–

Asociación Nacional de Productores de Ganado Porcino vārdā – J. M. Rodríguez Cárcamo, abogado, un N. Olmos Castro, abogada,

–

Spānijas valdības vārdā – M. A. Sampol Pucurull, pārstāvis,

–

Vācijas valdības vārdā – T. Henze, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – M. Patakia un I. Galindo Martín, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LESD 34. un 35. pantu, kā arī Padomes Direktīvas 2008/120/EK (2008. gada 18. decembris), ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (OV 2009, L 47, 5. lpp.), 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 12. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Asociación Nacional de Productores de Ganado Porcino (turpmāk tekstā – “asociācija”) un Administración del Estado (Valsts pārvalde, Spānija) par Spānijas valdības pieņemto Karaļa dekrētu, ar ko apstiprina kvalitātes standartu Ibērijas cūkgaļai, šķiņķim, lāpstiņām un filejai.

3

Direktīvas 2008/120 preambulas 7. un 8. apsvērumā ir noteikts:

4

Šīs direktīvas 1. pants ir formulēts šādi:

“Šī direktīva nosaka minimālos standartus to cūku aizsardzībā, kas paredzētas audzēšanai un nobarošanai.”

5

Minētās direktīvas 3. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Dalībvalstis nodrošina, ka visas saimniecības atbilst šādām prasībām:

[..]”

6

Šīs pašas direktīvas 12. pantā ir noteikts:

“Dalībvalstis saskaņā ar Līguma vispārīgajiem noteikumiem var savās teritorijās uzturēt spēkā vai piemērot cūku aizsardzības noteikumus, kas ir stingrāki par tiem, kuri paredzēti šajā direktīvā. Dalībvalstis informē Komisiju par šiem pasākumiem.”

7

2014. gada 10. janvāraReal Decreto 4/2014 por el que se aprueba la norma de calidad para la carne, el jamón, la paleta y la caña de lomo ibérico (Karaļa dekrēts 4/2014, ar ko apstiprina kvalitātes standartu Ibērijas cūkgaļai, šķiņķim, lāpstiņām un filejai; BOE Nr. 10, 2014. gada 11. janvāris, 1569. lpp.) 1. pants ir formulēts šādi:

“Šajā Karaļa dekrētā ir noteiktas kvalitātes normas, kas ir jāievēro attiecībā uz no Ibērijas cūku liemeņu izciršanas iegūtiem produktiem, kuri tiek pārstrādāti vai tirgoti neapstrādāti, kā, piemēram, no Ibērijas cūkgaļas iegūtam šķiņķim, lāpstiņām un filejai, un kuri ir pārstrādāti vai tiek tirgoti Spānijā, lai iegūtu tiesības uz šajās tiesību normās noteiktajiem tirdzniecības nosaukumiem, neskarot piemērojamo vispārīgo tiesisko regulējumu.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem tiek pielaisti Portugālē pārstrādāti produkti, pamatojoties uz Spānijas un Portugāles iestāžu parakstītiem nolīgumiem par Ibērijas produktu izgatavošanu, pārstrādi, tirdzniecību un kontroli.

Turklāt produktiem, kuriem ir Eiropas Savienības līmenī atzīts kvalitātes apliecinājums (aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) un saistībā ar kuriem ir paredzēts lietot tirdzniecības nosaukumus, kas ietverti šajos noteikumos vai kādā no tajos ietvertajiem terminiem, ir jāatbilst šajos noteikumos paredzētajiem nosacījumiem.”

8

Dekrēta 4/2014 3. panta 1. punktā ir noteikts:

“Produktu, uz kuriem attiecas šis dekrēts, tirdzniecības nosaukumos obligāti ir jāietver trīs norādes, kuras jāmin turpmāk norādītajā secībā:

1.   “de cebo de campo”: cūkas ir tikušas barotas ne tikai ar meža ganībās vai ganībās pieejamiem dabas resursiem, bet arī ar lopbarību, kuras sastāvā galvenokārt ir graudi un pākšaugi, un tikušas audzētas brīvā dabā bioloģiskajās vai intensīvajās saimniecībās, kurās var būt ierīkotas arī nojumes. [..]

2.   “de cebo”: ja cūkas ir tikušas barotas ar lopbarību, kuras sastāvā galvenokārt ir graudi un pākšaugi, un tikušas audzētas intensīvās saimniecībās saskaņā ar 8. pantā noteikto.

[..]”

9

Šī dekrēta 8. panta “Cūku, no kurām tiek iegūti produkti ar nosaukumu “de cebo”, audzēšanas noteikumi” 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Nekaitējot [2002. gada 31. oktobraReal Decreto no 1135/2002, relativo a las normas mínimas para la protección de cerdos (Karaļa dekrēts 1135/2002 par cūku aizsardzības minimālajām prasībām (BOE Nr. 278, 2002. gada 20. novembris)] paredzētajiem audzēšanas noteikumiem, nobarošanas laikposmā katrai produktīvajai cūkai, kuras dzīvsvars ir vismaz 110 kilogrami un no kuras tiek izgatavoti produkti ar nosaukumu “de cebo”, ir jābūt kopējam minimālajam brīvajam grīdas laukumam vismaz 2 m2.

2.   Minimālais vecums kaušanas brīdī ir vismaz desmit mēneši.”

10

Minētā dekrēta trešajā papildnoteikumā ir paredzēts:

“Pieņemtajā kvalitātes standartā noteiktās prasības nav piemērojamas produktiem, kas tiek likumīgi izgatavoti un tirgoti saskaņā ar citiem standartiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī produktiem no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) vai valstīm, kas ir muitas asociācijas līguma ar Eiropas Savienību dalībnieces.”

11

Par Karaļa dekrētu 4/2014 asociācija ir iesniegusi administratīvu sūdzību iesniedzējtiesā Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija).

12

Pamatojot šo prasību, asociācija apgalvoja, ka aplūkojamais dekrēts izraisa konkurences izkropļojumus Savienības līmenī, palielinot Ibērijas cūkgaļas produkcijas izmaksas Spānijā. Tādējādi asociācija uzskata, ka šis regulējums ir kvantitatīvs eksporta ierobežojums, kas ir pretrunā LESD 35. pantam, jo konkurējošiem citu dalībvalstu ražotājiem nav jāuzņemas izmaksas, kas rodas tāda pasākuma kā Spānijas valdības noteiktais rezultātā.

13

Turklāt asociācija iesniedzējtiesā apgalvoja, ka ar Karaļa dekrētu 4/2014 ir pārkāpts Direktīvas 2008/120 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts, skatīts kopā ar šīs pašas direktīvas 12. pantu, jo ar šo dekrētu ieviestie pasākumi ir vērsti nevis uz cūku aizsardzību, bet to mērķis ir Ibērijas cūkgaļas cenas palielināšana.

14

Turklāt asociācija uzskata, ka mērķis uzlabot produktu kvalitāti, kas tieši ir norādīts Karaļa dekrētā 4/2014, nevar tikt sasniegts ar tajā paredzētajiem pasākumiem, jo, pirmkārt, nav pierādīts, ka kopējā minimālā brīvā grīdas laukuma vienai cūkai divkāršošana palielinātu cūkgaļas kvalitāti, un, otrkārt, sekas desmit mēnešu minimālā kaušanas vecuma noteikšanai, kaut arī optimālais svars cūku kaušanai tiek sasniegts apmēram astoņu mēnešu vecumā, būs tādas, ka pārdošanā tiks piedāvāti produkti ar pārāk lielu svaru, kam nav noieta tirgū un attiecībā uz ko nebūs iespējams panākt cenas pieaugumu proporcionāli svara pieaugumam.

15

Iesniedzējtiesa apgalvo, ka produktu ar nosaukumu “ibérico de cebo” Spānijas ražotāji ir nelabvēlīgākā situācijā nekā citi Savienības ražotāji, jo tiem esot lielākas ražošanas izmaksas nekā pēdējiem minētajiem. Turklāt Savienības ražotāji tiekot atturēti no to produktu ievešanas Spānijā, jo to produktiem nevarot tikt piešķirts minētais nosaukums tāpēc, ka tie netiek iegūti no cūkām, kas būtu audzētas saskaņā ar Karaļa dekrētā 4/2014 paredzētajiem noteikumiem. Tomēr tā pieļauj, ka atbilstoši šī dekrēta trešajam papildnoteikumam Spānijai ir jāļauj tās teritorijā tirgot produktus no citām dalībvalstīm, kuriem ir līdzīgi vai identiski nosaukumi, pat tad, ja tie nav izgatavoti saskaņā ar minētā dekrēta prasībām, ar nosacījumu, ka tie atbilst šīs citas dalībvalsts kvalitātes normām.

16

Turklāt iesniedzējtiesa pauž šaubas attiecībā uz faktu, ka Direktīva 2008/120 ir derīgs juridiskais pamats Karaļa dekrētam 4/2014, jo šīs direktīvas 12. pantā stingākus valsts noteikumus ir atļauts pieņemt tikai tad, ja to mērķis ir labāka cūku aizsardzība, bet minētā dekrēta mērķis ir nevis cūku aizsardzība, bet produktu kvalitātes uzlabošana. Katrā ziņā iesniedzējtiesai ir šaubas par minētā dekrēta saderību ar Direktīvas 2008/120 12. pantu, jo šajā pēdējā minētajā pantā ir atļautas ierobežojošākas valsts tiesību normas, kas ir piemērojamas vienīgi valsts teritorijā.

17

Šādos apstākļos iesniedzējtiesa Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot šādus prejudiciālus jautājumus:

18

Uzdodot pirmo un trešo jautājumu, kas ir jāpārbauda kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LESD 34. un 35. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēts, ka tirdzniecības nosaukums “ibérico de cebo” var tikt piešķirts vienīgi produktiem, attiecībā uz kuriem ir izpildīti noteikti minētajā regulējumā noteikti nosacījumi.

19

Vispirms Eiropas Komisija apstrīd, ka prejudiciālais jautājums attiecas uz Karaļa dekrēta 4/2014 atbilstību, jo, pirmkārt, prasītāja pamatlietā nav izvirzījusi šo atcelšanas pamatu Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) un, otrkārt, visi pamatlietas elementi atrodas dalībvalsts iekšienē.

20

Šajā ziņā, pirmkārt, jāatgādina, ka vienīgi valsts tiesai, kura iztiesā lietu un kurai jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ir jāizvērtē, ņemot vērā lietas īpatnības, gan Tiesai uzdoto jautājumu nepieciešamība, gan to atbilstība (spriedums, 2016. gada 21. jūnijs, New Valmar, C‑15/15, EU:C:2016:464, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).

21

Otrkārt, jānorāda, ka jebkurš valsts pasākums, kas var tieši vai netieši faktiski vai potenciāli ietekmēt tirdzniecību Savienībā, ir jāuzskata par pasākumu ar kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību LESD 34. panta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 18. oktobris, Elenca, C‑385/10, EU:C:2012:634, 22. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2015. gada 6. oktobris, Capoda Import-Export, C‑354/14, EU:C:2015:658, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

22

No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka šī tiesību norma var tikt piemērota ne tikai regulējuma faktiskajām, bet arī potenciālajām sekām. Tā nevar tikt noraidīta tādēļ, ka līdz šim nav bijis neviena konkrēta saiknes ar citu dalībvalsti gadījuma (spriedums, 1998. gada 22. oktobris, Komisija/Francija, C‑184/96, EU:C:1998:495, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

Tātad jāuzskata, ka jautājums par to, vai LESD 34. pantam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir Karaļa dekrēts 4/2014, ir atbilstošs, lai atrisinātu strīdu pamatlietā, un tādējādi uz to ir jāatbild.

24

Šajā ziņā no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru citu dalībvalstu izcelsmes precēm, kur tās ir likumīgi ražotas un tirgotas, tiek paredzēti noteikti nosacījumi, lai varētu izmantot parasti šim produktam izmantoto nosaukumu, kas ir sugas vārds, un kurā tādējādi vajadzības gadījumā ražotājiem ir paredzēts lietot nepazīstamus nosaukumus vai tādus, kas mazāk piesaista patērētāju, protams, absolūti neizslēdz, ka attiecīgajā dalībvalstī tiek ievesti citu dalībvalstu izcelsmes produkti. Tomēr tas var padarīt to tirdzniecību grūtāku un līdz ar to – ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (spriedums, 2000. gada 5. decembris, Guimont, C‑448/98, EU:C:2000:663, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

25

Šajā gadījumā no Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, pirmkārt, ka pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums neattiecas uz nosaukumu, kas ir sugas vārds un kas tiktu parasti lietots Savienības teritorijā, un, otrkārt, ka šis tiesiskais regulējums neietver tādu no Ibērijas cūkgaļas iegūto produktu importa vai pārdošanas aizliegumus, kuriem ir citi nosaukumi, kas nav paredzēti minētajā tiesiskajā regulējumā.

26

Pamatlietā aplūkotajā tiesiskajā regulējumā ir ietverta tiesību norma, ko iesniedzējtiesa ir interpretējusi tādējādi, ka no Ibērijas cūkgaļas iegūtie produkti, kas ir pārstrādāti saskaņā ar citās Savienības dalībvalstīs piemērojamiem noteikumiem, ar nosaukumiem, kas ir līdzīgi vai identiski nosaukumiem, kuri ir norādīti Karaļa dekrētā 4/2014, var tikt importēti un tirgoti Spānijas tirgū ar šādiem nosaukumiem, kaut arī [šie produkti] neatbilst visām šajā dekrētā paredzētajām prasībām. Tādējādi interpretēta šī tiesību norma nodrošina, ka pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums nav šķērslis starpvalstu tirdzniecībai (pretējā nozīmē skat. spriedumu, 1998. gada 22. oktobris, Komisija/Francija, C‑184/96, EU:C:1998:495).

27

Turklāt, kā to atgādina Komisija, Savienības tiesību akti liecina par vispārēju tendenci kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros izcelt produkcijas kvalitāti, lai uzlabotu šo produktu reputāciju (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2000. gada 16. maijs, Beļģija/Spānija, C‑388/95, EU:C:2000:244, 53. punkts, un 2009. gada 8. septembris, Budějovický Budvar, C‑478/07, EU:C:2009:521, 109. punkts).

28

Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka LESD 34. pantam būtu pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēts, ka tirdzniecības nosaukums “iberico de cebo” var tikt piešķirts vienīgi produktiem, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem, kuri ir paredzēti šajā valsts tiesiskajā regulējumā, ja pēdējā minētajā ir atļauts citu dalībvalstu, kas nav minēto valsts tiesisko regulējumu pieņēmusī valsts, izcelsmes produktu imports un tirdzniecība ar nosaukumiem, kas tiem ir saskaņā ar to izcelsmes dalībvalsts tiesisko regulējumu, pat tad, ja tie ir līdzīgi vai identiski pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētajiem nosaukumiem.

29

Nav strīda par to, ka uz valsts pasākumu, kas ir piemērojams visiem tirgus dalībniekiem, kuri darbojas valsts teritorijā, un kas faktiski vairāk ietekmē preču eksportu no eksportētājdalībvalsts tirgus, nevis preču tirdzniecību minētās dalībvalsts tirgū, ir attiecināms LESD 35. pantā noteiktais aizliegums (spriedums, 2016. gada 21. jūnijs, New Valmar, C‑15/15, EU:C:2016:464, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Šajā gadījumā ir jānorāda, ka pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā nav nošķirti produkti, ko ir paredzēts pārdot valsts tirgū, no vienas puses, un produkti, kas ir paredzēti Savienības tirgum, no otras puses. Visiem Spānijas ražotājiem, kas vēlas pārdot savus produktus, kuri iegūti no Ibērijas cūkgaļas, ar Karaļa dekrētā 4/2014 noteiktajiem tirdzniecības nosaukumiem, ir jāievēro minētā dekrēta prasības, neatkarīgi no tirgus, kurā tie vēlas pārdot savus produktus.

31

Tātad ir jākonstatē, ka LESD 35. pantam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir Karaļa dekrēts 4/2014.

32

Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2008/120 3. panta 1. punkta a) apakšpunktam, skatītam kopā ar tās 12. pantu, ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru noteiktu tirdzniecības nosaukumu lietošanai produktiem no Ibērijas cūkgaļas, kas ir ražoti vai tiek tirgoti Spānijā, ir paredzēts nosacījums, ka ražotāji ievēro stingrākus Ibērijas cūku audzēšanas noteikumus, nekā ir paredzēti 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un minimālo desmit mēnešu kaušanas vecumu.

33

Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, ir jānorāda, ka Direktīvas 2008/120 mērķis, kā tas izriet no tās 1. panta, ir noteikt minimālos standartus to cūku aizsardzībā, kas paredzētas audzēšanai un nobarošanai. Saskaņā ar šīs direktīvas preambulas 7. apsvērumu šo normu mērķis ir nodrošināt audzējamo un nobarojamo cūku aizsardzību, lai nodrošinātu racionālu ražošanas attīstību. Šajā nolūkā, kā tas izriet no šīs pašas direktīvas preambulas 8. apsvēruma, tajā ir paredzēti dažādi noteikumi ar mērķi it īpaši nodrošināt, lai cūkām būtu vide, kas atbilst to nepieciešamībai pēc kustībām un rosīgajai dabai.

34

Jānorāda, ka pamatlietā aplūkotā valsts tiesiskā regulējuma mērķis nav cūku aizsardzība, bet produktu kvalitātes uzlabošana, tāpēc tas neietilpst Direktīvas 2008/120 piemērošanas jomā.

35

Tomēr, palielinot gan cūku rīcībā esošo brīvo grīdas laukumu, gan kaušanas vecumu, šis tiesiskais regulējums nevar kaitēt cūku labklājībai un tātad nav pretrunā minētajai direktīvai.

36

Šādos apstākļos uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2008/120 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts, skatīts kopā ar tās 12. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru noteiktu tirdzniecības nosaukumu lietošanai produktiem no Ibērijas cūkgaļas, kas ir izgatavoti vai tiek tirgoti Spānijā, ir paredzēts nosacījums, ka ražotāji ievēro stingrākus Ibērijas cūku audzēšanas noteikumus, nekā ir paredzēti 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un minimālo desmit mēnešu kaušanas vecumu.

37

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: