1. 

Spriedumā E.ON Biofor Sverige ( 2 ) Tiesa lēma par ietekmi, kāda bija dažiem pasākumiem, kuri tika pieņemti Zviedrijā, lai pārbaudītu no biomasas ražotu biogāzu ilgtspējību, kad tās nonāca Kopienas iekšējā tirdzniecībā (tika transportētas pa gāzesvadiem caur vairākām dalībvalstīm).

2. 

Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas nevis uz ilgtspējīgām biogāzēm, bet bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem (konkrēti, Indonēzijas izcelsmes palmu eļļu, kas tika laista brīvā apgrozībā Savienībā). Ja pirmās minētās iegūst no biomasas, lai tās izmantotu transporta jomā, otros minētos arī ražo no biomasas, bet tie ir paredzēti lietošanai citās enerģētikas jomās, kas nav transports, tostarp elektroenerģijas ražošanai, apsildei un dzesēšanai.

3. 

Lietā ir jāanalizē saikne starp divu veidu bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības sertifikācijas sistēmām: starp valstu sistēmām, no vienas puses, un Komisijas atzītajām brīvprātīgajām sistēmām, no otras puses. It īpaši Tiesai būs jāinterpretē Direktīvas 2009/28/EK ( 3 ) 18. panta 7. punkta tvērums, skatot to kopsakarā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2011/438 ( 4 ).

4. 

Pamatojoties uz šo premisu, spriedumā būs jāpaskaidro, vai vienas vai otras (valsts un brīvprātīgas) sistēmas piemērošana, lai sertificētu bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējību, ir alternatīvas un izslēdz viena otru vai arī tai ir tikai papildinoša nozīme.

5. 

Atbilde ļaus kliedēt iesniedzējtiesas šaubas jautājumā par dalībvalsts iespēju noteikt papildu prasības saimnieciskās darbības subjektiem, kas ir pievienojušies brīvprātīgai sistēmai.

6.

Saskaņā ar preambulas 76. apsvērumu:

“Ilgtspējības kritēriji būs efektīvi tikai tad, ja tie mainīs tirgus dalībnieku rīcību. Šīs pārmaiņas notiks tikai tad, ja biodegvielai un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas atbilst šiem kritērijiem atšķirībā no degvielas, kura neatbilst kritērijiem, tiks paredzēts uzcenojums. Saskaņā ar masas bilances metodi, ko izmanto atbilstības kontrolei, pastāv fiziska saikne starp to biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem, un biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo patēriņu Kopienā, kas nodrošina pienācīgu piegādes un pieprasījuma attiecību, kā arī cenu, kas ir lielāka nekā sistēmās, kur šādas saiknes nav. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem, var pārdot par augstāku cenu, būtu jāizmanto masu bilances metode, lai kontrolētu atbilstību. Tam būtu jāsaglabā sistēmas integritāte, vienlaikus nozarē neradot nesaprātīgu slogu. Tomēr būtu jāizvērtē citi verifikācijas paņēmieni.”

7.

[Direktīvas] 2. panta h) un i) punktā ir iekļautas šādas definīcijas:

8.

Saskaņā ar preambulas 65. apsvērumu:

“Biodegvielas ražošanai vajadzētu būt ilgtspējīgai. Biodegvielai, ko izmanto šajā direktīvā izvirzīto mērķu izpildei un par kuru saņem līdzekļus no valsts atbalsta shēmām, tādēļ būtu jāatbilst ilgtspējības kritērijiem.”

9.

17. pantā ilgtspējības kritēriji ir precizēti šādi:

“1.   Neatkarīgi no tā, vai izejvielas ir audzētas Kopienas teritorijā vai ārpus tās, no biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem iegūto enerģiju ņem vērā a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 6. punktā noteiktajiem kritērijiem:

[..]

2.   Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumi no biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo izmantošanas, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, ir vismaz 35 %.

[..]

3.   Biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kuras iegūtas zemes platībās ar augstu bioloģisko daudzveidību [..].

[..]

4.   Biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kuras saražotas no zemes platības ar augstu oglekļa koncentrāciju [..].

[..]

5.   Biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem mērķiem, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kas iegūtas no zemes, kas 2008. gada janvārī bija mitrājs [..].

6.   Lauksaimniecības izejvielas, kas audzētas Kopienā un izmantotas biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanai, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, iegūst saskaņā ar prasībām un standartiem, kas noteikti II pielikuma A punktā nodaļā “Vide” un 9. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris) [..].

[..]

8.   Dalībvalstis 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, pamatojoties uz citiem ilgtspējības apsvērumiem, neatsakās ņemt vērā biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, kas iegūti saskaņā ar šo pantu.

[..]”

10.

[Direktīvas] 18. panta “Atbilstības verificēšana attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem” 1. līdz 7. punktā ir noteikts:

“1.   Ja 17. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos jāņem vērā biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem pierādīt, ka ir izpildīti 17. panta 2. līdz 5. punktā minētie ilgtspējības kritēriji. Šajā nolūkā uzņēmējiem prasa izmantot masu bilances sistēmu, kura:

2.   Komisija 2010. un 2012. gadā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par 1. punktā aprakstītās masu bilances verificēšanas metodes darbību un par iespējām, kas ļautu izmantot citas verificēšanas metodes dažiem vai visiem izejvielu, biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā veidiem. [..]

3.   Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniegtu ticamu informāciju, un pēc pieprasījuma attiecīgajai dalībvalstij darītu pieejamus datus, ko izmantoja informācijas apkopošanai. Dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem nodrošināt atbilstīgus standartus to iesniegtās informācijas neatkarīgam auditam un pierādīt, ka tas tika veikts. Revīzijas procesā pārbauda, ka uzņēmēju izmantotās sistēmas ir precīzas, ticamas un aizsargātas pret krāpšanu. Tajā novērtē paraugu ņemšanas biežumu un metodi, kā arī informācijas pamatīgumu.

Pirmajā daļā minētā informācija attiecas uz ilgtspējības kritēriju ievērošanu atbilstīgi 17. panta 2. līdz 5. punktam, uz atbilstīgu un būtisku informāciju par pasākumiem zemes, ūdens un gaisa aizsardzībā, noplicinātu augšņu atjaunošanā, kā arī uz pasākumiem, lai novērstu pārmērīgu ūdens patēriņu apgabalos ar trūcīgiem ūdens resursiem, un uz 17. panta 7. punkta otrajā daļā minētajām prasībām.

[..]

Šajā punktā noteiktās prasības attiecas gan uz Kopienā ražotu, gan importētu biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo.

[..]

4.   Komisija cenšas noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar trešām valstīm, kuros ietverti noteikumi par ilgtspējības kritērijiem, kas ir atbilstīgi šajā direktīvā noteiktajiem kritērijiem. Ja Kopiena ir noslēgusi nolīgumus, kuru noteikumi attiecas uz jautājumiem saistībā ar 17. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem, Komisija var izlemt, ka šie nolīgumi pierāda, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, ko ražo no izejvielām, kuras audzētas minētajās valstīs, atbilst attiecīgajiem ilgtspējības kritērijiem. [..]

Komisija var izlemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ietverti precīzi dati 17. panta 2. punkta nolūkos vai pierādīts, ka biodegvielas sūtījumi atbilst 17. panta 3. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem. [..]

[..]

5.   Komisija pieņem lēmumus saskaņā ar 4. punktu tikai tad, ja attiecīgais nolīgums vai shēma atbilst atbilstīgiem ticamības, pārredzamības un neatkarīga audita standartiem. [..]

6.   Lēmumus atbilstīgi 4. punktam pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto procedūru. Šādi lēmumi ir spēkā ne vairāk kā piecus gadus.

7.   Ja uzņēmējs iesniedz pierādījumu vai informāciju, kas iegūta saskaņā ar nolīgumu vai shēmu, kurai piemēro saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemtu lēmumu, ciktāl uz to attiecas šis lēmums, dalībvalsts neprasa piegādātājam nodrošināt turpmākus atbilstības pierādījumus par 17. panta 2. līdz 5. punktā definēto ilgtspējības kritēriju ievērošanu vai informēt par šā panta 3. punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem.

[..]”

11.

[Īstenošanas lēmuma] 1. pantā ir noteikts:

“Brīvprātīgā shēma International Sustainability and Carbon Certification Scheme, kuras atzīšanas pieprasījums Komisijai tika iesniegts 2011. gada 18. martā, pierāda, ka biodegvielu sūtījumi atbilst ilgtspējības kritērijiem, kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3. punkta a) apakšpunktā, 17. panta 3. punkta b) apakšpunktā, 17. panta 3. punkta c) apakšpunktā, 17. panta 4. punktā un 17. panta 5. punktā un Direktīvas 98/70/EK 7.b panta 3. punkta a) apakšpunktā, 7.b panta 3. punkta b) apakšpunktā, 7.b panta 3. punkta c) apakšpunktā, 7.b panta 4. punktā un 7.b panta 5. punktā. Shēma ietver arī precīzus datus Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 2. punkta un Direktīvas 98/70/EK 7.b panta 2. punkta nolūkā.

Turklāt to var izmantot, lai pierādītu atbilstību Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 1. punktam un Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 1. punktam.”

12.

2. panta 1. punktā ir norādīts:

“Lēmums ir spēkā piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā.”

Šis termiņš beidzās 2016. gada 9. augustā.

13.

Ar Īstenošanas lēmumu 2016/1361 Komisija atzina, ka International Sustainability and Carbon Certification ir shēma, ar ko var pierādīt atbilstību ilgtspējības kritērijiem saskaņā ar Direktīvu 2009/28 uz piecu gadu laikposmā.

14.

[Lēmuma] 1. pantā ir noteikts:

“Ar shēmu International Sustainability & Carbon Certification system (turpmāk “shēma”), kuras atzīšanas pieprasījums Komisijai tika iesniegts 2016. gada 23. jūnijā, tiek pierādīts, ka tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo sūtījumi, kuri ražoti atbilstoši shēmā noteiktajiem biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas standartiem, atbilst ilgtspējības kritērijiem, kā noteikts Direktīvas 98/70/EK 7.b panta 3., 4. un 5. punktā un Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 3., 4. un 5. punktā.

[..]”

15.

Īstenošanas lēmums 2016/1361 stājās spēkā 2016. gada 11. augustā.

16.

Saskaņā ar 38. pantu:

“No 2012. gada 1. janvāra biodegvielas [..] un bioloģiskos šķidros kurināmos [..] var ņemt vērā valsts mērķu sasniegšanā, un tie var piekļūt atbalsta instrumentiem [..] tikai tad, ja tie atbilst Direktīvas 2009/30/EK īstenošanas lēmumā paredzētajiem ilgtspējības kritērijiem.”

17.

Saskaņā ar 2. panta 1. punkta i) septies apakšpunktu, ar grozījumiem, kas tika izdarīti ar Leģislatīvo dekrētu Nr. 55/2011 ( 8 ), “saimnieciskās darbības subjekts” ir:

“jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā vai trešajā valstī, kas par samaksu vai bez maksas piedāvā vai padara pieejamas trešajām personām izejvielas, starpproduktus, maisījumus vai atkritumus, lai ražotu Kopienas tirgum paredzētas biodegvielas”.

18.

Šī leģislatīvā dekrēta 7.ter pantā ir pārņemti Savienības tiesiskajā regulējumā noteiktie ilgtspējības kritēriji, un ar tā 7.quater pantu ir izveidota valsts biodegvielu ilgtspējības sertifikācijas sistēma (Sistema Nazionale di certificazione della sostenibilità dei biocarburanti), kurai ir jāpievienojas visiem ražošanas ķēdes dalībniekiem, izņemot, ja viņi noslēguši Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 4. punktā, kas iekļauts ar Direktīvas 2009/30/EK 1. pantu, paredzēto nolīgumu vai izmanto brīvprātīgu sertifikācijas sistēmu.

19.

[Dekrēta] 2. pantā ir ietvertas šādas definīcijas:

“[..]

2.   [..]

[..]

[..]

3.   Saimnieciskās darbības subjekts [..] ir:

20.

[Dekrēta] 8. pantā ir noteikts:

“1.   Tikai attiecībā uz elementiem, kuriem ir piemērojama lēmumā paredzētā brīvprātīgā shēma Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 4. punkta, kas ir ieviests ar Direktīvas 2009/30/EK 1. pantu, izpratnē, saimnieciskās darbības subjekti, kuri pievienojas šīm brīvprātīgajām shēmām, pierāda nākamajam piegādes ķēdes saimnieciskās darbības subjektam, piegādātājam vai arī lietotājam sniegtās informācijas vai paziņojumu uzticamību, iesniedzot minētajās shēmās paredzētos pierādījumus vai informāciju, kas pievienojama sūtījumiem. Minētie pierādījumi vai informācija ir sniedzami pašsertifikācijas formā [..];

[..]

4.   Ja 1. punktā minētās brīvprātīgajās shēmās un 2. punktā minētajos nolīgumos nav paredzēta visu ilgtspējības kritēriju un masu bilances izmantošanas pārbaude, piegādes ķēdes saimnieciskās darbības subjektiem, kuri tām pievienojas, katrā ziņā ir jāveic papildu pārbaude attiecībā uz to, kas nav iekļauts minētajās brīvprātīgās shēmās vai nolīgumos, piemērojot valsts sertifikācijas shēmu.”

21.

[Dekrēta] 12. pantā ir noteikts:

“1.   Šī dekrēta izpratnē, atkāpjoties no 8. panta 1. punkta noteikumiem, bioloģisko šķidro kurināmo piegādes ķēdes saimnieciskās darbības subjekti var pievienoties brīvprātīgajām shēmām, kas ir paredzētas biodegvielai piemērojamajā lēmumā, kurš pieņemts saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 4. punkta otro daļu, ja vien tiek ievēroti 2. punktā paredzētie nosacījumi.

2.   Bioloģisko šķidro kurināmo piegādes ķēdē iesaistītie saimnieciskās darbības subjekti, kuri ir minēti 1. punktā, paziņojumā vai sertifikātā, kas ir jāpievieno sūtījumiem visas piegādes ķēdes garumā, norāda 7. panta 5., 6., 7. un 8. punktā minētos datus, paredzot šādus izņēmumus [..].”

22.

Sabiedrība Legatoria Editoriale Giovanni Olivotto SpA (turpmāk tekstā – “LEGO”) pārvalda izdevniecību Lavisā [Lavis] (Trento provinces Trentino Alto Adidžes reģions, Itālija). Savas darbības ietvaros tā uzcēla termoelektrostaciju, kuras jauda ir 0,840 megavati un kuru darbina ar bioloģisko šķidro kurināmo, konkrēti, neapstrādātu palmu augu eļļu.

23.

Minētās termoelektrostacijas būvniecību veica uzņēmums Movendi S.r.l., kas darbojās arī kā starpnieks (jeb tirgotājs) termoelektrostacijas darbināšanai vajadzīgā bioloģiskā šķidrā kurināmā iegādē.

24.

2010. gada 24. novembrīLEGO lūdza valsts uzņēmumam Gestore dei servizi energetici SpA (turpmāk tekstā – “GSE”) piešķirt tai kvalifikāciju “iekārta, kurā izmanto no atjaunojamajiem energoresursiem iegūto enerģiju” ( 10 ) Šī kvalifikācija pēc tās piešķiršanas tai ļāva trīs gadu laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam piekļūt zaļo sertifikātu (ZS) veicināšanas shēmai, un kopumā tā ieguva 14698 ZS, kuru vērtība ir 1610421,58 EUR.

25.

Movendi nebija fiziski pieejami produktu sūtījumi, kurus sabiedrības ED & F Man Liquid Products Italia S.r.l. un Unigrà S.r.l. (turpmāk tekstā kopā – “piegādes uzņēmumi”) piegādāja tieši LEGO. Tiesas sēdē šie uzņēmumi norādīja, ka bioloģiskais šķidrais kurināmais, kas tika piegādāts LEGO, bija no Francijas ievesta Indonēzijas izcelsmes neapstrādāta palmu eļļa, un tādējādi tā bija prece, kas bija ievesta Savienības muitas teritorijā un laista brīvā apgrozībā.

26.

2014. gada 19. jūnijāGSE lūdza LEGO iesniegt tam Itālijas tiesību aktos prasītos sertifikātus. LEGO2014. gada 26. jūnijā tam atsūtīja dažus dokumentus.

27.

Ar 2014. gada 29. septembra lēmumu GSE izslēdza LEGO no veicināšanas shēmas, jo tā nebija izpildījusi atbalsta režīma atbilstības kritērijus, un izdeva rīkojumu par visu izsniegto zaļo sertifikātu atgūšanu.

28.

Minētais lēmums it īpaši bija balstīts uz šādiem argumentiem:

29.

LEGO pārsūdzēja GSE lēmumu Tribunale amministrativo regionale per il Lazio (Lacio Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija), kas ar 2016. gada 29. janvāra spriedumu noraidīja tās prasījumus. Par šo spriedumu tā vērsās pēdējā instancē Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija).

30.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam LEGO norāda:

31.

Pret LEGO apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā iebilst GSE, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

32.

Tāpēc Consiglio di Stato (Valsts padome) uzdod Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

33.

Rakstveida procedūrā apsvērumus iesniedza LEGO, GSE, ED & F Man Liquid Products Italia, Itālijas valdība un Komisija. Visi minētie lietas dalībnieki piedalījās tiesas sēdē, kas notika 2018. gada 28. februārī.

34.

Izskatāmajā lietā rodas problēma saistībā ar saikni starp valsts bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības sertifikācijas sistēmām (Direktīvas 2009/28 18. panta 3. punkts) un valstu un starptautiskajām brīvprātīgajām shēmām, kuras ir atzinusi Komisija saskaņā ar šīs Direktīvas 2009/28 18. panta 4. un 5. punktu.

35.

Iesniedzējtiesa uzskata, ka, lai lemtu par apelācijas sūdzību pēdējā instancē, ir jānoskaidro, vai pastāv pretruna starp Savienības tiesisko regulējumu un valsts īstenošanas tiesisko regulējumu.

36.

Tās šaubas attiecas it īpaši uz 2012. gada 23. janvāra dekrēta 8. un 12. pantu. Kaut gan pievienošanās brīvprātīgajai ilgtspējības sertifikācijas shēmai (ja, protams, par to ir pieņemts Komisijas lēmums) tajos tiek uzskatīta par nozīmīgu, saimnieciskās darbības subjektiem, kuri šai shēmai pievienojas, vienlaikus tiek uzlikts divkāršs – un strīdīgs – pienākums:

37.

Pirms abu prejudiciālo analīzes minēšu dažus apsvērumus par bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības pārbaudi, kuros atkārtoti paudīšu vai papildināšu apsvērumus, ko esmu izklāstījis savos secinājumos lietā E.ON Biofor Sverige ( 11 ).

