1

Ar savu apelācijas sūdzību Simba Toys GmbH & Co. KG lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 25. novembra spriedumu Simba Toys/ITSB – Seven Towns (Kuba ar režģa struktūras virsmām forma) (T‑450/09, EU:T:2014:983, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja tās prasību atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes (turpmāk tekstā – “Apelācijas padome”) 2009. gada 1. septembra lēmumu lietā R 1526/2008‑2, kas attiecas uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un Seven Towns Ltd (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

2

Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) ir atcelta un aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), kas stājusies spēkā 2009. gada 13. aprīlī.

3

Tomēr, ņemot vērā faktu norises laiku, šo strīdu reglamentē Regula Nr. 40/94, vismaz saistībā ar tiesību normām, kurām nav stingri procesuāla rakstura.

4

Regulas Nr. 40/94 7. pantā “Absolūt[i] atteikuma pamat[i]” ir noteikts:

“1.   Nereģistrē:

[..]

[..]

5

Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punktu:

“Lietas izskatīšanas procesa laikā Birojs izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, Birojs aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi.”

6

Tiesvedības priekšvēsturi, kas izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 1.–12. punktā, var rezumēt šādi.

7

1996. gada 1. aprīlīSeven Towns iesniedza EUIPO Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz trīsdimensiju apzīmējumu, kas attēlots šādi:

8

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 28. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Trīsdimensiju mozaīkmīklas”.

9

1999. gada 6. aprīlī konkrētā preču zīme tika reģistrēta kā Kopienas preču zīme ar Nr. 162784. Tā tika atjaunota 2006. gada 10. novembrī.

10

2006. gada 15. novembrīSimba Toys iesniedza pieteikumu par šīs preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu atbilstoši Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktam, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 7. panta 1. punkta a)–c) un e) apakšpunktu.

11

EUIPO Anulēšanas nodaļa ar 2008. gada 14. oktobra lēmumu šo pieteikumu noraidīja pilnībā.

12

2008. gada 23. oktobrī apelācijas sūdzības iesniedzēja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants), iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par šo lēmumu. Savas apelācijas sūdzības pamatojumam tā norādīja uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta a)–c) un e) apakšpunkta pārkāpumu.

13

Ar apstrīdēto lēmumu Apelācijas padome atstāja negrozītu Anulēšanas nodaļas 2008. gada 14. oktobra lēmumu un apelācijas sūdzību noraidīja.

14

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 6. novembrī, Simba Toys cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu.

15

Savas prasības pamatojumam tā izvirzīja astoņus pamatus – Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmā teikuma un 76. panta 1. punkta pirmā teikuma, kā arī Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) līdz iii) daļas un 7. panta 3. punkta pārkāpumu.

16

Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa šo prasību noraidīja kā nepamatotu.

17

Simba Toys prasījumi Tiesai ir šādi:

18

Seven Towns prasījumi Tiesai ir šādi:

19

Ar 2016. gada 7. jūlija vēstuli Seven Towns lūdza, lai tiktu izdots rīkojums atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu.

20

Šī sabiedrība būtībā norāda, ka ģenerāladvokāts savos secinājumos ir atsaucies uz faktiskajiem apstākļiem un izvirzījis argumentus – kurus lietas dalībnieki nav apsprieduši ne Vispārējā tiesā, ne Tiesā – tostarp attiecībā uz konkrēto preču funkcijas definīciju, apzīmējuma būtisko iezīmju noteikšanu, kā arī kuba formas funkcionalitātes vērtējumu.

21

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Tiesa saskaņā ar sava reglamenta 83. pantu jebkurā brīdī, uzklausījusi ģenerāladvokātu, var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta, vai arī ja lieta ir jāizskata, pamatojoties uz argumentu, kuru ieinteresētās personas nav apspriedušas (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 7. aprīlis, Marchon Germany, C‑315/14, EU:C:2016:211, 19. punkts).

22

Tas tā nav šajā lietā. Proti, Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu, uzskata, ka tās rīcībā ir visi nepieciešamie elementi lietas izspriešanai un ka lieta nav jāizskata, ņemot vērā jaunu faktu, kam varētu būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu, vai argumentu, kas tajā nav ticis apspriests.

23

Šajos apstākļos Seven Towns pieteikums par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu nav jāapmierina.

24

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Simba Toys izvirza sešus pamatus. Ar savu pirmo pamatu Simba Toys apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 50.–77. punktā esot pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu, saskaņā ar kuru nereģistrē apzīmējumus, kas sastāv tikai un vienīgi no preču formas, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai.

25

Šajā ziņā Simba Toys norāda, pirmkārt, ka pārsūdzētā sprieduma 72. punktā Vispārējā tiesa Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas piemērošanu nepamatoti esot pakļāvusi nosacījumam, ka tehnisko rezultātu jāspēj vismaz “pietiekami droši secināt” no attiecīgās preču zīmes attēlojuma. Šāda “precīzas noteikšanas prasība” neizrietot ne no šīs tiesību normas formulējuma, ne no judikatūras un turklāt esot pretrunā tās mērķim.

26

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pārāk šauri interpretējusi jēdzienu “tehniska funkcija”, tai pārsūdzētā sprieduma 60. punktā uzskatot, ka režģa struktūra uz kuba virsmām nepilda šādu funkciju. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka minētā struktūra un kuba forma kopumā nav brīvi izdomātas un tādējādi noteikti ir tehniskas.

27

Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja atsaucas uz kļūdu tiesību piemērošanā, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi pārsūdzētā sprieduma 53. punktā, apzīmējuma reģistrācijas atteikumu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļā paredzētā pamata dēļ – pakļaujot nosacījumam, ka konkrētās preču zīmes būtiskās iezīmes pašas pilda preču, kas ar to aptvertas, tehnisku funkciju, nevis, ka tās ir šīs funkcijas rezultāts.

28

Ceturtkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir noraidījusi iebildumu par minētās preču zīmes attēlojumam alternatīvu formu, kas varētu pildīt to pašu tehnisko funkciju kā šis attēlojums, neesamību. Katrā ziņā alternatīvu formu pieejamība neizslēgtu minētā 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas piemērošanu. Runājot it īpaši par melnajām līnijām, kas kuba virsmas sadala rūtīs, – lai gan būtu iespējams ražot maģisku kubu, kas neietver šos elementus, – šādu kubu joprojām aizsargātu apstrīdētā preču zīme tā līdzības pakāpes dēļ. Šajos apstākļos Vispārējā tiesa esot ignorējusi sabiedrības intereses, kas ir šīs tiesību normas pamatā, kura liedz izveidot pastāvīgu monopolu uz tehniskiem risinājumiem.

29

Piektkārt, Vispārējā tiesa konkrētās preces būtisko iezīmju tehniskuma vērtējumā neesot ņēmusi vērā jau konkrētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā tirgū esošās preces un tostarp personas, kas iestājusies lietā, ražoto “Rubika kubiku”, kurām piemīt būtiskas apstrīdētās preču zīmes iezīmes, tostarp patērētājiem labi zināmā rotācijas spēja.

30

Sestkārt, Simba Toys pārmet Vispārējai tiesai, ka tā – pēc tam, kad tā pārsūdzētā sprieduma 55. punktā secināja, ka konkrētā preču zīme ir tikusi reģistrēta attiecībā uz “trīsdimensiju mozaīkmīklām” kopumā, nevis tikai attiecībā uz tām, kurām ir rotācijas spēja, – uzskatīja, ka atteikties reģistrēt preču zīmi var tikai tad, ja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļā paredzētais pamats ir piemērojams attiecībā uz visām vai vismaz attiecībā uz lielu daļu no ar to aptvertajām precēm.

31

Seven Towns un EUIPO ieskatā pirmais pamats ir jānoraida kā vismaz daļēji nepieņemams, jo ar to ir paredzēts atspēkot faktu konstatējumus.

32

Katrā ziņā šo lietas dalībnieku ieskatā šis pamats ir jānoraida kā nepamatots. Tie būtībā lūdz, lai tiktu apstiprināta pārsūdzētā sprieduma motīvu daļa, uz kuru attiecas šis pamats. Šajā ziņā Vispārējā tiesa, nebūt nenosakot jaunas prasības, esot tikai piemērojusi esošo judikatūru, kurā tostarp esot prasīts noteikt iespējamo tehnisko funkciju, pamatojoties uz konkrētās preču zīmes grafisko attēlojumu. Seven Towns un EUIPO turklāt uzsver, ka konkrētās preces aptver trīsdimensiju mozaīkmīklas kopumā, kuru starpā maģiskie kubi neveidojot patstāvīgu apakškategoriju.

33

Ar savu pirmo pamatu Simba Toys apgalvo, ka Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 56.–77. punktā balstoties uz pārāk šauru Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas interpretāciju attiecībā uz konkrētās formas funkcionālo raksturu, ir kļūdaini piemērojusi šo tiesību normu. Līdz ar to Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka šīs formas būtiskās iezīmes neatbilst konkrētās preces tehniskajai funkcijai.

34

Šajā ziņā, lai gan ir taisnība, ka apzīmējuma būtisko iezīmju funkcionalitātes vērtējums pats par sevi, ciktāl tas ir balstīts uz faktu konstatējumiem, ja vien tie nav tikuši sagrozīti, apelācijas stadijā nevar tikt pakļauts Tiesas kontrolei (šajā ziņā skat. spriedumus, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB,C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 74. punkts, un 2016. gada 17. marts, Naazneen Investments/ITSB, C‑252/15 P, nav publicēts, EU:C:2016:178, 59. punkts), citādi ir attiecībā uz tiesību jautājumiem, kuri radušies, pārbaudot šajā vērtējumā piemēroto juridisko kritēriju piemērotību, kā arī it īpaši šajā nolūkā vērā ņemtos faktorus (šajā ziņā skat. spriedumus, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 84. un 85. punkts, kā arī 2014. gada 6. marts, Pi‑Design u.c./Yoshida Metal Industry, no C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129, 61. punkts).

35

Pirmais pamats tādējādi ir pieņemams, jo ar to – lai novērtētu konkrētā apzīmējuma funkcionālo raksturu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas izpratnē – ir paredzēts apstrīdēt pārsūdzētajā spriedumā Vispārējās tiesas piemērotos kritērijus un faktorus, kādi tie tostarp izriet no Tiesas judikatūras.

36

Attiecībā uz šī pamata pamatotību vispirms ir jāatgādina, ka preču zīmju tiesības veido būtisku Savienības konkurences sistēmas elementu. Šajā sistēmā katram uzņēmumam, lai ilgtermiņā piesaistītu klientus ar savu preču vai pakalpojumu kvalitāti, ir jāspēj kā preču zīmes reģistrēt apzīmējumus, kas patērētājam ļauj bez sajaukšanas iespējas atšķirt šo uzņēmumu preces vai pakalpojumus no precēm vai pakalpojumiem, kam ir cita izcelsme (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Turklāt, kā izriet no Regulas Nr. 40/94 4. panta, apzīmējums, kas attēlo preces formu, ir to apzīmējumu vidū, kas var būt preču zīme, ar nosacījumu, ka, pirmkārt, tas var tikt attēlots grafiski un, otrkārt, tas spēj parādīt viena uzņēmuma preces vai pakalpojuma atšķirību no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem (šajā ziņā skat. spriedumus, 2004. gada 29. aprīlis, Henkel/ITSB, C‑456/01 P un C‑457/01 P, EU:C:2004:258, 30. un 31. punkts, kā arī 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 39. punkts).

38

No Tiesas judikatūras arī izriet, ka katrs Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā paredzētais reģistrācijas atteikuma pamats ir jāinterpretē, ņemot vērā tā pamatā esošās vispārējās intereses (spriedumi, 2004. gada 29. aprīlis, Henkel/ITSB, C‑456/01 P un C‑457/01 P, EU:C:2004:258, 45. punkts, kā arī 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 43. punkts).

39

Šajā kontekstā Tiesa ir norādījusi, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļa nepieļauj, ka preču zīmju tiesības uzņēmumam piešķir monopolu uz preces tehniskajiem risinājumiem vai funkcionālajām īpašībām (spriedums, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 43. punkts).

40

Turklāt vispirms ir jāatgādina, ka šīs tiesību normas pareiza piemērošana prasa, lai konkrētā trīsdimensiju apzīmējuma būtiskās iezīmes tiktu pareizi identificētas (šajā ziņā skat. spriedumus, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 68. punkts, kā arī 2014. gada 6. marts, Pi‑Design u.c./Yoshida Metal Industry, no C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129, 46. punkts).

41

Konkrētajā gadījumā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 47. punktā ir apstiprinājusi Apelācijas padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru konkrētā apzīmējuma būtiskās iezīmes ir kubs un režģa struktūra uz katras no šī kuba virsmām. Šajā apelācijas sūdzībā šis secinājums nav apstrīdēts.

42

Turpinājumā uz jautājumu, vai šādas būtiskas iezīmes atbilst preces tehniskajai funkcijai, Vispārējā tiesa atbildēja noraidoši, tostarp pārsūdzētā sprieduma 56.–61. punktā noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus, saskaņā ar kuriem melnās līnijas un vispārīgāk – uz katras konkrētā kuba virsmas esošā režģa struktūra pilda tehnisku funkciju.

43

Šajā ziņā Vispārējā tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus par konkrētā kuba individuālo elementu rotācijas spēju, uz kuru norāda minētās melnās līnijas, it īpaši pārsūdzētā sprieduma 58. un 59. punktā norādot, ka šie argumenti galvenokārt balstās uz “Rubika kubika” vertikālo un horizontālo līniju rotācijas spējas atpazīšanu un ka šī spēja nevar izrietēt no attēlotās formas iezīmēm, bet labākajā gadījumā – no kuba iekšēja, neredzama mehānisma. Vispārējās tiesas ieskatā Apelācijas padome pamatoti šo neredzamo elementu nav iekļāvusi savā apstrīdētās preču zīmes būtisko iezīmju funkcionalitātes analīzē. Šajā kontekstā Vispārējā tiesa konstatēja, ka no šīs preču zīmes grafiskajiem attēlojumiem izdarītais secinājums par iekšējā rotācijas mehānisma esamību neatbilst prasībām, saskaņā ar kurām jebkuram secinājumam, kas izdarīts, ievērojot attiecīgo formu, kāda tā attēlota grafiski, ir jābūt pēc iespējas objektīvākam un tam ir jābūt pietiekami drošam.

44

Vispārējā tiesa tādēļ, tāpat kā Apelācijas padome, pārsūdzētā sprieduma 60. punktā uzskatīja, ka režģa struktūra uz katras konkrētā kuba virsmas nepilda nevienu tehnisku funkciju, jo tas, ka šī struktūra vizuāli sadala katru šī kuba virsmu deviņos vienāda izmēra kvadrātos, nevar tikt uzskatīts par šādu funkciju attiecīgās judikatūras izpratnē.

45

Kā ģenerāladvokāts norādījis tostarp savu secinājumu 99. punktā, šajā argumentācijā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.

46

Proti, lai analizētu apzīmējuma funkcionalitāti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas izpratnē, kura attiecas tikai uz apzīmējumiem, kurus veido konkrētās preces forma, formas būtiskās iezīmes ir jāvērtē, ņemot vērā attiecīgo konkrētās preces tehnisko funkciju (šajā ziņā skat. spriedumu, 2010. gada 14. septembris, Lego Juris/ITSB, C‑48/09 P, EU:C:2010:516, 72. punkts).

47

Tātad, tā kā nav apstrīdēts, ka konkrēto apzīmējumu veido konkrētās preces forma, nevis abstrakta forma, Vispārējai tiesai bija jādefinē attiecīgā konkrētās preces tehniskā funkcija, proti, trīsdimensiju mozaīkmīkla, un tā bija jāņem vērā šī apzīmējuma būtisko iezīmju funkcionalitātes vērtējumā.

48

Lai gan, kā tostarp pārsūdzētā sprieduma 59. punktā norādījusi Vispārējā tiesa, šīs analīzes mērķiem bija jāievēro konkrētā forma, kāda tā attēlota grafiski, minētā analīze nevarēja tikt veikta, attiecīgajā gadījumā neņemot vērā papildu elementus, kuri ir saistīti ar attiecīgās konkrētās preces tehnisko funkciju.

49

Proti, pirmkārt, no Tiesas judikatūras izriet, ka apzīmējuma funkcionālo iezīmju vērtējumā kompetentā iestāde var veikt padziļinātu pārbaudi, saistībā ar kuru papildus grafiskajam attēlojumam un iespējamajiem aprakstiem, kas iesniegti kopā ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, tiek ņemti vērā attiecīgajai minētā apzīmējuma būtisko iezīmju noteikšanai lietderīgie elementi (skat. spriedumu, 2014. gada 6. marts, Pi‑Design u.c./Yoshida Metal Industry, no C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129, 54. punkts).

50

Otrkārt, kā ģenerāladvokāts norādījis savu secinājumu 86. un 91.–93. punktā, katrā no lietām, kurās ir pasludināti Tiesas 2002. gada 18. jūnija spriedums Philips (C‑299/99, EU:C:2002:377), 2010. gada 14. septembra spriedums Lego Juris/ITSB (C‑48/09 P, EU:C:2010:516) un 2014. gada 6. marta spriedums Pi‑Design u.c./Yoshida Metal Industry (no C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129), kompetentās iestādes nav varējušas analizēt attiecīgo formu, ievērojot vienīgi tās grafisko attēlojumu, neņemot vērā papildu informāciju attiecībā uz konkrēto preci.

51

No tā izriet, ka Vispārējā tiesa veica pārāk šauru Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļā paredzēto vērtēšanas kritēriju interpretāciju, jo tā pārsūdzētā sprieduma 57.–59. punktā uzskatīja, ka, lai pārbaudītu attiecīgā apzīmējuma būtisko iezīmju funkcionalitāti, tostarp uz katras kuba virsmas esošo režģa struktūru, bija jāvadās no konkrētās formas, kāda tā attēlota grafiski, neņemot vērā tādus papildu elementus, ko objektīvs novērotājs nevarēs “precīzi uztvert”, pamatojoties uz apstrīdētās preču zīmes grafisko attēlojumu, piemēram, “Rubika kubika” veida trīsdimensiju mozaīkmīklas atsevišķu elementu rotācijas spēju.

52

Turklāt pārsūdzētā sprieduma 55. punktā norādītais apstāklis, ka apstrīdētā preču zīme ir tikusi reģistrēta attiecībā uz “trīsdimensiju mozaīkmīklām” kopumā, proti, nevis tikai attiecībā uz tām, kurām ir rotācijas spēja, un tas, ka šīs preču zīmes īpašnieks savam reģistrācijas pieteikumam nav pievienojis aprakstu, kurā būtu precizēts, ka konkrētajai formai piemīt šāda spēja, nerada šķēršļus tam, lai konkrētā apzīmējuma būtisko īpašību funkcionalitātes pārbaudē tiktu ņemta vērā šāda ar šo apzīmējumu apzīmētās konkrētās preces tehniskā funkcija, tomēr minētās preču zīmes īpašniekam ar tās reģistrāciju piešķirto aizsardzību nevar ļaut paplašināt uz visu veidu līdzīgas formas mozaīkmīklām, proti, jebkuru trīsdimensiju mozaīkmīklu, kuras elementiem ir kuba forma, neatkarīgi no tās funkcionalitātes iespējām.

53

Šī pēdējā minētā hipotēze būtu pretrunā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļu sasniedzamajam mērķim, proti, kā atgādināts šī sprieduma 39. punktā, nepieļaut, ka uzņēmumam tiek piešķirts monopols uz preces tehniskajiem risinājumiem vai funkcionālajām īpašībām.

54

Ņemot vērā visus šos apsvērumus, ir jāapmierina apelācijas sūdzības pirmais pamats un līdz ar to jāatceļ pārsūdzētais spriedums, nevērtējot ne pārējos šī pamata argumentus, ne pārējos minētās apelācijas sūdzības pamatus.

55

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmajai daļai, ja Tiesa atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu, tā var pati taisīt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija, vai nodot lietu atpakaļ sprieduma taisīšanai Vispārējā tiesā.

56

Šajā lietā Tiesas rīcībā ir visi nepieciešamie elementi, lai lietu izspriestu galīgi par prasības pirmajā instancē otro pamatu attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas pārkāpumu.

57

Proti, no šī sprieduma 42.–53. punkta izriet, ka šis prasības pamats ir pamatots.

58

Līdz ar to Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) daļas pārkāpuma dēļ ir jāatceļ apstrīdētais lēmums.

59

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.

60

Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

61

Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzēja ir lūgusi piespriest EUIPO un Seven Towns atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā EUIPO un Seven Towns spriedums ir nelabvēlīgs, tiem ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies gan tiesvedībā pirmajā instancē lietā T‑450/09, gan apelācijas tiesvedībā.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: