This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62018CA0546
Case C-546/18: Judgment of the Court (Fourth Chamber) of 9 September 2021 (request for a preliminary ruling from the Bundesverwaltungsgericht — Austria) — FN, GM, Adler Real Estate AG, HL, Petrus Advisers LLP v Übernahmekommission (Reference for a preliminary ruling — Company law — Takeover bids — Directive 2004/25/EC — Article 5 — Mandatory bid — Article 4 — Supervisory authority — Definitive decision establishing an infringement of the obligation to submit a takeover bid — Binding effect of that decision in the context of subsequent administrative-penalty proceedings conducted by the same authority — Principle of the effectiveness of EU law — General principles of EU law — Rights of the defence — Charter of Fundamental Rights of the European Union — Articles 47 and 48 — Right to silence — Presumption of innocence — Access to an independent and impartial tribunal)
Lieta C-546/18: Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 9. septembra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – FN, GM, Adler Real Estate AG, HL, Petrus Advisers LLP/Übernahmekommission (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sabiedrību tiesības – Pārņemšanas piedāvājumi – Direktīva 2004/25/EK – 5. pants – Obligāts piedāvājums – 4. pants – Uzraudzības iestāde – Galīgs lēmums, ar ko konstatēts pienākuma iesniegt pārņemšanas piedāvājumu neizpilde – Šī lēmuma saistošā iedarbība vēlākā administratīvā soda piemērošanas procesā, ko sākusi šī pati iestāde – Savienības tiesību efektivitātes princips – Savienības tiesību vispārējie principi – Tiesības uz aizstāvību – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 47. un 48. pants – Tiesības uz klusēšanu – Nevainīguma prezumpcija – Tiesības uz piekļuvi neatkarīgai un objektīvai tiesai)
Lieta C-546/18: Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 9. septembra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – FN, GM, Adler Real Estate AG, HL, Petrus Advisers LLP/Übernahmekommission (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sabiedrību tiesības – Pārņemšanas piedāvājumi – Direktīva 2004/25/EK – 5. pants – Obligāts piedāvājums – 4. pants – Uzraudzības iestāde – Galīgs lēmums, ar ko konstatēts pienākuma iesniegt pārņemšanas piedāvājumu neizpilde – Šī lēmuma saistošā iedarbība vēlākā administratīvā soda piemērošanas procesā, ko sākusi šī pati iestāde – Savienības tiesību efektivitātes princips – Savienības tiesību vispārējie principi – Tiesības uz aizstāvību – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 47. un 48. pants – Tiesības uz klusēšanu – Nevainīguma prezumpcija – Tiesības uz piekļuvi neatkarīgai un objektīvai tiesai)
OV C 462, 15.11.2021, p. 6–6
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
15.11.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 462/6 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 9. septembra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – FN, GM, Adler Real Estate AG, HL, Petrus Advisers LLP/Übernahmekommission
(Lieta C-546/18) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sabiedrību tiesības - Pārņemšanas piedāvājumi - Direktīva 2004/25/EK - 5. pants - Obligāts piedāvājums - 4. pants - Uzraudzības iestāde - Galīgs lēmums, ar ko konstatēts pienākuma iesniegt pārņemšanas piedāvājumu neizpilde - Šī lēmuma saistošā iedarbība vēlākā administratīvā soda piemērošanas procesā, ko sākusi šī pati iestāde - Savienības tiesību efektivitātes princips - Savienības tiesību vispārējie principi - Tiesības uz aizstāvību - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. un 48. pants - Tiesības uz klusēšanu - Nevainīguma prezumpcija - Tiesības uz piekļuvi neatkarīgai un objektīvai tiesai)
(2021/C 462/03)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverwaltungsgericht
Pamatlietas puses
Prasītāji: FN, GM, Adler Real Estate AG, HL, Petrus Advisers LLP
Atbildētāja: Übernahmekommission
Rezolutīvā daļa
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), 4. un 17. pants, lasot tos kopsakarā ar Savienības tiesībās garantētajām tiesībām uz aizstāvību, it īpaši tiesībām tikt uzklausītam, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā dalībvalsts prakse, saskaņā ar kuru lēmumam, ar kuru konstatēts šīs direktīvas tiesību normu pārkāpums un kurš ir kļuvis galīgs, ir saistoša iedarbība vēlākā procesā, kura mērķis ir administratīva soda ar krimināltiesisku raksturu uzlikšana par minētās direktīvas tiesību normas pārkāpumu, ja šī procesa dalībnieki agrākā minētā pārkāpuma konstatēšanas procesā nav varējuši pilnībā īstenot savas tiesības uz aizstāvību, it īpaši tiesības tikt uzklausītiem, nedz arī aizstāvēt tiesības uz klusēšanu, nedz atsaukties uz nevainīguma prezumpciju attiecībā uz faktiskajiem apstākļiem, kas vēlāk tiks izmantoti apsūdzības pamatojumam, vai ja tie nevar izmantot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību pret šādu lēmumu tiesā, kas ir kompetenta izskatīt gan faktu, gan tiesību jautājumus.