13.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 361/2

—

atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 27. februāra spriedumu lietā T-602/11;

—

pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējā tiesā galīga sprieduma taisīšanai;

—

piespriest ITSB kā atbildētājam tiesvedībā Vispārējā tiesā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā pirmajā instancē un apelācijas instancē.

1.

Vispārējā tiesa neesot pienācīgi pamatojusi secinājumu par patiesas attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespējas esamību. Lai atbilstoši un objektīvi secinātu par patiesas divu preču zīmju sajaukšanas iespējas esamību, nevarot aprobežoties ar vienkāršu apgalvojumu, ka, ņemot vērā ar tām aptverto attiecīgo preču identiskumu un to, ka starp tām pastāv ļoti neliela vizuāla līdzība un neliela fonētiska līdzība (un neraugoties uz to konceptuālo atšķirību), nevar tikt izslēgts, ka attiecīgie patērētāji uztvers ar šīm preču zīmēm apzīmētās preces kā viena uzņēmuma vai ekonomiski saistītu uzņēmumu preces. “Sajaukšanas iespēja” nozīmējot nevis vienkārši sajaukšanas pastāvēšanas iespēju, bet gan drīzāk iespējamību, ka sajaukšana notiks. Sajaukšanas iespēja nevarot tikt prezumēta tikai tādēļ, ka pastāv zināma divu preču zīmju līdzības pakāpe, pat tad, ja attiecīgās preces ir identiskas.

2.

Pārsūdzētajā spriedumā tāpat esot nepareizi piemērots Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, ciktāl Vispārējā tiesa, veicot preču zīmju, kurām ir ļoti neliela vizuāla līdzība un neliela fonētiska līdzība, sajaukšanas iespējas visaptverošu novērtējumu, neesot ņēmusi vērā apzīmējumu konceptuālās atšķirības ietekmi un nozīmi. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru reģistrācijai pieteiktās preču zīmes konceptuālajam saturam esot jābūt pietiekamam, lai atsvērtu ļoti nelielu vizuālu līdzību un nelielu fonētisku līdzību, kas atbilstoši Vispārējās tiesas konstatējumiem pastāvot starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi.

3.

Visbeidzot, Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo, izvērtējot attiecīgo apzīmējumu sajaukšanas iespējas esamību, tā neesot ņēmusi vērā visus faktorus, kuriem konkrētās lietas apstākļos esot nozīme saistībā ar sajaukšanas iespējas konstatēšanu. Konkrētāk, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā ļoti svarīgu apstākli, kas ir daļa no tiesvedības faktiskā konteksta, proti, tiesvedībā aplūkotajās preču zīmēs ietvertā vārda izcelsmi, vēsturi, ģeogrāfisko nozīmi un tā simbolisko saikni ar precēm, kas apzīmētas ar minētajām preču zīmēm. Līdz ar to Vispārējā tiesa attiecīgi esot arī sagrozījusi tiesvedības faktisko kontekstu.