11.8.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/28

—

atcelt 1. panta 2. punkta g) apakšpunktu, 1. panta 3. punkta a) apakšpunktu 1. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 1. panta 4. punkta h) apakšpunktu Eiropas Komisijas 2012. gada 28. marta lēmumā, kas attiecas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/39.462 — Tranzīts);

—

atcelt pilnībā, vai pakārtoti, samazināt naudas sodus, kas noteikti apstrīdētā lēmuma 2. panta 2. punkta g) apakšpunktā, 2. panta 3. punkta a) apakšpunktā, 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 2. panta 4. punkta h) apakšpunktā, un

—

piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību, tiesību uz taisnīgu tiesu un pienācīgas pārvaldības principus, neizbeidzot izmeklēšanu tad, kad tā saņēma paziņojumu par to, ka likumīgo pārstāvju iesniegtie pierādījumi konkrētas sabiedrības vārdā ir prettiesiski, jo ietver vairākus tiesību aktu pārkāpumus.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir rīkojusies ārpus savas kompetences robežām, pieņemot apstrīdēto lēmumu, lai gan atbilstoši Regulas Nr. 141/1962 (1) noteikumiem tā to nedrīkstēja darīt.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 101. panta 1. punktu un 296. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, Regulas Nr. 1/2003 4., 7. pantu un 23. panta 2. punktu un personiskās atbildības un pienācīgas pārvaldības principus, nolemjot, ka Schenker China Ltd ir atbildīgs par BAX Global (Ķīna) Co. Ltd darbībām un par tām uzliekot naudas sodu tikai Schenker China Ltd, lai gan BAX Global (Ķīna) Co. bija meitassabiedrība, kas piederēja citam uzņēmumam, kura vadībā lielāko daļu no laika posma, kad tika veikta apstrīdētā lēmuma 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā darbība, atradās kāda konkrēta sabiedrība.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003 23. un 27. pantu, prasītāju tiesības uz aizstāvību, 2006. gada Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai (2), principu, ka sodam ir jāatbilst izdarītajam pārkāpumam, kā arī pienācīgas pārvaldības, nulla poena sine culpa un samērīguma principu, un ka tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot naudas sodu apmēru, pamatojoties uz apgrozījumu, kas pārsniedz maksimāli teorētiski iespējamo apmēru, ko varētu radīt, veicot apstrīdētā lēmuma 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā, 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 1. panta 4. punkta h) apakšpunktā minētās darbības.

5)

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003 23. pantu, Paziņojumu par iecietību (3), kā arī vienlīdzīgas attieksmes principu, un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot prasītāju naudas soda samazinājuma likmes.

6)

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003 23. pantu, vienlīdzīgas attieksmes principu un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, liedzot ierosināt izlīguma sarunas saskaņā ar Izlīguma paziņojumu (4).