16.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/5

1)

Vai ar Kopienas tiesību doktrīnu iekšējo (in-house) iepirkumu jomā ir saderīgs tas, ka publiskā slimnīca, nepiemērojot attiecīgajā likumā par publisko iepirkumu paredzēto procedūru, piešķir bezpeļņas organizācijai, ar kuru tai ir partnerība un kuras mērķis ir publisko pakalpojumu sniegšana veselības jomā, lai paaugstinātu savu partneru lietderīgumu un efektivitāti, tiesības noslēgt pakalpojumu līgumu par pārtikas piegādi tās kompetencē esošajām slimnīcām, tādējādi nododot šai organizācijai atbildību par saviem pienākumiem šajā jomā — ja atbilstoši minētās organizācijas statūtiem, tās partneri var būt ne vien publiskā, bet arī sociālā sektora iestādes, un ja līguma noslēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī 23 no visiem tās 88 partneriem bija sociālajā sektorā ietilpstošās nevalstiskās bezpeļņas organizācijas (IPSS), tostarp dažas no tām labdarības organizācijas?

2)

Vai var uzskatīt, ka līguma slēgšanas tiesību saņēmēja iestāde lēmumu pieņemšanas jomā ir pakļauta saviem publiskajiem partneriem tādā veidā, ka tie individuāli vai kopīgi īsteno tādu pašu kontroli, kādu tie īsteno attiecībā uz saviem dienestiem, ja atbilstoši tās statūtiem līguma slēgšanas tiesību saņēmējai iestādei ir jānodrošina, ka tās balsstiesību vairākums pieder tās partneriem, kuri ir tās dalībnieki un ir pakļauti par veselības aizsardzību atbildīgā valsts valdības locekļa pilnvarām vadības, uzraudzības un vadlīniju noteikšanas jomā, un ja vairākumu no tās valdes sastāva arī veido publiskie partneri?

3)

Vai Kopienas tiesību doktrīnas par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību iekšēju (in-house) piešķiršanu kontekstā var uzskatīt, ka ir izpildīta prasība par “tādu pašu kontroli”, ja līguma slēgšanas tiesību saņēmēja iestāde atbilstoši tās statūtiem ir pakļauta par veselības aizsardzību atbildīgā valsts valdības locekļa vadlīniju noteikšanas pilnvarām, kuram ir jāieceļ valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, jāapstiprina pilnsapulces lēmumi par aizņēmumiem, kuru apjoms veido neto parādu, kas sasniedz vai pārsniedz 75 % no iepriekšējā pārskata gadā fiksētā pašu kapitāla, jāapstiprina lēmumi par statūtu grozījumiem, jāapstiprina pilnsapulces lēmumi par līguma slēgšanas tiesību saņēmējas iestādes likvidāciju un jānosaka, kā tiek sadalīti tās aktīvi likvidācijas gadījumā?

4)

Vai fakts, ka līguma slēgšanas tiesību saņēmējas, kas ir ļoti apjomīga un komplicēta organizācija, kas darbojas visā Portugāles teritorijā, partneru vairākums ir Serviço Nacional de Saúde dienesti un iestādes, tostarp lielākās valsts slimnīcas, tas, ka tās apgrozījums ir EUR 90 miljoni, komercdarbība aptver daudzveidīgas un komplicētas darbības jomas un tai ir ļoti iespaidīgi darbības rādītāji, vairāk nekā 3 300 darbinieki un tai ir līdzdalība divās uzņēmumu grupās un divās komercsabiedrībās — vai tas nozīmē, ka attiecības starp to un tās publiskajiem partneriem var kvalificēt kā vienīgi iekšējās vai in-house attiecības?

5)

Vai fakts, ka līguma slēgšanas tiesību saņēmēja iestāde atbilstoši tās statūtiem var sniegt pakalpojumus uz konkurences pamata publiskām iestādēm, kas nav partneri, vai privātām, valsts vai ārvalstu, iestādēm, ja: (1) tas nerada nekādu kaitējumu tās partneriem un ir izdevīgi šiem partneriem un līguma slēgšanas tiesību saņēmējai gan no ekonomiskā viedokļa, gan no paplašināšanās vai tehnoloģiskā snieguma viedokļa, un ja: (2) šo pakalpojumu sniegšana neveido tādu faktūrrēķinu apjomu, kas pārsniedz 20 % no tās iepriekšējā pārskata gadā fiksētā kopējā gada apgrozījuma — vai tas nozīmē, ka var uzskatīt, ka ir izpildīta prasība attiecībā uz līguma noslēgšanas tiesību iekšēju (in-house) piešķiršanu, it īpaši prasība attiecībā uz CCP  (1) 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto “būtisko darbības mērķi”?

6)

Gadījumā, ja atbilde uz kādu no iepriekš minētajiem jautājumiem pati par sevi nav pietiekama, lai konstatētu, vai ir vai nav izpildītas CCP 5. panta 2. punktā paredzētās prasības, vai Kopienu tiesību doktrīnas par publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību iekšēju (in-house) piešķiršanu kontekstā, visaptveroši izvērtējot minētās atbildes kopumā, var secināt, ka pastāv šis līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas veids?