EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62013CJ0369

Tiesas spriedums (piektā palāta) 2015. gada 12. februārī.
N.F. Gielen u.c.
Rechtbank Oost-Brabant ’s-Hertogenbosch lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Narkotisko vielu prekursori – Tirdzniecības starp dalībvalstīm uzraudzība – Regula (EK) Nr. 273/2004 – Tirdzniecības starp Eiropas Savienību un trešām valstīm uzraudzība – Regula (EK) Nr. 111/2005 – Jēdziens “klasificēta viela” – Viela “alfa‑fenilacetoacetonitrils” (APAAN) – Klasificēta viela “1‑fenil‑2‑propanons” (BMK).
Lieta C-369/13.

Court reports – general

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2015:85

TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2015. gada 12. februārī ( *1 )

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Narkotisko vielu prekursori — Tirdzniecības starp dalībvalstīm uzraudzība — Regula (EK) Nr. 273/2004 — Tirdzniecības starp Eiropas Savienību un trešām valstīm uzraudzība — Regula (EK) Nr. 111/2005 — Jēdziens “klasificēta viela” — Viela “alfa‑fenilacetoacetonitrils” (APAAN) — Klasificēta viela “1‑fenil‑2‑propanons” (BMK)”

Lieta C‑369/13

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Rechtbank Oost-Brabant ‘s‑Hertogenbosch (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2013. gada 21. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2013. gada 1. jūlijā, kriminālprocesos pret

N. F. Gielen ,

M. M. J. Geerings ,

F. A. C. Pruijmboom ,

A. A. Pruijmboom .

TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz], tiesneši K. Vajda [C. Vajda], A. Ross [A. Rosas], E. Juhāss [E. Juhász] un D. Švābi [D. Šváby] (referents),

ģenerāladvokāts M. Špunars [M. Szpunar],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

Nīderlandes valdības vārdā – K. Bulterman un B. Koopman, pārstāves,

Spānijas valdības vārdā – L. Banciella Rodríguez-Miñón, pārstāvis,

Eiropas Komisijas vārdā – J.‑F. Brakeland un K. Talabér-Ritz, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem (OV L 47, 1. lpp.) 2. panta a), b), d) un f) punktu un Padomes 2004. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm (OV 2005, L 22, 1. lpp.), 2. panta a) un f) punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar kriminālprocesiem pret N. F. Gielen, M. M. J. Geerings, F. A. C. Pruijmboom un A. A. Pruijmboom k‑giem par vielas ar nosaukumu “alfa‑fenilacetoacetonitrils” (turpmāk tekstā – “APAAN”) ievešanu un/vai izvešanu no Eiropas muitas teritorijas bez šajā ziņā nepieciešamās licences un, pakārtoti – par šīs vielas iegūšanu īpašumā un laišanu tirgū bez nepieciešamās licences.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

3

Lai novērstu to vielu novirzīšanu, kas bieži tiek izmantotas nelegālā narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanā, Savienības likumdevējs ir paredzējis uzraudzības un kontroles pasākumus, kas sastāv no iekšējās sadaļas, kura ir ietverta Regulā Nr. 273/2004, un ārējās sadaļas, kura ir ietverta Regulā Nr. 111/2005.

Regula Nr. 273/2004

4

Regulas Nr. 273/2004 preambulas 13. un 17. apsvērumā ir noteikts:

“(13)

Ir konstatēts, ka par prekursoriem sintētisko narkotiku vai psihotropo vielu izgatavošanā izmanto daudzas citas vielas, turklāt daudzas no tām likumīgi tirgo lielos daudzumos. Ja uz šīm vielām attiecinātu tādas stingras pārbaudes kā tās, kuras uzskaitītas I pielikumā, tad rastos nevajadzīgs šķērslis tirdzniecībai saistībā ar darbības licencēm un darījumu dokumentēšanu. Tādēļ Kopienas līmenī nosakāms elastīgāks mehānisms, saskaņā ar kuru dalībvalstu kompetentās iestādes tiek informētas par šādiem darījumiem.

[..]

(17)

Sakarā ar to, ka šīs regulas mērķus, t.i., saskaņotu narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības uzraudzību un rūpes par to, lai novērstu to, ka tos novirza nelikumīgai sintētisko narkotiku vai psihotropo vielu izgatavošanai, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis un tādējādi, ievērojot to, ka šāda tirdzniecība ir starptautiska un mainīga, tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas paredzēts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.”

5

Šīs regulas 2. panta a), b), d) un f) punktā ir noteikts:

“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“klasificēta viela” ir jebkura pielikumā minēta viela, to skaitā maisījumi un dabīgi produkti, kuros ietilpst šādas vielas. Šī definīcija neaptver zāles, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm [(OV L 311, 67. lpp.)], farmaceitiskus preparātus, maisījumus, dabīgus produktus un citus preparātus, kas satur klasificētas vielas, kuru sastāvs ir tāds, ka šīs vielas nevar viegli izmantot vai viegli ekstrahēt ar vienkārši izmantojamiem līdzekļiem vai ekonomiski izdevīgā veidā;

b)

“neklasificēta viela” ir jebkura viela, attiecībā uz kuru ir konstatēts, ka, lai gan tā nav iekļauta I pielikumā, to izmanto narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai;

[..]

d)

“uzņēmējs” ir katra fiziska vai juridiska persona, kura ir saistīta ar klasificētu vielu laišanu tirgū;

[..]

f)

“speciālā licence” ir licence, ko piešķir kādam īpaša veida uzņēmējam;

[..].”

6

Saskaņā ar minētās regulas 3. panta 2. punktu “pirms iegūt īpašumā vai laist tirgū I pielikumā iekļautās 1. kategorijas vielas, uzņēmējiem ir pienākums no kompetentajām iestādēm saņemt licenci”.

7

Minētās regulas 9. pantā ir noteikts:

“1.   Lai sekmētu sadarbību starp kompetentajām iestādēm, uzņēmējiem un ķīmijas rūpniecības nozari, jo īpaši attiecībā uz neklasificētajām vielām, Komisija saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 15. panta 2. punktā, izstrādā un atjaunina pamatnostādnes ķīmijas rūpniecības nozares atbalstam.

2.   Pamatnostādnes jo īpaši ietver:

a)

informāciju par to, kā jāatklāj un kā jāziņo par aizdomīgiem darījumiem;

b)

pastāvīgi atjaunināmu neklasificētu vielu sarakstu, lai ķīmijas rūpniecības nozare varētu pārraudzīt šādu vielu tirdzniecību;

c)

citu informāciju, ko uzskata par noderīgu.

[..]”

8

Regulas Nr. 273/2004 I pielikumā ir ietverts “klasificēto vielu” Regulas Nr. 273/2004 2. panta a) punkta izpratnē saraksts, kuru vidū I kategorijā ir iekļauts arī “1‑fenil‑2‑propanons” (turpmāk tekstā – “BMK”). Savukārt APAAN tajā nav iekļauts.

Regula Nr. 111/2005

9

Jēdziena “klasificēta viela” definīcija, kas ir sniegta Regulas Nr. 111/2005 2. panta a) punktā, būtībā ir identiska Regulas Nr. 273/2004 2. panta a) punktā sniegtajai definīcijai. Regulas Nr. 111/2005 pielikums, uz kuru ir ietverta atsauce šīs regulas 2. panta a) punktā, būtībā ir identisks Regulas Nr. 273/2004 I pielikumam.

10

Regulas Nr. 111/2005 2. panta f) punktā jēdziens “komersants” ir definēts kā “jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir iesaistīta klasificētu vielu importā, eksportā vai ar to saistītajās starpniecības darbībās, tostarp personas, kas kā pašnodarbinātas personas sniedz klientiem muitas deklarāciju aizpildīšanas pakalpojumus, kas var būt vai nu viņu pamatnodarbošanās, vai papildu nodarbe saistībā ar citu nodarbošanos”.

11

Minētās regulas 6. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Izņemot muitas aģentus un pārvadātājus, kad tie darbojas vienīgi saskaņā ar savu statusu, Kopienā reģistrētiem komersantiem, kas iesaistīti pielikuma 1. kategorijā uzskaitīto klasificētu vielu importā, eksportā vai ar tām saistītajās starpniecības darbībās, ir jābūt licencei. Licenci izsniedz tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā komersants ir reģistrēts.

[..]”

12

Šīs regulas 10. pantā ir noteikts:

“1.   Lai sekmētu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Kopienā reģistrētiem komersantiem un ķīmiskās rūpniecības nozari, jo īpaši attiecībā uz neklasificētām vielām, Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm, izstrādā un atjaunina pamatnostādnes.

2.   Pamatnostādnes jo īpaši ietver:

a)

informāciju par to, kā atklāt aizdomīgus darījumus un kā ziņot par tiem;

b)

regulāri atjaunināmu neklasificētu vielu sarakstu, lai ķīmiskās rūpniecības nozare labprātīgi varētu pārraudzīt šādu vielu tirdzniecību.

[..]”

13

Regulas Nr. 273/2004 un Nr. 111/2005 ir tikušas grozītas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regulu (ES) Nr. 1258/2013 (OV L 330, 21. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regulu (ES) Nr. 1259/2013 (OV L 330, 30. lpp.). Papildus grozījumiem, kas ir izdarīti attiecībā uz jēdziena “klasificēta viela” abu minēto regulu izpratnē definīciju, ar šīm regulām APAAN tika iekļauts to “klasificēto vielu” sarakstā, kas ir ietvertas Regulas Nr. 273/2004 I pielikumā un Regulas Nr. 111/2005 pielikumā. Tomēr, tā kā Regulas Nr. 1258/2013 un Nr. 1259/2013 stājās spēkā tikai 2013. gada 30. decembrī, pamatlietā tās nav piemērojamas.

Nīderlandes tiesības

14

Regulas Nr. 273/2004 un Nr. 111/2005 tika ieviestas ar Likumu par ķīmisko vielu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (Wet Voorkoming Misbruik Chemicaliën, turpmāk tekstā – “WVMC”).

15

WVMC 2. panta a) punktā ir noteikts:

“Ir aizliegts rīkoties pretēji noteikumiem, kas paredzēti vai izriet no:

a)

Regulas Nr. 273/2004 3. panta 2. un 3. punkta un 8. panta un Regulas Nr. 111/2005 6. panta 1. punkta, 8. panta 1. punkta, 9. panta, 12. panta 1. punkta un 20. panta [..].”

16

Ar nodomu izdarīts šā noteikuma pārkāpums tiek uzskatīts par ekonomisku noziegumu, un par to ir piemērojams brīvības atņemšanas sods līdz sešiem gadiem.

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

17

N. F. Gielen, M. M. J. Geerings, F. A. C. Pruijmboom un A. A. Pruijmboom, pamatojoties uz WVMC 2. pantu, tika izvirzīta apsūdzība par APAAN – kas ir viela, ko Nīderlandes iestādes uzskata par ietilpstošu jēdzienā “klasificēta viela”, kas ir iekļauta Regulas Nr. 111/2005 pielikumā ietvertajā 1. kategorijā – ievešanu un/vai izvešanu no Eiropas muitas teritorijas. Pakārtoti un atbilstoši tam pašam juridiskajam pamatam šīm personām tiek inkriminēta arī šīs pašas vielas, attiecībā uz kuru tiek uzskatīts, ka tā ietilpst Regulas Nr. 273/2004 I pielikumā ietvertajā 1. kategorijā, iegūšana īpašumā un laišana tirgū bez attiecīgas licences.

18

2013. gada 2. janvārīOpenbaar Ministerie [Ģenerālprokuratūra] uzaicināja apsūdzētās personas, kuru “apcietinājums [šobrīd] ir apturēts”, ierasties iesniedzējtiesā.

19

Šajā tiesvedībā Rechtbank Oost-Brabant ‘s‑Hertogenbosch [Austrumu Brabantes Hertogenbosas tiesa] konstatēja, ka APAAN nav tieši ietverta to “klasificēto vielu” sarakstā, kas ir ietvertas Regulas Nr. 273/2004 I pielikuma 1. kategorijā un Regulas Nr. 111/2005 pielikumā. Līdz ar to, tostarp atbilstoši tiesiskuma principam, ar šo vielu saistītajiem darījumiem nevajadzētu būt pamatam kriminālprocesa ierosināšanai atbilstoši WVMC 2. panta a) punktam.

20

Tomēr, neraugoties uz pretējo judikatūru, šī tiesa neizslēdz iespēju, ka šī viela tomēr var tikt kvalificēta kā “klasificēta viela” Regulu Nr. 273/2004 un Nr. 111/2005 2. panta a) punkta izpratnē, jo, pirmkārt, APAAN var tikt vienkārši pārvērsta BMK – klasificētā vielā, kas ietilpst šo regulu atbilstošo pielikumu 1. kategorijā, – un, otrkārt, no šīs pārvēršanas var tikt iegūtas ievērojamas finansiālas priekšrocības.

21

Ja APAAN būtu kvalificējama kā “klasificēta viela” minēto regulu 2. panta a) punkta izpratnē, iesniedzējtiesa vēlas arī noskaidrot Regulas Nr. 273/2004 2. panta d) punktā un Regulas Nr. 111/2005 2. panta f) punktā definētā jēdziena “komersants” piemērojamību.

22

Šādos apstākļos Rechtbank Oost-Brabant ‘s‑Hertogenbosch nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

a)

Vai ķīmiskā viela [APAAN] var tikt pielīdzināta vielai [BMK]? It īpaši Rechtbank vēlas noskaidrot, vai holandiešu valodas termins “bevatten”, angļu valodas termins “containing” un franču valodas termins “contenant” ir interpretējami tādējādi, ka viela BMK kā tāda jau ir ietverta vielā APAAN.

b)

Ja atbilde uz pirmo a) jautājumu ir noliedzoša:

Vai APAAN ir vai nav uzskatāma par vienu no “stoffen [..], die zodanig zijn vermengd dat genoemde stoffen niet gemakkelijk of met economisch rendabele middelen kunnen worden gebruikt of geëxtraheerd” vai “substance that is compounded in such a way that it cannot be easily used or extracted by readily applicable or economically viable means”, vai arī “une autre préparation contenant des substances classifiées qui sont composées de manière telle que ces substances ne peuvent pas être facilement utilisées, ni extraites par des moyens aisés à mettre en œuvre ou économiquement viables”? No 3. pielikumā norādītās policijas sniegtās informācijas izriet, ka runa ir par salīdzinoši nesarežģītu vai pat vienkārši īstenojamu pārveidošanas procesu.

c)

Vai, atbildot uz pirmo b) jautājumu, it īpaši saistībā ar jēdzienu “economische rendabele middelen/economically viable means/[moyens] économiquement viable”, ir būtiski, ka APAAN pārvēršana BMK – pat ja tas tiek veikts nelikumīgi – ļauj iegūt ievērojamas naudas summas, ja vēlāk ir izdevies APAAN pārvērst BMK un/vai amfetamīnā un/vai ja ir īstenota (nelikumīga) no APAAN iegūtā BMK tirdzniecība?

2)

Jēdziens “komersants” ir definēts Regulas Nr. 273/2004 2. panta d) punktā un Regulas Nr. 111/2005 2. panta f) punktā. Atbildot uz nākamo jautājumu, Rechtbank lūdz Tiesu vadīties pēc tā, ka šajā lietā runa ir par klasificētu vielu regulu 2. panta a) punkta izpratnē vai par līdzvērtīgu vielu regulu I pielikuma “Klasificētās vielas, kas definētas 2. panta a) punktā” izpratnē.

Vai jēdziens “komersants” ietver arī fizisku personu, kuras īpašumā vai nu vienai pašai, vai kopā ar citām juridiskām vai fiziskām personām (ar nodomu) bez attiecīgas atļaujas ir kāda klasificēta viela, nepastāvot vēl kādiem citiem aizdomas izraisošiem apstākļiem?”

23

Iesniedzējtiesa savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir paudusi lūgumu piemērot Tiesas Reglamenta 105. pantā paredzēto paātrināto tiesvedību.

24

Tomēr, tā kā steidzamība nepastāv, šis lūgums ar Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu Gielen u.c. (C‑369/13, EU:C:2013:708) tika noraidīts.

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

25

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulu Nr. 273/2004 un Nr. 111/2005 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kvalificēšana par “klasificētu vielu” šo noteikumu izpratnē nav attiecināma uz tādu vielu kā APAAN, kas nav ietverta Regulas Nr. 273/2004 I pielikumā vai Regulas Nr. 111/2005 pielikumā, bet kas ar vienkārši izmantojamiem līdzekļiem vai ekonomiski izdevīgā veidā šo regulu izpratnē var tikt viegli pārvērsta kādā no minētajos pielikumos ietvertajām vielām.

26

Vispirms ir jāatgādina, ka jēdziens “klasificēta viela” Regulu Nr. 273/2004 un Nr. 111/2005 2. panta a) punktā ir definēts kā jebkura šo regulu atbilstošajos pielikumos minēta viela, to skaitā maisījumi un dabīgi produkti, kuros ietilpst šādas vielas, izņemot zāles, kā definēts Direktīvā 2001/83, farmaceitiskus preparātus, maisījumus, dabīgus produktus un citus preparātus, kas satur klasificētas vielas, kuru sastāvs ir tāds, ka šīs vielas nevar tikt viegli izmantotas vai viegli ekstrahētas ar vienkārši izmantojamiem līdzekļiem vai ekonomiski izdevīgā veidā.

27

No šo noteikumu formulējuma izriet, ka atbilstošajos Regulu Nr. 273/2004 un Nr. 111/2005 pielikumos ietverto vielu uzskaitījums ir izsmeļošs un ka līdz ar to tikai minētajos pielikumos ietvertajā sarakstā tieši iekļautās vielas var tikt kvalificētas kā “klasificētas vielas” šo regulu izpratnē, izslēdzot jebkuru klasificētai vielai pielīdzināmu vielu.

28

Šo šauro interpretāciju apstiprina, pirmkārt, tas, ka Regulās Nr. 273/2004 un Nr. 111/2005 nav ietvertas nekādas norādes, kas liecinātu, ka Savienības likumdevējs būtu vēlējies paredzēt šādu pielīdzināmas vielas jēdzienu, un, otrkārt, – Regulas Nr. 273/2004 preambulas 13. apsvērums, kurā Savienības likumdevējs ir uzsvēris, ka, ja uz visām vielām, ko izmanto kā prekursorus sintētisko narkotiku vai psihotropo vielu izgatavošanā, attiecinātu tādas stingras pārbaudes kā tās, kuras uzskaitītas Regulas Nr. 273/2004 I pielikumā, tad rastos nevajadzīgs šķērslis tirdzniecībai.

29

No jēdziena “klasificēta viela” definīcijā izmantotā termina “ietilpst” parastās nozīmes arī izriet, ka farmaceitisko preparātu, maisījumu, dabīgo produktu un citu preparātu gadījumā šādu produktu kvalificēšanai par “klasificētu vielu” ir nepieciešams, lai minēto regulu atbilstošajos pielikumos ietvertā viela pati par sevi ietilptu šajos produktos, proti, lai tā būtu viena no to sastāvdaļām.

30

Šajā ziņā ir vispārzināms, pirmkārt, ka APAAN nav ietverta to klasificēto vielu Regulu Nr. 273/2004 un Nr. 111/2005 2. panta a) punkta izpratnē sarakstā, kuras ir uzskaitītas šo regulu atbilstošajos pielikumos, to redakcijā, kas bija piemērojama pamatlietā, un, otrkārt, ka BMK pati par sevi neietilpst APAAN sastāvā.

31

Saistībā ar šo pēdējo minēto aspektu no lēmuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu, ko šajā ziņā apstiprina visu to ieinteresēto personu apsvērumi, kas ir iesniegušas savus apsvērumus šajā lietā, izriet, ka BMK izgatavošana no APAAN tiek veikta nevis ar ekstrakciju, bet gan ar APAAN hidrolīzi, kas nozīmē šīs pēdējās minētās vielas pārvēršanu.

32

Kā izriet no šī sprieduma 29. punkta, par “klasificētu vielu” Regulu Nr. 273/2004 un Nr. 111/2005 2. panta a) punkta izpratnē nevar tikt kvalificēts produkts, kurš pats par sevi nesatur Regulas Nr. 273/2004 I pielikumā un Regulas Nr. 111/2005 pielikumā ietvertu vielu, bet no kura ar pārvēršanas darbības palīdzību šāda viela tiek iegūta.

33

Līdz ar to, tā kā Regulu Nr. 273/2004 un Nr. 111/2005 atbilstošajos pielikumos APAAN nav tieši minēta, šī viela nevar tikt kvalificēta kā “klasificēta viela” šo regulu 2. panta a) punkta izpratnē vai kā šādai vielai pielīdzināma viela.

34

Šajā ziņā un ņemot vērā, ka BMK pati par sevi neietilpst APAAN sastāvā, nav nozīmes tam, ka APAAN pārvēršanas par BMK darbība nav sarežģīta un ir ekonomiski izdevīga, uz ko ir norādījusi iesniedzējtiesa.

35

Šis secinājums, kā to ir apgalvojusi Nīderlandes Karaliste, nevar tikt atspēkots ar Regulu Nr. 273/2004 un Nr. 111/2005 mērķi, kurš izriet no pirmās minētās regulas preambulas 13. apsvēruma, vai ar narkotisko vielu tirdzniecības mainīgo raksturu, kas ir minēts šīs pašas regulas preambulas 17. apsvērumā.

36

Lai arī šo regulu mērķis, nenoliedzami, ir apkarot to vielu novirzīšanu, kas parasti tiek izmantotas nelikumīgai narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanai, ieviešot šo vielu tirdzniecības uzraudzības sistēmu un papildinot to ar efektīviem, samērīgiem un preventīviem sodiem, minēto regulu represīvais mērķis nevar ietekmēt nedz jēdziena “klasificēta viela” definīciju, nedz attiecīgās vielas iespējamo kvalificēšanu par klasificētu vielu atbilstoši šai definīcijai (pēc analoģijas skat. spriedumu D. un G., C‑358/13 un C‑181/14, EU:C:2014:2060, 49. punkts).

37

Tas tā vēl jo vairāk ir tādēļ, ka Savienības likumdevējs Regulas Nr. 273/2004 9. pantā un Regulas Nr. 111/2005 10. pantā ir paredzējis sadarbības mehānismu starp dalībvalstīm, komersantiem un ķīmijas rūpniecības nozari, lai kontrolētu tādu “neklasificētu vielu” apriti, kuras šo regulu 2. panta b) punktā ir definētas kā jebkura viela, attiecībā uz kuru ir konstatēts, ka, lai gan tā nav iekļauta minēto regulu atbilstošajos pielikumos, tā tiek izmantota narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai.

38

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulu Nr. 273/2004 un Nr. 111/2005 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kvalificēšana par “klasificētu vielu” šo noteikumu izpratnē nav attiecināma uz tādu vielu kā APAAN, kas nav ietverta Regulas Nr. 273/2004 I pielikumā vai Regulas Nr. 111/2005 pielikumā, pat ja tā ar vienkārši izmantojamiem līdzekļiem vai ekonomiski izdevīgā veidā šo regulu izpratnē var tikt viegli pārvērsta kādā no minētajos pielikumos ietvertajām vielām.

Par otro jautājumu

39

Ņemot vērā atbildi uz pirmo jautājumu, uz otro jautājumu nav jāatbild.

Par tiesāšanās izdevumiem

40

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem 2. panta a) punkts un Padomes 2004. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm, 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kvalificēšana par “klasificētu vielu” šo noteikumu izpratnē nav attiecināma uz tādu vielu kā alfa‑fenilacetoacetonitrils, kas nav ietverta Regulas Nr. 273/2004 I pielikumā vai Regulas Nr. 111/2005 pielikumā, pat ja tā ar vienkārši izmantojamiem līdzekļiem vai ekonomiski izdevīgā veidā šo regulu izpratnē var tikt viegli pārvērsta kādā no minētajos pielikumos ietvertajām vielām.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – holandiešu.

Top