—

Rumānijas valdības vārdā – R. H. Radu un M. Bejenar, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – M. França un G. D. Balan, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 1. panta 1. punktu Padomes 2013. gada 10. janvāra Īstenošanas regulā (ES) Nr. 21/2013, ar kuru konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 791/2011 noteikto galīgo antidempinga maksājumu attiecina arī uz konkrētu stikla šķiedras sieta audumu importu, ko nosūta no Taivānas un Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Taivānas un Taizemes izcelsme (OV 2013, L 11, 1. lpp., turpmāk tekstā – “regula par paplašinātu attiecināšanu”), kas tika pieņemta pēc izmeklēšanas atbilstoši 13. pantam Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009, L 343, 51. lpp., un labojums OV 2010, L 7, 22. lpp., turpmāk tekstā – “pamatregula”).

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Selena România SRL un Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice București (DGRFP) (Bukarestes Valsts finanšu reģionālā ģenerāldirekcija, Rumānija) jautājumā par koriģējošu lēmumu, kādu izdeva pēdējā minētā, uzliekot Selena România pienākumu veikt antidempinga maksājumu.

3

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2009. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 1186/2009 (OV 2009, L 324, 23. lpp., turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”), 26. pantā ir paredzēts:

“1.   Tiesību aktos muitas jomā vai citos [Savienības] tiesību aktos, kas regulē īpašas jomas, var noteikt, ka jāuzrāda dokuments, kas pierāda preču izcelsmi.

2.   Neatkarīgi no šāda dokumenta uzrādīšanas muitas dienesti pamatotu aizdomu gadījumos var pieprasīt papildu pierādījumus par norādītās izcelsmes atbilstību attiecīgajiem [Savienības] tiesību aktiem.”

4

Muitas kodeksa VII sadaļas 3. nodaļas nosaukums ir “Muitas parāda summas samaksa”. Tajā iekļauts arī šī kodeksa 217.–221. pants.

5

Atbilstoši pamatregulas preambulas 22. apsvērumam:

“[..] [Savienības] tiesību aktos ir nepieciešami noteikumi, kas piemērojami atsevišķiem gadījumiem praksē, ietverot preču montāžu [Savienībā] vai trešā valstī, kuras galvenais mērķis ir apiet antidempinga pasākumus.”

6

Šīs regulas 10. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Pagaidu pasākumus un galīgos antidempinga maksājumus piemēro tikai tām precēm, kas tiek laistas brīvā apgrozībā pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums, kas pieņemts, ievērojot attiecīgi 7. panta 1. punktu vai 9. panta 4. punktu un ņemot vērā šajā regulā noteiktos izņēmumus.”

7

Šīs pašas regulas 13. pants “Pasākumu apiešana” ir formulēts šādi:

“1.   Saskaņā ar šo regulu uzlikto antidempinga maksājumu darbības jomu var paplašināt arī attiecībā uz nedaudz pārveidota vai nepārveidota līdzīga produkta importu no trešām valstīm vai uz nedaudz pārveidota līdzīga produkta vai šāda produktu sastāvdaļu importu no valsts, uz kuru attiecas pasākumi, ja notiek šo pasākumu apiešana. Antidempinga maksājumus, kuri nepārsniedz saskaņā ar 9. panta 5. punktu uzlikto atlikušo antidempinga maksājuma likmi, var attiecināt arī uz importu no uzņēmumiem, kas gūst labumu no atsevišķiem maksājumiem valstīs, uz kurām attiecas pasākumi, ja notiek šo pasākumu apiešana. Apiešanu definē kā pārmaiņas tirdzniecības modelī starp trešām valstīm un [Savienību] vai starp atsevišķiem uzņēmumiem valstī, kas pakļauta pasākumiem, un [Savienību], [kas] izriet no prakses, procesa vai darba un kam bez maksājuma uzlikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma, ja ir pierādījumi, ka maksājuma koriģējošā ietekme mazinās līdzīgo produktu cenu un/vai daudzumu izteiksmē, un ja vajadzības gadījumā saskaņā ar 2. panta noteikumiem ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgam produktam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām.

Pirmajā daļā minētā prakse, process vai darbs, inter alia, ietver attiecīgā produkta nelielu pārveidošanu, lai to varētu klasificēt zem muitas kodiem, kuri parasti nav pakļauti pasākumiem, ar noteikumu, ka šādu pārveidojumu rezultātā nemainās produkta būtiskās īpašības; pasākumiem pakļauta produkta sūtījumu caur trešām valstīm; eksportētāju vai ražotāju veiktu savu tirdzniecības modeļu vai pārdošanas kanālu reorganizāciju valstī, kas pakļauta pasākumiem, lai vēlāk savus produktus eksportētu uz [Savienību] caur ražotājiem, kuri gūst labumu no atsevišķām maksājuma likmēm, kas ir zemākas nekā attiecīgā ražotāja produktiem piemērojamā likme, un 2. punktā norādītajos apstākļos, detaļu montāžu [Savienībā] vai kādā trešā valstī.

[..]

3.   Izmeklēšanu saskaņā ar šo pantu sāk pēc Komisijas priekšlikuma vai pēc dalībvalsts vai ikvienas ieinteresētās puses pieprasījuma, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem attiecībā uz 1. punktā izklāstītajiem faktoriem. Izmeklēšanu sāk pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju ar Komisijas regulu, kurā var būt ietverti arī norādījumi muitas iestādēm ievestajām precēm piemērot reģistrāciju saskaņā ar 14. panta 5. punktu vai arī pieprasīt garantijas. Izmeklēšanu veic Komisija, kurai var palīdzēt muitas dienesti, un izmeklēšanu pabeidz deviņu mēnešu laikā. Ja galīgi noskaidroti fakti attaisno pasākumu darbības jomas paplašināšanu, to veic Padome pēc Komisijas priekšlikuma, iepriekš apspriežoties ar Padomdevēju komiteju. Priekšlikumu Padome pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija to ir iesniegusi, ja vien tā ar vienkāršu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida. Paplašināšana stājas spēkā dienā, kad, ievērojot 14. panta 5. punktu, tika ieviesta reģistrācija vai kad tika pieprasītas garantijas. Attiecīgos šās regulas procesuālos noteikumus par izmeklēšanas sākšanu un veikšanu piemēro atbilstīgi šim pantam.

[..]”

8

Saskaņā ar šīs pašas regulas 14. panta 5. punktu:

“Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju var norīkot muitas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai, lai pasākumus attiecībā uz šo importu vēlāk varētu piemērot no šādas reģistrācijas datuma. Uz attiecīgā ražojuma importu var attiecināt reģistrāciju, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību. Reģistrēšanu ievieš ar regulu, kas konkretizē rīcības mērķi un vajadzības gadījumā – iespējamo nākotnes saistību apmēru. Importu nepakļauj reģistrēšanai ilgāk par deviņiem mēnešiem.”

9

Pēc sūdzības, ko Komisijai iesniedza Eiropas stikla šķiedras sieta audumu ražotāji, tika pieņemta Padomes 2011. gada 3. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 791/2011, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam (OV 2011, L 204, 1. lpp., turpmāk tekstā – “sākotnējā regula”).

10

Atbilstoši sākotnējās regulas 1. pantam galīgo antidempinga maksājumu nosaka par tādu stikla šķiedras sieta audumu importu, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2; šos audumus klasificē ar kombinētās nomenklatūras kodiem ex 7019 51 00 un ex 7019 59 00, kas ir ietverti Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.) I pielikumā (TARIC kodi 7019510010 un 7019590010), un to izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

11

Saskaņā ar sākotnējās regulas 4. pantu tā stājās spēkā 2011. gada 10. augustā, proti, nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12

Pēc četru Eiropas stikla šķiedras sieta audumu ražotāju iesniegtā lūguma saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu Komisija pieņēma 2012. gada 23. maija Regulu (ES) Nr. 437/2012, ar ko sāk izmeklēšanu par tādu antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kuri ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 791/2011 noteikti konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, ko veic, tos nosūtot no Taivānas un Taizemes un deklarējot vai nedeklarējot kā Taivānas un Taizemes izcelsmes ražojumus, un par šāda importa reģistrāciju (OV 2012, L 134, 12. lpp., turpmāk tekstā – “regula par izmeklēšanas uzsākšanu”).

13

Saskaņā ar regulas par izmeklēšanas uzsākšanu 1. pantu ar minēto regulu uzsākta izmeklēšana attiecas uz tādu stikla šķiedras sieta audumu importu Savienībā, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2, izņemot stikla šķiedras diskus, un kas tiek sūtīti no Taivānas un Taizemes, neatkarīgi no tā, vai šā ražojuma izcelsme ir vai nav deklarēta Taivānā un Taizemē, un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7019 51 00 un ex 7019 59 00 (TARIC kodi 7019510012, 7019510013, 7019590012 un 7019590013).

14

Regulas par izmeklēšanas uzsākšanu 2. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu muitas dienestiem tiek uzdots veikt vajadzīgos pasākumus, lai reģistrētu regulas par izmeklēšanas uzsākšanu 1. pantā noteikto importu Savienībā.

15

Saskaņā ar regulas par izmeklēšanas uzsākšanu 4. pantu šī regula stājās spēkā 2012. gada 25. maijā, proti, dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

16

Regulas par izmeklēšanas uzsākšanu paredzētās izmeklēšanas beigās Padome pieņēma regulu par paplašinātu attiecināšanu.

17

Regulas par paplašinātu attiecināšanu 1. panta 1. punktā ir paredzēts galīgo antidempinga maksājumu, kurš ar sākotnējās regulas 1. panta 2. punktu ir noteikts attiecībā uz tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importu, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2, attiecināt uz šādu pašu preču importu no Taivānas un Taizemes, neatkarīgi no tā, vai šā ražojuma izcelsme ir vai nav deklarēta Taivānā un Taizemē.

18

Atbilstoši regulas par paplašinātu attiecināšanu 1. panta 2. punktam maksājumu, kas ir attiecināts saskaņā ar šā panta 1. punktu, iekasē par stikla šķiedras sieta audumu importu no Taivānas un Taizemes, neatkarīgi no tā, vai šim importam ir vai nav deklarēta šo valstu izcelsme, un kas ir reģistrēts saskaņā ar regulas par izmeklēšanas uzsākšanu 2. pantu, kā arī ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu.

19

Saskaņā ar regulas par paplašinātu attiecināšanu 4. pantu tā stājās spēkā 2013. gada 17. janvārī, proti, nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

20

Laikposmā starp 2012. gada 12. martu un 18. maiju Selena România, Rumānijā reģistrēta sabiedrība, laida brīvā apgrozībā Savienībā stikla šķiedras sieta audumu, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un ko importē Taivānā reģistrēts piegādātājs (turpmāk tekstā – “attiecīgais imports”).

21

Ar 2014. gada 5. februāra koriģējošu lēmumu DGRFP prasīja Selena România samaksāt summu 1151748 Rumānijas leju (RON) (aptuveni EUR 257970) apmērā, kas atbilst antidempinga maksājumiem un pievienotās vērtības nodoklim, kuru pēdējā minētā nebija samaksājusi saistībā ar šo laišanu brīvā apgrozībā, pieskaitot procentus un kavējuma naudu, jo DGRFP bija konstatējusi, veicot pēcmuitošanas pārbaudi attiecībā uz Selena România un pēc Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanas, ka attiecīgais imports patiesībā bija Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes un ka līdz ar to par šo importu bija jāmaksā antidempinga maksājums, kāds ir paredzēts sākotnējā regulā un regulā par paplašinātu attiecināšanu. DGRFP uzskatīja, ka OLAF izmeklēšanas ziņojumā ir konstatēts, ka stikla šķiedras sieta auduma partijas, kas bija attiecīgā importa priekšmets, tika sūtītas no Ķīnas Tautas Republikas uz Taivānu, tās nepārveidojot un neapstrādājot, pirms tās tika eksportētas uz Savienību, kas nozīmē, ka attiecībā uz šīm partijām bija jāsaglabā Ķīnas nepreferenciālā izcelsme.

22

Selena România iesniedza administratīvu sūdzību par šo koriģējošo lēmumu Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Galați (Galacas Valsts finanšu reģionālā ģenerāldirekcija, Rumānija), kura minēto lēmumu apstiprināja.

23

2014. gada 22. jūlijāSelena România cēla iesniedzējtiesā prasību atcelt tiesību aktu attiecībā uz koriģējošo lēmumu. Savas prasības pamatošanai tā atsaucas tostarp uz pamatu, kurš ir balstīts uz to, ka DGRFP esot kļūdaini ar atpakaļejošu spēku piemērojusi regulu par izmeklēšanas uzsākšanu un regulu par paplašinātu attiecināšanu. Patiesībā datumā, kad tika veikti attiecīgie importi, neviena no šīm regulām vēl nebija spēkā.

24

Iesniedzējtiesa vaicā par regulas par paplašinātu attiecināšanu piemērojamību laikā. It īpaši tā vaicā, vai galīgais antidempinga maksājums, kas tika ieviests ar regulas par paplašinātu attiecināšanu 1. pantu, ir piemērojams tādam importam Savienībā no Taivānas kā [šajā lietā apskatāmais] attiecīgais imports, kas tika veikts pirms šīs regulas, bet pēc sākotnējās regulas stāšanās spēkā.

25

Šī tiesa šajā ziņā norāda, ka Savienības tiesību aktu atpakaļejoša spēka aizlieguma princips ir nostiprināts Tiesas judikatūrā, tostarp judikatūrā, kas izriet no 1964. gada 9. jūnija sprieduma Capitaine/Komisija (69/63, EU:C:1964:38) un 1965. gada 9. decembra sprieduma Singer (44/65, EU:C:1965:122), bet ka tika atzīti daži izņēmumi no šī principa.

26

Šādos apstākļos Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes Apelācijas tiesa, Rumānija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

27

Ar jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai regulas par paplašinātu attiecināšanu 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka galīgais antidempinga maksājums, kāds ir paredzēts šajā tiesību normā, ir piemērojams ar atpakaļejošu spēku precēm, kas sūtītas no Taivānas un laistas brīvā apgrozībā Savienībā pēc sākotnējās regulas spēkā stāšanās, bet pirms regulas par izmeklēšanas uzsākšanu spēkā stāšanās.

28

Tā kā regula par paplašinātu attiecināšanu tika pieņemta, pamatojoties uz pamatregulas 13. pantu, ir jānorāda, ka saskaņā ar šīs normas 1. punktu to antidempinga maksājumu darbības jomu, kas ieviesti ar šo regulu, var paplašināt arī attiecībā uz līdzīgu produktu vai šādu produktu sastāvdaļu importu no trešajām valstīm, ja tiek apieti [attiecībā uz šīm valstīm] spēkā esošie pasākumi. Saskaņā ar minētā 13. panta 3. punktu izmeklēšanu sāk ar Komisijas regulu, kurā var būt obligāti norādījumi muitas dienestiem piemērot attiecīgajam importam reģistrāciju saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

29

Konkrētāk, no pamatregulas 13. panta 3. punkta izriet, ka pasākumu apiešanas gadījumā jau noteikto galīgo pasākumu darbības jomas paplašinājums stājas spēkā dienā, kad saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu tika ieviesta obligātā reģistrācija (spriedums, 2013. gada 6. jūnijs, Paltrade, C‑667/11, EU:C:2013:368, 26. punkts).

30

Lai arī pamatregulas 10. panta 1. punktā ir nostiprināts antidempinga pasākumu atpakaļejoša spēka aizlieguma princips, jo šie pasākumi principā var tikt piemēroti vienīgi attiecībā uz ražojumiem, kas brīvā apgrozībā laisti pēc dienas, kurā ir stājusies spēkā regula, ar ko ievieš šos pasākumus, vairākos pamatregulas noteikumos ir paredzētas atkāpes no šā principa. Šie noteikumi ļauj piemērot antidempinga pasākumus attiecībā uz ražojumiem, kas brīvā apgrozībā laisti, pirms stājusies spēkā regula, ar kuru tie ieviesti, ar nosacījumu, ka attiecīgais imports ir ticis reģistrēts saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu (spriedums, 2015. gada 17. decembris, APEX, C‑371/14, EU:C:2015:828, 48. punkts).

31

Runājot par regulu par paplašinātu attiecināšanu, tās 1. panta 2. punktā ir skaidri norādīts, ka maksājumu, kurš ir attiecināts ar šā panta 1. punktu, iekasē par šajā normā paredzēto stikla šķiedras sieta audumu importu no Taivānas, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Taivānas un Taizemes izcelsme, un kas reģistrēts saskaņā ar regulas par izmeklēšanas uzsākšanu 2. pantu, kā arī pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu.

32

Šajā gadījumā ir skaidrs, ka attiecīgais imports tika veikts pirms regulas par izmeklēšanas uzsākšanu spēkā stāšanās datuma, proti, pirms 2012. gada 25. maija un pirms tas varēja tikt reģistrēts saskaņā ar šīs regulas 2. pantu.

33

Līdz ar to no iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka antidempinga maksājums, kura darbības joma tika paplašināta saskaņā ar regulas par paplašinātu attiecināšanu 1. panta 1. punktu, nav piemērojams ar atpakaļejošu spēku tādam importam kā pamatlietā, kurš ir ticis veikts pirms regulas par izmeklēšanas uzsākšanu stāšanās spēkā.

34

Lai iesniedzējtiesai sniegtu lietderīgu atbildi, tomēr ir jāprecizē, kā to rakstveida apsvērumos apgalvo Rumānijas valdība un Komisija, ka šāda interpretācija nav šķērslis tam, ka antidempinga maksājums, kas ieviests ar sākotnējās regulas 1. panta 1. punktu, ir piemērojams šādam importam, ja pēc vēlākas pārbaudes tiek konstatēts, ka minētajam importam patiesībā ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsme.

35

Jānorāda, ka atbilstoši sākotnējās regulas 1. panta 1. punktam ir ieviests galīgais antidempinga maksājums šajā normā aprakstītajam stikla šķiedras sieta audumu importam, kuram ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsme.

36

Kā tas izriet no Muitas kodeksa 26. panta, kaut arī Savienības tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka preču izcelsme ir jāpamato ar iesniegtu dokumentu, šī dokumenta iesniegšana nav šķērslis tam, ka nopietnu šaubu gadījumā muitas iestādes var prasīt papildu pamatojumus, lai nodrošinātu, ka norādītā izcelsme patiešām atbilst normām, kādas šajā jomā ir noteiktas Savienības tiesiskajā regulējumā. Šajā ziņā Tiesa jau ir atzinusi, ka pēcmuitošanas pārbaudes mērķis ir pārbaudīt izcelsmes sertifikātā norādītās izcelsmes patiesumu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2012. gada 8. novembris, Lagura Vermögensverwaltung, C‑438/11, EU:C:2012:703, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

No minētā izriet, ka fakts, ka precēm ir pievienoti izcelsmes sertifikāti, nav apstāklis, kas var būt šķērslis maksājumu, kādi ir jāveic, iekasēšanai par šo preču importu, ja pēc šī importa šie sertifikāti ir izrādījušies neprecīzi (šajā ziņā skat. spriedumu, 1997. gada 17. jūlijs, Pascoal & Filhos, C‑97/95, EU:C:1997:370, 55.–57. punkts, kā arī tajos citētā judikatūra).

38

Runājot par attiecīgo importu, iesniedzējtiesai ir jānoskaidro, vai attiecībā uz katru stikla šķiedras sieta auduma partiju, kas laista brīvā apgrozībā Savienībā, muitas iestādēm ir pietiekami pierādījumi, lai secinātu, ka, kaut arī sūtītas no Taivānas un deklarētas ar šīs valsts izcelsmi, šīs partijas ir jāuzskata par tādām, kurām ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsme un attiecībā uz kurām ir piemērojams sākotnējās regulas 1. panta 1. punktā paredzētais antidempinga maksājums. Šajā gadījumā, kā to savos apsvērumos uzvēra Komisija, antidempinga maksājumu pēcmuitošanas piedziņai ir jānotiek saskaņā ar Muitas kodeksa normām par muitas parāda atgūšanu.

39

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka regulas par paplašinātu attiecināšanu 1. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka galīgais antidempinga maksājums, kura piemērošanas joma ar šo normu ir paplašināta, nav piemērojams ar atpakaļejošu spēku precēm, kas nosūtītas no Taivānas un laistas brīvā apgrozībā Savienībā pēc sākotnējās regulas spēkā stāšanās datuma, bet pirms regulas par izmeklēšanas uzsākšanu stāšanās spēkā. Tomēr antidempinga maksājums, kas ieviests ar sākotnējās regulas 1. panta 1. punktu, ir piemērojams šādu preču importam, ja ir konstatēts, ka, kaut arī tās ir sūtītas no Taivānas un deklarētas ar šīs valsts izcelsmi, šīm precēm patiesībā ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsme.

40

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:

Padomes 2013. gada 10. janvāra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 21/2013, ar kuru konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 791/2011 noteikto galīgo antidempinga maksājumu attiecina arī uz konkrētu stikla šķiedras sieta audumu importu, ko nosūta no Taivānas un Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Taivānas un Taizemes izcelsme, 1. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka galīgais antidempinga maksājums, kura piemērošanas joma ar šo normu ir paplašināta, nav piemērojams ar atpakaļejošu spēku precēm, kas nosūtītas no Taivānas un laistas brīvā apgrozībā Savienībā pēc Padomes 2011. gada 3. augusta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 791/2011, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, spēkā stāšanās datuma, bet pirms Komisijas 2012. gada 23. maija Regulas (ES) Nr. 437/2012, ar ko sāk izmeklēšanu par tādu antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kuri ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 791/2011 noteikti konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes stikla šķiedras sieta audumu importam, ko veic, tos nosūtot no Taivānas un Taizemes un deklarējot vai nedeklarējot kā Taivānas un Taizemes izcelsmes ražojumus, un par šāda importa reģistrāciju, stāšanās spēkā. Tomēr antidempinga maksājums, kas ieviests ar Īstenošanas regulas Nr. 791/2011 1. panta 1. punktu, ir piemērojams šādu preču importam, ja ir konstatēts, ka, kaut arī tās ir sūtītas no Taivānas un deklarētas ar šīs valsts izcelsmi, šīm precēm patiesībā ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsme.