—

M. Manea vārdā – R. Cătălin, advokāts,

—

Rumānijas valdības vārdā – R. H. Radu, pārstāvis, kā arī – V. Angelescu un D. M. Bulancea, padomdevēji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – R. Lyal un G.‑D. Bălan, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz LESD 110. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp M. Manea un Instituția Prefectului județul Brașov – Serviciul public comunitar regim de permise de conducere și inmatriculare a vehiculelor par nodokli, kura samaksa tiek prasīta no M. Manea, lai viņš Rumānijā varētu reģistrēt no citas dalībvalsts ievestu lietotu mehānisko transportlīdzekli.

3

“Eiropas emisijas standarti” nosaka Eiropas Savienības dalībvalstīs pārdoto jauno mehānisko transportlīdzekļu izplūdes gāzu emisijas pieņemamības robežas. Pirmais no šiem standartiem (ko parasti dēvē par “Euro 1”) tika ieviests ar Padomes 1991. gada 26. jūnija Direktīvu 91/441/EEK, ar kuru groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 242, 1. lpp.), kas stājās spēkā 1992. gada 1. janvārī. Kopš tā laika noteikumi šajā jomā pakāpeniski ir padarīti stingrāki, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Savienībā.

4

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 263, 1. lpp.), M kategorijas transportlīdzekļi, kas ietver “[mehāniskos transportlīdzekļus] pasažieru pārvadāšanai vismaz ar četriem riteņiem”, tiek nošķirti no N kategorijas transportlīdzekļiem, kas ietver “[mehāniskos transportlīdzekļus] preču pārvadājumiem vismaz ar četriem riteņiem”. Šīs kategorijas ir iedalītas apakškategorijās atkarībā no sēdvietu skaita un maksimālā svara (M kategorija) vai atkarībā tikai no maksimālā svara (N kategorija).

5

Ar 2006. gada 17. jūlija Likumu Nr. 343/2006 par grozījumiem un papildinājumiem Likumā Nr. 571/2003 par nodokļu kodeksu (Legea nr. 343/2006 pentru modificarea şi completarea Legii nr. 571/2003 privind Codul fiscal; Monitorul Oficial al României, I daļa, 2006. gada 1. augusts, Nr. 662) nodokļu kodeksā tika ieviests īpašs nodoklis mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas piemērojams no 2007. gada 1. janvāra un kas jāmaksā, veicot pirmreizēju transportlīdzekļa reģistrāciju Rumānijā (turpmāk tekstā – “īpašais nodoklis”).

6

Ar steidzamības kārtā pieņemto valdības 2008. gada 21. aprīļa Rīkojumu Nr. 50/2008, ar kuru tiek noteikts mehānisko transportlīdzekļu piesārņojuma nodoklis (Ordonanță de Urgență a Guvernului nr. 50/2008 pentru instituirea taxei pe poluare pentru autovehicule; Monitorul Oficial al României, I daļa, 2008. gada 25. aprīlis, Nr. 327; turpmāk tekstā – “OUG Nr. 50/2008”), kas ir piemērojams no 2008. gada 1. jūlija, tika ieviests piesārņojuma nodoklis no M1 līdz M3 un no N1 līdz N3 kategoriju transportlīdzekļiem. Pienākums maksāt šo nodokli radās, konkrēti, veicot pirmreizēju reģistrāciju Rumānijā.

7

OUG Nr. 50/2008 ir ticis vairākkārt grozīts, un visbeidzot tas ar 2012. gada 6. janvāra Likumu Nr. 9/2012 par mehānisko transportlīdzekļu piesārņojošo emisiju nodokli (Legea nr. 9/2012 privind taxa pentru emisiili poluante provenite de la autovehicule; Monitorul Oficial al României, I daļa, 2012. gada 10. janvāris, Nr. 17), kas stājās spēkā 2012. gada 13. janvārī, tika atcelts.

8

Tāpat kā ar OUG Nr. 50/2008, arī ar Likumu Nr. 9/2012 tika ieviests piesārņojuma nodoklis no M1 līdz M3 un no N1 līdz N3 kategoriju transportlīdzekļiem.

9

Saskaņā ar Likuma Nr. 9/2012 4. panta 1. punktu pienākums maksāt šo nodokli radās, it īpaši pirmo reizi reģistrējot transportlīdzekli Rumānijā.

10

Atbilstoši šī likuma 4. panta 2. punktam pienākums maksāt minēto nodokli par lietotu transportlīdzekli rodas noteiktos apstākļos, arī pirmo reizi reģistrējot īpašumtiesības Rumānijā. Minētā panta redakcija ir šāda:

“Pienākums maksāt nodokli rodas arī, pirmo reizi reģistrējot tāda lietota transportlīdzekļa īpašumtiesības Rumānijā, par kuru nav ticis samaksāts ne īpašais vieglo automobiļu un mehānisko transportlīdzekļu nodoklis atbilstoši Likumam Nr. 571/2003 ar tā vēlākiem grozījumiem un papildinājumiem, ne transportlīdzekļu piesārņojuma nodoklis un kas nepieder transportlīdzekļu kategorijām, kuri ir atbrīvoti no šādu nodokļu maksājuma vai kuriem ir piemērojams izņēmums atbilstoši reģistrācijas brīdī spēkā esošajiem tiesību aktiem.”

11

Jēdziens “īpašumtiesību pirmreizējā reģistrācija”, kā tas ir precizēts Likuma Nr. 9/2012 2. panta i) punktā, attiecas uz lietota transportlīdzekļa “īpašumtiesību pirmreizēju maiņu, kas notikusi pēc šī likuma stāšanās spēkā”.

12

Tomēr ar steidzamības kārtā pieņemto valdības 2012. gada 30. janvāra Rīkojumu Nr. 1/2012 par dažu Likuma Nr. 9/2012 par mehānisko transportlīdzekļu piesārņojošo emisiju nodokli tiesību normu piemērošanas apturēšanu un nodokļa atmaksāšanu atbilstoši šī likuma 4. panta 2. punktam (Ordonanța de Urgență a Guvernului nr. 1/2012 pentru suspendarea aplicării unor dispoziții ale Legii nr. 9/2012 privind taxa pentru emisiile poluante provenite de la autovehicule, precum şi pentru restituirea taxei achitate în conformitate cu prevederile art. 4 alin. 2 din lege; Monitorul Oficial al României, I daļa, 2012. gada 31. janvāris, Nr. 79; turpmāk tekstā – “OUG Nr. 1/2012”), kas stājās spēkā 2012. gada 31. janvārī, Likuma Nr. 9/2012 4. panta 2. punkta piemērošana tika apturēta līdz 2013. gada 1. janvārim. OUG Nr. 1/2012 tostarp bija paredzēts, ka nodokļu maksātājiem, kas ir samaksājuši šo nodokli atbilstoši minētajam 4. panta 2. punktam laikposmā no brīža, kad stājās spēkā Likums Nr. 9/2012, līdz brīdim, kad stājās spēkā OUG Nr. 1/2012, ir tiesības saņemt tā atmaksu.

13

Likuma Nr. 9/2012 6. pantā bija paredzēts:

“1.   Nodokļa apmēru, pamatojoties uz 1.–5. pielikumā minētajiem faktoriem, aprēķina šādi:

3.   Nodokļa procentuālais samazinājums [..] tiek noteikts atbilstoši attiecīgās automašīnas vecumam.

4.   Aprēķinot nodokli, papildus 4. pielikumā paredzētajiem samazinājuma procentiem, ņemot vērā atšķirību no to faktoru standarta, kas tikuši izmantoti kā pamats fiksēto procentu noteikšanai, ir jāpiešķir papildu samazinājumi, ja persona, kas lūdz reģistrāciju vai vajadzības gadījumā lietota transportlīdzekļa īpašumtiesību pirmreizēju maiņu, pati uz savu atbildību deklarē, ka attiecīgā transportlīdzekļa vidējais gada nobraukums ir lielāks nekā vidējais gada nobraukums, kas tiek uzskatīts par normālu attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai, atbilstoši [Likuma Nr. 9/2012 par mehānisko transportlīdzekļu piesārņojošo izplūdes gāzu nodokli] piemērošanas metodiskajiem noteikumiem [Normele metodologice de aplicare a Legii nr. 9/2012 privind taxa pentru emisiile poluante provenite de la autovehicule, Monitorul Oficial al României, I daļa, 2012. gada 13. janvāris, Nr. 29; turpmāk tekstā – “metodiskie noteikumi”]. Šādā gadījumā nodokļa aprēķins notiek, pamatojoties uz samazinājuma procentiem, kas izriet no 4. pielikumā paredzētajiem procentiem, kam pievienoti papildu samazinājuma procenti, kas paredzēti 5. pielikumā. Tā kā jaunais samazinājuma procents ir lielāks par 90 %, tad piemērojamie samazinājuma procenti ir 90 %.

5.   Maksājamā nodokļa summu, kas tiek aprēķināta atbilstoši 1. punkta noteikumiem, var arī koriģēt, ja persona, kas lūdz reģistrāciju vai, vajadzības gadījumā, lietota transportlīdzekļa īpašumtiesību pirmreizēju maiņu, sniedz pierādījumus, pamatojoties uz Autonomās pārvaldes “Rumānijas automašīnu reģistrs” veikto tehnisko ekspertīzi, ka lietotā transportlīdzekļa vērtības samazinājums ir lielāks atbilstoši [metodiskajiem noteikumiem].

6.   Lietotas automašīnas vecums tiek aprēķināts, ņemot vērā tās pirmo reģistrācijas datumu.

7.   Ja persona, kas lūdz reģistrāciju vai, vajadzības gadījumā, lietota mehāniskā transportlīdzekļa īpašumtiesību pirmreizēju maiņu, nevar pierādīt tā pirmās reģistrācijas datumu, tad nodoklis tiek aprēķināts atbilstoši ražošanas gadam.”

14

Likuma Nr. 9/2012 9. pantā bija noteikts:

“1.   Maksājamā nodokļa summa var tikt apstrīdēta, ja persona, kas reģistrēs lietotu transportlīdzekli vai nodos īpašumtiesības uz to, var iesniegt pierādījumus, ka tās transportlīdzekļa vērtība ir procentuāli samazinājusies vairāk, nekā ir noteikts 4. pielikumā paredzētās tabulas otrajā kolonnā.

2.   Vērtības samazinājuma vērtējums tiek veikts, pamatojoties uz datiem, kas ņemti vērā, nosakot 6. panta 4. punktā paredzēto samazinājuma procentu.

3.   Apstrīdēšanas gadījumā lietota mehāniskā transportlīdzekļa īpašības, kas paredzētas 2. punktā, pēc nodokļu maksātāja pieprasījuma tiek noteiktas ar tehniskās ekspertīzes palīdzību, ko par atlīdzību veic Autonomā pārvalde “Rumānijas automašīnu reģistrs”, pamatojoties uz procedūru, kas paredzēta [metodiskajos noteikumos].

4.   Tehniskās ekspertīzes cenu, ņemot vērā, kādas darbības ir vajadzīgas ekspertīzei, nosaka Autonomā pārvalde “Rumānijas automašīnu reģistrs”, un tā nevar pārsniegt šīs ekspertīzes izmaksas.

5.   Tehniskās ekspertīzes rezultāts rakstiski tiek apstiprināts dokumentā, ko izstrādā Autonomā pārvalde “Rumānijas automašīnu reģistrs” un kurā ietver atbilstošo informāciju par katru no 2. punktā paredzētajiem datiem un no tiem izrietošo samazinājuma procentu.

6.   Nodokļu maksātājs kompetentajām nodokļu iestādēm iesniedz Autonomās pārvaldes “Rumānijas automašīnu reģistrs” izstrādāto dokumentu par tehniskās ekspertīzes rezultātu.

7.   Pēc 6. punktā minētā dokumenta saņemšanas kompetentā nodokļu iestāde no jauna aprēķina maksājamā nodokļa summu, kā sekas var būt starpības atlīdzināšana salīdzinājumā ar lietotas automašīnas reģistrācijas vai īpašumtiesību maiņas brīdī samaksāto nodokli.

[..]”

15

Likuma Nr. 9/2012 11. pantā bija paredzēts:

“Persona, kuru neapmierina atbilde uz tās sūdzību, saskaņā ar likumu var vērsties kompetentajās tiesu iestādēs.”

16

Likuma Nr. 9/2012 4. pielikumā bija noteikts:

“Piesārņojuma nodokļa samazinājuma procentu tabula

Transportlīdzekļa vecums Samazinājuma procenti (%)

jauna 0

≤ 1 mēnesis 3

> no 1 līdz 3 mēnešiem (ieskaitot) 5

> no 3 līdz 6 mēnešiem (ieskaitot) 8

> no 6 līdz 9 mēnešiem (ieskaitot) 10

> no 9 mēnešiem līdz 1 gadam (ieskaitot) 13

> no 1 līdz 2 gadiem (ieskaitot) 21

> no 2 līdz 3 gadiem (ieskaitot) 28

> no 3 līdz 4 gadiem (ieskaitot) 33

> no 4 līdz 5 gadiem (ieskaitot) 38

> no 5 līdz 6 gadiem (ieskaitot) 43

> no 6 līdz 7 gadiem (ieskaitot) 49

> no 7 līdz 8 gadiem (ieskaitot) 55

> no 8 līdz 9 gadiem (ieskaitot) 61

> no 9 līdz 10 gadiem (ieskaitot) 66

> no 10 līdz 11 gadiem (ieskaitot) 73

> no 11 līdz 12 gadiem (ieskaitot) 79

> no 12 līdz 13 gadiem (ieskaitot) 84

> no 13 līdz 14 gadiem (ieskaitot) 89

> 14 gadi 90”

17

Metodisko noteikumu 6. panta 1. punktā bija paredzēts:

“Maksājamā nodokļa summa, kas aprēķināta saskaņā ar likuma 6. panta normām, var tikt koriģēta, ja transportlīdzeklis, attiecībā uz kuru tiek prasīta kāda no likuma 4. pantā paredzētajām darbībām, neatbilst transportlīdzekļa, kas tiek uzskatīts par standartu, atsauces datiem, kas ir šādi:

18

Likums Nr. 9/2012 bija spēkā līdz 2013. gada 14. martam (ieskaitot).

19

2013. gada 19. februāra steidzamības kārtā pieņemtais valdības Rīkojums Nr. 9/2013 par vides zīmognodevu mehāniskajiem transportlīdzekļiem (Ordonanța de urgență nr. 9/2013 privind timbrul de mediu pentru autovehicule; Monitorul Oficial al României, I daļa, 2013. gada 4. marts, Nr. 119; turpmāk tekstā – “OUG Nr. 9/2013”), ar ko tika atcelts Likums Nr. 9/2012, stājās spēkā 2013. gada 15. martā.

20

2013. gada sākumā M. Manea gribēja Rumānijā reģistrēt lietotu transportlīdzekli, ko viņš bija nopircis Spānijā. Šis transportlīdzeklis ietilpst M1 kategorijā. Tas Spānijā tika reģistrēts kā jauns transportlīdzeklis 2005. gadā.

21

Ar 2013. gada 5. marta vēstuli Rumānijas kompetentā iestāde reģistrāciju pakārtoja nosacījumam par Likumā Nr. 9/2012 paredzētā nodokļa samaksu.

22

Uzskatot, ka Likums Nr. 9/2012 nav saderīgs ar LESD 110. pantu, M. Manea vērsās Tribunalul Braşov [Brašovas tiesā], lai tā uzdotu minētajai iestādei reģistrēt attiecīgo transportlīdzekli, neprasot samaksāt minēto nodokli.

23

Ar 2013. gada 24. septembra spriedumu Tribunalul Braşov noraidīja šo prasību. M. Manea par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Curtea de Apel Braşov [Brašovas apelācijas tiesā].

24

Precizējot, ka atbilstoši tās judikatūrai Likums Nr. 9/2012 ir saderīgs ar LESD 110. pantu, Curtea de Apel Braşov norāda, ka cita Rumānijas apelācijas tiesa ir taisījusi pretēju spriedumu un ka līdz ar to ir vajadzīgs Tiesas prejudiciālais nolēmums, lai nodrošinātu Savienības tiesību vienveidīgu piemērošanu.

25

Šādos apstākļos Curtea de Apel Braşov nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

26

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 16. panta trešajai daļai Rumānijas valdība lūdza, lai šo lietu izskatītu Tiesas virspalāta.

27

Uzdodot šos jautājumus, kas ir jāizvērtē kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai LESD 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz, pirmkārt, dalībvalstij ieviest mehānisko transportlīdzekļu nodokli, kas tiek uzlikts ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem to pirmreizējas reģistrācijas šajā dalībvalstī brīdī, un minētajā dalībvalstī jau reģistrētiem transportlīdzekļiem – to īpašumtiesību pirmreizējas maiņas brīdī šajā valstī un, otrkārt, šai dalībvalstij atbrīvot no šī nodokļa jau reģistrētus transportlīdzekļus, par kuriem ir samaksāts agrāk spēkā esošs nodoklis.

28

Ir jāatgādina, ka LESD 110. panta mērķis ir nodrošināt preču brīvu apriti starp dalībvalstīm parastos konkurences apstākļos. Tas ir vērsts uz to, lai novērstu jebkāda veida protekcionismu, ko var radīt diskriminējošu iekšējo nodokļu piemērošana, it īpaši citu dalībvalstu izcelsmes precēm (skat. šajā ziņā spriedumus Komisija/Dānija, C‑47/88, EU:C:1990:449, 9. punkts; Brzeziński, C‑313/05, EU:C:2007:33, 27. punkts; Kalinchev, C‑2/09, EU:C:2010:312, 37. punkts, un X, C‑437/12, EU:C:2013:857, 26. punkts).

29

Šim nolūkam LESD 110. panta pirmajā daļā ir aizliegts katrai dalībvalstij uzlikt citu dalībvalstu ražojumiem iekšējos nodokļus, kas būtu lielāki par tiem, kuri uzlikti līdzīgiem valsts ražojumiem. Šī līguma norma tiecas garantēt pilnīgu iekšējās nodokļu uzlikšanas neitralitāti attiecībā uz konkurenci starp valsts tirgū jau esošām precēm un ievestām precēm (skat. šajā ziņā spriedumus Komisija/Dānija, C‑47/88, EU:C:1990:449, 8. un 9. punkts; Weigel, C‑387/01, EU:C:2004:256, 66. punkts, kā arī X, C‑437/12, EU:C:2013:857, 29. punkts).

30

Lai saprastu, vai tāds nodoklis kā pamatlietā minētais rada diskrimināciju, ņemot vērā iesniedzējtiesas uzdotos jautājumus un Tiesai iesniegtos apsvērumus, vispirms ir jāizvērtē, vai šis nodoklis ir neitrāls attiecībā uz konkurenci starp lietotiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri ievesti no citām dalībvalstīm, kas nav Rumānija, un līdzīgiem vietējiem lietotiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas valsts teritorijā tikuši reģistrēti, šai sakarā nemaksājot nekādu nodokli. Turpinājumā būs jāizvērtē šā paša nodokļa neitralitāte starp lietotiem transportlīdzekļiem, kuri ievesti no citām dalībvalstīm, kas nav Rumānija, un līdzīgiem lietotiem transportlīdzekļiem, par kuriem reģistrācijas brīdī ir samaksāts nodoklis.

31

Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka no citām dalībvalstīm ievesti lietoti mehāniskie transportlīdzekļi, kas ir “citu dalībvalstu ražojumi” LESD 110. panta izpratnē, ir transportlīdzekļi, kuri ir laisti apritē citās dalībvalstīs, kas nav attiecīgā dalībvalsts, un kuri tajā, ja tos iegādājas šīs pēdējas minētās dalībvalsts rezidents, var tikt ievesti un nodoti ekspluatācijā, bet līdzīgi valsts transportlīdzekļi, kas ir “valsts ražojumi” LESD 110. panta izpratnē, ir tāda paša veida lietoti mehāniskie transportlīdzekļi ar tādām pašām īpašībām un tādu pašu nolietojumu, kas ir laisti apritē šajā dalībvalstī (skat. it īpaši spriedumus Komisija/Dānija, C‑47/88, EU:C:1990:449, 17. punkts; Kalinchev, C‑2/09, EU:C:2010:312, 32. un 40. punkts, kā arī Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219, 55. punkts).

32

Līdz ar to nav jāpārbauda LESD 110. pantā prasītā neitralitātes ievērošana attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas piedalās satiksmē Rumānijā un nav nodoti pārdošanā. Kā to savu secinājumu 16. punktā norāda ģenerāladvokāts, tā iemesla dēļ, ka šie transportlīdzekļi nav pieejami tirgū, tie nekonkurē ar citiem transportlīdzekļiem – ne ar tiem, kas jau ir valsts tirgū, ne ar tiem, kas ir pieejami citu dalībvalstu tirgū.

33

LESD 110. panta piemērošanai un it īpaši salīdzinājumam starp ievestu lietotu transportlīdzekļu aplikšanas ar nodokli kārtību un to, kas ir piemērojama valstī jau esošiem lietotiem transportlīdzekļiem, vērā ir jāņem ne tikai nodokļa likme, bet arī nodokļu bāze un tā piemērošanas kārtība (skat. šajā ziņā spriedumus Komisija/Dānija, C‑47/88, EU:C:1990:449, 18. punkts; Nunes Tadeu, C‑345/93, EU:C:1995:66, 12. punkts, un Komisija/Grieķija, C‑74/06, EU:C:2007:534, 27. punkts).

34

Precīzāk, ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem dalībvalsts nedrīkst piemērot nodokli, ko aprēķina, pamatojoties uz vērtību, kas ir augstāka par transportlīdzekļa faktisko vērtību, kā rezultātā, salīdzinot ar līdzīgiem lietotiem valsts tirgū pieejamiem transportlīdzekļiem, ievestiem transportlīdzekļiem tiktu piemērots augstāks nodoklis. Tādējādi diskriminējošas nodokļu ieturēšanas novēršanai ir jāņem vērā mehānisko transportlīdzekļu faktiskais vērtības samazinājums (spriedumi Weigel, C‑387/01, EU:C:2004:256, 70. punkts, un Komisija/Grieķija, C‑74/06, EU:C:2007:534, 28. punkts).

35

Lai to ņemtu vērā, nav obligāti jāveic katra transportlīdzekļa vērtējums vai ar to saistīta ekspertīze. Lai izvairītos no šādai sistēmai raksturīgajām problēmām, dalībvalsts, pamatojoties uz iepriekš noteiktu tabulu, kas ir noteikta ar normatīvu vai administratīvu normu un aprēķināta, balstoties uz tādiem kritērijiem kā transportlīdzekļa vecums, nobraukums, vispārējais stāvoklis, piedziņas veids, marka vai modelis, var noteikt lietotu transportlīdzekļu vērtību, kas parasti ir ļoti tuva faktiskajai vērtībai (spriedumi Gomes Valente, C‑393/98, EU:C:2001:109, 24. punkts; Weigel, C‑387/01, EU:C:2004:256, 73. punkts; Komisija/Grieķija, C‑74/06, EU:C:2007:534, 29. punkts, un Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219, 41. punkts).

36

Tiesa mehānisko transportlīdzekļu vērtības samazinājuma novērtēšanas objektīvos kritērijus nav uzskaitījusi izsmeļoši. Līdz ar to tie noteikti nav jāpiemēro vienlaikus. Tomēr tādas tabulas piemērošana, kas balstīta uz vienu vienīgu vērtības samazinājuma kritēriju, kāds ir mehāniskā transportlīdzekļa vecums, negarantē, ka tabulā ir atspoguļots šis transportlīdzekļu faktiskās vērtības samazinājums. It īpaši, ja netiek ņemts vērā nobraukums, šāda tabula neļauj vispārīgi izdarīt faktiskās transportlīdzekļa vērtības samazinājuma saprātīgu pietuvināšanu (spriedumi Komisija/Grieķija, C‑74/06, EU:C:2007:534, 37.–43. punkts, un Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219, 42. punkts).

37

Šajā gadījumā no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem nepārprotami izriet, ka attiecīgā nodokļa summa tiek noteikta, pirmkārt, ņemot vērā parametrus, kas zināmā mērā atspoguļo transportlīdzekļa radīto piesārņojumu, piemēram, tā dzinēja cilindru tilpumu un Euro standartu, kuram tas atbilst, un, otrkārt, ņemot vērā minētā transportlīdzekļa vērtības samazinājumu. Šis vērtības samazinājums, kura dēļ samazinās iegūtā summa, pamatojoties uz vides parametriem, tiek noteikta, ņemot vērā ne tikai transportlīdzekļa vecumu (Likuma Nr. 9/2012 6. panta 1. punktā norādītās formulas E elements), bet arī – kā izriet no Likuma Nr. 9/2012 6. panta 4. punkta un metodisko noteikumu 6. panta 1. punkta – tā faktisko vidējo gada nobraukumu, ar nosacījumu, ka nodokļu maksātājs ir iesniedzis deklarāciju, kurā norādīts šis nobraukums. Turklāt, ja nodokļu maksātājs uzskata, ka vecums un faktiskais vidējais gada nobraukums pareizi un pietiekami neatspoguļo faktisko transportlīdzekļa vērtības samazinājumu, saskaņā ar Likuma Nr. 9/2012 9. pantu viņš var lūgt, lai tas tiktu noteikts, veicot ekspertīzi, kuras izmaksas, kas jāsedz nodokļa maksātājam, nedrīkst pārsniegt ar ekspertīzi saistīto darbību izmaksas.

38

Nodokļa aprēķinā ieviešot transportlīdzekļa vecumu un tā vidējo gada nobraukumu un šiem kritērijiem pievienojot šā transportlīdzekļa un tā aprīkojuma stāvokļa fakultatīvu ņemšanu vērā par samērīgu samaksu, izmantojot ekspertīzi, ko veic iestāde, kuras kompetencē ir automašīnu reģistrācija, tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā minētais nodrošina, ka nodokļa summa tiek samazināta, ņemot vērā faktiskā transportlīdzekļa vērtības samazinājuma saprātīgu pietuvināšanu (skat. pēc analoģijas spriedumu Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219, 44. punkts).

39

Šo secinājumu pamato apstāklis, ka Likuma Nr. 9/2012 4. pielikumā noteiktajā tabulā ir pienācīgi ņemts vērā, ka automašīnas gada vērtības samazinājums parasti pārsniedz 5 % un ka šis vērtības samazinājums nav lineārs, it īpaši pirmajos gados, kad tas ir daudz lielāks nekā vēlāk (skat. pēc analoģijas spriedumu Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219, 45. punkts).

40

Turklāt Rumānijas valdība pamatoti varēja uzskatīt, ka šie vērtības samazinājuma kritēriji, kas attiecas uz transportlīdzekļa un tā aprīkojuma stāvokli, pienācīgi var tikt piemēroti, tikai ekspertam veicot šā transportlīdzekļa individuālu apskati, un ka, lai ekspertīzes nebūtu jāveic pārāk bieži un lai tādējādi gan administratīvā, gan finansiālā ziņā netiktu apgrūtināta izveidotā sistēma, ir jāpieprasa, lai nodokļu maksātājs segtu ar ekspertīzi saistītos izdevumus (skat. pēc analoģijas spriedumu Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219, 46. punkts).

41

Atšķirībā no īpašā nodokļa, kas tika iekasēts laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam, piesārņojuma nodoklim, kas atbilstoši OUG Nr. 50/2008 tika iekasēts laikposmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 12. janvārim, un piesārņojuma nodoklim, kas tika iekasēts atbilstoši Likumam Nr. 9/2012, kurš bija piemērojams no 2012. gada 13. janvāra līdz 2013. gada 1. janvārim, attiecībā uz piesārņojuma nodokli, kas tika iekasēts atbilstoši Likumam Nr. 9/2012, kurš bija piemērojams laikposmā, sākot no 2013. gada 14. marta, un ir piemērojams pamatlietā, viena un tā pati aprēķina metode attiecas, pirmkārt, uz ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem to pirmreizējās reģistrācijas Rumānijā brīdī un, otrkārt, uz Rumānijā jau reģistrētiem transportlīdzekļiem to īpašumtiesību pirmreizējās maiņas brīdī.

42

No minētā izriet, ka Likumā Nr. 9/2012 noteiktā nodokļu nasta, kas ir piemērojama laikposmā, uz ko attiecas pamatlieta, bija vienāda nodokļu maksātājiem, kuri iegādājās no citas dalībvalsts, kas nav Rumānija, ievestu lietotu mehānisko transportlīdzekli un kuri to reģistrēja pēdējā minētajā dalībvalstī, un nodokļu maksātājiem, kuri Rumānijā iegādājās lietotu mehānisko transportlīdzekli, kas bija reģistrēts līdz 2007. gada 1. janvārim, nemaksājot nodokli, un attiecībā uz kuru notika īpašumtiesību pirmreizēja maiņa, jo šis pēdējais minētais transportlīdzeklis ar Likumu Nr. 9/2012 ieviestā nodokļa piedziņas laikā bija tāda paša tipa transportlīdzeklis un tam bija tādas pašas īpašības un nolietojums kā transportlīdzeklim no citas dalībvalsts.

43

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka tāds nodokļu režīms, kāds ir pamatlietā, ir neitrāls attiecībā uz konkurenci starp lietotiem transportlīdzekļiem, kuri ievesti no dalībvalstīm, kas nav Rumānija, un līdzīgiem attiecīgajā dalībvalstī jau reģistrētiem lietotiem transportlīdzekļiem, par kuriem nodoklis šai sakarā nav ticis maksāts.

44

Ir skaidrs, ka pamatlietā atbilstošajā laikposmā Likuma Nr. 9/2012 4. panta 2. punkta rezultātā nodoklis nebija jāmaksā par tādu vietējo lietoto transportlīdzekļu īpašumtiesību pirmreizēju maiņu, kuru reģistrācijas Rumānijā brīdī pirms šajā lietā aplūkotā laikposma ir samaksāts īpašais nodoklis (reģistrācija notikusi laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam), piesārņojuma nodoklis atbilstoši OUG Nr. 50/2008 (reģistrācija notikusi laikposmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 12. janvārim) vai piesārņojuma nodoklis atbilstoši Likumam Nr. 9/2012, kas ir daļēji apturēts ar OUG Nr. 1/2012 (reģistrācija notikusi laikposmā no 2012. gada 13. janvāra līdz 2013. gada 1. janvārim).

45

No Tiesas pieņemtajiem prejudiciālajiem nolēmumiem lietās attiecībā uz nodokli, kas tika iekasēts lietotu mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijas Rumānijā brīdī atbilstoši OUG Nr. 50/2008, un nodokli, kas tika iekasēts lietotu mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijas Rumānijā brīdī atbilstoši Likumam Nr. 9/2012, kurš ir daļēji apturēts ar OUG Nr. 1/2012, nepārprotami izriet, ka šie nodokļi nav saderīgi ar LESD 110. pantu un tātad principā ir jāatmaksā kopā ar procentiem (skat. it īpaši spriedumus Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219; Nisipeanu, C‑263/10, EU:C:2011:466; Irimie, C‑565/11, EU:C:2013:250, rīkojumu Câmpean un Ciocoiu, C‑97/13 un C‑214/13, EU:C:2014:229, kā arī spriedumu Nicula, C‑331/13, EU:C:2014:2285). Kā izriet no ģenerāladvokāta secinājumu 2., 3. un 26. punkta, īpašajam nodoklim, kas tika iekasēts laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam, bija īpašības, kas ir identiskas OUG Nr. 50/2008 un Likumā Nr. 9/2012, kurš daļēji atcelts ar OUG Nr. 1/2012, paredzēto nodokļu īpašībām un kas nav saderīgas ar LESD 110. pantu.

46

Tādējādi šķiet, ka ar Likuma Nr. 9/2012 4. panta 2. punktu no nodokļa, kas ieviests ar šo likumu, ir atbrīvota īpašumtiesību maiņa saistībā ar vietējiem lietotiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru reģistrācijas Rumānijā brīdī no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 1. janvārim ir samaksāts ar Savienības tiesībām nesaderīgs nodoklis, kas tādēļ ir jāatmaksā kopā ar procentiem.

47

Šajā ziņā ir jānorāda – tieši tāpat, kā to savu secinājumu 28. punktā ir darījis ģenerāladvokāts –, ka lietotu mehānisko transportlīdzekļu, par kuriem bija jāmaksā agrāk piemērojams nodoklis, kas vēlāk ir ticis atzīts par neatbilstošu Savienības tiesībām, atbrīvošana no jaunā nodokļa nevar aizstāt šī nodokļa atmaksu kopā ar procentiem.

48

Turklāt šāda atbrīvojuma sekas ir aplūkotajā laikā izvairīties no nodokļa maksāšanas par lietotu valsts transportlīdzekļu, kas reģistrēti Rumānijā laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 1. janvārim, īpašumtiesību pirmreizējo maiņu, bet pamatlietā aplūkotajā laikposmā šis nodoklis nemainīgi tika iekasēts līdzīgu mehānisko transportlīdzekļu no citām dalībvalstīm reģistrācijas Rumānijā brīdī. Tādējādi tāds atbrīvojums, kāds ir pamatlietā, veicina valsts lietotu transportlīdzekļu iegādi un attur no līdzīgu lietotu transportlīdzekļu ievešanas.

49

Turklāt, kā Tiesa pastāvīgi ir spriedusi, mehāniskā transportlīdzekļa reģistrācijas brīdī iekasētā nodokļa summa tiek iekļauta šī transportlīdzekļa vērtībā. Ja dalībvalstī, samaksājot nodokli, reģistrētais transportlīdzeklis vēlāk šajā dalībvalstī tiek pārdots kā lietots transportlīdzeklis, tā tirgus vērtība ietver atlikušo reģistrācijas nodokļa summu. Ja reģistrācijas nodokļa apmērs, ar ko tiek aplikts ievests tāda paša veida lietots transportlīdzeklis ar tādām pašām īpašībām un nolietojumu, pārsniedz minēto atlikušo apmēru, tādā gadījumā ir pārkāpts LESD 110. pants. Šīs nodokļu nastas atšķirības varētu radīt priekšrocību vietējo lietoto transportlīdzekļu iegādei un tādējādi atturēt no līdzīgu lietotu transportlīdzekļu ievešanas (spriedums X, C‑437/12, EU:C:2013:857, 30.–32. punkts un tajos minētā judikatūra).

50

Tā kā nodokļa apmērs, kurš ir iekasēts lietotu vietējo mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijas brīdī, šajā gadījumā ir jāatlīdzina kopā ar procentiem, tādējādi atjaunojot situāciju, kāda bija pirms šīs summas iekasēšanas, kā to norāda ģenerāladvokāts savu secinājumu 29. punktā, ir jāuzskata, ka tas vairs nav iekļauts šo transportlīdzekļu tirgus vērtībā. Līdz ar to šī nodokļa atlikusī summa, kas ir iekļauta lietotu vietējo transportlīdzekļu vērtībā, kuri reģistrēti no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 1. janvārim, atbilst nulles vērtībai un tātad noteikti ir mazāka par reģistrācijas nodokli, ar ko tiek aplikts ievests tāda paša veida lietots transportlīdzeklis ar tādām pašām īpašībām un nolietojumu. Kā izriet no iepriekšējā punktā minētās judikatūras, šāda situācija nav saderīga ar LESD 110. pantu.

51

Ņemot vērā visus šos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka LESD 110. pants ir interpretējams tādējādi,

52

Gadījumā, ja spriedumā tiktu nospriests, ka tāds nodokļu režīms, kāds ir ieviests ar Likumu Nr. 9/2012 laikposmā, kas attiecas uz pamatlietu, nav saderīgs ar LESD 110. pantu, Rumānijas valdība lūdz Tiesu šī sprieduma iedarbību ierobežot laikā.

53

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesas sniegtā Savienības tiesību normu interpretācija, īstenojot ar LESD 267. pantu piešķirto kompetenci, izskaidro un vajadzības gadījumā precizē šīs normas nozīmi un apjomu, kā to ir vai bija jāsaprot un jāpiemēro no tās spēkā stāšanās brīža. Tātad šādi interpretētas tiesības var tikt piemērotas un tiesai tās ir jāpiemēro pat attiecībā uz tiesiskajām attiecībām, kas radušās un nodibinātas, pirms pieņemts spriedums par interpretāciju, ja ir ievēroti nosacījumi, kas ļauj celt prasību kompetentajā tiesā par strīdu saistībā ar attiecīgās normas interpretāciju (skat. it īpaši spriedumus Blaizot u.c., 24/86, EU:C:1988:43, 27. punkts; Skov un Bilka, C‑402/03, EU:C:2006:6, 50. punkts, kā arī Brzeziński, C‑313/05, EU:C:2007:33, 55. punkts).

54

Tādējādi Tiesa tikai izņēmuma kārtā, piemērojot Savienības tiesību sistēmai raksturīgo vispārējo tiesiskās noteiktības principu, var ierobežot iespēju atsaukties uz tiesību normu, kuru tā ir interpretējusi. Lai varētu pieņemt lēmumu par šādu ierobežojumu, ir jābūt izpildītiem diviem pamatnosacījumiem, proti, ieinteresēto personu labas ticības esamībai un būtisku grūtību rašanās riskam (spriedumi Skov un Bilka, C‑402/03, EU:C:2006:6, 51. punkts, kā arī Kalinchev, C‑2/09, EU:C:2010:312, 50. punkts).

55

Attiecībā uz nopietnu traucējumu risku jāatgādina, ka finansiālās sekas, kas dalībvalstij var rasties saistībā ar prejudiciālu nolēmumu, pašas par sevi nav pietiekams pamats, lai ierobežotu minētā sprieduma iedarbību laikā (skat. it īpaši spriedumus Bidar, C‑209/03, EU:C:2005:169, 68. punkts, un Brzeziński, C‑313/05, EU:C:2007:33, 58. punkts). Dalībvalstij, kura prasa šādu ierobežošanu, Tiesā ir jāiesniedz kvantitatīvi dati, kas apliecina būtisku ekonomisku traucējumu risku (spriedumi Brzeziński, C‑313/05, EU:C:2007:33, 59. un 60. punkts, kā arī Kalinchev, C‑2/09, EU:C:2010:312, 54. un 55. punkts).

56

Runājot par ekonomiskajām sekām, ko var radīt tāda nodokļu režīma nesaderība ar LESD 110. pantu, kas ieviests ar Likumu Nr. 9/2012 attiecīgajā laikposmā, Rumānijas valdība minēja, ka summa, kas saņemta minētajā laikposmā atbilstoši šim likumam un ir jāatlīdzina kopā ar procentiem, sasniedz 181349488,05 Rumānijas lejas (RON). Šīs ekonomiskās sekas, ievērojot Rumānijas ekonomiskās grūtības, šīs valdības skatījumā ir jāuzskata par smagām.

57

Jākonstatē, ka šīs valdības izteiktais apgalvojums neļauj pats par sevi secināt, ka šis spriedums var radīt būtiskus traucējumus Rumānijas ekonomikai. Līdz ar to nosacījums par būtiskiem traucējumiem nevar tikt uzskatīts par izpildītu.

58

Šajos apstākļos nav vajadzības pārbaudīt, vai ir izpildīts kritērijs par ieinteresēto personu labas ticības esamību.

59

No šiem apsvērumiem izriet, ka šī sprieduma iedarbība laikā nav jāierobežo.

60

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:

LESD 110. pants ir interpretējams tādējādi,