This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62012CN0390
Case C-390/12: Reference for a preliminary ruling from the Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Oberösterreich (Austria) lodged on 20 August 2012 — 1. Robert Pfleger and Others
Lieta C-390/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 20. augustā iesniedza Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Oberösterreich (Austrija) — Robert Pfleger u.c.
Lieta C-390/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 20. augustā iesniedza Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Oberösterreich (Austrija) — Robert Pfleger u.c.
OV C 343, 10.11.2012, p. 6–7
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
10.11.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 343/6 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 20. augustā iesniedza Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Oberösterreich (Austrija) — Robert Pfleger u.c.
(Lieta C-390/12)
2012/C 343/07
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Unabhängiger Verwaltungssenat des Landes Oberösterreich
Lietas dalībnieki pamata procesā
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Robert Pfleger, Autoart a.s., Mladen Vucicevic, Maroxx Software GmbH, Hans-Jörg Zehetner
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai LESD 56. pantā un Pamattiesību hartas 15.–17. pantā noteiktajam samērīguma principam pretrunā ir tādas valsts tiesību normas kā pamatlietā izskatāmie Glücksspielgesetz (GSpG, Azartspēļu likums) 3.–5. pants, 14. un 21. pants, kuros spēļu rīkošana azartspēļu automātos ir iespējama tikai ar tādu nosacījumu, kura neievērošanas gadījumā draud gan kriminālsods, gan tieša tiesību ierobežošana, ka iepriekš tiek saņemta atļauja, kuru skaits tomēr ir ierobežots, lai gan līdz šim, cik zināms, valsts nevienā tiesas vai administratīvā procesā nav pierādījusi, ka ar to saistītā noziedzība un/vai azartspēļu atkarība patiešām būtu ievērojama problēma, kuru nevar risināt ar atļautu spēļu kontrolētu ekspansiju attiecībā uz daudziem atsevišķiem piedāvātājiem, bet gan tikai ar kontrolētu, mēreni reklamētu monopolista (vai tikai dažu oligopolistu) darbības ekspansiju? |
2) |
Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: Vai LESD 56. pantā un Pamattiesību hartas 15.–17. pantā noteiktajam samērīguma principam pretrunā ir tādas valsts tiesību normas kā pamatlietā izskatāmie GSpG 52.–54., 56a. pants un Strafgesetzbuch (StGB, Kriminālkodekss) 168. pants, ar kuriem neskaidru likuma jēdzienu dēļ pavisam attālinātām personām (tostarp citu Eiropas Savienības dalībvalstu rezidentiem, kā, piemēram, azartspēļu automātu tirgotājiem, iznomātājiem vai izīrētājiem) iestājas teju bezizņēmuma dažādu veidu kriminālatbildība? |
3) |
Gadījumā, ja atbilde uz otro jautājumu arī ir noliedzoša: Vai demokrātiski tiesiskas valsts prasībām, kas acīmredzami ir Pamattiesību hartas 16. panta pamatā, un/vai Pamattiesību hartas 47. pantā noteiktajai taisnīguma un efektivitātes prasībai un/vai LESD 56. pantā noteiktajai pārskatāmības prasībai, un/vai Pamattiesību hartas 50. pantā noteiktajam divkāršas tiesāšanas vai sodīšanas aizliegumam pretrunā ir tādas valsts tiesību normas kā GSpG 52.–54., 56.a pants un StGB 168. pants, kuru savstarpējo nošķīrumu skaidra likuma regulējuma trūkuma dēļ persona ex ante nemaz nevar iepriekš paredzēt un aplēst, bet gan tas konkrētajā gadījumā ikreiz jānoskaidro sarežģītā formālā procesā, un ar kuriem tomēr ir saistītas ievērojamas atšķirības attiecībā uz piekritību (administratīva iestāde vai tiesa), tiesībām iejaukties, ar to saistīto stigmatizāciju katrā lietā un procesuālo stāvokli (piemēram, apgrieztā pierādījumu nasta)? |
4) |
Gadījumā, ja atbilde uz vienu no šiem trijiem jautājumiem ir apstiprinoša: Vai LESD 56. pants un/vai Pamattiesību hartas 15.–17. pants un/vai Pamattiesību hartas 50. pants liedz sodīt personu, kurai ir kāda no GSpG 2. panta 1. punkta 1) apakšpunktā un 2. panta 2. punktā minētajām saiknēm ar azartspēļu automātu, un/vai liedz konfiscēt vai izņemt šīs ierīces un/vai slēgt visu šādas personas uzņēmumu? |