—

Ryanair Ltd vārdā, ko sākotnēji pārstāvēja M. van Heezik, A. van Aerde un R. Le Poole, vēlāk – A. van Aerde un R. Le Poole, advocaten,

—

PR Aviation BV vārdā – A. Groen, advocaat,

—

Eiropas Komisijas vārdā – J. Samnadda un F. Wilman, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvu 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 20. lpp.).

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā, kurā Ryanair Ltd (turpmāk tekstā – “Ryanair”) vēršas pret PR Aviation BV (turpmāk tekstā – “PR Aviation”) saistībā ar pēdējās minētās veikto informācijas, kuras avots ir Ryanair interneta vietne, izmantošanu komerciāliem nolūkiem.

3

Direktīva 96/9 sastāv no četrām nodaļām.

4

Direktīvas 96/9 I nodaļas ar nosaukumu “Piemērojums” 1. panta ar tādu pašu nosaukumu 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Šī direktīva attiecas uz visu formu datubāzu tiesisko aizsardzību.

2.   Šajā direktīvā “datubāze” nozīmē neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu individuāli elektroniski vai citādi pieejamu krājumu, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski.”

5

Šīs direktīvas II nodaļā ar nosaukumu “Autortiesības” ir iekļauts 3. pants “Aizsardzības objekts”, kura 1. punktā ir noteikts:

“Saskaņā ar šo direktīvu datubāzes, kuras to satura atlases vai izkārtojuma ziņā ir autora paša intelekta radīts darbs, kā tādas ir aizsargājamas ar autortiesībām. Nosakot, vai tās jāaizsargā, neizmanto nekādus citus kritērijus.”

6

Minētās direktīvas II nodaļā iekļautais 5. pants “Ierobežotās darbības” ir izteikts šādā redakcijā:

“Attiecībā uz tādas datubāzes izpausmi, kas aizsargājama ar autortiesībām, datubāzes autoram ir izņēmuma tiesības veikt vai dot atļauju veikt:

7

Tās pašas šīs direktīvas II nodaļas 6. panta “Ierobežoto darbību izņēmumi” 1. punktā ir noteikts:

“Lai datubāzes vai tās eksemplāra likumīgs lietotājs varētu veikt kādu no 5. pantā norādītajām darbībām, kas vajadzīgas, lai likumīgs lietotājs varētu piekļūt datubāzes saturam un to izmantot, datubāzes autora atļauja nav vajadzīga. Ja datubāzes likumīgajam lietotājam ir atļauts izmantot tikai daļu no datubāzes, šis noteikums attiecas tikai uz to daļu.”

8

Direktīvas 96/9 III nodaļā ar nosaukumu “Sui generis tiesības” ir iekļauts 7. pants “Aizsardzības objekts”, kura 1. un 5. punktā ir noteikts:

“1.   Tādas datubāzes veidotājam, kuras satura iegūšanā, pārbaudē vai noformēšanā ir veikts kvalitātes un/vai kvantitātes aspektā būtisks ieguldījums, dalībvalstis nodrošina tiesības novērst visa datubāzes satura vai kvalitātes un/vai kvantitātes aspektā būtiskas tā daļas iegūšanu.

[..]

5.   Nav atļauts atkārtoti un sistemātiski iegūt un/vai atkārtoti izmantot nebūtiskas datubāzes satura daļas, ja tas saistīts ar darbībām, kas traucē normālai šīs datubāzes izmantošanai vai nepamatoti apdraud šīs datubāzes veidotāja likumīgās intereses.”

9

Šajā pašā šīs direktīvas III nodaļā ir iekļauts 8. pants “Likumīgu lietotāju tiesības un pienākumi”, kurā ir noteikts:

“1.   Publiski pieejamas datubāzes veidotājs nedrīkst atturēt datubāzes likumīgu lietotāju no tās satura kvalitātes un/vai kvantitātes aspektā nebūtisku daļu iegūšanas un/vai atkārtotas lietošanas jebkādos nolūkos. Ja likumīgajam lietotājam atļauts iegūt un/vai atkārtoti izmantot tikai daļu no datubāzes, šis noteikums attiecas tikai uz šo daļu.

2.   Publiski pieejamas datubāzes likumīgais lietotājs nedrīkst veikt darbības, kas traucē normālai datubāzes izmantošanai vai nepamatoti apdraud datubāzes veidotāja likumīgās intereses.

3.   Publiski pieejamas datubāzes likumīgais lietotājs nedrīkst kaitēt autortiesību vai blakustiesību subjektam saistībā ar datubāzē iekļautajiem darbiem vai materiālu.”

10

Direktīvas 96/9 IV nodaļā ar nosaukumu “Vispārīgi noteikumi” iekļautais 15. pants “Dažu noteikumu saistošais raksturs” ir izteikts šādā redakcijā:

“Līgumu noteikumi, kas ir pretrunā 6. panta 1. punktam un 8. pantam, nav spēkā.”

11

Direktīva 96/9 Nīderlandes tiesībās ir tikusi transponēta ar 1999. gada 8. jūlija Likumu par Nīderlandes tiesību aktu pielāgošanu Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvai 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (Wet houdende aanpassing van de Nederlandse wetgeving aan richtlijn 96/6/EG van het Europees Parlement en de Raad van 11 maart 1996 betreffende de rechtsbescherming van databanken) (Stb. 1999, 303. lpp.; turpmāk tekstā – “Datubāzu likums”).

12

Autortiesību likuma (Auteurswet, turpmāk tekstā – “Aw”) 1. pantā ir noteikts:

“Autortiesības ir literāra, zinātnes vai mākslas darba autora vai tā tiesību pārņēmēju ekskluzīvās tiesības publiskot vai pavairot šo darbu, ievērojot likumā paredzētos ierobežojumus.”

13

Aw 10. pantā ir noteikts:

“1.   Par literāriem, zinātnes vai mākslas darbiem šī likuma izpratnē tiek uzskatītas:

1) grāmatas, brošūras, avīzes, laikraksti un visi citi rakstu darbi;

[..]

3.   Darbu, datu vai citu neatkarīgu elementu individuāli elektroniski vai citādi pieejami apkopojumi, kas sakārtoti sistemātiski vai metodiski, tiek aizsargāti kā neatkarīgi darbi, neskarot citas tiesības uz apkopojumu un neskarot autortiesības vai citas tiesības uz darbiem, datiem vai citiem apkopojumos ietvertajiem elementiem.

[..]”

14

Saskaņā ar Aw 24.a panta noteikumiem:

“1.   Par autortiesību uz apkopojumu 10. panta 3. punkta izpratnē pārkāpumu netiek uzskatīta krājuma likumīga lietotāja veikta pavairošana, kas ir nepieciešama, lai iegūtu piekļuvi datu apkopojumam un izmantotu to parastā kārtībā.

[..]

3.   No 1. un 2. punkta noteikumiem līgumiskā kārtībā nevar tikt izdarītas atkāpes, radot negatīvas sekas likumīgam lietotājam.”

15

PR Aviation pārvalda interneta vietni, kurā patērētāji var meklēt zemo cenu gaisa pārvadātāju lidojumu informāciju, salīdzināt cenas un, samaksājot komisijas maksu, iegādāties lidojumu. Informāciju, kas ir nepieciešama katra individuāla meklēšanas uzdevuma izpildei, PR Aviation automatizētās apstrādes ceļā iegūst tostarp no datubāzes, kas ir savienota ar Ryanair interneta vietni, kura tāpat ir pieejama patērētājiem.

16

Piekļuves minētajai interneta vietnei priekšnoteikums ir tāds, ka šīs vietnes apmeklētājs akceptē Ryanair vispārējo darījumu noteikumu piemērojamību, šim nolūkam aktivējot atbilstošu krustiņu. Pamatlietas faktu rašanās laikā šajos noteikumos bija iekļautas šādas klauzulas:

Automatizētu sistēmu vai programmatūras izmantošana, lai komerciāliem nolūkiem iegūtu šajā interneta vietnē vai interneta vietnē www.bookryanair.com esošo informāciju (ekrāna satura ierakstīšana) (“screen scraping”), ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad trešās personas ir noslēgušas tieši ar Ryanair rakstveida licences vienošanos, ar kuru šādai trešai personai vienīgi cenu salīdzināšanas nolūkā tiek piešķirta piekļuve Ryanair informācijai par cenām, lidojumiem un lidojumu laikiem.”

17

Atsaucoties uz Direktīvu 96/9, Datubāzu likumu, kā arī Aw, Ryanair norādīja, ka PR Aviation esot pārkāpusi tās tiesības uz tās informācijas apkopojumu un ka tā esot rīkojusies, pārkāpjot Ryanair interneta vietnes vispārējos lietošanas noteikumus, ko sabiedrība PR Aviation tomēr esot akceptējusi. Ryanair lūdza piespriest PR Aviation atturēties no jebkāda tās tiesību pārkāpuma, pretējā gadījumā piemērojot naudas sodu, kā arī samaksāt Ryanair zaudējumu atlīdzību.

18

Ar 2010. gada 28. jūlija spiedumu Rechtbank Utrecht (Utrehtas tiesa) Ryanair prasību tiktāl, ciktāl tā bija balstīta uz Direktīvas 96/9 un Datubāzu likuma pārkāpumu, noraidīja. Turpretim tā šo prasību tiktāl, ciktāl tā bija balstīta uz Aw, apmierināja un piesprieda PR Aviation atturēties no jebkāda Ryanair autortiesību saistībā ar tās lidojumu informāciju pārkāpuma, kā arī atlīdzināt šai pēdējai minētajai nodarītos zaudējumus.

19

PR Aviation par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību. Ryanair iesniedza pretapelācijas sūdzību, lai apstrīdētu Rechtbank Utrecht vērtējumu, atbilstoši kuram tā nevarot izmantot Direktīvā 96/9 un Datubāzu likumā paredzēto aizsardzību.

20

Ar 2012. gada 13. marta spriedumu Gerechtshof te Amsterdam (Amsterdamas Apelācijas tiesa) atcēla Rechtbank Utrecht spriedumu un noraidīja Ryanair pretapelācijas sūdzību.

21

Saistībā ar autortiesībām tā nosprieda būtībā, ka, pat ja tiktu pieņemts, ka uz Ryanair publiskoto digitālo informāciju attiecas rakstu darbu aizsardzība (“geschriftenbescherming”) Aw 10. panta 1. punkta 1. apakšpunkta izpratnē, PR Aviation nebūtu pārkāpusi Ryanair tiesības, jo tās veiktā rīcība atbilstot Ryanair interneta vietnes parastai izmantošanai Aw 24.a panta 1. punkta izpratnē un tātad esot likumīga. Tā piebilda, ka, ņemot vērā tostarp Aw 24.a panta 3. punktu, kas atbilst Direktīvas 96/9 15. pantam, Ryanair vispārējos darījumu noteikumos ietvertais aizliegums izmantot tās interneta vietni komerciāliem nolūkiem nevarot ietekmēt iepriekš minēto secinājumu.

22

Attiecībā uz sui generis tiesībām Gerechtshof te Amsterdam uzskatīja, ka Ryanair neesot pierādījusi “būtiska ieguldījuma” tās informācijas apkopojuma izveidē Direktīvas 96/9 un Datubāzu likuma izpratnē esamību.

23

Par Gerechtshof te Amsterdam spriedumu Ryanair iesniedza kasācijas sūdzību Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa). Lai pamatotu savu kasācijas sūdzību, tā izvirza vienu pamatu, kas ietver sešas daļas.

24

Šī pamata pirmajā daļā Ryanair apstrīd apelācijas tiesas vērtējumu, ka tā nevarot izmantot rakstu darbu aizsardzību atbilstoši Aw 10. panta 1. punkta 1. apakšpunktam.

25

Šajā ziņā iesniedzējtiesa tomēr uzskata, ka saistībā ar autortiesību aizsardzību neesot piemērojams neviens cits kā tikai oriģinalitātes kritērijs. Uzsverot, ka no Gerechtshof te Amsterdam sprieduma izriet, ka Ryanair informācijas apkopojums neatbilst šim kritērijam, tā secina, ka šī Ryanair izvirzītā pamata pirmā daļa nevar būt šī sprieduma atcelšanas pamats.

26

Ryanair kasācijas pamata otrajā daļā, kas ir izvirzīta pakārtoti, tā norāda būtībā, ka Gerechtshof te Amsterdam esot kļūdaini uzskatījusi, ka tas, ka PR Aviation ir pārkāpusi tai uzlikto līgumisko aizliegumu iegūt Ryanair datubāzē iekļauto informāciju nolūkā to komerciāli izmantot, nebūdama noslēgusi par to ar pēdējo minēto sabiedrību rakstveida licences vienošanos, nav uzskatāms par PR Aviation pārkāpumu.

27

Šajā ziņā iesniedzējtiesai rodas jautājums, vai Direktīvas 96/9 piemērošanas joma ietver datubāzes, kuras netiek aizsargātas nedz ar autortiesībām atbilstoši šīs direktīvas II nodaļai, nedz arī ar sui generis tiesībām atbilstoši direktīvas III nodaļai, un vai līgumslēgšanas brīvības ierobežojumi, kas izriet no šīs pašas direktīvas 6. panta 1. punkta, un 8. un 15. panta, ir piemērojami arī šādām datubāzēm.

28

Šādos apstākļos Hoge Raad der Nederlanden nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas [96/9] iedarbība attiecas arī uz tiešsaistes datubāzēm, kuras netiek aizsargātas nedz ar autortiesībām atbilstoši [šīs] direktīvas II nodaļai, nedz arī ar sui generis tiesībām atbilstoši [minētās] direktīvas III nodaļai, šo iedarbību izprotot tādējādi, ka brīvība izmantot šādas datubāzes, (pēc analoģijas vai citādi) piemērojot Direktīvas [96/9] 6. panta 1. punktu un 8. pantu, aplūkojot tos kopsakarā ar 15. pantu, nevar tikt ierobežota, noslēdzot vienošanos?”

29

Ar savu jautājumu, kura pamatā ir pieņēmums, ka pamatlietā aplūkojamais Ryanair informācijas apkopojums ir datubāze Direktīvas 96/9 1. panta 2. punkta izpratnē, kura tomēr netiek aizsargāta nedz ar autortiesībām atbilstoši šīs direktīvas II nodaļai, nedz arī ar sui generis tiesībām atbilstoši minētās direktīvas III nodaļai, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, šī tiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīva 96/9 ir jāinterpretē tādējādi, ka, ņemot vērā šīs direktīvas 6. panta 1. punkta un 8. un 15. panta, aplūkojot tos kopsakarā, piemērošanu, brīvība izmantot šādu datubāzi nevar tikt ierobežota, noslēdzot vienošanos.

30

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru direktīva pati par sevi nevar radīt pienākumus privātpersonām un līdz ar to uz direktīvu kā tādu nevar atsaukties, vēršoties pret privātpersonām (skat. tostarp spriedumus Faccini Dori, C‑91/92, EU:C:1994:292, 20. punkts, Kücükdeveci, C‑555/07, EU:C:2010:21, 46. punkts, un Dominguez, C‑282/10, EU:C:2012:33, 37. punkts).

31

Tāpat no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, piemērojot valsts tiesības, valsts tiesām tās ir jāinterpretē cik vien iespējams atbilstoši attiecīgās direktīvas tekstam un mērķim (skat. tostarp spriedumus Pfeiffer u.c., no C‑397/01 līdz C‑403/01, EU:C:2004:584, 114. punkts; Kücükdeveci, EU:C:2010:21, 48. punkts, un Dominguez, EU:C:2012:33, 24. punkts).

32

Pēc šo precizējošo piezīmju izteikšanas ir jāatzīmē, ka Direktīvas 96/9 I nodaļas 1. panta 2. punktā ir definēts “datubāzes” jēdziens.

33

Lai gan, kā norāda PR Aviation, ar šo tiesību normu šim jēdzienam ir piešķirta plaša piemērošanas joma, kas ir atbrīvota no formāla, tehniska vai fiziska rakstura kritērijiem (šajā ziņā skat. spriedumu Fixtures Marketing, C‑444/02, EU:C:2004:697, 20.–32. punkts), tomēr Direktīvas 96/9 1. panta 2. punktā paredzētā definīcija saskaņā ar pašas šīs definīcijas formulējumu ir piemērojama “šajā direktīvā”.

34

Saskaņā ar Direktīvas 96/9 1. panta 1. punkta formulējumu tās priekšmets ir “datubāzu tiesiskā aizsardzība”. Šajā ziņā šajā direktīvā ir paredzēta divas šādu datubāzu aizsardzības formas. Pirmo formu, kas regulēta minētās direktīvas II nodaļā iekļautajos 3.–6. pantā, veido autortiesību aizsardzība, un saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 1. punktu tā ir piemērojama datubāzēm, kuras to satura atlases vai izkārtojuma ziņā ir autora paša intelekta radīts darbs. Otro formu, kas regulēta Direktīvas 96/9 III nodaļā iekļautajos 7.–11. pantā, veido sui generis tiesību aizsardzība, un saskaņā ar šīs direktīvas 7. panta 1. punktu tā ir piemērojama datubāzēm, kuru satura iegūšanā, pārbaudē vai noformēšanā ir veikts kvalitātes vai kvantitātes aspektā būtisks ieguldījums. Šīm divām tiesiskās aizsardzības formām ir piemērojami minētās direktīvas IV nodaļā ietverto 12.–16. panta vispārējie noteikumi.

35

Tomēr pretēji tam, ko norāda PR Aviation, apstāklis, ka kāda datubāze atbilst Direktīvas 96/9 1. panta 2. punktā paredzētās definīcijas elementiem, neļauj uzskatīt, ka gadījumā, ja tā neatbilst nedz minētās direktīvas 3. panta 1. punktā paredzētajam autortiesību aizsardzības piemērošanas nosacījumam, nedz arī šīs direktīvas 7. panta 1. punktā paredzētajam sui generis tiesību aizsardzības piemērošanas nosacījumam, tai būtu piemērojamas šīs direktīvas tiesību normas, kas regulē autortiesības un/vai sui generis tiesības.

36

Saistībā ar iesniedzējtiesas jautājumā tieši minētajām Direktīvas 96/9 tiesību normām ir jāpiebilst, ka šīs direktīvas 6. panta 1. punkts, kurā noteiktos apstākļos datubāzes likumīgam lietotājam atļauts veikt kādu no 5. pantā norādītajām darbībām, neprasot datubāzes autora atļauju, tāpat kā šis pēdējais minētais pants ietilpst direktīvas nodaļā, kurā regulētas autortiesības, un tādējādi nav piemērojams datubāzēm, kuras šīs tiesības neaizsargā.

37

Savukārt Direktīvas 96/9 8. pants, kurā noteiktas tostarp datubāzes likumīgā lietotāja tiesības, ir iekļauts šīs direktīvas nodaļā, kura ir veltīta sui generis tiesībām, un tātad nav piemērojams datubāzēm, kuras šīs tiesības neaizsargā.

38

Runājot par Direktīvas 96/9 15. pantu, kas ir veltīts dažu šīs direktīvas noteikumu imperatīvajam raksturam, atzīstot šiem noteikumiem pretējus līgumiskus noteikumus par spēkā neesošiem, tas tieši attiecas tikai uz minētās direktīvas 6. panta 1. punktu un 8. pantu.

39

Tātad no Direktīvas 96/9 priekšmeta un struktūras izriet, ka šīs direktīvas 6. panta 1. punkts un 8. un 15. pants, ar kuriem ir paredzētas imperatīva rakstura tiesības par labu datubāzes likumīgajiem lietotājiem, nav piemērojami datubāzei, kas netiek aizsargāta nedz ar autortiesībām, nedz arī ar sui generis tiesībām atbilstoši minētajai direktīvai, no kā izriet, ka ar šo direktīvu netiek liegta līgumisku klauzulu noteikšana, kuru priekšmets ir šādas datubāzes izmantošanas nosacījumi.

40

Šo analīzi apstiprina Direktīvas 96/9 vispārējā sistēma. Kā norāda Ryanair un Eiropas Komisija, šī direktīva ir balstīta uz līdzsvaru starp, no vienas puses, personas, kas izveido datubāzi, tiesībām un, no otras puses, šādas datubāzes likumīgo lietotāju, tas ir, trešo personu, kurus minētā persona ir pilnvarojusi izmantot minēto datubāzi, tiesībām. Šajā kontekstā Direktīvas 96/9 6. panta 1. punkta un 8. un 15. panta, ar ko šiem likumīgajiem lietotājiem ir piešķirtas tiesības un līdz ar to ierobežotas personas, kas ir izveidojusi datubāzi, tiesības, piemērošana ir paredzēta tikai tādas datubāzes esamības gadījumā, uz kuru tās radītājam ir tiesības atbilstoši vai nu šīs direktīvas 5. pantā paredzētajām autortiesībām, vai minētās direktīvas 7. pantā paredzētajām sui generis tiesībām. Turpretim tā neattiecas uz datubāzi, kuras radītājam atbilstoši Direktīvai 96/9 nav nekādu no iepriekš minētajām tiesībām.

41

Pretēji tam, ko norāda PR Aviation, šī Direktīvas 96/9 interpretācija nav tāda, kas samazinātu interesi izmantot ar minēto direktīvu paredzēto tiesisko aizsardzību, ciktāl ar šo direktīvu aizsargātas datubāzes radītājam, atšķirībā no tādas datubāzes radītāja, kura ar to netiek aizsargāta, neesot līgumslēgšanas brīvības ierobežot savas datubāzes lietotāju tiesības.

42

Ar šādu argumentāciju netiek ņemta vērā tiesiskā un ekonomiskā interese, ko personai, kas ir veikusi ieguldījumu datubāzes izveidošanā, rada dalībvalstīs harmonizētais automātiskās aizsardzības režīms, kas papildina saistībā ar autortiesībām pastāvošās ekskluzīvās tiesības izņēmuma kārtībā veikt noteiktas Direktīvas 96/9 5. pantā paredzētās darbības, kā arī saistībā ar sui generis tiesībām pastāvošās tiesības aizliegt šīs direktīvas 7. panta 1. un 5. punktā un 8. panta 2. punktā minētās darbības. Kā Komisija ir norādījusi tiesas sēdē, šīs aizsardzības izmantošanas priekšnosacījums nav kādas administratīvas formalitātes veikšana un tā neprasa nekādu iepriekšēju līgumisku vienošanos.

43

Šajos apstākļos, ja ar Direktīvu 96/9 aizsargātas datubāzes radītājs nolemj atļaut savas datubāzes vai tās kopijas izmantošanu, tas, kā to apstiprina šīs direktīvas preambulas 34. apsvērums, ir tiesīgs norobežot šo izmantošanu, noslēdzot ar likumīgo lietotāju vienošanos, kurā, ievērojot minētās direktīvas normas, ir precizēti minētās datubāzes vai tās kopijas izmantošanas “mērķi un [..] veids”.

44

Turpretim, runājot par datubāzi, kurai Direktīva 96/9 nav piemērojama, tās radītājam nav tiesību izmantot ar šo direktīvu paredzēto tiesiskās aizsardzības režīmu, – tādēļ tas savas datubāzes aizsardzību var prasīt, pamatojoties tikai uz piemērojamajām valsts tiesībām.

45

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 96/9 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nav piemērojama datubāzei, kas netiek aizsargāta nedz ar autortiesībām, nedz arī ar sui generis tiesībām atbilstoši minētajai direktīvai, no kā izriet, ka, neskarot piemērojamās valsts tiesības, ar minētās direktīvas 6. panta 1. punktu un 8. un 15. pantu netiek liegts, ka šādas datubāzes radītājs nosaka tās izmantošanas no trešo personu puses līgumiskos ierobežojumus.

46

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nav piemērojama datubāzei, kas netiek aizsargāta nedz ar autortiesībām, nedz arī ar sui generis tiesībām atbilstoši minētajai direktīvai, no kā izriet, ka, neskarot piemērojamās valsts tiesības, ar minētās direktīvas 6. panta 1. punktu un 8. un 15. pantu netiek liegts, ka šādas datubāzes radītājs nosaka tās izmantošanas no trešo personu puses līgumiskos ierobežojumus.