regulas 1. panta 5. punkta d) apakšpunkta izpratnē no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, ir atļauts saskaņā ar minētās regulas 8. panta 6. punktu veikt kabotāžas pārvadājumus, kas seko šim starptautiskajam pārvadājumam, šīs pēdējās minētās dalībvalsts teritorijā, tomēr ievērojot šīs pašas regulas 8. panta 2.–4. punktā paredzētos nosacījumus.