1

Prasītāja Birkenstock Sales GmbH ir Birkenstock Orthopädie GmbH & Co. KG tiesību pārņēmēja; iepriekš minētā sabiedrība 2012. gada 27. jūnijā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā (PIĪO), balstoties uz Vācijas preču zīmi, ieguva starptautisku reģistrāciju, kuru tostarp attiecina uz Eiropas Savienību, attiecībā uz šādu grafisku preču zīmi:

2

2012. gada 25. oktobrī Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) saņēma paziņojumu par attiecīgā apzīmējuma starptautisku reģistrāciju.

3

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta aizsardzības paplašināšana, ietilpst 10., 18. un 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru klasi atbilst šādam aprakstam:

4

2012. gada 21. novembrī pārbaudītājs paziņoja prasītājai ex officio provizorisku starptautiskās preču zīmes aizsardzības pilnīgu atteikumu Eiropas Savienībā. Šī atteikuma pamats bija attiecīgā apzīmējuma atšķirtspējas neesamība attiecībā uz visām konkrētajām precēm Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

5

Pēc tam, kad prasītāja bija atbildējusi uz paziņojumā par provizorisku atteikumu izvirzītajiem iebildumiem, Iebildumu nodaļa ar 2013. gada 29. augusta lēmumu tā paša iepriekš minētā [atteikuma] pamata dēļ apstiprināja starptautiskās preču zīmes aizsardzības pilnīgu atteikumu Savienībā.

6

2013. gada 4. oktobrī prasītāja par šo lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību EUIPO, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–60. pantu.

7

EUIPO Apelācijas pirmā padome ar 2014. gada 15. maija lēmumu (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais lēmums”) noraidīja apelācijas sūdzību, uzskatot, ka attiecīgajam apzīmējumam nav atšķirtspējas attiecībā uz konkrētajām precēm.

8

Apelācijas padome tostarp uzskatīja, ka attiecīgais apzīmējums ir attēlots kā viļņotas līnijas, kuras krustojas labajā stūrī un atkārtojas regulārā secībā, kas var izplesties četros kvadrāta virzienos un tātad tikt izvietots uz jebkuras divdimensiju vai trīsdimensiju virsmas. Līdz ar to attiecīgais apzīmējums uzreiz tikšot uztverts kā virsmas attēls.

9

Turklāt Apelācijas padome norādīja, ka ir vispārzināms, ka preču vai to iepakojumu virsmas ir izrotātas ar rakstiem dažādu iemeslu dēļ, tostarp, lai uzlabotu to estētisko izskatu un/vai tehnisku apsvērumu dēļ.

10

Tā uzsvēra, ka saskaņā ar judikatūru tāpēc, ka vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču komerciālo izcelsmi, balstoties uz apzīmējumiem, kas līdzinās šo pašu preču izskatam, šādiem apzīmējumiem ir atšķirtspēja Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē vienīgi tad, ja tie būtiski atšķiras no nozares standartiem vai prakses. Tā uzskatīja, ka šī judikatūra ir piemērojama šajā lietā, jo attiecīgais apzīmējums ir sajaucams ar attiecīgo preču izskatu.

11

Apelācijas padome uzskatīja, ka kopējais iespaids, ko rada attiecīgais apzīmējums, ir parasts un ka šis virsmas raksts var tikt izvietots uz ikvienas attiecīgās preces, attiecībā uz kuru tam var būt estētiska un/vai tehniska funkcija. Tās ieskatā, attiecīgā apzīmējuma radītais kopējais iespaids būtiski neatšķiras, pat vispār neatšķiras no konkrētajā nozarē pastāvošās prakses.

12

Apelācijas padome secināja, ka konkrētā sabiedrības daļa visticamāk uztveršot apzīmējumu kā vienkāršu virsmas rakstu, nevis kā konkrētu komerciālās izcelsmes norādi.

13

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

14

EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

15

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

16

Prasītāja it īpaši apgalvo, ka Apelācijas padome ir piemērojusi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam neatbilstošus kritērijus. Apelācijas padome neesot balstījusies uz starptautisko preču zīmi tādā formā, kādā tā ir reģistrēta, proti, attēlu, kuram ir skaidri norobežota virsma un kurš nelīdzinās preču formai, bet tā esot nepamatoti paplašinājusi preču zīmi, apgalvojot, ka tā var tikt atveidota un turpināta.

17

Starptautiskā reģistrācija paredzot aizsardzību grafiskai kvadrātveida preču zīmei ar abstraktu rakstu, kuras izskats pats par sevi esot pilnīgs, īpatnējs un neparasts.

18

EUIPO uzskata, ka Apelācijas padome pamatoti uzskatīja, ka attiecīgais apzīmējums attēlo virsmas rakstu un ka tam nav atšķirtspējas attiecībā uz konkrētajām precēm.

19

Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 154. panta 1. punktu starptautiskās reģistrācijas, ko attiecina uz Savienību, tiek pārbaudītas attiecībā uz atteikuma absolūtajiem pamatiem tādā pašā veidā kā Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācijas pieteikumi.

20

Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, kam nav atšķirtspējas.

21

Preču zīmes atšķirtspēja šīs normas izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preces, attiecībā uz kuru ir pieteikta reģistrācija, piederību konkrētam uzņēmumam un tādējādi atšķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm (skat. spriedumu, 2011. gada 20. oktobris, Freixenet/ITSB, C‑344/10 P un C‑345/10 P, EU:C:2011:680, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

22

Šo atšķirtspēju ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir lūgta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa, kuru veido šo preču vai pakalpojumu patērētāji (spriedumi, 2004. gada 29. aprīlis, Procter & Gamble/ITSB, C‑473/01 P un C‑474/01 P, EU:C:2004:260, 33. punkts, un 2006. gada 22. jūnijs, Storck/ITSB, C‑25/05 P, EU:C:2006:422, 25. punkts). Vidusmēra patērētāja, kas uzskatāms par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu, uzmanības līmenis var atšķirties atkarībā no konkrēto preču vai pakalpojumu kategorijas (spriedumi, 1999. gada 22. jūnijs, Lloyd Schuhfabrik Meyer, C‑342/97, EU:C:1999:323, 26. punkts, un 2007. gada 10. oktobris, Bang & Olufsen/ITSB (Skaļruņa forma), T‑460/05, EU:T:2007:304, 32. punkts).

23

Tāpat saskaņā ar pastāvīgo judikatūru trīsdimensiju preču zīmju, kuras veido pašas preces forma, atšķirtspējas novērtējuma kritēriji ir tādi paši kā tie, kuri piemērojami attiecībā uz citām preču zīmju kategorijām. Tomēr, piemērojot šos kritērijus, ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces forma, ne vienmēr ir tāda pati kā sastopoties ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no preču, kuras tas aptver, formas. Proti, vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iepakojuma formu, bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja tādējādi varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja (spriedumi, 2004. gada 7. oktobris, Mag Instrument/ITSB, C‑136/02 P, EU:C:2004:592, 30. punkts, un 2006. gada 22. jūnijs, Storck/ITSB,C‑25/05 P, EU:C:2006:422, 26. un 27. punkts).

24

No šiem apsvērumiem izriet, ka atšķirtspēja Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē piemīt vienīgi tādai trīsdimensiju preču zīmei, ko veido pašas preces forma, kura būtiski atšķiras no attiecīgās nozares standartiem vai prakses un šī fakta dēļ var pildīt savu izcelsmes norādes pamatfunkciju (spriedumi, 2006. gada 12. janvāris, Deutsche SiSi‑Werke/ITSB, C‑173/04 P, EU:C:2006:20, 31. punkts, un 2006. gada 22. jūnijs, Storck/ITSB, C‑25/05 P, EU:C:2006:422, 28. punkts).

25

Iepriekš 23. un 24. punktā minētā judikatūra, kas ir attīstījusies attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmēm, ko veido pašas preces forma, ir piemērojama arī gadījumā, kad konkrētā preču zīme ir grafiska preču zīme, ko veido minētās preces forma. Šādā gadījumā preču zīmi arī neveido apzīmējums, kas nav saistīts ar preču, kuras tas aptver, izskatu (spriedums, 2006. gada 22. jūnijs, Storck/ITSB, C‑25/05 P, EU:C:2006:422, 29. punkts).

26

Šī judikatūra ir arī attiecināma uz gadījumu, kad apzīmējumu veido uz preces virsmas izvietots raksts (šajā ziņā skat. spriedumu, 2002. gada 9. oktobris, Glaverbel/ITSB (Stikla virsmas tekstūra), T‑36/01, EU:T:2002:245, 23. punkts).

27

Tā tas ir arī attiecībā uz grafisku preču zīmi, ko veido preces, kuru tā aptver, formas daļa, ciktāl konkrētā sabiedrības daļa nepastarpināti un bez tālākām pārdomām to uztvers kā konkrētās preces īpaši interesantas vai pievilcīgas detaļas attēlojumu, nevis kā tās komerciālas izcelsmes norādi (spriedums, 2012. gada 19. septembris, Fraas/ITSB (Rūtiņu raksts tumši pelēkā, gaiši pelēkā, melnā, smilškrāsā, tumši sarkanā un gaiši sarkanā krāsā), T‑50/11, nav publicēts, EU:T:2012:442, 43. punkts).

28

Kā Apelācijas padome to uzsvēra apstrīdētā lēmuma 27. punktā, izšķirošais elements šīs judikatūras piemērošanai nav tas, vai attiecīgais apzīmējums kvalificējams kā grafisks, trīsdimensiju vai cits, bet fakts, ka tas ir sajaucams ar aptvertās preces izskatu.

29

Apelācijas padome norādīja, ka 10. klasē ietilpstošās preces galvenokārt attiecas uz ortopēdiskajiem apaviem, tostarp to daļām. Turklāt tā uzskatīja, ka šīs preces var pirkt patērētāji, kas galvenokārt ir plašas sabiedrības daļa vai medicīnas nozares profesionāļi, un ka to izvēle tiek veikta rūpīgi.

30

Tāpat Apelācijas padome tostarp norādīja, ka tādas preces kā “ķirurģiskās, medicīnas, zobārstniecības un veterinārās iekārtas un instrumenti; mākslīgie orgāni, acis un zobi; ortopēdiskie izstrādājumi; šuvju materiāls; ķirurģiskais šuvju materiāls” galvenokārt ir domātas medicīnas nozares profesionāļiem, kuriem preču izvēles laikā raksturīga vismaz vidēja uzmanības pakāpe.

31

Visbeidzot tā uzskatīja, ka 18. un 25. klasē ietilpstošās preces ir domātas plašai sabiedrībai, kurai preču izvēles laikā raksturīga vidēja uzmanības pakāpe.

32

Šos apsvērumus, kurus prasītāja turklāt nav apstrīdējusi, ir jāapstiprina, izņemot attiecībā uz tādām 18. klasē ietilpstošām precēm kā “āda un ādas imitācijas” un “dzīvnieku ādas, kažokādas”. Šīs preces galvenokārt ir domātas profesionālai sabiedrības daļai, kura tās izmanto citu preču ražošanai.

33

Ir jāizvērtē jautājums, vai izskatāmajā lietā ir pamatoti, ka Apelācijas padome ir piemērojusi judikatūru attiecībā uz apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu.

34

Šim mērķim vispirms ir jāizvērtē attiecīgā apzīmējuma iezīmes.

35

Attiecīgo apzīmējumu veido grafisks kvadrātveida attēls, kurā atveidotas viļņotas līnijas, kuras krustojas, veidojot viena un tā paša raksta secīgu atkārtojumu vertikāli un horizontāli. Šim attēlam nav kontūru.

36

Kā ir norādījusi Apelācijas padome, secīgs [elementu] atkārtojums var bezgalīgi izstiepties četros kvadrāta virzienos un tātad tikt izvietots uz jebkuras divdimensiju vai trīsdimensiju virsmas.

37

Tātad runa ir par apzīmējumu, ko veido vairāki elementi, kuri regulāri atkārtojas un kuru izvietojums ir īpaši piemērots, lai tie tiktu izmantoti kā virsmas raksts.

38

Protams, kā to uzsvēra prasītāja, EUIPO, izvērtējot apzīmējuma atšķirtspēju, ir jāatsaucas uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes attēlu, kas pievienots reģistrācijas pieteikumam, un attiecīgā gadījumā uz šajā pieteikumā ievietoto aprakstu (spriedums, 2005. gada 30. novembris, Almdudler‑Limonade/ITSB (Limonādes pudeles forma), T‑12/04, nav publicēts, EU:T:2005:434, 42. punkts).

39

Tomēr ir jānorāda, ka, konstatējot, ka secīgs [elementu] atkārtojums var bezgalīgi izstiepties četros kvadrāta virzienos un tātad tikt izmantots uz jebkuras divdimensiju vai trīsdimensiju virsmas, EUIPO ir balstījies uz attiecīgā apzīmējuma raksturīgajām iezīmēm, kādas tās izriet no starptautiskās preču zīmes attēla. Tātad tam nevar pārmest, ka tas ir balstījis šo vērtējumu uz elementiem, kuri neizriet no attiecīgā apzīmējuma attēla.

40

Prasītāja norāda, ka, ja apstrīdētajā lēmumā izvērsto argumentāciju saprastu “literāri”, neviena grafiska preču zīme nevarētu tikt reģistrēta, jo ikviena grafiska preču zīme principā varētu tikt izstiepta jeb attēlota bezgalīgi un tikt izmantota kā uz preču virsmas izvietots raksts.

41

Šajā ziņā ir jānorāda, ka, protams, pat grafiska preču zīme, kas attēlo “klasisku” logo, var tikt atveidota bezgalīgi un tikt izmantota kā virsmas raksts. Lai gan Apelācijas padome, uzskatot, ka šāds apzīmējums ir sajaucams ar attiecīgo preču izskatu, ir balstījusies uz iespējamu bezgalīgu šāda apzīmējuma dublēšanu, šāda pieeja esot absolūti spekulatīva.

42

Tomēr gadījumā, kad pašu apzīmējumu veido secīgs elementu atkārtojums, EUIPO ir tiesīgs ņemt vērā šī apzīmējuma raksturīgās iezīmes, lai izvērtētu tā raksturu un it īpaši to, vai runa ir par apzīmējumu, kas ir sajaucams ar attiecīgo preču izskatu. Izskatāmajā lietā Apelācijas padome ir balstījusi savu argumentāciju uz attiecīgā apzīmējuma raksturīgajām iezīmēm. Šo pieeju nevar kritizēt.

43

Turklāt no judikatūras izriet, ka fakts, ka apzīmējums ir attēlots kā grafiska preču zīme, neliedz Apelācijas padomei, balstoties uz reģistrācijas pieteikumā norādīto preču tirdzniecībā vispārēji iegūtu praktisku pieredzi, konstatēt, ka tā tajā saskata virsmas attēlu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 19. septembris, Rūtiņu raksts tumši pelēkā, gaiši pelēkā, melnā, smilškrāsā, tumši sarkanā un gaiši sarkanā krāsā, T‑50/11, nav publicēts, EU:T:2012:442, 51. punkts).

44

Vispārējā tiesa 2012. gada 19. septembra spriedumā Rūtiņu raksts tumši pelēkā, gaiši pelēkā, melnā, smilškrāsā, tumši sarkanā un gaiši sarkanā krāsā (T‑50/11, nav publicēts, EU:T:2012:442, 46. un 47. punkts) noraidīja argumentu, saskaņā ar kuru EUIPO bija sagrozījis reģistrācijas pieteikuma priekšmetu, uzskatot, ka preču zīme, kuru lūdza reģistrēt kā grafisku preču zīmi, ir auduma raksts.

45

Vispārējā tiesa norādīja, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes attēlā esošais abstraktais raksts var veidot auduma rakstu (spriedums, 2012. gada 19. septembris, Rūtiņu raksts tumši pelēkā, gaiši pelēkā, melnā, smilškrāsā, tumši sarkanā un gaiši sarkanā krāsā, T‑50/11, nav publicēts, EU:T:2012:442, 51. punkts). Vispārējā tiesa uzsvēra, ka attiecīgās preces šajā lietā ir audumi vai no audumiem veidotas preces, kurām “var” būt auduma virsma (spriedums, 2012. gada 19. septembris, Rūtiņu raksts tumši pelēkā, gaiši pelēkā, melnā, smilškrāsā, tumši sarkanā un gaiši sarkanā krāsā, T‑50/11, nav publicēts, EU:T:2012:442, 47. punkts).

46

Ir jānorāda, ka Vispārējā tiesa šajā lietā atbilstoši judikatūrai, saskaņā ar kuru apzīmējuma atšķirtspēja ir jāvērtē salīdzinājumā ar konkrētajām precēm (skat. iepriekš 22. punktu), tādējādi ne vien konstatēja faktu, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi veidojošais attēls var būt auduma raksts, bet arī izvērtēja, ņemot vērā preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītās preces, vai tām var būt auduma virsma.

47

Ir jānorāda, ka attiecīgās preces šajā lietā bija audumi vai modes izstrādājumi plašā nozīmē, attiecībā uz kuriem ir acīmredzams, ka tiem bieži ir raksturīgi virsmas raksti.

48

Jāuzsver, ka izskatāmajā lietā preces, ko aptver starptautiskā preču zīme, daļēji ir preces, kurām acīmredzami bieži ir virsmas raksti, kā, piemēram, modes izstrādājumi plašā šī jēdziena izpratnē, un daļēji tās ir preces, attiecībā uz kurām ir ne tik acīmredzami, ka tām bieži ir virsmas raksti.

49

Tādējādi rodas jautājums par to, kāds ir atbilstošais kritērijs, lai noteiktu, vai grafiskais apzīmējums, ko veido vairāki elementi, kuri regulāri atkārtojas, un kas tātad it īpaši ir domāts, lai tiktu izmantots kā virsmas raksts, patiešām var tikt uzskatīts par konkrētas preces virsmas rakstu.

50

Apelācijas padome apstrīdētajā lēmumā būtībā norādīja, ka uz visām attiecīgajām precēm vai to iepakojuma var būt virsmas raksts vai nu dekoratīvā, vai tehniskā nolūkā, lai atvieglotu to satveršanu. Tā netieši uzskatīja, ka iespēja izmantot virsmas rakstu uz attiecīgajām precēm vai to iepakojuma ir pietiekama, lai būtu piemērojama judikatūra attiecībā uz apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu.

51

EUIPO, kas tiesas sēdē tika iztaujāts saistībā ar šo jautājumu, apstiprināja, ka, tā ieskatā, lai izskatāmajā lietā būtu piemērojama judikatūra attiecībā uz preču zīmēm, kas ir sajaucamas ar attiecīgo preču izskatu, pietiek, ka ir iespējama attiecīgā apzīmējuma kā virsmas raksta izmantošana uz attiecīgajām precēm vai to iepakojuma un nav nepieciešams, lai apzīmējuma izmantošanas varbūtība būtu maksimāla.

52

Prasītāja tiesas sēdē apgalvoja, ka vērtējuma kritērijam jābūt daudz striktākam un nepietiek ar iespēju vien, ka attiecīgais apzīmējums tiek izmantots kā virsmas raksts uz attiecīgajām precēm vai to iepakojumiem.

53

Vispirms ir jānosaka atbilstošais kritērijs, lai konstatētu, vai judikatūra attiecībā uz apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar attiecīgo preču izskatu, ir piemērojama gadījumā, kad apzīmējumu, ko veido vairāki elementi, kuri regulāri atkārtojas, un kas attēlots kā grafiska preču zīme, ir iespējams izmantot kā virsmas rakstu uz pašām attiecīgajām precēm (skat. turpmāk 54.–57. punktu). Pēc tam ir jāizvērtē konkrēta šāda apzīmējuma kā virsmas raksta iespējamā izmantošana nevis uz pašām attiecīgajām precēm, bet uz to iepakojuma (skat. turpmāk 58.–68. punktu).

54

Lai noteiktu atbilstošo kritēriju, ir jāņem vērā fakts, ka apzīmējums, ko veido vairāki elementi, kuri regulāri atkārtojas, it īpaši ir piemērots, lai tiktu izmantots kā virsmas raksts. Tātad principā pastāv šim apzīmējuma raksturīga varbūtība, ka tas tiek izmantots kā virsmas raksts neatkarīgi no tā, vai preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs to attēlojis kā grafisku preču zīmi, trīsdimensiju preču zīmi, virsmas rakstu vai kā citādi.

55

Šādos apstākļos vienīgi tad, kad virsmas raksta izmantošanas varbūtība, ņemot vērā attiecīgo preču raksturu, ir niecīga, šāds apzīmējums nevar tikt uzskatīts par virsmas rakstu attiecībā uz konkrētajām precēm. Citos gadījumos var tikt uzskatīts, ka attiecīgais apzīmējums, kuram tā elementu secīgas atkārtošanās dēļ ir virsmas rakstam raksturīgās iezīmes, patiešām veido virsmas rakstu.

56

Runājot par 2011. gada 13. aprīļa spriedumu Deichmann/ITSB (Leņķveida loksnes ar raustītām līnijām attēls) (T‑202/09, nav publicēts, EU:T:2011:168), uz kuru atsaucās EUIPO – Vispārējā tiesa tā 47. punktā konstatēja, ka Apelācijas padome ir tiesīga balstīt attiecīgās preču zīmes vērtējumu uz tās “maksimāli varbūtēju” izmantošanu.

57

Ir jānorāda, ka šis spriedums neattiecās uz apzīmējuma, ko veido secīgs elementu atkārtojums, reģistrāciju. Ņemot vērā šos apstākļus, Vispārējā tiesa konstatēja, ka izmantošana uz attiecīgajām precēm dekoratīvas aplikācijas vai padziļinājuma veidā ir “maksimāli varbūtēja”. Gadījumā, kad apzīmējumu veido secīgs elementu atkārtojums un attiecīgi tam raksturīgo iezīmju dēļ tas it īpaši var tikt izmantots kā virsmas raksts, principā pastāv šim apzīmējumam raksturīga varbūtība, ka tas tiek izmantots kā virsmas raksts. Šī iemesla dēļ ir pamatoti uzskatīt, ka vienīgi tad, kad virsmas raksta izmantošanas varbūtība, ņemot vērā attiecīgo preču raksturu, ir niecīga, šāds apzīmējums nevar tikt uzskatīts par virsmas rakstu attiecībā uz konkrētajām precēm (skat. iepriekš 54. un 55. punktu). Šajā ziņā ir jāprecizē, ka runa ir par objektīvu kritēriju, kas nav atkarīgs no konkrētā uzņēmuma komerciālajiem nolūkiem.

58

Pēc tam rodas jautājums par to, vai fakts, ka virsmas raksta izmantošana uz attiecīgo preču iepakojuma ir iespējama, nevis mazticama, ir pietiekams, lai būtu piemērojama judikatūra attiecībā uz apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu.

59

EUIPO tiesas sēdē būtībā apgalvoja, ka iespēja izmantot apzīmējumu uz attiecīgo preču iepakojuma ir pietiekama, lai būtu piemērojama judikatūra attiecībā uz apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu.

60

Prasītāja tiesas sēdē būtībā apstiprināja, ka saskaņā ar judikatūru preces iepakojuma forma var būt pielīdzināma preces formai vienīgi tad, kad runa ir par precēm, kurām iepakojums ir nepieciešams ar preces raksturu saistītu iemeslu dēļ, jo tām nav savas raksturīgās formas, kā, piemēram, šķidrumi.

61

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar iepriekš 23. punktā minēto judikatūru vidusmēra patērētājiem nav pieraduma izdarīt pieņēmumu par preču izcelsmi, balstoties uz to iepakojuma formu.

62

Ir jāizvērtē, vai šī judikatūra ir piemērojama arī attiecībā uz apzīmējumu, kas attēlots kā grafiska preču zīme, kuru veido secīgs elementu atkārtojums un kura līdz ar to it īpaši piemērota, lai tiktu izmantota kā virsmas raksts uz konkrētas preces iepakojuma.

63

Ir jānorāda, ka judikatūra attiecībā uz preču zīmēm, kas ir sajaucamas ar preču izskatu, ir piemērojama attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmēm, kuras veido preču iepakojums, piemēram, šķidrumi, kuri tirdzniecībā tiek iepakoti ar preces raksturu saistītu iemeslu dēļ (šajā ziņā skat. spriedumu, 2006. gada 12. janvāris, Deutsche SiSi‑Werke/ITSB, C‑173/04 P, EU:C:2006:20, 29.–31. punkts). Šī judikatūra ir piemērojama arī, kad preču zīme, kuru lūdz reģistrēt, ir preču zīme, ko veido specifisks šķidruma iepakojuma virsmas elements (spriedums, 2011. gada 20. oktobris, Freixenet/ITSB, C‑344/10 P un C‑345/10 P, EU:C:2011:680, 48. punkts).

64

No tā izriet, ka šī judikatūra ir piemērojama arī attiecībā uz virsmas rakstu, ko izmanto uz tādu preču iepakojuma, kuras tirdzniecībā tiek iepakotas ar šo preču raksturu saistītu iemeslu dēļ.

65

Tomēr nav pamata šo judikatūru ierobežoti attiecināt tikai uz tādu preču iepakojumiem, kuras noteikti ir jāiepako ar šo preču raksturu saistītu iemeslu dēļ. Tādējādi judikatūra attiecībā uz apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu, ir piemērojama attiecībā uz savirpinājuma veida konfektes iesaiņojumu (spriedums, 2006. gada 22. jūnijs, Storck/ITSB, C‑25/05 P, EU:C:2006:422, 26.–29. punkts), lai gan konfektei noteikti nav vajadzīgs individuāls iesaiņojums. Turklāt šī judikatūra ir piemērojama attiecībā uz cigarešu paciņas formu (spriedums, 2007. gada 12. septembris, Philip Morris Products/ITSB (Cigarešu paciņas forma), T‑140/06, nav publicēts, EU:T:2007:272, 64. punkts), lai gan cigaretēm ar šo preču raksturu saistītu iemeslu dēļ noteikti nav jābūt iepakotām. Lai iepakotai precei piešķirtu formu, noteikti nav nepieciešama cigarešu paciņa, jo cigaretēm ir pašām sava forma un tās nav preces ne šķidruma, ne granulu formā.

66

Pēc analoģijas judikatūra attiecībā uz apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču formu, ir piemērojama arī attiecībā uz virsmas rakstiem, kas tiek izmantoti uz tādu preču kā konfekšu vai cigarešu iepakojuma. Ir jānorāda, ka runa ir par precēm, kuras parasti tiek pārdotas iepakojumā un kuras parasti tiek izņemtas no to iepakojuma tieši pirms to patēriņa.

67

Tomēr ir jāuzskata, ka šīs judikatūras piemērošana nav pamatota gadījumā, kad virsmas raksts izmantots tikai uz transportēšanas iepakojuma. Virsmas raksts, kas izmantots tikai uz transportēšanas iepakojuma, nevar tikt pielīdzināts preces izskatam.

68

Tāds kritērijs, kāds ir definēts iepriekš 55. punktā, tātad principā ir piemērojams arī tad, kad virsmas raksts tiek izmantots uz attiecīgo preču iepakojuma, izņemot tomēr vienkāršus transportēšanas iepakojumus.

69

Šo apsvērumu gaismā ir jāizvērtē, vai ir pamatoti, ka Apelācijas padome izskatāmajā lietā ir piemērojusi judikatūru attiecībā uz apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu.

70

Attiecībā uz tādām 25. klasē ietilpstošām precēm kā “apavi, tostarp komforta apavi un darbam, atpūtai, pēdu veselībai un sportam paredzēti apavi, tostarp sandales, vingrošanas sandales, iešļūcenes, vingrošanas čības, koka tupeles, arī ar zolītēm, it īpaši ar anatomiski pielāgotām, dziļi ievietotām zolītēm, pēdu atbalsti un pēdu un apavu ieliktņi, aizsargājoši ieliktņi” ir jānorāda, ka nav neparasti, ka uz tām ir virsmas raksts. Apavi ir modes preces, līdz ar to uz tiem estētisku mērķu dēļ var būt virsmas raksts. Turklāt tehnisku iemeslu dēļ uz to ārējās zolēm var tikt izmantots virsmas raksts. Patiešām, kā apstrīdētā lēmuma 33. punktā to ir norādījusi Apelācijas padome, zoles bieži tiek profilētas, lai uzlabotu apavu un to virsmas saskari.

71

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka attiecīgais apzīmējums nav piemērots, lai pildītu tehnisku funkciju, ciktāl grafiskai preču zīmei raksturīgs tas, ka tai esot divas dimensijas.

72

Tomēr ir jākonstatē, ka attiecīgo apzīmējumu veidojošās viļņotās līnijas atklāj ēnas efektu, kas šim apzīmējumam piešķir trīsdimensiju efektu. Patiešām, šo līniju apmale ir tumšāka nekā šo līniju centrā izvietotā daļa. Protams, ir taisnība, kā to apgalvo prasītāja, ka starptautiskās preču zīmes reģistrācija tika pieteikta grafiskai divdimensiju preču zīmei un ka reģistrācijas pieteikumā nav neviena apraksta, kas ļautu secināt, ka tā ietver reljefa vai dobus elementus. Tomēr Apelācijas padome bija tiesīga balstīties uz attiecīgā apzīmējuma raksturīgajām iezīmēm, it īpaši uz viļņoto līniju atklāto ēnas efektu, lai konstatētu, ka šis apzīmējums var tikt izmantots arī telpiski.

73

Turklāt ir jānorāda, ka saskaņā ar judikatūru nekas Apelācijas padomei neliedz, izskatot reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz apzīmējumu, kas attēlots kā grafiska preču zīme, ņemt vērā iespējamu tā izmantošanu trīsdimensiju formā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 10. septembris, EE/ITSB (Baltu punktu attēlojums uz ziloņkaula fona), T‑144/14, nav publicēts, EU:T:2015:615, 40. punkts).

74

Attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru apstrīdētais lēmums ir pretrunīgs, jo viena un tā pati preču zīme nevar vienlaikus būt divdimensiju virsmas raksts un trīsdimensiju virsma, ir jānorāda sekojošais.

75

Nekas neliedz ņemt vērā, pirmkārt, apzīmējuma divdimensiju izmantošanu un, otrkārt, trīsdimensiju izmantošanu. Piemēram, 2015. gada 10. septembra spriedumā Baltu punktu attēlojums uz ziloņkaula fona (T‑144/14, nav publicēts, EU:T:2015:615, 40. un 43. punkts) Vispārējā tiesa ir ņēmusi vērā, pirmkārt, grafiska apzīmējuma, kas attēlo baltus punktus uz ziloņkaula fona, izmantošanu uz iespieddarbiem un interneta vietnēs (proti, divdimensiju izmantošanu) un izmantošanu mazu izliektu lodīšu formā, kas palīdz padarīt preces virsmu mazāk slidenu. Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, apstrīdētais lēmums tātad nav pretrunīgs šajā jautājumā.

76

Turklāt ir jāuzsver, ka prasītāja administratīvajā procesā un savos procesuālajos rakstos Vispārējā tiesā ir norādījusi, ka tā izmanto attiecīgo apzīmējumu vairāk nekā 40 gadus. Būdama iztaujāta par šo izmantošanu tiesas sēdē, prasītāja atzina, ka šo izmantošanu veido attiecīgā apzīmējuma izmantošana uz apavu ārējām zolēm un ka raksts aptver visu zoli. Šāda izmantošana atbilst šī apzīmējuma kā reljefa virsmas raksta izmantošanai.

77

Protams, ir taisnība, kā to uzsvērusi prasītāja, ka tad, kad tiek izvērtēta apzīmējuma raksturīgā atšķirtspēja, vērtējums ir jābalsta uz attiecīgā apzīmējuma raksturīgajām iezīmēm neatkarīgi no jebkādas ar to veiktas konkrētas izmantošanas.

78

Tomēr ir jānorāda, ka prasītājas argumentācija nav loģiski vienota, jo, no vienas puses, tā apgalvo, ka starptautiskā preču zīme ir “ierasta” grafiska divdimensiju preču zīme, nevis virsmas raksts un, no otras puses, ka reljefa virsmas raksta izmantošana uz apavu ārējām zolēm arī veido preču zīmes izmantošanu.

79

Turklāt ir jāuzsver, ka vienīgo attiecīgā apzīmējuma izmantošanas piemēru, kuru administratīvajā procesā sniegusi prasītāja, veido viena fotogrāfija, kurā redzams stends, uz kura attēlots attiecīgais raksts un kurš izmantots kā apavu vitrīnas fons, un attēlots apstrīdētā lēmuma 6. punktā. Šāda izmantošana atbilst attiecīgā apzīmējuma izmantošanai divdimensiju formā. Ir jānorāda, ka attiecīgais apzīmējums, būdams izmantots kā apavu vitrīnas fons, netika izmantots kvadrāta formā, bet gan tika izstiepts uz visām pusēm, lai pilnībā nosegtu šo vitrīnu fonu. Tātad runa ir par izmantošanu kā divdimensiju virsmas rakstu.

80

Prasītāja, apstiprinot, ka starptautiskās preču zīmes izmantošana ir gan izmantošana apavu vitrīnas fona veidā, gan izmantošana uz apavu ārējām zolēm, netieši norāda, ka attiecīgais apzīmējums tikpat labi var tikt izmantots gan divdimensiju, gan trīsdimensiju formā.

81

Attiecībā uz prasītājas argumentu, kuru tā izvirzīja tiesas sēdē un saskaņā ar kuru tā nākotnē paredz lietot starptautisko preču zīmi kā kvadrātu, kas tiks izmantots tās preču [tirdzniecības] vietās, kurās, tās ieskatā konkrētā, sabiedrības daļa cer sastapt preču zīmes, ir jākonstatē sekojošais. Kā to uzsvēra pati prasītāja, EUIPO, izvērtējot apzīmējuma atšķirtspēju, ir jāatsaucas uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes attēlu, kas pievienots reģistrācijas pieteikumam, un attiecīgā gadījumā uz šajā pieteikumā ievietoto aprakstu (skat. iepriekš 38. punktu). Nav nozīmes preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja komerciālajiem plāniem, kuri laika gaitā un atkarībā no tā vēlmēm var mainīties.

82

Turklāt ir jānorāda, ka tad, kad preču zīmes, kas attēlo rakstu, kuru veido secīgs elementu atkārtojums, reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs plāno parastu šī apzīmējuma izmantošanu un uzskata, ka attiecīgajam apzīmējumam piemīt raksturīgā atšķirtspēja, ja to izmanto precīzi šādā veidā (piemēram, ja to izmanto kvadrāta formā uz noteiktas attiecīgās preces daļas), viņš ir tiesīgs lūgt [noteiktā stāvoklī] izvietotas preču zīmes reģistrāciju, lai pārliecinātos, ka EUIPO, vērtējot atšķirtspēju, ņem vērā raksta izmantošanu konkrētajā iecerētajā formā. Kā to tiesas sēdē uzsvēra EUIPO, tas tomēr nevar balstīt lēmumu uz preču zīmes reģistrāciju vai starptautiskas preču zīmes aizsardzību Savienībā, ņemot vērā vienīgi reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja solījumus izmantot preču zīmi noteiktā veidā.

83

No iepriekš minētā izriet, ka nav mazticams, ka vai nu estētisku, vai nu tehnisku apsvērumu dēļ uz apaviem ir attēlots virsmas raksts. Tātad Apelācijas padome pamatoti ir piemērojusi judikatūru par apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu, attiecībā uz tādām 25. klasē ietilpstošām precēm kā “apavi, tostarp komforta apavi un darbam, atpūtai, pēdu veselībai un sportam paredzēti apavi, tostarp sandales, vingrošanas sandales, iešļūcenes, vingrošanas čības, koka tupeles, arī ar zolītēm, it īpaši ar anatomiski pielāgotām, dziļi ievietotām zolītēm, pēdu atbalsti un pēdu un apavu ieliktņi, aizsargājoši ieliktņi”.

84

Turpinot attiecībā uz 25. klasē ietilpstošajām “iepriekš minēto apavu daļām un piederumiem, proti, apavu virsmas priekšdaļām, papēžu daļām, ārējām zolēm, iekšējām zolēm, kurpju apakšējām daļām, tostarp zolītēm, pēdu atbalstiem”, ir jānorāda sekojošais.

85

Nav mazticams, ka uz apavu daļām un piederumiem ir virsmas raksts. Runājot par “ārējām zolēm” – reljefa formā izmantots virsmas raksts var noderēt, lai uzlabotu apavu un [to] virsmas saskares spēju. Šie paši apsvērumi attiecas uz “papēžu daļām”, savukārt saistībā ar “[apavu virsmas] priekšdaļām” virsmas raksts var tikt izmantots dekoratīviem mērķiem.

86

Runājot par “iekšējām zolēm, kurpju apakšējām daļām, tostarp zolītēm, pēdu atbalstiem” – dekoratīviem mērķiem uz to augšējās daļas var būt attēlots virsmas raksts. Protams, apavu nēsāšanas laikā iekšējās zoles nav redzamas. Tomēr tās ir daļas, kuras apavu lietotājam ir redzamas tad, kad viņš tos uzauj vai noauj. Turklāt prasītāja replikas rakstā ir atzinusi, ka uz apavu iekšējām zolēm var būt attēloti tādi raksti kā ziedu raksts vai dzīvnieku attēli. Tātad tas vien, ka apavu nēsāšanas laikā nav redzama apavu iekšējā zole, neizslēdz to, ka uz tiem tiek izmantoti dekoratīvi raksti. Tāda izmantošana nav mazticama.

87

Uz iekšējo zoļu apakšējās daļas tehnisku apsvērumu dēļ arī var būt reljefs virsmas raksts, lai neļautu zolei slīdēt apavu iekšpusē. Arī tāda izmantošana nav mazticama.

88

Iepriekš 86. un 87. punktā izklāstītie apsvērumi attiecas arī uz “pēdu un kurpju ieliktņiem, it īpaši anatomiski pielāgotām, dziļi ievietotām zolītēm, konkrēti, no dabiskā korķa, termiski apstrādāta korķa, plastmasas, lateksa vai šūnveida plastmasas, tostarp kā elastīgiem korķa un lateksa vai plastmasas un korķa elementiem” un “iekšējām zolēm”, kas ietilpst 25. klasē.

89

Tāpat iepriekš 70., 83. un 85.–87. punktā izklāstītie apsvērumi attiecas arī uz 25. klasē ietilpstošajiem “apavu izstrādājumiem, tostarp kurpēm un sandalēm, zābakiem, kā arī visu iepriekš minēto izstrādājumu daļām un piederumiem, kas ietverti šajā klasē”.

90

Tāpēc Apelācijas padome pamatoti ir piemērojusi judikatūru par apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu, attiecībā uz šādām 25. klasē ietilpstošām precēm: “iepriekš minēto apavu daļas un piederumi, proti, apavu virsmas priekšdaļas, papēžu daļas, ārējās zoles, iekšējās zoles, kurpju apakšējās daļas, tostarp zolītes, pēdu atbalsti; pēdu un kurpju ieliktņi, it īpaši anatomiski pielāgoti, dziļi ievietotas zolītes, konkrēti, no dabiskā korķa, termiski apstrādāta korķa, plastmasas, lateksa vai šūnveida plastmasas, tostarp kā elastīgi korķa un lateksa vai plastmasas un korķa elementi”; “iekšējās zoles” un “apavu izstrādājumi, tostarp kurpes un sandales, zābaki, kā arī visu iepriekš minēto izstrādājumu daļas un piederumi, kas ietilpst šajā klasē”.

91

Iepriekš 70., 83. un 85.–87. punktā izklāstītie apsvērumi attiecībā uz apaviem un to daļām un piederumiem attiecas arī uz apavu izstrādājumiem, kas ietilpst 10. klasē. Patiešām, uz 10. klasē ietilpstošajiem ortopēdiskajiem apaviem tāpat kā uz 25. klasē ietilpstošajiem apaviem var būt virsmas raksts: dekoratīvā nolūkā – uz [apavu virsmas] priekšdaļām vai tehniskā nolūkā – uz ārējās zoles. Iepriekš 84.–87. punktā izklāstītie apsvērumi attiecas uz ortopēdisko apavu daļām un piederumiem.

92

Tātad Apelācijas padome pamatoti ir piemērojusi judikatūru par apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu, attiecībā uz šādām precēm, kuras ietilpst 10. klasē: “ortopēdiskie apavu izstrādājumi, tostarp ortopēdiskie apavu izstrādājumi pēdu rehabilitācijai, fizioterapijai, terapijai un cita veida medicīniskai izmantošanai, kā arī ortopēdisko apavu izstrādājumu elementi, tostarp ortopēdiskās kurpes, ieskaitot ortopēdiskās kurpes ar zolītēm vai ortopēdiskiem atbalstiem, tostarp ortopēdiskie pēdas un apavu ieliktņi, kā arī ortopēdiskie pēdas atbalsti un ortopēdiskie kurpju ieliktņi un to daļas, tostarp stingri termoplastiskie ieliktņi”; “ortopēdiskām kurpēm pielāgojamas kurpju sastāvdaļas un piederumi, it īpaši ieliktņi, pazoles, starpzoles, iekšējās zoles, elastīgs polsterējums, elastīgas starpzoles un elastīgas kurpju zoles, tostarp kā pilnībā no plastmasas veidoti ieliktņi un ortopēdiskās zolītes no dabiskā korķa, termiski apstrādāta korķa, plastmasas, lateksa vai šūnveida plastmasas, tostarp kā elastīgi korķa un lateksa vai plastmasas un korķa elementi”; “ortopēdiskie un kurpju ieliktņi”, “ortopēdiskie pēdas un kurpju atbalsti”, “ortopēdiskie apavu izstrādājumi, it īpaši ortopēdiskās kurpes un sandales” un “ortopēdiskās iekšējās zoles, ieliktņi, tostarp plastmasas, lateksa vai šūnveida plastmasas ieliktņi, arī elastīgi korķa un lateksa vai plastmasas un lateksa elementi”.

93

Turpinot ir jāizanalizē jautājums par to, vai Apelācijas padome pamatoti ir piemērojusi judikatūru par apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu, attiecībā uz pārējām 10. klasē ietilpstošajām precēm, kuras aptver starptautiskā preču zīme.

94

Attiecībā uz “ķirurģiskās, medicīnas, zobārstniecības un veterinārajām iekārtām un instrumentiem” Apelācijas padome pamatoti ir norādījusi, ka tehnisku iemeslu dēļ uz tiem var būt reljefs virsmas raksts, kas izvietots uz [to] roktura, tātad uz to virsmas daļas, lai būtu iespējama to drošāka un precīzāka satveršana. Ir jākonstatē, ka tāda izmantošana nav mazticama.

95

“Ortopēdiskie izstrādājumi”, kas ietilpst 10. klasē, veido plašu preču klāstu. Attiecībā uz dažiem no tiem nav mazticams, ka tehniskā nolūkā uz tiem ir reljefs virsmas raksts, lai uzlabotu to satveršanu.

96

Tātad Apelācijas padome pamatoti ir piemērojusi judikatūru par apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu, attiecībā uz “ķirurģiskās, medicīnas, zobārstniecības un veterinārajām iekārtām un instrumentiem” un “ortopēdiskajiem izstrādājumiem”, kas ietilpst 10. klasē.

97

Turpretim attiecībā uz “mākslīgajiem orgāniem, acīm un zobiem”, kas ietilpst 10. klasē, ir jākonstatē, ka ir mazticams, ka uz tiem ir virsmas raksts. Patiešām, šīs preces galvenokārt tiek izgatavotas, lai tām būtu iespējami dabisks izskats un virsmas raksta izmantošana būtu pretēja un nelietderīga.

98

Apelācijas padome apstrīdētajā lēmumā ir balstījusies uz apstākli, ka šīs preces tiekot izdevīgi pārdotas iepakojumā, uz kura ir reljefs virsmas raksts, lai būtu iespējama to drošāka un precīzāka satveršana.

99

Rodas jautājums, vai virsmas raksta izmantošana uz “mākslīgo orgānu, acu un zobu” iepakojuma ir pietiekama, lai būtu piemērojama judikatūra attiecībā uz apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu. Vispirms ir jānorāda, ka runa ir par precēm, kuras izgatavo saskaņā ar individuāliem izmēriem un attiecīgi tās ir jāpasūta. Tās parasti pasūta medicīnas nozares profesionāļi. Turklāt Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 19. punktā ir norādījusi, ka šīs preces ir paredzētas medicīnas nozares profesionāļiem.

100

Turklāt ir jāuzsver, ka, protams, šīs preces tiek piegādātas iepakojumā, lai nepieļautu, ka transportēšanas laikā tās tiek sabojātas, un lai tās pasargātu līdz to nogādāšanai paredzētajā vietā. Tomēr ir jākonstatē, ka tās ir preces, kas tiek izmantotas pēc iespējas uzreiz, tikko tās ir piegādātas. Ņemot vērā, ka tās tiek izgatavotas saskaņā ar individuāliem izmēriem, tās nav paredzētas uzglabāšanai.

101

Saistībā ar apstrīdētā lēmuma 34. punktā ietverto Apelācijas padomes apgalvojumu, saskaņā ar kuru “mākslīgie orgāni, acis un zobi” tiekot izdevīgi “pārdoti” iepakojumā, uz kura ir reljefs virsmas raksts, ir jānorāda, ka šīs preces, kuras noteikti izgatavo saskaņā ar individuāliem izmēriem, drīzāk tiek “piegādātas” iepakojumā, nevis “pārdotas” iepakojumā.

102

Ir jāuzskata, ka potenciāla virsmas raksta izmantošana uz šīm precēm nav pietiekama, lai spriestu, ka šis virsmas raksts ir sajaucams ar šo preču izskatu, jo iepakojums ir uzskatāms par vienkāršu transportēšanas iepakojumu.

103

EUIPO tiesas sēdē apgalvoja, ka tad, kad šīs preces netiek izmantotas, lietotājam tās ir jāglabā un ka viņš to varot darīt to oriģināliepakojumā. Tādējādi EUIPO būtībā apstiprināja, ka runa nav par vienkāršu transportēšanas iepakojumu, bet gan par iepakojumu, ko medicīnas nozares profesionālis, kurš, ievietojis mākslīgos orgānus, acis un zobus, dod lietotājam un ko šis lietotājs glabā.

104

Tomēr attiecībā uz mākslīgajām acīm ir jānorāda, ka pēc to ievietošanas tās tiek izmantotas pastāvīgi.

105

Attiecībā uz mākslīgajiem zobiem ir jānorāda, ka tad, kad tie netiek pastāvīgi izmantoti, bet var tikt izņemti, tie parasti tiek uzglabāti ūdens glāzē vai īpašā traukā, kuru paredzēts piepildīt ar ūdeni. Nebūtu praktiski tos uzglabāt to oriģināliepakojumā, jo šāds iepakojums parasti nevar tikt piepildīts ar ūdeni.

106

Attiecībā uz mākslīgajiem locekļiem EUIPO nav norādījis nevienu argumentu, kas ļautu uzskatīt, ka lietotājs no medicīnas nozares profesionāļa, kurš ievietojis mākslīgos orgānus, saņem oriģināliepakojumu un tad, kad tie netiek izmantoti, glabā tos oriģināliepakojumā.

107

Tāpēc arguments, kuru šajā ziņā tiesas sēdē izvirzīja EUIPO, nevar tikt pieņemts.

108

Tātad attiecībā uz “mākslīgajiem orgāniem, acīm un zobiem” Apelācijas padome kļūdaini ir piemērojusi judikatūru par apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu. Attiecībā uz šīm precēm iepakojuma izskats nevar tikt uzskatīts par sajaucamu ar preču izskatu, tādējādi iespēja, ka virsmas raksts tiek izmantots uz iepakojuma, nevar tikt uzskatīta par pietiekamu, lai piemērotu šo judikatūru.

109

Turpinot attiecībā uz precēm “šuvju materiāls; ķirurģiskais šuvju materiāls” ir jānorāda, ka ir mazticams, ka uz pašām šīm precēm ir virsmas raksts un Apelācijas padome nav balstījusi savu argumentāciju uz iespējamu virsmas raksta izmantošanu uz pašām šīm precēm.

110

Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 34. punktā uzskatīja, ka šīs preces ir medicīnas preces, ar kurām ir īpaši rūpīgi jārīkojas un attiecīgi tās esot izdevīgi pārdot iepakojumā, uz kura ir virsmas raksts, lai būtu iespējama to drošāka un precīzāka satveršana.

111

Tomēr šiem apsvērumiem nevar piekrist. Šuvju materiāls nav trausls, tādējādi nešķiet izdevīgi to pārdot iepakojumā, uz kura ir reljefs virsmas raksts, lai būtu iespējama tā drošāka un precīzāka satveršana. Turklāt, ņemot vērā šo medicīnas preču raksturu, šķiet mazticams, ka uz to iepakojumiem dekoratīvā nolūkā ir virsmas raksts, un Apelācijas padome arī nav balstījusi savu argumentāciju uz eventuālu virsmas raksta izmantošanu dekoratīvā nolūkā uz šuvju materiāla iepakojuma.

112

Tātad ir mazticams, ka uz tādām precēm kā “šuvju materiāls; ķirurģisks šuvju materiāls” ir virsmas raksts – vai uz pašām precēm, vai uz to iepakojuma. Šī iemesla dēļ Apelācijas padome kļūdaini ir piemērojusi judikatūru par apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu, attiecībā uz tādām precēm kā “šuvju materiāls; ķirurģisks šuvju materiāls”.

113

Turpinot attiecībā uz “apģērbiem, galvassegām” un “jostām”, “šallēm” un “plecu lakatiem”, kas ietilpst 25. klasē, ir jākonstatē, ka šīs preces ir modes nozares izstrādājumi. Uz tām dekoratīvos nolūkos bieži ir virsmas raksti. Nevar piekrist prasītājas apgalvojumam, saskaņā ar kuru uz jostām principā nav nekāda raksta, izņemot vienīgi uz sprādzes. Ir vispārzināms, ka uz jostām dekoratīvos nolūkos bieži ir virsmas raksti. Katrā ziņā nav mazticams, ka uz tām ir virsmas raksti.

114

Tātad Apelācijas padome pamatoti ir piemērojusi judikatūru par apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu, attiecībā uz šādām 25. klasē ietilpstošām precēm: “apģērbi, galvassegas” un “jostas”, “šalles” un “plecu lakati”.

115

Turpinot attiecībā uz 18. klasē ietilpstošām precēm, kuras aptver starptautiskā preču zīme, ir jānorāda sekojošais.

116

Saistībā ar precēm “bagāžas somas un čemodāni” un “naudas maki; somas; rokassomas; dokumentu mapes; pie jostas piestiprinātas somas; ceļojuma somas apģērbu glabāšanai; atslēgu futrāļi (sīki ādas izstrādājumi); skaistumkopšanas piederumu somas; kosmētikas piederumu somas, maki kosmētikas piederumu glabāšanai, tā sauktie “vanity cases”, ceļojumu somas; mugursomas” ir jāuzsver, ka tās ir preces, kuras papildu to primārajai funkcijai var pildīt kopēju estētisku funkciju, veicinot ārēja tēla veidošanu konkrētā patērētāja apziņā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2014. gada 6. novembris, Vans/ITSB (Viļņveida līnijas attēls), T‑53/13, nav publicēts, EU:T:2014:932, 54. punkts).

117

Kā Vispārējā tiesa jau ir nospriedusi, 18. klasē ietilpstošās bagāžas glabāšanai paredzētās preces un sīki ādas izstrādājumi var tikt uzskatīti par modes nozares izstrādājumiem plašā izpratnē (skat. spriedumu, 2014. gada 6. novembris, Vans/ITSB (Viļņveida līnijas attēls), T‑53/13, nav publicēts, EU:T:2014:932, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).

118

Arī preces “lietussargi, saulessargi un pastaigu spieķi” var tikt uzskatītas par modes nozares izstrādājumiem plašā izpratnē, jo patērētājs var tos izmantot zināma ārējā tēla radīšanai (šajā ziņā skat. spriedumu, 2014. gada 6. novembris, Vans/ITSB (Viļņveida līnijas attēls), T‑53/13, nav publicēts, EU:T:2014:932, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).

119

Starptautiskā preču zīme aptver arī 18. klasē ietilpstošās preces “āda un ādas imitācijas, kā arī preces no šiem izstrādājumiem, kas ietvertas šajā klasē”. Attiecībā uz šīm iepriekš minētajām 18. klasē ietilpstošajām precēm, proti, precēm no ādas un ādas imitācijas, ir jākonstatē, ka tās vispārēji arī ir modes izstrādājumi.

120

Turklāt ir jānorāda, ka gan modes nozares plašā izpratnē izstrādājumi, gan “pātagas, iejūgi un zirglietas” var būt rotāti ar dažāda veida dekoriem (šajā ziņā skat. spriedumu, 2014. gada 6. novembris, Vans/ITSB (Viļņveida līnijas attēls), T‑53/13, nav publicēts, EU:T:2014:932, 62. punkts).

121

Tātad nav mazticams, ka uz šīm precēm dekoratīvā nolūkā ir virsmas raksts.

122

Turklāt Apelācijas padome pamatoti ir norādījusi, ka iepriekš 116. un 118.–120. punktā minētās preces parasti tiek izgatavotas, lai patērētājs tās varētu nēsāt, turot aiz roktura vai citām daļām. Tādējādi nav mazticams, ka uz šo preču attiecīgajām daļām ir reljefs virsmas raksts, lai atvieglotu to satveršanu.

123

Attiecībā uz “ādas un ādas imitācijas” precēm arī ir jākonstatē, ka uz tām dekoratīvā nolūkā var būt virsmas raksts. Kā to tiesas sēdē norādīja EUIPO un prasītāja šajā ziņā to nav apstrīdējusi, “ādas un ādas imitācijas” preces ietver amatnieku izgatavotas preces. Tātad nav mazticams, ka uz šīm precēm dekoratīvos nolūkos ir virsmas raksts.

124

Turpretim vārdi “dzīvnieku ādas, kažokādas” (angļu valodas versijā “animal skins, hides” un vācu valodas versijā “Häute und Felle”) nozīmē neapstrādātas preces, uz kurām nav virsmas raksta, kā to pamatoti norādīja prasītāja. Attiecībā uz “kažokādām” turklāt ir jānorāda, ka runa ir par tādu dzīvnieku ādām, kuras klāj spalvas. Ir grūti saprotams, kā virsmas raksts var tikt izmantots uz dzīvnieka ādas, kuru klāj spalvas.

125

Turklāt ir jānorāda, ka gadījumā, kad “dzīvnieku ādas, kažokādas” tiek piegādātas iepakojumā, parasti tas ir vienkārši transportēšanas iepakojums. Iespējamā virsmas raksta izmantošana uz šāda iepakojuma nenozīmē, ka attiecīgais apzīmējums ir sajaucams ar tādu preču kā “dzīvnieku ādas, kažokādas” izskatu.

126

Tātad attiecībā uz “dzīvnieku ādām, kažokādām” Apelācijas padome kļūdaini ir piemērojusi judikatūru par apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu.

127

Turpretim attiecībā uz citām 18. klase ietilpstošajām precēm Apelācijas padomes pamatoti ir piemērojusi šo judikatūru.

128

No iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ daļā attiecībā uz šādām precēm: “mākslīgie orgāni, acis un zobi”, “šuvju materiāls; ķirurģisks šuvju materiāls” un “dzīvnieku ādas, kažokādas”. Proti, attiecībā uz šīm precēm Apelācijas padome kļūdaini ir piemērojusi judikatūru par apzīmējumiem, kas ir sajaucami ar preču izskatu, tāpēc, ka tā ir balstījusies uz nepareiziem vērtējuma kritērijiem.

129

Attiecībā uz pārējām precēm, kuras aptver starptautiskā preču zīme, ir jāpārbauda, vai Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka attiecīgais apzīmējums būtiski neatšķiras no konkrēto nozaru standartiem un prakses.

130

Kā to ir norādījusi Apelācijas padome, attiecīgo apzīmējumu veido horizontālas un vertikālas viļņotas līnijas, kuras krustojas un kurām ir identiska forma.

131

Runa ir par vienkāršu rakstu, ko veido vienkārša viļņotu līniju, kuras atkārtoti savstarpēji krustojas, kombinācija. Kā to ir norādījusi Apelācijas padome, kopējais šī apzīmējuma radītais iespaids joprojām ir parasts un attēlo tikai apzīmējumu veidojošo elementu kopumu.

132

Nevar piekrist prasītājas apgalvojumam, saskaņā ar kuru formas, kas veido apzīmējumu, jau ir neparastas, ja tās aplūko atsevišķi, un kopējā šī apzīmējuma radītajā iespaidā raksts ir oriģināls un neparasts. Ir jākonstatē, ka prasītāja šajā ziņā vienīgi pauž vispārēju apgalvojumu, nesniedzot pierādījumus, ar kuriem var konstatēt, kas vienkāršā viļņotu līniju kombinācijā varētu tikt uzskatīts par “oriģinālu” un “neparastu”.

133

Turklāt, kā to ir norādījusi Apelācijas padome, vispārējā pieredze liecina, ka rakstiem, kurus izmanto uz virsmām, raksturīgi bezgala daudzi dažādi dizaini. Tāpat tā pareizi ir norādījusi, ka rakstu, kurus izmanto uz virsmām, elementiem bieži ir tādas vienkāršas ģeometriskas formas kā punkti, apļi, taisnstūri vai līnijas, kuras var būt taisnas, kā arī līkločiem vai viļņveidīgi augšup un lejup vērstas.

134

Apelācijas padome uzskatīja, ka aplūkojamā apzīmējuma radītais kopējais iespaids būtiski neatšķiras vai pat vispār neatšķiras no attiecīgās nozares prakses un līdz ar to konkrētā sabiedrības daļa uztveršot šo apzīmējumu kā vienkāršu virsmas rakstu, nevis kā konkrētu komerciālās izcelsmes norādi.

135

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome nesniedz nekādu pierādījumu savam apgalvojumam, saskaņā ar kuru attiecīgais apzīmējums būtiski neatšķiras no citiem virsmas rakstiem, kurus tirdzniecībā izmanto saistībā ar konkrētajām precēm. Tās ieskatā, attiecīgais apzīmējums vai līdzīgi apzīmējumi netiek izmantoti saistībā ar konkrētajām precēm. Tā apgalvo, ka pretēji tam, ko uzskatījusi Apelācijas padome, nevar tikt prezumēts, ka attiecīgais apzīmējums vai līdzīgs apzīmējums dekoratīvā vai tehniskā nolūkā parasti tiek izmantoti uz konkrētajām precēm.

136

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, ciktāl prasītāja, neraugoties uz EUIPO vērtējumu, apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt atšķirtspēja, pašai prasītājai ir jāiesniedz konkrēta un pamatota informācija, lai parādītu, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt vai nu raksturīgā atšķirtspēja, vai arī izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja (spriedums, 2007. gada 25. oktobris, Develey/ITSB, C‑238/06 P, EU:C:2007:635, 50. punkts). To pamato apstāklis, ka prasītājai ir daudz labākas iespējas to izdarīt, ņemot vērā tās padziļinātās zināšanas par tirgu (spriedums, 2015. gada 29. jūnijs, Grupo Bimbo/ITSB (Meksikāņu kukurūzas plāceņa forma), T‑618/14, nav publicēts, EU:T:2015:440, 32. punkts).

137

Runājot par prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru Apelācijas padomei neesot bijis jāaprobežojas ar vispārējiem apgalvojumiem attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem kopumā, bet tai esot bijis konkrēti jāatsaucas uz dažādām attiecīgajām precēm, ir jānorāda sekojošais.

138

Izskatāmajā lietā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 33.–36. punktā izvērtēja konkrētā apzīmējuma atšķirtspēju attiecībā uz dažādām attiecīgajām precēm. Turklāt ir jānorāda, pirmkārt, ka Apelācijas padome pamatoti konstatēja, ka rakstiem, kurus izmanto uz virsmas, ir raksturīgi bezgala daudzi dažādi dizaini un, otrkārt, ka šis konstatējums nav ierobežoti attiecināms tikai uz konkrētu nozari.

139

Protams, ir tiesa, kā to uzsver prasītāja, ka Apelācijas padome nav sniegusi konkrētus piemērus attiecībā uz citiem virsmas rakstiem, kurus tirdzniecībā izmanto saistībā ar konkrētajām precēm un kuri ir līdzīgi attiecīgajam apzīmējumam. Tomēr ir jānorāda, ka Apelācijas padomei nav jāsniedz šādi piemēri. Pirmkārt, kad Apelācijas padome balstās uz faktiem, kuri izriet no vispārējas praktiskās pieredzes, kas gūta konkrēto preču tirdzniecībā un kas var būt zināmi ikvienam, tai nav jāsniedz konkrēti piemēri (šajā ziņā skat. spriedumu, 2006. gada 22. jūnijs, Storck/ITSB,C‑25/05 P, EU:C:2006:422, 54. punkts). Otrkārt, lai gan fakts, ka preču zīme vispārēji var tikt izmantota tirdzniecībā, lai attēlotu konkrētās preces vai pakalpojumus, ir vērā ņemams kritērijs saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, šis kritērijs nav mērs, kas jāizmanto, piemērojot šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu (skat. spriedumu, 2010. gada 28. septembris, Rosenruist/ITSB (Kabatas, uz kuras izvietotas divas vienā punktā sakrustotas līnijas, attēls), T‑388/09, nav publicēts, EU:T:2010:41, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

140

Prasītājas arguments, saskaņā ar kuru tā ir vienīgais uzņēmums, kas izmanto attiecīgo apzīmējumu, nav pietiekams, lai pierādītu būtiskas atšķirības esamību starp attiecīgo apzīmējumu un konkrētās nozares standartiem un praksi.

141

Izskatāmajā lietā prasītāja nav sniegusi pierādījumus, ar kuriem var tikt atspēkots Apelācijas padomes konstatējums, saskaņā ar kuru būtībā, ņemot vērā attiecīgā apzīmējuma parasto izskatu un bezgala daudzus dažādus dizainus, kuri tiek izmantoti kā virsmas raksts, neeksistē būtiska atšķirība starp attiecīgā apzīmējuma radīto kopējo iespaidu un konkrētās nozares standartiem vai praksi.

142

Prasītāja uzsver, ka administratīvajā procesā tā iesniedza vairākus simtus attēlu, kuros redzamas preces, uz kurām nevar tikt izšķirts nekāds raksts, kas ir identisks vai līdzīgs attiecīgā apzīmējuma rakstam.

143

Šajā ziņā no EUIPO lietas materiāliem izriet, ka administratīvajā procesā prasītāja ir iesniegusi meklējumu vietnē Google veikto (attēlu) meklējumu rezultātus, izmantojot šādus atslēgvārdus: “shoes” (kurpes) un “shoes logos” (kurpju logo). Attiecībā uz citām precēm, izņemot kurpes, administratīvajā procesā prasītāja nav sniegusi pierādījumus.

144

Ir jānorāda, ka starp prasītājas sniegtajiem kurpju attēliem tikpat kā nav attēlu, kuros ir kurpju ārējās zoles. Tātad šie attēli nevar sniegt norādes par virsmas rakstiem, kas tirdzniecībā izmantoti uz kurpju ārējām zolēm. Ņemot vērā, ka virsmas raksts tostarp var tikt izmantots reljefa formā uz kurpes ārējās zoles, lai uzlabotu saskari (skat. iepriekš 70. punktu), ar prasītājas sniegtajiem attēliem nevar tikt pierādīta būtiskas atšķirības esamība starp attiecīgo apzīmējumu un apavu nozares standartiem un praksi.

145

Prasības pieteikumā prasītāja arī ir sniegusi dažus apavu iekšējo zoļu attēlus. Nelemjot par šo pierādījumu, kuri pirmoreiz ir iesniegti tiesvedībā Vispārējā tiesā, pieņemamību, ir jānorāda, ka katrā ziņā ar šiem attēliem nevar tikt pierādīta būtiskas atšķirības esamība starp attiecīgo apzīmējumu un konkrētās nozares standartiem un praksi. Visos attēlos ir redzama iekšējo zoļu augšējā daļa. Tomēr Apelācijas padome pamatoti ir norādījusi, ka uz iekšējām zolēm var būt virsmas raksti, lai uzlabotu saskari tostarp starp iekšējo zoli un apaviem. Tātad ar attēliem, kuros nav redzama iekšējo zoļu apakšējā daļa, nevar tikt pierādīta būtiskas atšķirības esamība starp attiecīgo apzīmējumu un nozares standartiem un praksi.

146

Attiecībā uz citām precēm prasītāja nav sniegusi attēlus, lai pierādītu konkrēto nozaru standartus un praksi. Tā vienīgi pauda vispārējus apgalvojumus, saskaņā ar kuriem šīm precēm nav raksturīgi virsmas raksti vai ka tirgū pārstāvētie virsmas raksti neesot līdzīgi attiecīgajam apzīmējumam.

147

Ar šiem apgalvojumiem nevar tikt pierādīta būtiskas atšķirības esamība starp attiecīgo apzīmējumu un konkrētās nozares standartiem un praksi.

148

Attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru jomā, ko aptver 25. klase, logo un ģeometriskie raksti regulāri tiek izmantoti kā izcelsmes norāde, ir jānorāda, pirmkārt, ka neviens no piemēriem, kurus prasītāja sniegusi replikas raksta 14. un 15. punktā, neattiecas uz secīgu tādu elementu atkārtojumu, kuri attēlo virsmas raksta raksturīgās iezīmes.

149

Turklāt no judikatūras izriet, ka, lai gan preču vai šo preču elementu izskats konkrētajā nozarē kalpo tam, lai norādītu to ražotāju, tas ir vienīgi tāpēc, ka pietiekami daudzu šo preču vai šo preču elementu izskats būtiski atšķiras no minētās nozares standartiem vai prakses. Tas nekādi nenozīmē, ka vienas un tās pašas nozares preces vai preces elementa izskats, kas būtiski neatšķiras no šiem standartiem, var norādīt konkrētajai sabiedrības daļai šīs preces izcelsmi (rīkojums, 2011. gada 13. septembris, Wilfer/ITSB, C‑546/10 P, nav publicēts, EU:C:2011:574, 56. punkts).

150

Turklāt apstāklis, ka patērētāji atpazīst dažus apzīmējumus kā preču zīmes, noteikti nenozīmē, ka tām nepiemīt raksturīgā atšķirtspēja. Proti, preču zīme var iegūt atšķirtspēju tās izmantošanas laikā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2010. gada 28. septembris, Kabatas, uz kuras izvietotas divas vienā punktā sakrustotas līnijas, attēls, T‑388/09, nav publicēts, EU:T:2010:410, 33. punkts).

151

Iepriekš 149. un 150. punktā izklāstītie apsvērumi attiecas arī uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru patērētāji attiecībā uz kurpēm ir pieraduši, ka ražotājs vienmēr apzīmē savas preces ar vienu un to pašu preču zīmi, kas piestiprināta noteiktās vietās.

152

Visbeidzot attiecībā uz prasītājas argumentu, kuru tā izvirzīja tiesas sēdē un saskaņā ar kuru tai ir tiesības iegūt preču zīmes reģistrāciju, ja preču zīmei piemīt atšķirtspēja, pietiek konstatēt, ka šis fakts neizslēdz, ka vērtējumam, kas tiek veikts attiecībā uz preču zīmes reģistrācijas pieteikumu vai attiecībā uz pieteikumu par starptautiskas preču zīmes aizsardzības paplašināšanu attiecībā uz Savienību, jābūt striktam un pilnīgam, lai nepieļautu, ka preču zīmes Savienībā nepamatoti tiek reģistrētas vai aizsargātas. Nepastāv prezumpcija attiecībā uz to, ka preču zīme ir reģistrējama (spriedums, 2009. gada 11. jūnijs, Baldesberger/ITSB (Pincetes forma), T‑78/08, nav publicēts, EU:T:2009:199, 36. punkts).

153

Izskatāmajā lietā ir jāuzskata, ka, ņemot vērā attiecīgā apzīmējuma parasto izskatu un bezgala daudzos dažādos dizainus, kuri tiek izmantoti kā virsmas raksts, Apelācijas padome pamatoti ir konstatējusi, ka neeksistē būtiska atšķirība starp attiecīgo apzīmējumu un konkrētās nozares standartiem vai praksi. Tātad tā pamatoti ir konstatējusi, ka konkrētā sabiedrības daļa uztvers apzīmējumu kā vienkāršu virsmas rakstu, kas tiek izmantots dekoratīvos vai tehniskos nolūkos, nevis kā noteiktu komerciālās izcelsmes norādi.

154

No visa iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ daļā attiecībā uz šādām precēm: “mākslīgie orgāni, acis un zobi”, “šuvju materiāls; ķirurģisks šuvju materiāls” (10. klase) un “dzīvnieku ādas, kažokādas” (18. klase) (skat. iepriekš 128. punktu).

155

Turpretim attiecībā uz pārējām precēm, kuras aptver starptautiskā preču zīme, vienīgais prasītājas izvirzītais pamats un attiecīgi prasība ir jānoraida.

156

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem nolēmums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. Tomēr Vispārējā tiesa, ja to pamato lietas apstākļi, var nolemt, ka lietas dalībnieks papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina daļu no pretējās puses tiesāšanās izdevumiem.

157

Tā kā izskatāmajā lietā apstrīdētais lēmums tiek atcelts attiecībā uz ierobežotu preču skaitu, ir pamats nolemt, ka prasītāja papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina pusi no EUIPO tiesāšanās izdevumiem. EUIPO sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

nospriež: