—

C. Popescu – savā vārdā,

—

Rumānijas valdības vārdā – R.‑H. Radu, kā arī O.‑C. Ichim un E. Gane, pārstāvji,

—

Slovākijas valdības vārdā – B. Ricziová, pārstāve,

—

Eiropas Komisijas vārdā – L. Nicolae un J. Hottiaux, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām (OV 2006, L 403, 18. lpp.), it īpaši tās 13. panta 2. punktu, lasot to kopā ar šīs direktīvas preambulas 5. apsvērumu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā Costin Popescu pret Guvernul României (Rumānijas valdība), kuru pārstāv Secretariatul General al Guvernului (Valdības ģenerālsekretariāts), Ministerul Afacerilor Interne (Iekšlietu ministrija), Direcția Regim Permise de Conducere și înmatriculare a Vehiculelor (Vadītāja apliecību un mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijas sistēmas direkcija), Direcția Rutieră (Ceļu satiksmes direkcija) un Serviciul Public Comunitar Regim Permise de Conducere și înmatriculare a Vehiculelor (Valsts pašvaldības dienests – Vadītāja apliecību un mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijas sistēma) par personām, kurām pirms Rumānijas tiesiskā regulējuma, ar kuru tiek transponēta Direktīva 2006/126, spēkā stāšanās bija atļauja vadīt mopēdus bez vadītāja apliecības, uzlikto pienākumu iegūt šo apliecību, lai varētu turpināt vadīt šos transportlīdzekļus.

3

Direktīvas 2006/126 preambulas 2. apsvērumā ir teikts:

“Noteikumi par vadītāju apliecībām ir būtiski kopējās transporta politikas elementi, kas palīdz uzlabot ceļu satiksmes drošību un atvieglina tādu personu brīvu pārvietošanos, kuras apmetas uz dzīvi dalībvalstī, kas nav tā pati, kurā izsniegta vadītāja apliecība. [..]”

4

Atbilstoši šīs direktīvas preambulas 5. apsvērumam tai nevajadzētu skart spēkā esošās braukšanas tiesības, kas piešķirtas vai iegūtas pirms tās piemērošanas dienas.

5

Minētās direktīvas preambulas 8. apsvērums ir formulēts šādi:

“Ceļu satiksmes drošības dēļ būtu jāparedz minimālās prasības, lai varētu saņemt vadītāja apliecību. Ir jāsaskaņo standarti braukšanas eksāmeniem un vadītāju apliecību izsniegšanai. Lai to varētu izdarīt, būtu jādefinē attiecīgās zināšanas, braukšanas prasmes un stils; lai varētu vadīt mehāniskus transportlīdzekļus, uz tiem būtu jābalsta braukšanas eksāmens, un no jauna jādefinē minimālie fiziskas un garīgas piemērotības standarti, kam jābūt ievērotiem, lai varētu vadīt šādus transportlīdzekļus.”

6

Saskaņā ar šīs pašas direktīvas preambulas 13. apsvērumu tādas kategorijas vadītāju apliecību ieviešana, kuras vajadzīgas, lai vadītu mopēdus, jo īpaši uzlabos ceļu satiksmes drošību attiecībā uz visjaunākajiem vadītājiem, kas saskaņā ar statistiku ceļu satiksmes negadījumos cieš visvairāk.

7

Direktīvas 2006/126 preambulas 16. apsvērums ir formulēts šādi:

“[Padomes 1991. gada 29. jūlija] Direktīvā 91/439/EEK [par vadītāju apliecībām (OV 1991, L 237, 1. lpp.)] dotais vadītāja apliecības paraugs būtu jāaizstāj ar vienota parauga plastmasas karti. Tajā pašā laikā tāda parauga vadītāja apliecības jāpielāgo, ņemot vērā jaunas kategorijas vadītāju apliecību ieviešanu braukšanai ar mopēdiem un jaunas kategorijas vadītāju apliecību ieviešanu braukšanai ar motocikliem.”

8

Šīs direktīvas 4. pantā “Kategorijas, definīcijas un minimālais vecums” ir noteikts:

“1.   Vadītāja apliecība, kas paredzēta 1. pantā, dod tiesības vadīt turpmāk definētu kategoriju pašgājējus transportlīdzekļus. To var izsniegt, kad sasniegts katrai kategorijai norādītais vecuma cenzs. “Pašgājējs transportlīdzeklis” ir jebkurš pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu ar savu spēku, izņemot transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa sliedēm.

2.   Mopēdi

AM kategorija:

[..]”

9

Direktīvas 2006/126 7. pantā “Izsniegšana, derīguma termiņš un atjaunošana” ir noteikts:

“1.   Vadītāju apliecības izsniedz tikai šādiem pretendentiem:

[..].”

10

Direktīvas 2006/126 13. pantā “Ārpus Kopienas izsniegtu vadītāju apliecību atbilsmes” ir noteikts:

“1.   Vienojoties ar Komisiju, dalībvalstis nosaka atbilsmes tiesībām, kas iegūtas pirms šīs direktīvas īstenošanas, un 4. pantā definētajām kategorijām.

Pēc apspriešanās ar Komisiju dalībvalstis var savos tiesību aktos izdarīt pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu 11. panta 4., 5. un 6. punktu.

2.   Šī direktīva neatņem vai jebkādi nekvalificē braukšanas tiesības, kas piešķirtas pirms 2013. gada 19. janvār[a].”

11

Direktīvas 2006/126 16. panta 1. un 2. punktā “Transponēšana” dalībvalstīm ir uzlikts pienākums, pirmkārt, ne vēlāk kā 2011. gada 19. janvārī pieņemt un publicēt normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu minētajā direktīvā uzskaitītās prasības, tostarp tās 4. panta 1. un 2. punktā, 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 13. pantā uzskaitītās, un, otrkārt, piemērot transponētos noteikumus no 2013. gada 19. janvāra.

12

Legea nr. 203/2012 pentru modificarea şi completarea Ordonanţei de urgenţă a Guvernului nr. 195/2002 privind circulaţia pe drumurile publice (Likums Nr. 203/2012, ar ko groza un papildina valdības Ārkārtas rīkojumu Nr. 195/2002 par satiksmi pa publiskajiem ceļiem, 2012. gada 12. novembraMonitorul Oficial al României Nr. 760), ar kuru Rumānijas tiesībās ir transponētas dažas Direktīvas 2006/126 tiesību normas, ir piemērojams no 2013. gada 19. janvāra. Ar šo likumu tika grozīts Ordonanța de urgență a Guvernului nr.°195/2002 privind circulația pe drumurile publice (valdības Ārkārtas rīkojums Nr. 195/2002 par satiksmi pa publiskajiem ceļiem, 2006. gada 3. augustaMonitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 670; turpmāk tekstā – “OUG Nr. 195/2002”), kā arī šī ārkārtas rīkojuma piemērošanas regula, kas apstiprināta ar Hotărârea Guvernului nr. 1391/2006 (Valdības lēmums Nr. 1391/2006, 2006. gada 26. oktobraMonitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 876).

13

Lai nodrošinātu minētās direktīvas transponēšanu, tika atceltas OUG Nr. 195/2002 piemērošanas noteikumu 160. un 161. panta prasības par mopēdiem.

14

Pirms Likuma Nr. 203/2012 stāšanās spēkā OUG Nr. 195/2002 piemērošanas noteikumu 160. panta 2. punktā bija paredzēts, ka “personas, kurām nav autovadītāja apliecības, var vadīt mopēdus pa publiskajiem ceļiem tikai tad, ja tās pierāda, ka ir pabeigušas ceļu satiksmes noteikumu kursus licencētā mācību iestādē, kurā apmāca mehānisko transportlīdzekļu vadītājus”.

15

Šo piemērošanas noteikumu161. panta 2. punktā pirms Likuma Nr. 203/2012 spēkā stāšanās bija precizēts, ka, “braucot pa publiskajiem ceļiem, riteņbraucējiem ir jābūt līdzi personas apliecībai, savukārt mopēdu vadītājiem ir jābūt apliecībai par ceļu satiksmes noteikumu kursu pabeigšanu, kā arī transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībai”.

16

OUG Nr. 195/2002 6. panta 6. un 21. punktā ir definēti jēdzieni “mehāniskais transportlīdzeklis” un “mopēds”. Tajos ir noteikts, pirmkārt, ka “mopēdi [..] ir mehāniskie transportlīdzekļi”, un, otrkārt, ka vieglie kvadricikli “ir pielīdzināmi mopēdiem”.

17

OUG Nr. 195/2002 20. panta 1.–3. punkts ir formulēti šādi:

“(1)   Lai pa publiskajiem ceļiem vadītu mehāniskos transportlīdzekļus, tramvajus, traktorus, ko izmanto vienīgi lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumos, vai pašgājējas mašīnas, vadītājiem ir jābūt attiecīgai vadītāja apliecībai.

(2)   Vadītāja apliecības tiek izsniegtas šādu kategoriju transportlīdzekļiem: AM [..]

(3)   Apraksts 2. punktā minētajām transportlīdzekļu kategorijām, attiecībā uz kurām tiek izsniegtas vadītāja apliecības, ir ietverts 1. pielikumā.”

18

OUG Nr. 195/2002 I pielikumā ir uzskaitītas transportlīdzekļu kategorijas, attiecībā uz kurām tiek izsniegta vadītāja apliecība atbilstoši tā 20. panta 2. punktam. Minētā pielikuma a) punktā “AM kategorija” ir definēta kā tāda, kas attiecas uz “mopēdiem”.

19

Saskaņā ar OUG Nr. 195/2002 23. panta 1. un 9. punktu:

“(1)   Tiesības vadīt mehāniskos transportlīdzekļus [..] pa publiskajiem ceļiem tiek piešķirtas vienīgi tādu derīgu vadītāja apliecību īpašniekiem, kas atbilst kategorijai, kurai pieder transportlīdzeklis, vai jebkurai personai, kas var pamatot dokumentu, kurš aizstāj tādu dokumentu, kas ļauj pārvietoties pa publiskajiem ceļiem.

[..]

(9)   Eksāmens vadītāja apliecības iegūšanai sastāv no teorētiskās pārbaudes, kurā tiek pārbaudītas zināšanas, un praktiskās pārbaudes, kurā tiek pārbaudīta braukšanas prasme un stils, atkarībā no vēlamās apliecības kategorijas. Praktiskā pārbaude AM kategorijai sastāv vienīgi no braukšanas prasmes pārbaudes tam īpaši sagatavotos slēgtos ceļu posmos. Nosacījumi vadītāja apliecības saņemšanai tiek paredzēti noteikumos.”

20

C. Popescu ir reģistrācijas apliecība attiecībā uz Aixam markas vieglo kvadriciklu, kas tiek klasificēts L 6e kategorijā un ir pielīdzināts mopēdam, kā arī apliecība par to, ka viņš ir pabeidzis autovadītāju ceļu satiksmes noteikumu kursus, lai vadītu mopēdus pa publiskajiem ceļiem. Šie 2010. gadā izsniegtie dokumenti viņam ļāva piedalīties ceļu satiksmē ar tādu transportlīdzekli kā viņam piederošais saskaņā ar OUG Nr. 195/2002 piemērošanas noteikumu 160. un 161. pantu redakcijā, kāda bija spēkā pirms 2013. gada 19. janvāra.

21

Sākot no 2013. gada 19. janvāra, mopēdu vai tiem pielīdzinātu transportlīdzekļu vadīšana pa publiskajiem ceļiem Rumānijā bija iespējama ar nosacījumu, ka ir iegūta vadītāja apliecība saskaņā ar Likumu Nr. 203/2012, ar kuru tika grozīts OUG Nr. 195/2002, lai valsts tiesībās transponētu dažas Direktīvas 2006/126 normas.

22

C. Popescu pret vairākām valsts iestādēm cēla prasību Curtea de Apel București (Bukarestes apelācijas tiesa, Rumānija), lai panāktu, ka viņa tiesības vadīt mopēdus pa publiskajiem ceļiem, kas iegūtas pirms 2013. gada 19. janvāra, tiek atzītas arī pēc šī datuma bez nepieciešamības izpildīt papildu formalitātes, un norādīja, ka dokumentu, kas apliecina šīs tiesības, esot izsniegusi kompetentā iestāde. Savas prasības pamatojumam viņš apgalvoja, ka jaunais tiesiskais regulējums, kāds izriet no Likuma Nr. 203/2012, esot pretrunā minētās direktīvas normām.

23

Tā kā C. Popescu bija izvirzījis arī iebildi par OUG Nr. 195/2002, kas grozīts ar Likumu Nr. 203/2012, dažu noteikumu neatbilstību konstitūcijai, Curtea de Apel București (Bukarestes apelācijas tiesa) vērsās Curtea Constituțională (Konstitucionālā tiesa, Rumānija).

24

Ar 2013. gada 5. decembra lēmumu pēdējā minētā tiesa, precizējot, ka Savienības tiesību normu interpretācija pārsniedz tās kompetenci, jo šāda prerogatīva esot vienīgi Eiropas Savienības Tiesai, iebildi par neatbilstību konstitūcijai noraidīja kā nepamatotu, balstoties uz to, ka C. Popescu norādītās valsts tiesību normas esot atbilstošas Rumānijas konstitūcijai.

25

Pamatojoties uz minēto lēmumu, Curtea de Apel București (Bukarestes apelācijas tiesa) atzina C. Popescu prasību par nepieņemamu.

26

C. Popescu šo spriedumu pārsūdzēja Înalta Curte de Casație și Justiție (Augstākā kasācijas un justīcijas tiesa, Rumānija), apgalvojot, ka Likuma Nr. 203/2012 normas neesot atbilstošas Direktīvas 2006/126 preambulas 5. apsvērumam un 13. panta 2. punktam, saskaņā ar kuru nevienas vadītāja tiesības, kas izsniegtas pirms 2013. gada 19. janvāra, nezaudē spēku vai netiek pakļautas jebkādiem ierobežojumiem saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

27

Aizstāvībai Inspectoratul General al Poliției Române (Rumānijas policijas ģenerālinspekcija) norādīja, ka izmaiņas, kādas tika veiktas OUG Nr. 195/2002 ar Likumu Nr. 203/2012, kuras ietvēra noteikumu, ka mopēdu var vadīt tikai tad, ja ir vadītāja apliecība, bija pamatotas ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību, samazinot to ceļu satiksmes negadījumu skaitu un sekas, kuros ir iesaistīti mopēdi, nosakot vadītājiem pienākumu atbilstošās apmācībās iegūt nepieciešamās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas.

28

Šajos apstākļos Înalta Curte de Casație și Justiție (Augstākā kasācijas un justīcijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas 2006/126 [..] normas ļauj Rumānijai attiecībā uz mopēdu vadītājiem, kuriem ir oficiāls dokuments, ar ko tiem bija piešķirtas vadīšanas tiesības pa publiskajiem ceļiem pirms 2013. gada 19. janvāra, paredzēt pienākumu – lai varētu vadīt mopēdus arī pēc 2013. gada 19. janvāra – saņemt vadītāja apliecību, nokārtojot pārbaudes/eksāmenus, kas ir līdzīgi tiem, kādi paredzēti attiecībā uz pārējiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem?”

29

Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2006/126 noteikumi, it īpaši tās 13. panta 2. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurš pieņemts šīs direktīvas transponēšanai valsts tiesībās un ar kuru tiek izbeigta atļauja vadīt mopēdus personām, kam nav vadītāja apliecības, kuras izsniegšana ir pakārtota nosacījumam par tādu pārbaudījumu vai eksāmenu nokārtošanu, kas ir līdzīgi tiem pārbaudījumiem un eksāmeniem, kuri tiek prasīti attiecībā uz citiem transportlīdzekļiem.

30

Šīs direktīvas 13. panta 2. punktā ir noteikts, ka šī direktīva neatņem vai neparedz nekādus ierobežojumus braukšanas tiesībām, kas piešķirtas pirms 2013. gada 19. janvāra, un tās preambulas 5. apsvērumā ir noteikts, ka tai nevajadzētu skart spēkā esošās braukšanas tiesības, kas piešķirtas vai iegūtas pirms tās piemērošanas dienas.

31

Šajā ziņā C. Popescu norāda, ka, pieņemot Likumu Nr. 203/2012, ar kuru Direktīva 2006/126 tiek transponēta Rumānijas tiesībās, nedrīkstēja tikt skartas esošās braukšanas tiesības, kas iegūtas pirms šī likuma spēkā stāšanās. Viņš uzskata, ka šīs direktīvas 13. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz jebkurām braukšanas tiesībām, kuras, pat ja tās nav pamatotas ar formālu aktu, ir atzītas dalībvalstī, nevis tikai uz tādām tiesībām, kuras ir materializējušās ar vadītāja apliecības izsniegšanu vai līdzvērtīga rakstura aktu.

32

C. Popescu šos apsvērumus balsta it īpaši uz šīs tiesību normas rumāņu valodas versiju, kurā iekļauta frāze “drept de conducere acordat”, kas ietver jēdzienu “drept”, kurš parasti nozīmē tiesības kā tādas, nevis dokumentu, kas apliecina piešķirtās tiesības, kā arī vārdu “acordat”, kas burtiski nozīmē “piešķirt” un var attiekties gan uz tiesībām, gan uz tās apliecinošu dokumentu.

33

Savukārt, kā savu secinājumu 42. punktā ir atzinis ģenerāladvokāts, franču valodas versijā izmantotās frāzes “droit de conduire délivré” [braukšanas tiesības, kas piešķirtas] burtiska interpretācija šajā versijā, it īpaši vārda “piešķiršana” parastajā izpratnē, var ļaut domāt, ka Direktīvas 2006/126 13. panta 2. punkta formulējums nozīmē, ka vienīgi skaidras tiesības vadīt transportlīdzekli, kādas izriet no dokumenta, kurš ir ticis oficiāli izsniegts pirms 2013. gada 19. janvāra, parasti – individuāla administratīva akta veidā, nevar tikt ietekmētas saskaņā ar šo noteikumu ar prasībām, kādas ir ietvertas šajā direktīvā.

34

Tādējādi šķiet, ka starp dažādām Direktīvas 2006/126 13. panta 2. punkta valodu redakcijām pastāv atšķirības.

35

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru vienā no Savienības tiesību normas valodu versijām lietotais formulējums nevar būt vienīgais pamats šīs tiesību normas interpretācijai vai arī tam nevar piešķirt prioritāru nozīmi salīdzinājumā ar pārējo valodu versijām. Savienības tiesību normas ir jāinterpretē un jāpiemēro vienveidīgi, ņemot vērā visu Eiropas Savienības valodu redakcijas. Gadījumā, ja Savienības tiesību akta teksts dažādu valodu versijās atšķiras, attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē atkarībā no tā tiesiskā regulējuma vispārējās struktūras un mērķa, kurā šī tiesību norma ietilpst (spriedumi, 2016. gada 28. jūlijs, Edilizia Mastrodonato, C‑147/15, EU:C:2016:606, 29. punkts, un 2016. gada 22. septembris, Breitsamer und Ulrich, C‑113/15, EU:C:2016:718, 58. punkts).

36

Pirmkārt, kas attiecas uz Direktīvas 2006/126 vispārējo struktūru, jānorāda, ka ar šo direktīvu tiek izveidota vienota Kopienas parauga vadītāja apliecība, ar kuru paredzēts aizstāt dalībvalstīs pastāvošās dažādās vadītāja apliecības, un izveidota jauna vadītāja apliecības kategorija attiecībā uz mopēdiem. Tādējādi tās 4. pantā ir noteiktas un definētas dažādas vadītāja apliecību kategorijas, ar kurām dalībvalstīm, kas katra jau ir definējusi pati savas vadītāja apliecību kategorijas, ir jānosaka atbilsmes (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 26. aprīlis, Hofmann, C‑419/10, EU:C:2012:240, 40. punkts).

37

Šajā kontekstā Tiesa jau ir nospriedusi, ka šīs direktīvas 13. panta “Ārpus Kopienas izsniegtu vadītāju apliecību atbilsmes”, kurā ir ietverta strīdīgā frāze “braukšanas tiesības, kas piešķirtas”, mērķis ir tikai regulēt jautājumu par tiesību, kas iegūtas pirms šīs direktīvas ieviešanas, un dažādo tajā definēto vadītāja apliecību atbilsmēm (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 26. aprīlis, Hofmann, C‑419/10, EU:C:2012:240, 41. punkts), proti, atbilsmēm starp dažādām dalībvalstīs noteiktajām un no Direktīvas 2006/126 izrietošajām vadītāja apliecību kategorijām.

38

No šīs judikatūras izriet, ka strīdīga tiesību norma attiecas vienīgi uz atbilsmēm starp vecajām vadītāja apliecībām un jauno vienoto Kopienas paraugu.

39

Šo secinājumu apstiprina Direktīvas 2006/126 sagatavošanas darbi, no kuriem izriet, ka šīs direktīvas 13. panta 2. punkts tajā tika iekļauts pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas, kas šo iekļaušanu pamatoja ar precizējumu, ka “veco vadītāja apliecību nomaiņai” nekādā gadījumā nevajadzētu beigties ar to, ka tiktu zaudētas vai ierobežotas iegūtās tiesības, kas attiecas uz atļaujām vadīt dažādu kategoriju transportlīdzekļus (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 26. aprīlis, Hofmann, C‑419/10, EU:C:2012:240, 42. punkts).

40

Otrkārt, kas attiecas uz Direktīvas 2006/126 mērķi, ir jāatgādina, kā izriet no tās preambulas 2., 8. un 13. apsvēruma, ka tās mērķis it īpaši ir uzlabot ceļu satiksmes drošību.

41

Saskaņā ar šīs direktīvas preambulas 2. apsvērumu noteikumi par vadītāja apliecībām palīdz uzlabot ceļu satiksmes drošību. Minētās direktīvas preambulas 8. apsvērumā ir noteikts, ka “ceļu satiksmes drošības dēļ būtu jāparedz minimālās prasības, lai varētu saņemt vadītāja apliecību”. Saskaņā ar šīs direktīvas preambulas 13. apsvērumu “tādas kategorijas vadītāju apliecību ieviešana, kuras vajadzīgas, lai vadītu mopēdus, jo īpaši uzlabos ceļu satiksmes drošību attiecībā uz visjaunākajiem vadītājiem, kas saskaņā ar statistiku ceļu satiksmes negadījumos cieš visvairāk”.

42

No šī viedokļa raugoties, lai gan mopēdi neietilpa Direktīvas 91/439 piemērošanas joma, Direktīva 2006/126, kas to aizstāja, paplašināja šo piemērošanas jomu un paredzēja prasību par vadītāja apliecību šī veida transportlīdzekļiem.

43

Sākot ar 2013. gada 19. janvāri, dalībvalstīm ir pienākums noteikt jaunu vadītāja apliecību kategoriju mopēdiem atbilstoši šīs direktīvas 16. panta 1. un 2. punktam, kuros ir paredzēts, ka tās piemēro šīs direktīvas noteikumu transponēšanai pieņemtos tiesību aktus. Atbilstoši Direktīvas 2006/126 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam šādas vadītāja apliecības tiek izsniegtas pretendentiem, kas ir izturējuši teorētisko zināšanu pārbaudi un, ja valsts likumdevējs tā ir nolēmis, izturējis praktisko pārbaudi un/vai medicīnisko apskati.

44

Nevar noliegt, ka šī prasība mopēdu vadītājiem iegūt teorētiskās un, iespējams, praktiskās zināšanas ļauj paaugstināt drošības līmeni uz ceļiem. Turklāt, kā savu secinājumu 54. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, nepieciešamība iepriekš iegūt vadītāja apliecību ļauj šiem [mopēdu vadītajiem] ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu gadījumā piemērot valsts tiesību normas par vadītāja apliecības atņemšanu, apturēšanu, atjaunošanu vai anulēšanu.

45

Tādējādi, kā savos apsvērumos pamatoti ir norādījušas Rumānijas un Slovākijas valdības, tāda Direktīvas 2006/126 13. panta 2. punkta interpretācija, ar kuru dalībvalstīm tiktu aizliegts padarīt stingrākus nosacījumus pirms 2013. gada 19. janvāra pastāvējušai atļaujai vadīt mopēdus pa publiskajiem ceļiem, radītu šķēršļus Savienības likumdevēja izvirzītā mērķa uzlabot ceļu satiksmes drošību sasniegšanai.

46

Tādējādi jāatzīst, ka gan no sistēmiskas, gan no teleoloģiskas Direktīvas 2006/126 interpretācijas izriet, ka šīs direktīvas 13. panta 2. punkts attiecas vadītāja apliecību un tām līdzvērtīgu oficiālu dokumentu, ar kuriem to īpašniekiem expressis verbis ir atļauts vadīt [transportlīdzekļus], turēšanu.

47

Kas attiecas konkrētāk uz faktiem pamatlietā, tad no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka C. Popescu pirms 2013. gada 19. janvāra bija atļauts Rumānijā braukt ar mopēdu kategorijā ietilpstošu transportlīdzekli, jo viņam bija kvadricikla – kas ir pielīdzināts mopēdam – reģistrācijas apliecība un apliecība, kura apliecina, ka viņš ir pabeidzis ceļu satiksmes noteikumu kursu, lai vadītu mopēdus pa publiskajiem ceļiem. Tā kā viņš nav vadītāja apliecības vai tai līdzvērtīga dokumenta turētājs, viņš nevar atsaukties uz minētas direktīvas 13. panta 2. punktā paredzēto aizsardzību, lai panāktu, ka Rumānijas kompetentā iestāde atzīst viņa tiesības turpināt izmantot mopēdus uz publiskajiem ceļiem bez papildu formalitātēm un izsniedz viņam oficiālu šīs tiesības apliecinošu dokumentu.

48

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 2006/126 noteikumi, it īpaši tās 13. panta 2. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neaizliedz tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurš pieņemts šīs direktīvas transponēšanai valsts tiesībās un ar kuru tiek izbeigta atļauja vadīt mopēdus personām, kam nav vadītāja apliecības, kuras izsniegšana ir pakārtota nosacījumam par tādu pārbaudījumu vai eksāmenu nokārtošanu, kas ir līdzīgi tiem pārbaudījumiem un eksāmeniem, kuri tiek prasīti attiecībā uz citiem transportlīdzekļiem.

49

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Direktīvas 2006/126/EK par vadītāju apliecībām noteikumi, it īpaši tās 13. panta 2. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neaizliedz tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurš pieņemts šīs direktīvas transponēšanai valsts tiesībās un ar kuru tiek izbeigta atļauja vadīt mopēdus personām, kam nav vadītāja apliecības, kuras izsniegšana ir pakārtota nosacījumam par tādu pārbaudījumu vai eksāmenu nokārtošanu, kas ir līdzīgi tiem pārbaudījumiem un eksāmeniem, kuri tiek prasīti attiecībā uz citiem transportlīdzekļiem.