–

Consorzio Nazionale Servizi Società Cooperativa (CNS) vārdā – F. Cintioli, G. Notarnicola, E. Perrettini un A. Police, avvocati,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz D. Del Gaizo, avvocato dello Stato,

–

Eiropas Komisijas vārdā – G. Gattinara un P. Ondrůšek, kā arī L. Haasbeek, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 53. panta 3. punktu un 54. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV 2004, L 134, 1. lpp.), kā arī 45. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.).

2

Šis lūgums tika izteikts strīdā starp Consorzio Nazionale Servizi Società Cooperativa (CNS) un Gruppo Torinese Trasporti GTT SpA (turpmāk tekstā – “GTT”), it īpaši, lai atceltu GTT lēmumu, ar ko tam atsauc publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

3

Direktīvas 2004/17 53. panta 3. punktā “Kvalifikācijas sistēmas” un šīs direktīvas 54. panta 4. punktā, kas attiecas uz “kvalitatīvās atlases kritērijiem”, ir paredzēts, ka, pirmkārt, kvalifikācijas kritērijus un noteikumus un, otrkārt, kvalitatīvās atlases kritērijus “var iekļaut noraidīšanas kritērijos, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/18 45. pantā, saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem”.

4

Direktīvas 2004/18 45. pants “Kandidāta vai pretendenta personiskie dati” ir iekļauts iedaļā, kas attiecas uz “kvalitatīvās atlases kritērijiem”, un tajā ir noteikts:

“[..]

2.   Dalību līgumā var atteikt tādam komersantam, kas:

[..]

[..]

Šā punkta īstenošanas nosacījumus dalībvalstis paredz saskaņā ar katras konkrētās valsts tiesību aktiem un ievērojot [Savienības] tiesības.

[..]”

5

Ar 2006. gada 12. aprīļadecreto legislativo n. 163 – Codice dei contratti pubblici relativi a lavori, servizi e forniture in attuazione delle direttive 2004/17/CE e 2004/18/CE (Leģislatīvais dekrēts Nr. 163 par būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu Publiskā iepirkuma kodeksa izveidi atbilstoši Direktīvām 2004/17/EK un 2004/18/EK) (2006. gada 2. maijaGURI Nr. 100 kārtējais pielikums, turpmāk tekstā – “Publiskā iepirkuma kodekss”) Itālijas tiesībās tika transponēta Direktīva 2004/17 un Direktīva 2004/18.

6

Publiskā iepirkuma kodeksa 38. panta “Vispārīgi nosacījumi” 1. punktā bija uzskaitīti iemesli, kādēļ komersants tiek izslēgts no dalības publiskajā iepirkumā.

“1.   No dalības koncesiju un būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās ir izslēgtas un nevar piedalīties kā apakšuzņēmēji, kā arī nevar noslēgt ar tiem saistītus līgumus personas:

[..]

[..].”

7

Šī kodeksa 230. panta 1. punktā bija noteikts:

“Līgumslēdzējas iestādes piemēro 38. pantu, lai pārliecinātos, ka kandidāti vai pretendenti ir ievērojuši vispārējos nosacījumus.”

8

GTT ir sabiedrība, kas sniedz pakalpojumus pilsētas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu un autobusu transporta jomā.

9

Ar paziņojumu par līgumu, kas nosūtīts publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2015. gada 30. jūlijā, un ar 2015. gada 27. novembra uzaicinājuma vēstuli GTT saskaņā ar Direktīvu 2004/17 uzsāka slēgtu procedūru, lai piešķirtu tiesības slēgt līgumu par transportlīdzekļu, telpu un vietu tīrīšanas pakalpojumu, transportlīdzekļu pārvietošanas un uzpildes pakalpojuma un palīgpakalpojumu sniegšanu līgumslēdzējas iestādes struktūrās.

10

GTT norādīja, ka šī līguma, kurā bija ietvertas sešas daļas, kopējā vērtība bija 29434319,39 EUR, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), un katras daļas vērtība bija robežās no 4249999,10 EUR līdz 6278734,70 EUR.

11

Pēc tam, kad trīs no šīm daļām bija piešķirtas CNS, GTT ar 2017. gada 14. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) atsauca šo piešķīrumu. Šajā nolūkā tā balstījās uz Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato (Konkurences un tirgus uzraudzības iestāde, Itālija) (turpmāk tekstā – “AGCM”) 2015. gada 22. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “AGCM lēmums”), ar kuru CNS tika uzlikts naudas sods 56190090 EUR apmērā par konkurenci ierobežojošu horizontālu aizliegtu vienošanos ar mērķi ietekmēt citas administrācijas uzsāktas iepirkumu procedūras iznākumu.

12

Apstrīdētajā lēmumā arī tika norādīts, ka AGCM lēmums jau ir ticis apstiprināts ar tiesas nolēmumu, kas ieguvis res judicata spēku. Turklāt apstrīdētais lēmums ir pamatos ar diviem – 2017. gada 29. marta un 3. aprīļa – spriedumiem, ar kuriem iesniedzējtiesa lēma, ka konkurenci ierobežojoša aizliegta vienošanās, ko attiecīgais saimnieciskās darbības subjekts ir īstenojis citā iepirkuma procedūrā un kas konstatēta administratīvā procesa ietvaros, ir uzskatāma par smagu profesionālās ētikas pārkāpumu Publiskā iepirkuma kodeksa 38. panta 1. punkta f) apakšpunkta un Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nozīmē. CNS tiek kritizēta arī par to, ka, pirmkārt, tā savos attiecīgās iepirkuma procedūras dalības dokumentos nav norādījusi, ka AGCM norisinās pret to vērsta sankciju procedūra, un, otrkārt, tā ir veikusi atbilstības pasākumus tikai iepirkuma procedūras laikā, tādējādi, kad šī procedūra tika uzsākta, izslēgšanas iemesls nebija izzudis.

13

Tādējādi GTT uzskatīja, ka rīcība, par kuru AGCM noteica sankcijas, sarāva uzticēšanās saikni ar līgumslēdzēju iestādi.

14

Ar 2017. gada 11. oktobra rīkojumu par pagaidu noregulējumu iesniedzējtiesa noraidīja CNS pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu.

15

Gan šo minētās tiesas rīkojumu par pagaidu noregulējumu, gan 2017. gada 29. marta un 3. aprīļa spriedumus grozīja Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija) attiecīgi ar 2017. gada 20. novembra rīkojumu, kā arī ar diviem – 2017. gada 4. decembra un 2018. gada 5. februāra – lēmumiem. Saskaņā ar iesniedzējtiesas sniegtajiem paskaidrojumiem no šiem lēmumiem izriet, ka rīcība, kas veido pārkāpumu konkurences jomā, nav uzskatāma par “smagu profesionālās ētikas pārkāpumu” Publiskā iepirkuma kodeksa 38. panta 1. punkta f) apakšpunkta piemērošanas nolūkā un ka šādi kvalificējama varētu būt tikai “pienākumu neizpilde un neuzmanība publiskā iepirkuma līguma izpildes laikā”. Tādēļ būtu jāizslēdz “fakti, pat ja tie ir nelikumīgi, kas ir norisinājušies pirms tam notikušās līguma piešķiršanas procedūras laikā”. Šīs interpretācijas pamatā ir saimnieciskās darbības subjektu nepieciešamība pēc tiesiskās drošības. Consiglio di Stato (Valsts padome) uzskata, ka šī interpretācija ir saderīga ar 2014. gada 18. decembra spriedumu Generali‑Providencia Biztosító (C‑470/13, EU:C:2014:2469), no kura izriet tikai tas, ka valsts noteikums, ar ko pārkāpums konkurences jomā skaidri ir kvalificēts kā “smags profesionālās ētikas pārkāpums”, nav pretrunā Savienības tiesībām, nevis tas, ka Savienības tiesību aktos ir paredzēts, ka šie pārkāpumi obligāti ir jāiekļauj jēdzienā “smags profesionālās ētikas pārkāpums”. No tā izriet, ka Itālijas tiesībās ir noteikts, ka šādu pārkāpumu veikšana nav būtiska publiskā iepirkuma procedūrās, ko reglamentē Publiskā iepirkuma kodekss.

16

CNS atsaucas uz šiem trim Consiglio di Stato (Valsts padome) lēmumiem, lai pamatotu prasību atcelt apstrīdēto lēmumu.

17

Atsaucoties uz 2012. gada 13. decembra spriedumu Forposta un ABC Direct Contact (C‑465/11, EU:C:2012:801, 33. punkts), iesniedzējtiesa tomēr norāda – tā kā Itālijas Republika ir izmantojusi Direktīvas 2004/17 54. panta 4. punktā atzītās dalībvalstu tiesības īpašo nozaru komersantu kvalitatīvās atlases kritērijos iekļaut tādus izslēgšanas kritērijus, kas ir uzskaitīti Direktīvas 2004/18 45. pantā, Tiesas judikatūra attiecībā uz šo tiesību normu pamatlietā ir atbilstoša, lai gan tās priekšmets ir slēgta procedūra, uz kuru attiecas Direktīva 2004/17.

18

Taču 2012. gada 13. decembra spriedumā Forposta un ABC Direct Contact (C‑465/11, EU:C:2012:801, 27. punkts) un 2014. gada 18. decembra sriedumā Generali‑Providencia Biztosító (C‑470/13, EU:C:2014:2469, 35. punkts) Tiesa jau ir precizējusi, ka jēdziens “profesionālās ētikas pārkāpums” ietver jebkuru pārkāpjošu rīcību, kurai ir ietekme uz konkrētā saimnieciskās darbības subjekta profesionālo ticamību, un ka konkurences tiesību normu pārkāpums, it īpaši tad, ja par šo pārkāpumu ir uzlikts naudas sods, ir izslēgšanas iemesls, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunkts.

19

Iesniedzējtiesa būtībā, salīdzinot 2006. gada 9. februāra spriedumu La Cascina u.c. (C‑226/04 un C‑228/04, EU:C:2006:94, 23. punkts) un 2012. gada 13. decembra spriedumu Forposta un ABC Direct Contact (C‑465/11, EU:C:2012:801, 25. punkts), secina, ka dalībvalstīm ir ierobežota rīcības brīvība attiecībā uz fakultatīvajiem izslēgšanas iemesliem, kuros nav norādes uz valsts tiesību aktiem un noteikumiem, lai precizētu to piemērošanas nosacījumus.

20

Tomēr, uzskatīdama, ka Tiesas judikatūra attiecībā uz tā sauktajiem “fakultatīvajiem” izslēgšanas iemesliem, kas ir veidojusies saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/50/EEK (1992. gada 18. jūnijs), ar ko koordinē sabiedrisko pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūras (OV 1992, L 209, 1. lpp.), un Padomes Direktīvu 2004/18, nav nepārprotami interpretējama, iesniedzējtiesa lūdz Tiesu sniegt paskaidrojumus šajā ziņā.

21

Šajos apstākļos Tribunale amministrativo regionale per il Piemonte (Pjemontas Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas [2004/17] 53. panta 3. punkta un 54. panta 4. punkta noteikumi, tos lasot kopā, no vienas puses, un Direktīvas [2004/18] 45. panta 2. punkta [pirmās daļas] d) apakšpunkta noteikumi, no otras puses, nepieļauj tādu noteikumu kā [Publiskā iepirkuma kodeksa] 38. panta 1. punkta f) apakšpunkts, kā to interpretējusi valsts tiesa, kas no jēdziena “smags profesionālās ētikas pārkāpums”, kurā ir vainīgs saimnieciskās darbības subjekts, tvēruma izslēdz rīcību, kas ir konkurences tiesību normu pārkāpums, kuru Valsts konkurences iestāde ir konstatējusi un par kuru tā ir noteikusi sodus ar tiesas apstiprinātu lēmumu, tādējādi a priori neļaujot līgumslēdzējām iestādēm autonomi novērtēt šādus pārkāpumus, lai eventuāli, bet ne obligāti, izslēgtu šādu saimnieciskās darbības subjektu no izsludinātas publiskās iepirkuma procedūras?”

22

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 99. pantu, ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras vai ja atbilde uz šādu jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas, Tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas jebkurā brīdī var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.

23

Šī tiesību norma ir jāpiemēro šajā lietā.

24

Uzdodot šo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā, piemēram, Publiskā iepirkuma kodeksa 38. panta 1. punkta f) apakšpunkts, kuru interpretē kā tādu, kas no “smaga profesionālās ētikas pārkāpuma”, kurā ir vainīgs saimnieciskās darbības subjekts, darbības jomas izslēdz rīcību, kas ir konkurences tiesību normu pārkāpums, kuru valsts konkurences iestāde ir konstatējusi un par kuru tā ir noteikusi sodu ar tiesas apstiprinātu lēmumu, un kas liedz līgumslēdzējām iestādēm autonomi novērtēt šādu pārkāpumu, lai, iespējams, izslēgtu šo saimnieciskās darbības subjektu no publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras.

25

Kā izriet no pastāvīgās judikatūras, Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punktā nav paredzēts, ka tajā norādītie izslēgšanas iemesli valsts mērogā būtu jāpiemēro vienveidīgi, jo dalībvalstīm ir tiesības šos izslēgšanas iemeslus vai nu nepiemērot vispār, vai arī iekļaut tos valsts tiesiskajā regulējumā ar dažādu stingruma pakāpi, kas var atšķirties atkarībā no situācijas, ņemot vērā valsts līmenī pastāvošus juridiska, ekonomiska vai sociāla rakstura apsvērumus. Šajā ziņā dalībvalstīm ir tiesības atvieglot vai mīkstināt šajā tiesību normā noteiktos kritērijus (spriedumi, 2014. gada 10. jūlijs, Consorzio Stabile Libor Lavori Pubblici, C‑358/12, EU:C:2014:2063, 36. punkts, un 2016. gada 14. decembris, Connexxion Taxi Services, C‑171/15, EU:C:2016:948, 29. punkts).

26

Vienlaikus ir jākonstatē, ka Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunkts atšķirībā no tiesību normām, kas attiecas uz šīs pašas daļas a), b), e) un f) apakšpunktā paredzētajiem izslēgšanas iemesliem, neparedz atsauci uz valsts normatīvajiem aktiem, bet šī paša 2. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka dalībvalstis – atbilstoši to valsts tiesībām un ievērojot Savienības tiesības – paredz šī punkta īstenošanas nosacījumus (spriedums, 2012. gada 13. decembris, Forposta un ABC Direct Contact, C‑465/11, EU:C:2012:801, 25. punkts).

27

Tādējādi no judikatūras izriet, kā turklāt to ir norādījusi arī iesniedzējtiesa, ka gadījumos, kad fakultatīvs izslēgšanas iemesls, kas ir paredzēts Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punktā, piemēram, šī panta pirmās daļas d) apakšpunktā minētais, neparedz atsauci uz valsts tiesību aktiem, dalībvalstu rīcības brīvība ir stingrāk ierobežota. Šādā gadījumā Tiesai ir jānosaka šāda fakultatīva izslēgšanas iemesla darbības joma (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 13. decembris, Forposta un ABC Direct Contact, C‑465/11, EU:C:2012:801, 25.–31. punkts, kā arī 2014. gada 18. decembris, Generali‑Providencia Biztosító, C‑470/13, EU:C:2014:2469, 35. punkts).

28

No tā izriet, ka minētā 45. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā ietilpstošie jēdzieni “smags” un “profesionālās ētikas pārkāpums” var tikt precizēti un izskaidroti valsts tiesībās, vienlaikus ievērojot Savienības tiesības (spriedums, 2012. gada 13. decembris, Forposta un ABC Direct Contact, C‑465/11, EU:C:2012:801, 26. punkts).

29

Šajā ziņā ir jānorāda, ka “profesionālās ētikas pārkāpuma” jēdziens ietver jebkādu pārkāpjošu rīcību, kas ietekmē attiecīgā saimnieciskās darbības subjekta profesionālo ticamību (spriedums, 2012. gada 13. decembris, Forposta un ABC Direct Contact, C‑465/11, EU:C:2012:801, 27. punkts), godīgumu vai uzticamību.

30

Tādējādi “profesionālās ētikas pārkāpuma” jēdzienu, kas tiek plaši interpretēts, nevar ierobežoti attiecināt tikai uz pienākumu neizpildi un neuzmanību publiskā iepirkuma līguma izpildē.

31

Turklāt jēdziens “smags pārkāpums” ir jāsaprot kā tāds, kas parasti attiecas uz konkrētā saimnieciskās darbības subjekta rīcību, kura norāda uz ļaunprātīgu nodomu vai uz noteikta smaguma neuzmanību no tā puses (spriedums, 2012. gada 13. decembris, Forposta un ABC Direct Contact, C‑465/11, EU:C:2012:801, 30. punkts).

32

Visbeidzot, Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunkts atļauj līgumslēdzējām iestādēm konstatēt smagu profesionālās ētikas pārkāpumu jebkurā veidā, ko tās var pamatot. Tā kā šī pārkāpuma konstatējumā nav nepieciešams spriedums ar res judicata spēku (spriedums, 2012. gada 13. decembris, Forposta un ABC Direct Contact, C‑465/11, EU:C:2012:801, 28. punkts), valsts konkurences iestādes lēmums, ar kuru ir konstatēts, ka saimnieciskās darbības subjekts nav ievērojis konkurences tiesību normas, noteikti var liecināt par to, ka šis saimnieciskās darbības subjekts ir pieļāvis smagu pārkāpumu.

33

Tādējādi konkurences tiesību normu pārkāpums, it īpaši tad, ja par šo pārkāpumu ir uzlikts naudas sods, ir izslēgšanas iemesls, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunkts (spriedums, 2014. gada 18. decembris, Generali‑Providencia Biztosító, C‑470/13, EU:C:2014:2469, 35. punkts).

34

Tomēr ir jāprecizē, ka valsts konkurences iestādes lēmums, ar kuru ir konstatēts konkurences tiesību normu pārkāpums, nevar izraisīt saimnieciskās darbības subjekta automātisku izslēgšanu no publiskā iepirkuma procedūras. Proti, saskaņā ar samērīguma principu, lai konstatētu “smaga pārkāpuma” esamību, principā ir nepieciešams konkrēti un individuāli izvērtēt attiecīgā saimnieciskās darbības subjekta attieksmi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 13. decembris, Forposta un ABC Direct Contact, C‑465/11, EU:C:2012:801, 31. punkts).

35

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumi ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā tie, uz kuriem attiecas pamatlieta un kuri tiek interpretēti tādējādi, ka tie no saimnieciskās darbības subjekta veikta “smaga profesionālās ētikas pārkāpuma” darbības jomas izslēdz rīcību, kas ir konkurences tiesību normu pārkāpums, kuru valsts konkurences iestāde ir konstatējusi un sankcionējusi ar tiesas apstiprinātu lēmumu, un kas neļauj līgumslēdzējām iestādēm autonomi novērtēt šādu pārkāpumu, lai, iespējams, izslēgtu šo saimnieciskās darbības subjektu no publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras.

36

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:

45. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā tie, uz kuriem attiecas pamatlieta un kuri tiek interpretēti tā, ka tie no saimnieciskās darbības subjekta veikta “smaga profesionālās ētikas pārkāpuma” darbības jomas izslēdz rīcību, kas ir konkurences tiesību normu pārkāpums, kuru valsts konkurences iestāde ir konstatējusi un sankcionējusi ar tiesas apstiprinātu lēmumu, un kas neļauj līgumslēdzējām iestādēm autonomi novērtēt šādu pārkāpumu, lai, iespējams, izslēgtu šo saimnieciskās darbības subjektu no publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras.