This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62013TN0093
Case T-93/13: Action brought on 15 February 2013 — United Kingdom v ECB
Lieta T-93/13: Prasība, kas celta 2013. gada 15. februārī — Apvienotā Karaliste/ECB
Lieta T-93/13: Prasība, kas celta 2013. gada 15. februārī — Apvienotā Karaliste/ECB
OV C 114, 20.4.2013, p. 38–39
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
20.4.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 114/38 |
Prasība, kas celta 2013. gada 15. februārī — Apvienotā Karaliste/ECB
(Lieta T-93/13)
2013/C 114/61
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — K. Beal, QC, un E. Jenkinson)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā Banka
Prasītājas prasījumi:
— |
daļēji atcelt Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 11. decembra Lēmumu, ar ko groza Lēmumu ECB/2007/7 par TARGET2–ECB noteikumiem un nosacījumiem (Lēmums ECB/2012/31) (OV 2013, L 13, 8. lpp.); |
— |
daļēji atcelt Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 5. decembra Pamatnostādni par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (Pamatnostādne ECB/2012/27) (OV 2013, L 30, 1. lpp.), |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka vai nu ECB vispār nebija kompetences publicēt apstrīdētos lēmumus, vai arī, pakārtoti, to nevarēja darīt pirms ECB nebija izsludinājusi tādu likumdošanas instrumentu kā Padomes vai, alternatīvi, pašas ECB pieņemtu regulu. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem lēmumiem tādām mijieskaita darījumu starpniekiestādēm (turpmāk tekstā — “CCP”) vai nu de jure vai de facto ir uzlikts pienākums ievērot prasību par atrašanās vietu, kuras vēlas veikt tādus klīringa vai naudas norēķina darījumus euro valūtā, kuri pārsniedz noteiktu dienas tirdzniecības apjomu. Turklāt vai pakārtoti ar tiem ierobežo vai traucē kapitāla vai pakalpojumu veidu un/vai apmēru, kurus var sniegt tām CCP, kuras atrodas dalībvalstīs ārpus eurozonas. Apstrīdētie akti ir pretrunā LESD 48., 56. un/vai 63. pantam kopā vai atsevišķi, jo:
|
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie akti ir pretrunā LESD 101. un/vai 102. pantam, tos lasot kopā ar LESD 106. pantu un LES 13. pantu, jo
|
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka prasība, lai dalībvalstīs ārpus eurozonas reģistrētas CCP reģistrētos kā cita veida juridiskās personas ar citu domicilu, ir tieša vai netieša diskriminācija pilsonības dēļ. Šī prasība turklāt ir pretrunā ar ES vispārējo vienlīdzīgas attieksmes principu, jo dažādās dalībvalstīs reģistrētām CCP tiek piemērota atšķirīga attieksme bez jebkāda objektīva attaisnojuma. |
5. |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem aktiem tiek pārkāptas atbilstošās 2012. gada 4. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem (OV L 201, 1. lpp.) normas. |
6. |
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem aktiem ir pārkāpts Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) II, XI, XVI un XVII pants. |
7. |
Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka nevar pierādīt, ka pastāv sabiedrības intereses, kas attaisno šādus ierobežojumus, par to neuzņemoties pierādīšanas pienākumu (ECB ir jāpierāda, ka pastāv šāds izņēmums, ja tā vēlas apgalvot tā pastāvēšanu), Apvienotā Karaliste uzskata, ka jebkādi sabiedrības interešu apsvērumi, ko izvirzītu ECB, neizpildītu samērīguma prasību, jo ir pieejami mazāk ierobežojoši līdzekļi, lai nodrošinātu to finanšu iestāžu kontroli, kas atrodas Savienībā, bet ārpus eurozonas. |