38.

Direktīvas 2009/28 17. panta 2.–5. punktā ir noteikti kritēriji, kuriem ir jāatbilst tādam bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam kā palmu eļļa, lai to uzskatītu par ilgtspējīgu. Šī kvalifikācija vai “zaļais sertifikāts” ir conditio sine qua non bioloģiskā šķidrā kurināmā patēriņa ņemšanai vērā, lai a) izvērtētu, vai dalībvalstis izpilda savas saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, b) izvērtētu pienākumu lietot atjaunojamos energoresursus izpildi un c) saņemtu dažāda veida atbalstu, kuru dalībvalstis ir izveidojušas, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas patēriņu.

39.

Direktīvas 2009/28 17. panta 2.–5. punktā minēto ilgtspējības kritēriju mērķis ir novērst iespējamību, ka ļoti vērtīgas ekoloģiskas zonas ( 12 ) tiek izmantotas biomasas ražošanai, lai iegūtu bioloģiskos šķidros kurināmos. Ar Direktīvu 2009/28 tiek izsmeļoši saskaņoti bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritēriji tādējādi, ka saskaņā ar 17. panta 8. punktu dalībvalstis nevar ieviest papildu kritērijus, ne arī vairs nepiemērot kādu no Direktīvas 2009/28 17. pantā noteiktajiem kritērijiem ( 13 ).

40.

Lai pārbaudītu pārdotā bioloģiskā šķidrā kurināmā atbilstību šiem ilgtspējības kritērijiem, Direktīvā 2009/28 tika izvēlēta masu bilances (turpmāk tekstā – “MB”) metode, noraidot citas iespējas ( 14 ). Atbilstoši MB metodei pārdošanas nolūkā drīkst sajaukt dažādus bioloģiskos šķidros kurināmos, bet ir jāgarantē izsekojamība no to izcelsmes līdz to patēriņa brīdim. Tirgotājam ir noteikta prasība nodrošināt dokumentāciju, kas apliecina, ka tāds pats no izplatīšanas tīkla izņemtais bioloģiskā šķidrā kurināmā daudzums tika iekļauts minētajā tīklā, un tas ir ticis iegūts, ievērojot Direktīvas 2009/28 17. panta 2.–5. punktā noteiktos ilgtspējības kritērijus.

41.

Atšķirībā no bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritērijiem, kas tika izsmeļoši saskaņoti ar Direktīvu 2009/28, MB metodes piemērošana tika saskaņota tikai daļēji ( 15 ) ar Direktīvas 2009/28 18. panta 1. punktu, kurā katrā gadījumā ir paredzēti šādi trīs MB metodes izmantošanas nosacījumi:

42.

Pamatojoties uz šo daļējo saskaņošanu, ar Direktīvu 2009/28 ir atļauts praksē izmantot MB metodi, alternatīvi piemērojot:

43.

Pašlaik Savienība nav noslēgusi nevienu nolīgumu ar trešajām valstīm, un MB metode ir piemērojama, izmantojot vai nu valstu shēmas (kā, piemēram, Itālijā šajā lietā), vai arī deviņpadsmit brīvprātīgās shēmas, kuras Komisija līdz šim ir atzinusi, piemēram, ISCC shēmu ( 16 ).

44.

Jāuzsver, ka Direktīvas 2009/28 18. panta 4. punkta otrajā daļā tikai ir paredzēta iespēja attiecībā uz biodegvielām izmantot brīvprātīgas sertifikācijas shēmas, bet nevis lietot tās, lai pierādītu bioloģisko šķidro kurināmo atbilstību ilgtspējības kritērijiem. Bija jāgaida līdz brīdim, kad tika pieņemta Direktīva (ES) 2015/1513 ( 17 ), kas ir spēkā no 2015. gada 15. oktobra, lai Direktīvas 2009/28 18. panta 4. punkta otrajā daļā tiktu izdarīti grozījumi un arī tiktu paredzēta iespēja sertificēt bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējību, izmantojot Komisijas atzītas brīvprātīgas shēmas ( 18 ).

45.

Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 7. punkts, skatot to kopsakarā ar Īstenošanas lēmumu 2011/438, nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā 2012. gada 23. janvāra dekrēts, ar ko saimnieciskās darbības subjektiem ir paredzēti konkrēti pienākumi, kas ir atšķirīgi un plašāki salīdzinājumā ar pienākumiem, kādi ir jāpilda, pievienojoties brīvprātīgai bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības sertifikācijas shēmai, kuru Komisija ir atzinusi saskaņā ar minētās Direktīvas 2009/28 18. panta 4. punktu.

46.

Lai atbildētu uz šo jautājumu, secīgi ir jānosaka:

47.

Iesniedzējtiesa uzskata, ka pamatlietā aplūkotajiem faktiem ir piemērojams Īstenošanas lēmums 2011/438. Tomēr šis apgalvojums ir jāniansē.

48.

Īstenošanas lēmums 2011/438 ir pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2009/28 18. panta 4. punktu, ar kuru Komisijai ir atļauts lemt par to, ka valsts vai starptautiska shēma pierāda biodegvielu sūtījumu atbilstību Direktīvas 2009/28 17. panta 3.–5. punktā paredzētajiem ilgtspējības kritērijiem vai arī ka tā satur pareizus datus šīs direktīvas 17. panta 2. punkta izpratnē (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma noteikšanai).

49.

Saskaņā ar Direktīvas 2009/28 18. panta 6. punktu Komisijas lēmumi, kas ir pieņemti saistībā ar brīvprātīgo shēmu atzīšanu, ir spēkā laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus.

50.

Ar ISCC shēmu Komisija tika iepazīstināta 2011. gada 18. martā, kad tika lūgts to atzīt par vispārēju brīvprātīgu shēmu plašam dažādu biodegvielu spektram ( 19 ). Komisija to izvērtēja ar labvēlīgu rezultātu un visbeidzot iekļāva to Īstenošanas lēmumā 2011/438 ( 20 ).

51.

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2011/438 1. pantu brīvprātīgā ISCC shēma skaidri parāda, ka biodegvielu sūtījumi atbilst 17. panta 2.–5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem un ka turklāt to var izmantot, lai pierādītu atbilstību Direktīvas 2009/28 18. panta 1. punktam.

52.

Īstenošanas lēmumā 2011/438 ISCC shēma ir atzīta, lai pierādītu tikai biodegvielu, bet ne bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējību. 2011. gadā Direktīvas 2009/28 18. panta 4. punkta otrā daļa attiecās tikai uz šo iespēju. Ņemot vērā biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo atšķirības ( 21 ), šo lēmumu, kura formulējums šajā ziņā ir skaidrs, nevar interpretēt tādējādi, ka tiek pieņemtas abas kategorijas.

53.

Iespēja sertificēt bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējību, izmantojot brīvprātīgas shēmas, radās tikai pēc grozījumu izdarīšanas Direktīvas 2009/28 18. panta 4. punkta otrajā daļā, kad tika pieņemta Direktīva 2015/1513, kas ir stājusies spēkā 2015. gada 15. oktobrī.

54.

LEGO guva labumu no zaļo sertifikātu veicināšanas shēmas trīs gadus laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam ( 22 ), izmantojot savas termoelektrostacijas darbināšanai nevis biodegvielu, bet bioloģisko šķidro kurināmo (palmu eļļa). Tāpēc tai nevarēja piemērot Īstenošanas lēmumu 2011/438, kas, atkārtošu, attiecās tikai uz ISCC shēmu kā brīvprātīgu sistēmu, lai sertificētu biodegvielu un nevis bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējību.

55.

Taču, lai arī Direktīvas 2009/28 18. panta 4. punkta otrā daļa attiecās tikai uz biodegvielu (bet ne uz bioloģisko šķidro kurināmo) sertifikāciju, izmantojot brīvprātīgas shēmas, Komisijas paziņojumā par brīvprātīgajām sistēmām un standartvērtībām ES biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības shēmā dalībvalstis no 2010. gada tika mudinātas piemērot šīs biodegvielu sertifikācijas sistēmas arī bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ( 23 ).

56.

2012. gada 23. janvāra dekrēta 12. pants ( 24 ) varētu būt atbilde uz šo Komisijas pamudinājumu. Itālijas valdība tiesas sēdē apstiprināja, ka saimnieciskās darbības subjektiem ar šo pantu tika atļauts sertificēt bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējību, izmantojot brīvprātīgās sistēmas, kuras Komisija ir atzinusi tikai attiecībā uz biodegvielu.

57.

Prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā Tiesas kompetencē ir tikai interpretēt Savienības tiesību normas, nevis dalībvalsts tiesību normas. Tādējādi iesniedzējtiesai būs jānoskaidro, vai lietas faktu rašanās laikā ar 2012. gada 23. janvāra dekrētu brīvprātīgas sertifikācijas shēmas (piemēram, ISCC), kuru piemērošanu biodegvielām bija atzinusi Komisija, faktiski tika paredzēts izmantot arī attiecībā uz bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem.

58.

Balstoties uz šīm premisām, analizēšu Savienības tiesību piemērošanu divos alternatīvos gadījumos, kurus ir minējusi iesniedzējtiesa.

59.

No 2016. gada 11. augusta, kad stājās spēkā Īstenošanas lēmums 2016/1361, Komisija turpināja atzīt brīvprātīgo ISCC shēmu kā biodegvielas sertifikācijas sistēmu un pirmo reizi tās piemērošanu attiecināja arī uz bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem. Tā kā šī lieta ratione temporis attiecas tikai uz veicināšanas shēmu par trīs gadu laikposmu no 2012. līdz 2014. gadam atsaukšanu, Īstenošanas lēmums 2016/1361 nekādā ziņā neietekmēs tās atrisinājumu.

60.

Tomēr, kā esmu norādījis iepriekš, 2012. gada 23. janvāra dekrēta 12. pants varēja attiekties uz brīvprātīgās ISCC shēmas izmantošanu attiecībā uz bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem. Ja tas tā būtu, palmu eļļas piegādātāji uzņēmumi un LEGO varēja likumīgi pievienoties minētajai brīvprātīgajai shēmai.

61.

Šajā gadījumā būtu jānoskaidro, vai Direktīvas 2009/28 18. panta 7. punkts pieļauj vai aizliedz vienlaikus vai papildus izmantot Itālijas valsts sertifikācijas sistēmu uzņēmējiem, kas piemēro tādu brīvprātīgu sertifikācijas sistēmu kā ISCC. Itālijas valdība apgalvo, ka minētā direktīvas tiesību norma ilgtspējības pārbaudē atļauj piemērot papildu nosacījumus, piemēram, tos, kas ir paredzēti Itālijas sertifikācijas shēmā.

62.

Ja Itālijas valdības apgalvojumu pieņemtu bez precizējumiem, tas nozīmētu, ka valsts sistēma tiktu piemērota vispārēji (proti, visos gadījumos) ikreiz, kad tā būtu “stingrāka” nekā brīvprātīgā sistēma. Taču šādas sekas mazinātu saimnieciskās darbības subjektu motivāciju izmantot brīvprātīgas shēmas, kuru mērķis ir novērst nesaprātīga sloga uzlikšanu rūpniecībai un rast efektīvus risinājumus, lai pierādītu bioloģisko šķidro kurināmo atbilstību ilgtspējības kritērijiem ( 25 ).

63.

2012. gada 23. janvāra dekrēta 8. panta 4. punkts atļauj noteikt papildu prasības saimnieciskās darbības subjektam, kas ir pievienojies brīvprātīgai shēmai, ja šī pēdējā minētā “neaptver visu ilgtspējības un masu bilances [metodes] izmantošanas kritēriju pārbaudi”. Iespējamībai, kas ir minēta šajā tiesību normā, principā būtu jārodas tikai retos gadījumos, jo atbilstoši loģikai saskaņā ar Direktīvas 2009/28 18. panta 4. punktu Komisija parasti atzīst tādas brīvprātīgās shēmas, kurās tiek izmantota MB metode un sertificēta atbilstība visiem ilgtspējības kritērijiem ( 26 ).

64.

Tomēr, kā Komisija pati uzskata ( 27 ), pastāv iespēja atzīt brīvprātīgas shēmas, kurās ne tikai tiek izmantota MB metode, bet arī ir atļauts sertificēt tikai dažus ilgtspējības kritērijus, kas noteikti attiecībā uz bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem. Šajos apstākļos nekas neliegtu papildus piemērot valsts sertifikācijas sistēmu, lai pierādītu atbilstību tādiem ilgtspējības kritērijiem, kas nav paredzēti brīvprātīgajā shēmā. Ja 2012. gada 23. janvāra dekrēta 8. panta 4. punktu saprastu šādi, tas būtu neapstrīdams.

65.

Tagad ir jāatgādina, ka bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritēriju pārskatīšanas procedūras netika saskaņotas pilnīgi. Direktīvas 2009/28 18. pantā ir noteikts pienākums izmantot MB metodi un tās piemērošanā ievērot minimālās prasības, bet ar to nav paredzēts izveidot saskaņotu Kopienu procedūru ( 28 ).

66.

Tādējādi saimnieciskās darbības subjektiem ir jāizvēlas viena no sertifikācijas sistēmām (valsts vai Komisijas atzīta sistēma), kas paredzētas 18. pantā. Ņemot vērā šo izvēli:

67.

Pamatlietā laikposmā no 2012. gada 2014. gadam palmu eļļas piegādātāji uzņēmumi un LEGO bija pievienojušies brīvprātīgai ISCC shēmai. Ja 2012. gada 23. janvāra dekrēta 18. panta 4. punkts būtu piemērojams arī izvēlei attiecībā uz bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, tad rastos pirmā no tikko minētajām situācijām vai, precīzāk, šī gadījuma variants. Runa būtu par brīvprātīgas sertifikācijas sistēmas izmantošanu attiecībā uz bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, valsts tiesību normā atsaucoties uz Komisijas lēmumu, ar ko ir atzīta minētās sistēmas izmantošana tikai attiecībā uz biodegvielām.

68.

Brīvprātīgā ISCC sistēma ir pilnīga shēma, kas atļauj sertificēt atbilstību visiem ilgtspējības kritērijiem un MB metodes izmantošanu. Tas ir apstiprināts Īstenošanas lēmuma 2011/438 1. pantā, saskaņā ar kuru šī shēma skaidri parāda, ka biodegvielas sūtījumi atbilst 17. panta 2.–5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem un turklāt to var izmantot, lai pierādītu atbilstību Direktīvas 2009/28 18. panta 1. punktam. Turklāt skaidrojošā dokumentācija par ISCC ( 29 ) sistēmas darbību apstiprina, ka tā ir pilnīga brīvprātīga shēma.

69.

Direktīvas 2009/28 18. panta 7. punktā ir noteikta brīvas aprites prezumpcija attiecībā uz bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kuru ilgtspējība ir sertificēta, izmantojot pilnīgu brīvprātīgu shēmu, tādējādi, ja saimnieciskās darbības subjekts iesniedz tās ietvaros iegūtos pierādījumus vai informāciju, dalībvalsts neprasa piegādātājam nodrošināt turpmākus atbilstības pierādījumus par atbilstību 17. panta 2. līdz 5. punktā paredzētajiem ilgtspējības kritērijiem vai informāciju par šā panta 3. punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem.

70.

Tādējādi Direktīvas 2009/28 18. panta 7. punkts neatļauj piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu kā 2012. gada 23. janvāra dekrēts, ar ko saimnieciskās darbības subjektiem ir noteikts pienākums ievērot valsts sertifikācijas sistēmā paredzētas prasības, kas ir stingrākas par tām, kuras tiek izmantotas pilnīgā brīvprātīgā shēmā, ko Komisija ir atzinusi attiecībā uz biodegvielām un kas ar valsts tiesību aktiem ir attiecināta arī uz bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem.

71.

Ja iesniedzējtiesa uzskatītu, ka lietas faktu rašanās laikā saskaņā ar 2012. gada 23. janvāra dekrēta 12. pantu brīvprātīgā ISCC shēma nebija piemērojama bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, runa būtu par iepriekš aprakstīto trešo gadījumu, proti, saimnieciskās darbības subjekti izmanto brīvprātīgu shēmu, kuru Komisija nav atzinusi, lai sertificētu tāda bioloģiskā šķidrā kurināmā kā palmu eļļa ilgtspējību.

72.

Šajos apstākļos dalībvalsts var prasīt saimnieciskās darbības subjektiem, kas ir iesaistīti bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas ķēdē un tirdzniecībā, pilnībā vai daļēji ievērot valsts sertifikācijas sistēmā noteiktās prasības.

73.

Itālijas iestādes šajā lietā attiecībā uz ISCC sertifikācijas shēmu pieprasīja ievērot divas papildu prasības:

74.

Pirmā prasība ir stingrāka salīdzinājumā ar to, kas paredzēta ISCC shēmā (kurā ir atļauts iesniegt sertifikātu vēlāk). Tomēr, manuprāt, tā nav pretrunā kādai no Direktīvā 2009/28 paredzētajām normām, turklāt es uzskatu, ka tā ir atbilstīga prasība, lai bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības pārbaudei piemērotu MB metodi.

75.

Proti, šī prasība nodrošina labāku bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas ķēdes un tirdzniecības kontroli un ļauj izsekot sūtījumus, kuriem ir piemērojama MB metode, lai pārbaudītu to atbilstību Direktīvas 2009/28 17. panta 2.–5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem.

76.

Manuprāt, valsts sistēmā pamatoti ir noteikts pienākums iesniegt ilgtspējības sertifikātus attiecībā uz bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem brīdī, kad vieni saimnieciskās darbības subjekti sūtījumus nodod citiem. Kavēšanos izdot vai iesniegt šos sertifikātus var pieļaut tādā brīvprātīgā shēmā kā ISCC, bet es neredzu iemeslu, kura dēļ valsts sertifikācijas sistēmās tā noteikti būtu jāpieņem.

77.

Turklāt nešķiet, ka šī prasība radītu būtisku ierobežojumu bioloģisko šķidro kurināmo tirdzniecībā starp Savienības dalībvalstīm, ne arī to tirdzniecībā starp Savienību un trešajām valstīm.

78.

Lielākas grūtības rada otrās papildu prasības, ar kuru visiem saimnieciskās darbības subjektiem, tostarp vienkāršiem starpniekiem, kuriem bioloģiskā šķidrā kurināmā sūtījumi nav fiziski pieejami, ir noteikts pienākums iesniegt ilgtspējības sertifikātus, saderība ar Direktīvu 2009/28.

79.

Lietas dalībnieku argumenti attiecībā uz šīs prasības saderību ar Direktīvu 2009/28 atšķiras. Itālijas valdība un GSE to aizstāv, savukārt Komisija, LEGO un piegādes uzņēmumi uzskata, ka tā nav saderīga ar minētās direktīvas burtu un garu.

80.

Manuprāt, ņemot vērā Itālijas valsts kompetenci noteikt un piemērot savu valsts verificēšanas sistēmu, priekšroka ir dodama Itālijas valdības un GSE apgalvojumam.

81.

Direktīvas 2009/28 18. panta 1. punktā ir minēts uzņēmēju jēdziens, bet tas nav definēts. Tādējādi dalībvalstīm ir jāprecizē, kuriem uzņēmējiem vai saimnieciskās darbības subjektiem ir pienākums pierādīt bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējību ( 30 ). Turklāt dalībvalstīm (18. panta 3. punkts) ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedz ticamu informāciju un dara pieejamus datus, kas izmantoti tās iegūšanai. Turklāt uzņēmējiem ir jānodrošina atbilstīgi standarti iesniegtās informācijas neatkarīgai revīzijai ( 31 ) un jāpierāda, ka tas ir veikts.

82.

Es uzskatu, ka ar šādi formulētu tiesību normu dalībvalstīm ir piešķirtas pilnvaras savās valsts ilgtspējības verificēšanas sistēmās attiecībā uz bioloģisko šķidro kurināmo iekļaut aplūkoto strīdīgo prasību. Manuprāt, nekas tām neliedz uzlikt vienkāršiem starpniekiem pienākumu iesniegt pieprasīto dokumentāciju, uzskatot tos par bioloģiskā šķidrā kurināmā izplatīšanas posma [dalībniekiem].

83.

Šajā procesā ar MB metodes ( 32 ) palīdzību ir jānodrošina zināšanas par īpašībām un to ievērošanu visā piegādes ķēdē. Izmantojot tādas sarežģītas ražošanas un izplatīšanas ķēdes, kā tas ir palmu eļļas gadījumā, kas tiek iegūta Indonēzijā un no Francijas transportēta uz Itāliju, lai to piegādātu LEGO, es neuzskatu, ka pienākumu iesniegt dokumentāciju varētu uzskatīt par nesamērīgu.

84.

Manuprāt, tas ir atbilstīgs pasākums, arī lai mazinātu krāpšanas risku un nodrošinātu, ka tiek atbalstīts tikai tādu bioloģisko šķidro kurināmo patēriņš, kuri atbilst ilgtspējības kritērijiem un attiecībā uz kuriem izmantota MB metode, un ka tie tiek iekļauti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas aprēķinā.

85.

Tādējādi Direktīvas 2009/28 18. panta 7. pantam nebūtu pretrunā tas, ka vienkāršiem starpniekiem ir jāpilda valsts ilgtspējības verificēšanas sistēmā paredzētās prasības attiecībā uz bioloģisko šķidro kurināmo, ja tie nav pievienojušies brīvprātīgai sertifikācijas sistēmai, ko ir atzinusi Komisija saskaņā ar minētās direktīvas 18. panta 4. punktu, vai ja tā ir piemērojama, pamatojoties uz atsauci valsts tiesību aktos.

86.

Apstāklis, ka valsts tiesa, formāli izsakoties, savu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir formulējusi, atsaucoties uz atsevišķām Savienības tiesību normām, neliedz Tiesai sniegt šai tiesai visus interpretācijas elementus, kas tai var būt noderīgi, izspriežot izskatāmo lietu, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa prejudiciālo jautājumu formulējumā uz tiem ir atsaukusies. Tiesas uzdevums ir no valsts tiesas sniegto faktu kopuma, it īpaši no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojuma, izsecināt tos Savienības tiesību elementus, kuru interpretācija ir nepieciešama, ņemot vērā strīda priekšmetu” ( 33 ).

87.

Tā kā tika atzīts, ka ar Direktīvu 2009/28 ir saderīga prasība piemērot vienkāršiem starpniekiem valsts ilgtspējības verificēšanas sistēmu attiecībā uz bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, ir jāanalizē, vai ar šo prasību ir pārkāpts LESD 34. pantā noteiktais aizliegums, lai arī iesniedzējtiesa par to tieši nav jautājusi.

88.

Tiesa ir nospriedusi, ka jebkurai valsts normai, ar ko valsts tiesībās ir transponēta direktīva, kurā nav paredzēta izsmeļoša saskaņošana, ir jābūt saderīgai ar primārajām tiesībām ( 34 ). Savukārt, ja kāda joma Savienības līmenī ir pilnībā saskaņota, ikviena valsts pasākuma atbilstība ir jāizvērtē, vadoties no šī saskaņošanas pasākuma noteikumiem, nevis primāro tiesību noteikumiem ( 35 ).

89.

Strīdīgais pienākums ir jāvērtē saskaņā ar šo judikatūru, jo ar Direktīvas 2009/28 18. pantu netiek pilnībā saskaņoti valsts tiesību akti attiecībā uz verificēšanas sistēmām saistībā ar bioloģisko šķidro kurināmo atbilstību ilgtspējības kritērijiem ( 36 ).

90.

Tādējādi ir jānoskaidro, vai, nosakot pienākumu vienkāršiem starpniekiem, kuri ir iesaistīti bioloģiskā šķidrā kurināmā piegādes ķēdē un kuriem bioloģiskais šķidrais kurināmais nav fiziski pieejams, iesniegt sertifikātus, ar valsts tiesību normu šāda veida preces tirdzniecībai Kopienā ir radīts šķērslis, kas nav saderīgs ar LESD 34. pantā noteikto aizliegumu ( 37 ).

91.

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru LESD 34. pants, ar ko starp dalībvalstīm ir aizliegti pasākumi ar importa kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, attiecas uz visiem valstu pasākumiem, kas var tieši vai netieši, aktuāli vai potenciāli ietekmēt Kopienas iekšējo tirdzniecību ( 38 ). Šajā gadījumā ietekme uz Kopienas iekšējo tirdzniecību rodas, jo runa ir par preci (palmu eļļa), kas tiek ražota Indonēzijā, laista brīvā apgrozībā ES un uzglabāta Francijā, no kurienes tā tiek ievesta Itālijā, lai to pārdotu LEGO.

92.

Vienkāršiem starpniekiem, kuriem bioloģiskais šķidrais kurināmais nav fiziski pieejams, Itālijā noteiktais pienākums iesniegt sertifikātus, ar kuriem tiek pierādīta tā ilgtspējība, apgrūtina tā ievešanu gan no citām dalībvalstīm, gan no trešajām valstīm. Bez šī pienākuma tā tirdzniecība būtu vieglāka un veicinātu tirdzniecību Kopienas iekšienē un ar trešajām valstīm.

93.

Tādējādi tādā pašā mērā ( 39 ) valsts tiesību norma rada šķērsli bioloģisko šķidro kurināmo tirdzniecībai un ir kvalificējama kā pasākums ar eksporta kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, kas nav saderīgs ar LESD 34. pantu. Šķērslis tirdzniecībai nerastos, ja Itālijas tiesiskajā regulējumā šis pienākums tiktu noteikts tādiem piegādes ķēdē iesaistītajiem uzņēmējiem, kuriem bioloģiskie šķidrie kurināmie ir fiziski pieejami.

94.

Tomēr – vai šis ierobežojums var tikt attaisnots ar kādu no LESD 36. pantā uzskaitītajiem vispārējo interešu iemesliem vai imperatīvām prasībām? Abos gadījumos atbilstoši samērīguma principam valsts pasākumam būtu jābūt piemērotam, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, un tas nedrīkst pārsniegt šī mērķa sasniegšanai nepieciešamo ( 40 ).

95.

Pienākumu varētu pamatot ar vides aizsardzību un, konkrētāk, ar mērķi veicināt bioloģisko šķidro kurināmo kā atjaunojamas enerģijas izmantošanu ( 41 ), kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu cēloņiem un kuras Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās novērst ( 42 ).

96.

Veicinot vides aizsardzību un atbalstot atjaunojamās enerģijas kopumā un it īpaši bioloģiskos šķidros kurināmos, pasākums netieši veicina arī cilvēku veselības un dzīvības aizsardzību, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzību, kas ir LESD 36. pantā minētie vispārējo interešu apsvērumi ( 43 ).

97.

Turklāt tas, ka visi saimnieciskās darbības subjekti bez izņēmuma, kuri iesaistīti ilgtspējīgu bioloģisko šķidro kurināmo ražošanā un izplatīšanā, ir iekļauti piegādes ķēdē, kas tiek nodrošināta ar MB metodes starpniecību, veicina krāpšanas novēršanu. Tāpat ar to tiek novērsts tas, ka šie bioloģiskie šķidrie kurināmie, kuriem tiesību aktos ir noteiktas priekšrocības, tiek pārdoti tādējādi, ka no priekšrocībām negūst labumu kurināmie, kas neatbilst ilgtspējības kritērijiem. Tādējādi vides aizsardzība un no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošana pamato šāda veida valsts tiesisko regulējumu.

98.

Tādējādi ir jāpārbauda, vai Itālijas tiesiskais regulējums iztur samērīguma pārbaudi, proti, vai tas ir atbilstīgs, lai garantētu izvirzītā mērķa sasniegšanu, un nepārsniedz šī mērķa sasniegšanai nepieciešamo.

99.

Par pasākuma atbilstību izvirzītajam mērķim, manuprāt, pārmērīgas šaubas nerodas. Kā jau esmu izklāstījis, ar to šo bioloģisko šķidro kurināmo piegādes ķēdei ir nodrošināta maksimālā aizsardzība no to ražošanas brīža līdz to enerģijas izmantošanai, it īpaši ņemot vērā tirdzniecības procesa sarežģītību (kā esmu norādījis, palmu eļļa ir no Indonēzijas, tā tiek uzglabāta Francijā un izplatīta Itālijā). Dalībvalsts pasākums, kura mērķis – atkārtošu – ir nepieļaut krāpšanu un nodrošināt bioloģisko šķidro kurināmo atbilstību ilgtspējības kritērijiem, manuprāt, ir atbilstīgs valsts līmenī, un tā var iekļaut to savā valsts verificēšanas sistēmā attiecībā uz minēto ilgtspējību.

100.

Turklāt, veicot samērīguma pārbaudi, ir jāizvērtē, vai pasākums, pat ja tas ir atbilstīgs, nepārsniedz sava mērķa sasniegšanai nepieciešamo. Komisija šajā ziņā uzskata, ka vienkāršiem starpniekiem nav jānosaka pienākums izpildīt visas prasības, kas attiecībā uz bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ir noteiktas valsts ilgtspējības verificēšanas sistēmā, jo tie ir vienkārši tirgotāji, kuru valdījumā prece neatrodas un tā viņiem nav fiziski pieejama. Tā kā ar MB metodi tiek nodrošināta produkta fiziska izsekojamība, [minētais] pienākums šajā valsts verificēšanas sistēmā esot jānosaka tikai tiem uzņēmējiem, kuri to ražo, pārdod, uzglabā un iepērk un kuriem tas ir fiziski pieejams, jo tikai viņi var to pārveidot.

101.

Šis LEGO un citu piegādes uzņēmumu izvirzītais arguments mani nepārliecina. Kā pamatoti norāda Itālijas valdība un GSE, arī starpnieki piedalās bioloģiskā šķidrā kurināmā tirdzniecības ķēdē un var pieļaut krāpšanu attiecībā uz tā ilgtspējību, tostarp arī tad, ja viņam tas nav fiziski pieejams.

102.

Tiesas sēdē tika apstiprināts, ka Movendi bija īpašumtiesības uz bioloģisko šķidro kurināmo un kā īpašniekam tam tas ir pilnīgi pieejams. Principā nekas neliedz tam to pārdod, sajaukt ar citiem produktiem, kas nav ilgtspējīgi, vai mainīt tā sastāvu, jo, atkārtošu, tā rīcībā ir visas iespējas, kas raksturīgas pilnīgam valdījumam pār lietu. Manuprāt, pietiek ar šo risku iespējamību, lai arī uz šo juridisko personu (vai citiem starpniekiem tirdzniecības ķēdē) attiecīgi attiecinātu sistēmā paredzētos pienākumus, lai arī tas var radīt papildu administratīvo slogu.

103.

Tādējādi es uzskatu, ka valsts tiesiskais regulējums, ar ko vienkāršiem starpniekiem, kuriem produkts nav fiziski pieejams, ir noteikts pienākums pildīt prasības, kas attiecībā uz bioloģisko šķidro kurināmo ir noteiktas valsts ilgtspējības verificēšanas sistēmā, ir saderīgs ar LESD 34. pantā noteikto aizliegumu veikt pasākumus ar importa kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību.

104.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es iesaku Tiesai Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija) atbildēt šādi: