1.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/12

1)

Vai, pamatojoties uz Direktīvu 2009/101/EK (1) un Direktīvu 2012/30/ES (2), kuras citu starpā ir transponētas ar Likuma par kapitālsabiedrībām (Ley de Sociedades de Capital; turpmāk tekstā – “LSC”) 236., 237., 238., 241. un 367. pantu, komercsabiedrības kreditors, kurš Spānijas kompetentajā tiesā – sociālo lietu tiesā – piesaka savus no darba līguma izrietošos prasījumus, ir tiesīgs vienlaikus tajā pašā tiesā izvirzīt tiešu prasību pret uzņēmumu par darba tiesisko attiecību parādsaistībām un kumulatīvi – pamatojoties uz šajās direktīvās, kuras transponētas ar Spānijas LSC, noteikto ar komercdarbību saistīto pienākumu neizpildi – prasību pret fizisku personu – sabiedrības vadītāju kā personu, kura ir solidāri atbildīga par sabiedrības parādiem?

2)

Vai Spānijas Augstākās tiesas Sociālo Lietu palātas [Sala de lo Social del Tribunal Supremo] judikatūra (kura šajā lēmumā ir rezumēta attiecīgo valsts tiesību normu sadaļas otrajā punktā), kas iedibināta spriedumos 28-02-97 (RJ 1997\4220): 28-10-97 (RJ 1997\7680); 31-12-97 (RJ 1997\9644); 13-04-98 (RJ 1998\4577); 17-01-00 (RJ 2000\918); 9\06\00 (RJ 2000\5109): 8-05-02 un 20-12-12, pārkāpj Direktīvas 2009/101/EK 2., 6., 7. un 8. pantu un Direktīvas 2012/30/ES 19. un 36. pantu, nosakot, ka Spānijas sociālo lietu tiesas attiecībā uz prasījumiem, kuri izriet no darba tiesiskajām attiecībām, nevar tieši piemērot šajās direktīvās, kuras transponētas ar Spānijas LSC 236., 237., 238., 241., 367. un citiem pantiem, komercsabiedrību kreditoriem paredzētās garantijas, ja šo komercsabiedrību galvenie atbildīgie – fiziskās personas – nav izpildījušas Direktīvā 2009/101 un Direktīvā 2012/30, kuras transponētas ar Spānijas LSC, noteiktās formālās prasības par sabiedrības pamatdokumentu nodošanu atklātībā?

3)

Vai Spānijas Augstākas tiesas Sociālo Lietu palātas judikatūra (kura šajā lēmumā ir rezumēta attiecīgo valsts tiesību normu sadaļas otrajā punktā), kas iedibināta spriedumos 28-02-97 (RJ 1997\4220); 28-10-97 (RJ 1997\7680); 31-12-97 (RJ 1997\9644); 13-04-98 (RJ 1998\4577); 17-01-00 (RJ 2000\918); 9\06\00 (RJ 2000\5109); 8-05-02 un 20-12-12, pārkāpj Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantu saistībā ar 51. pantu, liekot kreditoram – darba ņēmējam – celt atkārtotas prasības – vispirms sociālo lietu tiesā, lai panāktu no darba tiesiskajām attiecībām izrietošu prasījumu pret darba devēju atzīšanu, un pēc tam – civillietu/komerclietu tiesā, lai saņemtu no sabiedrības vadītāja vai citām fiziskām personām solidārās garantijas, ja šāda prasība – neatkarīgi no prasījuma veida – nav noteikta attiecībā ne pret viena cita veida kreditoriem ne Direktīvā 2009/101/EK, ne Direktīvā 2012/30/ES, nedz arī valsts tiesību normās (LSC), ar kurām transponē šos Kopienas tiesību aktus?