—

M. Pešková un J. Peška vārdā – D. Sekanina, advokát,

—

Travel Service a.s. vārdā – J. Bureš, advokát,

—

Čehijas valdības vārdā – M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,

—

Vācijas valdības vārdā – M. Kall, pārstāvis,

—

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri pārstāve, kam palīdz F. Di Matteo, avvocato dello Stato,

—

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

—

Eiropas Komisijas vārdā – K. Simonsson un P. Ondrusek, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 5. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulā (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Marcela Pešková un Jiří Peška, no vienas puses, un Travel Service a.s., gaisa pārvadātāju, no otras puses, saistībā ar šī pārvadātāja atteikumu izmaksāt kompensāciju šiem pasažieriem, kuru lidojums bija būtiski kavējies.

3

Regulas Nr. 261/2004 preambulas 1., 7., 14. un 15. apsvērumā ir noteikts:

[..]

[..]

4

Šīs regulas 5. pantā ir noteikts:

“1.   Ja atceļ lidojumu, attiecīgajiem pasažieriem:

[..]

3.   Apkalpojošajam gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija saskaņā ar 7. pantu, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi.

[..]”

5

Minētās regulas 7. panta “Tiesības saņemt kompensāciju” 1. punktā ir paredzēts:

“Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieri saņem kompensāciju šādā apmērā:

[..].”

6

Minētās regulas 13. pantā “Tiesības uz atlīdzinājumu” ir noteikts:

“Ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs izmaksā kompensāciju vai pilda citas saistības, kas izriet no šīs regulas, šīs regulas noteikumus nevar interpretēt kā tādus, kas ierobežo pārvadātāja tiesības prasīt kompensāciju no kādas personas, tostarp trešām pusēm, saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Šī regula nekādā ziņā neierobežo apkalpojošā gaisa pārvadātāja tiesības prasīt atlīdzinājumu no ceļojuma rīkotāja vai citas personas, ar kuru minētajam pārvadātājam ir līgums. Tāpat šīs regulas noteikumus nevar interpretēt kā tādus, kas ierobežo ceļojumu rīkotāja vai trešās personas, kas nav pasažieris un ar kuru gaisa pārvadātājam ir līgums, tiesības prasīt atlīdzinājumu vai kompensāciju no gaisa pārvadātāja saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.”

7

Prasītāji pamatlietā rezervēja pie gaisa pārvadātāja Travel Service lidojumu no Burgasas [Burgas] (Bulgārija) līdz galamērķim Ostravā (Čehijas Republika).

8

Šis lidojums tika veikts 2013. gada 10. augustā, kavējot ielidošanu piecas stundas un divdesmit minūtes.

9

Minētais lidojums ietilpa šādā plānoto reisu virknē: Prāga – Burgasa – Brno (Čehijas Republika) – Burgasa – Ostrava.

10

Lidojuma laikā no Prāgas uz Burgasu tika konstatēts tehnisks vārstu bojājums. Tā novēršanai bija nepieciešams remonts, kas ilga vienu stundu un četrdesmit piecas minūtes.

11

Saskaņā ar Travel Service norādīto lidmašīna, nolaižoties reisā no Burgasas uz Brno, sadūrās ar putnu, un šī iemesla dēļ tika veikta lidmašīnas tehniskā pārbaude, taču bojājumi netika atklāti. Ar privātu lidmašīnu no Slaniem [Slaný] (Čehijas Republika) uz Brno tika atvests Travel Service mehāniķis, lai tur šo lidmašīnu atkal sagatavotu ekspluatācijai. No lidmašīnas apkalpes viņš uzzināja, ka pārbaudi jau ir veicis cits uzņēmums, taču Sunwing, lidmašīnas īpašnieks, neakceptēja tā akreditāciju. Travel Service atkārtoti pārbaudīja iepriekš notīrīto sadursmes vietu un neatrada nekādas pēdas uz lidmašīnas dzinējiem vai citām vietām.

12

Pēc tam lidmašīna devās No Brno uz Burgasu, tad no Burgasas uz Ostravu, kas bija lidojums, kuru bija rezervējuši prasītāji.

13

Ar 2013. gada 26. novembrīObvodní soud pro Prahu 6 (Prāgas 6. apgabaltiesa, Čehijas Republika) celto prasību prasītāji pamatlietā saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu katrs prasīja izmaksāt 6825 Čehijas kronu (CZK) (aptuveni EUR 250). Ar 2014. gada 22. maija spriedumu šī tiesa viņu prasību apmierināja, pamatojot, ka lietas apstākļi nav kvalificējami kā “ārkārtēji apstākļi” šīs regulas 5. panta 3. punkta izpratnē, jo izvēle attiecībā uz procedūru, kādā nodot lidmašīnu ekspluatācijā pēc tāda tehniska starpgadījuma kā sadursme ar putnu, bija jāizdara Travel Service. Šajā ziņā Obvodní soud pro Prahu 6 (Prāgas 6. apgabaltiesa) piebilda, ka Travel Service nav pierādījusi, ka tā ir darījusi visu iespējamo, lai novērstu lidojuma kavēšanos, jo tā ir tikai apgalvojusi, ka pēc lidmašīnas sadursmes ar putnu “bija nepieciešams” sagaidīt autorizēta mehāniķa ierašanos.

14

2014. gada 2. jūlijāTravel Service šo spriedumu pārsūdzēja. Městský soud v Praze (Prāgas pašvaldības tiesa, Čehijas Republika) ar 2014. gada 17. jūlija rīkojumu šo apelācijas sūdzību noraidīja, pamatojot, ka tā nav pieņemama, jo ar Obvodní soud pro Prahu 6 (Prāgas 6. apgabaltiesa) nolēmumu tika izlemts par diviem atsevišķiem prasījumiem, no kuriem neviens nepārsniedz CZK 10000 (aptuveni EUR 365).

15

2014. gada 18. augustāTravel Service iesniedza sūdzību Ústavní soud (Konstitucionālā tiesa, Čehijas Republika) par Obvodní soud pro Prahu 6 (Prāgas 6. apgabaltiesa) 2014. gada 22. maija spriedumu. Ar 2014. gada 20. novembra spriedumu Ústavní soud (Konstitucionālā tiesa) sūdzību apmierināja un atcēla Obvodní soud pro Prahu 6 (Prāgas 6. apgabaltiesa) spriedumu, norādot, ka tā ir pārkāpusi Travel Service tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un pamattiesības uz likumā noteiktu tiesu, jo kā pēdējās instances tiesai tai bija jāuzdod prejudiciāls jautājums Eiropas Savienības Tiesai saskaņā ar LESD 267. pantu, tādēļ ka atbilde uz jautājumu, vai lidmašīnas sadursme ar putnu, kombinācijā ar citiem tehniska rakstura notikumiem, ir kvalificējama kā “ārkārtējs apstāklis” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē, skaidri neizriet nedz no šīs regulas, nedz no Tiesas judikatūras.

16

Lieta tika nodota atpakaļ Obvodní soud pro Prahu 6 (Prāgas 6. apgabaltiesa). Šai tiesai vispirms ir šaubas par to, vai lidmašīnas sadursme ar putnu ir uzskatāma par “notikumu”2008. gada 22. decembra sprieduma Wallentin‑Hermann (C‑549/07, EU:C:2008:771) 22. punkta izpratnē vai par “ārkārtēju apstākli” minētās regulas preambulas 14. apsvēruma izpratnē, kā tas interpretēts 2013. gada 31. janvāra spriedumā McDonagh (C‑12/11, EU:C:2013:43), vai arī šie abi jēdzieni pārklājas. Turpinājumā tā vaicā par to, vai šādi notikumi ir raksturīgi gaisa pārvadātāju parastai darbībai, ņemot vērā, pirmkārt, šo darbību biežumu un, otrkārt, apstākli, ka pārvadātājs nevar tos ne paredzēt, ne kontrolēt, jo šo kontroli veic lidostas pārvaldītājs. Tā arī šaubās, vai pēc šādas sadursmes radušies tehniski defekti, kā arī to novēršanai veiktie administratīvie un tehniskie pasākumi arī ir uzskatāmi par ārkārtējiem apstākļiem un ciktāl tie ir jāuzskata par nepieciešamiem. Visbeidzot, tā pauž šaubas par kavēšanās, kas ilgāka vai vienāda ar trim stundām, izvērtēšanas kārtību, kuras pamatā, kā pamatlietā, ir vairāku iemeslu sakritība, proti, tehniska defekta labošana, kam seko pārbaudes procedūras pēc sadursmes ar putnu.

17

Šādos apstākļos Obvodní soud pro Prahu 6 (Prāgas 6. apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

18

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot kopā ar tās preambulas 14. apsvērumu, ir interpretējams tādējādi, ka lidmašīnas sadursme ar putnu ietilpst “ārkārtēju apstākļu” jēdzienā šīs normas izpratnē.

19

Vispirms ir jāatgādina, ka lidojuma atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā, proti, ja kavēšanās ir trīs stundas vai vairāk, Savienības likumdevējs ir paredzējis strukturēt gaisa pārvadātājiem Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punktā paredzētos pienākumus (spriedums, 2012. gada 23. oktobris, Nelson u.c., C‑581/10 un C‑629/10, EU:C:2012:657, 40. punkts).

20

Saskaņā ar šīs regulas preambulas 14. un 15. apsvērumu, kā arī 5. panta 3. punktu, atkāpjoties no minētā panta 1. punkta, gaisa pārvadātājs ir atbrīvots no pienākuma izmaksāt kompensācijas izmaksāšanas pasažieriem atbilstoši Regulas Nr. 261/2004 7. pantam, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu vai kavēšanos, kas vienāda vai ilgāka par trim stundām, ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi (šajā ziņā skat. spriedumus, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 69. punkts, un, 2013. gada 31. janvāris, McDonagh, C‑12/11, EU:C:2013:43, 38. punkts).

21

Šajā ziņā atbilstoši minētās regulas preambulas 14. apsvērumam šādi apstākļi var rasties jo īpaši politiskas nestabilitātes, meteoroloģisko apstākļu, kas nav piemēroti attiecīgā lidojuma veikšanai, drošības riska, negaidītu lidojuma drošības trūkumu un streiku dēļ, kuri ietekmē apkalpojošā gaisa pārvadātāja darbību (skat. spriedumu, 2008. gada 22. decembris, Wallentin‑Hermann, C‑549/07, EU:C:2008:771, 21. punkts).

22

Tādējādi Tiesa ir secinājusi, ka par ārkārtējiem apstākļiem Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē ir kvalificējami notikumi, kuri to rakstura vai iemesla dēļ nav raksturīgi attiecīgā gaisa pārvadātāja parastai darbībai un ir ārpus šī pārvadātāja faktiskās kontroles (šajā ziņā skat. spriedumus, 2008. gada 22. decembris, Wallentin‑Hermann, C‑549/07, EU:C:2008:771, 23. punkts; 2013. gada 31. janvāris, McDonagh, C‑12/11, EU:C:2013:43, 29. punkts, kā arī 2015. gada 17. septembris, van der Lans, C‑257/14, EU:C:2015:618, 36. punkts).

23

Savukārt no Tiesas judikatūras izriet, ka par ārkārtēju apstākli nav uzskatāms lidmašīnas detaļu priekšlaicīgs bojājums, jo šāds defekts ir nesaraujami saistīts ar lidmašīnas darbību. Šāds nejaušs notikums nav ārpus attiecīgā gaisa pārvadātāja kontroles, jo tieši viņam ir jānodrošina lidmašīnu, kuras tas izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai, apkope un funkcionēšana (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 17. septembris, van der Lans, C‑257/14, EU:C:2015:618, 41. un 43. punkts).

24

Šajā gadījumā lidmašīnas sadursme ar putnu, kā arī šīs sadursmes rezultātā iespējami radītais bojājums, tā kā tie nav nesaraujami saistīti ar lidmašīnas darbību, to veida vai iemesla dēļ nav raksturīgi attiecīgā gaisa pārvadātāja parastai darbībai un ir ārpus tā faktiskās kontroles. Līdz ar to minētā sadursme ir kvalificējama par “ārkārtēju apstākli” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē.

25

Šajā ziņā nav svarīgi, vai šī sadursme patiešām ir radījusi bojājumus attiecīgajai lidmašīnai. Proti, Regulas Nr. 261/2004 mērķis nodrošināt lidmašīnu pasažieru augsta līmeņa aizsardzību, kā tas norādīts tās preambulas 1. apsvērumā, nozīmē, ka gaisa pārvadātāji nav jāstimulē atturēties veikt saistībā ar šādu starpgadījumu nepieciešamos pasākumus, savu lidojumu grafika saglabāšanu un punktualitāti nostādot augstāk par lidojumu drošību.

26

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot kopā ar tās preambulas 14. apsvērumu, ir interpretējams tādējādi, ka lidmašīnas sadursme ar putnu ietilpst “ārkārtēju apstākļu” jēdzienā šīs normas izpratnē.

27

Kā atgādināts šī sprieduma 20. punktā, gaisa pārvadātājs ir atbrīvots no Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 7. pantā paredzētā pienākuma izmaksāt kompensācijas pasažieriem, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu vai kavēšanos, kas vienāda vai ilgāka par trim stundām, ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi.

28

Visi ārkārtējie apstākļi neatbrīvo no pienākuma, un tam, kas vēlas uz tiem atsaukties, ir jāpierāda arī, ka no tiem nekādi nevarētu izvairīties, veicot situācijai atbilstošus pasākumus, proti, pasākumus, kas šo ārkārtējo apstākļu rašanās brīdī atbilst attiecīgā gaisa pārvadātāja tehniski un ekonomiski izpildāmiem nosacījumiem (skat. spriedumu, 2011. gada 12. maijs, Eglītis un Ratnieks, C‑294/10, EU:C:2011:303, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

Tādējādi tam ir jāpierāda, ka, pat izmantojot visus tā rīcībā esošos personāla vai materiālos un finanšu resursus, tas acīmredzami, neuzņemoties attiecīgajā brīdī uzņēmuma spējām neatbilstošus upurus, nebūtu varējis novērst to, ka ārkārtējie apstākļi, kuri viņu skar, izraisa lidojuma atcelšanu vai tā kavēšanos, kas vienāda vai ilgāka par trim stundām (šajā ziņā skat. spriedumus, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 61. punkts, un 2011. gada 12. maijs, Eglītis un Ratnieks, C‑294/10, EU:C:2011:303, 25. punkts).

30

Tādējādi Tiesa ir apstiprinājusi individualizētu un elastīgu “iespējamo pasākumu” jēdzienu, atstājot valsts tiesas ziņā pārliecināties, vai attiecīgās lietas apstākļos var uzskatīt, ka gaisa pārvadātājs ir veicis situācijai atbilstošus pasākumus (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 12. maijs, Eglītis un Ratnieks, C‑294/10, EU:C:2011:303, 30. punkts).

31

Uz otro un trešo jautājumu, ar kuriem iesniedzējtiesa vaicā par pasākumiem, kādi gaisa pārvadātājam ir jāveic, lai tas būtu atbrīvots no pienākuma izmaksāt kompensāciju saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 7. pantu gadījumā, kad notikusi lidmašīnas sadursme ar putnu, kura radījusi lidojuma kavēšanos, kas vienāda vai ilgāka par trim stundām, ir jāatbild, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus.

32

Ar trešo jautājumu, kurš jāizskata vispirms, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot to kopā ar tās preambulas 14. apsvērumu, ir interpretējams tādējādi, ka lidojuma atcelšana vai kavēšanās ir notikusi ārkārtēju apstākļu dēļ, ja šī atcelšana vai kavēšanās ir radusies tādēļ, ka gaisa pārvadātājs ir izmantojis paša izvēlēta eksperta palīdzību, lai veiktu atkārtotas drošības pārbaudes, kas nepieciešamas pēc lidmašīnas sadursmes ar putnu, pēc tam, kad šīs pārbaudes jau ir veicis saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem autorizēts eksperts.

33

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pēc sadursmes ar putnu attiecīgajai lidmašīnai, kuru izmantoja Travel Service, pēc nolaišanās autorizēts uzņēmums veica drošības pārbaudi, neatklājot lidmašīnas bojājumus. Tomēr Travel Service uz lidostu nogādāja mehāniķi, lai tas veiktu otru drošības pārbaudi, jo lidmašīnas īpašnieks atteicās atzīt tās sabiedrības autorizāciju, kas veica sākotnējo pārbaudi.

34

Šajā ziņā ir jānorāda, ka gaisa pārvadātājam, kas saskāries ar tādu ārkārtēju apstākli kā sadursme ar putnu, ir jāveic atbilstoši pasākumi, izmantojot visus savus personāla vai materiālos, kā arī finanšu resursus, lai pēc iespējas izvairītos no savu lidojumu atcelšanas vai būtiskas kavēšanās.

35

Tādēļ, lai arī Regula Nr. 261/2004 neskar gaisa pārvadātāju brīvību izmantot pašu izvēlētus ekspertus, lai veiktu pārbaudes, kas nepieciešamas pēc sadursmes ar putnu, tomēr, ja pēc šādas sadursmes pārbaudi jau veicis šai ziņā saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem autorizēts eksperts – tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai –, nevar uzskatīt, ka otra pārbaude, kuras dēļ noteikti rastos attiecīgā ielidošanas kavēšanās, kas vienāda vai ilgāka par trim stundām, ir situācijai atbilstošs pasākums šī sprieduma 28. punktā minētās judikatūras izpratnē.

36

Turklāt un ciktāl izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, ka lidmašīnas īpašnieks atteicās atzīt vietējās sabiedrības, kas pārbaudīja attiecīgo lidmašīnu, autorizāciju, ir jāatgādina, ka no Regulas Nr. 261/2004 izrietošie pienākumi neietekmē to tiesības prasīt atlīdzinājumu no ikvienas personas, kura ir radījusi kavējumu, tostarp trešajām personām, kā tas ir noteikts šīs regulas 13. pantā. Šāds atlīdzinājums līdz ar to varētu samazināt vai pat pilnībā segt minēto pārvadātāju izmaksas, kas saistītas ar šiem pienākumiem (spriedums, 2015. gada 17. septembris, van der Lans, C‑257/14, EU:C:2015:618, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot to kopā ar tās preambulas 14. apsvērumu, ir interpretējams tādējādi, ka lidojuma atcelšana vai kavēšanās nav notikusi ārkārtēju apstākļu dēļ, ja šī atcelšana vai kavēšanās ir radusies tādēļ, ka gaisa pārvadātājs ir izmantojis paša izvēlēta eksperta palīdzību, lai veiktu atkārtotas drošības pārbaudes, kas nepieciešamas pēc lidmašīnas sadursmes ar putnu, pēc tam, kad šīs pārbaudes jau ir veicis saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem autorizēts eksperts.

38

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot kopā ar tās preambulas 14. apsvērumu, ir interpretējams tādējādi, ka “iespējamie pasākumi”, kuri gaisa pārvadātājam ir jāveic, lai samazinātu vai pat novērstu risku sadurties ar putniem un tādējādi atbrīvotos no pienākuma izmaksāt kompensācijas pasažieriem, kas paredzēts minētās regulas 7. pantā, ietver preventīvu pasākumu veikšanu saistībā ar minēto putnu esamību vispār.

39

Iesniedzējtiesa kā piemērus min skaņas vai gaismas ierīces putnu atbaidīšanai sadarbībā ar ornitologiem vai arī tādu vietu likvidēšanu, kur putni parasti pulcējas un lido. Tiesas sēdē turklāt tika minētas arī citas tehniskas ierīces, kuras var piemontēt lidmašīnām.

40

No iesniedzējtiesas nolēmuma, kā arī debatēm Tiesā turklāt izriet, ka preventīva putnu kontrole varētu būt dažādu gaisa pārvadājumu jomas dalībnieku, tostarp gaisa pārvadātāju, lidostu pārvaldītāju vai arī dalībvalstu gaisa satiksmes dispečeru, uzdevums.

41

Uz otro jautājumu ir jāatbild šajā kontekstā.

42

Kā izriet no Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta, lasot kopā ar tās preambulas 7. apsvērumu, iespējamie pasākumi, lai novērstu lidojumu būtisku kavēšanos vai atcelšanu, ir jāveic gaisa pārvadātājam pašam.

43

No tā izriet, ka, lai novērtētu, vai gaisa pārvadātājs patiešām ir veicis nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai samazinātu vai pat novērstu risku sadurties ar putniem un tādējādi atbrīvotos no pienākuma izmaksāt kompensācijas pasažieriem, kas noteikts šīs regulas 7. pantā, ir jāņem vērā tikai tie pasākumi, kuri tam tik tiešām var būt jāveic, izslēdzot pasākumus, kuri ietilpst tādu trešo personu, piemēram, lidostu pārvaldītāju vai kompetento gaisa satiksmes dispečeru, kompetencē.

44

Līdz ar to, veicot individuālu pārbaudi, kas jādara atbilstoši šī sprieduma 30. punkta minētajai judikatūrai, valsts tiesai vispirms ir jāizvērtē, vai tostarp tehniskajā un administratīvajā līmenī attiecīgajam gaisa pārvadātājam tādos apstākļos kā pamatlietā patiešām bija iespējams tieši vai netieši veikt preventīvus pasākumus, lai samazinātu vai pat novērstu iespējamo sadursmju ar putniem risku.

45

Ja tas tā nav bijis, gaisa pārvadātājam nav pienākuma izmaksāt pasažieriem kompensācijas saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 7. pantu.

46

Gadījumā, ja gaisa pārvadātājam ir bijusi faktiska iespēja veikt šos pasākumus, valsts tiesai saskaņā ar šī sprieduma 29. punktā minēto judikatūru ir jāpārliecinās, vai attiecīgie pasākumi nerada pārmērīgu slogu, ņemot vērā attiecīgā uzņēmuma iespējas.

47

Visbeidzot, ja gaisa pārvadātājam šādus pasākumus bija iespējams veikt, neuzņemoties pārmērīgu slogu salīdzinot ar tā iespējām, tam ir jāpierāda, ka minētie pasākumi tik tiešām ir īstenoti saistībā ar to lidojumu, kura laikā notikusi sadursme ar putnu.

48

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot kopā ar tās preambulas 14. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka “iespējamie pasākumi”, kuri gaisa pārvadātājam ir jāveic, lai samazinātu vai pat novērstu risku sadurties ar putniem un tādējādi atbrīvotos no pienākuma izmaksāt kompensācijas pasažieriem, kas paredzēts Regulas Nr. 261/2004 7. pantā, ietver preventīvu pasākumu veikšanu saistībā ar minēto putnu esamību, ar nosacījumu, ka no tehniskā un administratīvā aspekta šis gaisa pārvadātājs šos pasākumus spēj veikt, ka šie pasākumi tam nerada pārmērīgu slogu salīdzinājumā ar tā uzņēmuma iespējām un ka minētais gaisa pārvadātājs ir pierādījis, ka minētie pasākumi tik tiešām ir īstenoti saistībā ar to lidojumu, kura laikā notikusi sadursme ar putnu; par šo nosacījumu izpildi ir jāpārliecinās iesniedzējtiesai.

49

Ar piekto jautājumu, kurš jāizskata kā nākamais, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot kopā ar tās preambulas 14. apsvērumu, ir interpretējams tādējādi, ka gadījumā, kad iemesls, kādēļ lidojums ir kavējies trīs stundas vai ilgāk, ir ne tikai ārkārtējs apstāklis, no kura būtu bijis iespējams izvairīties ar situācijai atbilstošiem pasākumiem un attiecībā uz kuru gaisa pārvadātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus tā seku novēršanai, bet arī cits apstāklis, kas šajā kategorijā neietilpst, kavēšanās, kas notikusi šī pirmā minētā apstākļa dēļ, ir jāatskaita no attiecīgās ielidošanas kopējā kavēšanās laika, lai izvērtētu, vai par šo ielidošanas kavēšanos ir jāizmaksā kompensācija saskaņā ar šīs regulas 7. pantu.

50

Tādā gadījumā kā pamatlietā, kad ielidošanas kavēšanās, kas ir vienāda vai ilgāka par trim stundām, iemesls ir ne tikai ārkārtējs apstāklis, bet arī cits apstāklis, kas šajā kategorijā neietilpst, valsts tiesai ir jānosaka, vai attiecībā uz to kavēšanās daļu, par kuru gaisa pārvadātājs apgalvo, ka tā ir radusies ārkārtēja apstākļa dēļ, tas ir pierādījis, ka minētā kavēšanās daļa ir radusies tāda ārkārtēja apstākļa dēļ, no kura nebūtu bijis iespējams izvairīties pat tad, ja būtu veikti visi iespējamie pasākumi, un attiecībā uz kuru šis gaisa pārvadātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai novērstu tā sekas. Ja tas izrādās tā, šai tiesai no kopējā ielidošanās kavēšanās laika ir jāatskaita kavēšanās, kas radusies šī ārkārtējā apstākļa dēļ.

51

Lai šādā situācijā novērtētu, vai par minētās ielidošanas kavēšanos ir jāmaksā kompensācija atbilstoši Regulas Nr. 261/2004 7. pantam, valsts tiesai būtu jāņem vērā tikai tas kavēšanās laiks, ko nav radījis ārkārtējs apstāklis, un par to kompensācija ir jāmaksā tikai tad, ja ielidošanas kavēšanās ir bijusi vienāda vai ilgāka par trim stundām.

52

Savukārt, ja attiecībā uz daļu kavēšanās laika, par ko gaisa pārvadātājs ir apgalvojis, ka tās iemesls ir ārkārtējs apstāklis, izrādītos, ka šīs kavēšanās iemesls ir ārkārtējs apstāklis, attiecībā uz kuru nav veikti šī sprieduma 50. punktā minētajām prasībām atbilstoši pasākumi, gaisa pārvadātājs nevar atsaukties uz šo apstākli un tādējādi no kopējā ielidošanas kavēšanās laika atskaitīt to kavēšanās laiku, kura pamatā ir šis ārkārtējais apstāklis.

53

Tādējādi, lai novērtētu, vai šajā situācijā ir jāpiemēro Regulas Nr. 261/2004 7. pants, valsts tiesai būtu jāņem vērā ne tikai kavēšanās, kas notikusi tāda apstākļa dēļ, kam nav ārkārtēja rakstura, bet arī kavēšanās, kas radusies ārkārtēja apstākļa dēļ, attiecībā uz kuru nav veikti minētajām prasībām atbilstoši pasākumi.

54

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz piekto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot kopā ar tās preambulas 14. apsvērumu, ir interpretējams tādējādi, ka gadījumā, kad iemesls, kādēļ ielidošana ir kavējusies laiku, kas vienāds vai ilgāks par trim stundām, ir ne tikai ārkārtējs apstāklis, no kura nebūtu bijis iespējams izvairīties ar situācijai atbilstošiem pasākumiem un attiecībā uz kuru gaisa pārvadātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus tā seku novēršanai, bet arī cits apstāklis, kas šajā kategorijā neietilpst, kavēšanās, kas notikusi šī pirmā minētā apstākļa dēļ, ir jāatskaita no attiecīgās ielidošanas kopējā kavēšanās laika, lai izvērtētu, vai par šo ielidošanas kavēšanos ir jāizmaksā kompensācija saskaņā ar šīs regulas 7. pantu.

55

Ar ceturto jautājumu, kas jāizskata beidzamais, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot kopā ar tās preambulas 14. apsvērumu, ir interpretējams tādējādi, ka gaisa pārvadātājam, kura lidmašīna ir sadūrusies ar putnu, to veicamo iespējamo pasākumu starpā jau lidojumu grafika plānošanas posmā ir jāparedz pietiekama laika rezerve nepieciešamo drošības pārbaužu veikšanai.

56

Šajā gadījumā ir jāatzīst, ka no iesniedzējtiesas sniegtā pamatlietas faktu izklāsta nekādi neizriet, ka apstrīdētās ielidošanas kavēšanās, kas vienāda vai ilgāka par trim stundām, iemesls būtu tāds, ka gaisa pārvadātājs varētu nebūt paredzējis pietiekamu laika rezervi nepieciešamo drošības pārbaužu veikšanai.

57

Taču saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai gan, ņemot vērā kompetenču sadalījumu prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, tikai valsts tiesa var noteikt jautājumu, ko tā vēlas uzdot Tiesai, priekšmetu, Tiesa jebkurā gadījumā var atteikties lemt par kādu jautājumu, īpaši, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai juridiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 17. marts, Aspiro, C‑40/15, EU:C:2016:172, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

58

Tā tas ir šajā gadījumā.

59

Tādēļ uz ceturto jautājumu nav jāatbild.

60

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: