1

Prasītājas Caviro Distillerie Srl, Distillerie Bonollo SpA, Distillerie Mazzari SpA un Industria Chimica Valenzana (ICV) SpA ir vīnskābes ražošanas sabiedrības Eiropas Savienībā, kuras saražo vairāk nekā 25 % no kopējās produkcijas.

2

2004. gada 30. oktobrī Eiropas Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja Paziņojumu par to, ka tiek sākta antidempinga procedūra attiecībā uz vīnskābes ievedumiem ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā (OV 2004, C 267, 4. lpp.). Šī procedūra noslēdzās ar Padomes Regulas (EK) Nr. 130/2006 (2006. gada 23. janvāris), ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importu (OV 2006, L 23, 1. lpp.), pieņemšanu. Saskaņā ar šīs regulas 1. panta 1. un 2. punktu tika piemērots galīgais antidempinga maksājums par vīnskābes importu, kuras kods ir ex 2918 12 00 (TARIC kods 2918 12 00 90) un kuras izcelsme ir Ķīnā, nosakot likmi 0 %– 34,9 % apmērā. Šajā regulā Hangzhou Bioking Biochemical Engineering Co., Ltd. (turpmāk tekstā – “Hangzhou Bioking”) tika piešķirts tādas sabiedrības statuss, kura darbojas tirgus ekonomikas režīmā. Hangzhou Bioking ražotās vīnskābes importam tika piemērota nulles nodokļa likme.

3

Saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Apelācijas institūcijas ziņojumu “Meksika – Galīgie antidempinga maksājumi attiecībā uz liellopu gaļu un rīsiem” (WT/DS 295/AB/R, 2005. gada 29. novembris, AB‑2005‑6) ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 332/2012 (2012. gada 13. aprīlis), ar ko groza Regulu Nr. 130/2006 (OV 2012, L 108, 1. lpp.), Hangzhou Bioking tika izslēgta no galīgo pasākumu piemērošanas jomas un it īpaši no pārskatīšanas procedūrām pēc pasākumiem, kas tika ieviesti ar Regulu Nr. 130/2006.

4

Sākotnējie pasākumi, kas aprakstīti iepriekš 2. punktā, vēlāk tika pakļauti dažādām pārskatīšanas procedūrām, pēdējās no kurām rezultātā tika pieņemta Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 349/2012 (2012. gada 16. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importam (OV 2012, L 110, 3. lpp.). Saskaņā ar šo īstenošanas regulu tika saglabāti visi antidempinga pasākumi pret visiem Ķīnas importētājiem, izņemot Hangzhou Bioking.

5

2011. gada 15. jūnijā prasītājas un vēl piektais uzņēmums, Comercial Quimica Sarasa, SL, iesniedza antidempinga sūdzību saskaņā ar 5. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009, L 343, 51. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”), kura attiecās vienīgi uz Hangzhou Bioking ražotās vīnskābes importu. 2011. gada 29. jūlijā Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja Paziņojumu par tādas antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importu, kas aprobežojas ar vienu Ķīnas ražotāju eksportētāju Hangzhou Bioking (OV 2011, C 223, 11. lpp.). Pēc šīs sūdzības atsaukšanas Komisija ar Lēmumu 2012/289/ES (2012. gada 4. jūnijs), ar ko izbeidz tādu antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importu, kas attiecas uz vienu Ķīnas ražotāju eksportētāju, Hangzhou Bioking (OV 2012, L 144, 43. lpp.), izbeidza šo procedūru, nenosakot antidempinga pasākumus.

6

Paralēli, 2011. gada 29. jūlijā, pēc to pašu piecu sūdzību iesniedzēju pieprasījuma Komisija uzsāka vēl vienu izmeklēšanu pret diviem Ķīnas vīnskābes ražotājiem, kuras mērķis bija daļēja starpposma pārbaude saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un kura attiecās uz šo divu ražotāju dempinga starpību, ko sūdzības iesniedzēji uzskatīja par pārāk zemu (OV 2011, C 223, 16. lpp.).

7

2014. gada 21. oktobrī prasītājas iesniedza Komisijai jaunu antidempinga sūdzību, pēc kuras šī iestāde 2014. gada 4. decembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja Paziņojumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importa antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz vienu Ķīnas ražotāju eksportētāju, Hangzhou Bioking (OV 2014, C 434, 9. lpp.).

8

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim (turpmāk tekstā – “izmeklēšanas periods”). Attiecībā uz tendencēm saistībā ar kaitējuma novērtēšanu Komisija analizēja datus par laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. septembrim (turpmāk tekstā – “attiecīgais laikposms”).

9

2014. gada 4. decembra paziņojumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka tā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Pēc tam Komisija paskaidroja, ka attiecīgā atlase tika veikta, pamatojoties uz augstākajiem pārdošanas apjomiem Savienībā un ka tā sastāvēja no trim Savienības ražotājiem, kas tika atlasīti no septiņiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās izmeklēšanā, kas visi trīs kopā ražoja 56 % no kopējās Savienības vīnskābes produkcijas un kas bija reģistrēti Itālijā un Spānijā, proti, abās dalībvalstīs, kurās bija reģistrēti Savienības ražotāji. Pagaidu izlasē iekļautie trīs ražotāji bija divas no prasītājām, proti, Itālijā reģistrētie Caviro Distillerie un Distillerie Mazzari, un spāņu sabiedrība Comercial Quimica Sarasa.

10

Tā kā ICV netika iekļauta šajā pagaidu izlasē, tā apgalvoja, ka izlase nepietiekami atspoguļo mazo ražotāju stāvokli Savienībā. Itālijas tirdzniecības asociācija Associazione Nazionale Industriali Distillatori di Alcoli e Acquaviti (AssoDistil, Valsts Rūpniecisko destilētāju un spirtu ražotāju asociācija) arī apstrīdēja minētās izlases sastāvu. Tomēr Komisija uzskatīja, ka, tā kā visi Savienības vīnskābes ražotāji ir mazie un vidējie uzņēmumi, tad maza Savienības ražotāja pievienošana izlasei būtiski nemainītu tās pārstāvību un tai nebūtu būtiskas ietekmes uz kaitējuma rādītājiem, kas pārbaudīti, pamatojoties uz izlases datiem. Tā uzskatīja, ka makroekonomiskie dati, piemēram, pārdošanas apjoms, katrā ziņā bija pamatoti ar Savienības ražošanas nozares datiem kopumā, tas ir, visiem Savienības ražotājiem, ieskaitot konkrēto Savienības ražotāju. Tādējādi Komisija apstiprināja pašas veikto pagaidu atlasi.

11

Izmeklēšanas laikā tika pārbaudītas trīs izlasē iekļauto sabiedrību telpas, tāpat tas bija Hangzhou Bioking gadījumā.

12

2015. gada 14. decembrī Komisija nosūtīja prasītājām vispārīgu informācijas dokumentu, kurā tā secināja, ka, neraugoties uz dempinga starpības 42,8 % apmērā esamību, Hangzhou Bioking imports neizraisa būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ar 2016. gada 4. janvāra vēstuli prasītājas iesniedza savus apsvērumus par šo dokumentu. Tās arī pieprasīja uzklausīšanu, kura notika 2016. gada 13. janvārī.

13

Pēc dempinga izmeklēšanas Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/176 (2016. gada 9. februāris), ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz tādas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importu, kuru ražo Hangzhou Bioking (OV 2016, L 33, 14. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kurā tā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta izpratnē.

14

Apstrīdētā lēmuma preambulas 140. un 141. apsvērumā Komisija norādīja, ka kaitējuma rādītāji, piemēram, ražošanas apjoms, pārdošanas apjoms un tirgus daļa, attiecīgajā periodā bija negatīvi, bet šīs tendences neietekmēja negatīvi Savienības ražošanas nozares vispārējo finansiālo stāvokli. Komisija konstatēja, ka, gluži pretēji, attiecīgajā periodā dažiem rādītājiem, piemēram, Savienības ražošanas nozares rentabilitātei, naudas plūsmai, ienākumiem no ieguldījumiem un nodarbinātības līmenim, bija zināma pozitīva tendence. Komisija uzsvēra, ka, vienlaikus atzīstot, ka Hangzhou Bioking imports par dempinga cenām zināmā mērā negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozari, izmeklēšana nepierādīja, ka Savienības ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta izpratnē. Līdz ar to ar apstrīdētā lēmuma 1. pantu Komisija izbeidza antidempinga procedūru attiecībā uz Hangzhou Bioking ražotās vīnskābes importu Savienībā.

15

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 4. maijā, prasītājas cēla šo prasību.

16

Ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja lēmumu šī lieta tika nodota jaunam tiesnesim referentam, kurš darbojas devītajā palātā.

17

Pēc tiesneša referenta priekšlikuma Vispārējā tiesa (devītā palāta) nolēma sākt tiesvedības mutvārdu daļu.

18

Ar 2017. gada 19. jūlija procesa organizatorisko pasākumu Vispārējā tiesa atbilstoši Reglamenta 89. panta 3. punkta a) apakšpunktam lūdza lietas dalībniecēm sniegt atbildes uz mutvārdu jautājumiem tiesas sēdē.

19

Lietas dalībnieču mutvārdu paskaidrojumi un atbildes uz Vispārējās tiesas jautājumiem tika uzklausītas 2017. gada 28. septembra tiesas sēdē. Šajā tiesas sēdē Komisija informēja Tiesu, ka tā nevar izpaust prasītājām noteiktu pieprasīto informāciju konfidencialitātes dēļ. Saskaņā ar Reglamenta 91. panta b) punktu, 92. panta 3. punktu un 103. pantu devītā palāta lūdza Komisiju iesniegt šo informāciju, precizējot, ka šajā posmā prasītājām tā netiks paziņota. Izskatījusi šo informāciju, Vispārējā tiesa saskaņā ar Reglamenta 103. pantu secināja, ka tā ir būtiska strīda atrisināšanai un ka tai nav jāpaliek konfidenciālai attiecībā uz prasītājām. Tā kā Komisija nav pieprasījusi šīs informācijas konfidencialitāti attiecībā uz sabiedrību, tad Vispārējā tiesa šo informāciju darīja zināmu atklātībai un devītā palāta uzklausīja lietas dalībnieču komentārus par to.

20

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

21

Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

22

Prasības pamatošanai prasītājas atsaucas uz diviem pamatiem. Pirmais pamats attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar ražotāju atlasi un uz pamatregulas 3. panta 2. punkta un 17. panta 1. punkta pārkāpumu. Otrais pamats attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā un uz pamatregulas 3. panta 2., 3. un 5. punkta pārkāpumu, jo Komisija ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums.

23

Prasītājas apgalvo, ka Komisija, veicot attiecīgo atlasi, nav ievērojusi pamatregulas 17. panta 1. punkta prasības, it īpaši prasību nodrošināt, lai atlase būtu reprezentatīva. Šis pārkāpums esot izkropļojis konstatējumus par tādiem mikroekonomiskajiem rādītājiem kā pārdošanas cenas, vienības rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem, kas nepieciešami zaudējumu izvērtējumam, tādējādi šī pārbaude neesot bijusi objektīva pamatregulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

24

Neapšaubot pašu Komisijas iniciatīvu veikt atlasi, un tas tika apstiprināts tiesas sēdē, prasītājas apgalvo, ka atlases izmantošana ir izņēmums no principa par to, ka ir jāpārbauda visu ražotāju dati. Tiesas sēdē prasītājas piebilda, ka prasība par reprezentativitāti, kas paredzēta pamatregulas 17. panta 1. punktā, nenozīmē, ka izlasei būtu jāaptver lielākais pārdošanas apjoms, bet gan ka mērķis esot bijis izvēlēties ražotājus, kuru pārdošanas apjoms reprezentē Savienības ražošanas nozares stāvokli. Pēc prasītāju domām, šāda prasība izrietot no 2015. gada 10. septembra sprieduma Fliesen-Zentrum Deutschland (C‑687/13, EU:C:2015:573) 90. punkta.

25

Pirmām kārtām, pēc prasītāju domām, kad Komisija atlasīja Savienības ražotājus, izvēloties tikai trīs ražotājus no lielākajiem ražotājiem, kuriem bija lielākais pārdošanas apjoms Savienībā, tā neesot veikusi datu atbilstošu un objektīvu pārbaudi. Šis izlases veids neesot reprezentējis Savienības ražošanas nozares stāvokli, jo tajā bija ietverts nesamērīgs lielākā attiecīgā Savienības ražotāja, proti, Distillerie Mazzari, īpatsvars.

26

No vienas puses, prasītājas apgalvo, ka Distillerie Mazzari esot izcēlusies attiecīgajā izlasē “ar kopējo ražošanas apjomu aptuveni 30 % no Savienības ražošanas nozares kopējā apjoma”. No otras puses, trīs izlasē iekļauto ražotāju pārdošanas apjoms veido apmēram 56 % no kopējā Savienības vīnskābes ražošanas apjoma, no kuriem aptuveni 29 % pieder Distillerie Mazzari, kamēr pārējie seši Savienības ražotāji pārstāvot tikai 44 % no atlikušās produkcijas, proti, vidēji 7,3 % katrs. Pārējo ražotāju izslēgšana nozīmējot, ka izlase nebūtu reprezentatīva, jo tā esot par labu lielākajam ražotājam.

27

Turklāt, pirmkārt, no šīs lietas apstākļiem izrietot, ka šī lieta nav “plaša mēroga” pamatregulas 17. panta izpratnē, jo tajā esot runa par vienu Ķīnas eksportētāju, deviņiem Savienības ražotājiem un vienu Savienības importētāju. Tādēļ, pēc prasītāju domām, nekas neesot liedzis izmantot plašāku izlasi. Turklāt Komisija esot veikusi plašāku atlasi citās antidempinga procedūrās. Otrkārt, trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju kontrole esot pabeigta pirmajos četros mēnešos pēc izmeklēšanas sākuma, lai gan Komisijai esot bijis pietiekami daudz laika. Treškārt, prasītājas kopš izmeklēšanas sākuma esot norādījušas, ka izmantotais atlases veids nesniegs pietiekami reprezentatīvu vērtējumu.

28

Otrām kārtām, pastāvot sakarība starp izlasi un kaitējuma noteikšanu. Šajā ziņā no 2012. gada 21. marta sprieduma lietā Marine Harvest Norway un Alsaker Fjordbruk/Padome (T‑113/06, nav publicēts, EU:T:2012:135, 72.–74. punkts) izrietot, ka kļūda atlasē radītu kļūdu kaitējuma noteikšanā. Tādējādi šajā gadījumā Distillerie Mazzari gūtā peļņa esot bijusi pietiekama, lai kompensētu kopējos zaudējumus, ko cieta divi citi izlases dalībnieki gan 2013. gadā, gan izmeklēšanas periodā, kā rezultātā Savienības ražotāju izlase neesot bijusi reprezentatīva attiecībā uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Šajā ziņā prasītājas apgalvo, ka Caviro Distillerie rentabilitāte samazinājās no 3 % 2011. gadā līdz –1,62 % 2013. gadā un līdz –1,73 % izmeklēšanas periodā. Comercial Quimica Sarasa, otram izlasē iekļautajam uzņēmumam, laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam, kā arī izmeklēšanas periodā esot bijusi tāda pati tendence. Replikā prasītājas piebilst, ka Savienības ražotāju rentabilitātes līmenis, kas 2010. gadā bija 17,6 %, 2011. gadā samazinājās līdz 2 %. Pēc prasītāju domām, šāds samazinājums apstiprinot Hangzhou Bioking praktizētā dempinga kaitējumu radošo ietekmi šajā laikposmā.

29

Treškārt, Komisijai administratīvās procedūras laikā esot bijušas jāņem vērā AssoDistil bažas par ierosinātās izlases reprezentativitāti. Kaut arī atbilstoši pamatregulas 17. panta 1. punktam Komisija patiešām esot drīkstējusi izvēlēties Savienības ražotājus tikai tāpēc, ka tiem bija lielākie ražošanas vai pārdošanas apjomi Savienībā, Komisijai tomēr esot bijusi jānodrošina objektīvi reprezentatīva izlase. Šajā ziņā esot neiespējami veikt objektīvu pārbaudi, ja izlase adekvāti neatspoguļo Savienības ražošanas nozares plašāku situāciju kopumā. Tā rezultātā esot ticis pārkāpts pamatregulas 3. panta 2. punkts, jo Komisija neesot veikusi importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozari objektīvu pārbaudi.

30

Tādējādi, ņemot vērā informāciju, kas tai bija pieejama no sūdzības, un atbildes, ko tā vēlāk saņēma no Savienības ražotājiem, Komisijai būtu bijis jāzina, ka ir vajadzīga plašāka izlase.

31

Turklāt AssoDistil priekšlikums iekļaut izlasē ICV esot bijis paredzēts tikai tāpēc, lai parādītu, kā izlase varētu tikt padarīta par pietiekami reprezentatīvu, jo šajā gadījumā esot bijis pamats šaubīties par izlases reprezentativitāti.

32

Attiecībā uz Komisijas apgalvojumu, ka prasītājām esot bijis jānorāda, kāda izlase, pēc to domām, bija atbilstoša, prasītājas vispirms uzskata, ka atlase ir jāveic Komisijai. Turpinājumā – prasītājām esot tiesības apstrīdēt ierosinātās izlases derīgumu. Visbeidzot, tās neesot apgalvojušas, ka bija jāizslēdz lielākais vīnskābes ražotājs Distillerie Mazzari. Pēc to domām, šī ražotāja iekļaušana esot bijusi jāatsver, iekļaujot lielāku skaitu mazo ražotāju.

33

Komisija apstrīd prasītāju argumentus.

34

Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru kopējās tirdzniecības politikas jomā, it īpaši tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā, Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība tām pārbaudāmo ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju sarežģītības dēļ (skat. spriedumu, 2010. gada 11. februāris, Hoesch Metals un Alloys, C‑373/08, EU:C:2010:68, 61. punkts un tajā minētā judikatūra). Šajā ziņā Savienības tiesību sistēmā nodrošināto garantiju ievērošanai administratīvajos procesos ir vēl jo lielāka nozīme un viena no šīm garantijām tostarp ir kompetentās iestādes pienākums rūpīgi un neatkarīgi pārbaudīt visus apstākļus, kam ir nozīme attiecīgajā lietā (skat. spriedumu, 2017. gada 25. janvāris, Rusal Armenal/Padome, T‑512/09 RENV, EU:T:2017:26, 189. punkts un tajā minētā judikatūra).

35

No minētā izriet, ka Savienības tiesas kontrolei ir jāattiecas ne tikai uz iespējamām kļūdām tiesību piemērošanā, bet arī, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir patiesi, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 10. marts, Interpipe Niko Tube un Interpipe NTRP/Padome, T‑249/06, EU:T:2009:62, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

Tas it īpaši attiecas uz Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma esamības noteikšanu, kas ietver sarežģītu ekonomisko situāciju novērtējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 10. septembris, Bricmate, C‑569/13, EU:C:2015:572, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Tomēr, lai arī tirdzniecības aizsardzības, it īpaši antidempinga, pasākumu jomā Savienības tiesa nevar iejaukties vērtējumā, kurš ir atstāts Savienības iestāžu ziņā, tai tomēr ir jāpārliecinās, ka iestādes ir ņēmušas vērā visus būtiskos apstākļus un ka tās lietas materiālos esošo informāciju ir izvērtējušas ar prasīto rūpību (skat. spriedumu, 2012. gada 18. septembris, Since Hardware (Guangzhou)/Padome, T‑156/11, EU:T:2012:431, 184. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu, nosakot kaitējumu, pamatojas uz tiešiem pierādījumiem un “objektīvi pārbauda” importa par dempinga cenām apjomu, tā ietekmi uz līdzīgu preču cenām Savienības tirgū un tā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

39

Turklāt no pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta izriet, ka kaitējuma noteikšana ir jāveic Savienības ražošanas nozares līmenī kopumā (spriedums, 2013. gada 19. decembris, Transnational Company Kazchrome un ENRC Marketing/Padome, C‑10/12 P, nav publicēts, EU:C:2013:865, 50. un 51. punkts).

40

Tomēr saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. un 2. punktu plaša mēroga lietās Komisija ir tiesīga ierobežot izmeklēšanu līdz saprātīgam personu skaitam, izmantojot atlases metodi. Šajā ziņā pamatregulas 17. panta 1. punktā ir paredzētas divas atlases metodes. Proti, izmeklēšana var attiekties tikai uz saprātīgu skaitu pušu, produktu vai darījumu, kuri ir statistiski reprezentatīvi, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama atlases laikā, vai arī uz vislielāko pārstāvēto preču, pārdošanas vai eksporta apjomu, kādu ir iespējams pieņemami izpētīt atvēlētajā laikā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 10. septembris, Fliesen-Zentrum Deutschland, C‑687/13, EU:C:2015:573, 86. punkts, un 2017. gada 15. jūnijs, T.KUP, C‑349/16, EU:C:2017:469, 30. punkts).

41

No minētā izriet, ka, izvēloties otro atlases metodi, Savienības iestādēm ir zināma brīvība, lai veiktu prognozes vērtējumu, ko tām ir iespējams paveikt termiņā, kas tām noteikts izmeklēšanas veikšanai (spriedums, 2017. gada 15. jūnijs, T.KUP, C‑349/16, EU:C:2017:469, 31. punkts). Turklāt no pamatregulas 17. panta 2. punkta izriet, ka pušu galīgā izvēle ir jāizdara Komisijai, piemērojot atbilstošās normas par izlases izveidi (spriedums, 2015. gada 10. septembris, Fliesen-Zentrum Deutschland, C‑687/13, EU:C:2015:573, 87. punkts).

42

Prasītāju argumentu pamatotība ir jāvērtē, ņemot vērā šos principus.

43

Šajā gadījumā Komisija apgalvo, ka tā ir izmantojusi otro metodi, kas paredzēta pamatregulas 17. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru izmeklēšanu var ierobežot ar vislielāko pārstāvēto preču, pārdošanas vai eksporta apjomu, kādu ir iespējams pieņemami izpētīt atvēlētajā laikā. No apstrīdētā lēmuma preambulas 15. apsvēruma izriet, ka Komisija Savienības provizorisko izlasi ir veidojusi, “ņemot vērā augstākos pārdošanas apjomus Savienībā”.

44

Attiecībā uz izlases reprezentativitāti ir jāatzīmē, ka Komisijai ir jānodrošina vairāku faktoru izpilde, piemēram, Savienības kopējās produkcijas īpatsvars un ražotāju ģeogrāfiskais sadalījums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 10. septembris, Fliesen-Zentrum Deutschland, C‑687/13, EU:C:2015:573, 90. un 91. punkts). Jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu, lai pienācīgi atspoguļotu Savienības ražošanas nozares ekonomisko situāciju, Komisijai ir jābalstās uz visu Savienības ražošanas nozari (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 20. maijs, Yuanping Changyuan Chemicals/Padome, T‑310/12, nav publicēts, EU:T:2015:295, 115. punkts).

45

Šajā lietā no apstrīdētā lēmuma preambulas 92. un 94. apsvēruma izriet, ka “iekļaušanai izlasē tika atlasīti trīs [no deviņiem] Savienības ražotāji, kuru produkcija veidoja aptuveni 56 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā”. Tiesas sēdē Komisija apgalvoja, tai nevienam neiebilstot, ka izlasi veido trīs lielākie ražotāji pārdošanas apjoma ziņā no tiem, kas piekrita sadarboties.

46

Turklāt apstrīdētā lēmuma preambulas 15. apsvērumā ir paskaidrots, ka Komisija, no vienas puses, “ņēma vērā visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzību, informāciju, ko sniedza Itālijas Valsts Rūpniecisko destilētāju un spirtu ražotāju asociācija (Assodistil) un citi zināmie Savienības ražotāji, kuri piedalījās faktu noskaidrošanā saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktu”, un, otrkārt, “veidoja izlasi, [..] vienlaikus nodrošinot abu ražojošo dalībvalstu, Itālijas un Spānijas, pārstāvību izlasē”.

47

Protams, Komisija, kā to arī apgalvoja prasītājas, attiecīgajā izlasē būtu varējusi iekļaut arī citus Savienības ražošanas nozares ražotājus, kuru pārdošanas apjoms, iespējams, ir mazāks. Tāpat ir taisnība, ka saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu priekšroka būtu dodama tādai atlasei, kas veikta, konsultējoties ar iesaistītajām pusēm un saņemot to piekrišanu.

48

Tomēr vispirms, kā tas ir norādīts šī sprieduma 41. punktā, no šīs normas skaidri izriet, ka pušu, produktu veidu vai darījumu galīgo izvēli saskaņā ar noteikumiem par atlasi veic Komisija.

49

No otras puses, prasītājām ir jāiesniedz pierādījumi, kas ļautu Vispārējai tiesai konstatēt, ka Komisija, atlasot Savienības ražošanas nozares izlases sastāvu, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, novērtējot kaitējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 18. septembris, Since Hardware (Guangzhou)/Padome, T‑156/11, EU:T:2012:431, 137. punkts un tajā minētā judikatūra). Vispārējā tiesa jau ir nospriedusi, ka, tā kā prasītāja, kas apstrīdēja Savienības ražotāju izlases reprezentativitāti, nav iesniegusi nekādus pierādījumus tam, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas ražotāji Itālijā un Spānijā piemēro cenas, kas atšķiras no to cenām Francijā, Vācijā vai Apvienotajā Karalistē, tā nav pierādījusi, ka Savienības iestādes ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu, ierobežojot to analīzi ar kaitējumu, ko cietusi Savienības ražošanas nozare sakarā ar atšķirīgajām cenām Francijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1995. gada 14. jūlijs, Koyo Seiko/Padome, T‑166/94, EU:T:1995:140, 59. punkts).

50

Šajā ziņā prasītājas norāda, ka attiecīgās izlases apgalvotā nereprezentativitāte mazināja vairāku mikroekonomisko rādītāju ticamību, kurus Komisija izmantoja attiecīgajā izmeklēšanā, tādējādi pieļaujot acīmredzamas kļūdas vērtējumā un pārkāpjot pamatregulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Tādēļ rādītāji, kas attiecas uz Savienības pārdošanas cenām, pārdošanas vienības rentabilitāti Savienībā, naudas plūsmu, ieguldījumiem un Savienības ražotāju ienākumiem no ieguldījumiem, neesot pareizi.

51

Šajā lietā, pirmkārt, ir jākonstatē, ka saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar ieinteresētajām personām notika apspriešanās par atlases veikšanu. Turklāt no apstrīdētā lēmuma preambulas 109. apsvēruma izriet, ka kaitējuma analīzes nolūkā Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos faktorus. Makroekonomiskie faktori, piemēram, pārdošanas apjoms, pamatojās uz datiem par Savienības ražošanas nozari kopumā, tas ir, visiem Savienības ražotājiem. Tādējādi prasītāju apgalvojumi attiecībā uz atlasi nevar likt apšaubīt Komisijas novērtējumu par kaitējumu makroekonomiskajā līmenī.

52

Attiecībā uz mikroekonomiskajiem datiem no minētā preambulas 109. apsvēruma izriet, ka tie tika pārbaudīti, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no atlasīto Savienības ražotāju atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem. Attiecībā uz šiem datiem ir jāatzīmē, kā norādījusi Komisija, ka, lai attiecībā uz katru mikroekonomisko rādītāju iegūtu vienu skaitli, Komisija veica vidējo svērto aprēķinu, lai ņemtu vērā faktisko tirgus daļu katra atlasītā ražotāja ražošanas vai pārdošanas apjoma ziņā. Tomēr saskaņā ar vienkāršu vidējo aprēķinu katram no šiem trim ražotājiem tiktu piešķirts vienāds svars, tas ir, 33 %, neatkarīgi no faktiskās tirgus daļas ražošanas vai pārdošanas apjoma ziņā, un tas neatspoguļotu dažādo Savienības ražotāju reālo relatīvo nozīmi. Tā kā, aprēķinot vidējo svērto lielumu, relatīva nozīme tika piešķirta katra atlasītā ražotāja datiem, ir jāsecina, ka mikroekonomiskajiem datiem izmantotā metode bija atbilstoša.

53

Otrkārt, no apstrīdētā lēmuma preambulas 17. apsvēruma izriet, ka pagaidu izlasē neiekļautais Savienības ražotājs, tāpat kā AssoDistil, apgalvoja, ka izlasē nav pietiekami atspoguļota mazo ražotāju situācija, jo Hangzhou Bioking importa par dempinga cenām kaitējumu radošā ietekme galvenokārt esot skārusi mazos uzņēmumus.

54

Tomēr, kā paskaidrots apstrīdētā lēmuma preambulas 18. apsvērumā, ir svarīgi atzīmēt, ka neliela Savienības ražotāja iekļaušana atlasē nebūtu būtiski ietekmējusi uz izlases datu pamata izvērtētos kaitējuma rādītājus. Patiešām, no Komisijas iesniegtajiem skaitļiem izriet, ka ICV iekļaušana izlasē, kā to administratīvā procesa laikā ierosināja sūdzības iesniedzēji, tikai nedaudz mainītu izlases vidējo svērto peļņas daļu, kas tad 2014. gadā pārsniegtu 9,5 %, nevis 10 %. Minētā ražotāja iekļaušanas gadījumā šī peļņa būtu pieaugusi no vairāk par 5 % 2011. gadā līdz vairāk par 9 % 2014. gadā, nevis no 2 % līdz 10 % šajos pašos gados saskaņā ar Komisijas izraudzīto izlasi.

55

Treškārt, jākonstatē, kā tas tika apstiprināts tiesas sēdē, ka prasītājas nav iesniegušas nevienu pierādījumu tam, ka cita ražotāja pievienošana grozītu Komisijas secinājumu apstrīdētajā lēmumā par kaitējuma neesamību. Patiešām, prasītājas tikai apgalvo, ka daudz nozīmīgāka ražotāja, kam ir liela peļņa, iekļaušana atlasē ļautu secināt, ka nav nodarīts zaudējums, “kamēr visi pārējie desmit, divdesmit, trīsdesmit vai pat vairāk mazāko ražotāju cieta zaudējumus”. Tomēr šis arguments neatspoguļo Savienības ražošanas nozares realitāti, jo šajā nozarē ir deviņi ražotāji, no kuriem septiņi sadarbojās. Turklāt prasītāju arguments par to, ka mazie ražotāji cieta zaudējumus, nav balstīts uz pierādījumiem un katrā ziņā neizskaidro, vai šī situācija jau pastāvēja izskatāmajā periodā.

56

Attiecībā uz prasītāju argumentu, ka nekas neliedza Komisijai veikt plašāku atlasi, tāpat kā citās antidempinga procedūrās, pietiek konstatēt, ko tostarp tiesas sēdē atzīst pašas prasītājas, ka tām nav pierādījumu, ka cita, mazāka Savienības ražotāja pievienošana varētu mainīt Komisijas secinājumu par kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

57

Attiecībā uz prasītāju apgalvojumu, ka Distillerie Mazzari lielā peļņa “būtiski kompensēja zaudējumus, kas diviem pārējiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem radās 2013. gadā un izmeklēšanas periodā”, jo Caviro Distillerie rentabilitāte samazinājās no 3 % 2011. gadā līdz –1,62 % 2013. gadā un līdz –1,73 % izmeklēšanas periodā, un Comercial Quimica Sarasa gadījumā 2011. un 2013. gadā un izmeklēšanas periodā bija vērojama tāda pati tendence, ir jāatzīmē, ka, pat pieņemot, ka rentabilitātes samazinājums iepriekšminētajos periodos būtu pierādīts, tas, ka izlasē tika saglabāti attiecīgie uzņēmumi, kuru rentabilitāte ir samazinājusies, pierāda, Komisija apstrīdētajā lēmumā objektīvi ir analizējusi faktus.

58

Tādēļ pat tad, ja Komisija būtu mainījusi attiecīgās izlases sastāvu, nekas neliecina, ka šajā gadījumā secinājums par rentabilitāti un zaudējumiem būtu mainījies.

59

Turklāt attiecībā uz prasītāju argumentu, ka būtisks rentabilitātes samazinājums laikposmā no 2010. gada līdz 2011. gadam apstiprina “dempinga, kuru šajā laikposmā īstenoja Hangzhou Bioking, kaitējumu radošo ietekmi”, ir jākonstatē, kā arī Komisija pamatoti norādīja, ka ne apstrīdētajā lēmumā, ne citos Savienības aktos nav pierādīts, ka Hangzhou Bioking šajā periodā būtu īstenojusi dempingu. Kā izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 28. apsvēruma, “dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim”.

60

Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka prasītājas nav iesniegušas pietiekamus pierādījumus tam, ka Komisija, veicot izvēlēto Savienības ražošanas nozares atlasi, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

61

Tāpēc pirmais pamats ir jānoraida.

62

Prasītājas uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā un ir pārkāpusi pamatregulas 3. panta 2., 3. un 5. punktu, jo tā apstrīdētā lēmuma preambulas 140.–142. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības vīnskābes ražošanas nozare attiecīgajā periodā nav cietusi būtisku kaitējumu.

63

Sākotnējos apsvērumos prasītājas norāda, ka kaitējuma noteikšanai ir nepieciešama visu atbilstošo faktoru, kuri ietekmē attiecīgās nozares situāciju, objektīva izvērtēšana. Šajā gadījumā nekāda kaitējuma rādītāju objektīva pārbaude nebūtu ļāvusi secināt, ka imports par dempinga cenām Savienības vīnskābes ražošanas nozarei nav radījis kaitējumu. Prasītājas būtībā apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma preambulas 140. un 141. apsvērumā ietvertajos secinājumos par kaitējuma neesamību Komisija ir uzsvērusi faktorus, kuriem ir bijusi pozitīva tendence, bet nav pietiekami ņēmusi vērā faktorus, kuriem ir bijusi negatīva tendence.

64

Pirmkārt, attiecībā uz importa tendencēm apjoma un cenu ziņā prasītājas vispirms apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma preambulas 41.–45. apsvērumā ir konstatēts, ka Hangzhou Bioking savu uzņēmējdarbību neveica normālos tirgus ekonomikas apstākļos un izmantoja mākslīgi zemas un sagrozītas izejvielu cenas, lai netaisnīgi samazinātu galīgās eksporta uz Savienību cenas. Turklāt prasītājas uzskata, ka apstrīdētā lēmuma preambulas 88. apsvērumā norādītā dempinga starpība 42,8 % apmērā ir augsta. Tomēr saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu faktiskās dempinga starpības lielums ir faktors, kas jāņem vērā, novērtējot kaitējumu. Visbeidzot, prasītājas apgalvo, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība 10,3 % apmērā salīdzinājumā ar Hangzhou Bioking importa dempingu Savienības tirgū, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 107. apsvēruma, ir nozīmīga.

65

Otrkārt, runājot par importa par dempinga cenām apjomu, attiecīgais eksportētājs attiecīgajā periodā esot palielinājis dempinga apjomus ES tirgū par 25 %, 2013. gadā tam sasniedzot 36 %. Turklāt prasītājas norāda, ka nepārtrauktais importa par dempinga cenām apjoma pieaugums notika saistībā ar vispārējo vīnskābes patēriņa samazināšanos Savienībā, jo patēriņa apjoms izmeklēšanas perioda beigās bija samazinājies par 11 %.

66

Attiecībā uz importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības cenām prasītājas apgalvo, ka, lai gan ir taisnība, ka attiecīgajā laikposmā, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 104. punkta, Hangzhou Bioking palielināja cenas par 35 %, šis cenu paaugstinājums sākotnēji tika piemērots ļoti zemā līmenī. Tas izskaidrojot, kāpēc vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība Hangzhou Bioking importam par dempinga cenām Savienības tirgū, kā norādīts apstrīdētā lēmuma preambulas 107. apsvērumā, bija 10,3 %. Turklāt jānorāda, ka laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām, kad Savienības ražošanas nozares cenas, kā norādīts apstrīdētā lēmuma preambulas 124. un 125. apsvērumā, samazinājās par 56 %, Hangzhou Bioking cenas, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 105. apsvēruma, samazinājās tikai par 8 %.

67

Atbildot uz Komisijas argumentu, ar kuru tiek uzsvērts, ka importa cenu vidējais pieaugums par 35 % salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares cenām ir pozitīvs fakts, prasītājas apgalvo, ka ir jāanalizē faktiskās importa cenas, nevis tendences. Ja, kā prasītājas uzskata, 2011. gadā importa cena bija ļoti zema, tad turpmākais relatīvais pieaugums, it īpaši ņemot vērā izmeklēšanas secinājumus par cenu samazinājumu 10 % apmērā, neesot būtisks. No sūdzībā sniegtās informācijas arī izriet, ka Hangzhou Bioking veiktais cenu samazinājums pirms izmeklēšanas perioda bija krietni lielāks.

68

Treškārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija, pārkāpjot noteikumu, ka viens vai vairāki no šiem faktoriem ne vienmēr ir izšķirošs secinājuma pamatojums, izmeklēšanas laikā nepiešķīra pietiekamu svarīgumu citiem faktoriem, kas paredzēti pamatregulas 3. panta 5. punktā, proti, importa ietekmei uz Savienības ražotāju pārdošanas apjomiem un tirgus daļām. Tās apgalvo, ka, tieši pretēji, Komisija pārāk lielu nozīmi piešķīra vienas vienības rentabilitātes tendencēm un ar to saistītajiem naudas plūsmas un ienākumu no ieguldījumiem kritērijiem. Šādi rīkojoties, tā esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

69

Šajā ziņā prasītājas apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav sniegts nekāds paskaidrojums vai analīze par to, kā Savienības ražošanas nozares darbības samazināšanos kompensēja vispārējās rentabilitātes uzlabošanās. Tomēr 2015. gada 14. decembra vispārējā informācijas dokumentā Komisija esot norādījusi skaidru un daudz kodolīgāku informāciju par šiem elementiem.

70

Tādējādi, pirmkārt, prasītājas pārmet Komisijai, ka izmeklēšanas laikā tā nav piešķīrusi pietiekamu nozīmi Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem, kas apskatāmajā laikposmā, kā tas ir norādīts apstrīdētā lēmuma preambulas 115. apsvērumā, samazinājās par 30 %. Šis apjomu samazinājums esot bijis gandrīz trīs reizes lielāks nekā patēriņa samazinājums Savienībā attiecīgajā periodā. Tomēr, kad Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinās, Komisijai ir jānosaka un rūpīgi jāizvērtē faktiskie ieguvumi, jo tas ir būtisks faktors vispārējā Savienības ražošanas nozares stāvokļa izvērtēšanā. Līdz ar to apstrīdētais lēmums faktiski neļaujot izskaidrot dažādu būtisko elementu mijiedarbību.

71

Turklāt prasītājas apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 115. apsvērumā aplūkojamajā laikposmā satraucošs bija arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājums par 21 %, kamēr, kā minēts apstrīdētā lēmuma preambulas 117. apsvērumā, “Hangzhou Bioking importa apjoms [bija] palielinājies par 25 % un tajā pašā laikposmā [šīs sabiedrības] tirgus daļa [bija pieaugusi] par 41 %”. Tādējādi Komisijas argumentu, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu pieauguma iemesls ir bijis izejvielu izmaksu pieaugums, liekot apšaubīt fakts, ka kopš 2012. gada Savienības ražošanas nozare strauji zaudēja pārdošanas apjomus un tirgus daļas.

72

Šajā kontekstā Savienības ražošanas nozares izaugsme, kā tas izriet arī no apstrīdētā lēmuma preambulas 117. apsvēruma, esot bijusi ļoti negatīva. Tāpat arī visa rūpniecības nozare, izņemot Distillerie Mazzari, izmeklēšanas periodā esot cietusi ievērojamus zaudējumus.

73

Turklāt, balstoties uz apgalvojumiem, kuru pamatā ir eksporta statistika, kas iegūta no Ķīnas muitas, prasītājas uzskata, ka Hangzhou Bioking pārdošanas apjoms sasniedza gandrīz 9700 tonnas 2013. gadā un 8925 tonnas izmeklēšanas periodā. Imports no citiem Ķīnas eksportētājiem arī esot noticis attiecīgajā periodā. Tomēr izmeklēšanas periodā Hangzhou Bioking esot palielinājusi savu tirgus daļu no 25 % līdz 35 %, un tā pieder tikai vienam Ķīnas eksportētājam.

74

Visbeidzot, Komisija, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 165. un 166. apsvēruma, neesot vērsusi uzmanību uz Hangzhou Bioking ražošanas apjomu nenovēršamo palielināšanos, it īpaši, ciktāl runa ir par ietekmi uz Savienības nozares rentabilitāti. Pēc prasītāju domām, iespējams, ka šī rentabilitāte un citi pozitīvie finanšu rādītāji īstermiņā un tuvākajā nākotnē pasliktināsies, iznīcinot ražošanas jaunākos pozitīvos ekonomiskos rādītājus, ko Komisija izmantojusi, lai novērtētu Savienības vīnskābes rūpniecības nozarei nodarīto kaitējumu. Tā kā Komisija zināja šo faktu, bet, izvērtējot kaitējumu, tam nepievērsa nekādu nozīmi, tā esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

75

Komisija, gluži pretēji, esot balstījusies tikai uz faktoriem, kas ir saistīti ar rentabilitāti, naudas plūsmu un ienākumiem no ieguldījumiem, kam bija pozitīva tendence, lai secinātu, ka Savienības ražošanas nozarei nav radīts būtisks kaitējums, savukārt citi ekonomiskie faktori, pēc prasītāju domām, liecinot par to, ka Savienības ražošanas nozare zem importa par dempinga cenām spiediena ir teju uz sabrukuma robežas. Šādi rīkojoties, Komisija esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

76

Konkrētāk, attiecībā uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti prasītājas uzskata, ka šis faktors ir vienīgais būtiskais ekonomiskais faktors, par kuru var uzskatīt, ka tas, kā izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 140. apsvēruma, liecina par pozitīvu tendenci, kaut arī ir daudzi citi faktori ar negatīvām tendencēm. Tomēr apstrīdētā lēmuma 4.5.4. punktā, kas attiecas uz secinājumiem par kaitējumu, neesot sniegti nekādi paskaidrojumi vai analīze par to, kā rentabilitāte kompensē citu faktoru ietekmi, kaut arī prasītājas administratīvās procedūras laikā šajā ziņā izteica kritiku. Tādējādi apstrīdētajā lēmumā neesot izskaidrota dažādu būtisku elementu mijiedarbība un it īpaši tas, kā rentabilitātes līmeņu uzlabošana varētu novērst Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

77

Ceturtkārt, no apstrīdētā lēmuma izrietot, ka Savienības ražošanas nozare ar Hangzhou Bioking dempinga cenām esot izslēgta no mazāk rentablajiem tirgus segmentiem un tā rezultātā esot samazinājušies pārdošanas apjomi. Pretēji Komisijas apgalvojumam, prasītājas neapgalvo, ka Komisijas secinājumiem būtu jābalstās uz viņu izraudzīto Savienības rūpniecības nozares segmentu. Prasītājas apgalvo, ka kopumā ekonomisko rādītāju kopums parādot, ka Hangzhou Bioking imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu.

78

Piektkārt, prasītājas apgalvo, ka Komisija, pietiekami neņemdama vērā Savienības ražošanas nozares aizsardzības stratēģijas nozīmi dempinga apkarošanā, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Citās antidempinga procedūrās Komisija, ņemdama vērā to, ka Savienības ražošanas nozare bija zaudējusi daļu no pārdošanas un tirgus daļas apjoma, esot ignorējusi vienas vienības rentabilitātes palielināšanos. Tā kā šajā tiesvedībā ir tāda pati situācija, Komisijai esot bijis jāņem vērā fakts, ka Savienības nozare bija nolēmusi, ka laikposmā no 2012. gada līdz izmeklēšanas beigām tā nevar iesaistīties agresīvā cenu konkurencē ar Hangzhou Bioking sasniegtajiem pārdošanas apjomiem un tā vietā tai uzņēmējdarbības centieni ir jākoncentrē uz klientiem, kas ir gatavi maksāt augstāku cenu par labākas kvalitātes produktu.

79

Sestkārt, apstrīdētā lēmuma preambulas 146. apsvērumā norādot, ka “ražotāja eksportētāja dempinga starpība pati par sevi nav izšķirīgs ekonomiskais kaitējuma rādītājs”, Komisija esot pārkāpusi pamatregulas 3. panta 5. punktu, saskaņā ar kuru šai iestādei ir jāņem vērā “faktiskais dempinga starpības lielums”. Pretēji tam, ko apgalvo Komisija, jautājums neesot par to, vai šajā gadījumā dempinga starpība bija vai nebija izšķiroša, bet gan, vai tam tika piešķirta pietiekama vai pat atbilstoša nozīme kaitējuma novērtēšanas procesā. Pēc prasītāju domām, pamatregulā esot noteikts, ka Komisijai ir jāņem vērā dempinga starpība un tā vienmēr ir jāaprēķina par īsāku laikposmu. Tādējādi, lai novērtētu dempinga nozīmi saskaņā ar antidempinga pamatregulu, neesot vajadzīgs “tendenču laika gaitā” novērtējums.

80

Turklāt tas pats pamatojums attiecoties uz cenu samazinājumu, kas jānovērtē saskaņā ar pamatregulas 3. panta 3. punktu. Tomēr apstrīdētajā lēmumā neesot atsauces uz šo elementu, izņemot preambulas 141. un 150. apsvērumu, kuros šis elements ir noraidīts, nopietni neizvērtējot tā ietekmi, lai gan cenu samazinājuma starpība bija noteikta 10,3 % apmērā.

81

Septītkārt, Komisija neesot analizējusi Hangzhou Bioking importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem. Cenu spiediens, ko radīja imports par dempinga cenām, esot izraisījis cenu kritumu par 76 % laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām un ievērojamu pārdošanas apjomu un tirgus daļu samazināšanos. Tāpat arī Hangzhou Bioking importa pārdošanas apjomu izmaiņas esot bijušas pretstatā Savienības patēriņa tendencei. Prasītājas norāda, ka laikposmā no 2011. gada līdz 2014. gadam Savienības patēriņš samazinājās par 11 %, taču Hangzhou Bioking imports absolūtos skaitļos palielinājās par 25 %, un tas nozīmējot, ka šis uzņēmums varēja pārvarēt tirgus likumsakarības. Turklāt, pēc prasītāju domām, attiecīgā perioda beigās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās par 30 %, savukārt patēriņš samazinājās par 11 %. Rezultātā atlikušie 19 % no pārdošanas apjoma esot zaudēti tieši par labu Hangzhou Bioking.

82

Astotkārt un visbeidzot, attiecībā uz Komisijas piezīmēm par Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudas samazināšanos prasītājas atzīst, ka ražošanas apjomi samazinājās par 14 %, bet pieprasījums samazinājās par 11 %. Tomēr, tā kā Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt vai uzlabot eksporta pārdošanas apjomus, ražošanas apjomu kritums neesot bijis tik nozīmīgs. Pēc prasītāju domām, Komisijas paskaidrojumi par Savienības ražošanas nozares ražošanas līmeni un patēriņu Savienībā katrā ziņā ir jānoraida, jo šie divi faktori, tā kā pirmais ir regulāri samazinājies visā attiecīgajā periodā, bet otrais palielinājās laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam, pirms tas atkal samazinājās nākamajā periodā, nav saistīti.

83

Komisija apstrīd prasītāju argumentus.

84

Vispirms, kā tas ir atgādināts iepriekš 38. punktā, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma esamības objektīvai pārbaudei ir jāattiecas, no vienas puses, uz importa par dempinga cenām apjomu un šā importa ietekmi uz līdzīgu ražojumu cenām Savienības tirgū, un, no otras puses, uz šī importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

85

Attiecībā uz šāda importa apjomu un tā ietekmi uz līdzīgu ražojumu cenām Savienības tirgū pamatregulas 3. panta 3. punktā ir noteikti faktori, kas jāņem vērā šādā pārbaudē, vienlaikus precizējot, ka viens vai vairāki no šiem faktoriem vien nevar būt izšķirošs secinājuma pamatojums.

86

Pamatregulas 3. panta 5. punktā ir precizēts, ka, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz attiecīgo Savienības ražošanas nozari, ir jānovērtē visi būtiskie ekonomikas faktori un indeksi, kas raksturo nozares stāvokli. Šajā tiesību normā ir ietverts dažādu faktoru, kuri var tikt ņemti vērā, uzskaitījums, un tajā ir precizēts, ka šis uzskaitījums nav visaptverošs un neviens no šiem faktoriem nevar būt noteicošais pamats vērtējumam (spriedumi, 2013. gada 28. novembris, CHEMK un KF/Padome, C‑13/12 P, nav publicēts, EU:C:2013:780, 56. punkts; 2013. gada 19. decembris, Transnational Company Kazchrome un ENRC Marketing/Padome, C‑10/12 P, nav publicēts, EU:C:2013:865, 20. punkts, un 2015. gada 16. aprīlis, TMK Europe, C‑143/14, EU:C:2015:236, 32. punkts). Tādējādi ar šo noteikumu Savienības iestādēm ir piešķirta plaša rīcības brīvība dažādu rādītāju pārbaudē un novērtēšanā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 27. septembris, Ikea Wholesale, C‑351/04, EU:C:2007:547, 61. punkts).

87

Līdz ar to, skatot šīs tiesību normas kopumā, ir jānosaka, vai Komisija, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, varēja secināt, ka Savienības ražošanas nozarei nav radīts būtisks kaitējums.

88

Vispirms attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija pārāk daudz koncentrējās uz ekonomiskajiem faktoriem, kas saistīti ar vispārējo finanšu stāvokli, piemēram, Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, naudas plūsmu un ienākumiem no ieguldījumiem, prasītājas uzskata, ka noteicošie faktori ir Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi, ražošanas apjomi un jaudas izmantošanas līmenis Savienībā. Turklāt tās izceļ arī citus faktorus, piemēram, dempinga apjomu, Hangzhou Bioking samazināto cenu, importēto apjomu pieaugumu absolūtos skaitļos, krājumus, ražīgumu, izaugsmi, algas un ieguldījumus, kas Komisijai esot bijuši jāņem vērā.

89

Šajā lietā, pirmkārt, ir jānorāda, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 4.5.2. un 4.5.3. punkta, ka Komisija ir pārbaudījusi visus iepriekš minētos elementus. Attiecībā uz makroekonomiskajiem faktoriem no apstrīdētā lēmuma preambulas 111.–123. apsvēruma izriet, ka Komisija ir analizējusi ražošanu, ražošanas jaudu, jaudas izmantošanu, pārdošanas apjomu un tirgus daļu, izaugsmi, nodarbinātību, ražīgumu, dempinga starpības lielumu un atgūšanos no iepriekšējā dempinga. Runājot par mikroekonomiskajiem rādītājiem, tika izvērtētas vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

90

Apstrīdētā lēmuma preambulas 140. apsvērumā Komisija ir secinājusi, ka “kaitējuma rādītāju, piemēram, ražošanas un pārdošanas apjoma un tirgus daļas, tendences attiecīgajā periodā bija negatīvas”, tomēr šo tendenču “ietekme uz Savienības ražošanas nozares vispārējo finanšu stāvokli nebija negatīva”. Šajā apsvērumā ir piebilde, ka “gluži pretēji – Savienības ražošanas nozares rentabilitātes tendences attiecīgajā periodā bija vienmērīgas un pozitīvas, turklāt izmeklēšanas periodā nozare pat pārsniedza mērķa peļņu”. Turklāt saskaņā ar minēto apsvērumu “attiecīgajā periodā palielinājās arī citi finanšu rādītāji, piemēram, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem”. Turklāt, kā to norādīja Komisija tiesas sēdē, šie zaudējumu rādītāji tika pārbaudīti arī apstrīdētā lēmuma 4.5.5. punktā, kurā Komisija atbildēja uz ieinteresēto personu apsvērumiem un kurš ir šā lēmuma pamatojuma neatņemama sastāvdaļa.

91

Tādējādi plašās rīcības brīvības kontekstā attiecībā uz ekonomisko datu novērtēšanu ir jākonstatē, ka Komisija ir pārbaudījusi visu faktoru nozīmīgumu un ir izsvērusi attiecīgo faktoru pozitīvās un negatīvās tendences.

92

Turklāt, runājot par apgalvojumiem attiecībā uz importa tendencēm apjoma un cenu ziņā, ir jānorāda, kā to uzsver prasītājas, ka apstrīdētā lēmuma preambulas 47. apsvērumā ir norādīts, ka Ķīnas iekšējais maleīnanhidrīda tirgus tiek uzskatīts par izkropļotu. Turklāt ir skaidrs, ka konstatētā dempinga starpība bija 42,8 % un tādējādi tā, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 88. un 122. apsvēruma, pārsniedza de minimis slieksni. Visbeidzot, ir taisnība, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 107. apsvēruma, bija 10,3 %.

93

Tomēr, pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, šādi konstatējumi neļauj pierādīt būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta izpratnē.

94

Patiesībā, it īpaši attiecībā uz dempinga starpības lielumu, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu tā var tikt ņemta vērā, vērtējot visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un indeksus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli. Tomēr Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 146. apsvērumā ir pareizi uzsvērusi, ka ražotāja dempinga starpība pati par sevi nav izšķirīgs ekonomiskais kaitējuma rādītājs. Kā tiesas sēdē uzsvēra Komisija, neviens no šajā noteikumā minētajiem faktoriem pats par sevi nav izšķirošs kaitējuma vispārējā pārbaudē, ko ir veikusi šī iestāde.

95

Otrkārt, attiecībā uz katra atsevišķā ekonomiskā faktora novērtējumu, ciktāl runa ir par cenu novērtēšanu, no apstrīdētā lēmuma 3. tabulas izriet, ka vidējā tādas preces importa cena, uz kuru attiecas dempinga starpība, attiecīgajā periodā palielinājās par 35 %. Taču apstrīdētā lēmuma preambulas 7. tabulā ir norādīts, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares vienības vidējās pārdošanas cenas palielinājās par 19 %. Rezultātā Hangzhou Bioking cenas ir palielinājušās vairāk nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, tādējādi samazinot starpību starp šīm divām cenām. Tāpat ir jānorāda, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 7. tabulas un preambulas 127. apsvēruma, ka attiecīgajā periodā Savienības rūpniecības vienības vidējās pārdošanas cenas pieaugums, proti, 19 %, bija izteiktāks nekā tās ražošanas izmaksu pieaugums, proti, 9 %. Šajā ziņā, kā to pareizi ir uzsvērusi Komisija, šāds secinājums apstiprina viedokli, ka Hangzhou Bioking imports nav ietekmējis cenu spiedienu.

96

Turklāt attiecībā uz prasītāju apgalvojumu, ka relatīvais cenu pieaugums nav būtisks, ir jāatzīmē, ka cena ir pamatregulas 3. panta 2., 3. un 5. punktā ietvertais faktors, lai noteiktu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Komisija apgalvo, ka cenu samazinājuma starpība samazinājās pirms un pēc izmeklēšanas perioda. Tāpēc Komisija ir pamatoti uzskatījusi, ka šāds samazinājums bija pozitīva tendence, kas bija jāņem vērā, novērtējot kaitējumu.

97

Runājot par attiecīgā importa apjoma un tirgus daļu izmaiņām, Hangzhou Bioking imports attiecīgajā periodā, protams, palielinājās par 25 %, kamēr, ņemot vērā Savienības kopējā patēriņa samazinājumu par 11 % tajā pašā periodā (apstrīdētā lēmuma 1. tabula), Hangzhou Bioking tirgus daļa palielinājās par 41 % (skat. apstrīdētā lēmuma preambulas 101. un 102. apsvērumu). Tomēr, kā Komisija norādījusi apstrīdētā lēmuma preambulas 148. apsvērumā, importa tirgus daļa un apjomi nebija vienīgie elementi, kas jāanalizē, lai pārbaudītu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Šajā nolūkā, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 2. tabulas un preambulas 101. apsvēruma, attiecīgā produkta Hangzhou Bioking īstenotā importa par dempinga cenām apjoms Savienībā palielinājās par 25 % attiecīgajā periodā, turpretī 10. tabulā ir norādīts, ka Savienības ražotāju rentabilitāte attiecīgajā periodā ievērojami pieauga, izmeklēšanas periodā sasniedzot 10 %. Šajā kontekstā, neraugoties uz Hangzhou Bioking importa apjoma pieaugumu, Savienības ražotāju rentabilitāte palielinājās.

98

Turklāt, runājot par Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, tā attīstība, bez šaubām, ir būtisks faktors, lai novērtētu šai nozarei radītā būtiskā kaitējuma esamību (spriedums, 2007. gada 14. marts, Aluminium Silicon Mill Products/Padome, T‑107/04, EU:T:2007:85, 65. punkts). Šajā gadījumā, kā tas izriet no Vispārējās tiesas noteiktā procesa organizatoriskā pasākuma, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 21 % un šī perioda beigās tā bija 44 % (skat. iepriekš 19. punktu). Līdz ar to apstrīdētā lēmuma preambulas 148. apsvērumā Komisija nevarēja pamatoti uzskatīt, ka attiecīgajā periodā šī tirgus daļa saglabājās pietiekami liela.

99

Attiecībā uz prasītāju apgalvojumu, ka Komisija nav piešķīrusi nekādu nozīmi Hangzhou Bioking ražošanas apjomu nenovēršamās palielināšanās ietekmei uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kā arī citiem finanšu rādītājiem, kas tuvākajā nākotnē pasliktināsies, ir jāatgādina, ka kaitējuma noteikšanas nolūkā pēc procedūras uzsākšanas saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punktu ir jāpierāda, ka ir nodarīti “būtisk[i] zaudējum[i] [Savienības] ražošanas nozarei, [pastāv] būtisku zaudējumu draud[i] [Savienības] ražošanas nozarei vai [ir notikusi] šādas ražošanas nozares veidošanās būtisk[a] aizkavēšan[a]”. Tā kā Savienības ražotāju iesniegtā sūdzība tika pamatota ar to, ka tās jau ir konstatējušas būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, Komisija pārbaudīja, vai šāda kaitējuma esamība varētu tikt konstatēta attiecīgajā laikposmā. Kā izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 6. un 141. apsvēruma, Komisijas analīze koncentrējās tikai uz būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei minētā noteikuma izpratnē, nevis uz Ķīnas eksportētāju turpmāko ražošanas jaudu. Tomēr prasītāju arguments ir balstīts uz iespējamo Ķīnas ražotāju eksportētāju ražošanas jaudas palielināšanos nākotnē, kas ir būtisks faktors saistībā ar izmeklēšanu attiecībā uz “būtisku zaudējumu draudiem” pamatregulas 3. panta 1. punkta izpratnē. Līdz ar to prasītāju argumenti par Savienības ražošanas nozares perspektīvas analīzi šajā kontekstā nav derīgi.

100

Treškārt, attiecībā uz prasītāju argumentu, saskaņā ar kuru Komisija balstījās vienīgi uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, naudas plūsmu un ienākumiem no ieguldījumiem, jo vienīgi šie rādītāji bija ar pozitīvu tendenci, vispirms ir svarīgi atzīmēt, kā secināts iepriekš 91. punktā, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir ņēmusi vērā visus datus, kas attiecas uz tās analīzi. Turpinājumā, kā apgalvojusi Komisija, rentabilitāte ir viens no noteicošajiem faktoriem zaudējumu analīzē. Visbeidzot, kā izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 135. apsvēruma, “attiecīgajā periodā [Savienības ražošanas nozares] rentabilitāte ievērojami palielinājās, izmeklēšanas periodā sasniedzot 10 % un tādējādi pārsniedzot šīs nozares mērķa peļņu, proti, 8 %”. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka, pirmkārt, šāds pieaugums ir nozīmīgs un ka, otrkārt, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 119.–139. apsvēruma, tas nevar tikt aplūkots atsevišķi, bet gan tas ir jāaplūko saistībā ar citiem pozitīviem ekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, naudas plūsmu.

101

Tiktāl, ciktāl prasītājas pārmet Komisijai, ka tā nav pietiekami pamatojusi apstrīdēto lēmumu attiecībā uz paskaidrojumu par to, kā Savienības ražošanas nozares darbības samazināšanos kompensēja vispārējās rentabilitātes uzlabošanās, ar prasītāju argumentu faktiski tiek apstrīdēts Komisijas veiktais ekonomisko datu novērtējums. Vispārējā tiesa uzskata, ka no apstrīdētā lēmuma preambulas 119.–139. apsvēruma izvērtējuma izriet, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz minēto faktoru novērtējumu.

102

Pilnības labad ir jāatgādina, ka LESD 296. pantā prasītais pamatojums ir jāpielāgo attiecīgā tiesību akta raksturam un tajā skaidri un nepārprotami ir jānorāda iestādes, kas ir izdevusi tiesību aktu, argumentācija, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un lai kompetentā tiesa varētu veikt attiecīgu kontroli (spriedums, 2015. gada 10. septembris, Fliesen-Zentrum Deutschland, C‑687/13, EU:C:2015:573, 75. punkts).

103

Šī prasība ir jāizvērtē atbilstoši lietas apstākļiem, tostarp tiesību aktu saturam, norādītā pamatojuma raksturam un adresātu vai citu personu, ko šis tiesību akts skar tieši un individuāli, iespējamai ieinteresētībai saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un juridiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst LESD 296. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu (spriedums, 2015. gada 10. septembris, Fliesen-Zentrum Deutschland, C‑687/13, EU:C:2015:573, 76. punkts).

104

Turklāt ir jāuzsver, ka iestādēm nav pienākuma paust nostāju par visiem argumentiem, ko tai ir izvirzījušas ieinteresētās personas, bet ir pietiekami, ka tā izklāsta faktus un juridiskos apsvērumus, kuriem ir būtiska nozīme lēmuma uzbūvē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 11. janvāris, Technische Glaswerke Ilmenau/Komisija, C‑404/04 P, nav publicēts, EU:C:2007:6, 30. punkts).

105

Šajā gadījumā iemesli, kuru dēļ Komisija uzskatīja, ka atsevišķiem kaitējuma rādītājiem nav negatīvas ietekmes uz Savienības ražošanas nozares vispārējo finansiālo stāvokli, kamēr citiem rādītājiem bija pozitīva attīstība, ir ietverti apstrīdētā lēmuma preambulas 140., 141. un 148.–160. apsvērumā. Minētajos apsvērumos Komisija ir skaidri norādījusi iemeslus, kāpēc tā uzskatīja, ka Hangzhou Bioking importa rezultātā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums. Līdz ar to apstrīdētais lēmums šajā sakarā ir juridiski pietiekami pamatots.

106

Ceturtkārt, attiecībā uz prasītāju apgalvojumu, ka Komisija ir pārbaudījusi tikai vienu Savienības ražošanas nozares segmentu, ir jānorāda, ka šis iebildums jau ir izvērtēts pirmā pamata ietvaros. Proti, no šī sprieduma 60. punkta izriet, ka prasītājas nav pierādījušas, kā Komisijas izraudzītais atlases veids bija saistīts ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā, novērtējot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

107

Piektkārt, lai gan ir taisnība, ka Savienības ražošanas nozare ir izveidojusi aizsardzības stratēģiju dempinga apkarošanai, tomēr šīs stratēģijas sekas cita starpā bija attiecīgo ražotāju rentabilitātes līmeņa paaugstināšana. Līdz ar to prasītāju argumenti, ka Komisija nav ņēmusi vērā šo stratēģiju, nav pietiekami, lai apšaubītu apstrīdētajā lēmumā izdarīto secinājumu par būtiska kaitējuma neesamību pamatotību.

108

Sestkārt, attiecībā uz argumentu, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā dempinga starpību, kā tas jau tika norādīts šī sprieduma 94. punktā, ir jāatzīmē, ka, lai gan ir taisnība, ka šī dempinga starpība ir jāņem vērā, nosakot zaudējumus saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, tomēr tas galvenokārt ir elements, kas jāņem vērā, nosakot dempinga esamību, kas ir cits nosacījums nekā kaitējuma konstatēšana dempinga noteikšanas kontekstā.

109

Attiecībā uz cenu samazinājuma salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares cenām ņemšanu vērā ir jāatzīmē, ka Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 105. apsvērumā ir konstatējusi, ka “[Hangzhou] Bioking importētā attiecīgā ražojuma vidējā cena attiecīgajā periodā pieauga par 35 %: laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam tā palielinājās par 43 %, taču pēc tam – no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam – samazinājās par 8 %”. Pēc tam Komisija noteica vidējo svērto cenu samazinājuma starpību 10,3 % apmērā Hangzhou Bioking importam par dempinga cenām Savienības tirgū. Pamatojoties uz šiem elementiem un skaidri norādot uz Savienības ražošanas nozares cenu samazinājumu, Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 141. apsvērumā secināja, ka būtisks kaitējums nav radīts. Tādēļ ir jāuzskata, ka Komisija šo faktoru bija ņēmusi vērā. Tiktāl, ciktāl prasītājas vēlas apstrīdēt šī faktora nozīmi, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu tikai viens vai vairāki šajā noteikumā minētie faktori ne obligāti ir noteicošie. Līdz ar to cenu samazinājuma starpība pati par sevi nav noteicošs ekonomiskā kaitējuma rādītājs.

110

Septītkārt, attiecībā uz prasītāju apgalvojumiem, ka cenas “laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 76 %”, pašas prasītājas atsaucas uz Savienības ražošanas nozares cenu kritumu par 56 %. Šajā ziņā, kā izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 125. apsvēruma, pārdošanas laikposmā no 2013. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējā vienības pārdošanas cena samazinājās par 56 %. Tomēr ir svarīgi konstatēt, ka attiecīgajā periodā cena palielinājās par 19 %. Turklāt, kā ir atgādināts apstrīdētā lēmuma preambulas 127. apsvērumā un atzīmēts iepriekš 95. punktā, vienības vidējās pārdošanas cenas pieaugums 19 % apmērā attiecīgajā periodā bija pat straujāks nekā ražošanas izmaksu pieaugums par 9 % tajā pašā periodā, un tas liecina, ka Hangzhou Bioking izdarītais spiediens neietekmēja Savienības ražošanas nozares vienības vidējās pārdošanas cenas pieaugumu.

111

Astotkārt, attiecībā uz ražošanas apjoma samazinājumu ir jānorāda, ka šis apjoms attiecīgajā periodā faktiski samazinājās par 16 %, bet, kā tas norādīts apstrīdētā lēmuma 4. tabulā, stabilizējās no 2013. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām. Tomēr, kā pareizi norāda Komisija, šis fakts ir jāvērtē, kā tas ir norādīts iepriekš 97. punktā, ņemot vērā patēriņa samazinājumu par 11 % attiecīgajā periodā. Šādos apstākļos var uzskatīt, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares apjoma samazinājums galvenokārt bija saistīts ar patēriņa samazināšanos.

112

No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītājas nav iesniegušas nekādus pierādījumus, lai atspēkotu Komisijas secinājumu, kas izdarīts, pamatojoties uz attiecīgajiem faktoriem, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums. Tādēļ jāsecina, ka, neraugoties uz Savienības ražošanas nozares tirgus daļas novērtējumu, Komisija (skat. iepriekš 98. punktu) nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, veicot vispārēju novērtējumu par būtiska kaitējuma pastāvēšanu, pamatojoties uz visiem otrajā pamatā norādītajiem faktoriem.

113

Tāpēc otrais pamats, kā arī prasība kopumā ir jānoraida.

114

Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

nospriež: