Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62013CA0018

    Lieta C-18/13: Tiesas (septītā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums ( Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maks Pen EOOD/Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” Sofia , bijušais Direktor na Direktsia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto” Sofia (Nodokļi — Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma — Direktīva 2006/112/EK — Priekšnodokļa atskaitīšana — Sniegtie pakalpojumi — Kontrole — Pakalpojumu sniedzējs, kuram nav nepieciešamā aprīkojuma — Jēdziens “krāpšana nodokļu jomā” — Pienākums krāpšanu nodokļu jomā konstatēt pēc savas ierosmes — Prasība par pakalpojuma faktisku sniegšanu — Pienākums veikt pietiekami precīzu uzskaiti — Tiesvedība — Aizliegums tiesai krāpšanu kvalificēt krimināltiesiski un pasliktināt prasītāja situāciju)

    OV C 93, 29.3.2014, p. 16–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    29.3.2014   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 93/16


    Tiesas (septītā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maks Pen EOOD/Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” Sofia, bijušais Direktor na Direktsia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto” Sofia

    (Lieta C-18/13) (1)

    (Nodokļi - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma - Direktīva 2006/112/EK - Priekšnodokļa atskaitīšana - Sniegtie pakalpojumi - Kontrole - Pakalpojumu sniedzējs, kuram nav nepieciešamā aprīkojuma - Jēdziens “krāpšana nodokļu jomā” - Pienākums krāpšanu nodokļu jomā konstatēt pēc savas ierosmes - Prasība par pakalpojuma faktisku sniegšanu - Pienākums veikt pietiekami precīzu uzskaiti - Tiesvedība - Aizliegums tiesai krāpšanu kvalificēt krimināltiesiski un pasliktināt prasītāja situāciju)

    2014/C 93/25

    Tiesvedības valoda — bulgāru

    Iesniedzējtiesa

    Administrativen sad Sofia-grad

    Pamatlietas puses

    Prasītājs: Maks Pen EOOD

    Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” Sofia, bijušais Direktor na Direktsia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto” Sofia

    Priekšmets

    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad Sofia-grad — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopēju pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 63. panta, 178. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 226. panta 1. punkta 6. apakšpunkta, kā arī 242. un 273. panta interpretācija — “Krāpšanas nodokļu jomā” jēdziens — Rēķinā norādīts pakalpojumu sniedzējs, kuram nav nedz personāla, tehniskā nodrošinājuma un aprīkojuma pakalpojuma sniegšanai — Grāmatvedības pierādījumu neesamība — Viltotu dokumentu sastādīšana pakalpojuma sniegšanas pamatojumam — Valsts tiesas pienākums pēc savas ierosmes konstatēt krāpšanu nodokļu jomā — Nosacījums par faktisku pakalpojuma sniegšanu atskaitīšanas tiesību īstenošanai — Prasība par starptautisko grāmatvedības standartu ievērošanu, lai uzskaite būtu pietiekami detalizēta atskaitīšanas tiesību kontroles veikšanai — Iespējamā nepieciešamība rēķinos norādīt informāciju par faktisku pakalpojumu sniegšanu — Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram pakalpojums ir uzskatāms par sniegtu brīdī, kad izpildīti nosacījumi, lai saskaņā ar atbilstošajām tiesību normām tiktu atzīti no minētā pakalpojuma radušies ieņēmumi

    Rezolutīvā daļa:

    1)

    Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir interpretējama tādējādi, ka tai ir pretrunā situācija, kad nodokļu maksātājs atskaita piegādātāja rēķinā iekļauto pievienotās vērtības nodokli, ja, kaut arī pakalpojums ir ticis sniegts, izrādās, ka to nav sniedzis minētais piegādātājs vai tā apakšuzņēmējs, cita starpā tādēļ, ka to rīcībā nav nedz nepieciešamā personāla, nedz aprīkojuma un aktīvu, grāmatvedībā nav dokumentētas faktiskās pakalpojuma sniegšanas izmaksas un dažus dokumentus parakstījušo personu kā piegādātāju identitāte ir izrādījusies nepatiesa, ar diviem nosacījumiem, ka šādiem faktiem ir jāveido krāpnieciska darbība un ka ar nodokļu iestāžu sniegtiem objektīviem elementiem ir jābūt pierādītam, ka nodokļa maksātājs zināja vai tam bija jāzina, ka darījums, kas ir tiesību uz atskaitījumu pamatā, ir bijis iesaistīts minētajā krāpnieciskajā darbībā, un tas savukārt ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

    2)

    ja valstu tiesām ir pienākums vai iespēja pēc savas ierosmes izvirzīt pamatus, kas balstīti uz saistošām valsts tiesību normām, tad tām ir šādi jārīkojas attiecībā uz tādu imperatīvu Savienības tiesību normu, atbilstoši kurai valstu iestādēm un tiesām ir jāatsaka tiesību uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu piešķiršana, ja uz objektīvu pierādījumu pamata tiek atzīts, ka šīs tiesības tikušas izmantotas krāpnieciski vai ļaunprātīgi. Šīm tiesām, izvērtējot, vai minētās tiesības uz atskaitīšanu izvirzītas krāpnieciski vai ļaunprātīgi, valsts tiesības ir jāinterpretē pēc iespējas atbilstoši Direktīvas 2006/112 tekstam un mērķim, lai sasniegtu ar to paredzēto rezultātu, kam savukārt nepieciešams, lai tās darītu visu savas kompetences robežās, ņemot vērā valsts tiesības kopumā un piemērojot tajās atzītās interpretācijas metodes;

    3)

    Direktīva 2006/112, tās 242. pantā ikvienam nodokļa maksātājam izvirzot tostarp prasību par pietiekami precīzas uzskaites veikšanu, lai nodokļu iestādes varētu piemērot pievienotās vērtības nodokli un pārbaudīt tā piemērošanu, ir interpretējama tādējādi, ka tai nav pretrunā, ka attiecīgajā dalībvalstī šīs direktīvas 273. pantā paredzētajās robežās ikvienam nodokļa maksātājam ir izvirzīta prasība ievērot visas valsts grāmatvedības normas, kuras atbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ar nosacījumu, ka tās nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus — pareizi iekasēt nodokļus un novērst krāpšanu. Šajā ziņā Direktīvai 2006/112 ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, atbilstoši kurai pakalpojums ir uzskatāms par sniegtu brīdī, kad ir izpildīti priekšnosacījumi, lai tiktu atzīti ienākumi par šo pakalpojumu.


    (1)  OV C 79, 16.3.2013.


    Top