Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 9. decembra spriedumu lietā T-354/14 Comercializadora Eloro/EUIPO – Zumex Group (“Zumex”) 2016. gada 9. februārī iesniedza Comercializadora Eloro, S. A.

(Lieta C-71/16 P)

(2016/C 191/09)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Comercializadora Eloro, S. A. (pārstāvis – J. L. de Castro Hermida, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) un Zumex Group, S. A.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats: Regulas par Kopienas preču zīmi  (1) 42. panta 2. punkta un Īstenošanas regulas  (2) 22. noteikuma 2. un 3. punkta pārkāpums

EUIPO Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka iebildumu iesniedzējas (apelācijas sūdzības iesniedzējas) iesniegtie pierādījumi par izmantošanu veido nepieciešamo minimumu, lai atzītu, ka preču zīme ir faktiski izmantota laikposmā un teritorijā, uz kuriem veikta atsauce.

Pārsūdzētajā spriedumā paustās šaubas attiecībā uz to, vai preces, kas pārdotas Nīderlandes sabiedrībai “Nidera General Merchandise, BV”, patiešām ir ievestas Eiropas Savienības teritorijā, balstās vienīgi uz dokumentālu pierādījumu, proti, šīs sabiedrības interneta vietni, kas pieejama pēc adreses www.ngm-int.com, kurā šī sabiedrība informē, ka tās komercdarījumu mērķis ir Rietumāfrikas valstis.

Ir jāatzīst, ka izvilkumiem no šīs interneta vietnes nav pierādījumu spēka, jo tie ir iegūti brīdī, kad šāda pierādījumu iesniegšana tika kontrolēta, proti, datumā, kas tuvs 2011. gada 5. augustam jeb astoņus gadus pēc perioda, kas ņemams vērā, lai pierādītu izmantošanu, sākuma un trīs gadus pēc šī perioda beigām. Minētajā laikposmā attiecīgās sabiedrības komerciālā aktivitāte un tas darbības ģeogrāfiskais apjoms ir varējis būtiski mainīties. Juridiskā loģika paredz, ka pierādījumi, kas iesniegti, lai atspēkotu preču zīmes izmantošanu, arī attiecas uz vērā ņemamo laikposmu un nevis uz laikposmu vairākus gadus pēc preču zīmes izmantošanas.

Faktūrrēķini, kas iesniegti kā pierādījumi, norāda, ka Nīderlandes sabiedrība “Nidera General Merchandise, BV”, kuras juridiskā adrese ir Roterdamā, ir ne vien preču pircēja, bet arī sabiedrība, kas uzglabā pārdotās preces, kas liek domāt, ka šīs preces ir ievestas Eiropas Savienības teritorijā.

Iebildumu iesniedzēja ir iesniegusi pierādījumus par to, ka šī sabiedrība ietilpst uzņēmumu grupā “Nidera”, kas veic komercdarbību vairākās Eiropas valstīs, tostarp Spānijā, ar sava meitasuzņēmuma “Nidera Agro Comercial, S. A.” starpniecību, kas ir nopietns pierādījums tam, ka preces, kuras nopirkusi šī sabiedrība, bija paredzētas Eiropas tirgum.

Tā kā iebildumu iesniedzējai ir pienākums pierādīt tās preču zīmes izmantošanu un tā kā šī izmantošana ir pārbaudīta, iesniedzot faktūrrēķinus, kas aptver ar preču zīmi apzīmētās preces, būtu jābūt apgrieztam pierādīšanas pienākumam, lai apstrīdētu šī pierādījuma virtuālo raksturu, jo sabiedrībai, kura lūdz reģistrēt preču zīmi, ir jāpierāda, ka iesniegtais pierādījums, kas pārsniedz vienkāršu pieļāvumu vai pieņēmumu, ir nepietiekams.

Otrais pamats: Regulas par Kopienas preču zīmi 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

Apstāklis, ka uz iesniegtajiem faktūrrēķiniem Nīderlandes sabiedrība “Nidera General Merchandise, BV” ir norādīta kā preču uzglabātāja, izslēdz to, ka Eiropas Savienības muitas iestādes ir piemērojušas tām ārējo tranzīta procedūru, un liek domāt, ka preces faktiski ir ievestas attiecīgajā teritorijā, lai gan pēc tam tās tika reeksportētas uz Āfriku.

Pārsūdzētajā spriedumā ir noraidīts arguments, ka imports ar vienīgo mērķi veikt reeksportu veido preču zīmes faktisku izmantošanu, motivējot ar to, ka šāda darbība neļauj izveidot vai saglabāt tirgus daļas. Tomēr šis motīvs ir identisks Regulas par Kopienas preču zīmi 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajam gadījumam, proti, preču zīmes piestiprināšanai precēm tikai un vienīgi eksportam, kas ir darbība, kura arī neļauj izveidot vai saglabāt tirgus daļas Savienības teritorijā.

Trešais pamats: Regulas par Kopienas preču zīmi 76. panta 2. punkta pārkāpums

No šīs normas un judikatūras izriet, ka vispārējais noteikums paredz, ka tiek pieņemti pat pēc termiņa iesniegtie argumenti un pierādījumi, tātad EUIPO piešķirtā rīcības brīvība ir jāinterpretē šauri un ir jānorāda pamatojums, kas attaisno atteikumu. Rīcības brīvība nenozīmē patvaļību vai subjektivitāti.

Jaunie faktūrrēķini un iepakojuma etiķetes, kas iesniegtas apelācijas procesa beigās, proti, dokumenti Nr. 1. – 7., bija nozīmīgi, jo, tā kā tos ir sagatavojušas citas Eiropas sabiedrības, tie ļauj atspēkot paustās šaubas attiecībā uz faktūrrēķiniem, kurus sagatavojusi Nīderlandes sabiedrība “Nidera General Merchandise, BV”.

Lai iesniegtu pierādījumu par tās preču zīmes izmantošanu, iebildumu iesniedzējai nācās saskarties ar hronoloģiskiem sarežģījumiem, jo pierādījumu savākšana tika veikta trīs gadus pēc šādas izmantošanas, un ģeogrāfiskiem sarežģījumiem, jo iebildumu iesniedzēja ir Meksikā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenās intereses attiecas uz Amerikas kontinentu.

Izvērtējot esošos hronoloģiskos un ģeogrāfiskos apstākļus un novēloti iesniegto dokumentu primāro nozīmi lietas risinājumam, EUIPO bija jāatļauj tos iesniegt un bija jāsecina, ka ir pierādīta reāla un faktiska prioritārās preču zīmes izmantošana, jo EUIPO bija jāveic apstrīdēto preču zīmju salīdzināšana, lai noteiktu sajaukšanas iespējas esamību patērētāju apziņā.

(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (kodificēta versija) (OV 2009, L 78, 1. lpp.).

(2)  Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1995, L 303, 1. lpp.).