1

Apelācijas sūdzībā MEGA Brands International, Luxembourg, Zweigniederlassung Zug lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējas tiesas spriedumu Mega Brands/ITSB – Diset (“MAGNEXT”) (T‑604/11 un T‑292/12, EU:T:2014:56; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), jo Vispārējā tiesa tajā ir noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 24. aprīļa lēmumu lietā R 1722/2011‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Diset SA (turpmāk tekstā – “Diset”) un apelācijas sūdzības iesniedzēju.

2

Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) tika atcelta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2009. gada 13. aprīlī.

3

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kurš atbilst Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ir paredzēts:

“Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:

[..]

4

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā, kurš atbilst Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunktam, ir noteikts:

“Šā panta 1. punktā “agrākas preču zīmes” ir:

5

2008. gada 21. janvārī apelācijas sūdzības iesniedzēja ITSB iesniedza pieteikumu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi šādi attēlotu grafisku apzīmējumu:

6

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 28. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “spēles un rotaļlietas, it īpaši daudzu daļiņu konstruktori, to detaļas, piederumi un veidojošās daļas”.

7

2010. gada 29. martā apelācijas sūdzības iesniedzēja ITSB iesniedza otru pieteikumu reģistrēt apzīmējumu kā Kopienas preču zīmi, kurš attiecās uz šādi attēlotu vārdisku apzīmējumu:

8

Šī reģistrācija tika lūgta attiecībā uz tām pašām precēm, kas uzskaitītas šī sprieduma 6. punktā.

9

2008. gada 5. septembrī un 2010. gada 17. jūnijāDiset iesniedza divus iebildumus atbilstoši attiecīgi Regulas Nr. 40/94 42. pantam un Regulas Nr. 207/2009 41. pantam pret minēto preču zīmju reģistrāciju saistībā ar iepriekš 6. punktā norādītajām precēm. Šie iebildumi bija balstīti it īpaši uz Spānijas agrāku vārdisku preču zīmi “MAGNET 4”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 2003. gada 10. jūlijā un kas reģistrēta 2003. gada 9. decembrī attiecībā uz precēm, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 28. klasē un atbilst šādam aprakstam: “spēles, rotaļlietas, vingrošanas un sporta preces, kas nav ietvertas citās klasēs, ziemassvētku eglīšu rotājumi”.

10

Minēto iebildumu pamatojumam izvirzītie pamati bija tie, kas ir minēti attiecīgi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un identiskajā Regulas Nr. 207/2009 tiesību normā. Šie paši iebildumi bija pamatoti ar visām ar agrāko preču zīmi aptvertajām precēm, un tie bija vērsti pret visām precēm, attiecībā uz kurām ticis iesniegts konkrēto preču zīmju reģistrācijas pieteikums.

11

Ar 2010. gada 19. jūlija un 2011. gada 21. jūnija lēmumiem ITSB Iebildumu nodaļa Diset iesniegtos iebildumus apmierināja.

12

Ar 2011. gada 27. septembra un 2012. gada 24. aprīļa lēmumiem ITSB Apelāciju ceturtā padome MEGA Brands International, Luxembourg, Zweigniederlassung Zug iesniegtās apelācijas sūdzības par minētās Iebildumu nodaļas lēmumiem noraidīja.

13

Ar prasības pieteikumiem, kuri Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2011. gada 28. novembrī (lieta T‑604/11) un 2012. gada 3. jūlijā (lieta T‑292/12), apelācijas sūdzības iesniedzēja cēla divas prasības atcelt ITSB Apelāciju padomes pieņemtos noraidošos lēmumus.

14

Katras apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu pamatu, kas saistīts attiecīgi ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un identisko Regulas Nr. 207/2009 tiesību normu.

15

Pēc tam, kad Vispārējā tiesa abas lietas apvienoja sprieduma taisīšanai, vispirms tā pārsūdzētā sprieduma 19. punktā konstatēja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja neapstrīd Apelāciju padomes secinājumus nedz attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas, saistībā ar kuru tiek uzskatīts, ka to veido spāņu valodā runājoši samērā uzmanīgi un apdomīgi vidusmēra patērētāji, definīciju, nedz attiecībā uz daļējo ar konfliktējošajām preču zīmēm aptverto preču identiskumu.

16

Pēc tam Vispārējā tiesa pārbaudīja konfliktējošo apzīmējumu tādu līdzību no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa, kuras Apelāciju padomes veikto vērtējumu apstrīdēja apelācijas sūdzības iesniedzēja.

17

Pirmkārt, runājot par konfliktējošo apzīmējumu līdzību no vizuālā un fonētiskā viedokļa, Vispārējā tiesa nosprieda, ka:

18

Otrkārt, runājot par konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu no konceptuālā viedokļa, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 26. punktā ir apstiprinājusi Apelāciju padomes sniegto vērtējumu, saskaņā ar kuru tas, ka spāņu valodā pastāv īpašības vārds “magnético”, kuru konkrētā sabiedrības daļa lieto bieži, lai apzīmētu preci, kurai ir raksturīgas magnētiskas īpašības, izraisa, ka šī sabiedrības daļa asociēs agrāko preču zīmi ar priekšmetiem, kuriem šādas īpašības piemīt. Tā uzskatīja, ka šajā kontekstā Apelāciju padome pamatoti ir konstatējusi konceptuālas līdzības starp reģistrācijai pieteikto grafisko preču zīmi un vārdisko preču zīmi, no vienas puses, un agrāko preču zīmi, no otras puses, neesamību.

19

Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 29. punktā secināja, ka agrākajai preču zīmei piemīt ļoti vāja līdzība ar reģistrācijai pieteikto grafisko preču zīmi un vidēja līdzība ar reģistrācijai pieteikto vārdisko preču zīmi.

20

Visbeidzot, Vispārējā tiesa pārbaudīja apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus, ar kuriem tā apstrīdēja, ka agrākajai preču zīmei būtu vidēja atšķirtspēja.

21

Šajā ziņā Vispārējā tiesa pēc tam, kad tā bija atgādinājusi, ka konkrētā sabiedrības daļa asociēs agrāko preču zīmi ar priekšmetiem, kuriem piemīt magnētiskas īpašības, pārsūdzētā sprieduma 32. punktā norādīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ITSB ir iesniegusi virkni faktu, ar kuriem ticis pierādīts, ka spēļu un rotaļlietu magnētisko īpašību izvirzīšana priekšplānā ir ierasta attiecīgajā nozarē darbojošos tirgus dalībnieku prakse. Šādos apstākļos minētā sprieduma 33. punktā tā uzskatīja, ka agrākā preču zīme “MAGNET 4” pauž ziņu, kura konkrētās sabiedrības daļas uztverē varētu tikt saistīta ar to preču īpašībām, attiecībā uz kurām tā ir reģistrēta un kuras ir identiskas ar reģistrācijai pieteiktajām – grafisko un vārdisko – preču zīmēm aptvertajām. Vispārējā tiesa konstatēja, ka agrākajai preču zīmei ir nevis vidēja, bet gan vāja atšķirtspēja.

22

Ņemot vērā visus šos apsvērumus, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 34. punktā nosprieda, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, atzīstot sajaukšanas iespēju starp reģistrācijai pieteikto grafisko preču zīmi un agrāko preču zīmi.

23

Turpretī pārsūdzētā sprieduma 35. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, tā kā līdzība starp reģistrācijai pieteikto vārdisko preču zīmi un agrāko preču zīmi ir izteiktāka, bija jāapstiprina Apelāciju padomes secinājums, saskaņā ar kuru ir jāatzīst sajaukšanas iespēja starp šīm preču zīmēm, ņemot vērā ar tām aptverto preču identiskumu un neraugoties uz agrākās preču zīmes vājo atšķirtspēju.

24

Līdz ar to Vispārējā tiesa lietā T‑604/11 atcēla ITSB Apelāciju ceturtās padomes lēmumu saistībā ar grafisko preču zīmi un lietā T‑292/12 noraidīja prasību atcelt šīs pašas Apelāciju padomes lēmumu saistībā ar vārdisko preču zīmi “MAGNEXT”.

25

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

26

ITSB prasījumi Tiesai ir šādi:

27

Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, kā arī to, ka pārsūdzētais spriedums nav pamatots.

28

Šis pamats ir sadalāms četrās daļās.

29

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa savā sajaukšanas iespējas novērtējumā ir sagrozījusi faktus un ir pārkāpusi judikatūrā iedibinātos principus, pirmkārt, kvalificējot kā agrākās preču zīmes “MAGNET 4” dominējošo elementu [vārdu] “MAGNET”, lai gan tā bija konstatējusi, ka šis elements ir aprakstošs, un, otrkārt, neņemot vērā šīs preču zīmes sastāvā ietilpstošo skaitli “4”.

30

ITSB uzskata, ka šie argumenti ir nepieņemami vai, pakārtoti, acīmredzami nepamatoti.

31

Kā to pamatoti pārsūdzētā sprieduma 21. punktā atgādinājusi Vispārējā tiesa, konfliktējošo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus (skat. it īpaši spriedumus ITSB/Shaker, C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 35. punkts, un Nestlé/ITSB, C‑193/06 P, EU:C:2007:539, 34. punkts).

32

Divu preču zīmju līdzības vērtējumā nevar aprobežoties tikai ar kādas vienas kombinētas preču zīmes sastāvdaļas ņemšanu vērā un tās salīdzinājumu ar citu preču zīmi. Gluži pretēji, salīdzināšana ir jāveic, attiecīgo preču zīmju izvērtēšanā katru no tām aplūkojot kopumā, kas neizslēdz, ka kopējā iespaidā, ko konkrētas sabiedrības daļas atmiņā rada kombinētā preču zīme, zināmos apstākļos dominējošais var būt viens vai vairāki tās elementi (skat. it īpaši spriedumus ITSB/Shaker, EU:C:2007:333, 41. punkts, un United States Polo Association/ITSB, C‑327/11 P, EU:C:2012:550, 57. punkts).

33

Izskatāmajā lietā konfliktējošo apzīmējumu fonētiskās un vizuālās līdzības novērtējuma stadijā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 25. punktā konstatēja, ka agrākajā preču zīmē “MAGNET 4” vārds “magnet” ir uzskatāms par dominējošo elementu.

34

Tiktāl, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka šāda kvalifikācija nav saderīga ar aprakstošo raksturu, kuru Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 26. punktā šajā ziņā esot atzinusi, atliek norādīt, ka, pat pieņemot, ka vārdiskais elements ir uzskatāms par tādu, kuram ir tīri aprakstošs raksturs, konfliktējošo apzīmējumu līdzības novērtējumā šis raksturs neliedz atzīst šī elementa dominējošo raksturu (šajā ziņā skat. rīkojumu Muñoz Arraiza/ITSB, C‑388/10 P, EU:C:2011:185, 65. punkts).

35

Līdz ar to ir jāsecina, ka pamata par Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu pirmā daļa tātad ir noraidāma.

36

Ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzēja Vispārējai tiesai pārmet, ka tā savā sajaukšanas iespējas vērtējumā nav ņēmusi vērā agrākās preču zīmes sastāvā ietilpstošo skaitli “4”, no pārsūdzētā sprieduma 25. punkta formulējuma ir izsecināms, ka Vispārējā tiesa, lai novērtētu konfliktējošo apzīmējumu vizuālo un fonētisko līdzību, ir vienīgi konstatējusi, ka reģistrācijai pieteiktā vārdiskā preču zīme “MAGNEXT” no agrākās preču zīmes “MAGNET 4” elementa “magnet” atšķiras tikai ar lielo burtu “X”.

37

Protams, šī preču zīmē “MAGNET 4” esošā skaitļa “4” neņemšana vērā ir aplūkojama, ievērojot elementa “magnet” kā dominējošā elementa šajā preču zīmē kvalifikāciju, kas skaidri ir veikta tajā pašā minētā sprieduma 25. punktā.

38

No šī sprieduma 32. punktā atgādinātās judikatūras izriet, ka noteiktos apstākļos līdzības novērtējums var tikt veikts, pamatojoties uz kombinētas preču zīmes dominējošo elementu. Tomēr šī judikatūra attiecas tikai uz ārkārtas situācijām (rīkojums Repsol/ITSB, C‑466/13 P, EU:C:2014:2331, 83. punkts) un tikai tad, ja visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas tās kopējā radītajā iespaidā ir nenozīmīgas, un līdzības novērtējums var tikt veikts, vienīgi pamatojoties uz dominējošo elementu (skat. it īpaši spriedumus Aceites del Sur‑Coosur/Koipe, C‑498/07 P, EU:C:2009:503, 62. punkts, un United States Polo Association/ITSB, EU:C:2012:550, 57. punkts).

39

Pārsūdzētā sprieduma 25. punktā Vispārējā tiesa ir tikai apgalvojusi agrākās preču zīmes elementa “magnet” dominējošo raksturu, neveicot nekādu šajā preču zīmē esošā otra elementa, proti, skaitļa “4”, īpašību analīzi, no kuras izrietētu, ka šis elements ir nenozīmīgs.

40

Lai gan pārsūdzētā sprieduma 25. punktā, kā to uzsvēra ITSB, ir atsauce uz šī sprieduma 22. punktu par reģistrācijai pieteiktās grafiskās preču zīmes un agrākās preču zīmes vizuālo līdzību, šajā pēdējā minētajā punktā ir vienīgi minēts Vispārējās tiesas konstatējums sakarā ar to, ka skaitļa “4” reģistrācijai pieteiktajā grafiskajā preču zīmē nav, un neietver nekādu šī skaitļa radītā vizuālā iespaida agrākās preču zīmes kontekstā novērtējumu, no kura izrietētu, ka šis iespaids ir nenozīmīgs.

41

Runājot par pārsūdzētā sprieduma 23. punktu par reģistrācijai pieteiktās grafiskās preču zīmes un agrākās preču zīmes fonētisko līdzību, uz kuru arī ir atsauce minētā sprieduma 25. punktā, tajā nav nekādas norādes par skaitļa “4” esamību agrākajā preču zīmē. It īpaši tajā nav nevienas atsauces uz šī skaitļa izrunu kā “cuatro”, kā tas spāņu valodā, kuru izmanto sabiedrības daļa, kas tiek uzskatīta par konkrēto sabiedrības daļu attiecībā uz šo preču zīmi, tiek izrunāts, un neviena novērtējuma, no kura izrietētu, ka šīs skaņas radītais fonētiskais iespaids būtu nenozīmīgs.

42

Līdz ar to ir jāsecina, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā nav veikusi attiecīgo preču zīmju salīdzinājumu, izvērtējot katru no tām kopumā.

43

Pamata par Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu otrā daļa tātad ir pamatota.

44

Apelācijas sūdzības iesniedzēja Vispārējai tiesai pārmet, ka tā ir sagrozījusi faktus, konstatējot vidēju fonētisko līdzību starp konfliktējošajām preču zīmēm, lai gan lietā T‑604/11 tā uzskatīja, ka fonētiskās līdzības pakāpe starp attiecīgo grafisko preču zīmi un agrāko preču zīmi ir ļoti vāja. Izskatāmajā lietā aplūkotās grafisko un vārdisko preču zīmes “MAGNEXT” veidojot vieni un tie paši burti, un tātad arī izrunātas tās tiekot identiski.

