1)

Vai prasība, ka Spānijas pilsonim, kas nav īstenojis savas pārvietošanās tiesības, ir jāizpilda Real Decreto 240/2007 7. panta 1. punkta nosacījumi kā obligāts priekšnoteikums, lai tiktu atzītas viņa laulātā, kas ir trešās valsts valstspiederīgais, uzturēšanās tiesības saskaņā ar šī Real Decreto 7. panta 2. punktu, šo nosacījumu neizpildes gadījumā var nozīmēt Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. panta pārkāpumu, ja šo [uzturēšanās] tiesību atteikuma rezultātā Spānijas pilsonis ir spiests pilnībā izceļot no Savienības teritorijas?

Jautājuma kontekstā ir ņemts vērā, ka Spānijas Código Civil [Civilkodeksa] 68. pantā ir noteikts laulāto pienākums dzīvot kopā.

2)

Vai katrā ziņā — neskarot iepriekš minēto un ja iepriekš minētais neīstenojas —, ar Spānijas valsts Real Decreto 240/2007 7. panta automātisku piemērošanas praksi ir pārkāpts LESD 20. pants iepriekš minētajos apstākļos, kad, atsakot uzturēšanās atļauju Savienības pilsoņa, kurš nekad nav īstenojis brīvas pārvietošanās tiesības, ģimenes loceklim tā iemesla dēļ vien, ka Savienības pilsonis nav izpildījis šajā tiesību normā paredzētos nosacījumus, un konkrēti un individuāli nepārbaudot, vai starp šo Savienības pilsoni un trešās valsts valstspiederīgo pastāv tādas atkarības attiecības, kuru ietekmē jebkāda iemesla dēļ un, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, gadījumā, ja trešās valsts valstspiederīgajam tiek atteiktas uzturēšanās tiesības, Savienības pilsonis nevarētu šķirties no ģimenes locekļa, no kura viņš ir atkarīgs, un viņam būtu jāizceļo no Savienības?

Jautājuma kontekstā ir ņemta vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, tostarp 2018. gada 8. maija spriedums C-82/16 K.A. u.c. pret Belgische Staat (1).