Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 3. decembra spriedumu lietā T-367/13 Polijas Republika/Eiropas Komisija 2016. gada 19. februārī iesniedza Polijas Republika

(Lieta C-105/16)

(2016/C 136/26)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Polijas Republika prasa atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 3. decembra spriedumu lietā T-367/13 Polija/Komisija, ciktāl ir tikusi noraidīta prasības atcelt Komisijas 2013. gada 2. maija Īstenošanas lēmumu Nr. 2013/214/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 2436) (OV L 123, 11. lpp), pirmā pamata pirmais iebildums par prasību pārstrukturēšanai izmantot vismaz 50 % no finansiālās palīdzības,. Tā arī lūdz atcelt šo lēmumu, ciktāl tajā Polijas Republikas pieteikto izdevumu ekstrapolētā korekcija daļēji naturālo saimniecību atbalstam 11 % apmērā ir tikusi noteikta EUR 4 583 950,92 un EUR 39 583 726,30 apmērā, kā arī piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa esot noraidījusi Polijas Republikas prasību atcelt Komisijas lēmumu, kurā esot paredzēts, ka Polijas Republikas paziņotajiem izdevumiem daļēji naturālo saimniecību atbalstam ir tikušas piemērotas finanšu korekcijas EUR 8 292 783,94 un EUR 71 610 559,39 apmērā.

Komisija saistībā ar līdzekļu tēriņu daļēji naturālo saimniecību atbalstam Polijas Republikai ir norādījusi uz pieciem pārkāpumiem, tostarp prasību neizpildi, kas izriet no Regulas Nr. 1257/1999 (2) 33.b panta, ka lauksaimniekam vismaz 50 % no atbalsta ir jāizmanto pārstrukturēšanas pasākumiem. Šis pārkāpums esot pamats tam, ka Komisija ir veikusi ekstrapolētu korekciju 11 % apmērā no Polijas Republikas pieteiktajiem izdevumiem daļēji naturālo saimniecību atbalstam, kas atbilst tādam pieteikumu procentuālam daudzumam, kur vienā no simts pārbaudītajiem pieteikumiem ir izrādījies, ka nav tikusi ievērota prasība pārstrukturēšanai izmantot pusi no finansiālās palīdzības.

Šai sakarā Polijas Republika norāda, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi Regulas Nr. 1257/1999 33.b. pantu, kas izpaudies pieņēmumā, ka daļēji naturālo saimniecību atbalsta nodrošināšanas priekšnosacījums ir tas, ka pārstrukturēšanas pasākumiem tiek izmantoti vismaz 50 % no finansiālās palīdzības, lai gan, kā tā norāda, šādai prasībai nav nekāda pamatojuma Savienības tiesību normās.

Kļūdaina iepriekš minētās tiesību normas piemērošanas rezultātā Vispārējā tiesa ir pieņēmusi, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā pamatoti ir prezumējusi, ka Polijas Republika ir drīkstējusi apstiprināt tikai sākotnējos pieteikumus finansiālai palīdzībai, kuros palīdzību guvušajiem lauksaimniekiem it īpaši ir bijis pienākums vismaz 50 % no palīdzības izmantot pārstrukturēšanai.

Pārmetums, kas balstīts uz neizpildīto prasību, ka lauksaimniekam pārstrukturēšanai ir jāizmanto vismaz 50 % no palīdzības, esot bijis pamats piemērot ekstrapolētu korekciju 11 % apmērā no paziņotajiem izdevumiem daļēji naturālo saimniecību atbalstam.

Polijas Republikas skatījumā prasība par to, ka lauksaimniekam pārstrukturēšanai ir jāizmanto vismaz 50 % no palīdzības, neizrietot no Savienības tiesībām. Nevienā no Savienības tiesību normām, kurās detalizēti esot izvirzīti priekšnosacījumi atbalsta piešķiršanai daļēji naturālām saimniecībām, neesot izvirzīts priekšnosacījums par to, ka vismaz 50 % no palīdzības ir jāizmanto pārstrukturēšanai. Regulas Nr. 1257/1999 33.b pantā šāds priekšnosacījums neesot izvirzīts. Arī Regulā Nr. 141/2004 (3), kurā noteikti pārejas noteikumi īpašiem pasākumiem lauku attīstībai, kas ir paredzēti Regulas Nr. 1257/1999 IX a nodaļā, šāda Komisijas prasība neesot ietverta.

Polijas iestādes tādējādi neesot pārkāpušas savu kontroles pienākumu attiecībā uz iepriekš minētajiem priekšnosacījumiem palīdzības piešķiršanai pasākumam “daļēji naturālo saimniecību finansēšana”. Finanšu korektūras veikšana šī pārkāpuma kontekstā tādējādi neesot pamatota. Tādēļ Vispārējā tiesa esot nepamatoti noraidījusi prasību atcelt Īstenošanas lēmumu 2013/214/ES, ciktāl Komisija tajā ir veikusi ekstrapolēto korekciju 11 % apmērā no Polijas Republikas pieteiktajiem izdevumiem daļēji naturālo saimniecību atbalstam.

(1)  OV L 123, 11. lpp.

(2)  Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 80. lpp.)

(3)  Komisijas 2004. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 141/2004, ar ko paredz noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 piemērošanai attiecībā uz lauku attīstības pārejas posma pasākumiem, kuri piemērojami Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā (OV L 24, 25. lpp.)