45

Apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst arī, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot konfliktējošās preču zīmes par vidēji līdzīgām no vizuālā viedokļa, lai gan vārdisko preču zīmi “MAGNEXT”, tāpat kā grafisko preču zīmi, veidojot divi elementi “mag” un “next”, un ka pēdējais minētais elements, kurš atbilstot angļu valodā zināmam vārdam “next”, būtu bijis jāuzskata par dominējošo elementu.

46

ITSB uzskata, ka šie argumenti ir nepieņemami vai, pakārtoti, acīmredzami nepamatoti.

47

Kā izriet no LESD 256. panta 1. punkta otrās daļas un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas, apelācijas sūdzības Tiesai iesniedz tikai par tiesību jautājumiem. Vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē ietilpst konstatēt un izvērtēt atbilstošos faktus, kā arī tai iesniegtos pierādījumus. Tātad šo faktu un pierādījumu vērtējums, izņemot to sagrozīšanas gadījumus, nav tiesību jautājums, kas kā tāds ir pakļauts Tiesas kontrolei apelācijas ietvaros (skat. it īpaši spriedumus Nestlé/ITSB, EU:C:2007:539, 53. punkts, un United States Polo Association/ITSB, EU:C:2012:550, 62. punkts).

48

Konfliktējošo apzīmējumu fonētiskās un vizuālās līdzības novērtējums ir faktu vērtējums (šajā ziņā skat. it īpaši rīkojumu Longevity Health Products/ITSB, C‑311/14 P, EU:C:2015:23, 34. punkts un tajā minētā judikatūra), un tātad tas var būt apelācijas priekšmets tikai šo faktu sagrozīšanas gadījumā.

49

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši no Tiesas pastāvīgās judikatūras izrietošajam šādai sagrozīšanai ir skaidri jāizriet no lietas materiāliem tā, lai nebūtu jāveic jauna faktu un pierādījumu izvērtēšana (skat. it īpaši rīkojumu Mundipharma/ITSB, C‑669/13 P, EU:C:2014:2308, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

50

Izskatāmajā lietā ir jākonstatē, ka, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums ir balstīts uz faktisko elementu un pierādījumu, pamatojoties uz kuriem Vispārējā tiesa veica konfliktējošo apzīmējumu fonētiskās un vizuālās līdzības novērtējumu, sagrozīšanu, argumenti, kurus apelācijas sūdzības iesniedzēja izklāsta šī apgalvojuma pamatojumā, būtībā ir ierobežoti ar to izteikumu atkārtošanu, kuri jau tika izklāstīti Vispārējā tiesā iesniegtajos rakstveida dokumentos, un tajos nav ietverti nekādi specifiski juridiski argumenti, ar kuriem – papildus Vispārējās tiesas veiktajam, kā apgalvots, kļūdainajam noteiktu faktu vērtējumam – varētu tikt pierādīta faktu sagrozīšana pārsūdzētajā spriedumā.

51

No tā izriet, ka pamata par Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu trešā un ceturtā daļa tātad ir noraidāmas kā nepieņemamas.

52

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka pārsūdzētā sprieduma 35. punktā Vispārējā tiesa nav minējusi sīki izklāstītus iemeslus, ar kuriem attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu līdzības no vizuālā un fonētiskā viedokļa pareizu novērtējumu tiktu attaisnots secinājums, saskaņā ar kuru starp šiem apzīmējumiem pastāvētu sajaukšanas iespēja. Līdz ar to pārsūdzētais spriedums neesot pamatots.

53

ITSB uzskata, ka pārsūdzētais spriedums ir pietiekami tiesiski pamatots.

54

Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai pienākums norādīt pamatojumu, kurš Vispārējai tiesai ir noteikts saskaņā ar Tiesas statūtu 36. pantu, kas saskaņā ar šo pašu statūtu 53. panta pirmo daļu un Vispārējās tiesas Reglamenta 81. pantu ir piemērojams attiecībā uz Vispārējo tiesu, neliek pēdējai minētajai sniegt izklāstu, kurā izsmeļoši un pa vienam būtu aplūkoti visi lietas dalībnieku paustie apsvērumi, un Vispārējās tiesas pamatojums līdz ar to var būt netiešs, ar nosacījumu, ka tas ļauj ieinteresētajām personām saprast, kādu iemeslu dēļ Vispārējā tiesa nav apstiprinājusi to argumentus, un Tiesai iegūt pietiekami daudz informācijas, lai īstenotu savu pārbaudi (skat. it īpaši spriedumus Edwin/ITSB, C‑263/09 P, EU:C:2011:452, 64. punkts, un Isdin/Bial-Portela, C‑597/12 P, EU:C:2013:672, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

55

Izskatāmajā lietā ir jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 35. punkts, kurā Vispārējā tiesa konstatējusi sajaukšanas iespējas starp konfliktējošajiem apzīmējumiem esamību, ir secinājumu punkts, kurš netieši, bet skaidri ir balstīts uz iepriekšējos šī sprieduma punktos izdarītajiem konstatējumiem attiecībā uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās preču zīmes līdzību no vizuālā, fonētiskā, kā arī konceptuālā viedokļa, no vienas puses, un attiecībā uz pēdējās minētās atšķirtspēju, no otras puses.

56

Runājot par tiem Vispārējās tiesas konstatējumiem saistībā ar konfliktējošo apzīmējumu vizuālo un fonētisko līdzību, attiecībā uz kuriem apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd, ka ar tiem varētu tikt pamatots secinājums, kādu šī tiesa izdarīs attiecībā uz sajaukšanas iespējas esamību, šī sprieduma 33. un 36. punktā jau tika norādīts, ka Vispārējā tiesa saistībā ar preču zīmi “MAGNET 4” ir ņēmusi vērā tikai elementu “magnet”, kuru tā kvalificējusi kā dominējošu, neievērojot skaitli “4”.

57

No vienas puses, Vispārējā tiesa nav sniegusi nekādu, pat netiešu pamatojumu, kurš ļautu saprast iemeslus, kuru dēļ tā elementu “magnet” ir kvalificējusi par dominējošu (skat. iepriekš šī sprieduma 39. punktu).

58

No otras puses, Vispārējā tiesa nav sniegusi arī kaut vai netiešu pamatojumu tās lēmumam neietvert skaitli “4” savā konfliktējošo apzīmējumu līdzības vērtējumā (skat. iepriekš šī sprieduma 39.–41. punktu).

59

No tā izriet, ka tiktāl, ciktāl tas ir pamatots ar konfliktējošo apzīmējumu līdzības no vizuālā un fonētiskā viedokļa novērtējumu, kuram ir raksturīga pamatojuma neesamība, nepietiekami pamatots ir arī pats Vispārējās tiesas izdarītais sajaukšanas iespējas esamības konstatējums pārsūdzētā sprieduma 35. punktā.

60

Ņemot vērā visus iepriekš, it īpaši šī sprieduma 42., 43. un 59. punktā, izklāstītos apsvērumus, pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 4) punkts ir atceļams.

61

Atbilstoši Tiesas statūtu 61. panta pirmajai daļai, ja Vispārējās tiesas nolēmums tiek atcelts, Tiesa var pati taisīt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija, vai nodot lietu atpakaļ sprieduma taisīšanai Vispārējā tiesā.

62

Izskatāmajā lietā Tiesa uzskata, ka tiesvedības stadija neļauj tai pieņemt galīgo spriedumu, jo, lai veiktu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punktā paredzētajām prasībām atbilstošu visaptverošu sajaukšanas iespējas novērtējumu, Vispārējai tiesai ir jāpapildina tās faktu vērtējums.

63

Līdz ar to lieta ir jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai.

64

Tā kā lieta ir jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai, lēmuma par tiesāšanās izdevumiem, kas radušies šajā apelācijas tiesvedībā, pieņemšana ir jāatliek.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež: