–

Aktiebolaget Östgötatrafiken vārdā – R. Berzelius un F. Weyde, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – É. Gippini Fournier un K. Simonsson, kā arī G. Tolstoy, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (2008. gada 22. oktobris) 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.), 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretāciju.

2

Šis pieteikums iesniegts tiesvedībā starp Aktiebolaget Östgötatrafiken un Patent- och registreringsverket (Patentu un reģistrācijas birojs, Zviedrija) attiecībā uz preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

3

Direktīvas 2008/95 2. pantā “Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīme” ir noteikts:

“Preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, jo īpaši no [..] zīmējumiem, [..] preču vai to iepakojuma formas, ar nosacījumu, ka šādi apzīmējumi spēj parādīt atšķirību starp viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem un citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.”

4

Šīs direktīvas 3. pantā “Iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai” ir paredzēts:

“1.   Nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā pasludina par spēkā neesošiem:

[..]

[..]

3.   Preču zīmei neatsaka reģistrāciju vai, ja tā ir reģistrēta, nepasludina to par spēkā neesošu saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja pirms reģistrācijas pieteikuma datuma un turpmākajā tās lietošanā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju. Ikviena dalībvalsts bez tam var paredzēt, ka šo normu piemēro arī tad, ja atšķirtspēja iegūta pēc reģistrācijas pieteikuma datuma vai pēc reģistrācijas datuma.

[..]”

5

Direktīva 2008/95 no 2019. gada 15. janvāra ir atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2015, L 336, 1. lpp.).

6

Direktīvas 2015/2436 3. pants “Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīme” ir formulēts šādi:

“Preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, jo īpaši no [..] zīmējumiem, [..] krāsām, preču vai preču iepakojuma formas [..], ar noteikumu, ka:

[..].”

7

Šīs direktīvas 4. pantā “Absolūtie atteikuma vai spēkā neesamības pamati” ir paredzēts:

“1.   Nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā pasludina par spēkā neesošiem:

[..]

[..]

4.   Preču zīmi neatsaka reģistrēt saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja pirms reģistrācijas pieteikuma datuma tās lietošanā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju. Preču zīmi minēto iemeslu dēļ neatzīst par spēkā neesošu, ja pirms pieteikuma spēkā neesamības atzīšanai iesniegšanas datuma preču zīme tās lietošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju.

5.   Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka 4. punktu piemēro arī tad, ja atšķirtspēja iegūta pēc reģistrācijas pieteikuma datuma, bet pirms reģistrācijas datuma.”

8

Atbilstoši minētās direktīvas 54. pantam “Transponēšana” dalībvalstīm bija jātransponē tostarp tās 3. līdz 6. pants vēlākais līdz 2019. gada 14. janvārim.

9

Prasītāja pamatlietā ir tādu grafisku preču zīmju īpašniece, kuras reģistrētas Patentu un reģistrācijas birojā ar numuriem 363521 līdz 363523 attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz, izmantojot transportlīdzekļus, un transporta pakalpojumiem, kas ietilpst 39. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

10

Šīs grafiskās preču zīmes ir attēlotas šādi:

–	Nr. 363521

–	Nr. 363522

–	Nr. 363523

11

2016. gada 23. novembrī prasītāja pamatlietā iesniedza Patentu un reģistrācijas birojā trīs preču zīmju reģistrācijas pieteikumus attiecībā uz dažādiem pakalpojumiem, ko sniedz, izmantojot transportlīdzekļus, un transporta pakalpojumiem, kas ietilpst 39. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

12

Šiem trim pieteikumiem bija pievienots šāds apraksts: “Transportlīdzekļu krāsojums sarkanā, baltā un oranžā krāsā, kā tas ir norādīts”. Prasītāja pamatlietā turklāt precizēja, ka šie pieteikumi neattiecas uz pašu transportlīdzekļu formu vai to pārklājošas melnas vai pelēkas krāsas laukumiem.

13

Ar 2017. gada 29. augusta lēmumu Intelektuālā īpašuma birojs noraidīja minētos pieteikumus, motivējot ar to, ka apzīmējumiem, kurus tika lūgts reģistrēt atbilstoši preču zīmju tiesībām, ir tikai dekoratīvs raksturs, tie nevar tikt uztverti kā apzīmējumi, kas ļauj atšķirt ar šiem pašiem pieteikumiem aptvertos pakalpojumus, un tātad tiem nav atšķirtspējas.

14

Prasītāja pamatlietā pārsūdzēja šo lēmumu Patent- och marknadsdomstolen (Patentu un komerclietu tiesa, Zviedrija).

15

Savas prasības pamatojumam tā norādīja, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes ir “novietojuma preču zīmes”, kas veidotas no dažāda lieluma sarkanas, oranžas un baltas krāsas elipsēm, kam ir noteikts izmērs un kas ir izvietotas noteiktā vietā uz autobusiem un vilcieniem, kurus izmantojot tiek sniegti transporta pakalpojumi.

16

Tā iesniedza šādus reģistrācijai pieteikto preču zīmju attēlus, kuros redzamas punktētas transportlīdzekļu kontūras, lai norādītu, ka lūgtā aizsardzība neattiecas uz šo transportlīdzekļu formu:

17

Prasītāja pamatlietā arī apgalvoja, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes rada iespaidu, kas salīdzināms ar to, kuru rada ar numuriem 363521 līdz 363523 reģistrētās preču zīmes, un ka reģistrācijai pieteikto preču zīmju atšķirtspēja nav vērtējama atšķirīgi tādēļ vien, ka tās ir paredzēts noteiktā veidā izvietot uz transportlīdzekļiem, kurus izmanto transporta pakalpojumiem. Vispārīgāk tā piebilda, ka dažādas transporta pakalpojumu sabiedrības izvieto pašas savus dizainus vai krāsojumus uz saviem transportlīdzekļiem tā, ka to sniegto pakalpojumu izmantotāji uzskata šos dizainus vai šos krāsojumus par komerciālās izcelsmes norādēm.

18

Savukārt Patentu un reģistrācijas birojs uzsvēra, ka pamatlietā aplūkoto preču zīmju grafisko elementu aizsardzība ir tikusi lūgta nevis abstrakti, bet, lai izvietotu šos grafiskos elementus uz prasītājas pamatlietā izmantotajiem transportlīdzekļiem. Tā kā atšķirtspējas vērtējums ir jāveic kopumā un tā kā uz komerciālajiem transportlīdzekļiem bieži ir izvietoti krāsu raksti, patērētājiem pirms tam esot jāpierod pie tādiem elementiem, lai uzskatītu, ka runa ir par preču zīmi, pretējā gadījumā tie tos uzskatīšot par dekoratīviem elementiem. Ņemot vērā attiecīgajā ekonomikas nozarē izmantoto transportlīdzekļu krāsojumu un dekoru daudzveidību, konkrētie apzīmējumi pamatlietā varot tikt uztverti kā komerciālās izcelsmes norāde tikai tad, ja tie pietiekami atšķiras no nozarē pieņemtā vai pierastā, kas šajā gadījumā tā neesot.

19

Ar 2018. gada 29. marta spriedumu Patent- och marknadsdomstolen (Patentu un komerclietu tiesa) noraidīja prasītājas pamatlietā celto prasību, motivējot ar to, ka iesniegtie pierādījumu elementi nav pietiekami, lai secinātu, ka apzīmējumu, kuru aizsardzība ir lūgta atbilstoši preču zīmju tiesībām, krāsas un forma šajā ziņā atšķiras no citu uzņēmumu transportlīdzekļu dekoram izmantotajām krāsām un formām, tādējādi nevar uzskatīt, ka konkrētā sabiedrības daļa uztvers šos apzīmējumus kā komerciālās izcelsmes norādi.

20

Prasītāja pamatlietā pārsūdzēja šo spriedumu Svea hovrätt, Patent- och marknadsöverdomstolen (Svea apelācijas tiesa, Patentu un komerclietu apelācijas instance, Zviedrija).

21

Šī tiesa norāda, ka Direktīvas 2015/2436 3. pantā ietvertā pamatprasība paredz, ka apzīmējumam, lai tas būtu preču zīme, ir jāpiemīt atšķirtspējai.

22

Šajā ziņā tā uzsver, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tas, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējuma atšķirtspēju, noteikti nav tāpat kā gadījumā, kad attiecīgā preču zīme ir trīsdimensiju preču zīme, kuru veido pati preces forma, vai vārdiska vai grafiska preču zīme. Proti, tā kā vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iepakojuma formu, trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja var izrādīties grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja. Tādēļ Tiesa arī ir nospriedusi, ka apzīmējums, kas ir sajaucams ar preces izskatu, var tikt uzskatīts par tādu, kuram ir atšķirtspēja, vienīgi, ja tas būtiski atšķiras no attiecīgajā ekonomikas nozare pieņemtā vai ierastā.

23

Attiecībā uz preču zīmi, kas apzīmē pakalpojumu, tā pati tiesa norāda, ka 2014. gada 10. jūlija sprieduma Apple (C‑421/13, EU:C:2014:2070) 20. punktā Tiesa ir nospriedusi, ka tirdzniecības telpas iekārtojums var ļaut atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem tad, kad attēlotais iekārtojums ievērojami atšķiras no attiecīgajā ekonomikas nozarē pieņemtā vai ierastā.

24

Iesniedzējtiesa tomēr norāda, ka šajā spriedumā Tiesa nav precizējusi, kādos apstākļos prasība attiecībā uz ievērojamu atšķirību salīdzinājumā ar nozarē pieņemto vai ierasto ir jāpiemēro attiecībā uz preču zīmi, kas apzīmē pakalpojumu.

25

Turklāt tā uzsver, ka šajā pašā spriedumā Tiesa nav analizējusi, vai attiecīgā preču zīme nav neatkarīga no to priekšmetu fiziskā veidola, ko izmantojot iespējams sniegt pakalpojumus, attiecībā uz kuriem šī preču zīme tikusi reģistrēta.

26

Tāpat iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai, lai vērtētu tādu apzīmējumu atšķirtspēju, kurus ir paredzēts izvietot uz noteiktām pakalpojumu sniedzēja transportlīdzekļu daļām ar mērķi ļaut atšķirt šo pakalpojumu sniedzēju, šādiem apzīmējumiem ir būtiski jāatšķiras no attiecīgajā ekonomikas nozarē pieņemtā vai ierastā.

27

Šādos apstākļos Svea hovrätt, Patent- och marknadsöverdomstolen (Svea apelācijas tiesa, Patentu un komerclietu apelācijas instance) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

28

Vispirms ir jānorāda, ka attiecībā uz preču zīmes reģistrācijas atteikumam piemērojamo materiālo tiesību normu noteikšanu izšķirošais ir šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datums (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 29. janvāris, Sky u.c., C‑371/18, EU:C:2020:45, 49. punkts).

29

Tā kā šajā gadījumā pamatlietā aplūkojamie reģistrācijas pieteikumi ir iesniegti 2016. gada 23. novembrī, proti, datumā, kad vēl nebija beidzies Direktīvas 2015/2436 transponēšanas termiņš un Direktīva 2008/95 vēl nebija atcelta, pamatlietas faktiem ir piemērojamas Direktīvas 2008/95, nevis Direktīvas 2015/2436 tiesību normas.

30

Tāpat ir jāuzsver, ka, lai gan krāsu rakstus, uz kuriem attiecas pamatlietā aplūkojamie reģistrācijas pieteikumi, ir paredzēts noteiktā veidā izvietot uz lielas transporta pakalpojumu sniegšanai izmantojamo objektu daļas, prasītāja pamatlietā ir skaidri norādījusi, ka pati šo līdzekļu forma neveido šo pieteikumu priekšmetu.

31

Līdz ar to ir jāuzskata, ka iesniedzējtiesa ar abiem jautājumiem, kuri ir izvērtējami kopā, būtībā jautā, vai Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda apzīmējuma atšķirtspēja, kuru lūdz reģistrēt kā preču zīmi attiecībā uz pakalpojumu, kuru veido krāsu raksti un kurš ir paredzēts vienīgi tam, lai to pastāvīgi un noteiktā veidā izvietotu uz lielas šī pakalpojuma sniegšanai izmantojamo objektu daļas, ir jāvērtē saistībā ar šiem objektiem un izvērtējot, vai šis apzīmējums būtiski atšķiras no attiecīgajā ekonomikas nozarē pieņemtā vai ierastā.

32

Šajā ziņā no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka preču zīmes pamata funkcija ir garantēt patērētājam vai galalietotājam ar preču zīmi aptvertās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot viņam bez varbūtējas sajaukšanas iespējas atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citas izcelsmes precēm un pakalpojumiem (spriedums, 2019. gada 12. jūnijs, Hansson, C‑705/17, EU:C:2019:481, 31. punkts un tajā minētā judikatūra). Šī atšķirtspēja Direktīvas 2008/95 3. panta izpratnē ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa, ko veido šo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājs, kurš ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2004. gada 12. februāris, Koninklijke KPN Nederland, C‑363/99, EU:C:2004:86, 34. punkts, kā arī 2019. gada 12. septembris, Deutsches Patent- und Markenamt, (#darferdas?), C‑541/18, EU:C:2019:725, 20. punkts).

33

Turklāt, lai vērtētu apzīmējuma atšķirtspēju Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, kompetentajai iestādei ir jāveic in concreto izpēte, tajā ņemot vērā apstākļus, kuriem ir nozīme izskatāmajā lietā, tostarp attiecīgā gadījumā to, kā šis apzīmējums ticis izmantots (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 27. marts, Hartwall, C‑578/17, EU:C:2019:261, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Tad, kad līdzīgi kā pamatlietā preču zīmes reģistrācijas pieteikums attiecas uz apzīmējumu, kas ir paredzēts vienīgi tam, lai to pastāvīgi un noteiktā veidā izvietotu uz lielas pakalpojuma sniegšanai izmantojamo objektu daļas, šī apzīmējuma atšķirtspēja nevar tikt vērtēta neatkarīgi no tā, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver šī apzīmējuma izvietošanu uz šiem objektiem.

35

Proti, pat ja pakalpojuma sniegšanai izmantojamie objekti neveido preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmetu, tomēr konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgo apzīmējumu veidojošos krāsu rakstus kā izvietotus uz objektiem, kas tiem kalpo kā īpašs palīglīdzeklis.

36

No tā izriet, ka apzīmējuma, ko veido krāsu raksti, kuri ir paredzēti vienīgi tam, lai tos pastāvīgi izvietotu uz pakalpojuma sniegšanai izmantojamiem objektiem, atšķirtspējas vērtējums it īpaši jāveic, ņemot vērā minēto uztveri.

37

Izskatāmajā lietā iesniedzējtiesai, veicot lietas materiālu izpēti in concreto un visaptveroši, ir jānosaka, vai krāsu salikumi, kurus veido sistemātisks izkārtojums un kuri ir norādīti reģistrācijas pieteikumos, var piešķirt attiecīgajiem apzīmējumiem raksturīgo atšķirtspēju (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 27. marts, Hartwall, C‑578/17, EU:C:2019:261, 34. punkts). Šis nosacījums ir uzskatāms par izpildītu, ja no šīs izpētes izriet, ka krāsu salikumi, kas izvietoti uz prasītājas pamatlietā transportlīdzekļiem, ļauj vidusmēra patērētājam bez varbūtējas sajaukšanas iespējas atšķirt šī uzņēmuma sniegtos transporta pakalpojumus no citu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem.

38

Ja izrādās, ka minētajiem krāsu salikumiem nepiemīt raksturīgā atšķirtspēja attiecībā uz konkrētajiem pakalpojumiem, šis apstāklis nav tāds, lai izslēgtu, ka tie šādu atšķirtspēju var iegūt pēc tam, kad tie ir tikuši izmantoti.

39

Minētajā izpētē nav jāizvērtē, vai apzīmējumi, kuri ir pieteikti reģistrācijai kā preču zīme, būtiski atšķiras no attiecīgajā ekonomikas nozarē pieņemtā vai ierastā.

40

Proti, kā izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, vērtējuma kritērijs, kas paredz būtiskas atšķirības esamību no attiecīgajā ekonomikas nozarē pieņemtā vai ierastā, ir piemērojams gadījumā, kad apzīmējumu veido tās preces izskats, attiecībā uz kuru ir pieteikta preču zīmes reģistrācija, jo vidusmēra patērētājs, ja nav nekāda grafiska vai teksta elementa, nav pieradis izdarīt pieņēmumu par preču izcelsmi, balstoties uz šo preču vai to iepakojuma formu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2004. gada 29. aprīlis, Henkel/ITSB, C‑456/01 P un C‑457/01 P, EU:C:2004:258, 39. punkts; 2006. gada 22. jūnijs, Storck/ITSB, C‑25/05 P, EU:C:2006:422, 27.–29. punkts, kā arī 2015. gada 7. maijs, Voss of Norway/ITSB, C‑445/13 P, EU:C:2015:303, 90. un 91. punkts).

41

Šis vērtējuma kritērijs ir piemērojams arī tad, kad apzīmējumu veido tādas fiziskas telpas iekārtojuma attēls, kurā tiek sniegti pakalpojumi, attiecībā uz ko ir pieteikta preču zīmes reģistrācija (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 10. jūlijs, Apple, C‑421/13, EU:C:2014:2070, 20. punkts).

42

Taču šāda situācija nerodas gadījumā, kad – kā tas ir izskatāmajā lietā – attiecīgos apzīmējumus veido grafiski elementi, kurus paredzēts izvietot uz objektiem, kas tiek izmantoti reģistrācijas pieteikumā norādīto pakalpojumu sniegšanai.

43

Šajā ziņā jānorāda – lai gan pamatlietā aplūkojamo pakalpojumu sniegšanai izmantojamie objekti, proti, transportlīdzekļi, reģistrācijas pieteikumos attēloti ar punktētām līnijām, lai norādītu gan vietas, kurās ir paredzēts izvietot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, gan to kontūras, apzīmējumi, kuri pieteikti reģistrācijai kā preču zīmes, nav sajaucami ar šo objektu formu vai iepakojumu, nedz arī ir domāti, lai attēlotu fizisku telpu, kurā tiek sniegti pakalpojumi. Proti, minētos apzīmējumus veido sistemātiski izvietoti un telpiski ierobežoti krāsu salikumi. Tādējādi šie reģistrācijas pieteikumi attiecas uz skaidri noteiktiem grafiskiem elementiem, kuri atšķirībā no šī sprieduma 40. un 41. punktā minētajā judikatūrā norādītajiem apzīmējumiem nav domāti, lai attēlotu priekšmetu vai pakalpojumu sniegšanas vietu, vienkārši attēlojot tās līnijas un kontūras.

44

Ievērojot iepriekš minēto, uz abiem uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda apzīmējuma atšķirtspēja, kurš pieteikts reģistrācijai kā preču zīme attiecībā uz pakalpojumu, kuru veido krāsu raksti un kurš ir paredzēts vienīgi tam, lai to pastāvīgi un noteiktā veidā izvietotu uz lielas šī pakalpojuma sniegšanai izmantojamo objektu daļas, ir jāvērtē, ņemot vērā to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver šī apzīmējuma izvietošanu uz šiem objektiem, neizvērtējot, vai šis apzīmējums būtiski atšķiras no attiecīgajā ekonomikas nozarē pieņemtā vai ierastā.

45

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nolemj:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda apzīmējuma atšķirtspēja, kurš pieteikts reģistrācijai kā preču zīme attiecībā uz pakalpojumu, kuru veido krāsu raksti un kurš ir paredzēts vienīgi tam, lai to pastāvīgi un noteiktā veidā izvietotu uz lielas šī pakalpojuma sniegšanai izmantojamo objektu daļas, ir jāvērtē, ņemot vērā to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver šī apzīmējuma izvietošanu uz šiem objektiem, neizvērtējot, vai šis apzīmējums būtiski atšķiras no attiecīgajā ekonomikas nozarē pieņemtā vai ierastā.