1

Ar savu apelācijas sūdzību G. Pandalis lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 14. februāra spriedumu Pandalis/EUIPO – LR Health & Beauty Systems (“Cystus”) (T‑15/16, nav publicēts, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2017:75), ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi viņa prasību atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 30. oktobra lēmumu (lieta R 2839/2014‑1) attiecībā uz atcelšanas procesu starp LR Health & Beauty Systems un Georgios Pandalis (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

2

Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par [Eiropas Savienības] preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp., un labojums – OV 2015, L 312, 28. lpp.) 7. panta “Absolūta atteikuma pamatojums [Absolūts atteikuma pamats]” 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts:

“Nereģistrē:

[..]

3

Šīs regulas 51. pantā “Pamats atcelšanai” ir paredzēts:

“1.   [Eiropas Savienības] preču zīmes īpašnieka tiesības paziņo par atceltām, ja [EUIPO] iesniegts attiecīgs iesniegums vai pamatojoties uz pretprasību lietas izskatīšanas procesā attiecībā uz pārkāpumu:

[..]

2.   Ja tiesību atcelšana ir pamatota tikai attiecībā uz dažām precēm vai pakalpojumiem, uz ko [Eiropas Savienības] preču zīme ir reģistrēta, īpašnieka tiesības paziņo par atceltām tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.”

4

Minētās regulas 64. panta “Lēmumi attiecībā uz apelācijām” 1. punktā ir noteikts:

“Pēc apelācijas pārbaudes attiecībā uz pieņemšanu izskatīšanai [pārbaudes pēc būtības] Apelāciju padome lemj par apelāciju. Padome var vai nu darboties tās instances kompetences jomā, kas atbildīga par apelācijai nodoto lēmumu, vai nodot lietu šai instancei turpmākai izskatīšanai.”

5

Šīs regulas 75. pants “Lēmumu pamatojums” ir izteikts šādā redakcijā:

“[EUIPO] lēmumos norāda to pamatojumu. Lēmumi balstās tikai uz tādiem iemesliem vai pierādījumiem, par ko attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus.”

6

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/46/EK (2002. gada 10. jūnijs) par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kas attiecas uz uztura bagātinātājiem (OV 2002, L 183, 51. lpp.) 2. panta a) punktā ir noteikts:

“Šajā direktīvā:

7

Šīs direktīvas 6. pantā ir paredzēts:

“1.   [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvas 2000/13/EK [(2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (OV 2000, L 109, 29. lpp.)] 5. panta 1. punkta nolūkos nosaukums, ar kādu pārdod produktus, uz ko attiecas šī direktīva, ir “uztura bagātinātāji”.

2.   Marķējumā, noformējumā un reklāmā nedrīkst norādīt, ka uztura bagātinātāji novērš, ārstē vai izārstē slimības, vai atsaukties uz šādu iespēju.

3.   Neskarot Direktīvu [2000/13], uz marķējuma ir šāda informācija:

8

1999. gada 10. augustā apelācijas sūdzības iesniedzējs G. Pandalis iesniedza EUIPO Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “Cystus” (turpmāk tekstā – “attiecīgā preču zīme”).

9

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst tostarp 30. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (turpmāk tekstā – “Nicas nolīgums”) un atbilst šādam aprakstam: “nemedicīniski uztura bagātinātāji”.

10

Attiecīgā preču zīme tika reģistrēta 2004. gada 5. janvārī ar numuru 1273 119.

11

2013. gada 3. septembrīLR Health & Beauty Systems GmbH, pamatoties uz Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iesniedza attiecīgās preču zīmes atcelšanas pieteikumu attiecībā uz visām reģistrētajām precēm, jo minētā preču zīme neesot bijusi faktiski izmantota nepārtrauktā piecu gadu laikposmā.

12

2014. gada 12. septembrīEUIPO Anulēšanas nodaļa (turpmāk tekstā – “Anulēšanas nodaļa”) atcēla apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības attiecībā uz daļu no reģistrētajām precēm, tostarp arī “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem”, kas ietilpst 30. klasē Nicas nolīguma izpratnē.

13

2015. gada 30. oktobrīEUIPO Apelācijas pirmā padome (turpmāk tekstā – “Apelācijas padome”) ar apstrīdēto lēmumu noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzēja pret šo Anulēšanas nodaļas lēmumu iesniegto apelācijas sūdzību. It īpaši tā, pirmkārt, uzskatīja, ka vārdu “cystus” apelācijas sūdzības iesniedzējs esot izmantojis nevis kā Eiropas Savienības preču zīmi, tas ir, lai norādītu uz savu preču komerciālo izcelsmi, bet gan esot to izmantojot aprakstoši, lai norādītu, ka attiecīgie produkti kā galveno aktīvo vielu ietver Cistus Incanus L. augu sugas ekstraktu. Šajā ziņā ar simbola “®” daļēju lietošanu un to, ka vārds “cystus” tiek rakstīts ar burtu “y”, neesot pietiekami, lai izdarītu secinājumu par izmantošanu Eiropas Savienības preču zīmes statusā.

14

Otrkārt, Apelācijas padome uzskatīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs neesot sniedzis konkrētus un objektīvus pierādījumus par attiecīgās preču zīmes izmantošanu attiecībā uz “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem”, kas ietilpst 30. klasē Nicas nolīguma izpratnē. No vienas puses, neesot pierādīts, ka vārds “cystus” ticis izmantots kā preču zīme attiecībā uz produktiem “Pilots Friend Immunizer®”, “Immun44® Saft” un “Immun44® Kapseln”. No otras puses, neesot pierādīts, ka sūkājamās pastilas, pastilas pret kakla sāpēm, novārījums, kakla skalošanas šķīdums un infekcijas novēršanas tabletes (turpmāk tekstā – “citi “cystus” produkti”) ietilpst to produktu kategorijā, kas ir aprakstīti kā “nemedicīniski uztura bagātinātāji”, kuri ietilpst minētajā 30. klasē. Tātad Apelācijas padome būtībā uzskatīja, ka vārda “cystus” izmantošanas piemēri sakarā ar šiem produktiem neļaujot pierādīt attiecīgās preču zīmes faktisko izmantošanu attiecībā uz precēm, saistībā ar kurām tā ir tikusi reģistrēta.

15

Tādējādi Apelācijas padome secināja, ka atsauces laikposmā attiecīgā preču zīme nav tikusi faktiski izmantota Eiropas Savienībā.

16

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2016. gada 14. janvārī, apelācijas sūdzības iesniedzējs cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu.

17

Ar pirmo pamatu, ko būtībā veidoja trīs daļas, apelācijas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka, attiecīgo preču zīmi kvalificējot kā aprakstošu norādi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, Apelācijas padome esot pārkāpusi šīs regulas 64. panta 1. punktu, lasot kopsakarā ar minētās regulas 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

18

Pārsūdzētā sprieduma 17.–20. punktā Vispārējā tiesa šī pamata pirmo daļu attiecībā uz Apelācijas padomes veiktās pārbaudes apjomu noraidīja kā nepamatotu.

19

Saistībā ar minētā pamata otro daļu attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesībām tikt uzklausītam Vispārējā tiesa sava sprieduma 23.–25. punktā uzskatīja, ka, lai gan tiesības tikt uzklausītam, kas ir paredzētas Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrajā teikumā, attiecoties uz visiem faktiskiem un tiesiskiem apstākļiem, kā arī pierādījumiem, kuri veido pieņemtā lēmuma pamatu, šīs tiesības tomēr neesot piemērojamas galīgajai nostājai, ko administrācija paredz ieņemt. Tādējādi Apelācijas padomei neesot pienākuma uzklausīt apelācijas sūdzības iesniedzēju par faktu vērtējumu, kas iekļauts tās galīgajā nostājā. Šajā lietā Apelācijas padome neesot lēmusi par absolūto reģistrācijas atteikuma pamatu esamību, ne arī esot apstrīdējusi attiecīgās preču zīmes atšķirtspēju. Katrā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējam procesa gaitā esot bijusi iespēja ieņemt nostāju par šīs preču zīmes faktisku izmantošanu, tostarp arī – noteikti – par šīs izmantošanas raksturu, attiecībā uz visām iesaistītajām precēm. Tādējādi Vispārējā tiesa noraidīja šo otro daļu kā neiedarbīgu.

20

Attiecībā uz pirmā pamata trešo daļu, kas attiecas uz kļūdu, ko Apelācijas padome esot pieļāvusi, uzskatot, ka vārds “cystus” ir aprakstošs saistībā ar visām apelācijas sūdzības iesniedzēja precēm, Vispārējā tiesa nolēma izskatīt šo daļu kopā ar trešo prasības pamatu.

21

Pārsūdzētā sprieduma 31.–35. punktā Vispārējā tiesa noraidīja otro pamatu attiecībā uz pilnvaru nepareizu izmantošanu, ko esot pieļāvusi Apelācijas padome.

22

Lai pamatotu trešo apelācijas sūdzības pamatu, kas ir sadalīts divās daļās, apelācijas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Apelācijas padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu, jo tā esot pasludinājusi attiecīgo preču zīmi par atceltu, lai gan viņš esot pierādījis, ka ir to faktiski un atbilstoši tās mērķim izmantojis attiecībā uz “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem”, kas ietilpst 30. klasē Nicas nolīguma izpratnē.

23

Šī trešā pamata pirmā daļa attiecas uz attiecīgās preču zīmes, kas izvietota uz produktu “Pilots Friend Immunizer®”, “Immun44® Saft” un “Immun44® Kapseln” iepakojumiem, izmantošanas raksturu.

24

Pārsūdzētā sprieduma 42. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka lietas dalībnieki neapstrīdot, ka attiecīgie produkti kā galveno aktīvo vielu ietver auga ekstraktus, kura zinātniskais nosaukums ir Cistus Incanus L. un latīņu valodas nosaukums – cistus.

25

Pārsūdzētā sprieduma 43. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka, ņemot vērā tās kontekstu, vārda “cystus” izmantošanu uz attiecīgo produktu iepakojumiem sabiedrība uztveršot kā tādu, ar ko tiek aprakstīta šo produktu galvenā sastāvdaļa, nevis kā tādu, kas ir vērsta uz šo produktu komerciālās izcelsmes identificēšanu. Šādi, it īpaši no frāzes “extrait de cystus®” un no vārdu “cystus®052” iekļaušanas produkta “Immun44® Saft” sastāvdaļu sarakstā skaidri izrietot, ka ar vārdu “cystus” netiek apzīmēts nedz “nemedicīnisks uztura bagātinātājs”, kas ietilpst 30. klasē Nicas nolīguma izpratnē, nedz – vēl jo vairāk – tā komerciālā izcelsme, bet tiek apzīmēta tikai viena no tā sastāvdaļām. Daudzas norādes uz vārdu “cystus” uz attiecīgo produktu iepakojumiem un tas, ka tās tiek izceltas, neļaujot pierādīt minētā vārda kā Eiropas Savienības preču zīmes izmantošanu gadījumā, ja – kā tas ir šajā lietā – konkrētā sabiedrības daļa uztvers šīs norādes kā tādas, kas apraksta attiecīgo produktu galveno aktīvo vielu.

26

Pārsūdzētā sprieduma 46. punktā Vispārējā tiesa piebilda, ka ar to, ka vārds “cystus” tiek rakstīts ar burtu “y”, neesot pietiekami, lai pierādītu izmantošanu preču zīmes veidā. Šajā ziņā pārveidota rakstība parasti neļaujot padarīt par atšķirtspējīgu tādu apzīmējumu, kura saturs tiek nekavējoties uztverts kā aprakstošs. Tas tā esot vēl jo vairāk tāpēc, ka šajā lietā Apelācijas padome ir varējusi pamatoti uzskatīt, ka latīņu izcelsmes vārdos burti “i” un “y” tiek bieži izmantoti savstarpēji aizstājamā veidā un ka vācu valodā burts “y” var tikt izrunāts kā burts “i”. Tādējādi Apelācijas padome, nepieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, esot varējusi uzskatīt, ka konkrētā sabiedrības daļa vārdu “cystus” uztver kā aprakstošu norādi, atsaucoties uz auga cistus nosaukumu, nevis kā Eiropas Savienības preču zīmi, lai gan tomēr tā nav lēmusi par absolūta atteikuma pamata Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē esamību.

27

Trešā izvirzītā pamata otrā daļa bija saistīta ar citu “Cystus” produktu klasifikāciju. Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 54. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka Apelācijas padome nekādi neesot klasificējusi šos produktus kā zāles, medicīnas preces, kas ietilpst 5. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam, vai kādā citā kategorijā, bet gan esot aprobežojusies ar konstatējumu, ka nav juridiski pietiekami pierādīts, ka minētie produkti būtu jāklasificē kā “nemedicīniski uztura bagātinātāji”, kas ietilpst 30. klasē Nicas nolīguma izpratnē.

28

Pārsūdzētā sprieduma 55. un 56. punktā atgādinājusi noteikumus, kas regulē pierādīšanas pienākumu procesā par Eiropas Savienības preču zīmes atcelšanu, Vispārējā tiesa šī sprieduma 57. punktā konstatēja, ka, pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs neesot sniedzis pierādījumu, ka viņš ir faktiski izmantojis attiecīgo preču zīmi, un, otrkārt, vienkāršs apgalvojums, ka attiecīgie produkti ir “nemedicīniski uztura bagātinātāji”, kas ietilpst 30. klasē Nicas nolīguma izpratnē, neesot pietiekams.

29

Pārsūdzētā sprieduma 58. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Apelācijas padome esot varējusi pamatoti konstatēt, ka Direktīvas 2002/46 noteikumu neievērošana, kuros ir paredzētas vairākas obligātās norādes tādu produktu pārdošanai, kuru mērķis ir papildināt parasto uzturu, ir uzskatāma par pierādīšanas ziņā īpaši būtisku norādi, kas liecina pret produkta klasificēšanu par “uztura bagātinātāju medicīniskiem nolūkiem”, kurš ietilpst 30. klasē Nicas nolīguma izpratnē.

30

Pārsūdzētā sprieduma 59. punktā Vispārējā tiesa piebilda, ka Apelācijas padome nesot arī pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka farmācijas identifikācijas koda attiecībā uz citiem “Cystus” produktiem esamība, šo preču pārdošana aptiekā un it īpaši fakts, ka to pārdošanās laikā tika uzsvērta to loma gripas un saaukstēšanās novēršanā un to spēja atvieglot mutes un rīkles dobuma iekaisumu, ir papildu pierādošas norādes, kas liecina pret to klasificēšanu par “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem”, kas ietilpst 30. klasē Nicas nolīguma izpratnē.

31

Tā kā pirmais līdz trešais izvirzītais pamats tika noraidīti, Vispārējā tiesa noraidīja tās izskatāmo prasību kopumā.

32

Ar savu apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz Tiesu:

33

EUIPO prasījumi Tiesai ir šādi:

34

LR Health & Beauty Systems prasījumi Tiesai ir šādi:

35

Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā izvirza trīs pamatus, pirmais no kuriem attiecas uz citu “Cystus” produktu klasificēšanu par “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem”, kas ietilpst 30. klasē Nicas nolīguma izpratnē, otrais – uz vārda “cystus” izmantošanas attiecībā uz produktiem “Pilots Friend Immunizer®”, “Immun44® Saft” un “Immun44® Kapseln” raksturu, kā arī trešais – uz tiesībām tikt uzklausītam Apelācijas padomē.

36

Pirmais pamats attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 54.–59. punktā ietverto pamatojumu. Šis pamats ir sadalīts divās daļās.

37

Ar sava pirmā pamata pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta interpretācijā un piemērošanā.

38

Šajā ziņā pārsūdzētais spriedums neļaujot noskaidrot, vai attiecīgā preču zīme nav tikusi izmantota attiecībā uz “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem” vai uztura bagātinātājiem kopumā. Tomēr citi “Cystus” produkti, kuru galvenā sastāvdaļa ir ciste, esot uztura bagātinātāji Direktīvas 2002/46 2. panta a) punkta izpratnē, un tajā neesot paredzēta atšķirība starp medicīniskiem uztura bagātinātājiem un nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem.

39

Turklāt Vispārējā tiesa esot sagrozījusi apstākli, ka reklāma attiecībā uz citiem “Cystus” produktiem bija balstīta uz šo produktu iespēju novērst gripu un saaukstēšanos, kļūdaini uzskatīdama, ka šis apstāklis ir norāde uz to, ka šīs preces nevar būt iekļautas “nemedicīniskos uztura bagātinātājos”.

40

Vispārējā tiesa esot arī sagrozījusi apstākli, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs, iespējams, nav izpildījis Direktīvas 2002/46 6. panta 1.–3. punktā paredzētās marķēšanas prasības. Vispārējā tiesa to esot interpretējusi tādējādi, ka produkts, kas neatbilst šīm tiesību normām, nav nemedicīnisks uztura bagātinātājs. Tomēr marķējumam neesot nekādas ietekmes uz citu “Cystus” produktu klasifikāciju par uztura bagātinātājiem Direktīvas 2002/46 2. panta a) punkta izpratnē.

41

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi arī Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu, uzskatīdama, ka tas, ka attiecībā uz citiem “Cystus” produktiem pastāv farmācijas identifikācijas kods, un tas, ka šie produkti tiek pārdoti aptiekā, ir pierādošas norādes, kas liecina pret to, lai tos kvalificētu kā “nemedicīniskus uztura bagātinātājus”. Vācijā šāda farmācijas identifikācijas koda esamība neesot saistīta ar jautājumu, vai produkts ir paredzēts medicīniskiem nolūkiem.

42

Visbeidzot, Vispārējā tiesa neesot veikusi sūkājamo pastilu, ko tirgo ar attiecīgo preču zīmi (turpmāk tekstā – “sūkājamās pastilas”), diferencētu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai tās ir uztura bagātinātāji Direktīvas 2002/46 2. panta a) punkta izpratnē.

43

Ar sava pirmā pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā esot ietverts nepietiekams pamatojums saistībā ar konstatējumu, atbilstoši kuram attiecīgā preču zīme attiecībā uz “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem” nav tikusi faktiski izmantota Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta izpratnē.

44

Apelācijas sūdzības iesniedzējam neesot zināmi iemesli, kāpēc viņa apgalvotie fakti, kā arī sniegtie pierādījumi nav pārliecinājuši Vispārējo tiesu, ka attiecīgā preču zīme attiecībā uz “medicīniskiem uztura bagātinātājiem” ir tikusi faktiski izmantota. Turklāt Vispārējās tiesas analīze neļaujot apelācijas sūdzības iesniedzējam noskaidrot, kurā kategorijā ietilpst šie produkti.

45

Turklāt pārsūdzētā sprieduma pamatojums esot nepietiekams tiktāl, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzējs no tā nevar uzzināt iemeslus, kuru dēļ Vispārējā tiesa nav diferencēti pārbaudījusi, vai, ciktāl runa ir par sūkājamām pastilām, attiecīgā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota attiecībā uz “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem”.

46

Runājot konkrētāk, sūkājamās pastilas neesot tirgotas ar norādi, ka tās spēj novērst gripu un saaukstēšanos, kā arī to iedarbība atvieglo mutes un rīkles dobuma iekaisumu. Tomēr pārsūdzētā sprieduma 59. punktā Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka šī spēja ir pierādoša norāde, kas liecina pret citu “Cystus” produktu kvalificēšanu par “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem”.

47

EUIPO un LR Health & Beauty Systems lūdz noraidīt pirmo apelācijas sūdzības pamatu.

48

Šajā lietā apelācijas sūdzības iesniedzējs ir ieguvis attiecīgās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz produktiem, kas ir aprakstīti kā “nemedicīniski uztura bagātinātāji” un kas ietilpst 30. klasē Nicas nolīguma izpratnē.

49

Pārsūdzētā sprieduma 54.–61. punktā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka Apelācijas padome ir pamatoti uzskatījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, ka citi “Cystus” produkti var tikt klasificēti kā “nemedicīniski uztura bagātinātāji”, no kā izriet, ka viņš nav pierādījis, ka attiecībā uz minētajiem produktiem attiecīgā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota Savienībā Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

50

Lai pamatotu pirmā apelācijas sūdzības pamata pirmo daļu, kas attiecas uz citu “Cystus” produktu klasifikāciju, apelācijas sūdzības iesniedzējs savā pirmajā iebildumā norāda, ka šie produkti esot uztura bagātinātāji Direktīvas 2002/46 2. panta a) punkta izpratnē un ietilpstot Nicas nolīguma 30. klasē.

51

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 256. panta 1. punkta otro daļu, kā arī Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu apelācijas sūdzību var iesniegt tikai par tiesību jautājumiem. Tādējādi vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē ir konstatēt un vērtēt atbilstošos faktus, kā arī novērtēt pierādījumus. Tātad šo faktu un pierādījumu novērtēšana, izņemot to sagrozīšanas gadījumu, nav tiesību jautājums, kam būtu piemērojama Tiesas pārbaude, izskatot apelāciju (spriedumi, 2008. gada 18. decembris, Les Éditions Albert René/ITSB, C‑16/06 P, EU:C:2008:739, 68. punkts, un 2018. gada 6. jūnijs, Apcoa Parking Holdings/EUIPO, C‑32/17 P, nav publicēts, EU:C:2018:396, 49. punkts).

52

Tomēr šādai sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem tādējādi, lai nebūtu jāveic jauna faktu un pierādījumu izvērtēšana (spriedumi, 2008. gada 18. decembris, Les Éditions Albert René/ITSB, C‑16/06 P, EU:C:2008:739, 69. punkts, un 2016. gada 26. oktobris, Westermann Lernspielverlage/EUIPO, C‑482/15 P, EU:C:2016:805, 36. punkts).

53

Turklāt, ņemot vērā pamata saistībā ar faktu un pierādījumu sagrozīšanu izņēmuma raksturu, ar LESD 256. pantu, Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu un Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunktu apelācijas sūdzības iesniedzējam ir noteikts pienākums konkrēti norādīt apstākļus, kurus Vispārējā tiesa ir sagrozījusi, un pierādīt analīzes kļūdas, kuras, viņaprāt, Vispārējai tiesai ir izraisījušas šo sagrozīšanu (spriedums, 2016. gada 22. septembris, Pensa Pharma/EUIPO, C‑442/15 P, nav publicēts, EU:C:2016:720, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

54

Ir jākonstatē, ka ar argumentiem, kurus apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza, lai pamatotu šo pirmo iebildumu, viņš tikai apstrīd faktu vērtējumu, ko Vispārējā tiesa ir veikusi, lai nonāktu pie secinājuma, ka citi “Cystus” produkti nav kvalificējami kā “nemedicīniski uztura bagātinātāji”, kas ietilpst 30. klasē Nicas nolīguma izpratnē, un patiesībā vēlas panākt, lai Tiesa sniegtu jaunu faktu vērtējumu.

55

Turklāt, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums ir balstīts uz faktisko apstākļu un pierādījumu sagrozīšanu, argumenti, ko viņš izvirza šī apgalvojuma pamatojumam, neļauj identificēt konkrētus apstākļus, kurus Vispārējā tiesa būtu sagrozījusi, ne arī pierāda analīzes kļūdas, kuras, kā tiek apgalvots, šī tiesa būtu pieļāvusi. Tādēļ šie argumenti neatbilst no šī sprieduma 53. punktā minētās judikatūras izrietošajām prasībām.

56

Līdz ar to pirmais izvirzītais pamats ir jānoraida kā nepieņemams.

57

Ar otro iebildumu apelācijas sūdzības iesniedzējs iebilst, ka Vispārējā tiesa neesot veikusi sūkājamo pastilu diferencētu pārbaudi, jo pārsūdzētā sprieduma 59. punktā tā esot vispārīgi uzskatījusi, ka, tirgojot citus “Cystus” produktus, pēdējie minētie ir prezentēti kā tādi, kuriem ir labvēlīga ietekme uz veselību, kas ir pierādoša norāde, kura liecina pret to kvalificēšanu par “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem”. Apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd, ka sūkājamās pastilas tiktu tirgotas ar norādi, ka tām ir šāda labvēlīga ietekme.

58

Tā kā nav vajadzības noteikt, vai šis otrais iebildums ir pieņemams, pietiek konstatēt, kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 39. punktā, ka tas ir balstīts uz pārsūdzētā sprieduma 59. punkta kļūdainu izpratni.

59

Proti, minētajā punktā Vispārējā tiesa nav konstatējusi, ka sūkājamās pastilas tiktu tirgotas ar norādi par labvēlīgu ietekmi uz veselību. Tā vienīgi norāda, neizceļot sūkājamās pastilas citu “Cystus” produktu starpā, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu faktu vērtējumā attiecībā uz papildu pierādošām norādēm, kuras liecina pret citu “Cystus” produktu kvalificēšanu par “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem”.

60

Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa nav apstrīdējusi apstrīdētā lēmuma 57. punktā ietverto Apelācijas padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru no apelācijas sūdzības iesniedzēja sniegtajiem dokumentiem neizrietot, vai sūkājamās pastilas ir “medicīnas preces” vai “medicīniski uztura bagātinātāji”. Tādējādi attiecībā uz sūkājamām pastilām ir tikusi veikta diferencēta pārbaude, kurā Apelācijas padome un Vispārējā tiesa ir ņēmusi vērā, ka tās nav tikušas tirgotas ar norādi par labvēlīgu ietekmi uz veselību.

61

Tātad otrais iebildums ir jānoraida.

62

Attiecībā uz pirmā apelācijas sūdzības pamata otro daļu, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa neesot veikusi nekādu konstatējumu attiecībā uz kategoriju, kurai ir piederīgi citi “Cystus” produkti.

63

Tomēr, kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 43. punktā, strīds starp LR Health & Beauty Systems un apelācijas sūdzības iesniedzēju ir tikai par to, vai pēdējais minētais ir varējis sniegt pierādījumu par attiecīgās preču zīmes faktisku izmantošanu attiecībā uz citiem “Cystus” produktiem kā “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem”, kas ietilpst 30. klasē Nicas nolīguma izpratnē.

64

Izskatot šo strīdu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 57. punktā ir konstatējusi, ka Apelācijas padome ir pamatoti uzskatījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis šādu faktiskas izmantošanas pierādījumu. Vispārējai tiesai nav bijis jāizskata jautājums, kurai kategorijai, izņemot 30. klasi Nicas nolīguma izpratnē, būtu jāpiesaista citi “Cystus” produkti, jo šāds jautājums nav nozīmīgs minētā strīda risinājumam.

65

Šajos apstākļos pirmais izvirzītais iebildums ir jānoraida kā nepamatots.

66

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka pārsūdzētais spriedums neļaujot noskaidrot iemeslus, kuru dēļ Vispārējā tiesa nav veikusi diferencētu pārbaudi, lai noteiktu, vai, runājot tieši par sūkājamām pastilām, attiecīgā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota attiecībā uz “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem”.

67

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesa neuzliek Vispārējai tiesai pienākumu izsmeļoši vienu pēc otra izklāstīt visus lietas dalībnieku izteiktos argumentus un ka Vispārējās tiesas pamatojums līdz ar to var būt netiešs, ar nosacījumu, ka tas ļauj ieinteresētajām personām noskaidrot iemeslus, kuru dēļ Vispārējā tiesa nav atbalstījusi to argumentus, un Tiesai – gūt pietiekamu informāciju, lai veiktu pārbaudi (spriedums, 2018. gada 30. maijs, Tsujimoto/EUIPO, C‑85/16 P un C‑86/16 P, EU:C:2018:349, 82. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

68

Nenoliedzami, Vispārējā tiesa nav izcēlusi sūkājamās pastilas citu “Cystus” produktu starpā. Tomēr ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 57.–64. punktā Apelācijas padome ir izvērtējusi jautājumu, vai sūkājamās pastilas citu “Cystus” produktu starpā atbilst aprakstam “nemedicīniski uztura bagātinātāji”.

69

Līdz ar to ir jākonstatē, ka Vispārējā tiesa, konstatējot, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu attiecībā uz citu “Cystus” produktu klasifikāciju, ir pārņēmusi Apelācijas padomes vērtējumu. Šādi rīkojoties – kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 45. punktā – Vispārējā tiesa ir netieši noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzēja izteiktos iebildumus attiecībā uz sūkājamām pastilām.

70

Tādējādi otrais izteiktais iebildums un līdz ar to apelācijas sūdzības pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatoti.

71

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, pirmais pamats ir jānoraida kā daļēji nepieņemams un daļēji nepamatots.

72

Otrais apelācijas sūdzības pamats attiecas uz pārsūdzētā sprieduma pamatojumu, kas ir ietverts tā 43. un 46. punktā. Tam ir divas daļas.

73

Ar šī otrā pamata pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Vispārējā tiesa, kvalificējot attiecīgo preču zīmi kā aprakstošu norādi, kura ietver atsauci uz auga cistus nosaukumu, un neatsaucoties uz izmantošanas preču zīmes statusā konkrēto veidu, esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu.

74

Pēc apelācijas sūdzības iesniedzēja domām, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 46. punktā esot kļūdaini norādījusi, ka Apelācijas padome varēja uzskatīt, ka konkrētā sabiedrības daļa vārdu “cystus” uztver kā aprakstošu norādi, kas ietver atsauci uz auga cistus nosaukumu, šajā ziņā tomēr nespriežot par absolūta atteikuma pamata esamību Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Šī Vispārējās tiesas veiktā vispārīgā kvalifikācija liedzot apelācijas sūdzības iesniedzējam jebkādu iespēju izmantot savu preču zīmi atbilstoši tās pamata funkcijai Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta izpratnē.

75

Šajā ziņā, pirmkārt, Vispārējai tiesai esot bijis jāpārbauda, vai apelācijas sūdzības iesniedzējs ir izmantojis attiecīgo preču zīmi attiecībā uz “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem” tādā formā, kādā tā tika reģistrēta, vai formā, kas no tās atšķiras ar elementiem, kuri nemaina tās atšķirtspēju.

76

Otrkārt, Vispārējai tiesai esot bijis jāizskata jautājums, vai attiecīgā preču zīme ir tikusi izmantota atbilstoši tās pamata funkcijai, kura ir komerciālās izcelsmes norādes funkcija. Šī preču zīme esot tikusi izmantota atbilstoši šai funkcijai, ievērojot, ka patērētājs esot pieradis pie tā, ka uz produktiem līdzās galvenajai preču zīmei ir norādītas sekundāras preču zīmes, kuras arī tiekot uztvertas kā produktu izcelsmes norādes.

77

Treškārt, konkrētā sabiedrības daļa apzīmējumu “Cystus” uzskatot par preču zīmi, ar ko tiek apzīmēti tirgojamie uztura bagātinātāji, ņemot vērā to, ka šī preču zīme tiek izmantota arī attiecībā uz augu cistus, kas tiek pārdots kā galaprodukts. Tādējādi tas, ka attiecīgie produkti tiek apzīmēti ar apzīmējumu “Cystus”, esot preču zīmes izmantošana tādā ziņā, ka tā norāda uz to, ka viena no produkta būtiskiem elementiem ražotājs ir atbildīgs arī par attiecīgajiem uztura bagātinātājiem kopumā.

78

Attiecībā uz “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem”, kas kā galveno aktīvo vielu satur auga cistus ekstraktus, apelācijas sūdzības iesniedzējam faktiski esot liegta iespēja izmantot savu preču zīmi atbilstoši pēdējās minētās funkcijai.

79

Ar sava otrā pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka saistībā ar konstatējumu, ka attiecīgā preču zīme nav tikusi faktiski izmantota Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta izpratnē attiecībā uz “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem”, Vispārējā tiesa neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

80

Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 43. un 46. punktā Vispārējās tiesas izteiktais vērtējums esot pretrunīgs, jo tā, no vienas puses, ir vispārīgi konstatējusi, ka ar to, ka vārds “cystus” tiek rakstīts ar burtu “y”, neesot pietiekami, lai pierādītu izmantošanu preču zīmes statusā. Taču, no otras puses, Vispārējā tiesa apgalvojot, ka, pamatojoties uz šo argumentāciju, Apelācijas padome, nepieļaudama kļūdu, ir varējusi uzskatīt, ka konkrētā sabiedrības daļa vārdu “cystus” uztver kā aprakstošu norādi, kas attiecas uz auga cistus nosaukumu, nevis kā Eiropas Savienības preču zīmi.

81

Vispārējās tiesas sniegtā argumentācija turklāt esot nepietiekama, jo tā neatklājot iemeslus, kuru dēļ attiecīgās preču zīmes izmantošanas konkrētais raksturs neatbilst Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā paredzētajām prasībām. Tā kā šī preču zīme ir reģistrēta tostarp attiecībā uz “nemedicīniskiem uztura bagātinātājiem”, kas ietilpst 30. klasē Nicas nolīguma izpratnē, esot jāpieņem, ka attiecībā uz šiem produktiem tā ir atšķirtspējīga, nevis aprakstoša.

82

EUIPO un LR Health & Beauty Systems norāda, ka otrais apelācijas sūdzības pamats ir jānoraida.

83

Saistībā ar otrā pamata pirmo daļu ir jāatgādina, ka preču zīme ir faktiski izmantota, ja tā ir izmantota atbilstoši savai pamata funkcijai, kas ir garantēt to preču un pakalpojumu izcelsmes identitāti, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta, lai radītu vai saglabātu šo preču un pakalpojumu noietu, izslēdzot simboliska rakstura izmantošanu, kuras vienīgais mērķis ir saglabāt preču zīmes piešķirtās tiesības. Preču zīmes izmantošanas faktiskā rakstura vērtējums ir jābalsta uz visiem faktiem un apstākļiem, ar ko var pierādīt tās komerciālas izmantošanas komercdarbībā patiesumu, it īpaši izmantošanu, ko attiecīgajā ekonomikas nozarē uzskata par pamatotu, lai uzturētu vai izveidotu preču vai pakalpojumu, ko aizsargā preču zīme, tirgus daļu, šo preču vai pakalpojumu raksturu, tirgus raksturīgās pazīmes, preču zīmes izmantošanas apjomu un biežumu (spriedumi, 2003. gada 11. marts, Ansul, C‑40/01, EU:C:2003:145, 43. punkts, un 2016. gada 17. marts, Naazneen Investments/ITSB, C‑252/15 P, nav publicēts, EU:C:2016:178, 56. punkts).

84

Attiecībā uz individuālām preču zīmēm šī pamatfunkcija ir garantēt patērētājam vai galalietotājam preces vai pakalpojuma, kas ar to ir apzīmēti, izcelsmes identitāti, ļaujot šim patērētājam vai lietotājam šo preci vai pakalpojumu bez sajaukšanas iespējas atšķirt no citas izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Lai preču zīme varētu pildīt šo lomu – būt pamatelements netraucētas konkurences sistēmā, kuru Līgumā ir paredzēts iedibināt un saglabāt –, tai ir jāgarantē, ka visas preces vai pakalpojumi, kas ar to apzīmēti, ir ražoti vai piegādāti viena uzņēmuma kontrolē, kurš var būt uzskatāms par atbildīgo par to kvalitāti (spriedums, 2017. gada 8. jūnijs, W. F. Gözze Frottierweberei un Gözze, C‑689/15, EU:C:2017:434, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).

85

No tā izriet, ka nosacījums par faktisku izmantošanu atbilstoši pamata funkcijai nav izpildīts, ja preču zīmes izvietošana uz preces nepalīdz nedz radīt tās noietu, nedz pat patērētāju interesēs atšķirt to no citu uzņēmumu izcelsmes precēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 15. janvāris, Silberquelle, C‑495/07, EU:C:2009:10, 21. punkts).

86

Šajā lietā ir jākonstatē, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentācija izriet no pārsūdzētā sprieduma kļūdainas izpratnes.

87

Šajā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 43. punktā ir norādījusi, ka, “ņemot vērā tās kontekstu”, vārda “cystus” izmantošanu uz produktu “Pilots Friend Immunizer®”, “Immun44® Saft” un “Immun44® Kapseln” iepakojumiem sabiedrība uztverot kā tādu, ar kuru tiek aprakstīta šo produktu galvenā sastāvdaļa, nevis kā tādu, ar ko ir paredzēts identificēt minēto preču komerciālo izcelsmi.

88

Turklāt pārsūdzētā sprieduma 46. punktā Vispārējā tiesa ir piebildusi, ka Apelācijas padome, nepieļaudama kļūdu, ir varējusi uzskatīt, ka konkrētā sabiedrības daļa vārdu “cystus” uztver kā aprakstošu norādi, ar ko tiek izdarīta atsauce uz auga cistus nosaukumu, nevis kā Eiropas Savienības preču zīmi.

89

Pārsūdzētā sprieduma 47. punktā Vispārējā tiesa arī ir norādījusi, ka elementam “cystus” ir “vāja atšķirtspēja”.

90

No tā izriet, kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 59. punktā, ka Vispārējā tiesa nav konstatējusi, ka attiecīgā preču zīme būtu aprakstoša.

91

Proti, Vispārējā tiesa nošķir, no vienas puses, attiecīgās preču zīmes izmantošanu un, no otras puses, vārda “cystus” izmantošanu, ko sabiedrība uztvertu kā tādu, ar kuru tiek aprakstīta produktu “Pilots Friend Immunizer®”, “Immun44® Saft” un “Immun44® Kapseln” galvenā sastāvdaļa. Ņemot vērā šī sprieduma 83.–85. punktā minēto judikatūru, Vispārējā tiesa ir varējusi veikt šādu nošķiršanu, jo preču zīme ne vienmēr tiek izmantota atbilstoši savai pamata funkcijai, kas ir nodrošināt to preču vai pakalpojumu identitāti, attiecībā uz kurām tā ir reģistrēta.

92

Tādējādi Vispārējā tiesa, iepriekš veikusi faktisku apstākļu un pierādījumu vērtējumu, būtībā uzskatīja, ka šīs lietas apstākļos Apelācijas padome ir pamatoti norādījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav veicis attiecīgās preču zīmes izmantošanu atbilstoši tās pamata funkcijai. Vārdu “cystus” apelācijas sūdzības iesniedzējs esot izmantojis drīzāk nevis kā attiecīgo preču zīmi, bet kā attiecīgo produktu galvenās sastāvdaļas aprakstu.

93

Papildus ir jānorāda, ka jautājums, vai uz attiecīgo produktu iepakojumiem apelācijas sūdzības iesniedzējs ir izmantojis attiecīgo preču zīmi atbilstoši izcelsmes norādes funkcijai vai arī ir izmantojis vārdu “cystus”, ir faktiska rakstura vērtējums, un saskaņā ar šī sprieduma 51. punktā minēto judikatūru apelācijas sūdzības priekšmets tas tātad var būt tikai sagrozīšanas gadījumā. Taču otrā pamata pirmās daļas ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzējs nav apgalvojis, ka Vispārējā tiesa būtu sagrozījusi tās vērtējumam iesniegtos faktus un pierādījumus.

94

Šajos apstākļos šī pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

95

Attiecībā uz otrā apelācijas sūdzības pamata otro daļu, kas ir saistīta ar pienākumu norādīt pamatojumu, – tā ir balstīta uz premisu, ka Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka attiecīgā preču zīme saistībā ar konkrētajām precēm ir aprakstoša. Tomēr, kā tas izriet no šī pamata pirmās daļas pārbaudes, šī premisa ir kļūdaina.

96

Turklāt pārsūdzētā sprieduma 39.–49. punktā Vispārējā tiesa ir izklāstījusi motīvus, kuru dēļ tā ir uzskatījusi, ka attiecībā uz produktiem “Pilots Friend Immunizer®”, “Immun44® Saft” un “Immun44® Kapseln” attiecīgā preču zīme nav tikusi faktiski izmantota Savienībā Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta izpratnē.

97

Šajos apstākļos minētā otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota un tādējādi otrais pamats ir jānoraida kopumā.

98

Apelācijas sūdzības iesniedzējs atsaucas uz pārsūdzētā sprieduma 23.–25. punktu un norāda, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot Regulas Nr. 207/2009 75. panta otro teikumu, jo Apelācijas padome esot lēmusi par absolūta reģistrācijas atteikuma pamata esamību, norādot uz attiecīgās preču zīmes aprakstošo raksturu, kā tas izrietot no apstrīdētā lēmuma 32. un 34. punkta. Pretēji tam, ko esot apgalvojusi Vispārējā tiesa, Apelācijas padome šo vērtējumu esot veikusi apstrīdētā lēmuma ievada izklāstā, nevis izskatot attiecīgās preču zīmes izmantošanas konkrēto raksturu.

99

Procesā Apelācijas padomē apelācijas sūdzības iesniedzējam neesot bijusi iespēja paust savu nostāju par attiecīgās preču zīmes aprakstošā rakstura konstatējumu. Tādējādi Vispārējai tiesai esot bijis jāatceļ apstrīdētais lēmums tiesību tikt uzklausītam pārkāpuma dēļ.

100

EUIPO un LR Health & Beauty Systems apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzīto argumentu pamatotību.

101

Pārsūdzētā sprieduma 23.–25. punktā Vispārējā tiesa izskatīja un noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmajā instancē celtās prasības pirmā pamata otro daļu attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrajā teikumā paredzēto tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa norādīja, ka pretēji tam, ko ir apgalvojis apelācijas sūdzības iesniedzējs, Apelācijas padome nekādā ziņā neesot lēmusi par reģistrācijas absolūta atteikuma pamata esamību, ne arī ir apstrīdējusi attiecīgās preču zīmes atšķirtspēju, un ka jebkurā gadījumā apelācijas sūdzības iesniedzējam procesa gaitā esot bijusi iespēja paust savu nostāju par šīs preču zīmes faktisku izmantošanu, tostarp noteikti par šīs izmantošanas raksturu, attiecībā uz visām attiecīgajām precēm.

102

Apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā iebilst, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi apstrīdēto lēmumu. Viņš norāda, ka Apelācijas padome esot lēmusi par reģistrācijas absolūta atteikuma pamatu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, par kuru viņš neesot ticis uzklausīts. Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējs atsaucas uz apstrīdētā lēmuma 32. un 34. punktu.

103

Šī lēmuma 32. punktā Apelācijas padome ir konstatējusi, ka “zinātniskais auga sugas apzīmējums [esot] ne tikai auga sugas nosaukums [un tātad produkta plašā nozīmē nosaukums vai aprakstoša norāde Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē], bet tas [apzīmējot] arī produktus, kuru galvenā sastāvdaļa ir iegūta no šīs sugas augiem”, un ka šo apsvērumu neapstrīdot burtu “i” un “y” savstarpēja aizstāšana, kas latīņu izcelsmes vārdos tiek bieži izmantoti bez atšķirības.

104

Protams, šie teikumi, aplūkojot tos izolēti, varētu radīt neskaidrību. Tomēr no apstrīdētā lēmuma 29. punkta izriet, ka Apelācijas padome ir norādījusi, ka strīds starp LR Health & Beauty Systems un apelācijas sūdzības iesniedzēju ir par jautājumu, vai pēdējais minētais ir konkrēti izmantojis attiecīgo preču zīmi atbilstoši izcelsmes norādes funkcijai vai arī viņš ir izmantojis vārdu “cystus” kā attiecīgo produktu galvenās sastāvdaļas aprakstošu norādi.

105

Līdz ar to Apelācijas padome nav uzskatījusi, ka, runājot vispārīgi, apelācijas sūdzības iesniedzējs nebūtu varējis izmantot attiecīgo preču zīmi. Pēc faktisko apstākļu un pierādījumu izskatīšanas tā ir secinājusi, ka šajā lietā viņš ir izmantojis vārdu “cystus” kā aprakstošu norādi, ar ko tiek izdarīta atsauce uz auga cistus nosaukumu.

106

No tā izriet, ka pretēji tam, ko norāda apelācijas sūdzības iesniedzējs, apstrīdētā lēmuma 32. punktu nevar saprast kā Apelācijas padomes apgalvojumu, atbilstoši kuram tā būtu lēmusi par absolūta reģistrācijas atteikuma pamata esamību.

107

Turklāt apstrīdētā lēmuma 33. un 34. punktā Apelācijas padome ir precizējusi, ka simbola “®” pievienošana, visticamāk, esot jāsaprot tādējādi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs savā reklāmā ir visbeidzot paziņojis, ka viņš ir ieguvis preču zīmes tiesības uz aprakstošu norādi.

108

Šajā ziņā, kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 85. punktā, šīs frāzes ir nevis pašas Apelācijas padomes konstatējums par to, ka vārds “cystus” vispārīgi būtu aprakstoša norāde, bet interpretācija tam, ko apelācijas sūdzības iesniedzējs ir paziņojis ar simbola “®” izmantošanu.

109

Šajos apstākļos ir jākonstatē, ka Vispārējā tiesa, uzskatīdama, ka Apelācijas padome nav lēmusi par absolūta reģistrācijas atteikuma pamata Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē esamību, nav pieļāvusi kļūdu apstrīdētā lēmuma interpretācijā.

110

Tādējādi trešo apelācijas sūdzības pamatu nevar apmierināt.

111

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka apelācijas sūdzība ir jānoraida pilnībā.

112

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktu, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Šī Reglamenta 138. panta 1. punktā, kas ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 184. panta 1. punktu, ir noteikts, ka lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

113

Tā kā EUIPO un LR Health & Beauty Systems ir prasījuši piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā viņam spriedums ir nelabvēlīgs, ir jāpiespriež apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: