–

Oy Hartwall Ab vārdā – J. Palm, oikeudenkäyntiavustaja,

–

Somijas valdības vārdā – S. Hartikainen, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – É. Gippini Fournier un I. Koskinen, kā arī J. Samnadda, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.), 2. pantu un 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, ko ierosinājusi Oy Hartwall Ab saistībā ar tās iesniegto preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kuru noraidīja Patentti- ja rekisterihallitus (Patentu un reģistrācijas birojs, Somija).

3

Direktīvas 2008/95 6. apsvērumā ir noteikts:

“Dalībvalstīm vajadzētu būt arī tiesīgām noteikt procesuālos noteikumus attiecībā uz reģistrācijas ceļā iegūtu preču zīmju reģistrāciju, atcelšanu un spēkā neesamību. Tās var, piemēram, noteikt preču zīmju reģistrācijas un spēkā neesamības atzīšanas procedūru veidu, nolemt, vai agrākas tiesības būtu jāizmanto vai nu reģistrācijas procedūrā, vai spēkā neesamības atzīšanas procedūrā, vai abās šajās procedūrās, un, ja tās atļauj, ka agrākas tiesības tiek izmantotas reģistrācijas procedūrā, pieļauj iebildumu procedūru vai ex officio pārbaudes procedūru, vai abas šīs procedūras. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām precizēt preču zīmju atcelšanas vai spēkā neesamības sekas.”

4

Šīs direktīvas 2. pantā “Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīme” ir paredzēts:

“Preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, jo īpaši no vārdiem, ieskaitot personu vārdus, zīmējumiem, burtiem, cipariem, preču vai to iepakojuma formas, ar nosacījumu, ka šādi apzīmējumi spēj parādīt atšķirību starp viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem un citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.”

5

Minētās direktīvas 3. panta “Iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai” 1. un 3. punkts skan šādi:

“1.   Nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā pasludina par spēkā neesošiem:

[..]

[..]

3.   Preču zīmei neatsaka reģistrāciju vai, ja tā ir reģistrēta, nepasludina to par spēkā neesošu saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja pirms reģistrācijas pieteikuma datuma un turpmākajā tās lietošanā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju. Ikviena dalībvalsts bez tam var paredzēt, ka šo normu piemēro arī tad, ja atšķirtspēja iegūta pēc reģistrācijas pieteikuma datuma vai pēc reģistrācijas datuma.”

6

Tavaramerkkilaki (7/1964) (Likums par preču zīmēm (7/1964)) redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, 1. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “preču zīmes var būt jebkādi apzīmējumi, kurus var attēlot grafiski un kuri spēj parādīt viena uzņēmuma preču vai pakalpojumu atšķirību no cita uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem. Preču zīme var būt tostarp vārds, ieskaitot personas vārdu, zīmējums, burts, cipars, preces vai tās iepakojuma forma.”

7

Saskaņā ar šī likuma 13. pantu “pieteiktajai preču zīmei ir jāspēj parādīt atšķirību starp preču zīmes īpašnieka precēm un citu personu precēm. [..] Vērtējot apzīmējuma atšķirtspēju, ir jāņem vērā visi apstākļi un it īpaši tas, cik ilgi un plaši preču zīme tiek izmantota”.

8

Ar 2012. gada 20. septembra pieteikumu Hartwall lūdza Patentu un reģistrācijas biroju reģistrēt zemāk attēloto apzīmējumu kā krāsu preču zīmi, kas ir aprakstīta šādi: “Apzīmējuma krāsas ir zila (PMS 2748, PMS CYAN) un pelēka (PMS 877)” (turpmāk tekstā – “attiecīgā preču zīme”).

9

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 32. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst aprakstam “Minerālūdeņi”.

10

Pēc Patentu un reģistrācijas biroja sagatavojošā lēmuma pieņemšanas Hartwall precizēja, ka tā lūdz attiecīgo preču zīmi reģistrēt nevis kā grafisku preču zīmi, bet kā “krāsu preču zīmi”.

11

Ar 2013. gada 5. jūnija lēmumu Patentu un reģistrācijas birojs noraidīja preču zīmes pieteikumu atšķirtspējas neesamības dēļ.

12

Šajā saistībā Patentu un reģistrācijas birojs uzsvēra, ka tas nevar piešķirt ekskluzīvas tiesības attiecīgo krāsu reģistrācijai, ja nav pierādīts, ka krāsas, kurām ir lūgta aizsardzība saskaņā ar preču zīmju tiesībām, ir ieguvušas atšķirtspēju to ilgstošas un plašas izmantošanas dēļ.

13

Patentu un reģistrācijas biroja lēmumā bija norādīts, ka Hartwall veiktajā tirgus pētījumā ir atklāts, ka attiecīgās preču zīmes reputācija ir pierādīta nevis attiecībā uz krāsām, bet gan attiecībā uz grafisko apzīmējumu ar detalizētām un konkrētām kontūrām. Tādējādi pretēji prasībai, kas izriet no šī biroja pastāvīgās prakses, neesot pierādīts, ka krāsu kombinācija, kurai ir lūgta aizsardzība, ir izmantota Hartwall piedāvāto preču identificēšanai pietiekami ilgi un pietiekami plaši, lai reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī Somijā šīs izmantošanas rezultātā tā būtu ieguvusi atšķirtspēju.

14

Hartwall par šo Patentu un reģistrācijas biroja lēmumu cēla prasību markkinaoikeus (Tirdzniecības tiesa, Somija), kura tika noraidīta.

15

Šī lēmuma pamatojumā markkinaoikeus (Tirdzniecības tiesa) norādīja, ka grafiskajā attēlojumā, kam tika lūgta aizsardzība saskaņā ar preču zīmju tiesībām, nav ietverts sistemātisks izkārtojums, kurā attiecīgās krāsas būtu sakārtotas iepriekš noteiktā un nemainīgā veidā, un ka šis apzīmējums neatbilst prasībām par grafisko attēlojumu, kas ir paredzētas Likumā par preču zīmēm (7/1964).

16

Par markkinaoikeus (Tirdzniecības tiesa) nolēmumu Hartwall iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā – Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija).

17

Iesniedzējtiesa norāda – ciktāl tai ir zināms, Tiesa tomēr vēl nav risinājusi jautājumu par to, vai apzīmējumu, kas attēlots kā krāsu attēls, varēja vai nevarēja reģistrēt kā “krāsu preču zīmi”. Tā piebilst, ka Tiesa arī nav vēl lēmusi par to, kāda nozīme ir preču zīmes kvalifikācijai par krāsu preču zīmi šīs preču zīmes atšķirtspējas vērtējumā.

18

Iesniedzējtiesa uzsver, ka atbilde uz šo jautājumu tās izskatīšanā esošajā lietā ir svarīga, ciktāl Patentu un reģistrācijas birojs uzskata, ka krāsu preču zīmju jomā apzīmējuma atšķirtspēja ir jāpierāda ar ilgstošu un plašu šī apzīmējuma izmantošanu.

19

Tādēļ tā jautā, kādas sekas ir kvalifikācijai, ko apzīmējumam piešķīris kāds, kurš šim apzīmējumam ir lūdzis aizsardzību saskaņā ar preču zīmju tiesībām.

20

Šādos apstākļos Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

21

Vispirms jāatgādina, ka Direktīva 2008/95 nenosaka preču zīmju kategoriju un nedz šīs direktīvas 2. pantā, nedz 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā preču zīmju kategorijas nav nošķirtas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 19. jūnijs, Oberbank u.c., C‑217/13 un C‑218/13, EU:C:2014:2012, 46. punkts).

22

Saskaņā ar Direktīvas 2008/95 6. apsvērumu dalībvalstu ziņā ir noteikt preču zīmju reģistrācijas un spēkā neesamības atzīšanas procedūru veidu, un šajā jomā tās saglabā tiesības brīvi pieņemt noteikumus, kas reglamentē šīs procedūras.

23

Tomēr šāda brīvība nevar būt pretrunā saskaņotajai preču zīmes jēdziena definīcijai un preču zīmes atšķirtspēju reglamentējošiem kritērijiem, kuri abi izriet no Direktīvas 2008/95 2. panta un 3. panta 1. punkta, jo pretējā gadījumā būtu apdraudēta šīs direktīvas lietderīgā iedarbība un preču zīmju reģistrācijas sistēmas pienācīga darbība.

24

Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2008/95 2. pants un 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apzīmējuma kvalifikācija par “krāsu preču zīmi” vai “grafisku preču zīmi”, ko reģistrācijas brīdī norāda reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs, ir atbilstošs faktors, lai noteiktu, vai šis apzīmējums var veidot preču zīmi un vai attiecīgajā gadījumā tam ir atšķirtspēja šīs direktīvas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

25

Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka apstāklis, ka apzīmējumu tiek lūgts reģistrēt kā “krāsu preču zīmi” vai “grafisku preču zīmi”, ir svarīgs, lai noteiktu ar preču zīmju tiesībām nodrošinātās aizsardzības priekšmetu un apjomu atbilstoši Direktīvas 2008/95 2. pantam. Proti, apzīmējuma kvalifikācija par “krāsu preču zīmi” vai “grafisku preču zīmi” palīdz precizēt atbilstoši preču zīmju tiesībām lūgtās aizsardzības priekšmetu un apjomu, ciktāl tā ļauj noteikt, vai kontūras ir reģistrācijas pieteikuma priekšmeta sastāvdaļa.

26

Attiecībā uz apzīmējuma kvalifikācijas par “krāsu preču zīmi” vai “grafisku preču zīmi” nozīmi atšķirtspējas vērtējumā ir jākonstatē, ka kompetentajai iestādei, izskatot preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, ir jāveic pārbaude in concreto, ņemot vērā visus atbilstošos lietas apstākļus un vajadzības gadījumā šī apzīmējuma izmantošanu, lai noteiktu, vai apzīmējumam, kuram saskaņā ar preču zīmju tiesībām tiek lūgta aizsardzība, ir atšķirtspēja Direktīvas 2008/95 3. panta 1. panta b) apakšpunkta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2003. gada 6. maijs, Libertel, C‑104/01, EU:C:2003:244, 76. punkts; 2004. gada 12. februāris, Koninklijke KPN Nederland, C‑363/99, EU:C:2004:86, 31.–35. punkts, kā arī 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie, C‑49/02, EU:C:2004:384, 41. punkts).

27

Tādējādi preču zīmes atšķirtspējas pārbaude nevar tikt veikta in abstracto (spriedums, 2004. gada 12. februāris, Koninklijke KPN Nederland, C‑363/99, EU:C:2004:86, 31. punkts).

28

Turklāt Tiesa nosprieda, ka krāsu preču zīmju atšķirtspējas vērtējuma kritēriji ir tādi paši kā citām preču zīmju kategorijām. Grūtības, kas attiecībā uz noteiktu veidu preču zīmju atšķirtspējas noteikšanu varētu rasties paša šo preču zīmju rakstura dēļ un ko leģitīmi var ņemt vērā, nav pamats noteikt stingrākus vērtēšanas kritērijus – papildus atšķirtspējas kritērijam, kuru ir interpretējusi Tiesa saistībā ar citu veidu preču zīmēm, vai atkāpjoties no tā piemērošanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 19. jūnijs, Oberbank u.c., C‑217/13 un C‑218/13, EU:C:2014:2012, 46. un 47. punkts).

29

Taču, ja atšķirtspējas vērtējuma kritēriji krāsu preču zīmēm un grafiskajām preču zīmēm ir vienādi, no Tiesas judikatūras izriet, ka konkrētās sabiedrības daļas uztvere ne vienmēr ir vienāda, ja runa ir par apzīmējumu, ko veido krāsa, vai vārdisku vai grafisku preču zīmi. Proti, sabiedrība ir pieradusi uzreiz uztvert vārdiskas vai grafiskas preču zīmes kā apzīmējumus, kas ļauj identificēt preces izcelsmi, savukārt krāsai spēja parādīt noteikta uzņēmuma preču atšķirību parasti nepiemīt (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 6. maijs, Libertel, C‑104/01, EU:C:2003:244, 65. punkts).

30

Šādi Tiesa ir nospriedusi, ka attiecībā uz krāsu tikai izņēmuma gadījumos ir iedomājama atšķirtspējas pastāvēšana pirms jebkādas izmantošanas un ka, pat ja krāsai pašai par sevi ab initio nav atšķirtspējas, tomēr tā to var iegūt pēc tam, kad ir tikusi izmantota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums (spriedums, 2003. gada 6. maijs, Libertel, C‑104/01, EU:C:2003:244, 66. un 67. punkts).

31

Turklāt, lai vērtētu krāsas vai krāsu kombinācijas atšķirtspēju, kas tai var būt kā preču zīmei, ir jāņem vērā vispārējās intereses, lai nepamatoti neierobežotu krāsu pieejamību citiem uzņēmējiem, kuru piedāvāto preču vai pakalpojumu veids atbilst reģistrācijai pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem (spriedumi, 2003. gada 6. maijs, Libertel, C‑104/01, EU:C:2003:244, 60. punkts, un 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie, C‑49/02, EU:C:2004:384, 41. punkts).

32

Tomēr iepriekšējos punktos norādītā Tiesas judikatūra neatbrīvo preču zīmju jomā kompetentās iestādes no pienākuma veikt atšķirtspējas pārbaudi in concreto, ņemot vērā visus atbilstošos lietas apstākļus. Līdz ar to, ja šīs iestādes nevarētu atzīt krāsas vai krāsu kombinācijas atšķirtspēju tikai saistībā ar šāda krāsu apzīmējuma izmantošanu pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem, tas būtu pretrunā tādai pārbaudei.

33

Turklāt, ja apzīmējumu, attiecībā uz kuru ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, veido abstrakti atveidotu krāsu kombinācija bez kontūras, no Tiesas judikatūras izriet, ka šo krāsu grafiskajam attēlojumam ir jāietver sistemātisks izkārtojums, kurā krāsas tiek sakārtotas iepriekšnoteiktā un nemainīgā veidā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie, C‑49/02, EU:C:2004:384, 33. punkts).

34

Līdz ar to in concreto un vispārējā atšķirtspējas vērtējumā ir jāpārbauda, vai un kādā mērā krāsu kombinācija, kas ietver sistemātisku izkārtojumu, var piešķirt attiecīgajam apzīmējumam raksturīgu atšķirtspēju.

35

Tāpēc uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2008/95 2. pants un 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apzīmējuma kvalifikācija par “krāsu preču zīmi” vai “grafisku preču zīmi”, ko reģistrācijas brīdī norāda pieteikuma iesniedzējs, ir viens no atbilstošajiem faktoriem, lai noteiktu, vai šis apzīmējums var veidot preču zīmi šīs direktīvas 2. panta izpratnē un vai attiecīgajā gadījumā šai preču zīmei ir atšķirtspēja minētās direktīvas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, taču neatbrīvo preču zīmju jomā kompetento iestādi no tās pienākuma veikt vērtējamās preču zīmes in concreto un vispārēju atšķirtspējas pārbaudi, tādēļ šī iestāde nevar atteikt apzīmējuma kā preču zīmes reģistrāciju tikai tāpēc, ka šis apzīmējums nav ieguvis atšķirtspēju saistībā ar tā izmantošanu pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem.

36

Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2008/95 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz tādu preču zīmi kā pamatlietā, kas preču zīmes pieteikumā atveidota kā attēls, reģistrēt kā krāsu preču zīmi.

37

Šajā gadījumā iesniedzējtiesa norāda, ka atbilstoši Hartwall iesniegtajam reģistrācijas pieteikumam apzīmējums, kuram ir lūgta aizsardzība, ir atveidots kā krāsu attēls ar norobežotām kontūrām, kaut gan kvalifikācija, ko reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei norādīja Hartwall, attiecas uz krāsu kombināciju bez kontūrām.

38

Šajā ziņā ir jāuzsver, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru apzīmējumu var reģistrēt kā preču zīmi tikai tad, ja atbilstoši pieteikuma iesniedzējam tas ir grafisks attēlojums atbilstoši Direktīvas 2008/95 2. pantā ietvertajai prasībai tādējādi, ka prasītās aizsardzības priekšmets un apjoms ir skaidri un precīzi noteikts (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 6. maijs, Libertel, C‑104/01, EU:C:2003:244, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

39

Apzīmējuma vārdisks apraksts ļauj precizēt lūgtās aizsardzības priekšmetu un apjomu saskaņā ar preču zīmju tiesībām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 27. novembris, Shield Mark, C‑283/01, EU:C:2003:641, 59. punkts, un kā piemēru – spriedumu, 2004. gada 24. jūnijs, Heidelberger Bauchemie, C‑49/02, EU:C:2004:384, 34. punkts).

40

Kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 60.–63. punktā, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikumā ir pretruna starp apzīmējumu, kuram tiek lūgta aizsardzība kā attēlam, un kvalifikāciju, kuru preču zīmei ir piešķīris tās pieteikuma iesniedzējs un kuras dēļ nav iespējams precīzi noteikt lūgtās aizsardzības priekšmetu un apjomu saskaņā ar preču zīmju tiesībām, kompetentajai iestādei ir jāatsaka šīs preču zīmes reģistrācija preču zīmes skaidrības un precizitātes neesamības dēļ.

41

Šajā gadījumā apzīmējums, kam tiek lūgta aizsardzība, ir atveidots kā grafisks attēls, savukārt vārdisks apraksts attiecas uz tikai uz divu krāsu, proti, zilas un pelēkas, aizsardzību. Turklāt Hartwall precizēja, ka ir lūdzis reģistrēt attiecīgo preču zīmi kā krāsu preču zīmi.

42

Šie apstākļi, šķiet, liecina par pretrunu, kas pierāda, ka aizsardzības pieteikumam saskaņā ar preču zīmju tiesībām nav skaidrības un precizitātes.

43

Tādējādi uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2008/95 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā tas nepieļauj reģistrēt apzīmējumu kā preču zīmi, jo reģistrācijas pieteikumā ir pretrunas, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

44

Ņemot vērā uz otro jautājumu sniegto atbildi, uz trešo jautājumu vairs nav jāatbild.

45

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: