1.

Šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu tiek lūgts interpretēt Regulas (EK) Nr. 1223/2009 ( 2 ) 19. pantu par kosmētikas līdzekļu marķēšanu.

2.

Strīdīgie jautājumi konkrēti ir divi:

3.

Līdz šim Tiesai ir bijusi iespēja spriest ( 3 ) par citiem Regulas Nr. 1223/2009 pantiem, taču, ja vien nemaldos, ne par 19. panta 1. un 2. punkta konkrētajām prasībām.

4.

Tomēr ar Regulu Nr. 1223/2009 jaunā redakcijā tika izteiktas direktīvas, kuras līdz tam brīdim regulēja šo jomu ( 4 ). Judikatūra par šajās direktīvās ( 5 ) iekļautajiem noteikumiem par marķēšanu sniedz dažas noderīgas norādes, lai atbildētu uz uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem.

5.

1. pantā (“Darbības joma un mērķis”) ir paredzēts:

“Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni, ikvienam kosmētikas līdzeklim, kuru dara pieejamu tirgū, jāatbilst noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā.”

6.

2. panta (“Definīcijas”) 1. punktā ir noteikts:

“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

[..].”

7.

3. pantā (“Drošums”) ir noteikts:

“Kosmētikas līdzeklis, kas darīts pieejams tirgū, parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos ir drošs cilvēka veselībai, jo īpaši ņemot vērā:

[..].”

8.

19. pantā (“Marķēšana”) ir noteikts:

“1.   Neskarot citus šā panta noteikumus, kosmētikas līdzekli tirgū laiž tikai tad, ja uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma neizdzēšamiem, viegli salasāmiem un skaidri saredzamiem burtiem ir norādīta šāda informācija:

[..]

[..]

[..]

2.   Ja praktisku iemeslu dēļ nav iespējams norādīt marķējumā 1. punkta d) un g) apakšpunktā minēto informāciju, kā paredzēts:

[..]

5.   Valodu, kurā sniedzama 1. punkta b), c), d) un f) apakšpunktā un 2., 3. un 4. punktā minētā informācija, nosaka tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā kosmētikas līdzekli dara pieejamu gala patērētājam.

[..]”

9.

20. pantā (“Apgalvojumi par kosmētikas līdzekli”) ir noteikts:

“1.   To kosmētikas līdzekļu, kurus dara pieejamus tirgū, marķējumā un reklāmas pasākumos neizmanto tādu tekstu, nosaukumus, preču zīmes, attēlus un figurālas vai citas zīmes, kas kosmētikas līdzekļiem piedēvē īpašības vai funkcijas, kādas tiem nepiemīt.

[..]”

10.

VII pielikumā (“Uz iepakojuma/trauka lietojamie simboli”) ir paredzēts:

“1. Norāde par klātpieliktu informāciju:

[..]”

11.

Dažādos 6. panta punktos ir ietverti šādi noteikumi:

12.

A.M., kas ir skaistumkopšanas salona īpašniece, ir komerciālās attiecībās ar E.M., kurš izplata kāda ASV ražotāja kosmētikas līdzekļus.

13.

Šo komerciālo attiecību kontekstā E.M. organizēja A.M. apmācību par minētajiem kosmētikas līdzekļiem, arī par to marķēšanu ( 6 ).

14.

Pēc šīs apmācības 2016. gada 28. un 29. janvārī A.M. nopirka no E.M. 40 mazumtirdzniecībai paredzētus prospektus, 10 katalogus un dažādus kosmētikas līdzekļus (krēmus, skropstu tušas un pūderus) ( 7 ).

15.

Uz nopirkto kosmētikas līdzekļu iepakojumiem bija norādīta informācija par atbildīgo struktūru, līdzekļa oriģinālo nosaukumu, tā sastāvu, derīguma termiņu un sērijas numuru, kā arī grafiska zīme (“roka ar grāmatu”) ar atsauci uz katalogu.

16.

A.M. cēla prasību Sąd Rejonowy dla m. st. Warszawy w Warszawie (Varšavas rajona tiesa Varšavā, Polija) par pirkuma un pārdevuma līguma atcelšanu nopirktās lietas defekta dēļ. Viņa apgalvoja, ka uz iepakojuma nebija informācijas poļu valodā par līdzekļa funkciju, kas liedza identificēt un uzzināt tā ietekmi, un ka šī funkcija nebija acīmredzama no tā noformējuma. Tādējādi esot tikušas pārkāptas Polijā piemērojamās tiesību normas par kosmētikas līdzekļu tirdzniecību, kas sakrīt ar Regulas Nr. 1223/2009 19. panta normām.

17.

Iebilstot pret prasību, E.M. apgalvoja, ka līdzekļi bija marķēti atbilstoši spēkā esošajām valsts tiesību normām, jo uz tiem bija simbols (“roka ar grāmatu”) ar atsauci uz katalogu, kas pievienots katram kosmētikas līdzeklim. Šajā katalogā poļu valodā esot pilnīgi izklāstīta informācija par līdzekļiem un to funkcijām un norādītas kontrindikācijas, izmantošanas veids un sastāvdaļas. Tātad esot bijušas izpildītas Regulas Nr. 1223/2009 19. panta prasības.

18.

Sąd Rejonowy dla m. st. Warszawy w Warszawie (Varšavas rajona tiesa Varšavā) noraidīja prasību, piemērojot Polijas Civilkodeksa ( 8 ) pantus par garantijām preču defektu gadījumā ( 9 ).

19.

A.M. pārsūdzēja šo spriedumu Sąd Okręgowy w Warszawie (Varšavas apgabaltiesa, Polija). Viņa apgalvoja, ka pirmās instances tiesu iestāde ir nepareizi izvērtējusi pierādījuma elementus, kuri attiecās uz sniegto informāciju, un uzsvēra, ka uz iepakojuma nav norādes poļu valodā par kosmētikas līdzekļa funkciju. Atsauce uz katalogu (kas bija jāpērk par noteiktu cenu) neesot bijusi pietiekama, turklāt nebija neiespējami norādīt šo informāciju uz katra līdzekļa.

20.

Tiesu iestādei, kurai lieta jāizskata pēc būtības apelācijas instancē, pirmkārt, tiek lūgta spriest par Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkta piemērošanas jomu saistībā ar tās 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Tās šaubas ir par marķējuma, kam jābūt uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma, detalizācijas pakāpi, par tā funkciju un par pienākumu iekļaut patērētāja valodā informāciju par ievesto līdzekļu funkciju.

21.

Otrkārt, tiek jautāts, kā interpretēt Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 2. punktu saistībā ar šīs regulas 46. apsvērumu. It īpaši ir jāpārliecinās, vai, lai izpildītu prasības par noteiktām norādēm uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma, var tikt iekļauts grafisks simbols atbilstoši tās pašas regulas VII pielikuma 1. punktam un vai ir pietiekami, ka šī informācija ir iekļauta ražotāja katalogos, ko nepiegādā kopā ar līdzekli.

22.

Šajos apstākļos Sąd Okręgowy w Warszawie (Varšavas apgabaltiesa) uzdod Eiropas Savienības Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

23.

Iesniedzējtiesas nolēmums Tiesā tika reģistrēts 2019. gada 1. septembrī.

24.

Rakstveida apsvērumus iesniedza A.M., Beļģijas, Dānijas, Grieķijas, Lietuvas, Nīderlandes un Polijas valdības, kā arī Eiropas Komisija. Tiesas sēdes rīkošana netika atzīta par vajadzīgu.

25.

Centrālais jautājums ir par to, vai Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka obligātā norāde par kosmētikas līdzekļa “funkciju”, kurai jābūt uz traukiem ( 10 ) vai iepakojumiem ( 11 ):

26.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunktu kosmētikas līdzekļus “tirgū laiž tikai tad, ja uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma neizdzēšamiem, viegli salasāmiem un skaidri saredzamiem burtiem ir norādīta šāda informācija: [..] kosmētikas līdzekļa funkcija, ja vien tā nav acīmredzama no tā noformējuma” ( 13 ).

27.

Šajā tiesību normā nav definēta “līdzekļa funkcija”; tāpat arī tas nav darīts Regulas Nr. 1223/2009 2. pantā. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, skaidrojot, kas ir “kosmētikas līdzeklis”, ir vispārīga atsauce uz tā “izmantošanas mērķi”.

28.

Izmantošanas mērķis ir viens no elementiem, kas judikatūrā lietots, lai norobežotu “kosmētikas līdzekļa” jēdzienu. Tiesa ir sadalījusi tā saturu, nosakot, ka tajā ir šādi “trīs kumulatīvi kritēriji, proti, pirmkārt, attiecīgā izstrādājuma raksturs (viela vai vielu maisījums), otrkārt, ķermeņa daļa, ar kuru šim izstrādājumam paredzēts nonākt saskarē, un, treškārt, minētā izstrādājuma lietošanas mērķis” ( 14 ).

29.

Jēdziena “līdzekļa funkcija” precīzas definīcijas neesamība mudina iesniedzējtiesu ierosināt līdzvērtību starp “līdzekļa lietošanas mērķi” un “līdzekļa funkciju” ( 15 ).

30.

Tomēr, tā kā Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkta teksts neatrisina minēto problēmu, papildus tās formulējumam ir jāņem vērā arī tās konteksts, kā arī tā tiesiskā regulējuma mērķi, kurā tā ietilpst ( 16 ).

31.

Regulas Nr. 1223/2009 19. pants atrodas tās VI nodaļas “Patērētāju informēšana” sākumā un sagrupē marķēšanas normas, kas jāievēro attiecībā uz visiem kosmētikas līdzekļiem, kurus laiž brīvā tirdzniecībā Savienībā, lai atvieglotu pircējiem nepieciešamās informācijas saņemšanu.

32.

Regulas Nr. 1223/2009 1. pants, lasot to kopā ar šīs regulas 3. un 4. apsvērumu, atklāj, ka – tāpat kā agrākajos tiesību aktos – tās mērķis ir izsmeļoši saskaņot Savienībā spēkā esošās tiesību normas nolūkā izveidot kosmētikas līdzekļu iekšējo tirgu, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni ( 17 ).

33.

Cilvēku veselības aizsardzība ir paredzēta Regulas Nr. 1223/2009 3. pantā. Tā pirmajā daļā (konkrēti, a) un b) punktā) runa ir par kosmētikas līdzekļa noformējumu un marķējumu drošuma cilvēka veselībai kontekstā.

34.

Tādējādi pastāv saikne starp mērķi garantēt šo līdzekļu lietošanas drošumu un prasībām par to noformējumu un marķējumu.

35.

Regulas Nr. 1223/2009 19. pants ir jāsaprot šādā dubultā perspektīvā. Tiesību normas par kosmētikas līdzekļu iepakojumu un marķējumu:

36.

Regulas Nr. 1223/2009 2. panta 1. punkta a) apakšpunktam, kurā ir norāde uz kosmētikas līdzekļu (vispārējiem) izmantošanas mērķiem, ir cits mērķis. Tā mērķis ir novilkt robežas ar citiem vairāk vai mazāk līdzīgiem ražojumiem (zāles, sanitārie līdzekļi), kuri neietilpst tās piemērošanas jomā. Šajā ziņā 6. apsvērums ir skaidrs ( 19 ).

37.

Komisija, kurai es šajā ziņā piekrītu, savos apsvērumos uzsver, ka Regulas Nr. 1223/2009 7. apsvērumā minētie piemēri ( 20 ) noder, lai lielās līnijās ieskicētu kosmētikas līdzekļu jēdzienu, nošķirot tos no citiem līdzekļiem, kuriem nav minēto īpašību.

38.

Tādējādi Regulas Nr. 1223/2009 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītie izmantošanas mērķi nevar tikt uzskatīti par identiskiem ar “līdzekļa funkciju”, uz ko attiecas tās pašas regulas 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts. Katram no minētajiem pantiem ir savs mērķis, kuri nepārklājas.

39.

Manuprāt, šo tēzi apstiprina Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkta izcelsmes analīze.

40.

Direktīvas 76/768 sākotnējā redakcijā nebija paredzēts pienākums norādīt kosmētikas līdzekļa funkciju nedz uz iepakojuma, nedz trauka. Šī prasība pirmoreiz tika noteikta Direktīvā 93/35, Direktīvas 76/768 6. panta 1. punktam pievienojot f) apakšpunktu, kas noteica pienākumu uz kosmētikas līdzekļa trauka vai iepakojuma precizēt līdzekļa funkciju, ja vien tā nebija acīmredzama no līdzekļa noformējuma.

41.

Direktīvas 93/35 apsvērumos ir skaidrots, ka “ir nepieciešama labāka pārredzamība [..], patērētājam jāsniedz labāka informācija [un] šī pārredzamība jāsasniedz, uzrādot uz produkta iepakojuma šā līdzekļa funkciju”.

42.

Tādējādi leģislatīvā jauninājuma mērķis bija saistīts nevis ar kāda līdzekļa definēšanu par kosmētikas līdzekli (kas jau no paša sākuma balstījās uz tā izmantošanas mērķiem), bet drīzāk ar detalizētu informāciju, kas sniedzama patērētājam ( 21 ).

43.

No cita aspekta būtu jāapsver, vai “līdzekļa funkcija” Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē varētu tikt saskaņota ar tās pašas regulas 20. pantā minētajiem “apgalvojumiem par līdzekli” ( 22 ).

44.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1223/2009 20. panta 2. punktu Komisijai, “ņemot vērā Direktīvas 2005/29/EK noteikumus, saskaņā ar šīs regulas 32. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru” ir jāapstiprina “vienot[i] kritērij[i] attiecībā uz pieļaujamiem apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem”.

45.

Šie apgalvojumi tagad ir regulēti atsevišķā Regulā (ES) Nr. 655/2013 ( 23 ). Saskaņā ar tās 2. apsvērumu “apgalvojumi par kosmētikas līdzekļiem galvenokārt informē patērētājus par ražojumu īpašībām un kvalitāti. Minētie apgalvojumi būtiski palīdz atšķirt ražojumus. Tie stimulē inovāciju un veicina konkurenci”.

46.

Regulas Nr. 1223/2009 20. panta 1. punktam ir ļoti plaša darbības joma:

47.

Šīs regulas 20. pantā minētie “apgalvojumi” sniedz lielāku informācijas daudzumu (“īpašības vai funkcijas”), tāpēc tos nevar uzskatīt par katrā ziņā identiskiem ar “līdzekļa funkciju” (vienskaitlī), uz ko norāda Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts.

48.

Manā skatījumā, Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunktā ir prasīts tas, ka uz trauka un iepakojuma ir jānorāda līdzekļa raksturīgākā “funkcija”, kas ļauj patērētājam no pirmā skatiena uzzināt, kam konkrēti šis līdzeklis ir paredzēts, nepakļaujot riskam savu veselību.

49.

Šo interpretāciju nostiprina apstāklis, ka kosmētikas līdzekļa funkcijas aprakstu var nesniegt, ja tā “ir acīmredzama no līdzekļa noformējuma”. Protams, ja no noformējuma vien patērētājs uzzina līdzekļa raksturīgo funkciju, vairs nav nepieciešams norādīt to uz trauka, kurā ir līdzeklis, vai uz tā iepakojuma ( 24 ).

50.

Ja “funkciju” saprastu šādi, tā būtu novietojama kaut kur pa vidu starp vienkārši Regulas Nr. 1223/2009 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem izmantošanas mērķiem un plašākiem 20. pantā minētajiem apgalvojumiem:

51.

Izklāstīt uz trauka vai iepakojuma “līdzekļa funkciju” saskaņā ar regulas 19. panta 1. punkta f) apakšpunktu ir tas pats, kas, atkārtoju, norādīt galveno īpašību vai īpašības, kas ļauj patērētājam uzzināt līdzekļa primāro izmantojumu. Tādējādi viņš varēs izvēlēties, pilnībā zinot situāciju, no plaša kosmētikas līdzekļu diapazona, kas vislabāk atbilst viņa vajadzībām, netiks maldināts, un no viņa izvēles neradīsies negatīva ietekme uz viņa veselību.

52.

Kā jau minēts, regulas 19. pantā ir noteikts, ka uz trauka un iepakojuma ir neizdzēšamiem, viegli salasāmiem un skaidri saredzamiem burtiem jāsniedz daudz informatīvu norāžu (1. punkts). Tomēr tajā ir atzīts, ka savas sarežģītības dēļ dažas no šīm norādēm (kas minētas 1. punkta d) un g) apakšpunktā un attiecas uz īpašiem piesardzības noteikumiem, kuri jāievēro lietošanā, un uz sastāvdaļu sarakstu) var tikt norādītas uz citiem nesējiem (2. punkts).

53.

Nozīmīgi ir tas, ka brīdinājums par “funkciju” nav viens no izņēmumiem no norādēm, kurām jābūt konkrēti uz trauka un iepakojuma ( 25 ). Tādējādi tā iekļaušana ir katrā ziņā obligāta (izņemot iepriekš minēto gadījumu).

54.

Lielā kosmētikas līdzekļu dažādība, ko aptver Regulas Nr. 1223/2009 piemērošanas joma, neļauj a priori noteikt, kā norādīt funkciju uz trauka un iepakojuma. Katrs ražotājs var brīvi izvēlēties veidu, kādā sniegt norādes un kas vislabāk atbilst viņa tirdzniecības stratēģijai.

55.

Tomēr uzskatu, ka, izklāstot “funkciju” uz trauka un iepakojuma, praktisku apsvērumu dēļ un lai atvieglotu Regulas Nr. 1223/2009 19. panta mērķi, ir jāpievērš uzmanība tam, lai apraksts būtu vienkāršs, tādā veidā, ka patērētājs no pirmā skatiena var viegli uzzināt līdzekļa raksturu.

56.

Jāņem vērā arī tāda vidusmēra patērētāja gaidas, kurš ir samērā informēts, uzmanīgs un saprātīgs ( 26 ). Šāda patērētāja uztvere ir piedēvējama “parastos vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos”, kā noteikts Regulas Nr. 1223/2009 3. pantā, kad tajā ir atsauce uz cilvēka veselībai drošu kosmētikas līdzekļa laišanu tirgū.

57.

Katra līdzekļa raksturlielumi un īpašības būs noteicošas katrā gadījumā, lai garantētu, ka lietotājs zina, ko tieši viņš pērk. Izņēmuma kārtā ir pieļaujams, ka uz traukiem un iepakojumiem nav norādīta līdzekļa funkcija, ja tā ir acīmredzama no tā noformējuma ( 27 ), citos gadījumos, atkārtoju, šai norādei obligāti ir jābūt.

58.

Galu galā viss būs atkarīgs no ražotāja lielākas vai mazākas spējas dažos vārdos kodolīgi izklāstīt līdzekļa raksturīgo funkciju tā, lai persona, kura līdzekli pērk, neriskētu kaut ko sajaukt un neapdraudētu savu veselību, lietojot (vai tostarp pat norijot) kosmētikas līdzekli, kura raksturs tai nav zināms.

59.

Jāpiebilst, ka Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 5. punktā ir runa par marķējumā izmantoto valodu. Mērķis ir panākt, lai patērētājs dalībvalstī, kurā līdzeklis darīts pieejams tirgū, saņemtu saprotamu informāciju par līdzekļa funkciju.

60.

Ir skaidrs, ka valodas prasības un izrietošā nepieciešamība pielāgot uz trauka un iepakojuma esošās norādes kļūst par “šķērsli Kopienas iekšējai tirdzniecībai”. Proti, šo šķērsli “attaisno vispārējo interešu mērķis nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību” ( 28 ).

61.

Tāpēc “līdzekļa funkcija” ir jānorāda uz trauka un iepakojuma valodā, kas noteikta dalībvalsts, kurā to paredzēts laist tirgū, tiesību aktos, un nav nozīmes lielām izmaksām un grūtībām saistībā ar importēto kosmētikas līdzekļu marķējumu tulkošanu vai pārmarķēšanu.

62.

Kā esmu jau vairākkārt atkārtojis, Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 1. punktā ir noteikts, ka tajā minētajām informatīvajām norādēm ( 29 ) principā ir jābūt sniegtām uz trauka un iepakojuma.

63.

Saskanīgi ar 46. apsvērumu ( 30 ) 19. panta 2. punktā tomēr ir atļauts izņēmuma kārtā ( 31 ) norādīt ārpus trauka un iepakojuma informāciju par sastāvdaļām un par piesardzības pasākumiem, kas jāievēro līdzekļa lietošanā (1. punkta d) un g) apakšpunkts).

64.

Šajos divos gadījumos ( 32 ) atbilstošajām norādēm ir jābūt atspoguļotām “uz [kosmētikas līdzeklim] pievienotas vai piestiprinātas pavadinstrukcijas, etiķetes, papīra lentes, birkas vai kartītes” ( 33 ).

65.

Sākotnējais priekšnoteikums šā izņēmuma piemērošanai ir situācija, “ja praktisku iemeslu dēļ nav iespējams norādīt marķējumā 1. punkta d) un g) apakšpunktā minēto informāciju, kā paredzēts”. Šādos apstākļos norma ļauj minēto informāciju iekļaut kādā citā nesējā, kurus nupat aprakstīju ( 34 ).

66.

Šajā lietā tieši iesniedzējtiesai, noskaidrojot lietas faktus, ko tā vislabāk var izdarīt, ir jāizvērtē, vai informatīvo norāžu iekļaušana poļu valodā izdotā katalogā atbilst iepriekš minētajām tiesību normām.

67.

No savas puses es piekrītu valdībām, kuras iestājušās lietā, kā arī A.M. un Komisijai, – ka visas norādes liecina, ka šis katalogs neatbilst Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 2. punkta prasībām.

68.

Šo vērtējumu apstiprina vairāki argumenti.

69.

Pirmkārt, Tiesas ieskatā, “praktiska neiespējamība” izriet no nepārvaramām tehniskām grūtībām, kas saistītas, piemēram, ar trauku vai iepakojumu izmēriem ( 35 ). Savukārt iesniedzējtiesa apzīmē šīs lietas problēmas kā tādas, kas izriet no tā, ka kosmētikas līdzekļi ir importēti, no organizatoriska un finansiāla rakstura problēmām, kas saistītas ar informācijas tulkošanu un pārmarķēšanas darbībām.

70.

Papildu pierādījums tam, ka šī neiespējamība neeksistē, kā uzsver Dānijas valdība, ir tas, ka prasītās norādes ir pienācīgi uzrakstītas uz iepakojuma un uz trauka, lai gan angļu, nevis poļu valodā, atbilstoši lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu minētajam.

71.

Otrkārt, pat pieņemot (quod non), ka pastāv šī praktiskā neiespējamība, katalogs tiek prezentēts kā atsevišķi piegādāts elements, tā ka to nevar pat uzskatīt par pārdotajam līdzeklim “pievienotu vai piestiprinātu” dokumentu ( 36 ).

72.

Treškārt, katalogs, šķiet, satur ražotāja piedāvātās līdzekļu gammas aprakstu, un tātad tas nav saistīts tikai ar kādu konkrētu līdzekli no tiem. Šādos apstākļos patērētājs pēc iepazīšanās ar katalogu var kļūdīties savā izvēlē, sajaucot vienu līdzekli ar kādu citu.

73.

Kopumā, lai gan iesniedzējtiesai būs jāspriež par būtiskajiem faktiskajiem apstākļiem, uzskatu, ka atsauce uz “uzņēmuma katalogu” šā strīda apstākļos neatbilst Regulas Nr. 1223/2009 19. panta 2. punktam.

74.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ierosinu uz Sąd Okręgowy w Warszawie (Varšavas apgabaltiesa, Polija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi: