1

Savā apelācijas sūdzībā Industrias Alen SA de CV (turpmāk tekstā – “Alen”) lūdz atcelt Vispārējās tiesas 2012. gada 10. jūlija spriedumu lietā T‑135/11 Clorox/ITSB – Industrias Alen (“CLORALEX”) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru tā atcēla Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 16. decembra lēmumu lietā R 521/2009–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp The Clorox Company (turpmāk tekstā – “Clorox”) un Alen (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

2

Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) tika atcelta un aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2009. gada 13. aprīlī.

3

Regulas Nr. 207/2009 8. panta “Relatīvs atteikuma pamatojums” 1. punktā ir noteikts:

“Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:

[..]

4

Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējums bija tāds pats kā attiecīgajai Regulas Nr. 207/2009 normai.

5

2004. gada 24. septembrīAlen iesniedza ITSB pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “CLORALEX” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju.

6

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (turpmāk tekstā – “Nicas nolīgums”) ietilpst 3. klasē, t.i., “mazgāšanas un balināšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļi; (abrazīvie līdzekļi) ziepes mājsaimniecības nolūkiem”, un 5. klasē, t.i., “dezinfekcijas līdzekļi (nav paredzēti cilvēkiem)”.

7

2006. gada 22. martāClorox iesniedza iebildumus pret minētā apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju. Šie iebildumi bija balstīti uz agrākām preču zīmēm, kas aptver Nicas nolīguma 3. un 5. klasē ietilpstošās preces, kuras esot identiskas minētajā reģistrācijas pieteikumā norādītajām.

8

Ar 2009. gada 16. marta lēmumu ITSB Iebildumu nodaļa apmierināja šos iebildumus, uzskatot, ka pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē starp apzīmējumu “CLORALEX” un 2004. gada 19. janvārī attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 5. klasē Nicas nolīguma izpratnē, reģistrēto Grieķijas preču zīmi “CLOROX”.

9

2009. gada 7. maijāAlen par šo lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB. Ar apstrīdēto lēmumu ITSB Apelāciju ceturtā padome (turpmāk tekstā – “Apelāciju padome”) atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu un noraidīja iebildumus pilnībā. Apelāciju padome būtībā uzskatīja, ka apzīmējumi “CLOROX” un “CLORALEX” nav pietiekami līdzīgi vizuālajā, fonētiskajā vai konceptuālajā aspektā, lai radītu sajaukšanas iespēju.

10

Ar 2011. gada 4. martā Vispārējās tiesas kancelejā iesniegto prasības pieteikumu Clorox cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu.

11

Savas prasības pamatojumam Clorox izvirzīja tikai vienu pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Tā pārmeta Apelāciju padomei, ka tā esot uzskatījusi, ka elementam “clor” ir vāja atšķirtspēja, un ka tādējādi tā neesot to ņēmusi vērā konfliktējošo apzīmējumu salīdzināšanas stadijā.

12

Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa apmierināja prasību un atcēla apstrīdēto lēmumu.

13

Vispārējā tiesa vispirms atgādināja Tiesas judikatūrā nostiprinātos principus attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanu. Tā tostarp pārsūdzētā sprieduma 17. punktā norādīja, ka minētās tiesību normas izpratnē sajaukšanas iespēja esot jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un aptverto preču vai pakalpojumu līdzību. Tālāk, minētā sprieduma 18. punktā, tā precizēja, ka minētās tiesību normas izpratnē sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, kā arī ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība. Visbeidzot minētā sprieduma 19. un 20. punktā Vispārējā tiesa atgādināja, ka, vērtējot sajaukšanas iespēju visaptveroši, ir jāņem vērā attiecīgās preču kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs, šajā gadījumā – Grieķijas patērētājs, norādot, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no konkrēto preču vai pakalpojumu kategorijas.

14

Pēc tam, kad tā bija konstatējusi, ka strīds ir tikai par apzīmējumu salīdzinājumu un par sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, Vispārējā tiesa secīgi izskatīja katru no abiem šiem elementiem.

15

Runājot par apzīmējumu salīdzināšanu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 22. punktā atgādināja Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas. Tomēr minētā sprieduma 27. punktā tā arī uzsvēra, ka, uztverot vārdisko apzīmējumu, patērētājs sadalīs to vārdiskajos elementos, kuri viņam izraisīs noteiktu nozīmi vai atgādinās zināmus vārdus. Pārsūdzētā sprieduma 29.–31. punktā Vispārējā tiesa apstiprināja Apelāciju padomes konstatējumu attiecībā uz elementa “clor” atšķirtspēju; šis elements esot aprakstošs attiecībā uz vienu no preču, kas aptvertas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, vai preču, kas ietilpst tīrīšanas ražojumu saimē, sastāvdaļām.

16

Vispārējā tiesa pēc tam izskatīja Clorox pārmetumus, saskaņā ar kuriem Apelāciju padomei esot bijis jāņem vērā elementa “clor” vāja atšķirtspēja tikai sajaukšanas iespējas novērtēšanas stadijā. Pārsūdzētā sprieduma 33. punktā tā ir norādījusi, ka Clorox kļūdaini atsaucas uz Tiesas 2006. gada 27. aprīļa rīkojuma lietā C‑235/05 P L’Oréal/ITSB 42. punktu, saskaņā ar kuru agrākas preču zīmes atšķirtspējai nav nozīmes attiecīgo apzīmējumu salīdzināšanā, jo minētais princips attiecas uz agrākas preču zīmes atšķirtspēju kopumā, nevis uz šīs preču zīmes elementa atšķirtspēju.

17

Tomēr pārsūdzētā sprieduma 34. un 35. punktā tā uzskatīja, ka, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, nebija arī jāizslēdz aprakstošu elementu ņemšana vērā attiecīgo apzīmējumu līdzības pārbaudē, jo preču zīmes elementa vāja atšķirtspēja ne vienmēr nozīmē, ka konkrētā sabiedrības daļa to neņems vērā. Tā nosprieda, ka tas tā ir aplūkojamajā lietā, minētā sprieduma 36. punktā uzsverot, ka kopīgais elements “clor” lielā mērā nosaka kopējo iespaidu, ko rada abi konfliktējošie apzīmējumi. Līdz ar to pārsūdzētā sprieduma 37. punktā tā secināja, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, konkrētās lietas apstākļos neņemot vērā kopīgo vārdisko elementu “clor” konfliktējošo apzīmējumu salīdzināšanā.

18

Tātad Vispārējā tiesa izskatīja jautājumu par to, vai šī kļūda ir ietekmējusi Apelāciju padomes veikto sajaukšanas iespējas vērtējumu.

19

Runājot par konfliktējošo apzīmējumu vizuālo salīdzinājumu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 39. punktā konstatēja ļoti lielu vizuālu līdzību, ko – pretēji Apelāciju padomes viedoklim – nevar būtiski kompensēt ar atšķirībām starp abām preču zīmēm. Tādēļ tā uzskatīja, ka Apelāciju padome ir kļūdaini secinājusi par vāju vizuālās līdzības pakāpi.

20

Pārsūdzētā sprieduma 40. punktā Vispārējā tiesa izdarīja līdzīgu konstatējumu attiecībā uz fonētisko līdzību.

21

Visbeidzot pārsūdzētā sprieduma 41. punktā Vispārējā tiesa – pretēji Apelāciju padomes viedoklim – secināja, ka atsauces uz hloru saturošiem tīrīšanas ražojumiem aprakstošs raksturs neliedz konstatēt pilnīgu konceptuālu līdzību starp konfliktējošajām preču zīmēm.

22

Ņemot vērā iepriekš minēto, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 42. punktā secināja, ka Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdas konfliktējošo preču zīmju vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības pārbaudē. Līdz ar to Vispārējā tiesa izskatīja jautājumu par to, kā šīs kļūdas ir ietekmējušas Apelāciju padomes veikto sajaukšanas iespējas visaptverošu novērtējumu, balstoties uz konstatējumu, ka attiecīgās preču zīmes ir vidēji līdzīgas vizuālajā un fonētiskajā aspektā un ļoti līdzīgas konceptuālajā aspektā.

23

Ņemot vērā šo vidējo vai pat augsto līdzības pakāpi, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 46. punktā secināja, ka pastāv reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās preču zīmes sajaukšanas iespēja, lai gan agrākā preču zīme, vērtējot kopumā, nav īpaši atšķirtspējīga. Līdz ar to Vispārējā tiesa apmierināja prasības pamatu un atcēla apstrīdēto lēmumu.

24

Ar apelācijas sūdzību Alen lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai un piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

25

ITSB ar pretapelācijas sūdzību lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, noraidīt prasību, kas vērsta pret apstrīdēto lēmumu, vai nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai un piespriest Clorox atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

26

Clorox lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest Alen atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

27

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 181. pantu, ja apelācijas sūdzība vai kāda tās daļa ir acīmredzami nepieņemama vai nepamatota, Tiesa jebkurā laikā, rīkojoties pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, ar motivētu rīkojumu var nolemt noraidīt šo apelācijas sūdzību vai kādu tās daļu, neuzsākot mutvārdu procesu.

28

Šajā lietā ir jāpiemēro šī norma.

29

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Alen būtībā izvirza vienu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

30

Pirmkārt, Alen pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot ņēmusi vērā aprakstošo elementu “clor” apzīmējumu “CLOROX” un “CLORALEX” visaptverošajā salīdzinājumā, lai gan [konkrētā] sabiedrības daļa šo elementu uztverot kā atsauci uz hloru, nevis uz preču zīmi kopumā.

31

Alen uzskata, ka Vispārējās tiesas sniegtais vērtējums esot neloģisks un kļūdains. Tā apgalvo, ka nevarot būt sajaukšanas iespējas starp divām preču zīmēm, kurās vienīgie līdzīgie elementi ir aprakstoši, izņemot to pēdējo burtu. Turklāt aprakstošo elementu esamība preču zīmē liedzot tās īpašniekam atsaukties uz šiem elementiem, iebilstot pret trešajām preču zīmēm. Alen uzskata, ka ar pretējo risinājumu preču zīmes īpašniekam tiktu piešķirts monopols uz aprakstošu apzīmējumu. Taču neesot iespējams likt šķēršļus elementa, kas apraksta tādus produktus kā hlors, izmantošanai vai reģistrācijai (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2004. gada 6. jūlija spriedumu lietā T-117/02 Grupo El Prado Cervera/ITSB - Héritiers Debuschewitz (“CHUFAFIT”), Krājums, II-2073. lpp., 50.–53. punkts).

32

Otrkārt, Alen apstrīd Vispārējās tiesas sniegtos vērtējumus attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālu, fonētisku un konceptuālu salīdzinājumu.

33

Treškārt, Alen apstrīd sniegto vērtējumu par attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēju.

34

Alen vispirms norāda, ka šāda sajaukšanas iespēja nepastāvot, jo:

35

Turklāt Alen apgalvo, ka pastāvot daudzi citi preču zīmju, kurās ietverts apzīmējums “clor”, piemēri attiecībā uz 3. un 5. klasi Nicas nolīguma izpratnē.

36

Visbeidzot Alen norāda, ka tā esot noslēgusi ar Clorox līgumus par preču zīmju līdzāspastāvēšanu, kas liecinot, ka Clorox arī uzskatot, ka nav konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespējas.

37

Tomēr ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 256. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedz tikai par tiesību jautājumiem. Tikai Vispārējās tiesas kompetencē ir konstatēt un vērtēt faktus, kuriem ir nozīme, kā arī novērtēt pierādījumus. Faktu un pierādījumu vērtējums tātad, izņemot to sagrozīšanas gadījumus, nav tiesību jautājums, kura – kā tāda jautājuma – pārbaude apelācijas tiesvedības ietvaros ir jāveic Tiesai (skat. it īpaši 2002. gada 19. septembra spriedumu lietā C-104/00 P DKV/ITSB, Recueil, I-7561. lpp., 22. punkts, un 2008. gada 18. decembra spriedumu lietā C-16/06 P Les Éditions Albert René/ITSB, Krājums, I-10053. lpp., 68. punkts).

38

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka konfliktējošo apzīmējumu līdzības vērtējums ir faktiska rakstura analīze, uz kuru, izņemot iepriekš minēto sagrozīšanu, Tiesas veicamā pārbaude neattiecas (2010. gada 2. septembra spriedums lietā C-254/09 P Calvin Klein Trademark Trust/ITSB, Krājums, I-7989. lpp., 50. punkts). Taču ar saviem argumentiem attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu līdzības neesamību vizuālajā, fonētiskajā un konceptuālajā aspektā Alen vienīgi apstrīd Vispārējās tiesas sniegto faktu vērtējumu, neizvirzot nekādus apgalvojumus par faktu vai pierādījumu sagrozīšanu.

39

Tāpat ir jāatgādina, ka no LESD 256. panta 1. punkta otrās daļas, Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas un Reglamenta – redakcijā, kas bija spēkā apelācijas sūdzības iesniegšanas datumā, – 112. panta 1. punkta c) apakšpunkta izriet, ka apelācijas sūdzībā precīzi jānorāda apstrīdētie elementi spriedumā, kura atcelšana tiek pieprasīta, kā arī juridiskie argumenti, kas konkrēti izvirzīti šī prasījuma atbalstam (skat. it īpaši 2000. gada 4. jūlija spriedumu lietā C-352/98 P Bergaderm un Goupil/Komisija, Recueil, I-5291. lpp., 34. punkts, kā arī 2009. gada 23. oktobra rīkojumu apvienotajās lietās C‑561/08 P un C‑4/09 P Komisija/Potamianos un Potamianos/Komisija, 58. punkts).

40

Alen argumentos par Vispārējās tiesas sniegtā vērtējuma neloģisku un kļūdainu raksturu, kā arī par vārdisku preču zīmju, kas ietver elementu “clor”, reģistrāciju un starp Alen un Clorox noslēgto līgumu esamību nav precīzi norādīti ne apstrīdētie pārsūdzētā sprieduma elementi spriedumā, ne arī kļūda tiesību piemērošanā, ko – kā tiek apgalvots – esot pieļāvusi Vispārējā tiesa. Līdz ar to šie argumenti ir jānoraida kā acīmredzami nepieņemami.

41

Tātad Alen iesniegtā apelācijas sūdzība ir jāizskata pēc būtības vienīgi tiktāl, ciktāl tā atbilst šā rīkojuma 37. un 39. punktā atgādinātajiem nosacījumiem.

42

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai ar konfliktējošo preču zīmju vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību saistītās sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābūt balstītam uz šo preču zīmju radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus (skat. 1997. gada 11. novembra spriedumu lietā C-251/95 SABEL, Recueil, I-6191. lpp., 23. punkts; 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C-342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I-3819. lpp., 25. punkts; 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C-334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, I-4529. lpp., 35. punkts, un 2009. gada 3. septembra spriedumu lietā C-498/07 P Aceites del Sur-Coosur/Koipe, Krājums, I-7371. lpp., 60. punkts).

43

Konkrēti Tiesa ir nospriedusi, ka divu preču zīmju līdzības vērtējumā nevar aprobežoties tikai ar kāda viena kombinētas preču zīmes elementa ņemšanu vērā un tā salīdzinājumu ar citu preču zīmi, bet salīdzinājums, pārbaudot attiecīgās preču zīmes, ir jāveic, katru no tām apskatot kopumā (skat. 2005. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-120/04 Medion, Krājums, I-8551. lpp., 29. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā ITSB/Shaker, 41. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Aceites del Sur‑Coosur/Koipe, 61. punkts).

44

Ir tiesa, ka kopējā iespaidā, ko kombinētā preču zīme rada konkrētās sabiedrības daļas atmiņā, noteiktos apstākļos var dominēt viens vai vairāki šīs preču zīmes elementi tādējādi, ka, ja visi pārējie preču zīmes elementi ir nenozīmīgi, līdzības novērtējumu var veikt vienīgi uz dominējošā elementa pamata (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā ITSB/Shaker, 41. un 42. punkts; 2007. gada 20. septembra spriedumu lietā C‑193/06 P Nestlé/ITSB, 42. un 43. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā Aceites del Sur‑Coosur/Koipe, 62. punkts). Tomēr no šīs judikatūras, kas attiecas uz ārkārtas situācijām, nevar tikt secināts, ka preču zīmē, kuru veido viens aprakstošs elements un viens atšķirtspējīgs elements, tikai atšķirtspējīgajam elementam ir izšķiroša nozīme, izvērtējot sajaukšanas iespējas esamību (2010. gada 15. janvāra rīkojums lietā C‑579/08 P Messer Group/Air Products and Chemicals, 72. punkts).

45

Tāpat ir jāatgādina, ka Vispārējās tiesas konstatējums par sajaukšanas iespējas esamību nosaka vienīgi aizsardzību attiecībā uz konkrētu elementu kombināciju, tomēr neaizsargājot šajā kombinācijā ietverto aprakstošo elementu kā tādu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto rīkojumu lietā Messer Group/Air Products and Chemicals, 73. punkts).

46

Līdz ar to Alen pārmetumi, kas vērsti pret reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma sastāvā esošā aprakstošā elementa ņemšanu vērā, ir acīmredzami nepamatoti.

47

No iepriekš minētā izriet, ka apelācijas sūdzība ir jānoraida kā daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota.

48

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta, kas stājies spēkā 2012. gada 1. novembrī, 172. pantu Vispārējā tiesā izskatītās attiecīgās lietas dalībnieks, kuram ir interese, lai apelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta, atbildes rakstu uz apelācijas sūdzību var iesniegt divu mēnešu laikā no dienas, kad tam ir izsniegta apelācijas sūdzība. Turklāt šī reglamenta 176. panta 1. punktā ir paredzēts, ka šajā 172. pantā minētie lietas dalībnieki var iesniegt pretapelācijas sūdzību tādā pašā termiņā, kāds noteikts atbildes raksta uz apelācijas sūdzību iesniegšanai. Visbeidzot minētā reglamenta 176. panta 2. punktā ir noteikts, ka pretapelācijas sūdzību iesniedz ar atsevišķu dokumentu, kas nav atbildes raksts uz apelācijas sūdzību.

49

Aplūkojamajā lietā ITSB 2012. gada 29. novembrī iesniedza Tiesas kancelejā procesuālo rakstu ar virsrakstu “Atbildes raksts”, ar kuru šis birojs paziņo, ka tas piekrīt Alen argumentācijai un prasījumiem.

50

Turklāt šajā pašā procesuālajā rakstā ITSB izvirza četrus papildu pamatus.

51

Pirmais pamats ir par kļūdu tiesību piemērošanā, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi, pārsūdzētā sprieduma 35. punktā secinot, ka elementam “clor” ir autonoma nozīme kopējā iespaidā, ko rada konfliktējošās preču zīmes.

52

Otrais pamats ir par pamatojuma neesamību, jo pārsūdzētajā spriedumā neesot norādīti iemesli, kuru dēļ Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka piedēkļi “alex” un “ox” paši par sevi nevar raksturot konfliktējošos apzīmējumus konkrētās sabiedrības daļas uztverē.

53

Trešais pamats ir par faktu sagrozīšanu, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi pārsūdzētā sprieduma 37. punktā, norādama, ka Apelāciju padome, kopīgo vārdisko elementu “clor” neņemot vērā konfliktējošo apzīmējumu salīdzināšanā, bija izdarījusi kļūdu. Šis Vispārējās tiesas konstatējums esot pretrunā apstrīdētā lēmuma 19.–22. punktam, kuros Apelāciju padome vārdisko elementu “clor” taču esot ņēmusi vērā apzīmējumu salīdzināšanā.

54

Ceturtais pamats ir par kļūdu tiesību piemērošanā, kas esot pieļauta, izvērtējot konfliktējošo preču zīmju līdzību. ITSB pārmet Vispārējai tiesai, ka tā neesot veikusi konfliktējošo preču zīmju visaptverošu novērtējumu, lai izvērtētu sajaukšanas iespēju. Turklāt Vispārējā tiesa esot pieļāvusi pārsūdzētajā spriedumā pretrunu motīvos, tā 39. punktā apgalvojot, ka pastāv būtiska vizuālā līdzība starp konfliktējošajām preču zīmēm, un minētā sprieduma 43. punktā norādot, ka konfliktējošās preču zīmes ir “tikai vidēji līdzīgas vizuālajā aspektā”. Taču apzīmējumi ar vāju atšķirtspēju varot radīt vienīgi vāju sajaukšanas iespēju. Vispārējā tiesa esot atteikusi preču zīmes “CLORALEX” reģistrāciju, pamatojoties uz elementu “clor”, kas esot aprakstošs, un līdz ar to sabiedrībai Clorox esot piešķirts monopols uz šo elementu un trešajām personām esot aizliegts to izmantot attiecībā uz tīrīšanas ražojumiem.

55

Ir jākonstatē, ka šie četri pamati ir vērsti uz pārsūdzētā sprieduma atcelšanu un ir atšķirīgi no tiem, kuri izvirzīti apelācijas sūdzībā un kuriem – kā ITSB norāda savā atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību – tas piekrīt. Līdz ar to ir jāsecina, ka ar šiem pamatiem ITSB ir iesniedzis pretapelācijas sūdzību. Tomēr tā nav iesniegta ar atsevišķu dokumentu, kas nav atbildes raksts uz apelācijas sūdzību. Tātad tā neatbilst Reglamenta 176. panta 2. punktā paredzētajai prasībai. Tādēļ ITSB pretapelācijas sūdzība ir jānoraida kā acīmredzami nepieņemama.

56

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar Reglamenta 181. pantu apelācijas sūdzība un pretapelācijas sūdzība ir jānoraida pilnībā.

57

Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā paša reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Clorox ir prasījusi piespriest Alen atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā Alen spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež Alen segt savus, kā arī atlīdzināt Clorox tiesāšanās izdevumus.

58

Tā kā spriedums ir nelabvēlīgs arī ITSB, tam jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: