Dette dokument er et uddrag fra EUR-Lex
Dokument 62012CN0405
Case C-405/12 P: Appeal brought on 27 August 2012 by the European Commission against the judgment of the General Court (Seventh Chamber) delivered on 14 June 2012 in Case T-338/08 Stichting Natuur en Milieu, Pesticide Action Network Europe v Commission
Lieta C-405/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-338/08 Stichting Natuur en Milieu, Pesticide Action Network Europe /Komisija 2012. gada 27. augustā iesniedza Eiropas Komisija
Lieta C-405/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-338/08 Stichting Natuur en Milieu, Pesticide Action Network Europe /Komisija 2012. gada 27. augustā iesniedza Eiropas Komisija
OV C 9, 12.1.2013, s. 28–28
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
12.1.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 9/28 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-338/08 Stichting Natuur en Milieu, Pesticide Action Network Europe/Komisija 2012. gada 27. augustā iesniedza Eiropas Komisija
(Lieta C-405/12 P)
2013/C 9/46
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Oliver, J. P. Keppenne un P. van Nuffel)
Pārējie lietas dalībnieki: Stichting Natuur en Milieu, Pesticide Action Network Europe, Polijas Republika un Eiropas Savienības Padome
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-338/08; |
— |
izskatīt lietu pēc būtības un noraidīt prasības atcelt Komisijas 2008. gada 1. jūlija lēmumus; |
— |
piespriest prasītājām lietā T-338/08 atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus tiesvedībā pirmajā instancē un šajā tiesvedībā. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmais izvirzītais pamats sakrīt ar pirmo pamatu lietā C-403/12 P.
Izvirzot otro pamatu, Komisija pakārtoti apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav pareizi interpretējusi Orhūsas Konvencijas (1) 9. panta 3. punkta piemērošanas jomu, ņemot vērā šīs konvencijas 2. panta 2. punkta otro apakšpunktu, jo tā ir nolēmusi, ka Komisija, pieņemot Regulu (EK) Nr. 149/2008 (2), nav rīkojusies kā “likumdevējs” iepriekš minētā 2. panta 2. punkta otrā apakšpunkta izpratnē.
(1) 1998. gada 25. jūnija Orhūsas Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK (OV L 124, 1. lpp.).
(2) Komisijas 2008. gada 29. janvāra Regula (EK) Nr. 149/2008, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005, izstrādājot II, III un IV pielikumu, kuros noteikti maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi produktiem, uz ko attiecas minētās regulas I pielikums (OV L 58, 1. lpp.).