–

P. Madsen un B. Falbert, kā arī JP/Politikens Hus A/S vārdā – S. MacMahon Baldwin un M. Dittmer, advokater,

–

Dānijas valdības vārdā – M. Wolff, kā arī M. N. Lyshøj, C. Thorning un J. Nymann‑Lindegren, pārstāvji,

–

Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes un M. Figueiredo, kā arī A. Silva Coelho un P. de Sousa Inês, pārstāvji,

–

Rumānijas valdības vārdā – L. Liţu un R. H. Radu, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – H. Tserepa‑Lacombe, Y. Marinova un L. Grønfeldt, kā arī U. Nielsen un G. Braga da Cruz, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvas 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (OV 1998, L 204, 37. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/48/EK (OV 1998, L 217, 18. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 98/34”), 1. panta 1., 2., 5. un 11. punktu, kā arī 8. panta 1. punktu.

2

Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar kriminālprocesu, kas uzsākts pret Bent Falbert un Poul Madsen, kā arī JP/Politikens Hus A/S, kuriem tiek pārmests, ka tie Dānijas laikrakstā Ekstra Bladet, kā arī šī laikraksta interneta vietnēs ir publicējuši reklāmu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem, kas tika piedāvāti bez kompetentās iestādes izsniegtas atļaujas.

3

Direktīvas 98/34 1. pantā ir noteikts:

“Šajā direktīvā piemēro šādus terminus:

Šajā definīcijā:

Norādošs to pakalpojumu saraksts, uz kuriem neattiecas šī definīcija, ietverts V pielikumā.

[..]

[..]

[..]”

4

Šīs direktīvas 8. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Saskaņā ar 10. pantu dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu jebkuru tehnisko noteikumu projektu, izņemot gadījumus, ja tas pārņem visu starptautiskā vai Eiropas standarta tekstu. Šajā gadījumā pietiek ar informāciju par attiecīgo standartu; tās paziņo Komisijai pamatojumu šādu tehnisku noteikumu pieņemšanas vajadzībai, ja tas jau nav paskaidrots projektā.”

5

Lov om visse spil, lotterier og væddemål (Likums par noteiktām azartspēlēm, izlozēm un derībām) (turpmāk tekstā – “Likums par azartspēlēm”), tā redakcijā, kas piemērojama pamatlietā un kas izriet no 2003. gada 26. martalov nr. 204 om ændring af lov om visse spil, lotterier og væddemål og andre love og om ophævelse af lov om væddemål i forbindelse med heste og hundevæddeløb (Likums Nr. 204, ar ko tiek grozīts Likums par azartspēlēm, izlozēm un derībām un citi tiesību akti, kā arī atcelts Likums par zirgu un suņu skriešanās sacīkšu derībām) (turpmāk tekstā – “Likums par grozījumiem”), 10. pants ir formulēts šādi:

“1.   “Ar naudas sodu vai brīvības atņemšanas sodu līdz sešiem mēnešiem tiek sodīts ikviens, kurš ar nodomu vai rupjas nolaidības dēļ:

[..]

3.   Ar naudas sodu tiek sodīts ikviens, kurš ar nodomu vai rupjas nolaidības dēļ:

[..]

6

Saskaņā ar Likuma par azartspēlēm 1. panta 1. punktu nodokļu ministrs ir tiesīgs izsniegt licenci attiecībā uz azartspēlēm, izlozēm un derībām, kas atbilstoši šī likuma 2. panta 1. punktam var tikt piešķirta tikai vienai sabiedrībai.

7

Likumprojekta, kura rezultātā tika pieņemts Likums par grozījumiem, pamatojuma izklāstā Likuma par azartspēlēm 10. panta 3. punkta 3) apakšpunkta mērķi ir formulēti šādi:

“Tiek ierosināts aizliegt likumā neatļautu azartspēļu, izložu un derību reklāmu.

Šis grozījums atbilst aizliegumam, kas šobrīd ir noteikts Likuma par zirgu skriešanās sacīkšu derībām 12. panta 3. punktā un ir Likuma par derībām un izlozēm 10. panta 4. punkta precizējums.

Šī aizlieguma mērķis ir aizsargāt Dānijas iestāžu licencētos azartspēļu operatorus pret tādu uzņēmu konkurenci, kuriem šādas licences nav un kuri Dānijā nevar likumīgi piedāvāt vai izplatīt azartspēles.

Reklāma šī likuma izpratnē ir visu veidu paziņojumi vai informācijas sniegšana par azartspēļu operatoru darbībām un komercpiedāvājumiem.

Tomēr šis aizliegums neattiecas uz redakcionālām atsaucēm drukātos vai digitālos plašsaziņas līdzekļos.

Šo aizliegumu piemēro neatkarīgi no izmantotā plašsaziņas līdzekļa veida. Tāpēc reklāma vienādā mērā ir aizliegta gan drukātos plašsaziņas līdzekļos, gan radio, televīzijā un digitālajos plašsaziņas līdzekļos, piemēram, izmantojot reklāmkarogus.

Saskaņā ar 10. panta 3. punkta 3) apakšpunktu tāpat ir aizliegts reklamēt arī azartspēļu operatoru darbības, proti, to tīmekļvietnes, adreses u.tml.”

8

B. Falbert un P. Madsen ir attiecīgi Dānijas laikraksta Ekstra Bladet bijušais un pašreizējais galvenais redaktors, un sabiedrība JP/Politikens Hus ir šī laikraksta īpašniece.

9

Prasītāji pamatlietā iebilst pret kriminālprocesu, kas iesniedzējtiesā ierosināts pret tiem par tostarp Likuma par azartspēlēm 10. panta 3. punkta 3) apakšpunkta pārkāpumu, jo tie laikrakstā Ekstra Bladet, kā arī tādās šī laikrakstā interneta vietnēs kā “www.ekstrabladet.dk” un “www.ekstrabladet.tv” ir publicējuši reklāmu par derību sabiedrībām, kas Dānijā piedāvā azartspēles vai derības, lai gan tām šajā ziņā nav izdota licence.

10

Iesniedzējtiesai rodas jautājums, vai Likums par grozījumiem ir kvalificējams par “tehniskiem noteikumiem” Direktīvas 98/34 izpratnē un vai tādēļ tas bija jāpaziņo Komisijai šīs direktīvas 8. panta 1. punkta izpratnē.

11

Šī tiesa uzskata, ka it īpaši ir nepieciešams noteikt, kā to šajā tiesā apgalvo atbildētāji pamatlietā, vai Likums par grozījumiem ir “noteikumi par pakalpojumiem” Direktīvas 98/34 1. panta 5. punkta izpratnē, jo tas konkrēti attiecoties uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem.

12

Šajā ziņā minētā tiesa norāda, ka pirms Likuma par grozījumiem spēkā stāšanās bija aizliegta vienīgi ārvalstu uzņēmēju azartspēļu organizēšana Dānijā, izmantojot fiziskus izplatīšanas kanālus, un ka šī likuma mērķis un priekšmets, kā izriet no tā sagatavošanas darbiem, bija paplašināt ārvalstu uzņēmēju Dānijā veikto azartspēļu organizēšanas aizliegumu, attiecinot to arī uz azartspēlēm, kas tiek piedāvātas tiešsaistē.

13

Tā kā Likuma par grozījumiem mērķis bija paplašināt iepriekš esošo aizliegumu, attiecinot to arī uz tādiem jauniem pakalpojumiem kā tiešsaistes azartspēlēm, iesniedzējtiesa uzskata, ka šis likums azartspēļu piedāvāšanu tiešsaistē un attiecīgo reklāmu neietekmē “vienīgi netiešā vai gadījuma rakstura veidā”. Gluži pretēji, tas esot tiesiskais regulējums, kas attiecas uz piekļuvi jauniem informācijas sabiedrības pakalpojumiem un kas saskaņā ar Direktīvu 98/34, kā arī tas izriet no minētā tiesiskā regulējuma sagatavošanas darbiem, ir jāpaziņo Komisijai. Līdz ar to šajā ziņā nav nozīmes tam, ka Likuma par grozījumiem rezultātā azartspēļu izplatīšana, vai tā būtu tiešsaistē vai bezsaistē, bija aizliegta.

14

Šādos apstākļos Københavns byret (Kopenhāgenas pilsētas tiesa, Dānija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai šī lieta ir saistīta ar noteikumu, par kuru ir jāinformē saskaņā ar [Direktīvas 98/34] 8. panta 1. punktu, salīdzinot ar 1. panta 2., 5. un 11. punktu, pieņemot turpmāk minēto:

15

Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 98/34 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda valsts tiesību norma kā pamatlietā, kurā par azartspēļu, izložu vai derību piedāvāšanu valsts teritorijā bez atļaujas, kā arī par neatļautu azartspēļu, izložu vai derību reklāmu ir paredzēts kriminālsods, ir uzskatāma šīs direktīvas izpratnē par tehniskiem noteikumiem, uz kuriem attiecas paziņošanas pienākums atbilstoši minētās direktīvas 8. panta 1. punktam.

16

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valsts tiesību normas, kurās ir tikai paredzēti tādi nosacījumi uzņēmumu dibināšanai vai to pakalpojumu sniegšanai kā tiesību normas, kurās ir noteikts, ka profesionālas darbības veikšanai ir vajadzīga iepriekšēja atļauja, nav tehniskie noteikumi Direktīvas 98/34 1. panta 11. punkta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 4. februāris, Ince, C‑336/14, EU:C:2016:72, 76. punkts, un 2017. gada 1. februāris, Município de Palmela, C‑144/16, EU:C:2017:76, 26. punkts).

17

Šajā gadījumā ir jāuzskata, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 31. un 32. punktā, ka tāda valsts tiesību norma kā Likuma par azartspēlēm 10. panta 1. punkta 1) apakšpunkts, ciktāl tajā par azartspēļu piedāvāšanu bez iepriekšējas atļaujas ir paredzēts sods, ir jākvalificē par “tiesību normu, kurā ir noteikts, ka šīs darbības veikšanai ir vajadzīga iepriekšēja atļauja” iepriekšējā punktā minētās judikatūras izpratnē.

18

Līdz ar to šādai tiesību normai nav piemērojams Direktīvas 98/34 1. pantā paredzētais jēdziens “tehniskie noteikumi”.

19

Attiecībā uz jautājumu par to, vai Likuma par azartspēlēm 10. panta 3. punkta 3) apakšpunkts, kurā par neatļautu azartspēļu pakalpojumu reklāmu ir paredzēts sods, ir “tehniskie noteikumi” Direktīvas 98/34 1. panta izpratnē, kuri saskaņā ar šīs direktīvas 8. panta 1. punktu ir pakļauti paziņošanas pienākumam, vispirms ir jāatgādina, ka, lai arī starp Likuma par azartspēlēm 10. panta 1. punktu, kurā ir noteikts sods par azartspēļu piedāvāšanu bez iepriekšējas atļaujas, un Likuma par azartspēlēm 10. panta 3. punkta 3) apakšpunktu, ciktāl tajā ir paredzēts sods par šādu neatļautu azartspēļu reklāmas darbībām, ir cieša saikne, no tā tomēr neizriet, ka šī pēdējā minētā tiesību norma ir jākvalificē par “tiesību normu, kurā ir noteikts, ka šīs darbības veikšanai ir vajadzīga iepriekšēja atļauja” šī sprieduma 16. punktā minētās judikatūras izpratnē. Šīm tiesību normām, lai gan ir cieša saikne starp tām, ir atšķirīgi uzdevumi un piemērošanas jomas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 13. oktobris, M. un S., C‑303/15, EU:C:2016:771, 28. punkts).

20

Turklāt ir jānorāda, ka no Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem neizriet, vai ar Likumu par grozījumiem, ar kuru tika ieviests Likuma par azartspēlēm 10. panta 3. punkta 3) apakšpunkts, paredzot sodu par neatļautu azartspēļu pakalpojumu reklāmu, ir grozīti agrākie noteikumi par azartspēlēm, it īpaši, paplašinot to piemērošanas jomu arī attiecībā uz ārvalsts azartspēļu uzņēmēju tiešsaistē piedāvātajām azartspēlēm, vai, pretējā gadījumā, ar šo likumu ir vienīgi precizēti vai paskaidroti minētie agrākie noteikumi.

21

Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka jautājums par to, vai tāds neatļauto azartspēļu reklāmas aizliegums, kāds paredzēts Likuma par azartspēlēm 10. panta 3. punkta 3) apakšpunktā, it īpaši, ciktāl tas attiecas uz ārvalstu azartspēļu uzņēmēju tiešsaistē piedāvātajām azartspēlēm, jau bija paredzēts agrākajos noteikumos par azartspēlēm, tādējādi, ka Likumā par grozījumiem ir tikai paskaidrots šis aizliegums, vai pretējā gadījumā minētais aizliegums Likumā par azartspēlēm tika ieviests ar Likumu par grozījumiem, ir valsts tiesību jautājums, kas ietilpst iesniedzējtiesas kompetencē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2005. gada 21. aprīlis, Lindberg, C‑267/03, EU:C:2005:246, 83. punkts).

22

Otrkārt, ir jāatgādina, ka tikai tādā gadījumā, ja ar Likumu par grozījumiem Likuma par azartspēlēm 10. panta 3. punkta 3) apakšpunktā būtu ticis ieviests neatļautu azartspēļu reklāmas aizliegums, it īpaši ciktāl tas attiecas uz ārvalstu azartspēļu uzņēmēju tiešsaistē piedāvātajām azartspēlēm, Likuma projekts, kura rezultātā tika pieņemts Likums par grozījumiem, būtu bijis pakļauts paziņošanas pienākumam saskaņā ar Direktīvas 98/34 8. panta 1. punktu.

23

Lai jaunu valsts tiesisko regulējumu varētu uzskatīt par tehniskiem noteikumiem, kas ir jāpaziņo saskaņā ar Direktīvu 98/34, šis jaunais tiesiskais regulējums nevar tikai atkārtot vai aizstāt esošos tehniskos noteikumus, kuri ir pienācīgi paziņoti Komisijai, nepievienojot tehniskos parametrus vai citas jaunas vai papildu prasības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2005. gada 21. aprīlis, Lindberg, C‑267/03, EU:C:2005:246, 85. punkts).

24

Gadījumā, ja ar Likumu par grozījumiem Likuma par azartspēlēm 10. panta 3. punkta 3) apakšpunktā būtu ieviests neatļautu azartspēļu reklāmas aizliegums, paplašinot tā piemērošanas jomu attiecībā arī uz ārvalstu uzņēmēju tiešsaistē piedāvātajām azartspēlēm, ir jāizvērtē, vai šī tiesību norma ir “tehniskie noteikumi” Direktīvas 98/34 izpratnē.

25

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka jēdziens “tehniskie noteikumi” attiecas uz četrām pasākumu kategorijām, proti, pirmkārt, “tehniskiem parametriem” Direktīvas 98/34 1. panta 3. punkta izpratnē, otrkārt, “citām prasībām” atbilstoši šīs direktīvas 1. panta 4. punktā ietvertajai definīcijai, treškārt, minētās direktīvas 1. panta 5. punktā minētajiem “noteikumiem par pakalpojumiem” un, ceturtkārt, “dalībvalstu normatīv[ajiem] un administratīv[ajiem] akt[iem], [..] kas aizliedz preces ražošanu, ievešanu, tirdzniecību vai izmantošanu vai kas aizliedz pakalpojumu sniegšanu vai izmantošanu, vai uzņēmumu kā pakalpojumu sniedzēju” tās pašas direktīvas 1. panta 11. punkta izpratnē (spriedumi, 2016. gada 4. februāris, Ince, C‑336/14, EU:C:2016:72, 70. punkts, un 2016. gada 13. oktobris, M. un S., C‑303/15, EU:C:2016:771, 18. punkts).

26

Šajā gadījumā, pirmkārt, ir jāizvērtē, vai Likuma par azartspēlēm 10. panta 3. punkta 3) apakšpunktu var kvalificēt par “tehniskiem noteikumiem” tādēļ, ka tas ietilpst “noteikumu par pakalpojumiem” kategorijā Direktīvas 98/34 1. panta 5. punkta izpratnē.

27

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar šīs direktīvas 1. panta 2. punktu šī kategorija “tehniskie noteikumi” attiecas tikai uz noteikumiem par informācijas sabiedrības pakalpojumiem, proti, visiem pakalpojumiem, ko sniedz no attāluma ar elektroniskiem līdzekļiem un pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma (spriedumi, 2016. gada 13. oktobris, M. un S., C‑303/15, EU:C:2016:771, 21. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra, un 2017. gada 1. februāris, Município de Palmela, C‑144/16, EU:C:2017:76, 28. punkts).

28

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Likuma par azartspēlēm 10. panta 3. punkta 3) apakšpunkts principā attiecas uz divu veidu pakalpojumiem, proti, pirmkārt, reklāmas pakalpojumiem, kuri ir šajā tiesību normā paredzēto sankciju tiešais priekšmets, un, otrkārt, azartspēļu pakalpojumiem, uz kuriem attiecas reklāmas aizliegums un kuri ir Likuma par azartspēļu, skatot to kopumā, galvenais priekšmets.

29

Gan reklāmas pakalpojumi, gan azartspēļu pakalpojumi, ciktāl tie tiek sniegti it īpaši ar elektroniskiem līdzekļiem (tiešsaistē), ir informācijas sabiedrības pakalpojumi Direktīvas 98/34 1. panta 2. punkta izpratnē, un noteikumi, kas uz tiem attiecas, līdz ar to var tikt kvalificēti par “noteikumiem par pakalpojumiem” Direktīvas 98/34 1. panta 5. punkta izpratnē.

30

Tomēr ir jānorāda, ka, lai noteikumi varētu tikt kvalificēti par “noteikumiem par pakalpojumiem”, tiem saskaņā ar Direktīvas 98/34 1. panta 5. punktā ietverto definīciju ir jāattiecas konkrēti uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem.

31

Šajā ziņā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Likuma par azartspēlēm 10. panta 3. punkta 3) apakšpunktu var uzskatīt par tādu, kas “konkrēti” attiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem, lai gan šīs tiesību normas formulējumā nav tieši minēti informācijas sabiedrības pakalpojumi un tajā nekādi nav nošķirti tiešsaistē sniegtie pakalpojumi no bezsaistē sniegtajiem pakalpojumiem. Tomēr šī tiesa norāda, ka no Likuma par grozījumiem sagatavošanās darbiem, šķiet, izriet, ka šī likuma mērķis tostarp ir paplašināt minēto tiesību normu, attiecinot to arī uz pakalpojumiem tiešsaistē.

32

Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka jautājums par to, vai noteikumi konkrēti attiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem, saskaņā ar Direktīvas 98/34 1. panta 5. punkta pirmo ievilkumu, ir jānosaka, ņemot vērā gan šī noteikuma pamatojumu, gan operatīvās daļas tekstu. Turklāt saskaņā ar šo pašu tiesību normu netiek prasīts, lai attiecīgo noteikumu kopumā “īpašais mērķis un priekšmets” būtu reglamentēt informācijas sabiedrības pakalpojumus, jo pietiek, ka šajos noteikumos minētais mērķis vai priekšmets tiek īstenots dažās tiesību normās.

33

Līdz ar to, ja no valsts noteikumu formulējuma vien neizriet, ka tā mērķis vismaz daļēji ir reglamentēt konkrēti informācijas sabiedrības pakalpojumus – piemēram, tādēļ, ka noteikumu formulējumā, kā tas ir pamatlietā, nekādi nav nošķirti tiešsaistē sniegtie pakalpojumi no bezsaistē sniegtajiem pakalpojumiem, – šis priekšmets tomēr var skaidri izrietēt no šo noteikumu pamatojuma, kas saskaņā ar šajā ziņā atbilstošajiem valsts interpretācijas noteikumiem izriet no minēto noteikumu sagatavošanas darbiem.

34

Otrkārt, kā arī ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 63. punktā, no Direktīvas 98/48, ar kuru tika grozīta Direktīva 98/34, preambulas 7. un 8. apsvēruma izriet, ka tās mērķis ir pielāgot esošos valsts tiesiskos regulējumus jauniem informācijas sabiedrības pakalpojumiem un novērst “ierobežojumus pakalpojumu brīvai kustībai un tiesībām veikt uzņēmējdarbību, kas savukārt izraisītu iekšējā tirgus sadalīšanos”.

35

Šim mērķim būtu pretrunā, ja noteikumi, kuru mērķis un priekšmets saskaņā ar šo noteikumu sagatavošanas darbiem neapšaubāmi ir paplašināt esošos noteikumus, attiecinot tos arī uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem, netiktu kvalificēti par noteikumiem, kas konkrēti attiecas uz šādiem pakalpojumiem Direktīvas 98/34 1. panta 5. punkta izpratnē tikai tādēļ, ka tā operatīvajā daļā nav konkrēti minēti šādi pakalpojumi, bet ir ietverti plašākā pakalpojumu jēdzienā, kas attiecas gan uz tiešsaistē sniegtiem pakalpojumiem, gan bezsaistē sniegtiem pakalpojumiem.

36

Līdz ar to tāda valsts tiesību norma kā Likuma par azartspēlēm 10. panta 3. punkta 3) apakšpunkts ir tehniskie noteikumi, kas pirms to pieņemšanas ir jāpaziņo Komisijai, jo no šīs tiesību normas sagatavošanas darbiem skaidri izriet, ka tās priekšmets un mērķis ir paplašināt esošo reklāmas aizliegumu, attiecinot to arī uz tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

37

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 98/34 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda valsts tiesību norma kā pamatlietā, kurā par azartspēļu, izložu vai derību piedāvāšanu bez atļaujas valsts teritorijā ir paredzēts kriminālsods, nav tehniskie noteikumi šīs tiesību normas izpratnē, kas ir pakļauti paziņošanas pienākumam saskaņā ar šīs direktīvas 8. panta 1. punktu. Turpretī tāda valsts tiesību norma kā pamatlietā, kurā par neatļautu azartspēļu, izložu vai derību reklāmu ir paredzēts kriminālsods, ir tehniskie noteikumi šīs tiesību normas izpratnē, kuri ir pakļauti paziņošanas pienākumam saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 1. punktu, jo no šīs valsts tiesību normas sagatavošanas darbiem skaidri izriet, ka tās priekšmets un mērķis ir paplašināt esošo reklāmas aizliegumu, attiecinot to arī uz tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

38

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvas 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/48/EK, 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda valsts tiesību norma kā pamatlietā, kurā par azartspēļu, izložu vai derību piedāvāšanu bez atļaujas valsts teritorijā ir paredzēts kriminālsods, nav tehniskie noteikumi šīs tiesību normas izpratnē, kas ir pakļauti paziņošanas pienākumam saskaņā ar šīs direktīvas 8. panta 1. punktu. Turpretī tāda valsts tiesību norma kā pamatlietā, kurā par neatļautu azartspēļu, izložu vai derību reklāmu ir paredzēts kriminālsods, ir tehniskie noteikumi šīs tiesību normas izpratnē, kuri ir pakļauti paziņošanas pienākumam saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 1. punktu, jo no šīs valsts tiesību normas sagatavošanas darbiem skaidri izriet, ka tās priekšmets un mērķis ir paplašināt esošo reklāmas aizliegumu, attiecinot to arī uz tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.