—

Erlock Film ApS un M. Thomsen vārdā – K. Dyekjær un H. Puggaard, advokater,

—

Spānijas valdības vārdā – M. García‑Valdecasas Dorrego, pārstāve,

—

Čehijas Republikas valdības vārdā – M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,

—

Vācijas valdības vārdā – T. Henze un B. Beutler, pārstāvji,

—

Austrijas valdības vārdā – C. Pesendorfer, pārstāve,

—

Eiropas Komisijas vārdā – A.‑M. Rouchaud‑Joët un S. Pardo Quintillán, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulas (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (OV L 324, 79. lpp.), 8. pantu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Alta Realitat SL (turpmāk tekstā – “Alta Realitat”) un Erlock Film ApS, kā arī U. Thomsen saistībā ar līguma par pakalpojumu sniegšanu izbeigšanu.

3

Regulas Nr. 1393/2007 preambulas 2., 7. un 10.–12. apsvērumā ir noteikts:

[..]

[..]

4

Regulas Nr. 1393/2007 1. panta, kurā definēta tās piemērošanas joma, 1. punktā ir noteikts:

“Šo regulu piemēro civillietās un komerclietās, ja tiesas vai ārpustiesas dokuments ir jāpārsūta no vienas dalībvalsts uz otru izsniegšanai šajā valstī. [..]”

5

Atbilstoši šīs regulas 1. panta 3. punktam “šajā regulā jēdziens “dalībvalsts” nozīmē dalībvalstis, izņemot Dāniju”.

6

Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu dalībvalstis izraugās “pārsūtītājas struktūras”, kuru kompetencē ir pārsūtīt tiesas vai ārpustiesas dokumentus izsniegšanai citā dalībvalstī, kā arī “saņēmējas struktūras”, kuru kompetencē ir saņemt tiesas vai ārpustiesas dokumentus no citas dalībvalsts.

7

Šīs pašas regulas 4. pantā ir paredzēts:

“1.   Struktūras, kas izraudzītas saskaņā ar 2. pantu, tiesas dokumentus pārsūta savā starpā tieši un pēc iespējas ātrāk.

2.   Dokumentu [..] savstarpēju pārsūtīšanu pārsūtītājas un saņēmējas struktūras var veikt ar jebkuriem piemērotiem līdzekļiem ar noteikumu, ka saņemto dokumentu saturs ir patiess un atbilst pārsūtītā dokumenta saturam, un visa tajā esošā informācija ir viegli lasāma.

3.   Pārsūtāmajam dokumentam pievieno lūgumu, kas sastādīts, izmantojot I pielikumā paredzēto veidlapu. Veidlapu aizpilda saņēmēja dalībvalsts oficiālajā valodā vai, ja attiecīgā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, oficiālajā tās vietas valodā, vai vienā no oficiālajām valodām, kur izsniedz dokumentu, vai arī citā valodā, ko attiecīgā dalībvalsts ir norādījusi kā pieņemamu. [..]

[..]”

8

Regulas Nr. 1393/2007 5. pants ir formulēts šādi:

“1.   Pārsūtītāja struktūra, kam iesniedzējs iesniedz dokumentu pārsūtīšanai, informē iesniedzēju, ka adresāts var atteikties to pieņemt, ja tas nav rakstīts kādā no 8. pantā paredzētajām valodām.

2.   Iesniedzējs pirms dokumenta pārsūtīšanas sedz visas tulkošanas izmaksas [..].”

9

Atbilstoši šīs regulas 6. panta 1. punktam saņēmēja struktūra, saņemot dokumentu, pēc iespējas ātrāk un katrā ziņā septiņu dienu laikā pēc saņemšanas ar ātrāko iespējamo pārsūtīšanas līdzekli pārsūtītājai struktūrai nosūta saņemšanas paziņojumu, izmantojot I pielikumā paredzēto veidlapu.

10

Minētās regulas 7. pantā ir paredzēts:

“1.   Saņēmēja struktūra pati izsniedz dokumentu vai nodrošina, ka tas tiek izsniegts saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem vai īpašā veidā, ko lūgusi pārsūtītāja struktūra, ja vien šī metode nav pretrunā saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Saņēmēja struktūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai dokumentu izsniegtu pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā – mēneša laikā pēc saņemšanas. [..]”

11

Saskaņā ar šīs pašas regulas 8. pantu “Atteikums pieņemt dokumentu”:

“1.   Saņēmēja struktūra, izmantojot II pielikumā paredzēto veidlapu, informē adresātu, ka viņš var atteikties pieņemt izsniedzamo dokumentu tā izsniegšanas brīdī vai nedēļas laikā nosūtot dokumentu atpakaļ saņēmējai struktūrai, ja tas nav uzrakstīts vai tam nav pievienots tulkojums kādā no šādām valodām:

2.   Ja saņēmēja struktūra ir informēta, ka adresāts atsakās pieņemt dokumentu saskaņā ar 1. punktu, tā ar 10. pantā paredzēto apliecinājumu tūlīt informē pārsūtītāju struktūru un nosūta atpakaļ lūgumu un dokumentus, kuru tulkojums ir lūgts.

3.   Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu saskaņā ar 1. punktu, dokumenta izsniegšanu var labot, saskaņā ar šo regulu izsniedzot adresātam dokumenta tulkojumu 1. punktā minētajā valodā. Tādā gadījumā dokumenta izsniegšanas diena ir diena, kad dokumentu ar tam pievienotu tulkojumu izsniedz saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr, ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem dokuments jāizsniedz noteiktā termiņā, diena, kas jāņem vērā attiecībā uz iesniedzēju, ir sākotnējā dokumenta izsniegšanas diena [..]

[..]”

12

Regulas Nr. 1393/2007 10. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Kad ir veikti ar dokumenta izsniegšanu saistītie pasākumi, I pielikumā paredzētajā veidlapā sastāda apliecinājumu par šo pasākumu izpildi un adresē pārsūtītājai struktūrai [..].”

13

Šīs regulas 19. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ja tiesas pavēste vai līdzīgs dokuments ir bijis jāpārsūta citai dalībvalstij, lai to izsniegtu saskaņā ar šo regulu, bet atbildētājs nav ieradies, spriedumu nepasludina, kamēr nav konstatēts, ka:

un ka abos minētajos gadījumos izsniegšana vai piegāde tika veikta pietiekami laicīgi, lai atbildētājs varētu sagatavoties aizstāvībai”.

14

Standarta veidlapā “Informācija adresātam par tiesībām atteikties pieņemt dokumentu”, kas ir iekļauta Regulas Nr. 1393/2007 II pielikumā, ir ietverta šāda norāde dokumenta adresāta ievērībai:

“Jums ir tiesības atteikties pieņemt dokumentu, ja tas nav iesniegts rakstiski vai tam nav pievienots tulkojums valodā, kuru jūs saprotat, vai tās vietas oficiālajā valodā, kurā veic izsniegšanu.

Ja vēlaties īstenot šīs tiesības, jums no personas, kas izsniedz dokumentu, jāatsakās to pieņemt izsniegšanas brīdī vai nedēļas laikā dokuments jānosūta atpakaļ uz turpmāk norādīto adresi, norādot, ka jūs to atsakāties pieņemt”.

15

Šajā standarta veidlapā ir ietverts arī “adresāta paziņojums”, kas, ja viņš atsakās pieņemt attiecīgo dokumentu, viņam ir jāparaksta un kas ir formulēts šādi:

“Es[, zemāk parakstījies,] atsakos pieņemt pievienoto dokumentu, jo tas nav iesniegts rakstiski vai tam nav pievienots tulkojums valodā, kuru es saprotu, vai tās vietas oficiālajā valodā, kurā izsniegšana notikusi”.

16

Visbeidzot minētajā standarta veidlapā ir paredzēts, ka tajā pašā gadījumā adresātam no oficiālajām Eiropas Savienības valodām ir jānorāda tā valoda vai valodas, kuras viņš saprot.

17

Saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās, kas noslēgts Briselē 2005. gada 19. oktobrī (OV L 300, 55. lpp.), starptautisko tiesību ietvaros Eiropas Savienības un Dānijas Karalistes attiecībās par piemērojamu tika atzīta Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs (OV L 160, 37. lpp.).

18

Šī nolīguma 3. pantā ir norādīts šādi:

“[..]

2.   Ja tiek pieņemti Regulas [Nr. 1348/2000] grozījumi, Dānija paziņo Komisijai lēmumu īstenot vai neīstenot šo grozījumu saturu. [..]

[..]

6.   No Dānijas paziņojuma, ka Dānijā īstenots grozījumu saturs [..] [,] izriet savstarpējas Dānijas un Kopienas saistības, uz kurām attiecas starptautiskie tiesību akti. Tādā gadījumā grozījumus regulā uzskata par grozījumiem Nolīgumā, un uzskata, ka tie ir pievienoti Nolīgumam.

[..]”

19

Pēc Regulas Nr. 1348/2000 atcelšanas ar Regulu Nr. 1393/2007 Dānijas Karaliste paziņoja Komisijai savu lēmumu piemērot šīs pēdējās minētās regulas saturu (OV 2008, L 331, 21. lpp.).

20

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.) 34. panta 2. punktā ir noteikts, ka spriedumu, ko pasludinājusi dalībvalsts tiesa, cita dalībvalsts neatzīst “aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja atbildētājam netika laikus izsniegts dokuments, ar ko celta prasība, vai līdzīgs dokuments, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību, izņemot gadījumu, ja atbildētājs nav sācis sprieduma pārsūdzēšanas procedūru, kad viņam bija iespējams to darīt”.

21

Regula Nr. 44/2001 ir piemērojama attiecībām starp Savienību un Dānijas Karalisti saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas noslēgts Briselē 2005. gada 19. oktobrī (OV L 299, 62. lpp.).

22

Saskaņā ar Konstitutīvā likuma par tiesu varu (Ley Orgánica del Poder Judicial) 11. pantu:

“1.   Visa veida tiesvedībās ievēro labticības noteikumus. Pierādījumi, kas iegūti, tieši vai netieši pārkāpjot pamattiesības vai pamatbrīvības, nav spēkā.

2.   Tiesām ar motivētu lēmumu ir jānoraida prasības, blakussūdzības un iebildumi, kas ir iesniegti nolūkā ļaunprātīgi izmantot tiesības vai izraisa likuma vai procesuālo noteikumu apiešanu.

3.   Saskaņā ar Konstitūcijas 24. pantā noteikto tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā principu tiesām ir jālemj par visiem iesniegtajiem prasījumiem, un tos var noraidīt formālu iemeslu dēļ tikai tad, ja trūkumus nav iespējams novērst vai arī tie netiek novērsti tiesību aktos noteiktajā kārtībā.”

23

Civilprocesa likuma (Ley de Enjuiciamiento Civil) 161. panta 2. punktā ir noteikts:

“Ja dokumenta adresāts atrodas dzīvesvietā un atsakās pieņemt nolēmuma norakstu vai pavēsti vai nevēlas parakstīties apstiprinājumā par tās saņemšanu, ierēdnis vai vajadzības gadījumā tā pienākumus veicošais procesuālais pārstāvis paziņo, ka nolēmuma noraksts vai pavēste ir pieejami tiesas kancelejā, līdz ar to iestājoties paziņošanas sekām, par to visu izdarot atzīmi apstiprinājuma dokumentā. Izklāstītās procedūras ir jāizpilda nodošanas dokumentā.”

24

Atbilstoši šī likuma 247. pantam:

“1.   Visa veida tiesvedībās dalībniekiem rīkojoties ir jāievēro labticības noteikumi.

2.   Tiesām ar motivētu lēmumu ir jānoraida prasības, blakussūdzības un iebildumi, kas ir iesniegti nolūkā ļaunprātīgi izmantot tiesības vai izraisa likuma vai procesuālo noteikumu apiešanu.

3.   Ja tiesas uzskata, ka kāds no lietas dalībniekiem ir pārkāpis procesuālos labticības noteikumus, atsevišķā dokumentā, norādot iemeslus un ievērojot samērīguma principu, tās var noteikt naudas sodu no EUR 180 līdz EUR 6000, kas nepārsniedz vienu trešdaļu no prasījuma summas.

Nosakot naudas soda apmēru, tiesa ņem vērā attiecīgos faktiskos apstākļus, kā arī kaitējumu, kas varēja rasties tiesvedībā vai otrai pusei.”

25

Minētā likuma 496. panta 1. punkts ir formulēts šādi:

““Secretario judicial” par neieradušos pasludina atbildētāju, kas nav ieradies izsniegšanas dokumentā noteiktajā datumā vai termiņā, atskaitot šajā likumā paredzētos gadījumus, kad šo paziņojumu izdarīs tiesa.”

26

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka saskaņā ar Spānijas tiesībām dibinātā sabiedrība Alta Realitat vērsās Juzgado de Primera Instancia no 44 de Barcelona (Barselonas pirmās instances tiesa Nr. 44) ar prasības pieteikumu par līguma izbeigšanu, ko tā 2008. gada 13. februārī bija noslēgusi ar saskaņā ar Dānijas tiesībām dibināto sabiedrību Erlock Film ApS un U. Thomsen, kas dzīvo Dānijā.

27

Šis līgums bija par filmas uzņemšanu, kurā U. Thomsen bija jāspēlē loma un kurai bija jātiek filmētai angļu valodā.

28

Alta Realitat pamato savu prasību par minētā līguma izbeigšanu ar to, ka U. Thomsen neesot pildījis savas saistības un esot nepamatoti pārtraucis filmēšanos.

29

Alta Realitat arī prasa, lai attiecīgajai personai tiktu piespriests atlīdzināt summu EUR 30000 apmērā, kas viņam iepriekš bija pārskaitīta, lai atlīdzinātu kaitējumu, kas tai tika nodarīts šī paša līguma neizpildes dēļ, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

30

Kad Alta Realitat iesniegtais prasības pieteikums tika atzīts par pieņemamu, tiesa, kas izskatīja lietu, paziņoja to U. Thomsen viņa dzīvesvietā Dānijā.

31

U. Thomsen izmantoja Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktā viņam piešķirtās tiesības atteikties pieņemt šo prasības pieteikumu ar tā pielikumiem, pamatojoties uz to, ka viņš nesaprotot angļu valodu, kurā šie dokumenti bija sagatavoti.

32

Tomēr Juzgado de Primera Instancia no 44 de Barcelona (Barselonas pirmās instances tiesa Nr. 44) uzskatīja, ka šis atteikums nebija pamatots un ka atbildētājam pamatlietā par prasības pieteikumu bija paziņots atbilstoši. Pēc tam šī tiesa ar aizmuguriski pieņemtu 2010. gada 19. janvāra spriedumu apmierināja Alta Realitat prasības. Tā kā šis spriedums netika pārsūdzēts, tas kļuva galīgs.

33

2012. gada laikā Dānijas tiesas pirmajā un apelācijas instancē atteicās atzīt šo spriedumu Dānijā, pamatojoties uz Regulas Nr. 44/2001 34. panta 2. punktu.

34

Ar 2013. gada 16. decembra rīkojumu Juzgado de Primera Instancia no 44 de Barcelona (Barselonas pirmās instances tiesa Nr. 44) atcēla visus procesuālos dokumentus, kas bija pieņemti pēc prasības pieteikuma pamatlietā paziņošanas U. Thomsen.

35

Tomēr šajā rīkojumā minētā tiesa, norādījusi uz to, ka no lietas materiālu elementiem izrietot, ka U. Thomsen saprotot angļu valodu, atzina šo paziņojumu par saderīgu ar Regulas Nr. 1393/2007 tiesību normām. Šī pati tiesa norādīja, ka līgums pamatlietā, kā arī dažādi attiecīgai personai piedēvētie un prasības pieteikumam pievienotie dokumenti bija sagatavoti šajā valodā, ka viņš savā profilā filmu industrijai veltītā datu bāzē internetā bija norādījis, ka brīvi pārvaldot šo valodu un ka interneta žurnāls, kura autors viņš esot, esot ticis rakstīts šajā pašā valodā. Tiesa, kas izskatīja lietu, piebilda, ka lietas materiāliem tika pievienoti DVD, kuros redzama persona, par kuru ir norādīts, ka tā ir U. Thomsen, un kura runā angliski. Tādējādi, pēc šīs tiesas domām, nekādi objektīvi iemesli neattaisnojot attiecīgās personas atteikumu pieņemt prasības pieteikumu angļu valodā, un šāds atteikums, gluži pretēji, esot procesuālā krāpšana Spānijas tiesību izpratnē.

36

Tādējādi tiesa, kas izskatīja lietu, izdeva rīkojumu veikt jaunu paziņošanu par šo prasības pieteikumu, nepievienojot tam tulkojumu.

37

Turklāt tā nolēma piemērot Civilprocesa likuma 161. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru tad, ja atbildētājs atsakās pieņemt dokumentus, kas viņam ir tikuši paziņoti, tie tiek uzskatīti par paziņotiem atbilstošā veidā, ja tiesa ir konstatējusi, ka atteikums nav bijis objektīvi pamatots.

38

Tomēr šī jaunā paziņošana nevarēja tikt īstenota, jo U. Thomsen atteicās pieņemt prasības pieteikumu, kas bija sagatavots angļu valodā, pamatojoties uz to, ka viņš saprotot tikai dāņu valodu.

39

Savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu Juzgado de Primera Instancia no 44 de Barcelona (Barselonas pirmās instances tiesa Nr. 44) jautā, vai ir saderīgi ar Regulu Nr. 1393/2007, ka valsts tiesa veic vērtējumu jautājumā, vai atbildētājs saprot noteiktu valodu, pamatojoties uz faktiem, kas šajā ziņā ir tās rīcībā, un tādējādi nolemj nosūtīt viņam gan dokumentu, ar ko tiek ierosināta lieta, gan tā pielikumus, kas izstrādāti tikai šajā valodā.

40

Iesniedzējtiesa uzsver, ka šāds jautājums attiecas uz iekšējā tirgus darbību, kā arī uz tiesvedības pareizu norisi, un piebilst, kā pēdējā minētā noritētu ātrāk, ja vajadzības gadījumā konkrēti dokumenti nebūtu jātulko valodās, kurām ir grūti atrast tulkotājus un tulkošanas izmaksas ir lielas, it īpaši tad, ja tiesa – kā tas ir bijis šajā lietā – ir varējusi gūt pārliecību, ka attiecīgais lietas dalībnieks saprot attiecīgo valodu un šī valoda tiek brīvi lietota. Šajā ziņā šī tiesa norāda uz to, ka filma, kurā U. Thomsen bija paredzēts spēlēt lomu, bija jāfilmē angļu valodā, kas ir valoda, kurā Alta Realitat bija iesniegusi prasības pieteikumu.

41

Taču Regulā Nr. 1393/2007 neesot precizēts novērtējuma brīvības apjoms, kas šajā ziņā ir tiesai, kura izskata lietu.

42

Turklāt ir jānosaka, vai tāds valsts tiesiskais regulējums kā Civilprocesa likuma 161. panta 2. punkts ir saderīgs ar Savienības tiesībām.

43

Šādos apstākļos Juzgado de Primera Instancia no 44 de Barcelona (Barselonas pirmās instances tiesa Nr. 44) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

44

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 99. pantam, ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras, Tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas jebkurā brīdī var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.

45

Šajā lietā ir jāpiemēro šis noteikums.

46

Savos trīs jautājumos, kas ir jāskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, kādi ir noteikumi, kas saskaņā ar Regulu Nr. 1393/2007 ir jāievēro valsts tiesai, kura izskata lietu pārsūtītājā dalībvalstī, kad tā nolemj izsniegt dokumentu par lietas ierosināšanu tā adresātam, kurš dzīvo citas dalībvalsts teritorijā, citā valodā nekā tā, ko viņš saprot vai tiek uzskatīts, ka saprot, minētās regulas 8. panta 1. punkta izpratnē.

47

Šajā ziņā sākumā ir jāatgādina, ka Tiesa jau ir spriedusi, ka Regula Nr. 1393/2007, kas pieņemta, pamatojoties uz EKL 61. panta c) punktu, ir vērsta uz to, lai – kā tas izriet no tās preambulas 2. apsvēruma – iekšējā tirgus pareizas darbības nolūkā izveidotu tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanas mehānismu Kopienas iekšienē (spriedums Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

48

Tādējādi, lai uzlabotu tiesvedības efektivitāti un ātrumu un nodrošinātu pareizu tiesvedību, ar minēto regulu ir iedibināts tiesas un ārpustiesas dokumentu tiešas nosūtīšanas princips starp dalībvalstīm, kā sekas ir procedūru vienkāršošana un paātrināšana. Šie mērķi ir atgādināti tās preambulas 6.–8. apsvērumā (spriedums Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

49

Tomēr šie mērķi nevar tikt sasniegti, jebkādā veidā vājinot šo dokumentu adresātu tiesības uz aizstāvību, kas izriet no tiesībām uz taisnīgu tiesu, kuras nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrajā daļā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, kas parakstīta Romā 1950. gada 4. novembrī, 6. panta 1. punktā (spriedums Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

50

Līdz ar to ir jānodrošina ne vien tas, ka dokumenta adresātam faktiski ir jāsaņem attiecīgais dokuments, bet arī jādod viņam iespēja zināt un reāli un pilnībā saprast ārvalstīs pret viņu uzsāktās tiesvedības jēgu un apjomu tā, ka viņš var lietderīgi aizstāvēt savas tiesības dalībvalstī, kas ir dokumentu pārsūtītāja (spriedums Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).

51

Tātad, ņemot to vērā, Regula Nr. 1393/2007 ir jāinterpretē tādējādi, lai katrā konkrētajā gadījumā tiktu nodrošināts taisnīgs līdzsvars starp prasītāja un atbildētāja – dokumenta adresāta – interesēm, saskaņojot procesuālo dokumentu nodošanas efektivitāti un ātrumu ar nepieciešamību nodrošināt šo dokumentu adresātu tiesības uz aizstāvību (spriedums Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

52

Lai īstenotu šos mērķus, ar Regulu Nr. 1393/2007 tika izveidota sistēma, saskaņā ar kuru dokumentu pārsūtīšana būtībā notiek starp “pārsūtītājām struktūrām” un “saņēmējām struktūrām”, ko izraugās dalībvalstis. Saskaņā ar šīs regulas 4. pantu pārsūtītāja struktūra ar jebkuriem piemērotiem līdzekļiem tieši un pēc iespējas ātrāk pārsūta saņēmējai struktūrai izsniedzamo dokumentu vai dokumentus (šajā ziņā skat. spriedumu Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

53

Atbilstoši Regulas Nr. 1393/2007 5. panta 1. punktam pārsūtītājai struktūrai ir jāvērš prasītāja uzmanība uz iespēju, ka dokumenta adresātam ir iespēja atteikties pieņemt dokumentu, kas nav sagatavots kādā no šīs regulas 8. pantā paredzētajām valodām. Saskaņā ar minētās regulas 5. panta 2. punktu principā prasītājam pirms dokumenta nosūtīšanas ir jāsedz visas tulkošanas izmaksas (šajā ziņā skat. spriedumu Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 35. punkts).

54

Attiecībā uz saņēmēju struktūru – tai faktiski ir jāveic dokumenta izsniegšana adresātam, kā tas ir paredzēts Regulas Nr. 1393/2007 7. pantā. Šajā kontekstā tai, pirmkārt, ir jāinformē pārsūtītāja struktūra par visiem šīs darbības būtiskajiem apstākļiem, nosūtot šīs regulas I pielikumā ietverto veidlapu, un, otrkārt, atbilstoši šīs regulas 8. panta 1. punktam jāinformē adresāts, ka viņš var atteikties pieņemt dokumentu, ja tas nav sagatavots vai iztulkots kādā no šajā tiesību normā paredzētajām valodām, proti, vai nu valodā, kuru attiecīgā persona saprot, vai nu oficiālajā saņēmējas dalībvalsts valodā, vai arī attiecīgā gadījumā vienā no tās vietas oficiālajām valodām, kurā izsniedz dokumentus, tas ir, valodās, par kurām uzskatāms, ka adresāts tās saprot. Ja adresāts faktiski atsakās pieņemt dokumentu, saņēmējai struktūrai saskaņā ar šīs regulas 8. panta 2. un 3. punktu arī nekavējoties par to ir jāinformē pārsūtītāja struktūra un jānosūta atpakaļ lūgums un dokuments, kura tulkojums ir lūgts (spriedums Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 36. punkts).

55

Tādējādi pārsūtītājas struktūras un saņēmējas struktūras uzdevums Regulas Nr. 1393/2007 piemērošanas nolūkā ir tikai materiāli nodrošināt attiecīgā dokumenta pārsūtīšanu un izsniegšanu, kā arī veikt pasākumus, lai vienkāršotu šo darbību norisi. Turpretī minētajām struktūrām nav jālemj par jautājumiem pēc būtības, tādiem kā tas, kuru valodu(‑as) dokumenta adresāts saprot, un vai dokumentam ir jāpievieno tulkojums vienā no Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktā norādītajām valodām, un it īpaši tām nav jālemj, vai dokumenta adresāta paustais atteikums ir pamatots (šajā ziņā skat. spriedumu Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 37. punkts).

56

Gluži pretēji, vienīgi tiesai, kas izskata lietu pārsūtītājā dalībvalstī, ir jālemj par šādiem jautājumiem, ciktāl saistībā ar tiem pastāv strīds starp prasītāju un atbildētāju (spriedums Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 41. punkts).

57

Precīzāk, minētā tiesa, uzsākusi izsniegšanas procedūru, nosakot šim nolūkam atbilstošo dokumentu vai dokumentus, lemj tikai tad, kad dokumenta adresāts faktiski ir atteicies to pieņemt, pamatojoties uz to, ka tas nav ticis sagatavots valodā, kuru viņš saprot vai kura uzskatāma par tādu, kuru viņš saprot. Tādējādi minētajai tiesai pēc prasītāja lūguma būs jāpārbauda, vai šāds atteikums ir pamatots. Šajā ziņā tai pienācīgi ir jāņem vērā visi lietas materiālos ietvertie elementi, lai, pirmkārt, noteiktu dokumenta adresāta valodu zināšanas un, otrkārt, izlemtu, vai, ņemot vērā attiecīgā dokumenta raksturu, ir nepieciešams tā tulkojums (spriedums Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

58

Visbeidzot minētajai tiesai katrā konkrētā gadījumā būs jānodrošina, lai līdzsvarotā veidā tiktu aizsargātas iesaistīto pušu attiecīgās tiesības, izsverot izsniegšanas efektivitātes un ātruma mērķi prasītāja interesēs un tiesību uz aizstāvību efektīvas aizsardzības mērķi dokumenta adresāta interesēs (skat. spriedumu Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 43. punkts).

59

Attiecībā uz sistēmu, kas izveidota ar Regulu Nr. 1393/2007, ir jāpiebilst, ka pēdējā minētajā arī ir paredzēts izmantot divas standarta veidlapas, kas attiecīgi iekļautas tās I un II pielikumā, un tajā nav minēts neviens izņēmums attiecībā uz šo veidlapu izmantošanu. Gluži pretēji, kā izriet no šīs regulas preambulas 11. apsvēruma, “būtu jāizmanto” tajā paredzētās veidlapas, jo tās, ievērojot iesaistīto pušu attiecīgās tiesības un kā izriet no minētās regulas preambulas 7. apsvēruma, veicina dokumentu nosūtīšanas procedūras vienkāršošanu un pārskatāmības palielināšanu, tādējādi nodrošinot gan dokumentu salasāmību, gan to pārsūtīšanas drošību (skat. spriedumu Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 44.–46. punkts).

60

Turklāt, kā norādīts minētās regulas preambulas 12. apsvērumā, šīs veidlapas ir līdzeklis, ar kuru adresāti tiek informēti par viņu rīcībā esošo iespēju atteikties pieņemt izsniedzamo dokumentu (spriedums Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 47. punkts).

61

Attiecībā uz precīzo piemērojamību, kas ir jāatzīst Regulas Nr. 1393/2007 II pielikumā ietvertajai standarta veidlapai un līdz ar to arī šīs direktīvas 8. panta 1. punktam, kurš attiecas uz šīs veidlapas paziņošanu dokumenta adresātam, Tiesa jau ir uzsvērusi, kā tas izriet no šīs veidlapas nosaukuma formulējuma un tās satura, ka minētajā 8. panta 1. punktā paredzētā iespēja atteikties pieņemt izsniedzamo dokumentu ir kvalificēta kā šī dokumenta adresāta “tiesības” (spriedums Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 49. punkts).

62

Tomēr, lai šīm Savienības likumdevēja piešķirtajām tiesībām varētu būt lietderīga iedarbība, tās rakstveidā ir jādara zināmas dokumenta adresātam. Ar Regulu Nr. 1393/2007 izveidotajā sistēmā šī informācija viņam tiek sniegta, izmantojot Regulas Nr. 1393/2007 II pielikumā ietverto veidlapu, tādā pašā veidā, kā prasītājs procedūras sākumā, izmantojot minētās regulas I pielikumā ietverto veidlapu, tiek informēts par šo dokumenta adresāta tiesību esamību (spriedums Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 50. punkts).

63

Šajā ziņā Regulas Nr. 1393/2007 II pielikumā ietvertā standarta veidlapa ir viens no nozīmīgākajiem jauninājumiem, kas ieviesti ar pēdējo minēto, lai tieši uzlabotu dokumentu pārsūtīšanu un lai garantētu to adresātam labāku aizsardzību, ņemot vērā, ka šajā veidlapā dokumenta adresātam gadījumā, ja viņš atsakās pieņemt šo dokumentu, jo tas nav sagatavots vai tam nav pievienots tulkojums valodā, kuru viņš saprot, vai izsniegšanas vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, ir paredzēta iespēja norādīt valodu vai valodas, ko viņš saprot.

64

Šajā kontekstā Tiesa ir precizējusi, ka Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktā ir ietverti divi saistīti, bet tomēr nošķirti vēstījumi, proti, pirmkārt, akta adresāta materiālās tiesības atteikties to pieņemt, pamatojoties tikai uz to, ka tas nav sagatavots vai tam nav pievienots tulkojums valodā, par kuru tiek uzskatīts, ka viņš to saprot, un, otrkārt, formāla informācija par minēto tiesību esamību, kuru tam darījusi zināmu saņēmēja struktūra. Citiem vārdiem sakot, nosacījums par dokumenta valodu lietojumu ir saistīts nevis ar adresāta informēšanu, ko veic saņēmēja struktūra, bet tikai ar pēdējam minētajam paredzētajām atteikuma tiesībām. Turklāt šīs regulas I pielikumā ietvertajā standarta veidlapā šie abi aspekti ir skaidri nošķirti, tās dažādajās sadaļās ietverot norādi uz dokumenta adresāta informēšanu rakstveidā par viņa tiesībām atteikties to pieņemt un uz faktisku šo tiesību īstenošanu (spriedums Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 51. un 52. punkts).

65

Šādos apstākļos ir skaidrs, ka pašam atteikumam skaidri ir paredzēti nosacījumi tādā ziņā, ka dokumenta adresāts var lietderīgi to izmantot tikai gadījumā, kad attiecīgais dokuments nav sagatavots vai tam nav pievienots tulkojums valodā, kuru viņš saprot, vai oficiālajā saņēmējas dalībvalsts valodā, vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā izsniedz dokumentu. Kā izriet no šī rīkojuma 57. punkta, galu galā tiesai, kas izskata lietu, ir jāizlemj, vai šis nosacījums ir izpildīts, pārbaudot, vai dokumenta adresāta paustais atteikums ir pamatots (spriedums Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 53. punkts).

66

Tomēr, lai īstenotu šīs atteikuma tiesības, dokumenta saņēmējam iepriekš un rakstveidā ir jābūt pienācīgi informētam par savām tiesībām. Attiecīgi saņēmējai struktūrai, kad tā veic dokumenta izsniegšanu tā adresātam, visos gadījumos attiecīgajam dokumentam ir jāpievieno Regulas Nr. 1393/2007 II pielikumā ietvertā veidlapa, ar kuru šis adresāts tiek informēts par savām tiesībām atteikties pieņemt šo dokumentu, turklāt šāds pienākums nerada saņēmējai struktūrai īpašas grūtības, ņemot vērā, ka pietiek ar to, ka šāda struktūra dokumentam, kas ir jāizsniedz, pievieno izdrukātu [veidlapas] tekstu, kāds paredzēts šajā regulā katrā no Savienības oficiālajām valodām (šajā ziņā skat. spriedumu Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 54.–56. punkts).

67

Tādējādi iepriekš izklāstītā interpretācija vienlaikus var nodrošināt pārskatāmību, sniedzot dokumenta adresātam iespēju zināt savu tiesību apjomu, un atļaut Regulas Nr. 1393/2007 vienveidīgu piemērošanu, neradot nekādu kavēšanos šī dokumenta pārsūtīšanā, bet, gluži pretēji, padarot to vienkāršāku un vieglāku (spriedums Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 57. punkts).

68

Tiesa no tā ir secinājusi, ka saņēmējai struktūrai jebkādos apstākļos un bez rīcības brīvības šajā ziņā dokumenta saņēmējs ir jāinformē par viņa tiesībām atteikties to pieņemt, šim nolūkam sistemātiski izmantojot Regulas Nr. 1393/2007 II pielikumā ietverto standarta veidlapu (spriedums Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 58. punkts).

69

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, pirmkārt, ka tādā gadījumā kā pamatlietā, kurā izsniedzamais dokuments nav sagatavots vai tam nav pievienots tā tulkojums vienā no valodām, kas norādītas Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktā, proti, valodā, kuru adresāts saprot, vai saņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā, vai vajadzības gadījumā vienā no oficiālajām tās vietas valodām, kurā izsniedz izsniedzamo dokumentu – valodās, kas tiek uzskatītas par tādām, kuras attiecīgā persona saprot, – saņēmējas struktūras pienākumam informēt adresātu, izmantojot šīs regulas II pielikumā ietverto standarta veidlapu, par viņa tiesībām nepieņemt dokumentu vienmēr ir jābūt ievērotam (skat. šī rīkojuma 59. un 68. punktu).

70

Tā ir jārīkojas neatkarīgi no apstākļa, vai adresāts ir pieņēmis dokumentu. Šajā ziņā ir jānorāda, ka spriedumā Alpha Bank Cyprus (C‑519/13, EU:C:2015:603) Tiesa ir konstatējusi minētās standarta veidlapas izmantošanas obligātumu lietā, kurā izsniedzamā dokumenta adresāts faktiski bija izmantojis savas tiesības to nepieņemt pat tad, ja viņš iepriekš nebija saņēmis nekādu informāciju par šādu tiesību esamību.

71

Tādējādi, ja saņēmēja struktūra, kurai ir jāveic dokumenta izsniegšana tā adresātam, nav pievienojusi Regulas Nr. 1393/2007 II pielikumā ietverto standarta veidlapu, šī bezdarbība ir jānovērš atbilstoši šajā regulā paredzētajiem noteikumiem (šajā ziņā skat. spriedumu Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 59.–76. punkts).

72

Tādējādi tiesai, kas izskata lietu pārsūtītājā dalībvalstī, ir jānodrošina šo noteikumu ievērošana.

73

Otrkārt, ir jāuzsver, ka tiesības nepieņemt izsniedzamo dokumentu, kas ir skaidri paredzētas Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktā, izriet no šā rīkojuma 49. un 50. punktā atgādinātās nepieciešamības aizsargāt šī dokumenta adresāta tiesības uz aizstāvību atbilstoši taisnīgas tiesas prasībām.

74

No tā izriet, ka ne pārsūtīšanas valsts iestādes, ne tiesa, kas izskata lietu pārsūtītājā dalībvalstī, nevar likt jebkādus šķēršļus tam, lai tiktu īstenotas šādas attiecīgās personas tiesības.

75

Konkrētāk, ja pirms dokumenta izsniegšanas procedūras uzsākšanas tiesai, kas izskata lietu, ir jāveic pirmais pagaidu vērtējums attiecībā uz adresāta valodu prasmēm, lai, vienojoties ar prasītāju, noteiktu, vai ir jāveic dokumenta tulkojums, lēmums neveikt tamlīdzīgu tulkojumu nekādi neskar ne šī adresāta tiesības nepieņemt minēto dokumentu, ne šo tiesību īstenošanu. Citiem vārdiem sakot, pat tad, ja šī tiesa jau šajā posmā būtu pārliecināta, ka minētais adresāts saprot valodu, kādā dokuments ir sagatavots, un tādējādi tulkojums nav jāveic, tā nevar no tā secināt, ka attiecīgā persona nevar tiesiskā veidā vērsties pret izsniegšanas procedūru, un tādējādi liegt tai īstenot tās tiesības nepieņemt šo dokumentu, kas paredzētas Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktā, neapdraudot tās tiesības uz aizstāvību.

76

Savukārt tiesa, kas izskata lietu, ir tiesīga lemt par šī atteikuma pamatotību tikai tad, kad adresāts ir izmantojis šīs tiesības.

77

Šim nolūkam, kā tas norādīts šī rīkojuma 57. punktā, šai pašai tiesai pienācīgā veidā ir jāņem vērā visu lietas materiālos iekļauto atbilstošo elementu kopums, lai noteiktu, vai adresāts, kas atteicies pieņemt dokumentu, tomēr to varēja saprast un lietderīgi aizstāvēt savas tiesības vai arī, ņemot vērā šī dokumenta veidu, ir bijis nepieciešams šī pēdējā minētā tulkojums.

78

No vienas puses, ir būtiski, ka, lai dokumenta adresāts faktiski varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību, attiecīgais dokuments būtu sagatavots valodā, kuru viņš saprot, kas ir garantija tam, ka attiecīgā persona saprātīgā termiņā iespēju robežās varēs noteikt prasības priekšmetu un pamatojumu, kā arī uzaicinājumu ierasties tiesā vai vajadzības gadījumā pati vērsties tiesā (šajā ziņā skat. spriedumu Weiss und Partner, C‑14/07, EU:C:2008:264, 64. un 73. punkts). No otras puses, prasītājs nedrīkst ciest no negatīvām sekām, ko izraisa laiku novilcinoša un acīmredzami ļaunprātīga netulkota dokumenta nepieņemšana, ja ir pierādīts, ka šī dokumenta adresāts saprot valodu, kurā šis dokuments ir sagatavots (spriedums Leffler, C‑443/03, EU:C:2005:665, 52. punkts).

79

Tātad tiesai, kas izskata lietu pārsūtītājā dalībvalstī, iespēju robežās ir jāaizsargā katra lietas dalībnieka intereses, it īpaši, pārbaudot visus izšķirošos faktiskos apstākļus un pierādījumus, kas konkrēti pierāda adresāta valodu zināšanas, un šajā ziņā tā nevar balstīties uz jebkādu prezumpciju (šajā ziņā skat. spriedumu Weiss und Partner, C‑14/07, EU:C:2008:264, 85. punkts).

80

Ja pēc šīs pārbaudes tiesa, kas izskata lietu, secinātu, ka izsniedzamā dokumenta adresāts to nav pieņēmis pamatoti, jo tas bija sagatavots valodā, kas neatbilst Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punkta prasībām, no šīs regulas 8. panta 3. punkta izriet, ka minētais dokuments tad ir jāizsniedz tā adresātam, tam pievienojot tā tulkojumu vienā no valodām, kas ir norādītas pirmajā no iepriekš minētajām tiesību normām.

81

Savukārt pretējā gadījumā šai tiesai būtībā nekas neliedz piemērot savas valsts procesuālajās tiesībās paredzētās sekas, ko izraisa adresāta nepamatots atteikums pieņemt dokumentu, nodrošinot, ka tiek garantēta minētās regulas pilnīga efektivitāte, ievērojot tās mērķus (šajā ziņā skat. spriedumu Leffler, C‑443/03, EU:C:2005:665, 69. punkts).

82

Pašā Regulā Nr. 1393/2007 nav paredzētas sekas, ko izraisa nepamatots atteikums pieņemt dokumentu.

83

Taču, kā tas izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, ja nav atbilstošu Savienības tiesību normu, katras dalībvalsts iekšējā tiesību sistēmā ir jānosaka procesuālie noteikumi par vēršanos tiesā, kas paredzēti to indivīdu tiesību aizsardzībai, kuras izriet no Savienības tiesību tiešās iedarbības (spriedums Leffler, C‑443/03, EU:C:2005:665, 49. punkts).

84

Šie noteikumi tomēr nevar būt mazāk labvēlīgi nekā tie, kas attiecas uz tiesībām, kuras rodas no iekšējās tiesību sistēmas (līdzvērtības princips), un tie nevar padarīt par praktiski neiespējamu vai pārmērīgi sarežģītu Savienības tiesību sistēmas piešķirto tiesību īstenošanu (efektivitātes princips) (spriedums Leffler, C‑443/03, EU:C:2005:665, 50. punkts).

85

Šajā ziņā saskaņā ar efektivitātes principu valsts tiesai ir jāpiemēro savas valsts iekšējā tiesību sistēmā paredzētie procesuālie noteikumi vienīgi, ciktāl tajos nav apšaubīta Regulas Nr. 1393/2007 jēga, mērķis un pilnīga efektivitāte (skat. spriedumu Leffler, C‑443/03, EU:C:2005:665, 50. un 51. punkts).

86

Tādā gadījumā kā pamatlietā aplūkotais, kurā atbildētājs neieradās tiesā, Regulā Nr. 1393/2007 ir prasīts, kā tas it īpaši izriet no tās 19. panta 1. punkta, ka ir jāpārliecinās, ka attiecīgā persona faktiski un efektīvi ir saņēmusi dokumentu par lietas ierosināšanu (šajā ziņā skat. spriedumu Alder, C‑325/11, EU:C:2012:824, 36. un 41. punkts), kas tādējādi tai ļauj uzzināt par tiesvedību, kas uzsākta pret to, kā arī noteikt prasības priekšmetu un pamatojumu (šajā ziņā skat. spriedumu Weiss und Partner, C‑14/07, EU:C:2008:264, 73. un 75. punkts), un ka tai ir bijis pietiekami daudz laika aizstāvības sagatavošanai (šajā ziņā skat. spriedumu Leffler, C‑443/03, EU:C:2005:665, 52. punkts). Turklāt šāds pienākums ir saderīgs ar Regulas Nr. 44/2001 34. panta 2. punktā noteiktajām prasībām (šajā ziņā skat. spriedumus Leffler, C‑443/03, EU:C:2005:665, 68. punkts, un Weiss und Partner, C‑14/07, EU:C:2008:264, 51. punkts).

87

Katrā ziņā, kā tas izriet no šī rīkojuma pamatojuma, Regulā Nr. 1393/2007 ir atļauts piemērot tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir aprakstīts minētā rīkojuma 37. punktā, tikai pēc šajā regulā paredzēto posmu izpildes, proti, adresāta informēšanas, izmantojot minētās regulas II pielikumā ietverto standarta veidlapu, par to, ka viņam ir iespēja var atteikties pieņemt izsniedzamo dokumentu, un – atteikuma gadījumā – tiesas nolēmuma, kurš ir kļuvis galīgs un kurā ir konstatēta šī atteikuma nepamatotība.

88

Tādējādi iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai konkrētie noteikumi, kas pamatlietā attiecas uz valsts tiesību normas piemērošanu, ir saderīgi ar Regulas Nr. 1393/2007 prasībām un mērķiem.

89

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz trīs uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Regula Nr. 1393/2007 ir jāinterpretē tādējādi, ka, izsniedzot dokumentu adresātam, kurš dzīvo citas dalībvalsts teritorijā, gadījumā, ja dokuments nav sagatavots vai tam nav pievienots tulkojums valodā, kuru attiecīgā persona saprot, vai saņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā, vai, ja šajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, oficiālajā tās vietas valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā ir jāizsniedz dokuments:

90

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regula (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000, ir jāinterpretē tādējādi, ka, izsniedzot dokumentu adresātam, kurš dzīvo citas dalībvalsts teritorijā, gadījumā, ja dokuments nav sagatavots vai tam nav pievienots tulkojums valodā, kuru attiecīgā persona saprot, vai saņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā, vai, ja šajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, oficiālajā tās vietas valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā ir jāizsniedz dokuments: