Puses
Sprieduma pamatojums
Rezolutīvā daļa

Puses

Lieta T‑247/12

Argo Group International Holdings Ltd , Hamiltona [ Hamilton ], Bermudu salas [ Bermudes ] (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv R. Hoy , S. Levine un N. Edbrooke , solicitors ,

prasītāja,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) , ko pārstāv L. Rampini , pārstāvis,

atbildētājs,

otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –

Arisa Assurances SA , Luksemburga (Luksemburga), ko pārstāv H. Bock , advokāts,

par prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2012. gada 9. marta lēmumu lietā R 193/2011‑2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Arisa Assurances SA un Argo Group International Holdings Ltd .

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. E. Martinša Reibeiru [ M. E. Martins Ribeiro ], tiesneši S. Žervazonī [ S. Gervasoni ] (referents) un L. Madise [ L. Madise ],

sekretārs E. Coulon ,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 6. jūnijā,

ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 21. septembrī,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 3. septembrī,

ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 18. decembrī,

ņemot vērā atbildes rakstu uz repliku, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 3. aprīlī,

ņemot vērā, ka mēneša laikā no paziņošanas par rakstveida procesa pabeigšanu netika saņemts lietas dalībnieku pieteikums par tiesas sēdes rīkošanu, un tādēļ, uzklausot tiesneša referenta ziņojumu un pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu, nolemjot izskatīt prasību bez procesa mutvārdu daļas,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Sprieduma pamatojums

Tiesvedības priekšvēsture

1. 2008. gada 13. novembrī Art Risk Insurance and Information Services Corp . Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).

2. Preču zīme, kuru lūdza reģistrēt, ir šāds grafisks apzīmējums:

>image>1

3. Pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 36. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Apdrošināšanas pakalpojumi; īpašumtiesību uz mākslas priekšmetiem, kultūras priekšmetiem, senlietām un citiem mēbeļu kolekciju priekšmetiem apdrošināšana; finanšu risku pārvaldības pakalpojumi mākslas nozarēm un ar mākslu saistītām nozarēm, tostarp mākslas muzejiem, mākslas fondiem, kultūras iestādēm un bezpeļņas organizācijām, privātkolekcionāriem, māksliniekiem, mākslas priekšmetu tirgotājiem, ar mākslu saistītām banku, trasta, apdrošināšanas, juridiskajām iestādēm un bezpeļņas organizācijām; ar citiem apdrošināšanas veidiem, tostarp īpašuma un zaudējumu apdrošināšanu saistīto finanšu risku pārvaldības pakalpojumi mākslas nozarēm un ar mākslu saistītām nozarēm”.

4. 2009. gada 23. martā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas preču zīmju biļetenā] Nr. 10/2009.

5. Art Risk Insurance and Information Services jau bija Kopienas vārdiskas preču zīmes “ARIS”, kas reģistrēta 2005. gada 12. septembrī, īpašniece.

6. 2009. gada 18. jūnijā persona, kas iestājusies lietā – Arisa Assurances SA  –, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. pantu, cēla iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā paredzētajiem pakalpojumiem.

7. Iebildumi bija balstīti uz agrāku Kopienas grafisku preču zīmi, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 1996. gada 8. jūlijā un kura reģistrēta 2000. gada 18. janvārī ar Nr. 307470 attiecībā uz 36. klasē ietilpstošo “apdrošināšanu un pārapdrošināšanu”, un attēlota šādi:

>image>2

8. Iebildumi pamatoti ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto pamatojumu.

9. 2010. gada 23. novembrī Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus un noraidīja reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pieteikumu.

10. 2011. gada 20. janvārī Art Risk Insurance and Information Services par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu.

11. 2011. gada 3. martā Art Risk Insurance and Information Services lūdza reģistrēt tās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma nodošanu Argo Group International Holdings Ltd (turpmāk tekstā – “ Argo Group ” vai “prasītāja”). 2011. gada 4. martā nodošana tika reģistrēta Kopienas preču zīmju reģistrā.

12. Ar 2012. gada 9. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome noraidīja apelācijas sūdzību. It īpaši tā uzskatīja, ka Art Risk Insurance and Information Services iesniegtā apelācijas sūdzība ir pieņemama, lai gan to nebija iesniegusi preču zīmes reģistrācijas pieteikuma īpašniece Argo Group , jo līdz 2011. gada 20. janvārim, proti, apelācijas sūdzības pieteikuma iesniegšanas datumam, Kopienas preču zīmju reģistrā nebija ierakstīta preču zīmes reģistrācijas pieteikuma nodošana Argo Group (apstrīdētā lēmuma 17.–23. punkts). Attiecībā uz abu konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēju Apelāciju padome, pirmkārt, precizēja, ka konkrēto sabiedrības daļu vienlaikus veido gan samērā informēta, uzmanīga un apdomīga plaša sabiedrība, gan specializējušies patērētāji, kuriem ir augstāks uzmanības līmenis (apstrīdētā lēmuma 45. un 46. punkts). Otrkārt, tā uzskatīja, ka pakalpojumi, ko aptver preču zīmes reģistrācijas pieteikums un agrākā preču zīme, ir identiski vai līdzīgi (apstrīdētā lēmuma 47. un 48. punkts). Treškārt, Apelāciju padome uzskatīja, ka konfliktējošie apzīmējumi kopumā ir līdzīgi tādēļ, ka to atšķirtspējīgie un dominējošie elementi – “aris” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un “arisa” agrākajā preču zīmē – ir gandrīz identiski vizuālajā ziņā un ļoti līdzīgi fonētiskajā ziņā (apstrīdētā lēmuma 49.–55. un 58. punkts). Tādējādi tā līdzīgi kā Iebildumu nodaļa secināja par sajaukšanas iespējas esamību (apstrīdētā lēmuma 58. punkts), noraidot argumentu par abu attiecīgo apzīmējumu līdzāspastāvēšanu Eiropas Savienībā (apstrīdētā lēmuma 25.–28. punkts).

Lietas dalībnieku prasījumi

13. Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– atcelt vai grozīt apstrīdēto lēmumu;

– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

14. ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– noraidīt prasību;

– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

15. Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– prasību noraidīt kā nepieņemamu vai, pakārtoti, kā nepamatotu;

– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Juridiskais pamatojums

Par pieņemamību

16. Persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka izskatāmā prasība neatbilst Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasībām tādēļ, ka prasības pieteikumā nav norādīta neviena konkrēta tiesību norma, kuru Apelāciju padome būtu pārkāpusi.

17. Ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru netiek prasīts, lai lietas dalībnieks skaidri norāda tiesību normas, ar kurām tas pamato izvirzītos pamatus. Pietiek, ka šī lietas dalībnieka prasības priekšmets un galvenie tiesiskie un faktiskie elementi, ar kuriem pamatota prasība, ir pietiekami skaidri izklāstīti prasības pieteikumā (skat. Vispārējās tiesas 2013. gada 15. janvāra spriedumu lietā T‑451/11 Gigabyte Technology /ITSB – Haskins (“Gigabyte”), 28. punkts un tajā minētā judikatūra), kā tas ir izskatāmajā lietā.

18. No prasības pieteikuma pietiekami skaidri izriet, ka prasītāja būtībā norāda uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, jo tā apgalvo, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka attiecīgie apzīmējumi ir līdzīgi un, attiecīgi, starp tiem pastāv sajaukšanas iespēja. Turklāt atbildes rakstā uz repliku tā skaidri veic atsauci uz attiecīgo tiesību normu.

19. Tāpat prasītājas argumentācija ir pietiekami skaidra un precīza, lai ļautu ITSB un personai, kas iestājusies lietā, sagatavot savu aizstāvību un Vispārējai tiesai – īstenot savu tiesiskuma kontroli (šajā ziņā skat. iepriekš 29. punktā minēto spriedumu lietā “Gigabyte” un tajā minēto judikatūru). ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus visā to pilnībā, ITSB atbildes rakstā pat skaidri ir veikusi atsauci uz pamatu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

20. Līdz ar to ir jānoraida personas, kas iestājusies lietā, izvirzītais iebildums par nepieņemamību un jāizvērtē, cik pamatots ir prasītājas izvirzītais vienīgais pamats saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

Par lietas būtību

21. Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver abas preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrāka preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv sajaukšanas iespēja]. Iespēja maldināt [sajaukšanas iespēja] ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi.

22. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kuriem ir nozīme izskatāmajā lietā, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB /ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil , II‑2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).

Par konkrēto sabiedrības daļu

23. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, vērtējot sajaukšanas iespēju visaptveroši, ir jāņem vērā attiecīgās preču kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs. Tāpat arī jāņem vērā apstāklis, ka vidusmēra patērētāja uzmanības pakāpe var mainīties atkarībā no konkrēto preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 13. februāra spriedumu lietā T‑256/04 Mundipharma /ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II‑449. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

24. Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā ir uzskatījusi, ka konkrēto sabiedrības daļu šajā gadījumā vienlaikus veido gan samērā informēta, uzmanīga un apdomīga plaša sabiedrība, gan tādi specializējušies patērētāji kā mākslas priekšmetu tirgotāji un juridiskās un nodokļu organizācijas, kuriem ir augstāks uzmanības līmenis (apstrīdētā lēmuma 45. un 46. punkts). Savā sajaukšanas iespējas vērtējumā tā secināja par šādas iespējas esamību, pamatojoties uz “nepilnīgām atmiņām” par attiecīgajiem apzīmējumiem, kas saglabājušās konkrētās sabiedrības daļas, tostarp patērētāju, kas demonstrē paaugstinātu uzmanības pakāpi, atmiņā (apstrīdētā lēmuma 58. punkts).

25. Prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, savā secinājumā par sajaukšanas iespēju neņemot vērā patērētāju, kas specializējušies ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptverto pakalpojumu izmantošanā, paaugstināto uzmanības pakāpi. Tā uzskata, ka atšķirības uzmanības pakāpē, kas ir šos pakalpojumus izmantojošai konkrētajai sabiedrības daļai un ar agrāko preču zīmi aptvertos pakalpojumus izmantojošai konkrētajai sabiedrības daļai, samazina sajaukšanas iespēju.

26. Šajā ziņā, pirmkārt, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, ir jānorāda, ka ar agrāko preču zīmi aptvertie pakalpojumi nav paredzēti vienīgi tādu vispārīgo apdrošināšanas veidu kā automašīnu vai ceļojumu apdrošināšana tipveida vidusmēra patērētājam. Kā to pamatoti uzsvēra ITSB, tādēļ, ka nekad nav tikusi veikta atsauce uz agrākās preču zīmes faktiskās izmantošanas nosacījumu, šī preču zīme ir aizsargāta attiecībā uz visiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumiem, lai kāds būtu apdrošināšanas objekta raksturs un neatkarīgi no minētās preču zīmes faktiskās izmantošanas, kas attiecīgā gadījumā patiešām var būt vienīgi automašīnu un ceļojumu apdrošināšana (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2010. gada 16. jūnija spriedumu lietā T‑487/08 Kureha /ITSB – Sanofi-Aventis (“KREMEZIN”), Krājumā nav publicēts, 71. punkts). Tādējādi atkarībā no apdrošināšanas objekta ar agrāko preču zīmi aptvertie pakalpojumi var būt paredzēti plašai sabiedrībai vai patērētajiem, kas ir vairāk specializējušies.

27. Otrkārt, lai gan daži no preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajiem apdrošināšanas pakalpojumiem patiešām ir paredzēti patērētājiem, kas vairāk specializējušies mākslas jomā, attiecīgo pakalpojumu saraksts ietver arī vispārīgus apdrošināšanas pakalpojumus, kas paredzēti plašai sabiedrībai.

28. No tā izriet, ka ar abām konfliktējošajām preču zīmēm aptvertie pakalpojumi ir paredzēti vienai un tai pašai konkrētajai sabiedrības daļai, ko vienlaikus veido plaša sabiedrība un mākslas nozares profesionāļi.

29. Šādā gadījumā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru attiecībā uz sajaukšanas iespējas vērtējumu ir jāņem vērā sabiedrības daļa ar viszemāko uzmanības pakāpi (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 15. jūlija spriedumu lietā T‑220/09 Ergo Versicherungsgruppe /ITSB – Société de développement et de recherche industrielle (“ERGO”), Krājumā nav publicēts, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

30. Līdz ar to, pat ja pieņem, ka Apelāciju padome nav ņēmusi vērā patērētājus ar paaugstinātu uzmanību, izskatāmajā lietā tai to nevar pārmest.

31. Tādēļ Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, ne definējot konkrēto sabiedrības daļu izskatāmajā lietā, ne ņemot to vērā sajaukšanas iespējas vērtējumā.

Par apzīmējumu līdzību

32. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru konfliktējošo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās vai konceptuālās līdzības sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābūt balstītam uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā noteicošā loma ir preču zīmju uztverei, kāda piemīt attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas (skat. Tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C‑334/05 P ITSB/ Shaker , Krājums, II‑4529. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

33. Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā ir uzskatījusi, ka konfliktējošo preču zīmju dominējošie elementi ir vārdiskais elements “aris” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un “arisa” agrākajā preču zīmē. Tā ir uzskatījusi, ka agrākās preču zīmes elementi “assurances s.a.” nav dominējošie, ņemot vērā to burtu mazāko izmēru, to izvietojumu preču zīmes apakšējā daļā un to atšķirtspējas neesamību ievērojamā patērētāju skaita dēļ, un ka abu preču zīmju stilistiskā un krāsu iedarbība nav pietiekami uzkrītoša, lai samazinātu elementu “aris” un “arisa” dominējošo raksturu (apstrīdētā lēmuma 49. un 50. punkts). Konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumā Apelāciju padome ir konstatējusi, ka vizuālā ziņā elementi “aris” un “arisa” ir gandrīz identiski un ka abi apzīmējumi atšķiras vienīgi ar papildu burtu “a” un elementiem “assurances s.a.”, kas nav atšķirtspējīgi, agrākajā preču zīmē, kā arī ar to stilistisko un krāsu iedarbību (apstrīdētā lēmuma 52. punkts). Tā ir uzskatījusi, ka konfliktējošie apzīmējumi ir ļoti līdzīgi fonētiskajā ziņā, jo reģistrācijai pieteiktā preču zīme un agrākā preču zīme tiek izrunātas attiecīgi, “a‑ris”un “a‑ri‑sa” un elementi “assurances s.a.”, kas nav atšķirtspējīgi, netiek izrunāti (apstrīdētā lēmuma 53. punkts). Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka nevar veikt nekādu konceptuālu salīdzinājumu tādēļ, ka nevienam no attiecīgajiem apzīmējumiem nav nozīmes konkrētajā teritorijā (apstrīdētā lēmuma 54. punkts). Tas ir ļāvis tai secināt, ka attiecīgie apzīmējumi kopumā ir līdzīgi (apstrīdētā lēmuma 55. un 58. punkts).

34. Pirmkārt, prasītāja apstrīd konfliktējošo apzīmējumu dominējošo elementu noteikšanu. It īpaši tā uzskata, ka tādu grafisko preču zīmju kā izskatāmajā lietā vārdiskie elementi nevar būt vairāk dominējoši kā to grafiskie elementi. Tas vēl vairāk tā esot tādēļ, ka vārdam “aris” nav nekādas nozīmes.

35. Šajā ziņā ir jāatgādina pastāvīgā judikatūra, saskaņā ar kuru, lai novērtētu kombinētās preču zīmes vienas vai vairāku noteiktu sastāvdaļu dominējošo raksturu, ir jāņem vērā tostarp katras no šīm sastāvdaļām raksturīgās īpašības, salīdzinot tās ar citu sastāvdaļu raksturīgajām īpašībām. Turklāt un papildus var ņemt vērā dažādo sastāvdaļu nozīmi kombinētās preču zīmes konfigurācijā (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑6/01 Matratzen Concord /ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil , II‑4335. lpp., 35. punkts, un Vispārējās tiesas 2010. gada 23. novembra spriedums lietā T‑35/08 Codorniu Napa /ITSB – Bodegas Ontañon (“ARTESA NAPA VALLEY”), Krājums, II‑5405. lpp., 35. punkts).

36. No tā izriet, ka dominējošā rakstura noteikšana kādam no kombinētās preču zīmes elementiem ir atkarīga no apzīmējumu veidojošo dažādo elementu vērtējuma in concreto un tātad tā ir neatkarīga no attiecīgā apzīmējuma rakstura, vai tas būtu grafisks vai vārdisks. Tādējādi, grafiskas preču zīmes grafiskie elementi noteikti nav minētās preču zīmes dominējošie elementi.

37. Izskatāmajā lietā reģistrācijai pieteikto apzīmējumu veido vārdisks elements “aris”, kas atveidots ar pelēkas krāsas lielajiem burtiem, atsevišķas šo burtu daļas nav attēlotas.

38. Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, vārdiskā elementa “aris” grafiskais atveidojums nevar tikt uzskatīts par dominējošo reģistrācijai pieteiktās preču zīmes kopējā iespaidā. Faktiski tas ir vienkārši burtu veids, kas domāts, lai izceltu vārdisko elementu “aris”. Tādējādi, pat ja – kā to norāda prasītāja – šis grafiskais attēls piešķir preču zīmei izkoptu aspektu, kas raisa ar elegantu izsmalcinātību saistītas izjūtas, piesaistot mākslas nozares speciālistus, un atbilst ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptverto pakalpojumu veidam, konkrētā sabiedrības daļa, atsaucoties uz attiecīgo preču zīmi, slieksies izrunāt elementu “aris”, nevis aprakstīt tā grafisko attēlu. Turklāt fakts, ka elementam “aris” nav nekādas nozīmes, kā to uzsver prasītāja, un tātad tas a fortiori nav aptvertos pakalpojumus aprakstošs, izskatāmajā lietā tam piešķir raksturīgu atšķirtspēju attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem, kas pastiprina tā dominējošo raksturu reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma visaptverošā vērtējumā (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedumu lietā T‑569/11 Gitana /ITSB – Teddy (“GITANA”), 57. punkts un tajā minētā judikatūra).

39. Savukārt agrāko apzīmējumu veido pirmais vārdiskais elements “arisa”, kas atveidots ar zilas krāsas lielajiem burtiem, izņemot sākumburta “a” pirmo diagonālo svītru, kas atveidota sarkanā krāsā. Šis pirmais vārdiskais elements ir izvietots virs otrā vārdiskā elementa “assurances s.a.”, no kura to nodala zilas krāsas līnija un kurš arī ir atveidots ar zilas krāsas lielajiem burtiem, kuru izmērs ir mazāks nekā pirmā vārdiskā elementa burtu izmērs.

40. Ir pamats uzskatīt, ka vārdiskais elements “assurances s.a.”, ņemot vērā tā mazāko izmēru un tā zemāko izvietojumu salīdzinājumā ar elementu “arisa”, nav dominējošais elements agrākajā preču zīmē. Šo apsvērumu apstiprina elementa “assurances s.a.” aprakstošais raksturs attiecībā uz konkrētajiem apdrošināšanas pakalpojumiem (šajā ziņa skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 27. novembra spriedumu lietā T‑434/05 Gateway /ITSB – Fujitsu Siemens Computers (“ACTIVITY Media Gateway”), 47. punkts un tajā minētā judikatūra). Tā tas ir arī attiecībā uz tādiem agrākās preču zīmes grafiskajiem elementiem kā burtu veids, krāsa un pasvītrojums, kuri, kā to uzsver pati prasītāja, atbilst pamata grafikai un parastajām krāsām. Tādēļ šos vārdiskos un grafiskos elementus nevar atspēkot vārdiskā elementa “arisa”, kas atveidots ar lielākiem burtiem un izvietots virs otra vārdiskā elementa, dominējošais raksturs.

41. Tādējādi Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, nosakot konfliktējošo apzīmējumu dominējošos elementus, un, attiecīgi, prasītājas pirmais arguments ir jānoraida.

42. Otrkārt, prasītāja pārmet Apelāciju padomei, ka tā nav veikusi attiecīgo preču zīmju visaptverošu vērtējumu un ka gan konfliktējošo apzīmējumu līdzības vērtējumā, gan ņemot vērā šo līdzību sajaukšanas iespējas vērtējuma mērķiem, ir vienīgi salīdzinājusi to dominējošos vārdiskos elementus “aris” un “arisa”.

43. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka divu preču zīmju līdzības vērtējumā nevar ņemt vērā tikai vienu kombinētās preču zīmes sastāvdaļu un salīdzināt to ar otru preču zīmi. Gluži pretēji, salīdzinājums ir jāveic, izvērtējot attiecīgās preču zīmes un aplūkojot katru no tām kopumā, kas neizslēdz, ka noteiktos apstākļos kombinētās preču zīmes kopiespaidā, kas radies konkrētās sabiedrības daļas atmiņā, dominē viena vai vairākas tās sastāvdaļas (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā ITSB/ Shaker , 41. punkts un tajā minētā judikatūra). Vienīgi tad, ja visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas ir nenozīmīgas, līdzības vērtējumu var veikt tikai uz dominējošā elementa pamata (iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/ Shaker , 42. punkts, un Tiesas 2007. gada 20. septembra spriedums lietā C‑193/06 P Nestlé /ITSB, 42. punkts). Tā tas varētu būt it īpaši tad, ja šis elements viens pats var dominēt šīs preču zīmes attēlā, kas paliek konkrētās sabiedrības daļas atmiņā, tā, ka visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas tās radītajā kopiespaidā nav nozīmīgas (iepriekš minētais spriedums lietā Nestlé /ITSB, 43. punkts).

44. Izskatāmajā lietā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka atsevišķi konfliktējošos apzīmējumus veidojošie elementi ir dominējoši, bet neklasificēja pārējos elementus kā tik nenozīmīgus, lai tos neņemtu vērā abu apzīmējumu salīdzinājumā. Tātad tai saskaņā ar iepriekš minēto judikatūru bija jāveic salīdzinājums, ņemot vērā visus konfliktējošos apzīmējumus veidojošos elementus.

45. Atbilstoši šim pienākumam Apelāciju padome, vērtējot konfliktējošo apzīmējumu vizuālo līdzību, ir ņēmusi vērā gan dominējošos elementus, kurus tā bija identificējusi, proti, vārdiskos elementus “aris” un “arisa”, kurus tā uzskatīja par gandrīz identiskiem, un vārdisko elementu “assurances s.a.”, kā arī grafiskos elementus, kurus tā uzskatīja par atšķirīgiem (apstrīdētā lēmuma 52. punkts).

46. Tāpat Apelāciju padome savā konfliktējošo apzīmējumu fonētiskās līdzības vērtējumā, protams, ir salīdzinājusi vienīgi elementus “aris” un “arisa”. Tomēr no tā nevar secināt, ka tā nav veikusi minēto apzīmējumu visaptverošu vērtējumu, jo ir ņēmusi vērā tikai vienu citu elementu, kuru var izrunāt, proti, “assurances s.a.”, uzskatot, ka konkrētā sabiedrības daļa to neizrunās tādēļ, ka tam nav atšķirtspējas (apstrīdētā lēmuma 53. punkts).

47. Apelāciju padome, veicot konfliktējošo apzīmējumu konceptuālās līdzības vērtējumu, ir arī veikusi visaptverošu minēto apzīmējumu vērtējumu, kurā tā ir uzskatījusi, ka “nevienai no preču zīmēm”, proti, nepastāvot citām norādēm, nevienai no abām preču zīmēm, aplūkotām kopumā, tostarp, aplūkojot visus to vārdiskos un grafiskos elementus, nav nozīmes konkrētajā teritorijā (apstrīdētā lēmuma 54. punkts).

48. Visbeidzot, Apelāciju padome savā sajaukšanas iespējas vērtējumā ir vērtējusi katru no konfliktējošo apzīmējumu elementiem, vai tie būtu dominējošie vai ne, lai veiktu visaptverošu apzīmējumu līdzības vērtējumu, piešķirot lielāku nozīmi dominējošiem elementiem un mazāku nozīmi tiem, kuri nav dominējošie elementi (apstrīdētā lēmuma 58. punkts).

49. Līdz ar to prasītājas otrais arguments ir jānoraida.

50. Treškārt, prasītāja kritizē Apelāciju padomes secinājumu attiecībā uz līdzības starp konfliktējošajiem apzīmējumiem esamību, lai gan starp minētajiem apzīmējumiem ir konstatēta nenozīmīga vizuālās un fonētiskās līdzības pakāpe.

51. Šajā ziņā ir jānorāda, ka konstatējumu par nenozīmīgu vizuālās un fonētiskās līdzības pakāpi veica Iebildumu nodaļa, nevis Apelāciju padome. Tādējādi, ņemot vērā patstāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru tiesvedības Vispārējā tiesā mērķis ir ITSB apelāciju padomju lēmumu tiesiskuma kontrole Regulas Nr. 207/2009 65. panta izpratnē, nevis Iebildumu nodaļas lēmumu tiesiskuma kontrole (skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 31. maija spriedumu lietā T‑373/03 Solo Italia /ITSB – Nuova Sala (“PARMITALIA”), Krājums, II‑1881. lpp., 25. punkts un tajā minētā judikatūra), šis trešais arguments ir jānoraida ka tāds, kam nav nozīmes.

52. No iepriekš minēta izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini uzskatījusi, ka konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi.

Par sajaukšanas iespēju

53. Visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem, tostarp starp preču zīmju līdzību un ar tām aptverto preču vai pakalpojumu līdzību. Tādējādi aptverto preču vai pakalpojumu nenozīmīgo līdzību var kompensēt augsta preču zīmju līdzības pakāpe un otrādi (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon , Recueil , I‑5507. lpp., 17. punkts, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 14. decembra spriedums apvienotajās lietās T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03 Mast‑Jägermeister /ITSB – Licorera Zacapaneca (“VENADO” ar rāmi u.c.), Krājums, II‑5409. lpp., 74. punkts).

54. Izskatāmajā lietā Apelāciju padome pamatoti ir secinājusi par sajaukšanas iespējas starp konfliktējošajām preču zīmēm esamību, ņemot vērā, pirmkārt, ar konfliktējošajām preču zīmēm aptverto pakalpojumu līdzību vai identiskumu (apstrīdētā lēmuma 48. punkts) – šo vērtējumu prasītāja nav apstrīdējusi – un, otrkārt, konstatējumu, kas nav kļūdains, par konfliktējošo apzīmējumu līdzību (skat. iepriekš 52. punktu).

55. Šo secinājumu nevar atspēkot prasītājas arguments, ar kuru tā pārmet Apelāciju padomei, ka tā nav ņēmusi vērā to, ka tirgū līdzās pas tāv, pirmkārt, agrākā preču zīme un, otrkārt, Kopienas vārdiskā preču zīme “ARIS” vai reģistrācijai pieteikts un ASV reģistrēts apzīmējums. Uzsverot, ka Apelāciju padome nav pareizi izvērtējusi šajā ziņa iesniegtos pierādījumus, prasītāja lūdz Vispārējo tiesu piemērot ASV tiesību principu, sauktu “Morehouse defense”, saskaņā ar kuru iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju iesniedzēju nevar uzskatīt par tādu, kuram šī reģistrācija rada kaitējumu, ja reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs jau ir reģistrējis preču zīmi, kas ir identiska vai būtiski līdzīga reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, attiecībā uz identiskām vai būtiski līdzīgām precēm un pakalpojumiem.

56. Runājot par atsauci uz iepriekš minēto ASV tiesību principu, ir jānorāda, pirmkārt, ka saskaņā ar patstāvīgo judikatūru Kopienas preču zīmes režīms ir autonoma sistēma, ko veido tai raksturīgo normu un mērķu kopums, jo tās piemērošana nav atkarīga ne no vienas valsts sistēmas, un apelāciju padomju lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties vienīgi uz Regulu Nr. 207/2009 tā, kā to interpretējušas Savienības tiesas (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 11. maija spriedumu lietā T‑31/03 Grupo Sada /ITSB – Sadia (“GRUPO SADA”), Krājums, II‑1667. lpp., 84. punkts un tajā minētā judikatūra).

57. Turpinot, ir jāatgādina, ka, protams, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nevar izslēgt, ka zināmos gadījumos agrāku preču zīmju līdzāspastāvēšana tirgū varētu galu galā samazināt sajaukšanas iespēju, ko starp divām konfliktējošām preču zīmēm konstatējušas ITSB instances. Tomēr šādu iespējamību var ņemt vērā tikai tad, ja vismaz procesā ITSB attiecībā uz relatīviem reģistrācijas atteikuma pamatiem apstrīdētās Kopienas preču zīmes īpašnieks ir pienācīgi pierādījis, ka šī līdzāspastāvēšana balstās uz to, ka konkrētās sabiedrības daļas apziņā nepastāv sajaukšanas iespēja starp agrākajām preču zīmēm, uz kurām tas atsaucas, un personas, kas iestājusies lietā, agrāko preču zīmi, uz kuru balstīti iebildumi, kā arī, ka attiecīgās preču zīmes un konfliktējošās preču zīmes ir identiskas (iepriekš minētais spriedums lietā “GRUPO SADA”, 86. punkts, un Pirmās instances tiesas 2007. gada 14. novembra spriedums lietā T‑101/06 Castell del Remei /ITSB – Bodegas Roda (“CASTELL DEL REMEI ODA”), 76. punkts).

58. Izskatāmajā lietā, pirmkārt, pierādījumus, kas iesniegti, lai pierādītu, ka prasītāja ir izmantojusi Kopienas vārdisko preču zīmi “ARIS”, nevar ņemt vērā tādēļ, ka šī preču zīme atšķiras no konfliktējošajām preču zīmēm, kas abas ir grafiskas preču zīmes. Otrkārt, iesniegtie pierādījumi, kas attēlo reģistrācijai pieteikto apzīmējumu tā, kā tas ir reģistrēts Amerikas Savienotajās valstīs, un ko veido izraksti no agrākā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes īpašnieka interneta vietnes un 2010. gada 21. jūlija publikācija, kurā tostarp ir atsauce uz apdrošināšanas pakalpojumiem, kurus šis agrākais īpašnieks sniedzis, izmantojot šo preču zīmi, attiecas vienīgi uz reģistrācijai pieteikto apzīmējumu un nesniedz nekādu norādi par minētā apzīmējuma esamību Savienības tirgū – kam ir nozīme izskatāmajā lietā – vai arī a fortiori par veidu, kādā konkrētā sabiedrības daļa ir saskārusies ar konfliktējošajām preču zīmēm šajā tirgū.

59. Līdz ar to, atbilstoši tam, kā Apelāciju padome ir uzskatījusi apstrīdētajā lēmumā (27. un 28. punkts), prasītājas iesniegtie pierādījumi neļauj konstatēt, ka ir līdzās pastāvējušas preču zīmes, kas identiskas konfliktējošajām preču zīmēm, ne a fortiori , ka šī līdzāspastāvēšana būtu samazinājusi sajaukšanas iespēju starp konfliktējošajām preču zīmēm iepriekš minētās judikatūras izpratnē – nelemjot par to, vai ir pieņemams prasības pieteikuma 11. pielikums, kurā izklāstīts “Morehouse defense” princips, un personas, kas iestājusies lietā, iebildumu raksta I.1 b) pielikums, kuru tā iesniegusi, lai apstrīdētu prasītājas argumentāciju attiecībā uz šādas līdzāspastāvēšanas esamību.

60. No visa iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome tiesiski pamatoti ir secinājusi par sajaukšanas iespējas esamību un noraidījusi apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

61. Līdz ar to ir jānoraida prasītājas vienīgais pamats un, attiecīgi, prasība ir jānoraida kopumā, nelemjot par to, vai ir pamatots personas, kas iestājusies lietā, arguments attiecībā uz Apelāciju padomei iesniegtās apelācijas sūdzības nepieņemamību.

Par tiesāšanās izdevumiem

62. Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

63. Tā kā prasītajai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.

Rezolutīvā daļa

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

nospriež:

1) prasību noraidīt;

2) Argo Group International Holdings Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.