1

Pirmā ģenerāladvokāta priekšlikums pārskatīt lietu attiecas uz Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (apelācijas palātas) spriedumu Missir Mamachi di Lusignano/Komisija (T‑401/11 P, EU:T:2014:625). Ar šo spriedumu Vispārējā tiesa atcēla Eiropas Savienības Civildienesta tiesas spriedumu Missir Mamachi di Lusignano/Komisija (F‑50/09, EU:F:2011:55), ar kuru ir noraidīta prasība par Savienības ārpuslīgumisko atbildību, ko cēlis Livio Missir Mamachi di Lusignano, prasot, pirmkārt, atcelt Eiropas Komisijas 2009. gada 3. februāra lēmumu, ar kuru tā ir noraidījusi viņa lūgumu atlīdzināt kaitējumu, kas radies viņa dēla Alessandro, Eiropas Savienības ierēdņa, slepkavības dēļ, un, otrkārt, piespriest Komisijai samaksāt viņam, kā arī viņa dēla tiesību pārņēmējiem dažādas summas, atlīdzinot mantiskus zaudējumus un nemantiska rakstura kaitējumu, kas radies šīs slepkavības dēļ.

2

Prasība tika balstīta uz to, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu nodrošināt tās ierēdņu aizsardzību, un tā ir vērsta uz paša ierēdņa ciestā morālā kaitējuma atlīdzināšanu, ko prasa prasītājs mirušā ierēdņa bērnu kā viņa mantinieku vārdā, kā arī prasītāja un mirušā ierēdņa bērnu kā pēdējā minētā ģimenes locekļu materiālā un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

3

Attiecībā uz prasību atlīdzināt prasītāja un mirušā ierēdņa bērnu ciesto kaitējumu Eiropas Savienības Vispārējā tiesa secināja, ka Eiropas Savienības Civildienesta tiesai bija jākonstatē, ka tai nav kompetences izskatīt šo prasību, jo šī prasība ietilpst Eiropas Savienības Vispārējās tiesas kompetencē. Līdz ar to tā bija jānosūta šai Vispārējai tiesai atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu I pielikuma 8. panta 2. punktam.

4

Attiecībā uz prasību atlīdzināt kaitējumu, ko ierēdnis cietis pirms savas nāves, Eiropas Savienības Vispārējā tiesa nosprieda, ka Eiropas Savienības Civildienesta tiesa, lai gan tai bija kompetence to izskatīt, nepamatoti to ir noraidījusi kā nepieņemamu, ievērojot prasības un administratīvās sūdzības “savstarpējās atbilstības” prasību. Tā kā attiecībā uz šo prasību lieta nav izskatāmā stāvoklī, Eiropas Savienības Vispārējā tiesa konstatēja, ka šī prasības daļa būtu jānosūta Eiropas Savienības Civildienesta tiesai atkārtotai izskatīšanai. Tomēr šai tiesai būtu jākonstatē, ka tajā un Eiropas Savienības Vispārējā tiesā ir iesniegtas lietas ar to pašu priekšmetu, un saskaņā ar Tiesas statūtu I pielikuma 8. panta 3. punkta otro daļu tai būtu jānoraida sava kompetence, lai Eiropas Savienības Vispārējā tiesa varētu lemt par šīm lietām.

5

Šādos apstākļos, uzskatot, ka tai ir kompetence lemt par visām prasībām, Eiropas Savienības Vispārējā tiesa nolēma nosūtīt visu lietu pati sev kā pirmās instances tiesai.

6

No LESD 256. panta 2. punkta izriet, ka lēmumus, kurus pieņēmusi Eiropas Savienības Vispārējā tiesa par apelācijas sūdzību par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas lēmumiem, izņēmuma kārtā var pārskatīt Tiesa, ievērojot Eiropas Savienības Tiesas statūtos paredzētos nosacījumus un ierobežojumus, ja ir nopietni apdraudēta Savienības tiesību vienotība un konsekvence.

7

Pirmā ģenerāladvokāta 2014. gada 9. augusta pārskatīšanas ierosinājums ir pamatots ar Tiesas statūtu 62. pantu, atbilstoši kuram pirmais ģenerāladvokāts, ja viņš uzskata, ka ir nopietni apdraudēta Savienības tiesību vienotība vai konsekvence, var ierosināt Tiesai pārskatīt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas lēmumu.

8

Šajā ziņā no Tiesas Reglamenta 193. panta 4. punkta izriet, ka, saņēmusi šādu pārskatīšanas ierosinājumu, pārskatīšanas palāta izlemj, vai ir jāpārskata Eiropas Savienības Vispārējās tiesas nolēmums, un attiecīgā gadījumā lēmumā pārskatīt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas nolēmumu norāda vienīgi jautājumus, uz kuriem attiecas pārskatīšana.

9

Šajā gadījumā pārskatīšanas palāta uzskata, ka ir jāpārskata spriedums Missir Mamachi di Lusignano/Komisija (EU:T:2014:625).

10

Jautājumi, uz kuriem attieksies šī pārskatīšana, ir ietverti šī lēmuma rezolutīvās daļas 2) punktā.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pārskatīšanas palāta) nolemj: