1

Ar prasības pieteikumu, kas Civildienesta tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 10. martā, I. Barnett lūdz atcelt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) 2013. gada 11. jūlija lēmumu, ar ko ir apstiprināts to personu saraksts, kurām 2013. gadā ir piemērojams Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu, redakcijā, kas bija piemērojama līdz 2013. gada 31. decembrim (turpmāk tekstā –“Civildienesta noteikumi”), VIII pielikuma 9. panta 2. punktā paredzētais pasākums, ciktāl ar šo lēmumu viņai ir atteikta minētā pasākuma piemērošana, un atcelt lēmumu par viņas sūdzības noraidīšanu.

2

Civildienesta noteikumu 52. pantā ir noteikts:

“Neskarot [Civildienesta noteikumu] 50. panta noteikumus, ierēdnis dodas pensijā:

[..]

[..]”

3

Atbilstoši Civildienesta noteikumu 77. pantam:

“Izbeidzot dienestu pēc vismaz 10 darba gadiem, ierēdnim ir tiesības saņemt izdienas pensiju. Tomēr viņam ir tiesības uz šādu pensiju neatkarīgi no dienesta ilguma, ja viņš ir vecāks par 63 gadiem, ja nav bijis iespējams viņu atjaunot amatā rezerves statusa laikā vai atvaļināšanas gadījumā dienesta interesēs.

[..]

Pensionēšanās vecums ir 63 gadi.”

4

Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. pants ir formulēts šādi:

“1.   Ierēdnis, kas atstāj dienestu pirms 63 gadu vecuma sasniegšanas, var pieprasīt, lai viņa izdienas pensijas izmaksa:

2.   Iecēlējinstitūcija var izlemt dienesta interesēs, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un pārredzamām procedūrām, kas ieviestas atbilstoši vispārīgiem izpildes noteikumiem, attiecīgajiem ierēdņiem nepiemērot iepriekš minēto samazinājumu. To ierēdņu un pagaidu darbinieku kopskaits, kas pensionējas bez jebkāda pensijas samazinājuma, nedrīkst pārsniegt 10 % no visu iestāžu ierēdņiem, kuri pensionējās pagājušajā gadā. Gada procentu rādītājs var svārstīties no 8 % līdz 12 %, ar nosacījumu, ka divu gadu laikā kopā netiek pārsniegti 20 % un tiek ievērots budžeta neitralitātes princips. Pirms ir apritējuši pieci gadi, [Eiropas] Komisija Eiropas Parlamentam un [Eiropas Savienības] Padomei iesniedz novērtējuma ziņojumu par šī pasākuma izpildi. Attiecīgā gadījumā [Eiropas] Komisija iesniedz priekšlikumu pēc pieciem gadiem maksimālo gada procentu rādītāju noteiktās robežās no 5 % līdz 10 % no visu iestāžu visiem ierēdņiem, kuri pensionējās pagājušajā gadā, pamatojoties uz [LESD 336]. pantu.”

5

Ar 2009. gada 13. marta lēmumu Nr. 192/09 A EESK priekšsēdētājs apstiprināja vispārīgos īstenošanas noteikumus (turpmāk tekstā – “VĪN”), kas ir minēti Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktā (turpmāk tekstā – “EESK VĪN”). EESK VĪN tika pieņemti divās valodu redakcijās – franču un angļu valodā.

6

EESK VĪN franču valodas redakcijā ir noteikts:

“[..]

7

EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkta zemsvītras piezīmē ir precizēts, ka “profesionālās darbības ilgums” atbilst “faktiskiem un pienācīgi pierādītiem profesionālās darbības laikposmiem, kas tiek aprēķināti priekšlaicīgas [pensionēšanās] pasākuma piemērošanas gada 31. decembrī”.

8

EESK VĪN 6. punktā angļu valodas redakcijā ir noteikts:

“In order to identify which applications best serve the interests of the service and to ensure complete transparency in the drawing‑up of the list of officials who can benefit from the facility, a following points system shall be established based on the following criteria:

[..]

[..].”

9

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Savienības Revīzijas palāta Civildienesta statūtu VIII pielikuma 9. panta 2. punktā paredzētos VĪN attiecīgi ir pieņēmuši 2004. gada 6. oktobrī, 29. aprīlī, 28. aprīlī, 20. oktobrī un 21. decembrī.

10

Saskaņā ar Civildienesta statūtu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu pieņemto Parlamenta VĪN (turpmāk tekstā – “Parlamenta VĪN”) 5. pantā “Kandidatūras izvērtēšana, ko veic personāla [ģenerāldirektorāts] un attiecīgā politiskā grupa vai dienests” ir paredzēts:

“[..]

4.   Par prioritāru attiecībā uz dienesta interesēm uzskata tāda ierēdņa pieteikumu, uz kuru attiecas iestādes paredzētie reorganizācijas pasākumi: ierēdņa amata vietas likvidēšana pēc īstenotajiem reorganizācijas pasākumiem, ja attiecīgajai personai nav iespējams piedāvāt atbilstīgu amatu vai to nevarēs izveidot tuvākajā laikā.

5.   Nosakot prioritāras grupas [..], kā arī prioritāru kārtību katrai no tām, dienests ņem vērā arī [..] kandidāta darba stāžu Eiropas Parlamentā, kā arī viņa vecumu.

[..]”

11

Parlamenta VĪN 6. panta “Personāla [ģenerāldirektorāta] veikta atlases procedūra” 2. punktā ir noteikts:

“[To ierēdņu un pagaidu darbinieku sarakstā, kuriem Personāla ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors piedāvā piemērot priekšlaicīgu pensionēšanos], ņem vērā:

[..]

[..].”

12

Saskaņā ar Civildienesta statūtu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu pieņemto Padomes VĪN (turpmāk tekstā – “Padomes VĪN”) 5. pantā ir noteikts:

“1.   Dienesta interešu jēdziens tiek vērtēts, ņemot vērā dažādus apstākļus un faktorus, tostarp:

2.   [Iecēlējinstitūcija] laikus vēršas pie apvienotās komitejas, lūdzot sagatavot atzinumu par konkrētiem un objektīviem kritērijiem, kas attiecīgajā gadā ļauj īstenot 1. punktu. Apvienotā komiteja sniedz atzinumu [piecpadsmit] darba dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.”

13

Pēc konsultēšanās ar apvienoto komiteju Padomes iecēlējinstitūcija (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”) saskaņā ar Padomes VĪN 5. panta 2. punktu, lai īstenotu minētā panta 1. punktā paredzēto dienesta interešu kritēriju, 2004. gadam ir noteikusi šādus kritērijus, kas personālam tika darīti zināmi 2004. gada 15. jūlija Paziņojumā personālam Nr. 105/04:

14

Saskaņā ar Civildienesta statūtu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu pieņemto Komisijas VĪN (turpmāk tekstā – “Komisijas VĪN”) 5. pantā “Komisijas dienestu veikta kandidatūras izvērtēšana” ir paredzēts:

“[..]

2.   Katru gadu ikviens ģenerāldirektorāts vai dienests izveido kandidātu sarakstu, pamatojoties uz 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Atbilstīgie kandidāti tiek klasificēti trīs prioritātes grupās atkarībā no tā, vai attiecīgajā gadījumā dienesta intereses tiek uzskatītas par būtiskām, nebūtiskām vai arī neesošām. [..]

[..]

4.   Ievērojot šādus kritērijus attiecībā uz ierēdņa pienākumiem, viņa pieteikumam tiek piešķirta prioritātes pakāpe atbilstoši dienesta interesēm:

6.   Nosakot 2. punktā paredzētās prioritārās grupas, kā arī prioritātes kārtību katrai no tām, dienests var ņemt vērā [..] arī kandidāta darba stāžu Komisijā un/vai viņa ieguldījumu Komisijas un/vai dienesta darbā.

[..]”

15

Saskaņā ar Civildienesta statūtu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu pieņemto Tiesas VĪN (turpmāk tekstā – “Tiesas VĪN”) 5. panta otrajā daļā ir noteikts:

“Apvienotā komiteja [piecpadsmit] darba dienu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža iesniedz iecēlējinstitūcijai atbilstoši prioritātes kārtībai izveidotu to ierēdņu un pagaidu darbinieku sarakstu, kuriem tās ieskatā, ņemot vērā dienesta intereses, var tikt piemērots pasākums. Šis saraksts tiek izveidots, ņemot vērā it īpaši šādus objektīvus kritērijus:

[..].”

16

Saskaņā ar Civildienesta statūtu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu pieņemto Revīzijas palātas VĪN (turpmāk tekstā – “Revīzijas palātas VĪN”) 5. pants ir formulēts šādi:

“[..]

Apvienotā komiteja [piecpadsmit] darba dienu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža iesniedz iecēlējinstitūcijai to ierēdņu un pagaidu darbinieku sarakstu, kuriem tās ieskatā, ņemot vērā dienesta intereses, var tikt piemērots pasākums. Šis saraksts tiek izveidots, ņemot vērā it īpaši šādus objektīvus kritērijus, kas turpmāk ir uzskaitīti prioritātes kārtībā:

[..]”

17

Prasītāja sāka strādāt EESK kā pagaidu darbiniece 1982. gada 1. martā. 1982. gada 1. jūnijā viņa tika pieņemta darbā kā pārbaudāmais ierēdnis un 1982. gada 1. decembrī tika apstiprināta amatā.

18

Ar 2013. gada 18. marta paziņojumu personālam (turpmāk tekstā – “2013. gada 18. marta paziņojums”), kas ir publicēts franču un angļu valodā, EESK personāla locekļi tika aicināti izteikt savu iespējamo ieinteresētību izmantot iespēju priekšlaicīgi pensionēties, nesamazinot pensijas apmēru, iesniedzot savu pieteikumu vēlākais līdz 2013. gada 7. aprīlim. Minētajā paziņojumā tika darīts zināms, ka 2013. gadā ir paredzēts piemērot pasākumu diviem kandidātiem.

19

Savu pieteikumu savlaicīgi iesniedza astoņi EESK ierēdņi, tostarp prasītāja.

20

Ar 2013. gada 11. jūlija lēmumu EESK iecēlējinstitūcija izveidoja divu personu sarakstu, kurām ir piemērojams Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktā paredzētais pasākums 2013. gadā, šajā gadījumā – X un Y.

21

Ar 2013. gada 14. augusta vēstuli prasītāja saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību par EESK iecēlējinstitūcijas 2013. gada 11. jūlija lēmumu, ar kuru tika apstiprināts divu personu, kam ir piemērojama priekšlaicīga pensionēšanās, nesamazinot pensijas apmēru, saraksts 2013. gadam, ciktāl viņa tajā nebija iekļauta un tādējādi viņas 2013. gada 19. martā iesniegtais pieteikums ticis noraidīts (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

22

Ar EESK iecēlējinstitūcijas 2013. gada 9. decembra lēmumu sūdzība tika noraidīta (turpmāk tekstā – “lēmums par sūdzības noraidīšanu”). Šim lēmumam tika pievienotas divas tabulas, – pirmajā tabulā bija norādīts punktu skaits, kas saskaņā ar EESK VĪN 6. punkta a), b) un c) apakšpunktu tikuši piešķirti X un Y, un prasītājai, kā arī kopējais piešķirto punktu skaits jeb attiecīgi 9,5 punkti, 9,5 punkti un 8,5 punkti, bet otrajā tabulā bija norādīta kandidātu klasificēšana; saskaņā ar šo otro tabulu prasītāja bija ierindota 3. pozīcijā pēc X un Y.

23

Pēc prasītājas pieteikuma viņa tika pensionēta no 2014. gada 1. janvāra; līdz ar to viņas pensijas apmērs tika samazināts.

24

Prasītājas prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:

“[–] [..] atcelt EESK lēmumu, ar kuru viņai tika liegts [..] 2013. gadā izmantot Civildienesta noteikumu [..] VIII pielikuma 9. panta 2. punktā paredzētās tiesības, [..] kā šis noraidošais lēmums ticis precizēts [2013. gada 11. jūlija lēmumā, ar kuru ir apstiprināts divu personu, kam 2013. gadā ir piemērojama priekšlaicīga pensionēšanās, nesamazinot pensijas apmēru, saraksts, un lēmumā par sūdzības noraidīšanu] [..];

[–] [..] piespriest [EESK] atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.”

25

EESK prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:

26

Ar 2015. gada 6. marta [Civildienesta tiesas] kancelejas vēstuli EESK tika aicināta atbildēt uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, ko tā savlaicīgi izdarīja.

27

Ar 2015. gada 6. marta [Civildienesta tiesas] kancelejas vēstulēm arī Parlaments, Padome, Komisija, Tiesa un Revīzijas palāta tika aicinātas atbildēt uz pierādījumu savākšanas pasākumiem, it īpaši iesniegt attiecīgos VĪN, kurus to iecēlējinstitūcijas bija pieņēmušas saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu. Iestādes savlaicīgi izpildīja šo lūgumu.

28

Ar savu pirmo prasījumu prasītāja lūdz atcelt ne tikai apstrīdēto lēmumu, bet arī lēmumu par sūdzības noraidīšanu.

29

Jāatgādina, ka prasījumu atcelt tiesību aktu, kas formāli ir vērsti pret sūdzības noraidīšanu, sekas ir tādas, ka Civildienesta tiesa izskata pārsūdzēto aktu, jo pašiem šiem aktiem nav autonoma satura (šajā ziņā skat. spriedumus, 1989. gada 17. janvāris, Vainker/Parlaments, 293/87, EU:C:1989:8, 8. punkts, un 2011. gada 15. septembris, Munch/ITSB, F‑6/10, EU:F:2011:139, 25. punkts).

30

Šajā lietā Civildienesta tiesa konstatē, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīti iemesli, kādēļ prasītājai netika piemērots Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktā paredzētais pasākums, un ka uz prasītāju tikai netieši attiecas to ierēdņu saraksts, kuriem piemērots minētais pasākums, ciktāl viņa tajā nebija iekļauta. Taču lēmums par sūdzības noraidīšanu apstiprina apstrīdēto lēmumu un to papildina, sniedzot gan lēmuma iekļaut X un Y šo tiesību izmantotāju sarakstā, gan lēmuma neiekļaut tajā prasītāju pamatojumu.

31

Šādā gadījumā tiek pārbaudīts sākotnējā nelabvēlīgā tiesību akta tiesiskums, ņemot vērā lēmumā par sūdzības noraidīšanu ietverto pamatojumu, kuram ir jāatbilst minētā akta pamatojumam (spriedums, 2009. gada 9. decembris, Komisija/Birkhoff, T‑377/08 P, EU:T:2009:485, 58. un 59. punkts un tajos minētā judikatūra).

32

Tādējādi prasījumiem atcelt lēmumu par sūdzības noraidīšanu nav autonoma satura un ir jāuzskata, ka prasība ir vērsta pret apstrīdēto lēmumu, kura pamatojums ir precizēts lēmumā par sūdzības noraidīšanu.

33

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus. Pirmais, galvenokārt izvirzītais pamats ir balstīts uz kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunktu. Otrais pamats, kas ir izvirzīts pakārtoti gadījumā, ja Civildienesta tiesa noraidītu pirmo pamatu, ir balstīts uz iebildi par EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkta prettiesiskumu.

34

Prasītāja galvenokārt apgalvo, ka atšķirība starp X un Y, un viņai piešķirto punktu skaitu izriet no kļūdas EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkta interpretācijā. Lai piešķirtu punktus saskaņā ar šajā noteikumā paredzēto profesionālās darbības ilguma kritēriju, EESK esot ņēmusi vērā visu X un Y profesionālo darbību – gan Savienības iestādēs, gan ārpus tām, lai gan tai esot bijuši jāņem vērā tikai Savienības dienestā pavadītie gadi. Ja EESK būtu pareizi interpretējusi minēto 6. punkta b) apakšpunktu, prasītāja būtu tikusi klasificēta kā pirmā, jo savu profesionālo darbību Savienības iestādēs viņa bija sākusi vairākus gadus pirms X un Y.

35

Lai pamatotu pirmo pamatu, prasītāja izvirza vairākus argumentus. Pirmkārt, viņa apgalvo, ka EESK VĪN 5. un 6. punkts ir jālasa viens pēc otra un ka tie abi noteikti attiecas uz dienesta gadiem Savienības iestādēs vai struktūrās.

36

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka EESK sniegtās interpretācijas gadījumā, saskaņā ar kuru izteicieni “durée de l’activité professionnelle” [profesionālās darbības ilgums] un “length of employment” [nodarbinātības ilgums], kas attiecīgi ir lietoti EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkta franču un angļu valodas redakcijās, attiecas uz jebkuru profesionālo darbību, ko ir veikuši kandidāti uz priekšlaicīgu pensionēšanos, nesamazinot pensijas apmēru, visas viņu dzīves laikā, būtu gandrīz neiespējami pilnībā izmantot šajā normā paredzēto punktu gammu, jo tas noteikti izraisītu to, ka ikviens kandidāts attiecībā uz šo kritēriju saņemtu maksimālo punktu skaitu.

37

Treškārt, prasītāja apgalvo, ka EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkta angļu valodas redakcijā lietotais izteiciens “length of employment” parāda, ka runa ir tikai par kandidātu uz priekšlaicīgu pensionēšanos, nesamazinot pensijas apmēru, dienestu Savienības iestādēs. Turklāt 2013. gada 18. marta paziņojuma angļu valodas redakcijā esot lietots izteiciens “length of service” tur, kur franču valodas redakcijā ir lietots izteiciens “durée de [l’]activité professionnelle”, kas vēlreiz pierādot, ka EESK esot bijuši jāņem vērā tikai Savienības iestādēs nostrādātie gadi.

38

Ceturtkārt, prasītāja apgalvo, ka EESK sniegtā EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkta interpretācija var izraisīt situāciju, kurā profesionālās darbības gadi ārpus Savienības iestādēm tiek ņemti vērā vienlīdzīgi ar šajās iestādēs nostrādātajiem, pat ja to darba stundu skaits nedēļā ir ierobežots. Tomēr šādā situācijā varētu tikt pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, jo tādējādi būtu iespējams “gūt labumu kā papildu pensiju par vienu un to pašu nodarbinātības laikposmu”.

39

Visbeidzot, piektkārt, prasītāja uzskata, ka, ņemot vērā EESK VĪN atšķirības starp divām valodu redakcijām, šo VĪN noteikumu 6. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē atbilstoši tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir iekļauta, vispārējai sistēmai un mērķim. Tādējādi neesot nekāda iemesla uzskatīt, ka EESK ārpus Savienības iestādēm gūtajai profesionālajai pieredzei būtu gribējusi piešķirt tādu pašu nozīmi kā dienestam tās iestādēs. Gluži pretēji, lielāka varbūtība esot, ka EESK ir gribējusi dot priekšroku ierēdņiem, kas savas profesionālās dzīves lielāko daļu ir veltījuši darbam tās dienestā vai Savienības iestādēs, salīdzinājumā ar tiem, kas Savienības iestādēs ir nostrādājuši īsāku laikposmu. Turklāt šādu kritēriju ievērojot Parlaments, Padome un Tiesa.

40

EESK atbild, pirmkārt, ka tās VĪN 5. un 6. punkts ar nodomu ir formulēti atšķirīgi. Tādējādi EESK VĪN 5. punktā esot prasīts, ka, lai tiktu piemērots Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktā paredzētais pasākums, kandidātam ir jānostrādā piecpadsmit “dienesta gadi” kā Savienības ierēdnim vai darbiniekam, savukārt šo VĪN 6. punkta b) apakšpunktā ar nolūku esot lietots izteiciens “profesionālā darbība”, kas vairākkārt ir lietots Civildienesta noteikumos, lai atsauktos uz attiecīgā ierēdņa vai darbinieka dažādu profesionālo darbību ārpus Savienības iestādēm.

41

Otrkārt, EESK uzskata, ka EESK VĪN 5. un 6. punkta piemērojamība ir atšķirīga. Tādējādi EESK VĪN 5. punktā esot definēti atbilstības kritēriji, kas kandidātiem ir jāizpilda, lai priekšlaicīgi pensionētos, nesamazinot pensijas apmēru, savukārt šo VĪN 6. punktā esot noteikti atlases kritēriji, kas ļaujot atlasīt izraudzītos kandidātus.

42

Treškārt, EESK apgalvo, ka prasītājas apgalvojuma rezultātā tiktu pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, jo tādējādi tiktu dota priekšroka ierēdņiem un darbiniekiem no Savienības dibinātājvalstīm vai valstīm, kas ļoti drīz pievienojās Savienībai.

43

Ceturtkārt, EESK uzskata, ka EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkta 4. zemsvītras piezīme (skat. šī sprieduma 7. punktu) pierāda, ka, lai piemērotu šo normu, ir atļauts ņemt vērā visu kandidāta profesionālo darbību, tostarp ārpus Savienības iestādēm. Ciktāl šajā zemsvītras piezīmē ir atsauce uz “faktiskiem un pienācīgi pierādītiem profesionālās darbības laikposmiem”, tā varot attiekties tikai uz ārpus Savienības iestādēm gūto profesionālo pieredzi, ievērojot, ka ierēdņa profesionālā karjera Savienībā iestādei nav jāpierāda, jo par šo karjeru tās rīcībā ir visi nepieciešamie pierādījumi.

44

Piektkārt, EESK uzsver, ka gan izteiciens “durée de l’activité professionnelle” franču valodas redakcijā, gan attiecīgi izteiciens “length of employment” angļu valodas redakcijā, kas ir lietots tās VĪN 6. punkta b) apakšpunktā, apstiprina tās apgalvojumu, saskaņā ar kuru var tikt ņemta vērā visa kandidāta profesionālā pieredze, tostarp profesionālā darbība ārpus Savienības iestādēm. Runājot par 2013. gada 18. marta paziņojuma angļu valodas redakciju, izteiciens “length of service” tikai pārrakstīšanās kļūdas dēļ esot lietots tur, kur franču valodas redakcijā ir lietots izteiciens “durée de [l’]activité professionnelle”. Katrā ziņā šāda pārrakstīšanās kļūda paziņojumā personālam neradot nekādas tiesības, jo vienīgais spēkā esošais teksts ir EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkta formulējums gan franču, gan angļu valodā.

45

Sestkārt, EESK apstrīd, ka EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkta interpretācija varētu izraisīt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, jo attiecīgais pasākums neļaujot piešķirt tiesības uz papildu pensiju ierēdnim, kas esot profesionāli darbojies ārpus Savienības iestādēm, bet tikai atļaujot viņam priekšlaicīgi pensionēties, nesamazinot pensijas apmēru.

46

Visbeidzot, septītkārt, EESK, atsaucoties uz Tiesas pastāvīgo judikatūru šajā jautājumā, uzskata, ka EESK VĪN angļu un franču valodas redakcijas nav atšķirīgas un ka katrā ziņā EESK VĪN vispārējā sistēma un mērķis precīzi pierāda, ka tās sniegtā to 6. punkta b) apakšpunkta interpretācija ir pareiza.

47

No divām tabulām, kas ir pievienotas lēmumam par sūdzības noraidīšanu, izriet, ka X un Y abas vienlīdzīgi ir klasificētas pirmajā pozīcijā, katrai no viņām vidējais vērtējums ir 4,30 punkti un kopējais punktu skaits ir 9,5, no tiem 2,5 punkti ir piešķirti par to, ka 2013. gada 31. decembrī viņas bija sasniegušas 59 gadu vecumu, 4 punkti – par viņu profesionālās darbības ilgumu attiecīgi 33 un 26 gadu apmērā un 3 punkti – par viņu novērtējuma ziņojumiem. Prasītāja ir klasificēta trešajā pozīcijā, uzreiz pēc X un Y, viņas vidējais vērtējums ir 4,50 punkti un kopējais punktu skaits ir 8,5 punkti, no tiem 1,5 punkts ir piešķirts par to, ka 2013. gada 31. decembrī viņa bija sasniegusi 57 gadu vecumu, 4 punkti – par viņas profesionālās darbības ilgumu 31 gada apmērā un 3 punkti – par viņas novērtējuma ziņojumiem.

48

No lietas materiāliem arī izriet, ka gan X, gan Y savu profesionālo karjeru Savienības iestādēs uzsāka 1991. gadā. Katrā ziņā, tā kā viņas pensionējās 2013. gadā, katra no viņām Savienības iestādēs [attiecīgi] bija nostrādājusi 22 gadus un nedaudz mazāk kā 23 gadus. Attiecībā uz prasītāju ir acīmredzami, ka viņa bija nostrādājusi EESK 31 gadu.

49

Tātad, lai noteiktu piešķiramo punktu skaitu X un Y saistībā ar profesionālās darbības ilguma kritēriju – attiecīgi par 33 gadiem un 26 gadiem –, EESK viņu iestādēs nostrādātajiem gadiem, šajā gadījumā – nedaudz mazāk kā 23 gadiem un katrā ziņā vairāk par 22 gadiem, pieskaitīja viņu profesionālās darbības gadus ārpus Savienības iestādēm. Taču, ja EESK būtu ņēmusi vērā tikai viņu Savienības dienestā pavadītos gadus, gan X, gan Y par šo kritēriju saņemtu tikai 2 punktus, tādējādi viņas kopumā iegūtu 7,5 punktus un prasītāja būtu pirmajā pozīcijā.

50

Tāpēc jautājums ir par to, vai, lai aprēķinātu kandidātu profesionālās darbības ilgumu, kā tas ir paredzēts EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunktā, EESK varēja ņemt vērā kandidātu profesionālo pieredzi kopumā, kas ir gūta gan Savienības iestādēs, gan ārpus tām, vai arī tai bija jāņem vērā tikai Savienības dienestā pavadītie gadi.

51

Šajā ziņā Civildienesta tiesa konstatē, pirmkārt, ka patiešām 2013. gada 18. marta paziņojuma franču valodas redakcijā ir lietots izteiciens “durée de [l’]activité professionnelle” tur, kur angļu valodas redakcijā ir lietots “length of service”, proti, dienesta ilgums. Taču šī atšķirība valodu redakcijās nevar radīt nekādas tiesības par labu prasītājai, ciktāl 2013. gada 18. marta paziņojums ir EESK VĪN īstenošanas pasākums un tādējādi tā ir zemākas hierarhijas norma. Otrkārt, Civildienesta tiesa norāda, ka izteicieni “durée de l’activité professionnelle” un “length of employement” EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkta franču un angļu valodu redakcijās nav atšķirīgi, taču to formulējums neļauj sniegt skaidru atbildi uz iepriekšējā punktā uzdoto jautājumu. Tāpēc EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunktam ir jāsniedz teleoloģiska un kontekstuāla interpretācija.

52

Lai veiktu šādu EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, tai ir jābūt saderīgai ar augstāka juridiska spēka normām, vispirms jau ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2006. gada 12. septembris, De Soeten/Padome, F‑86/05, EU:F:2006:87, 42. punkts un tajā minētā judikatūra), tāpēc Civildienesta tiesai vispirms ir jāpārbauda šīs pēdējās minētās tiesību normas ratio legis.

53

Šajā jautājumā Civildienesta tiesa norāda, ka divi saistībā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punkta sagatavošanas darbiem izstrādātie dokumenti, kurus iesniedza Padome, atbildot uz pierādījumu savākšanas pasākumiem, ietver norādes par šīs normas mērķi. Tādējādi saskaņā ar 2003. gada 19. maija Padomes prezidentūras piezīmi Nr. 9522/03, kurā ir iekļauts Padomes prezidentūras priekšlikums par Civildienesta noteikumu pārskatīšanu, kurš ir adresēts Padomei, attiecīgās normas “mērķis ir atvieglot personāla pārvaldību, it īpaši mazajās iestādēs”. Saskaņā ar Padomes prezidentūras 2003. gada 26. septembra piezīmi Nr. 12957/03 par saskaņošanas komisijas rezultātu apstiprināšanu saistībā ar Civildienesta noteikumu pārskatīšanu, kas ir adresēta Pastāvīgo pārstāvju komitejai, minētā noteikuma mērķis ir “nodrošināt iestādēm atbilstīgu elastīgumu, it īpaši saistībā ar [Savienības] paplašināšanās procesu”. Civildienesta tiesa norāda, ka vēlāk tika pieņemts Padomes 2004. gada 22. marta Regulas (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 124, 1. lpp.), preambulas 33. apsvērums, kurā ir paredzēts, ka “[priekšlaicīgas pensionēšanās režīms ir] jāparedz, lai veicinātu personāla vadību, jo īpaši vismazākajās iestādēs”.

54

Civildienesta tiesa uzskata, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punkta ratio legis ir atvieglot personāla vadību Savienības iestādēs, piešķirot priekšlaicīgu pensionēšanos, nesamazinot pensijas apmēru. Tātad šī noteikuma mērķis nav piedāvāt priekšrocības ierēdņiem vai darbiniekiem, kas savas profesionālās karjeras beigās var pamatot lielāku Savienības iestāžu dienestā pavadīto gadu skaitu salīdzinājumā ar tiem, kas pamato mazāku Savienības iestāžu dienestā pavadīto gadu skaitu, jo viņu karjera lielākā mērā nekā pirmajiem minētajiem ir norisinājusies ārpus šīm iestādēm.

55

Otrkārt, ir jānorāda, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu priekšlaicīga pensionēšanās, nesamazinot pensijas apmēru, var tikt piešķirta tikai “dienesta interesēs”. Šajā ziņā ir ticis nospriests, ka dienesta intereses ir jāvērtē atbilstoši VĪN paredzētajiem objektīvajiem kritērijiem pārskatāmās procedūrās un ka likumdevējs ir vēlējies ierobežot administrācijas novērtējuma brīvību attiecībā uz dienesta interesēm. Tāpat ir ticis nospriests, ka Civildienesta noteikumos paredzētās priekšrocības svarīgums un garantijas, kuras likumdevējs ir paredzējis saistībā ar to piešķiršanu, pamato to, ka Savienības tiesā, pamatojoties uz pašas iestādes noteiktajiem kritērijiem, tiek precīzi pārbaudīts iecēlējinstitūcijas veikts dienesta interešu vērtējums (spriedums, 2006. gada 12. septembris, De Soeten/Padome, F‑86/05, EU:F:2006:87, 48. punkts). Katra Savienības iestāde VĪN nosaka savu definīciju dienesta interesēm, ar kurām ir pamatota priekšlaicīgas pensionēšanās, nesamazinot pensijas apmēru, piešķiršana.

56

No Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punkta arī izriet, ka likumdevējs ir vēlējies katras Savienības iestādes iecēlējinstitūcijai piešķirt novērtējuma brīvību, nosakot kritērijus, kas ir izmantojami, lai atlasītu ierēdņus un darbiniekus, kuriem piešķirama priekšlaicīga pensionēšanās, nesamazinot pensijas apmēru, ja vien šie kritēriji ir objektīvi un noteikti iepriekš. Tātad minētajā noteikumā nav noteikts, ka visām Savienības iestādēm ir jāpieņem vienādi kandidātu atlases kritēriji. Kā pamatoti apgalvo EESK, ja likumdevējs to būtu vēlējies, tas iestādēm būtu varējis uzlikt pienākumu par to noslēgt kopēju vienošanos vai arī to būtu varējis noteikt Civildienesta noteikumos tieši, – to viņš nav izdarījis. Tā kā nav arī vispārēja tiesību principa, ar kuru visām Savienības iestādēm, pieņemot VĪN saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu, būtu jānosaka vieni un tie paši kritēriji, ir jāsecina, ka katra Savienības iestāde savos attiecīgajos VĪN brīvi varēja definēt dienesta intereses, kas pamato priekšlaicīgas pensionēšanās, nesamazinot pensijas apmēru, piešķiršanu un noteikt objektīvus kritērijus, kurus tā uzskatītu par piemērotiem, lai atlasītu kandidātus šī pasākuma piemērošanai.

57

Tādējādi, tā kā Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktā iestādēm nav noteikts pienākums ņemt vērā darba stāžu Savienības iestādēs kā objektīvu kritēriju, kas ļautu atlasīt kandidātus priekšlaicīgas pensionēšanās, nesamazinot pensijas apjomu, nolūkā, un tā kā ar to tomēr iestādēm nav aizliegts balstīties uz šo kandidātu atlases kritēriju, nav izslēgts, ka kāda iestāde izvēlēsies izmantot savu novērtējuma brīvību, kā vienu no kritērijiem savos saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu pieņemtajos VĪN paredzot kritēriju attiecībā uz darba stāžu Savienības iestādēs. Šāda izvēle tātad nozīmē, ka tiek dota prioritāte ierēdņiem, kas lielāku gadu skaitu ir pavadījuši Savienības iestāžu dienestā, nodrošinot viņiem labāku pozīciju kandidātu, kas pretendē uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktā paredzētā pasākuma piemērošanu, klasificēšanas sarakstā salīdzinājumā ar viņu kolēģiem, kuru profesionālā darbība mazākā mērā ir norisinājusies Savienības iestādēs.

58

Kā izriet no šī sprieduma 9.–16. punkta, šādu izvēli arī ir izdarījuši Parlaments, Padome, Komisija, Tiesa un Revīzijas palāta. Runājot par Parlamentu un Komisiju, gan Parlamenta VĪN 5. panta 5. punktā, gan Komisijas VĪN 5. panta 6. punktā ir noteikts, ka darba stāžs attiecīgajā iestādē ir viens no kritērijiem, kas ir jāņem vērā kandidātu atlasē. Attiecībā uz Padomi un Revīzijas palātu no Padomes Paziņojuma personālam Nr. 105/04 3. punkta un Revīzijas palātas VĪN 5. panta izriet, ka tiek ņemts vērā darba stāžs jebkurā Savienības iestādē. Runājot par Tiesu, Tiesas VĪN 5. pantā ir noteikts, ka “darba stāžs” ir viens no objektīvajiem kritērijiem. Kad Civildienesta tiesa saistībā ar pierādījumu savākšanas pasākumiem šajā ziņā uzdeva jautājumus Tiesai, tā precizēja, ka šis jēdziens ietver ne tikai laikposmu, kuru ierēdnis ir pavadījis Tiesas dienestā, bet arī citu Savienības iestāžu dienestā pavadītos laikposmus.

59

Tā kā iepriekšējā punktā minēto iestāžu izvēle nekādā ziņā nebija saistoša EESK, tai bija tiesības izmantot savu novērtējuma brīvību, savos saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu pieņemtajos VĪN kā objektīvu kandidātu atlases kritēriju nosakot ieinteresēto personu profesionālo darbību kopumā, neaprobežojoties tikai ar profesionālo darbību Savienības iestādēs.

60

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz jautājumu par to, vai, lai aprēķinātu profesionālās darbības ilgumu, kā tas ir paredzēts EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunktā, EESK kandidātu profesionālo pieredzi, kas ir gūta gan Savienības iestādēs, gan ārpus tām, varēja ņemt vērā kopumā, ir jāsniedz apstiprinoša atbilde.

61

Turklāt ir jāpiebilst, ka šo secinājumu nevar atspēkot prasītājas arguments, saskaņā ar kuru EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkta interpretācija varētu izraisīt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, ciktāl atlasītajiem kandidātiem, kuru profesionālā darbība ir norisinājusies arī ārpus Savienības iestādēm, tiktu piešķirtas “papildu tiesības uz pensiju par vienu un to pašu nodarbinātības laikposmu”.

62

Ciktāl tiesības uz pensiju tiek aprēķinātas, pamatojoties uz Savienības iestāžu dienestā pavadītajiem gadiem un, vajadzības gadījumā, – uz pārvestajām valsts tiesībām uz pensiju, priekšlaicīgas pensionēšanās, nesamazinot pensijas apmēru, piešķiršana ierēdnim, kas var pierādīt profesionālo darbību ārpus Savienības iestādēm, nenodrošinātu viņam papildu tiesības uz pensiju salīdzinājumā ar ierēdņa, kuram arī ir piešķirta priekšlaicīga pensionēšanās, nesamazinot pensijas apmēru, un kura visa profesionālā pieredze ir gūta Savienības iestādēs, situāciju.

63

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots. Tagad ir jāspriež par prasītājas pakārtoti izvirzīto pamatu.

64

Prasītāja pakārtoti apgalvo, ka EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkts, ciktāl šī norma ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas arī uz darbu ārpus Savienības iestādēm, ir prettiesiska. Lai arī iestādēm ir noteikta novērtējuma brīvība, pieņemot savus objektīvos kritērijus atbilstoši Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktam, šiem kritērijiem faktiski vēl būtu jāatbilst dienesta interesēm. Ciktāl faktiski dienesta interesēm kalpo tikai dienests Savienības iestādēs, izslēdzot ārpus tām veiktu darbu, ar EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunktu esot pārkāpts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punkts.

65

Šajā ziņā prasītāja tiesas sēdē apgalvoja, ka EESK bija jāpieņem objektīvi kritēriji attiecībā konkrēti uz savām dienesta interesēm un ka Savienības tiesai bija jābūt pilnvarām pārbaudīt šo dienesta interešu likumību. Viņa uzsvēra, ka Savienības tiesai bija jāzina šīs dienesta intereses un jāpārbauda, vai ar EESK noteiktajiem kritērijiem tās ir iespējams nodrošināt. Taču šajā gadījumā EESK VĪN neesot iekļauts neviens elements, kas ļautu izvērtēt EESK īstenotās dienesta intereses, kad tā piemēro savu VĪN 6. punkta b) apakšpunktā paredzēto kritēriju par profesionālās darbības ilgumu.

66

EESK atbild, ka tai ir plaša novērtējuma brīvība, nosakot pasākumus dienesta interesēs, un ka Savienības tiesai, veicot nediskriminācijas principa ievērošanas pārbaudi, ir tikai jāpārbauda, vai tā nav veikusi patvaļīgu vai ar dienesta interesēm acīmredzami nesaderīgu nošķiršanu. EESK turpinājumā norāda, ka VĪN 6. punktā iekļautie objektīvie kritēriji nav nedz patvaļīgi, nedz pretrunā dienesta interesēm.

67

Kā ir norādīts šī sprieduma 55. un 56. punktā, saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu priekšlaicīga pensionēšanās, nesamazinot pensijas apmēru, var tikt piešķirta, ja tā ir pamatota ar dienesta interesēm, kuras katra Savienības iestāde ir brīvi definējusi savos saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu pieņemtajos VĪN. Lai atlasītu kandidātus, iestādei arī ir jānosaka un jāpiemēro objektīvi kritēriji un pārskatāmas procedūras, kas tāpat ir noteikti iestādes VĪN, kuri ir pieņemti saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu.

68

Šajā ziņā Civildienesta tiesa konstatē, ka dienesta intereses Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punkta izpratnē ir definētas Parlamenta, Padomes, Komisijas, Tiesas un Revīzijas palātas VĪN. Tādējādi, runājot par Parlamentu, Parlamenta VĪN 5. panta 4. punktā ir atsauce uz reorganizācijas pasākumiem, kurus Parlaments ir nolēmis veikt, it īpaši uz ierēdņa amata likvidēšanu pēc īstenotajiem reorganizācijas pasākumiem, ja attiecīgajai personai nav jauna atbilstīga amata vai to nevar izveidot tuvākajā laikā. Tāpat, runājot par Padomi, Padomes VĪN 5. panta 1. punktā ir noteikts, ka dienesta interešu jēdziens tiek vērtēts, ņemot vērā dažādus faktorus un apstākļus, tostarp nepieciešamību pārstrukturēt dažus dienestus un atjaunot vai pārorientēt Padomes ģenerālsekretariātā nepieciešamās prasmes, ņemot vērā tam uzliktos jaunos pienākumus, kā arī saistībā ar Savienības paplašināšanu veicamos pasākumus. Runājot par Komisiju, Komisijas VĪN 5. panta 4. punktā, lai novērtētu dienesta intereses, ir noteikti tādi ar reorganizācijas pasākumiem saistīti kritēriji kā notiekošie reorganizācijas vai pārstrukturēšanas pasākumi. Runājot par Tiesu un Revīzijas palātu, Tiesas VĪN 5. pantā un Revīzijas palātas VĪN 5. pantā dienesta intereses ir noteiktas kā attiecīgās iestādes reorganizācija.

69

Civildienesta tiesa arī konstatē, ka piecu iepriekšējā punktā minēto iestāžu VĪN ir noteikti objektīvi kritēriji, kas ļauj piešķirt priekšrocību drīzāk vieniem kandidātiem nekā citiem, tādi kā viņu vecums, profesionālās pieredzes ilgums vai arī viņu personiskā vai ģimenes situācija, kā arī procedūra, kas jāievēro kandidātiem un iestādei.

70

Turpretī EESK VĪN 6. punktā ir noteikts, ka, “lai atlasītu pieteikumus, kas vislabāk atbilst dienesta interesēm, un nodrošinātu pilnīgu pārskatāmību, to ierēdņu saraksta izveidošanā, kuriem pasākums var tikt piemērots, ir izveidota šāda punktu piešķiršanas sistēma”. Saskaņā ar EESK VĪN 6. punktu šajā punktu piešķiršanas sistēmā tiek ņemts vērā ieinteresētās personas vecums (EESK VĪN 6. punkta a) apakšpunkts), tās profesionālās darbības ilgums (EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkts), ar ko saprot – kā tas ir nospriests šī sprieduma 60. punktā – ieinteresētās personas profesionālo pieredzi kopumā, un vidējais aritmētiskais to punktu skaits, kas novērtējuma ziņojumos ir piešķirts pēdējo piecu gadu laikā (EESK VĪN 6. punkta c) apakšpunkts).

71

Tādējādi no EESK VĪN 6. punkta formulējuma izriet, ka EESK ir noteikusi tikai, pirmkārt, ar vecumu, profesionālās pieredzes ilgumu un kandidātu pēdējo gadu laikā gūtajiem nopelniem EESK vai citu iestāžu dienestā saistītus kritērijus, kas vienkārši ir paredzēti kandidātu atlasei, un, otrkārt, procedūru, kas ir jāievēro gan pēdējiem minētajiem, lai iesniegtu savus pieteikumus, gan iecēlējinstitūcijai, lai pieņemtu savu lēmumu, bet tā nav noteikusi dienesta intereses, kas pamatotu Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktā paredzētā pasākuma piemērošanu.

72

EESK VĪN 6. punkta formulējuma vērtējums parāda, ka EESK ir uzskatījusi, ka šīs struktūras dienesta interesēs ir atvieglot to vecāko ierēdņu priekšlaicīgu pensionēšanos, kas savas karjeras laikā ir nostrādājuši lielāko gadu skaitu un kuriem pēdējos novērtējuma ziņojumos ir piešķirts lielākais punktu skaits. Taču šie kritēriji paši par sevi neatbilst Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punkta ratio legis, kas, kā tas tika atgādināts šī sprieduma 54. punktā, ir veicināt personāla vadību iestādēs.

73

Šajā ziņā, atbildot uz tiesas sēdē uzdoto jautājumu, EESK apstiprināja, ka EESK VĪN nav noteiktas dienesta intereses Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punkta izpratnē. EESK saskaņā ar tās paziņojumiem vispirms pārbauda, vai pastāv “visa dienesta vispārīgās intereses”, lai piemērotu Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu, un apstiprinošas atbildes gadījumā tā attiecībā uz visu EESK personālu uzsāk uzaicinājuma iesniegt pieteikumus procedūru. Visi atbilstīgie kandidāti, kas atbilst trim EESK VĪN 6. punktā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz vecumu, profesionālās darbības ilgumu un nopelniem dienestā, tiek iekļauti sarakstā dilstošā secībā pēc iegūto punktu skaita. Šis saraksts tiek publicēts un paziņots kandidātiem. Vēlāk kandidāti var izlemt, vai pieņemt iespēju priekšlaicīgi pensionēties vai atteikties no tās.

74

Tāpēc Civildienesta tiesai ir jākonstatē, ka EESK savos saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punktu pieņemtajos VĪN nav definējusi dienesta intereses, kas pamato priekšlaicīgas pensionēšanās, nesamazinot pensijas apmēru, izmantošanu, un ka praksē EESK dienesta intereses ir pielīdzinājusi to savu vecāka gadagājuma ierēdņu priekšlaicīgai aiziešanai pensijā, kas savas karjeras laikā ir nostrādājuši visvairāk gadu un kas pēdējos novērtējuma ziņojumos ir saņēmuši vislielāko punktu skaitu.

75

Tomēr kritērijs attiecībā uz profesionālās darbības ilgumu Savienības iestādēs vai ārpus tām, kas ir paredzēts EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunktā, neļauj – nedz viens pats, nedz arī kopā ar vecuma un nopelnu kritērijiem, kas attiecīgi ir iekļauti minēto VĪN 6. punkta a) un c) apakšpunktā, – definēt dienesta intereses, kas pamatotu priekšlaicīgas pensionēšanās, nesamazinot pensijas apmēru, piešķiršanu.

76

No tā izriet, ka EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkts EESK – nedz viens pats, nedz arī to interpretējot kopā ar šī paša 6. punkta a) un c) apakšpunktu, – neļauj izvērtēt dienesta intereses Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 9. panta 2. punkta izpratnē, atbilstoši kurām tai bija jāizskata tādi pieteikumi kā prasītājas iesniegtais par šīs pēdējās minētās normas piemērošanu.

77

Tādējādi pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas tiesas sēdē jautājumā par to, vai ar veidu, kādā EESK savos VĪN bija ņēmusi vērā dienesta intereses, varēja tikt pamatots apstrīdētais lēmums, ir jāapmierina izvirzītā iebilde par prettiesiskumu, ir jāpasludina, ka EESK VĪN 6. punkta b) apakšpunkts šajā lietā nav piemērojams, un ir jāpieņem otrais pamats.

78

Tā kā apstrīdētais lēmums ir balstīts uz prettiesisku tiesību normu, šis lēmums ir prettiesisks, un tāpēc tas ir jāatceļ.

79

Saskaņā ar Reglamenta 101. pantu, ievērojot citus šā reglamenta otrās sadaļas astotās nodaļas noteikumus, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar šī reglamenta 102. panta 1. punktu, ja to prasa taisnīgums, Civildienesta tiesa var nolemt, ka lietas dalībnieks, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, un piespriež atlīdzināt otra lietas dalībnieka tiesāšanās izdevumus tikai daļēji vai pat vispār atbrīvo no šī pienākuma.

80

No šajā spriedumā izklāstītā pamatojuma izriet, ka EESK ir lietas dalībnieks, kuram spriedums ir nelabvēlīgs. Turklāt prasītāja savos prasījumos ir skaidri lūgusi piespriest EESK atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Tā kā šīs lietas apstākļos Reglamenta 102. panta 1. punkta piemērošana nav attaisnota, EESK ir jāsedz savi un jāatlīdzina prasītājas tiesāšanās izdevumi.

Ar šādu pamatojumu

CIVILDIENESTA TIESA (otrā palāta)

nospriež: